52006DC0849

LV

Briselē, 10.1.2007

COM(2006) 849 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Turpmāki pasākumi saistībā ar Zaļo grāmatu

Ziņojums par sasniegumiem atjaunojamās elektroenerģijas jomā

{SEC(2007) 12}

SATURS

1. Ievads un pamatinformācija (...)3

2. Vispārējā situācija. Pašreizējās īstenotās politikas virziens (...)3

3. Sasniegumu novērtējums valstu līmenī. Dalībvalstu attīstība (...)5

4. Elektroenerģijas attīstība šādās atjaunojamās enerģijas nozarēs: vēja, biomasas, ūdens, ģeotermiskā un saules enerģija (...)10

4.1. Vējš. Trīs līderu grupas palielināšana un virzība uz pasaules tirgu (...)10

4.2. Biomasa (...)12

4.2.1. Cietā biomasa (...)12

4.2.2. Biogāze (...)14

4.3. Saules fotoelementu enerģija (...)15

4.4. Mazās hidroelektrostacijas (...)16

4.5. Ģeotermiskā enerģija (...)17

5. Direktīvas juridiskā īstenošana (...)18

6. Secinājumi un turpmākās darbības (...)19

PIELIKUMS 22

1. Ievads un pamatinformācija

Atjaunojamā enerģija nodrošina stratēģiskus piegādes drošības uzlabojumus, samazina ilgtermiņa cenu nepastāvību, kas vērojama Eiropas Savienībā kā fosilā kurināmā “cenas ņēmējā”, un varētu nodrošināt ES energotehnoloģiju nozares konkurences priekšrocību. Turklāt atjaunojamā enerģija samazina gaisa piesārņojumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tā veicina arī lauku un atsevišķu reģionu ekonomisko un sociālo izredžu uzlabošanos rūpnieciski attīstītajās valstīs un palīdz ievērot enerģētikas pamatvajadzības jaunattīstības valstīs. Visu šo priekšrocību kumulatīvā iedarbība ir stingrs atjaunojamo enerģijas avotu atbalsta pamats.

Saskaņā ar 3. panta 4. punktu Direktīvā 2001/77/EK par elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus (RES-E) iekšējā elektroenerģijas tirgū [1], Komisija novērtē, ciktāl dalībvalstīm izdevies sasniegt savus valsts mēroga mērķus un ciktāl ir ievērots mērķis panākt 21% daļu elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Tas ir šā ziņojuma galvenais mērķis.

2. Vispārējā situācija. Pašreizējās īstenotās politikas virziens

ES mērķis ir panākt, lai no atjaunojamiem enerģijas avotiem tiktu nodrošināts 21% elektroenerģijas, ko saražos ES 25 dalībvalstīs līdz 2010. gadam. Šis mērķis tika noteikts ES Direktīvā 2001/77/EK par atjaunojamajiem enerģijas avotiem, kurā izklāstīti diferencēti valstu mērķi.

Direktīva par atjaunojamajiem enerģijas avotiem ir vēsturisks panākums atjaunojamās elektroenerģijas attīstības virzienā. Tā ir kalpojusi kā galvenais impulss jaunu politikas virzienu īstenošanā.

Kopš Komisijas jaunākā ziņojuma publicēšanas pirms diviem gadiem [2] ir saražoti 50% papildu atjaunojamās elektroenerģijas (kas nav hidroenerģija). Ņemot vērā pašreizējo politiku un centienus, paredzams, ka līdz 2010. gadam šādas enerģijas īpatsvars būs 19%. Citiem vārdiem sakot, Eiropa, visticamāk, pietuvināsies savam mērķim attiecībā uz atjaunojamo elektroenerģiju līdz 2010. gadam. Liela un maza apjoma hidroenerģija joprojām ir vislielākais atjaunojamais avots elektroenerģijas nozarē. Tās īpatsvars kopējā elektroenerģijas patēriņā 2005. gadā bija 10%. Tā kā ūdens enerģija ir atkarīga no sausuma vai liela nokrišņu daudzuma, šā ziņojuma izstrādē izmantots gads, kurā ir normāls nokrišņu daudzums, tādējādi izvairoties no klimatisko apstākļu ietekmes. Ir arī citi atjaunojamie enerģijas avoti, kas nav raksturoti šajā paziņojumā, jo patlaban to izplatība tirgū vēl ir nenozīmīga. Taču nākamajos gados ievērojama nozīme noteikti būs arī tādiem enerģijas veidiem kā saules siltuma enerģija un viļņu un plūdmaiņas enerģija [3].

(...PICT...)

(...PICT...)

1. attēls: Kopējās elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem enerģijas avotiem vēsturiskā attīstība Eiropas Savienībā (ES-25) no 1990. gada līdz 2005. gadam [4]

Atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvars vispārējā elektroenerģijas patēriņā ES 2005. gadā bija 15% [5]. Šis apstāklis jāvērtē, ņemot vērā vispārējo elektroenerģijas patēriņu Eiropā, kas bija lielāks nekā paredzēts. ES elektroenerģijas patēriņš palielinās par 2% gadā [6]. Jāņem vērā arī tas, ka, izņemot Vāciju un Spāniju, to valstu īpatsvars, kurās notiek veiksmīga attīstība, diemžēl ir visai mazs, salīdzinot ar ES tirgu kopumā. Vairākās dalībvalstīs atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvars pat samazinās. |

Kopš 1990. gada jauni RES ir saražojuši 148 TWh – šis apjoms līdzvērtīgs Īrijas, Austrijas un Portugāles kopējam elektroenerģijas patēriņam.

Tādējādi vispārējos panākumus var raksturot kā labus, ņemot vērā dažu aktīvu dalībvalstu nopietnos centienus, bet kopumā ne pietiekami labus, jo daudzas dalībvalstis vēl ir tālu no valsts mērķu sasniegšanas. Ir jādara vairāk, ja Eiropa vēlas mainīt šo tendenci izmantot arvien neilgtspējīgāku enerģiju nākotnē.

(...PICT...)

(...PICT...)

(...PICT...)

2. attēls: Elektroenerģijas ražošanas no „jauniem” RES-E vēsturiskā attīstība Eiropas Savienībā (ES-25) no 1990. gada līdz 2005. gadam [7].

3. Sasniegumu novērtējums valstu līmenī. Dalībvalstu attīstība

Deviņas dalībvalstis pievienojas to valstu grupai, kurās ir labi panākumi un no kurām dažas izvirzīto mērķi ir sasniegušas pat pirms noteiktā laika. Tomēr šķiet, ka vienpadsmit dalībvalstis savas valsts līmeņa saistības nav izpildījušas.

ES-15 dalībvalstīm vajadzēja transponēt Direktīvu 2001/77/EK līdz 2003. gada oktobrim. 10 dalībvalstīm, kas pievienojās ES 2004. gada 1. maijā, tā bija jātransponē līdz pievienošanās dienai. Kopš jaunākā ziņojuma izdošanas ir īstenoti vairāki dažādi politikas virzieni, ir pieņemti enerģētikas likumi un ieviesti jauni noteikumi.

Papildus kvantitatīvajiem sasniegumiem, ražojot elektroenerģiju no atjaunojamajiem enerģijas avotiem, šajā ziņojumā ir izklāstīti dalībvalstu sasniegumi aktīvu pasākumu piemērošanā, lai veicinātu RES-E. Šā ziņojuma metodikas īpatnība ir šāda: ņemta vērā standartizēta [8] RES-E izplatība tirgū, t. i., tiek izmantots gads, kurā ir normāls nokrišņu daudzums un normāls vējš, tādējādi izvairoties no klimatisko apstākļu ietekmes (piemēram, sausuma vai liela nokrišņu daudzuma). Turklāt analīze ir izstrādāta, galvenokārt norādot, par cik procentiem ir sasniegts mērķis. Piemēram, ideālā gadījumā valsts 2004. gadā mērķi ir sasniegusi par 40%, bet 2005. gadā – par 50% [9]. Ne visām dalībvalstīm ir dati par 2005. gadu, tāpēc ir sniegti dati gan par 2004., gan 2005. gadu.

Ir izvērtēti arī jauni elementi atbalsta sistēmā par 2005. gadu un 2006. gada pirmo pusi. Papildus oficiālajiem politikas virzieniem ir ņemtas vērā arī ieguldītāju izredzes, jo tās ir labs pamats, lai novērtētu atjaunojamās enerģijas tirgus dzīvotspēju valstī un tirgus funkcionalitāti [10]. Saskaņā ar sasniegto tirgus daļu un īstenoto politikas virzienu pašreizējo statusu dalībvalstis var klasificēt piecās kategorijās:

1. izcili: tiek darīts viss, lai sasniegtu 2010. gada mērķi ;

2. pašreizējie sasniegumi nodrošina pamatotas izredzes sasniegt 2010. gada mērķi ;

3. vajadzīgi daži papildu centieni, lai sasniegtu 2010. gada mērķi ;

4. vajadzīgi būtiski papildu centieni, lai sasniegtu 2010. gada mērķi ;

5. saistības nav izpildītas

Īss pārskats par pašreizējo situāciju katrā dalībvalstī ir sniegts turpmāk. Papildu informācija ir pieejama valstu profilos.

(...PICT...)

(...PICT...)

(...PICT...)

(...PICT...)

3. attēls: RES-E mērķa sasniegšana valstu līmenī: faktiskā un standartizētā papildu RES-E izplatība (2004. gads attiecībā pret 1997. gadu).

(...PICT...)

(...PICT...)

(...PICT...)

(...PICT...)

4. attēls: RES-E mērķa sasniegšana valstu līmenī valstīs, par kurām 2005. gada dati jau ir pieejami: faktiskā un standartizētā papildu RES-E izplatība (2005. gads attiecībā pret 1997. gadu).

1. Izcili: tiek darīts viss, lai sasniegtu 2010. gada mērķi

Dānija. Spēcīgs RES-E pieaugums, jo īpaši vēja enerģijas jomā. Pasaules līdere jūras vēja enerģijas jomā. Pieņemot, ka pašreizējā izaugsme turpināsies, Dānija viegli sasniegs savu 29% mērķi 2010. gadā. Mērķi varētu sasniegt trīs vai četrus gadus pirms noteiktā laika.

Vācija. Atjaunojamās enerģijas nozares plaša attīstība. Jaunā valdība turpina ievērot esošās saistības RES-E tirgū, tādējādi saglabājot tirgus stabilitāti.

Ungārija. Plašs pieaugums kopš 2004. gada, jo tiek izmantota cietā biomasa (līdzsadedzināšana). 5,8% mērķis, kas noteikts 2010. gadam, ir sasniegts 2005. gadā. Jauno valdības plānoto pasākumu rezultātā līdz 2010. gadam, visticamāk, tiks panākti 7,9% [11], tādējādi pārsniedzot mērķi.

2. Pašreizējie sasniegumi nodrošina labas iespējas sasniegt 2010. gada mērķi

Somija. Apmēram vienu ceturto daļu no savas jaudas ražo no RES-E – pusi no ūdens un pusi no biomasas. Jaunajā politikā īpaša uzmanība tiek pievērsta vietējo biomasas resursu palielinātai izmantošanai [12].

Īrija. Vidējs RES-E palielinājums, galvenokārt vēja enerģijas dēļ. Paredzams, ka jaunā valsts regulētā atbalsts sistēma radīs labvēlīgākus ieguldījumu apstākļus nekā iepriekšējā konkursa procedūru shēma, ļaujot Īrijai turpināt panākumus 2010. gada mērķa sasniegšanā.

Luksemburga. Ievērojama RES-E tirgus daļa, jo īpaši biogāzes un saules elementu (PV) jomā. Paredzams, ka, ieviešot uzlabotos valsts regulētos tarifus, palielināsies RES-E izplatība tirgū.

Spānija. Ievērojams RES-E tirgus daļas pieaugums, galvenokārt vēja enerģijas izplatības dēļ. Spānija ir pasaulē otrā lielākā vēja enerģijas ražotāja, un tā izmanto efektīvu pieeju, lielu mainīga vēja jaudu iekļaujot tīklā. Tomēr plašais elektroenerģijas patēriņa pieaugums “aizēno” atjaunojamo enerģijas avotu iespaidīgo izmantošanas līmeni.

Zviedrija. Dažos pēdējos gados īstenota spēcīga politika biomasas sektorā, 3 TWh enerģijas saražojot no cietās biomasas, un plānojot vēl 3 TWh iegūt no biomasas līdzsadedzināšanas esošajās stacijās. Pēdējo gadu labos rezultātus varētu atbalstīt ar jauno enerģētikas likumprojektu un politikas plānojumu līdz 2030. gadam.

Nīderlande. Ievērojams RES-E pieaugums, it īpaši biomasas jomā, jo tiek izmantota valsts regulētu tarifu atbalsta sistēma un ir augstas naftas cenas. Tomēr finansiālā atbalsta iesaldēšana uz nenoteiktu laiku attiecībā uz liela apjoma tīro biomasu un jūras vēju 2006. gada augustā var destabilizēt RES-E iniciatīvu tirgu. Lai sasniegtu 2010. gadam noteikto 9% mērķi, vajadzīga lielāka noteiktība un atbalsts.

3. Īstenojot papildu centienus, ir labas izredzes sasniegt 2010. gada mērķi

Čehija. Neliela RES-E attīstība, jo ir nenoteiktība saistībā ar finansiālo atbalstu. Paredzams, ka pārskatītā atbalsta shēma sniegs lielāku atbalstu no 2006. gada. Lai sasniegtu 8% RES-E mērķi 2010. gadā, vajadzīga straujāka izaugsme.

Lietuva. Līdzšinējie panākumi bijuši pieticīgi. Lai sasniegtu 2010. gadam noteikto 7% mērķi, RES-E atbalsta sistēmas grozījumiem, kas veikti 2005. gadā, drīzumā jānodrošina reāli rezultāti.

Polija. Zemās zaļo sertifikātu cenas apvienojumā ar to, ka nav noteiktas sankcijas par neatbilstību, ir kalpojušas par iemeslu nelielam RES-E pieaugumam. Biomasas un vēja enerģijas jomā attīstība notiek lēnām. Palielināto kvotu saistību dēļ paredzams, ka no 2007. gada un turpmāk paaugstināsies sertifikātu cenas un notiks straujāks RES-E pieaugums.

Slovēnija. Augstais ikgadējais elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums (4,5%) “aizēno” nelielo RES-E pieaugumu. Tomēr atbalsta shēma ļauj Slovēnijai sasniegt 2010. gadam noteikto 33,6% mērķi.

Apvienotā Karaliste. Daži panākumi ir acīmredzami, jo īpaši biogāzes jomā, bet, lai sasniegtu 2010. gada mērķi, ir jāmaina valdības politika attiecībā uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.

4. Vajadzīgi būtiski papildu centieni, lai sasniegtu 2010. gada mērķi

Beļģija. Neliela izaugsme. Kvotu saistības ir izraisījušas zaļo sertifikātu ievērojamu pieaugumu. Tomēr no RES-E ražošanas viedokļa panākumi bijuši nelieli. Lai sasniegtu 6% mērķi, vajadzīgi papildu pasākumi.

Grieķija. Neliels RES-E pieaugums, galvenokārt administratīvo šķēršļu dēļ, kaut gan nesen tika pieņemts jauns administratīvs akts, kura mērķis ir samazināt šos šķēršļus. Nesenais ievērojamais vēja enerģijas pieaugums (uzstādītā jauda 1000 MW līdz 2005. gadam) ir labs stimuls RES-E tirgum. Lai sasniegtu 2010. gadam noteikto 20,1% mērķi, vajadzīgs lielāks RES-E pieaugums.

Portugāle. Labi panākumi kopš 2004. gada. Pašlaik valdība izsludinājusi konkursu priekšlikumiem par 1500 MW vēja enerģijas ražotni. Tomēr, lai sasniegtu 2010. gada mērķi, vajadzīgi papildu centieni, kā arī jācenšas ierobežot pieprasījumu pēc elektroenerģijas.

5. Saistības nav izpildītas

Par nespēju pareizi īstenot RES-E direktīvu vai tās lēnu īstenošanu bieži vien liecina nopietnība, ar kādu tiek mēģināts sasniegt mērķus. Lēno RES-E pieaugumu bieži izraisa plānošanas kavēšanās un administratīvi šķēršļi, ierobežota piekļuve tīklam (subjektīvi, neskaidri un diskriminējoši noteikumi par pievienošanos tīklam un rekonstrukciju) un finansiāli iemesli.

Austrija. Atjaunojamās enerģijas ražošanā dominējošā ir liela mēroga hidroenerģija (60% no kopējā elektroenerģijas patēriņa). Pēdējo desmit gadu laikā ir bijis nozīmīgs jaudas palielinājums vēja un biomasas nozarē sakarā ar labvēlīgiem valsts regulēti tarifiem. Tomēr pašlaik ieguldījumu apstākļi nav labvēlīgi pārskatītās atbalsta shēmas dēļ, kas izraisa RES-E attīstības stagnāciju.

Kipra. RES-E praktiski neizmanto. 2006. gadā uzsākta jauna valsts regulētu tarifu shēma.

Igaunija. Hidroenerģijas un biomasas pieaugums ir radījis nelielu RES-E pieaugumu. Tomēr pašreizējā atbalsta shēma nešķiet piemērota, lai attīstītu citus avotus, piemēram, vēju.

Francija. Līdz šim nav bijis acīmredzamu rezultātu RES-E papildu izplatībā. Konkursa shēma attiecībā uz biomasas RES-E atkal ir atlikta. Administratīvo procedūru uzlabojumi varētu nodrošināt labākus rezultātus nākotnē.

Itālija. Itālijā īstenotās kvotu saistības rezultātā RES-E izmantošana nedaudz pieauga. Tomēr to pilnīgi ir “aizēnojis” elektroenerģijas bruto patēriņa palielinājums. Ir liela atšķirība starp pašreizējo RES-E izplatību un 25% mērķi, kas noteikts 2010. gadam. Administratīvās problēmas ir viens no vislielākajiem izaugsmes šķēršļiem valstī, kurā ir plašas iespējas atjaunojamo enerģijas resursu jomā.

Latvija. RES-E tiek izmantoti nedaudz, jo nav stabilas atbalsta sistēmas.

Malta. RES-E praktiski neizmanto. Nav īstenota RES-E stratēģija.

Slovākija. Nenozīmīga RES-E attīstība. Lai sasniegtu 2010. gadam noteikto 31%, vajadzīgs daudz lielāks atbalsts.

Nav iespējams runāt par mērķa sasniegšanu, nošķirot to no atbalsta līmeņa. Atbalsts RES elektroenerģijai ES dalībvalstīs būtiski atšķiras. Komisijas iepriekšējā ziņojumā par atbalstu elektroenerģijai, ko iegūst no atjaunojamajiem enerģijas avotiem [13], atšķirības tika sīki izvērtētas. Vēja enerģijas nozarē atbalsts ir nenozīmīgs deviņās no divdesmit piecām dalībvalstīm. Ja kopējais atbalsts, ko sniedz ražotājiem, ir mazāks nekā ražošanas izmaksas, nevar paredzēt, ka atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana attīstīsies. Puse no dalībvalstīm biomasas mežsaimniecībai nesniedz pietiekamu atbalstu, kas segtu ražošanas izmaksas. Gandrīz trīs ceturtdaļas no dalībvalstīm nesniedz pietiekamu atbalstu biogāzes izmantošanai.

Atbalsta shēmu apspriešana jāsaista arī ar jautājumu par administratīvajiem šķēršļiem. Lai sasniegtu RES-E izplatības mērķus, neradot augstas izmaksas, ir jāizveido process, kas veicinās RES-E palielinātu ražošanu savlaicīgi un vienkārši.

4. Elektroenerģijas attīstība šādās atjaunojamās enerģijas nozarēs: vēja, biomasas, ūdens, ģeotermiskā un saules enerģija

Ūdens enerģija joprojām ir dominējošā [14], bet arvien lielāka nozīme ir jauniem atjaunojamajiem enerģijas avotiem, piemēram, vējam vai biomasai. Lielās hidroelektrostacijas ir vispāratzīta tehnoloģija, kam ir gandrīz piesātināts potenciāls ES-25 valstīs. Tāpēc šajā analīzē tās nav iekļautas.

4.1. Vējš. Trīs līderu grupas palielināšana un virzība uz pasaules tirgu

Eiropas Savienība joprojām ir pasaules līderis vēja enerģijas jomā, pārvaldot 60% no pasaules tirgus. Pasaules vēja enerģijas tirgus strauji paplašinās, un īpaši liela izaugsme vērojama Āzijas tirgū (jo īpaši Indijas), kā arī būtiski palielinās iekārtu skaits Ziemeļamerikā [15]. Vācijā un Spānijā 2002. gadā tika uzstādīti 80% no pasaules jaudas. 2005. gadā šis īpatsvars bija 56%. Iespaidīgā ikgadējā pieauguma palēninājumu Vācijā kompensēja izaugsme citos Eiropas tirgos, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Portugālē [16] un Itālijā.

Kopš 2000. gada vēja enerģija ES ir palielinājusies par 150%. Plānotais apjoms 40 000 MW, kas noteikts Baltajā grāmatā par atjaunojamajiem enerģijas avotiem [17], ir sasniegts piecus gadus pirms noteiktā termiņa. Kopējā uzstādītā vēja enerģija 40 455 MW 2005. gadā saražoja 82 TWh. Izcilie sasniegumi vēja nozarē ir ļāvuši šai nozarei paaugstināt mērķi līdz 75 000 MW 2010. gadā.

Jaunās vēja enerģijas īpatsvars ir 33% no jaunās elektroenerģijas ražošanas jaudas ES. Pārējos 67% galvenokārt ražo parastās termoelektrostacijas. RES-E, ko iegūst no vēja, ir 2,6% no kopējā Eiropas Savienības elektroenerģijas patēriņa, un minētais apjoms ir līdzvērtīgs Dānijas un Portugāles kopējam elektroenerģijas patēriņam. Pēdējo 5 gadu laikā ikgadējais no vēja iegūtās elektroenerģijas pieaugums ir bijis 26%.

Kā minēts Komisijas 2005. gada decembra paziņojumā [18], viena trešdaļa ES valstu nesniedz pietiekamu atbalstu vēja enerģijas izmantošanai. Pusē ES dalībvalstu vējš netiek pietiekami izmantots. Lēnās attīstības galvenais iemesls ir nevis apzināta politika, bet gan atļauju novilcināšana, negodīgi tīkla nosacījumi un elektrotīklu lēnā rekonstrukcija un paplašināšana. Šie faktori joprojām apdraud vēja enerģijas pieaugumu nākotnē.

Šajā nozarē ir noteikts jauns mērķis, proti, 75 000 MW līdz 2010. gadam. Šī jauda nodrošinātu apmēram 160 TWh, kas ir no 4% līdz 6% no Eiropas elektroenerģijas patēriņa 2010. gadā. Lai to īstenotu, jāpalielina to valstu grupa, kurās ir labi rezultāti. Jūras tirgus, visticamāk, būs galvenais elements vēja enerģijas attīstībā nākamo dažu gadu laikā.

Lielu daļu vēja enerģijas var integrēt tīklā. Piemēram, 2005. gadā vēja enerģija sedza 18% Dānijas elektroenerģijas pieprasījuma.

Eiropas vēja enerģijas nozare ir attīstījusies vienlaicīgi ar pasaules tirgu. Vācijas un Spānijas rūpnieciskie ražotāji kļūst arvien mazāk atkarīgi no izaugsmes savos vietējos tirgos, un palielinās eksporta īpatsvars. Dānija, izmantojot savu eksporta tirgu, ir varējusi saglabāt 20 000 darba vietu vēja enerģijas nozarē. Saskaņā ar BWE (Vācijas Vēja enerģijas asociācija) datiem Vācijas vēja enerģijas nozares apgrozījums 2005. gadā sasniedza 5,03 miljardus euro. Puse no šīs summas, t. i., 2,51 miljardi euro, ir eksporta apgrozījums. Situācija ir tāda pati attiecībā uz darba vietām – šajā ziņā ar eksportu saistīts 31 900 darba vietu no 63 800 darba vietām Vācijas vēja enerģijas nozarē.

Vienlaikus ar pasaules vēja enerģijas tirgus izaugsmi notiek nozares rūpnieciskās reorganizācijas posms. Šī reorganizācija ir būtiski mainījusi vēja enerģijas nozares situāciju kopš 2002. gada. Ir notikusi būtiska nozares konsolidācija, un ir mazāk, bet lielāki tirgus dalībnieki, jo īpaši pasaules tirgū. Vidējiem un mazajiem uzņēmumiem joprojām ir būtiska nozīme, taču vairāk reģionālā tirgus līmenī.

(...PICT...)

(...PICT...)

5. attēls: Elektroenerģijas ražošanas vēsturiskā attīstība, ražošanā izmantojot vēju, ES-25 dalībvalstīs no 1990. gada līdz 2005. gadam [19].

4.2. Biomasa

Elektroenerģijas ražošanā no biomasas izmanto trīs kurināmā veidus: cieto biomasu, biogāzi un cieto sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmās sastāvdaļas. Papildu informācija ir sniegta par cieto biomasu un biogāzi. Biomasas elektroenerģijas īpatsvars ir 2% no kopējā ES elektroenerģijas patēriņa. Kopējais biomasas īpatsvars 2002. gadā palielinājās par 18%, 2003. gadā – par 13%, 2004. gadā – par 19% un 2005. gadā – par 23% [20]. Acīmredzams, ka pēdējos gados progress strauji paātrinājies. Ja 2004. gada izaugsmes tempu varētu ekstrapolēt uz 2010. gadu, kopējais biomasas īpatsvars būtu 167 TWh, kas atbilst no biomasas saražotajai elektroenerģijai, kura vajadzīga, lai sasniegtu 21% mērķi attiecībā uz elektroenerģiju, ko ražo no atjaunojamās enerģijas [21]. Tomēr 2005. gadā Nīderlandē saražotās biomasas īpatsvara palielinājums var izrādīties tikai īstermiņa sasniegums [22].

(...PICT...)

(...PICT...)

(...PICT...)

6. attēls: Elektroenerģijas ražošanas vēsturiskā attīstība, ražošanā izmantojot cieto biomasu, biogāzi un cietos sadzīves atkritumus, ES-25 dalībvalstīs no 1990. gada līdz 2004. gadam un ekstrapolācija uz 2010. gadu, pieņemot, ka ikgadējais izaugsmes temps būs 19% [23].

4.2.1. Cietā biomasa

Elektroenerģiju no cietās biomasas ražo, sadedzinot mežsaimniecības un lauksaimniecības produktus un atliekas termoelektrostacijās. Tāpat kā attiecībā uz kopējo biomasu, arī cietās biomasas attīstība būtiski paātrinājās 2004. un 2005. gadā. Pēdējos gados ikgadējais izaugsmes temps ES-25 līmenī bija šāds: 20% 2002. gadā, 13% 2003. gadā un 25% 2004. gadā.

Attīstība ES-25 valstīs redzama 7. attēlā. No 2002. gada līdz 2004. gadam elektrotīklos nonāca papildu saražotā elektroenerģija 10 TWh apmērā. Vislielāko ieguldījumu kopējā biomasas RES-E ražošanā sniedz Somija un Zviedrija, kā arī Vācija, Spānija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Austrija un Nīderlande.

Infrastruktūras šķēršļi turpmākajā izaugsmē ir svarīgāki nekā ekonomiskie. Biomasas rīcības plānā [24], kura mērķis ir palielināt biomasas izmantošanu, ir risinātas problēmas pašreizējos biomasas tirgos Eiropā. Tajā ir izklāstīta arī koordinēta Kopienas rīcības programma. Šie pasākumi ietver biomasas piegādes un pieprasījuma uzlabošanu, tehnisko šķēršļu pārvarēšanu un pētniecības un attīstības izvēršanu.

Katrā ziņā ilgtermiņa tradīcijas biomasas nozarē un mežsaimniecības nozares nozīmīgums apvienojumā ar faktu, ka lielākā daļa spēkstaciju ir liela mēroga rūpnieciski objekti, kas darbojas siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas režīmā, ir būtiski faktori, kas veicina biomasas elektroenerģijas nozares attīstību ziemeļvalstīs. Attīstību Vācijā veicina galvenokārt vidēja mēroga ražošanas objekti, kuru jauda ir līdz 20 MW, savukārt, ņemot vērā īpašo atbalstu koģenerācijai, arvien vairāk biomasas spēkstaciju darbojas koģenerācijas režīmā.

Gandrīz puse dalībvalstu ļauj veikt cietās biomasas līdzsadedzināšanu parastajās spēkstacijās. Kā var spriest pēc Lielbritānijas un Ungārijas prakses, šis risinājums ļauj sasniegt īpaši augstu izaugsmes tempu. Apvienotajā Karalistē biomasas elektroenerģija, kas saražota līdzsadedzināšanas procesos, nepārprotami dominēja kopējā elektroenerģijas ražošanā no cietās biomasas 2004. gadā, un 2005. gadā tās īpatsvars palielinājās par gandrīz 75% (+1,4 TWh). Pašlaik trīs lielākajās līdzsadedzināšanas spēkstacijās Ungārijā kā kurināmo izmanto 630 000 tonnu biomasas.

(...PICT...)

(...PICT...)

7. attēls: Elektroenerģijas ražošanas vēsturiskā attīstība, ražošanā izmantojot cieto biomasu (izņemot cietos sadzīves atkritumus), ES-25 dalībvalstīs no 1990. gada līdz 2005. gadam [25].

Komisija nesen apstiprināja un iesniedza Padomei un Eiropas Parlamentam ES Mežu rīcības plānu [26]. Minētajā rīcības plānā ir inter alia pausts atbalsts meža resursu kā enerģijas izejvielu izmantošanai. Tas būs īpaši svarīgi cietās biomasas ražošanā.

4.2.2. Biogāze

Ņemot vērā pašreizējās augstās naftas un dabasgāzes cenas, būtu izšķērdīgi ražot biogāzi un tad to vienkārši sadedzināt un izlaist gaisā. 2005. gadā šādi tika saražoti gandrīz 5 Mtoe enerģijas izmantošanai dažādās Eiropas Savienības valstīs. Kopējie aplēstie resursi ir vairāk nekā 20 Mtoe pašreizējā atkritumproduktu līmenī. Biogāzes enerģijas izmantošana ir ne tikai enerģijas ražošanas jautājums, bet arī atkritumu pārstrādes un vides apsvērumu jautājums. Apmēram pusi no Eiropas atkritumiem vienkārši nogādā poligonos.

Apmēram divas trešdaļas biogāzes izmanto elektroenerģijas ražošanā, un vienu trešdaļu – siltumenerģijas ražošanā. Aplēstā 2004. gadā saražotā biogāzes elektroenerģija ir 14,9 TWh. Puse no šīs elektroenerģijas ir iegūta koģenerācijas stacijās.

Biogāzi iegūst vairāku veidu procesos. To var iegūt atkritumu poligonos, kur gāze rodas no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem – ne sevišķi efektīva metode vides aizsardzības ziņā –, vai to var ražot, izmantojot kameras. Pārstrāde ir atkarīga no atkritumu veida. Biogāzi var ražot no mājturības atkritumiem vai lauksaimniecības atkritumiem, piemēram, šķidrā mēslojuma un kultūraugu ražas atlikumiem. Biogāzi var apstrādāt mazos, atsevišķos saimniecības mēroga objektos vai kolektīvos vai centralizētos objektos. Šajos objektos, kas izstrādāti galvenokārt Dānijā, var vienlaicīgi pārstrādāt vairāku veidu atkritumus, pārsvarā kūtsmēslus un šķidro mēslojumu, kas sajaukts ar dažādiem citiem organiskiem atkritumiem. Specializētas biogāzes stacijas ir efektīvs veids lauksaimniecības un rūpniecības bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai, un šie staciju mērogs ļauj efektīvi izmantot atkritumu enerģijas potenciālu. Šai tehnoloģijai ir ievērojamas izaugsmes iespējas.

(...PICT...)

Pēdējo desmit gadu laikā ikgadējais biogāzes elektroenerģijas ražošanas izaugsmes temps ir bijis augsts, konkrēti, 24% 2002. gadā, 13% 2003. gadā, 22% 2004. gadā un 15% 2005. gadā.

(...PICT...)

8. attēls: Elektroenerģijas ražošanas vēsturiskā attīstība, ražošanā izmantojot biogāzi, ES-25 dalībvalstīs no 1990. gada līdz 2005. gadam [27].

To Eiropas vides noteikumu nostiprināšana, kuri attiecas uz ierobežojumiem un nodokļiem, ko piemēro atkritumu noglabāšanai poligonos, rosina lēmumu pieņēmējus rast enerģētikas un klimata ziņā piemērotākus risinājumus, lai pārstrādātu organiskos atkritumus, tiklīdz tos savāc. Taču aptuveni trešā daļa no Eiropas sadzīves atkritumiem tiek joprojām apglabāti poligonos, kas nozīmē atkritumu un vērtīgās enerģijas izniekošanu.

Papildus siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai biogāzi var izmantot arī kā autodegvielu. Zviedrijā jau 779 autobusiem izmanto biogāzi, vairāk nekā 4500 automašīnām izmanto degvielu, kuras sastāvā ir benzīna un biogāzes vai dabasgāzes maisījums, kā arī kopš pagājušā gada ar šādu degvielu darbina vienu vilcienu.

Viena ceturtā daļa ES valstu nodrošina pietiekamu atbalstu biogāzes izmantošanas attīstībai.

4.3. Saules fotoelementu enerģija

Kopējā uzstādītā saules elementu jauda ES pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājusies ar nebijušu vidējo ikgadējās izaugsmes tempu – 70% –, proti, no 127 MWp [28] 2000. gadā līdz 1794 MWp 2005. gada beigās. Iespaidīgs kopējās uzstādītās jaudas palielinājums redzams Vācijā: 86% no pašreizējās uzstādītās saules elementu jaudas ES ir Vācijā. Citiem Eiropas tirgiem ir pilnīgi atšķirīgs mērogs. Nīderlandē uzstādītā jauda ir 50 MWp, bet Spānijā – 58 MWp. Būtiski palielinās vēl viens rādītājs – koeficients “maksimālais vats uz vienu iedzīvotāju” Eiropas Savienības 25 dalībvalstīs. Tas palielinājās no 2,5 Wp uz vienu iedzīvotāju 2004. gadā līdz 3,9 Wp uz vienu iedzīvotāju 2005. gadā. Salīdzinājumam: Japānā (128 miljoni iedzīvotāju) uzstādītā jauda ir 8,9 Wp uz vienu iedzīvotāju, bet ASV (291 miljons iedzīvotāju) uzstādītā jauda ir 1,3 Wp uz vienu iedzīvotāju.

Saules elementi pārsvarā ir decentralizēta tehnoloģija. Ja tos uzstāda uz ēku jumtiem, to elektroenerģijas priekšrocība ir tāda, ka tā nodrošina divreiz vairāk enerģijas par primārās enerģijas līmeni koģenerācijas ražošanas pārveides zudumu un pārvades un sadales zudumu ietaupījumu dēļ. Šai nozarei ir augstas tehnoloģiju prasības, modulāra būtība un augsts ilgtermiņa potenciāls [29].

4.4. Mazās hidroelektrostacijas

Pašreizējā Eiropas tendence mazu spēkstaciju jaudas attīstības ziņā administratīvo un ekoloģisko šķēršļu dēļ nav īpaši dinamiska. Tomēr šai nozarei ir potenciāls, kas var izvērsties par stabilu un ienesīgu ekonomisko darbību.

Termins “mazās hidroelektrostacijas” parasti attiecas uz hidroelektrostacijām, kuru jauda ir līdz 10 MW. Citos pasaules reģionos jaudas slieksnis, kas nošķir “lielas” un “mazas” hidroiekārtas, var būt ļoti atšķirīgs. Piemēram, Ķīnā visas iekārtas, kuru jauda ir mazāka par 50 MW, tiek uzskatītas par mazām hidroiekārtām. Šim atjaunojamajam enerģijas avotam ir raksturīgs būtiski atšķirīgs potenciāls un atšķirīgas elektroenerģijas ražošanas izmaksas dažādās Eiropas daļās.

Mazu hidroelektrostaciju jauda pēdējo četru gadu laikā ES-25 valstīs katru gadu ir palielinājusies vidēji par 3,8%. Galvenie lēnās attīstības iemesli jo īpaši ir izmantotais potenciāls un augstie administratīvie šķēršļi (piemēram, vides atļaujas). Salīdzinājumā ar situāciju ES-15 valstīs dalībvalstīs, kas ES pievienojās 2004. gada maijā, ir bijusi dinamiskāka attīstība šajā nozarē, galvenokārt Slovēnijā un Polijā notiekošās attīstības dēļ. ES-10 valstīs lielāks izaugsmes temps – gandrīz 8% – novērots no 2000. gada līdz 2004. gadam.

(...PICT...)

(...PICT...)

9. attēls: Uzstādītās mazu hidroelektrostaciju ūdens enerģijas jaudas vēsturiskā attīstība ES-25 dalībvalstīs no 1990. gada līdz 2004. gadam [30].

4.5. Ģeotermiskā enerģija

Visā pasaulē ģeotermiskā nozare pašlaik ir ceturtā lielākā elektroenerģijas ražošanas nozare, kurā izmanto atjaunojamos enerģijas avotus, – pirmās lielākās nozares ir ūdens enerģija, biomasa un vēja enerģija. Uzstādītā jauda šajā nozarē 2004. gada beigās visā pasaulē bija 8,911 MW. Eiropā ir 9% no visas pasaules ģeotermiskās jaudas.

Taču plaša ģeotermiskās jaudas izmantošana Eiropā notiek nevis elektroenerģijas nozarē, bet gan siltumenerģētikā, un liela daļa no tās būvniecības nozarē, izmantojot ģeotermiskos siltumsūkņus [31].

ES elektroenerģiju, kas ražota no ģeotermiskajiem avotiem, pašlaik izmanto galvenokārt Itālijā, Portugālē (Azoru salās) un Francijā. Neapstrīdama Eiropas līdere ir Itālija, kurā kopējā uzstādītā jauda ir 790 Mwe, kas ir vairāk nekā 95% no visas uzstādītās jaudas ES-25 valstīs. Papildus šīm vadošajām valstīm jauni panākumi ir vērojami Austrijā un Vācijā, kur izmanto binārā cikla tehnoloģiju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā vienlaicīgi.

Siltumsūkņu nozare ir visdinamiskākā no ģeotermiskajām nozarēm, bet uz to izmantošanu neattiecas šā Komisijas ziņojuma darbības joma. Ģeotermiskās elektroenerģijas nozares attīstība būtu ievērojami atkarīga no iespējām ražot siltumenerģiju un elektroenerģiju vienlaicīgi.

(...PICT...)

(...PICT...)

10. attēls: Elektroenerģijas ražošanas vēsturiskā attīstība, ražošanā izmantojot ģeotermiskos avotus, ES-25 dalībvalstīs no 1990. gada līdz 2004. gadam [32].

5. Direktīvas juridiskā īstenošana

Direktīva, kuras mērķis ir palielināt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, attiecas uz šādām četrām galvenajām jomām: orientējošu mērķu noteikšana valsts līmenī no atjaunojamajiem enerģijas avotiem saražotās elektroenerģijas patēriņam, administratīvo procedūru saskaņošana attiecībā uz jauniem RES ražotājiem, taisnīgas attieksmes nodrošināšana pret RES ražotājiem, kuri vēlas pievienoties valsts elektrotīklam un savstarpēji atzītu izcelsmes garantiju izveidošana elektroenerģijai no atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai ir jāziņo par sasniegumiem valsts orientējošā un vispārējā ES mērķa sasniegšanā attiecībā uz atjaunojamās elektroenerģijas patēriņa īpatsvaru.

Saskaņā ar 3. panta 1. punktu Komisija var pārbaudīt, vai dalībvalstis veikušas attiecīgus pasākumus valsts orientējošo mērķu sasniegšanai [33].

Visas dalībvalstis ir formāli transponējušas direktīvu, un tas nozīmē, ka dalībvalstis vismaz ir ieviesušas primāros tiesību aktus, kas attiecas uz galvenajiem direktīvas noteikumiem. Vairākās dalībvalstīs pilnīgai transponēšanai vajadzīgi arī sekundārie tiesību akti.

Direktīvas pareizas transponēšanas un direktīvas īstenošanas pakāpe dalībvalstīs atšķiras. Komisija ir uzsākusi pārkāpumu tiesvedību pret Austriju, Kipru, Grieķiju, Īriju, Itāliju un Latviju. Galvenie šādas pārkāpumu procedūras iemesli apkopoti turpmāk tabulā:

Prasības | Pārkāpumu procedūras uzsākšanas iemesli |

9. pants. Vispārēja transponēšana – normatīvie un administratīvie akti | Nepilnīga transponēšana sekundāro tiesību aktu trūkuma dēļ |

3. pants. Mērķa noteikšana un atbilstoši pasākumi, lai palielinātu atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvaru | Nav virzības uz mērķi |

5. pants. Izcelsmes apliecinājums | Izcelsmes apliecinājumu sistēma nav īstenota pilnībā |

6. pants. Administratīvās procedūras | Sarežģīta, nepārredzama un/vai diskriminējoša kārtība licenču izdošanā atjaunojamās enerģijas spēkstaciju būvniecībai un ekspluatācijai |

7. pants. Tīkla piekļuves nosacījumi | Neskaidri un diskriminējoši nosacījumi attiecībā uz piekļuvi tīkliem un noteikumiem par dažādu tīkla ieguldījumu izmaksu dalīšanu/segšanu (pieslēgšanas, paplašināšanas un rekonstrukcijas izmaksas) |

Pārkāpumu procedūru saistībā ar Direktīvu 2001/77/EK uzsāk, pamatojoties vai nu uz sūdzībām, ko saņēmusi Komisija, vai arī to uzsāk Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem vai citu Komisijas dienestiem pieejamu informāciju par attīstību atjaunojamās elektroenerģijas jomā.

6. Secinājumi un turpmākās darbības

Tendence, kas vērojama Eiropas Savienībā, ir arvien lielāka uzmanība trīs galvenajiem atjaunojamās enerģijas faktoriem: ilgtspējībai, konkurētspējai un piegādes drošībai [34]. Šo nozari vēsturiski ir virzījušas “no augstākā līmeņa uz zemāko” iniciatīvas, piemēram, subsīdijas un fiskāli pasākumi, kas paredzēti, lai sasniegtu makroekonomiskos mērķus un mērķus vides jomā. Tomēr pieprasījums pēc atjaunojamās enerģijas kļūst par arvien svarīgāku “no zemākā līmeņa uz augstāko” stimulu šajā nozarē. Enerģijas cenas, kas arvien paaugstinās, liek patērētājiem apsvērt dažādas enerģijas iegādes stratēģijas. Ja netiks aktīvi īstenoti energoefektivitātes pasākumi, enerģijas pieprasījums augs. Elektroenerģijas izmaksas no 2004. gada līdz 2005. gadam ir palielinājušās vidēji par 40%, un visvairāk tās ir ietekmējušas komerciālos un rūpnieciskos patērētājus.

Atjaunojamās enerģijas ražotāji ir kļuvuši par nozīmīgiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem. Ir vajadzīga atjaunojamās enerģijas pareiza integrācija iekšējā elektroenerģijas tirgū. Trešo personu piekļuves principam ir būtiska nozīme, lai varētu ieguldīt līdzekļus atjaunojamā enerģijā, piegādāt šo enerģiju tīklā un lai jauni ieguldītāji varētu iesaistīties tirgū. Enerģijas ražošana no atjaunojamajiem enerģijas avotiem ir efektīvāka, ja tā notiek saskaņā ar tirgus signāliem. Iekšējais tirgus ļauj apvienot ražošanu, tādējādi nodrošinot lielāku produktivitāti gan liela, gan maza mēroga atjaunojamās enerģijas ražošanā. Pārrobežu tirdzniecība ļauj pārdot elektroenerģiju no reģiona, kurā ir pārpalikums, plašam patērētāju lokam vai importēt elektroenerģiju no lielāka attāluma. Tas ir jo īpaši svarīgi reģioniem, kuros plaši izplatīta ir vēja enerģijas ražošana.

Atjaunojamā enerģija var novērst arī elektroenerģijas tirgus nepastāvību. Eiropa nevar atļauties ciest neveiksmi savā atjaunojamās enerģijas politikā.

Dažas dalībvalstis – Dānija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Spānija, Ungārija un Vācija – virzās uz mērķi, kas noteikts direktīvā. Galvenokārt tieši šo valstu centienu dēļ ES labākajā gadījumā sasniegs 19% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru 2010. gadā. Citas dalībvalstis var sasniegt savu valsts mēroga mērķi, pastiprinot politiskos pasākumus. Taču vairākās dalībvalstīs atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas īpatsvars samazinās.

Nepārprotami panākumi ir vēja enerģijas jomā, kurā vērojama būtiska izaugsme Eiropā un augošs pasaules tirgus. Biomasa – “gulošais milzenis” – sāk “mosties”, un arī biogāzes un līdzsadedzināšanas avoti pēdējo divu gadu laikā ir palielinājušies. Īstenojot pašreizējo politiku, 2010. gadā atjaunojamās elektroenerģijas kopējais īpatsvars būs 19%.

Šādu ciešu pietuvināšanos mērķim var uzskatīt par daļēju sasniegumu, kaut gan vēl joprojām ir plašas uzlabojumu iespējas. Komisija vēlas turpināt centienus, lai sasniegtu ilgtspējīgu tendenci elektroenerģijas jomā, un iesaka veikt turpmāk uzskaitītās darbības.

Astoņas galvenās darbības jomas, kur vajadzīga neatliekama rīcība attiecībā uz atjaunojamo elektroenerģiju:

1 Dalībvalstīm pareizi un pilnīgi jāīsteno Direktīva par atjaunojamo elektroenerģiju.

2. Vajadzīga tūlītēja administratīvo šķēršļu, negodīgas tīklu piekļuves un sarežģītu procedūru atcelšana.

3. Jāoptimizē atbalsta shēmas, kā noteikts dokumenta COM (2005) 675 galīgajā redakcijā. Komisija 2007. gadā atkārtoti pārbaudīs situāciju attiecībā uz dalībvalstu atbalsta sistēmām atjaunojamai enerģijai, lai novērtētu to darbību un vajadzību ierosināt atjaunojamo enerģijas avotu atbalsta shēmu saskaņošanu ES iekšējā elektroenerģijas tirgus kontekstā. Kaut gan joprojām var būt vajadzīgas valsts shēmas pārejas periodā, līdz iekšējais tirgus funkcionē pilnībā, ilgtermiņa mērķim jābūt saskaņotām atbalsta shēmām.

4. Jāattīsta biomasas nozare, veicot Biomasas rīcības plānā paredzētās darbības. Īpaša uzmanība jāpievērš biomasas izmantošanas palielināšanai koģenerācijā.

5. Uzticamība ilgtermiņā: Komisija 2007. gadā ierosinās jaunu tiesisko regulējumu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanā, kā noteikts Atjaunojamās enerģijas plānā.

6. Komisija turpinās cieši sadarboties ar tīklu pārvaldes iestādēm, Eiropas elektroenerģijas regulatoriem un atjaunojamo enerģijas avotu nozari, lai būtu iespējams atjaunojamos enerģijas avotus labāk integrēt elektrotīklā, un pievērsīs īpašu uzmanību īpašajām vajadzībām, kas saistītas ar daudz plašāku jūras vēja enerģijas izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu tīklu savienojumiem. Jāizvērtē TEN-E shēmas sniegtās iespējas. Jāuzsāk darbs saistībā ar Eiropas jūras vēja supertīklu.

7. Iekšējais elektroenerģijas tirgus jāattīsta tā, lai tas būtu saderīgs ar atjaunojamās enerģijas attīstību. Arī liberalizācija, un īpaši attiecībā uz pārredzamību, nodalīšanu, lielāku starpsavienojumu jaudu, sniedz iespēju jauniem, novatoriskiem tirgus dalībniekiem iesaistīties tirgū.

8. Atjaunojamā enerģija nekavējoties jāintegrē Eiropas Savienības Lisabonas stratēģijā, izmantojot konkurētspējas un jauninājumu programmu, reģionālos un kohēzijas fondus, lauku attīstību un intensīvāku pētniecības un tehnoloģiju attīstību laikā no 2007. līdz 2013. gadam.

PIELIKUMS [35]

Novērtējums par dalībvalstu panākumiem 2010. gadam noteiktā mērķa sasniegšanā (%)

| Atskaites gads (1997. vai 2000.) | Sasniegtā izplatība tirgū 2004./2005. | Standartizētā izplatība tirgū 2004./2005. | Mērķis līdz 2010. gadam | Klasifikācija |

Dānija | 8,7 | 25,8 (2005) | 27,3 (2005) | 29,0 | |

Vācija | 4,5 | 10,4 (2005) | 10,8 (2005) | 12,5 | |

Ungārija | 0,7 | 4,4 (2005) | 4,0(2005) | 3,6 | |

| | | | | |

Somija | 24,7 | 25,0 (2005) | 25,4(2005) | 31,5 | |

Īrija | 3,6 | 6,1(2005) | 8,0 (2005) | 13,2 | |

Luksemburga | 2,1 | 3,6 (2005) | 4,0 (2005) | 5,7 | |

Spānija | 19,9 | 17,2 (2005) | 21,6 (2005) | 29,4 | |

Zviedrija | 49,1 | 53,2 (2005) | 52,0 (2005) | 55,2 | |

Nīderlande | 3,5 | 6,9 (2005) | 6,5 (2005) | 9,0 | |

| | | | | |

Čehija | 3,8 | 4,8 (2005) | 4,0 (2005) | 8 | |

Lietuva | 3,3 | 3,7 (2004) | 3,3 (2004) | 7 | |

Polija | 1,6 | 2,8 (2005) | 3,2 (2005) | 7,5 | |

Slovēnija | 29,9 | 29,1 (2004) | 29,4 (2004) | 33,6 | |

Apvienotā Karaliste | 1,7 | 4,1 (2005) | 4,2 (2005) | 10,0 | |

| | | | | |

Beļģija | 1,1 | 1,8 (2005) | 1,9 (2005) | 6,0 | |

Grieķija | 8,6 | 9,1 (2005) | 7,7 (2005) | 20,1 | |

Portugāle | 38,5 | 14,8 (2005) | 28,8 (2005) | 39,0 | |

| | | | | |

Austrija | 70,0 | 54,9 (2005) | 57,5 (2005) | 78,1 | |

Kipra | 0,0 | 0,0 (2004) | 0,0 (2004) | 6 | |

Igaunija | 0,2 | 0,7 (2004) | 0,7 (2004) | 5,1 | |

Francija | 15,0 | 11,0 (2005) | 14,2 (2005) | 21,0 | |

Itālija | 16,0 | 15,3 (2005) | 16,0 (2005) | 25,0 | |

Latvija | 42,4 | 47,1 (2004) | 43,9 (2004) | 49,3 | |

Malta | 0,0 | 0,0 (2004) | 0,0 (2004) | 5 | |

Slovākija | 17,9 | 15,4 (2005) | 14,9 (2005) | 31 | |

ES -25 | 12,9 | 13,7 (2004) | 14,5 (2004) | 21,0 | |

[1] 2001. gada 27. septembra Direktīva 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus; OV L 283/33, 27.10.2001.

[2] COM (2004) 366 galīgā redakcija, „Atjaunojamās enerģijas daļa ES”, Eiropas Komisija, 2004.

[3] Spānijā 2006. gadā tika uzstādītas saules siltuma enerģijas iekārtas, kuru jauda ir 11 MW, un būvniecības procesā ir vēl 65 MW iekārtas. Patlaban vienīgi Portugāle un Apvienotajā Karaliste nodrošina stimulus okeāna enerģijas izmantošanas sistēmām. Lielā plūdmaiņu amplitūda Anglijas un Velsas rietumu piekrastē nodrošina pasaulē vislabvēlīgākos apstākļos plūdmaiņu enerģijas izmantošanai. Komisijas zaļajā grāmatā „Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku”, COM(2006) 275 galīgā redakcija, kā potenciāls tuvākās nākotnes enerģijas avots ir minēta viļņu, plūdmaiņu un jūras vēja enerģija.

[4] Avots: Eurostat (līdz 2004. gadam). 2005. gada aplēsēm izmantoti SEA un dalībvalstu provizoriskie dati.

[5] 2005. gada aprēķiniem izmantoti SEA un dalībvalstu provizoriskie dati. Saskaņā ar konsolidētajiem Eurostat datiem šis īpatsvars ir 14% līdz 2004. gadam. Sākumpunkts attiecībā uz direktīvu bija 13%.

[6] Ja ES-25 elektroenerģijas patēriņš nebūtu mainījies kopš 1997. gada, pašreizējais atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvars būtu 16%.

[7] Avots: Eurostat (līdz 2004. gadam). 2005. gada aplēsēm izmantoti SEA un dalībvalstu provizoriskie dati.

[8] Sasniegumu analīze veikta, pamatojoties uz virzības projektu „Analīze par 2010. gadam noteikto valsts un Kopienas mērķu sasniegšanu saskaņā ar Direktīvu 2001/77/EK” un EurObserv'ER projektu.

[9] Kopumā jaunākie konsolidētie statistikas dati attiecas uz 2004. gadu. Dažas dalībvalstis ir iesniegušas 2005. gada datus, un ir zināmi 2005. gada statistikas dati par vēja, saules fotoelementu un biogāzes enerģiju. Skaitļi par biogāzi ir provizoriski statistikas dati, kas saņemti no SEA. Tiek ņemti vērā arī 2005. gada dati, ja tie ir pieejami dalībvalsts līmenī.

[10] Ernst &Young ieguldījumu indeksa atsauce.

[11] Ziņojums par situāciju elektroenerģijas ražošanā, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus. Ungārijas Republika, ekonomikas un satiksmes ministrs, Budapešta, 2006. gada februāris.

[12] 1. attēlā redzamās lielās atšķirības starp faktisko un standartizēto īpatsvaru izraisa lielās hidroenerģijas svārstības un būtiskais šā veida elektroenerģijas īpatsvars Somijā.

[13] COM (2005) 627 galīgā redakcija, 07.12.2005., Komisijas paziņojums par atbalstu elektrībai no neizsīkstošiem enerģijas avotiem.

[14] Hidroelektrostacijas (mazas un lielas) 2005. gadā saražoja 67% no kopējās atjaunojamās elektroenerģijas.

[15] Amerikas ražošanas nodokļu kredīta (PTC) atjaunošana līdz 2007. gadam ir pārliecinājusi ASV ieguldītājus, kuru uzstādītā jauda 2004. gadā pārsniedz 2400 MW. Eiropas Savienība 2005. gadā ir uzstādījusi 6165,7 MW.

[16] Portugāle ir kļuvusi par septīto ES valsti, kas ir sasniegusi 1000 MW atzīmi, un tās kopējā uzstādītā jauda 2005. gada beigās bija 1021 MW. Portugāle praktiski divkāršoja savu uzstādīto jaudu gada laikā, to papildinot ar 500 MW. Tie ir ļoti labi rezultāti, ko nodrošinājusi gan administratīvo šķēršļu atcelšana, gan ļoti izdevīgā pirkšanas cenu sistēma.

[17] COM (1997) 599 galīgā redakcija, 26.11.1997., Komisijas paziņojums “Enerģija nākotnei: atjaunojamie enerģijas avoti”, Baltā grāmata Kopienas rīcības plānam.

[18] COM (2005) 627 galīgā redakcija, 7.12.2005., Komisijas paziņojums par atbalstu elektrībai no neizsīkstošiem enerģijas avotiem.

[19] Avots: Eurostat (līdz 2004. gadam). 2005. gada aplēsēm izmantoti SEA un dalībvalstu provizoriskie dati.

[20] Dati par 2005. gadu ietver provizoriskus datus, kas saņemti no SEA.

[21] Ar nosacījumu, ka kopējās biomasas īpatsvars ir 40%, vēja enerģijas īpatsvars – 50% un pārējās RES-E īpatsvars – 10% no papildu RES-E ražošanas līdz 2010. gadam, salīdzinot ar 2001. gadu. Paskaidrojumu par šīm aplēsēm sk. paziņojuma COM (2004) 366 galīgajā redakcijā.

[22] Nīderlandes valdība ir iesaldējusi biomasas atbalsta sistēmu. Zviedrijas panākumu pamatā biomasas jomā ir esošās spēkstacijas, nevis jaunuzstādīta jauda.

[23] Avots: Eurostat (līdz 2004. gadam). 2005. gada aplēsēm izmantoti SEA un dalībvalstu provizoriskie dati.

[24] COM(2005)628 galīgā redakcija. Komisijas paziņojums “Biomasas izmantošanas rīcības plāns”, Eiropas Komisija, 2005. gads.

[25] Avots: Eurostat (līdz 2004. gadam). 2005. gada aplēsēm izmantoti SEA un dalībvalstu provizoriskie dati.

[26] COM(2006) 302 galīgā redakcija, Komisijas paziņojums par ES Mežu rīcības plānu, Eiropas Komisija, 2006. gads.

[27] Avots: Eurostat (līdz 2004. gadam). 2005. gada aplēsēm izmantoti SEA un dalībvalstu provizoriskie dati.

[28] Parasti saules fotoelementu jaudu izsaka maksimālajā vatā (Wp). Tā ir saules moduļa līdzstrāvas jaudas izvade, ko mēra standartizētos apstākļos. Šie apstākļi ir 1000 vatu/m² apgaismojums, 25°C apkārtējā temperatūra un spektrs, kas saistīts ar saules gaismu, kura izkļuvusi caur atmosfēru (AM jeb gaisa masa ir 1,5).

[29] Labs novatoriskas politikas piemērs saules fotoelementu atbalsta veicināšanai ir ieviests Spānijā, kas pirmā no Eiropas valstīm noteica valsts līmeņa prasības ēkām, lai veiktu pasākumus energoefektivitātes jomā, un prasības attiecībā uz saules enerģijas (saules siltuma vai saules fotoelementu) minimālo izmantošanu jaunās ēkās vai rekonstruētās ēkās. Ir noteikta prasība par saules fotoelementu īpatsvaru kopējā elektroapgādē jaunām ēkām terciārajā sektorā, ja virsma ir lielāka par noteiktu m² skaitu.

[30] Avots: Eurostat.

[31] Eiropā ģeotermiskā jauda ir 6589,8 MWth (ieskaitot siltumsūkņu jaudu 4531 MWth).

[32] Avots: Eurostat.

[33] „Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai iedrošinātu lielāku tās elektrības patēriņu, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus[..] Šiem pasākumiem jābūt proporcionāliem sasniedzamajam mērķim.”

[34] COM (2006) 105 galīgā redakcija, 8.3.2005. Komisijas paziņojums “Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai”. Eiropas Komisija, 2005. gada marts.

[35] Rumānija un Bulgārija noteikušas mērķi 2010. gadam, lai palīdzētu sasniegt 21% īpatsvaru paplašinātajā Eiropas Savienībā. Rumānija līdz 2010. gadam paredz palielināt īpatsvaru no 28% līdz 33%, Bulgārija – no 6% līdz 11%. Panākumi šo valstu mērķu sasniegšanā tiks analizēti nākamajā Komisijas ziņojumā 2008. gadā.

--------------------------------------------------