Puses
Sprieduma pamatojums
Rezolutīvā daļa

Puses

Lieta C‑472/12

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Corte suprema di cassazione (Itālija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2012. gada 13. janvārī un kas Tiesā reģistrēts 2012. gada 22. oktobrī, tiesvedībā

Panasonic Italia SpA ,

Panasonic Marketing Europe GmbH ,

Scerni Logistics Srl

pret

Agenzia delle Dogane di Milano .

TIESA (desmitā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs E. Juhāss [ E. Juhász ], tiesneši A. Ross [ A. Rosas ] un K. Vajda [ C. Vajda ] (referents),

ģenerāladvokāts Ī. Bots [ Y. Bot ],

sekretāre A. Impelicēri [ A. Impellizzeri ], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2013. gada 11. decembra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

– Panasonic Italia SpA , Panasonic Marketing Europe GmbH un Scerni Logistics Srl vārdā – P. Vander Schueren , advocaat , kā arī – G. Cambareri un L. Pierallini , avvocati ,

– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri , pārstāve, kurai palīdz G. Albenzio , avvocato dello Stato ,

– Eiropas Komisijas vārdā – L. Keppenne un D. Recchia , kā arī B.‑R. Killmann , pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Sprieduma pamatojums

Spriedums

1. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt kombinēto nomenklatūru (turpmāk tekstā – “KN”), kas ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), tās redakcijās, kas secīgi izriet no Komisijas 2000. gada 13. oktobra Regulas (EK) Nr. 2388/2000 (OV L 264, 1. lpp.), Komisijas 2001. gada 6. augusta Regulas (EK) Nr. 2031/2001 (OV L 279, 1. lpp.), Komisijas 2002. gada 1. augusta Regulas (EK) Nr. 1832/2002 (OV L 290, 1. lpp.) un Komisijas 2003. gada 11. septembra Regulas (EK) Nr. 1789/2003 (OV L 281, 1. lpp.).

2. Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Panasonic Italia SpA , Panasonic Marketing Europe GmbH un Scerni Logistics Srl , no vienas puses, un Agenzia delle Dogane di Milano (Milānas muitas dienests, turpmāk tekstā – “ Agenzia ”), no otras puses, par plazmas ekrānu tarifu klasifikāciju KN.

Atbilstošās tiesību normas

Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma

3. Muitas sadarbības padome, vēlāk – Pasaules Muitas organizācija (PMO), ir izveidota ar konvenciju par minētās padomes izvedi, kas noslēgta 1950. gada 15. decembrī Briselē. Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (turpmāk tekstā – “HS”) ir izstrādājusi PMO, un tā ir ieviesta ar starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (turpmāk tekstā – “HS konvencija”), kura ir noslēgta 1983. gada 14. jūnijā Briselē un kopā ar tās 1986. gada 24. jūnija grozījumu protokolu Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK (OV L 198, 1. lpp.).

4. Saskaņā ar HS konvencijas 3. panta 1. punktu katra līgumslēdzēja puse apņemas nodrošināt, lai to muitas tarifu nomenklatūra un statistika atbilstu HS, izmantot visas HS pozīcijas un apakšpozīcijas, tās nepapildinot un negrozot, kā arī atbilstošos ciparu kodus, un ievērot šīs sistēmas ciparu secību. Katra līgumslēdzēja puse apņemas arī piemērot vispārīgos noteikumus HS interpretācijai un visas HS iedaļu, nodaļu un apakšpozīciju piezīmes un negrozīt šo pēdējo piemērošanas jomu.

5. PMO saskaņā ar HS konvencijas 8. panta noteikumiem apstiprina paskaidrojošās piezīmes un klasificēšanas ieteikumus, ko pieņem HS komiteja.

6. HS paskaidrojošās piezīmes 2002. gadā pieņemtajā redakcijā attiecībā uz pozīciju 8471 bija izteiktas šādi:

“I. Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki

[..]

D. Bloki, kas neietilpst datu apstrādes sistēmā

[..]

Par informācijas apstrādes sistēmas daļu jāuzskata visi bloki ar informācijas apstrādes funkciju, ja tie kumulatīvi atbilst šādiem noteikumiem:

a) izmantojami tikai vai galvenokārt kā automātiskās datu apstrādes iekārta;

b) ir savienojami ar centrālo pārraides elementu vai nu tieši, vai caur vienu vai vairākiem citiem elementiem, un

c) spēj saņemt vai pārraidīt datus tādā formātā (kodi vai signāli), kurus sistēma var izmantot.

Ja blokam ir īpaša funkcija, kas nav datu apstrāde, tas jāklasificē pozīcijās, kas atbilst minētajām funkcijām, bet, ja nav tādu pozīciju, tad tas ir jāklasificē atlikušajās pozīcijās (skat. nodaļas 5.E piezīmi).

[..]

Bloki, kas ietilpst datu apstrādes sistēmā, ietver displejus automātiskajām datu apstrādes iekārtām, kuri grafiski attēlo apstrādātos datus. Tie atšķiras no videomonitoriem un televīzijas uztvērējiem, uz ko attiecas pozīcija 8528, dažādos veidos, to skaitā:

1) Displeji automātiskajām datu apstrādes iekārtām spēj uztvert signālu tikai no automātiskās datu apstrādes iekārtas centrālā bloka un tāpēc nespēj reproducēt krāsu attēlu no salikta videosignāla viļņa formā, kas atbilst kādam apraides standartam ( NTSC , SECAM , PAL , D‑MAC  u.c.). Tie ir aprīkoti ar datu apstrādes sistēmu standarta savienotājiem (piemēram, saskarni RS‑232C vai savienotājiem DIN vai SUB‑D), un tiem nav skaņas apraides tīkla. Tos kontrolē īpaši adapteri (piemēram, monohromi vai grafiski adapteri), kuri ir integrēti automātiskās datu apstrādes iekārtas centrālajā blokā.

2) Šādiem displejiem ir samazinātas elektromagnētiskās emisijas. Tiem ir punktiestatne, kas sākas ar 0,41 mm vidējai izšķirtspējai, un jo punktiestatne mazāka, jo lielāka ir izšķirtspēja.

3) Lai atveidotu mazus, bet labas izšķirtspējas attēlus, šajā pozīcijā klasificētajos displejos izmanto mazāku pikseļu skaitu un standarta pikseļu skaitu ar lielāku konverģenci nekā attēliem attiecībā uz videomonitoriem un televīzijas uztvērējiem, kas ietilpst pozīcijā 8528. (Konverģence ir elektronstaru lielgabala(‑u) spēja inducēt vienu punktu uz katodstaru lampas virsmas, neiztraucējot nevienu no blakus punktiem).

4) Šajos displeja blokos video frekvence (frekvenču joslas diapazons), kas ir mērījums, ar kuru tiek noteikts, cik daudz pikseļu vienā sekundē var tikt nosūtīti attēla veidošanai, parasti ir 15 MHz vai vairāk, savukārt pozīcijā 8528 iekļautajos video monitoros frekvenču joslas diapazons parasti nepārsniedz 6 MHz. Šo displeja bloku attēla frekvence horizontāli atšķiras atkarībā no dažādiem displeja veidiem izmantotajām sistēmām un parasti ir no 15 kHz līdz vairāk nekā 155 kHz. Daudzi displeja bloku veidi var izmantot vairākas attēla frekvences horizontāli. Pozīcijā 8528 iekļauto video monitoru attēla frekvence horizontāli ir noteikta atkarībā no izmantotās televīzijas sistēmas, bet parasti tā ir 15,6 vai 15,7 kHz apmērā. Turklāt automātisko datu apstrādes iekārtu displeja bloki nedarbojas saskaņā ar starptautiskajiem vai valsts frekvences standartiem, kuri pieņemti attiecībā uz publisko apraidi, vai saskaņā ar frekvences standartiem, kuri pieņemti attiecībā uz slēgta tīkla televīziju.

5) Šajā pozīcijā iekļautajos displeja blokos bieži ir ietverts mehānisms monitora pielāgošanai, liecot vai grozot ap savu asi, kā arī pretapžilbināšanas virsmas un nemirgojošs displejs, kā arī citas dizaina ergonomiskās īpašības, kas lietotājam bez noguruma ļautu ilgi strādāt netālu no iekārtas.

[..]”

7. HS paskaidrojošās piezīmes 2002. gadā pieņemtajā redakcijā attiecībā uz pozīciju 8528 bija izteiktas šādi:

“Šajā pozīcijā ir ietverti televīzijas uztvērēji (tostarp video monitori un video projektori) ar vai bez radiouztvērējiem vai skaņas vai attēla ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūras.

Starp šajā pozīcijā iekļautajiem aparātiem var minēt:

1) Tādi televīzijas uztvērēju veidi, kurus izmanto mājsaimniecībās (galda uztvērēji, mēbelēs iebūvēti uztvērēji u.c.), ieskaitot uztvērējus, kurus darbina ar žetoniem. Šeit ietver arī uztvērējus ar šķidro kristālu vai plazmas ekrānu.

[..]

No šīs pozīcijas ir izslēgtas:

a) Atsevišķas automātiskās datu apstrādes iekārtas vienības, pat ja tās uzrāda atsevišķi (pozīcijā 8471).

[..]”

KN

8. KN, kas izveidota ar Regulu Nr. 2658/87, ir balstīta uz HS, izmantojot tās sešu ciparu pozīcijas un apakšpozīcijas; vienīgi septītais un astotais cipars, kas veido apakškategorijas, tai ir savi.

9. Saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2000. gada 31. janvāra Regulu (EK) Nr. 254/2000 (OV L 28, 16. lpp.), 12. panta 1. punktu Eiropas Komisija katru gadu pieņem regulu, kas atveido pilnu KN redakciju un muitas nodokļu likmes, ievērojot Eiropas Savienības Padomes vai Komisijas pieņemtos pasākumus. Šo regulu piemēro no nākamā kalendārā gada 1. janvāra.

10. Pamatlietas faktiem, kuri norisinājās laikā no 2001. gada līdz 2004. gadam, piemērojamās KN redakcijas ir tās, kas izriet no Regulām Nr. 2388/2000, Nr. 2031/2001, Nr. 1832/2002 un Nr. 1789/2003. Turpmāk minētās atbilstošās KN normas katrā no šīm redakcijām ir izteiktas identiski.

11. Vispārīgajos KN interpretācijas noteikumos, kas ietverti tās pirmās daļas I sadaļas A apakšiedaļā, tostarp noteikts:

“[KN] preces klasificē pēc šādiem principiem:

[..]

2. a) Jebkura norāde uz kādu preci pozīcijas ierakstā attiecas arī uz negatavām vai nepabeigtām precēm, ja uzrādāmajām precēm piemīt gatavas vai pabeigtas preces pamatīpašības. Tāda atsauce attiecas arī uz gatavām vai pabeigtām precēm vai precēm, kas saskaņā ar šo noteikumu klasificējamas kā gatavas vai pabeigtas, ja tās uzrāda nesaliktas vai izjauktas.

[..]”

12. Otrajā KN daļā ir ietverta XVI sadaļa “Mehānismi un mehāniskas ierīces; elektroiekārtas; to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi”.

13. KN XVI sadaļas 3. un 5. piezīmes ir šādi izteiktas:

“3. Ja nav īpašu piebilžu, tad kombinētas mašīnas (kombaini), kas sastāv no divām vai vairākām vienā agregātā savienotām mašīnām, kā arī citas mašīnas, kas izpilda divas vai vairākas papildu vai alternatīvas funkcijas, klasificējamas atbilstīgi to galvenajai funkcijai.

[..]

5. Šajās piezīmēs “mašīna” ir jebkurš mehānisms, mašīna, iekārta, ierīce, aparāts vai ietaise, kas ir iekļauta 84. vai 85. nodaļā.”

14. KN XVI sadaļā ir ietverta 84. nodaļa “Kodolreaktori, katli, mehānismi un mehāniskas ierīces; to detaļas”.

15. 84. nodaļas 5. piezīme ir izteikta šādi:

“B. Automātiskās datu apstrādes iekārtas var būt arī sistēmas, ko veido atsevišķi dažāda skaita bloki. Ievērojot E punktu, bloks uzskatāms par noslēgtas sistēmas daļu, ja tas atbilst šādiem noteikumiem:

a) izmantojams tikai vai galvenokārt kā automātiskās datu apstrādes iekārta;

b) ir savienojams ar centrālo pārraides elementu vai nu tieši, vai caur vienu vai vairākiem citiem elementiem,

un

c) spēj saņemt vai pārraidīt datus tādā formātā (kodi vai signāli), kurus sistēma var izmantot.

C. Atsevišķās minētās automātiskās datu apstrādes iekārtas vienības jāklasificē pozīcijā 8471.

[..]

E. Iekārtas, kas veic īpašas no datu apstrādes atšķirīgas funkcijas un iekļaujas vai ir sajūgtas ar datu automātiskās apstrādes iekārtām, klasificējamas pozīcijās, kas atbilst to attiecīg ajām funkcijām, vai, ja tas nav iespējams, – atlikušajās pozīcijās.”

16. KN 84. nodaļas 7. piezīme ir izteikta šādi:

“Ja nav noteikts citādi un ar nosacījumu, ka ir ievērotas iepriekš 2. piezīmē paredzētās prasības, kā arī saskaņā ar šīs nodaļas 2. piezīmi un XVI sadaļas 3. piezīmi, iekārtu, kuras galvenais mērķis nav aprakstīts nevienā pozīcijā vai attiecībā uz kuru neviens mērķis nav galvenais, klasificē pozīcijā 8479.

[..]”

17. KN pozīcijas 8471 teksts ir šāds:

“8471 Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki; magnētiskās un optiskās lasītājiekārtas, mašīnas datu pārnešanai informācijas nesējos kodētā veidā un mašīnas šādu datu apstrādei, kas citur nav minētas vai ietvertas:

[..]

8471 60 – datu ievadbloki un izvadbloki, arī vienā korpusā ar atmiņas bloku:

8471 60 10 – – izmantošanai civilajā aviācijā

– – citādi:

8471 60 40 – – – Printeri

8471 60 50 – – – Tastatūras

8471 60 90 – – – citādi

[..]”

18. KN XVI sadaļā ietilpst arī 85. nodaļa “Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi”.

19. KN pozīcijas 8528 teksts ir šāds:

“8528 Ar radiouztvērēju vai skaņas un attēla ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūru kombinēti vai nekombinēti televīzijas uztvērēji; videomonitori un videoprojektori:

[..]

– Videomonitori:

8528 21 – – krāsu:

[..]

8528 21 90 – – – citādi

[..]”

Regula (EK) Nr. 754/2004

20. Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 754/2004 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 118, 32. lpp.), kura ir stājusies spēkā pēc attiecīgā importa pamatlietā, ir precizēta dažu krāsu plazmas ekrānu ar ekrāna diagonāli 106 cm un īpašībām, kas aprakstītas šīs regulas pielikumā, klasifikācija KN.

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

21. Laikposmā no 2001. līdz 2004. gadam prasītājas pamatlietā importēja Itālijā no valstīm ārpus Eiropas Savienības plazmas ekrānus, kuru īpašības iesniedzējtiesa ir aprakstījusi šādi:

– šie ekrāni ir krāsu monitori ar platumu pa diagonāli 106,6 cm;

– stāvoklī, kādā tie atradās importēšanas brīdī, minētie ekrāni varēja reproducēt tikai datus no automātiskajām datu apstrādes ierīcēm;

– tomēr pēc videokartes ievietošanas tās ievietošanai paredzētā vietā šie paši ekrāni spēj pārraidīt saliktus AV [audiovizuālus] video signālus, un ekrānu var pievienot skaņas un attēla reproducēšanas ierīcēm, DVD lasītājiem, videokamerām un televīzijas satelītuztvērējiem;

– attiecīgie ekrāni importēšanas brīdī nav aprīkoti ar videokarti, tomēr šādu karti var iegādāties atsevišķi par zemu cenu un tā ir viegli ievietojama tās ievietošanai paredzētā vietā;

– importēšanas brīdī attiecīgie ekrāni ir aprīkoti ar diviem skaļruņiem un tālvadības pulti, tomēr tos var izmantot tikai tad, ja ekrānu izmanto saliktu AV video signālu uztveršanai pēc tam, kad ir ievietota karte, un

– minēto ekrānu lietošanas pamācībā ir skaidri minētas šīs preces audiovizuālās funkcijas un iespēja ievietot karti televīzijas signālu uztveršanas aktivizēšanai.

22. Saistībā ar šo importēto ekrānu muitas deklarāciju prasītājas pamatlietā tos klasificēja KN pozīcijā 8471 60 90 – kā ekrānus, kas izmantojami tikai no datora nākošu attēlu pārraidīšanai – tādējādi iegūstot atbrīvojumu no muitas nodokļa samaksas un pievienotas vērtības nodokļa samaksas 20 % apmērā.

23. Agenzia toties uzskatīja, ka šie ekrāni ir klasificējami KN pozīcijā 8528, kurā tostarp ietilpst televīzijas uztvērēji aparāti un videomonitori, līdz ar to ir jāpiemēro muitas nodoklis 14 % apmērā.

24. Prasītājas pamatlietā cēla prasības Commissione tributaria provinciale di Milano [Milānas provinces nodokļu komisijā], kura tās noraidīja ar pamatojumu, ka iespēja padarīt minētos ekrānus par piemērotiem saliktu video signālu saņemšanai, vienkārši ievietojot ekrānā video karti, nepieļāva to klasifikāciju KN pozīcijā 8471, ciktāl ar to tiek izslēgta prasība par ekrāna izmantošanu galvenokārt vai pārsvarā automātiskā datu apstrādes iekārtā.

25. Prasītājas pamatlietā pārsūdzēja pirmajā instancē pieņemtos nolēmumus Commissione tributaria regionale di Milano (Milānas Reģionālā nodokļu komisija). Tā paturēja spēkā importēto ekrānu klasifikāciju KN tarifu pozīcijā 8528, tomēr nolēma, ka uzliktais administratīvais sods bija jāatceļ, ņemot vērā objektīvas neskaidrības par interpretāciju.

26. Gan prasītājas pamatlietā, gan Agenzia iesniedza kasācijas sūdzības par apelācijas instancē pieņemtajiem nolēmumiem. Šajās kasācijas sūdzībās minētās prasītājas saglabāja savu nostāju, ka importētajiem ekrāniem jāpiemēro KN tarifu pozīcija 8471 60 90, jo tie bija ekrāni, kas importēšanas brīdī nebija aprīkoti ar videokarti un tātad bija izmantojami tikai no datora nākošu attēlu pārraidīšanai. Agenzia turpretī atkārtoti apgalvoja klasifikācijas KN pozīcijā 8528 pamatotību un apstrīdēja to, ka apelācijas instances tiesa atcēla piemēroto administratīvo sodu.

27. Iesniedzējtiesa uzskata, ka importētie ekrāni ir klasificējami KN pozīcijā 8528, kura tostarp attiecas uz televīzijas uztvērējiem aparātiem un videomonitoriem, tālāk norādīto iemeslu dēļ. Pirmkārt, saliktu video signālu uztveršana esot šādiem ekrāniem pamatā esoša īpašība vēl pirms videokartes ievietošanas, ņemot vērā šim nolūkam speciāli paredzētu vietu. Otrkārt, nav tāda ekonomiska vai tehniska iemesla, kas attaisnotu to, ka minētos ekrānus izgatavotu tā, lai tos varētu izmantot saliktu video signālu uztveršanai tikai pēc videokartes ievietošanas, tādēļ vienīgais iespējamais tādas rīcības skaidrojums ir griba ļaunprātīgi gūt peļņu no labvēlīgāka muitas režīma, kāds paredzēts datoru ekrāniem.

28. Iesniedzējtiesai turklāt ir radies jautājums par iespēju ar atpakaļejošu spēku piemērot Regulas Nr. 754/2004 normas, atbilstoši kurām importētie ekrāni būtu jāklasificē KN pozīcijā 8528.

29. Šādos apstākļos Corte suprema di cassazione nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1) Vai pirms [Regulas Nr. 754/2004] stāšanās spēkā krāsu plazmas ekrāns (ar platumu pa diagonāli 106,6 cm), kas ir aprīkots ar diviem skaļruņiem un tālvadības pulti, kā arī ar ievadierīci, kas jau gatava, lai tajā ievietotu videokarti (kas ir lēta, viegli iegādājama un viegli ievietojama), kas netiek ievesta kopā ar ekrānu, bet pēc kuras ievietošanas ekrāns spēj uztvert saliktus AV videosignālus un ko var pievienot ne tikai automātiskajām datu apstrādes iekārtām, bet arī videofoniskās reģistrācijas un reproducēšanas aparatūrai, DVD lasītājiem, videokamerām un satelītuztvērējiem, bija klasificējams [KN] pozīcijā 8471 vai pozīcijā 8528?

2) Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir noraidoša [..], vai [Regula Nr. 754/2004] [nosaka] tāda ekrāna klasifikāciju pozīcijā 8528 un – ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša – vai [minētajā] regulā noteiktās [atbilstošās] normas šajā ziņā [ir] jāuzskata par interpretācijas normām un tātad par normām ar atpakaļejošu spēku, neskarot agrāko normu – kas nosaka pretējo – piemērojamību?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo jautājumu

30. Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai ekrāni pamatlietā ir klasificējami KN pozīcijā 8471 vai arī KN pozīcijā 8528.

31. Jānorāda, ka KN pozīcijas 8471 teksts attiecas tostarp uz automātiskajām datu apstrādes iekārtām un to blokiem, toties KN pozīcija 8528 tostarp attiecas uz televīzijas uztvērējiem un videomonitoriem. It īpaši KN apakšpozīcijā 8471 60 90 ietilpst ievadierīces un izvadierīces, arī kopā ar atmiņas blokiem tajā pašā korpusā vai bez tiem, kas nav printeri un tastatūras, toties KN apakšpozīcija 8528 21 90 attiecas uz krāsu videomonitoriem (spriedums Kamino International Logistics , C‑376/07, EU:C:2009:105, 33. punkts).

32. Tomēr, ja Tiesā ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tarifu klasifikācijas jomā, tās uzdevums drīzāk ir valsts tiesai izskaidrot kritērijus, kuru pielietojums tai ļaus attiecīgās preces pareizi klasificēt KN, nevis veikt šo klasifikāciju pašai, īpaši tādēļ, ka Tiesas rīcībā nav visas šim uzdevumam nepieciešamās informācijas. Tādējādi valsts tiesa katrā ziņā atrodas labākā pozīcijā, lai to veiktu (spriedumi Lohmann un Medi Bayreuth , no C‑260/00 līdz C‑263/00, EU:C:2002:637, 26. punkts; Digitalnet  u.c., C‑320/11, C‑330/11, C‑382/11 un C‑383/11, EU:C:2012:745, 61. punkts, kā arī X , C‑380/12, EU:C:2014:21, 34. punkts).

33. Tā ir iesniedzējtiesa, kurai ir jāveic preču pamatlietā klasifikācija, ņemot vērā Tiesas sniegtās atbildes uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem (spriedums X , EU:C:2014:21, 35. punkts).

34. Līdz ar to pirmais jautājums ir jāpārformulē tādējādi, ka iesniedzējtiesa jautā Tiesai, kādi ir piemērojamie kritēriji, lai noteiktu, vai pamatlietā aplūkotie ekrāni ir klasificējami KN pozīcijā 8471 vai arī tie ir klasificējami KN pozīcijā 8528.

35. Jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un lai būtu vieglāk veikt kontroli, izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijā parasti ir to objektīvās īpašības un pazīmes, kas ir norādītas KN pozīcijas aprakstā un iedaļas vai nodaļas piezīmēs (skat. it īpaši spriedumu RUMA C‑183/06, EU:C:2007:110, 27. punkts, kā arī Medion un Canon Deutschland , C‑208/06 un C‑209/06, EU:C:2007:553, 34. punkts).

36. Noteicošais kritērijs preces muitas klasifikācijai KN ir jāmeklē preču īpašībās un objektīvajās pazīmēs, kas tiek atspoguļotas saistībā ar to atmuitošanu. Atmuitošanas brīdī ir jābūt iespējai pārbaudīt šīs preču objektīvās īpašības un pazīmes (spriedums Foods Import , C‑38/95, EU:C:1996:488, 17. punkts, kā arī Medion un Canon Deutschland , EU:C:2007:553, 36. punkts).

37. Šajā ziņā no šī sprieduma 21. punktā uzskaitītajām objektīvajām īpašībām izriet, ka stāvoklī, kādā tie atradās importēšanas brīdī, ekrāni pamatlietā varēja reproducēt tikai datus no automātiskajām datu apstrādes ierīcēm, tomēr pēc videokartes ievietošanas tai paredzētā vietā, ko pārdod atsevišķi un par zemu cenu, šie ekrāni kļūst piemēroti arī saliktu video signālu reproducēšanai.

38. No šīm objektīvajām īpašībām izriet arī tas, ka šie ekrāni ir aprīkoti ar diviem skaļruņiem un tālvadības pulti, tomēr tos var izmantot tikai tad, ja ekrānu izmanto saliktu video signālu uztveršanai, un ka ekrānu lietošanas pamācībā ir skaidri minētas šīs preces audiovizuālās funkcijas un iespēja ievietot videokarti televīzijas signālu uztveršanas aktivizēšanai.

39. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru produkta izmantošanas mērķis var būt objektīvs klasifikācijas kritērijs, ciktāl tas minētajam produktam ir raksturīgs, un šo raksturīgumu var novērtēt, ievērojot tā objektīvās iezīmes un īpatnības (skat. spriedumus RUMA , EU:C:2007:110, 36. punkts, un X , EU:C:2014:21, 39. punkts).

40. Piemērojot šo judikatūru, ekrāni, kas attiecas uz pamatlietu, muitas klasifikācijai ir jāņem vērā tiem raksturīgais izmantošanas mērķis, kuru definē atbilstoši to objektīvajām īpašībām. Ņemot vērā iesniedzējtiesas aprakstītās objektīvās īpašības, ekrānu pamatlietā raksturīgais izmantošanas mērķis ir reproducēt, pirmkārt, datus no automātiskas datu apstrādes ierīces un, otrkārt, saliktus video signālus.

41. It īpaši ir jāuzsver, ka minēto ekrānu ražotājs tos speciāli ir izstrādājis tā, lai tie būtu piemēroti saliktu video signālu reproducēšanai, tajos ietverot detaļas, kas ļauj reproducēt šādus signālus pēc videokartes par zemu cenu ievietošanas tai paredzētā vietā, un tos aprīkojot ar diviem skaļruņiem un tālvadības pulti, kurus var izmantot tikai tad, ja šos ekrānus izmanto saliktu video signālu uztveršanai, turklāt minot šo funkciju lietošanas pamācībā.

42. Šajā ziņā šīs lietas faktiskie apstākļi ir jānošķir no tiem, par kuriem tika taisīts spriedums Medion un Canon Deutschland (EU:C:2007:553), kas attiecās uz videokamerām, kuras pēc vienas iejaukšanās spēja ierakstīt attēlus un skaņas no ierakstīšanas no ārējiem attēlu un skaņu avotiem papildus tiem, kurus varēja ierakstīt ar jau iestrādātajiem šajā videokamerā mikrofoniem un kamerām. No šī sprieduma izriet, ka minētās videokameras nebija speciāli izstrādātas šādu funkciju veikšanai un šo funkciju bija iespējams ar tām izpildīt tikai pēc relatīvi sarežģītās iejaukšanās (šajā ziņā skat. spriedumu Medion un Canon Deutschland , EU:C:2007:553, 40. un 42. punkts).

43. No iepriekš minētā izriet, ka tādu ekrānu kā pamatlietā klasifikācijai, kuriem piemīt tādas objektīvas īpašības kā tās, kuras ir aprakstījusi iesniedzējtiesa, ir jāņem vērā tiem raksturīgais izmantošanas mērķis, kas ir, pirmkārt, reproducēt datus no automātiskām datu apstrādes iekārtām un, otrkārt, reproducēt saliktus video signālus.

44. Vēl ir jānosaka metode, kas jāievēro, lai veiktu tarifu klasifikāciju šādiem ekrāniem, kuri spēj, pirmkārt, reproducēt datus no automātiskām datu apstrādes iekārtām un, otrkārt, reproducēt saliktus video signālus.

45. Spriedumā Kamino International Logistics (EU:C:2009:105) Tiesai jau bija iespēja lemt par kritērijiem, kas jāpiemēro, lai veiktu tarifu klasifikāciju šādiem ekrāniem, kuri spēj gan reproducēt datus no automātiskām datu apstrādes iekārtām, gan reproducēt saliktus video signālus.

46. Minētajā spriedumā Tiesa atgādināja pastāvīgo judikatūru, saskaņā ar kuru piezīmes pirms KN nodaļām tāpat kā PMO nomenklatūras paskaidrojošās piezīmes ir svarīgi līdzekļi, lai nodrošinātu vienādu kopējā muitas tarifa piemērošanu, un sniedz noderīgu informāciju tā interpretācijai (skat. spriedumu Siemens Nixdorf , C‑11/93, EU:C:1994:206, 12. punkts, kā arī Kamino International Logistics , EU:C:2009:105, 32. punkts).

47. Šajā ziņā KN 84. nodaļas 5. piezīmes B daļas a)–c) punktā ir minēts, ka tādi ekrāni kā pamatlietā ietilpst KN pozīcijā 8471 kā automātiskās datu apstrādes iekārtas bloki, ja tie vienlaikus atbilst trīs nosacījumiem, proti, tos var izmantot tikai vai galvenokārt automātiskā datu apstrādes sistēmā, tie ir savienojami ar centrālo procesora bloku un tie spēj uztvert vai nodot datus tādā formā, kādu šī sistēma var izmantot (spriedums Kamino International Logistics , EU:C:2009:105, 41. punkts).

48. Nekas no Tiesas rīcībā nodotajiem lietas materiāliem neliecina par to, ka pamatlietā nebūtu izpildīts otrais un trešais nosacījums.

49. Attiecībā uz pirmo nosacījumu, kas atgādināts augstāk, Tiesa ir lēmusi, ka spēja vien reproducēt attēlus, kuri iegūti no citiem avotiem, kas nav automātiskā datu apstrādes iekārta, nevar izslēgt ekrāna klasificēšanu KN pozīcijā 8471, ievērojot KN 84. nodaļas 5. piezīmes B daļas a) punktu, kurā ir minēti bloki, kurus “tikai vai galvenokārt” izmanto automātiskā datu apstrādes sistēmā (spriedums Kamino International Logistics , EU:C:2009:105, 43.–45. punkts).

50. Attiecībā uz kritērijiem, kuri ļauj noteikt, vai tādi ekrāni kā pamatlietā ir tāda veida bloki, kurus “galvenokārt” izmanto automātiskā datu apstrādes sistēmā, Tiesai jau ir bijusi iespēja precizēt, ka ir jāpamatojas uz HS pozīcijas 8471 paskaidrojošajām piezīmēm, it īpaši uz HS I nodaļas D daļas par automātisko datu apstrādes iekārtu displejiem 1.–5. punktu (spriedums Kamino International Logistics , EU:C:2009:105, 59. punkts).

51. No minētajiem punktiem izriet, ka monitori, kuri tiek izmantoti galvenokārt automātiskā datu apstrādes sistēmā, var tikt identificēti papildus tam, ka tiem ir standarta pieslēgumvieta, lai savienotu ar datu apstrādes sistēmām, arī ar citām tehniskajām īpašībām, cita starpā ar to, ka tie ir domāti darbam tuvā attālumā, ka tie nevar reproducēt televīzijas signālus, ka tiem ir vāja magnētiskā lauka emisija, ka to ekrāna punktiestatne sākas no 0,41 vidējai izšķirtspējai un samazinās, kad izšķirtspēja pieaug, ka to video frekvence ir 15 MHz vai lielāka, kā arī ar to, ka uz monitora attēla tiek izmantots mazāks pikseļu skaits nekā HS pozīcijā 8528 iekļautajos videomonitoros, savukārt ar lielāku konverģenci nekā attēliem uz videomonitoriem (spriedums Kamino International Logistics , EU:C:2009:105, 60. punkts).

52. Šajā ziņā Komisija ir norādījusi, ka vairākas no ekrānu pamatlietā objektīvajām īpašībām, kuras ir aprakstītas šī sprieduma 21. punktā, šķiet, norāda uz to, ka tie nav galvenokārt paredzēti tādai izmantošanai, lai reproducētu datus no automātiskas datu apstrādes iekārtas, tostarp to lielā izmēra dēļ – platums pa diagonāli 106,6 cm, tādēļ, ka to ekrāna punktiestatne jūtami pārsniedz 0,41, un tādēļ, ka tie ir aprīkoti ar diviem skaļruņiem un tālvadības pulti, kas ir izmantojami tikai tad, ja ekrānu izmanto saliktu video signālu uztveršanai.

53. Tā ir iesniedzējtiesa, kam, pamatojoties uz ekrānu pamatlietā objektīvajām īpašībām un tostarp tām, kas ir minētas HS pozīcijas 8471 paskaidrojošās piezīmēs un it īpaši HS I nodaļas D daļas par automātisko datu apstrādes iekārtu displejiem 1.–5. punktā, ir jānosaka, vai ekrāni pamatlietā ir monitori, kurus galvenokārt izmanto automātiskās datu apstrādes iekārtās, un vai tie līdz ar to klasificējami KN apakšpozīcijā 8471 60 90.

54. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka ekrānu, kuriem piemīt tādas objektīvas īpašības kā pamatlietā tarifu klasifikācijai KN, ir jāņem vērā tiem raksturīgais izmantošanas mērķis, kas ir, pirmkārt, reproducēt datus no automātiskām datu apstrādes iekārtām un, otrkārt, reproducēt saliktus video signālus. Šādi ekrāni ir klasificējami KN apakšpozīcijā 8471 60 90, ja tos izmanto tikai vai galvenokārt automātiskā datu apstrādes iekārtā KN 84. nodaļas 5. piezīmes B daļas a) punkta izpratnē, vai, ja tas tā nav, KN apakšpozīcijā 8528 21 90, un tā ir iesniedzējtiesa, kam tas ir jānosaka, pamatojoties uz ekrānu pamatlietā objektīvajām īpašībām un tostarp tām, kas ir minētas HS pozīcijas 8471 paskaidrojošās piezīmēs un it īpaši I nodaļas D daļas par automātisko datu apstrādes iekārtu displejiem 1.–5. punktā.

Par otro jautājumu

55. Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā Tiesai, vai Regula Nr. 754/2004 ir piemērojama ar atpakaļejošu spēku.

56. Ar Regulu Nr. 754/2004 ir noteikts pienākums krāsu plazmas ekrānus ar platumu pa diagonāli 106 cm, kuriem piemīt tādas īpašības, kas aprakstītas šīs regulas pielikumā, klasificēt KN pozīcijā 8528 21 90. No Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka preču pamatlietā imports notika pirms Regulas Nr. 754/2004 spēkā stāšanās.

57. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesiskās noteiktības princips ir pretrunā tam, ka regula tiktu piemērota ar atpakaļejošu spēku, neatkarīgi no tā, vai tāda piemērošana ieinteresētajai personai būtu labvēlīga vai nelabvēlīga, izņemot tad, ja ir pietiekami skaidri paredzēts pretējais, kas no teksta vai mērķiem ļauj secināt, ka šī regula neparedz normas vienīgi attiecībā uz nākotni (spriedums Duchon , C‑290/00, EU:C:2002:234, 21. punkts un tajā minētā judikatūra). Šajā lietā Regulas Nr. 754/2004 preambulā, tās normu tekstā vai tās pielikumā nekas neliecina par to, ka šī regula būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku.

58. Katrā ziņā Tiesai jau ir bijusi iespēja precizēt, ka regula, ar kuru definē nosacījumus klasifikācijai KN tarifu pozīcijā vai apakšpozīcijā, nevar būt ar atpakaļejošu spēku (šajā ziņā skat. spriedumus Siemers , 30/71, EU:C:1971:111, 8. punkts; Gervais‑Danone , 77/71, EU:C:1971:129, 8. punkts, un Biegi , 158/78, EU:C:1979:87, 11. punkts).

59. Līdz ar to uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulu Nr. 754/2004 nevar piemērot ar atpakaļejošu spēku.

Par tiesāšanās izdevumiem

60. Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Rezolutīvā daļa

Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:

1) ekrānu, kuriem piemīt tādas objektīvas īpašības kā pamatlietā, tarifu klasificēšanai kombinētajā nomenklatūrā, kas ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, tās redakcijās, kas secīgi izriet no Komisijas 2000. gada 13. oktobra Regulas (EK) Nr. 2388/2000, Komisijas 2001. gada 6. augusta Regulas (EK) Nr. 2031/2001, Komisijas 2002. gada 1. augusta Regulas (EK) Nr. 1832/2002 un Komisijas 2003. gada 11. septembra Regulas (EK) Nr. 1789/2003, ir jāņem vērā tiem raksturīgais izmantošanas mērķis, kas ir, pirmkārt, reproducēt datus no automātiskām datu apstrādes iekārtām un, otrkārt, reproducēt saliktus video signālus. Šādi ekrāni ir klasificējami kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 8471 60 90, ja tos izmanto tikai vai galvenokārt automātiskā datu apstrādes iekārtā kombinētās nomenklatūras 84. nodaļas 5. piezīmes B daļas a) punkta izpratnē, vai, ja tas tā nav, šīs nomenklatūras apakšpozīcijā 8528 21 90, un tas ir jānosaka iesniedzējtiesai, pamatojoties uz ekrānu pamatlietā objektīvajām īpašībām un tostarp tām, kas ir minētas harmonizētās sistēmas, kas ir ieviesta ar starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kura ir noslēgta 1983. gada 14. jūnijā Briselē, un tās 1986. gada 24. jūnija grozījumu protokola pozīcijas 8471 paskaidrojošās piezīmēs un it īpaši šīs harmonizētās sistēmas I nodaļas D daļas par automātisko datu apstrādes iekārtu displejiem 1.–5. punktā;

2) Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 754/2004 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā nevar tikt piemērota ar atpakaļejošu spēku.