1

1996. gada 1. aprīlī persona, kas iestājusies lietā, Underberg AG Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO) iesniedza Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.), kura savukārt ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).

2

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir trīsdimensiju apzīmējums, kas atveidots šādi:

3

Šīs reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atveidojumam ir pievienots šāds apraksts: “Preču zīmes priekšmets ir zaļgani brūns zāles stiebrs pudelē, zāles stiebra garums ir aptuveni trīs ceturtdaļas no pudeles augstuma”.

4

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst tostarp 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Stiprie alkoholiskie dzērieni un liķieri”

5

2003. gada 23. jūnijā preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 33266 tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 51/2003.

6

2003. gada 15. septembrīPrzedsiębiorstwo Polmos Białystok (Spółka Akcyjna), kuras vietā prasītāja CEDC International sp. z o.o. ir iestājusies 2011. gada 27.jūlija pievienošanas veidā notikušās apvienošanās rezultātā, saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 42. pantu (kļuva par Regulas Nr. 207/2009 41. pantu un pēc tam par Regulas 2017/1001 46. pantu) iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz šā sprieduma 4. punktā minētajām precēm.

7

Iebildumi tostarp bija balstīti uz agrāko Francijas trīsdimensiju preču zīmi, kas 1995. gada 18. septembrī tika pieteikta reģistrācijai, 1997. gada 18. aprīlī tika reģistrēta ar numuru 95588457 un 2005. gada 9. jūnijā un 2015. gada 13. jūlijā tika atjaunota (pēc nodošanas prasītājai 2011. gada 28. oktobrī) attiecībā uz Nicas nolīguma 33. klasē ietilpstošajiem “alkoholiskajiem dzērieniem” un kas ir atveidota šādi:

8

Šim Francijas trīsdimensiju preču zīmes atveidojumam ir pievienots šāds apraksts: “Preču zīmi veido pudele, kas ir attēlota augstāk, kuras iekšienē pudeles pamatdaļā zāles stiebrs ir novietots gandrīz diagonālā stāvoklī”.

[..]

10

Iebildumu atbalstam ir izvirzīti, pirmkārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā (kļuva par Regulas Nr. 207/2009 un pēc tam Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu) minētie pamati saistībā ar šā sprieduma 7. punktā attēloto agrāko Francijas trīsdimensiju preču zīmi Nr. 95588457, otrkārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 3. punktā (kļuva par Regulas Nr. 207/2009 un pēc tam Regulas 2017/1001 8. panta 3. punktu) minētais pamats saistībā ar to pašu preču zīmi, kā arī šā sprieduma 9. punktā minētajām reģistrētajām preču zīmēm un, treškārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā (kļuva par Regulas Nr. 207/2009 un pēc tam Regulas 2017/1001 8. panta 4. punktu) minētais pamats saistībā ar šā sprieduma 9. punktā minētajiem nereģistrētajiem apzīmējumiem.

[..]

21

Ar 2014. gada 11. decembra spriedumu CEDC International/ITSB – Underberg (Zāles stiebra pudelē forma) (T‑235/12, turpmāk tekstā – “atcelšanas spriedums”, EU:T:2014:1058) Vispārējā tiesa atcēla pirmo lēmumu.

22

Iesākumā Vispārējā tiesa norādīja, ka prasītāja bija apstrīdējusi EUIPO konstatējumus un vērtējumus attiecībā uz visiem iebildumu pamatiem, t.i., tiem, kas norādīti Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 3. un 4. punktā, bet tomēr tā bija norādījusi, ka tā ierobežo savu argumentāciju tikai ar Apelācijas padomes secinājumiem par iesniegto izmantošanas pierādījumu vērtējumu, jo šie secinājumi vienlīdz attiecas uz visiem iebildumu pamatiem (atcelšanas sprieduma 29. punkts).

[..]

32

Ar 2016. gada 29. augusta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) lietā R 1248/2015‑4 EUIPO Apelācijas ceturtā padome apelācijas sūdzību noraidīja.

33

Apelācijas padome it īpaši uzskatīja, ka, lai gan tā īstenoja savu rīcības brīvību, lai ņemtu vērā par labu prasītājai novēloti iesniegtos pierādījumus, šie pierādījumi nekādā veidā nemaina tās agrāko lēmumu par to, ka prasītāja nav pierādījusi izmantošanas raksturu un līdz ar to agrākās Francijas trīsdimensiju preču zīmes faktisko izmantošanu saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punktu (tagad Regulas 2017/1001 47. panta 2. un 3. punkts) (apstrīdētā lēmuma 35. punkts).

34

Iesākumā Apelācijas padome norādīja, ka aizsardzības tvērumu nosaka preču zīmes grafiskais atveidojums, kāds tas tika iesniegts, nevis prasītājas iesniegtais preču zīmes apraksts. Tā piebilda, ka preču zīmes aprakstam ir jānosaka tas, ko būtu iespējams redzēt preču zīmes atveidojumā, un ka aizsardzības tvērums nav paplašināms ar iespējamo interpretāciju par to, ko pieteikuma iesniedzējs vēlējās teikt ar šo atveidojumu vai ko tas bija domājis. Šajā gadījumā Apelācijas padome norādīja, ka agrākās Francijas trīsdimensiju preču zīmes grafiskajā atveidojumā ir redzama parastās formas pudele, uz kuras parādās līnija, kas virzās pa diagonāli no pudeles kreisās malas, sākoties tieši zem pudeles kakliņa, virzienā uz pudeles zemāko malu, ka līnija, kas ir attēlota kā pudeles korpusa neatņemamā daļa, ir taisna diagonālā līnija un nekas cits un ka prasītājas iesniegtais apraksts neko nemaina šajā konstatējumā, jo preču zīmes aizsardzības tvērumu nenosaka prasītājas nodoms, kāds tai bija preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas laikā (apstrīdētā lēmuma 38. un 39. punkts).

35

Apelācijas padome konstatēja, ka neviens no pirmajā instancē iesniegtajiem pierādījumiem nerāda attiecīgo preču zīmi tās reģistrētajā formā, proti, tādu, kāda tā ir grafiski atveidota reģistrā. Proti, ne uz vienas no pudelēm nebija nepārtrauktas diagonālas līnijas, vēl jo mazāk – tādas pašas līnijas, kas bija daļa no agrākās preču zīmes, šī līnija nebija uz vienas no attiecīgajām pudelēm ārējās virsmas un neparādījās uz tās etiķetes vai caur to un nebija iespējams saskatīt to, kas varētu atrasties pudelē aiz etiķetes, jo necaurspīdīga etiķete pārklājusi gandrīz visu pudeles virsmu. Apelācijas padome piebilda, ka prasītāja bija tai iesniegusi papildu pierādījumus, kuros parādītas pudeles, uz dažām ir nesalasāmas etiķetes un dažām citām ir etiķetes, uz kurām ir norāde “żubrówka bison vodka”, bet uz visām pudelēm, tāpat kā tām, kas uzrādītas pirmajā instancē, ir necaurspīdīgās etiķetes, kas neļauj saskatīt to, kas ir aiz etiķetēm, un nav diagonālas līnijas, kas ir daļa no agrākās preču zīmes uz pudeles ārējās virsmas vai arī šķērso pašu etiķeti. Attiecībā uz novēloti iesniegtajiem pierādījumiem, it īpaši uz K. paziņojumam pievienotajām fotogrāfijām, kurās attēlota pudele ar etiķeti ar norādi “żubrówka bison vodka”, šoreiz ne tikai ar skatu no priekšpuses, bet arī ar skatu no aizmugures un no abiem sāniem, Apelācijas padome konstatēja, ka uz sānu skatiem, kas parādās uz katras no fotogrāfijām, varētu ievērot nepārtrauktu līniju un ka, lai gan tās bijušas atšķirīgas uz divām fotogrāfijām, šīs līnijas nebija nekādā veidā identiskas taisnai diagonālai līnijai, kas veido daļu no agrākās preču zīmes: piemēram, tām ir atšķirīgs novietojums, tās ir daudz garākas, neaizsākas tajā pašā pudeles apakšējās daļas vietā un nav pilnīgi taisnas (apstrīdētā lēmuma 40.–42. punkts).

36

Apelācijas padome uzskatīja, ka šī izmantošana, kā to parādījusi prasītāja, nebija attiecīgās preču zīmes izmantošana nedz formā, kādā tā tika reģistrēta, nedz arī formā, kas atšķirtos elementos, kuri nemaina preču zīmes atšķirtspēju salīdzinājumā ar formu, kādā tā tikusi reģistrēta, Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkta (tagad Regulas 2017/1001 18. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts) izpratnē. Šajā ziņā tā ņēma vērā faktu, ka pašas agrākās Francijas preču zīmes atšķirtspēja bija drīzāk vāja, jo to veidoja pudeles parasta forma ar vienkāršo taisno līniju, kura ir izvietota noteiktā pozīcijā un kurai ir noteikts garums, un īstenībā kopējā iespaidā tieši šī līnija un tās izvietojums un noteiktais garums padara attiecīgo preču zīmi nedaudz atšķirtspējīgu. Tādējādi agrākās preču zīmes aizsardzības tvērums, kāds tas noteikts ar tās grafisko atveidojumu, bija ļoti vājš un līdz ar to iesniegtajos pierādījumos attēlotā atšķirīgā forma nekādā ziņā nav uzskatāma par agrākās preču zīmes izmantošanu. Apelācijas padome vēl uzsvēra, ka prasītājas paskaidrojums, ka tas, kas atradās iesniegtajos pierādījumos parādītajās pudelēs, bija zāles stiebrs, kurš veido svarīgu tās preču zīmes “ŻUBRÓWKA” degvīna īpašību, nav tai par labu un tam nav nozīmes, jo agrākā Francijas preču zīme neaizsargāja zāles stiebra pudelē konceptu (apstrīdētā lēmuma 43.–45. punkts).

37

Apelācijas padome secināja, ka, pat ņemot vērā pierādījumus, kas pirmoreiz iesniegti procesā šajā padomē, prasītāja nav pierādījusi agrākās Francijas trīsdimensiju preču zīmes izmantošanas raksturu, kas bija obligāta prasība, lai pierādītu šīs agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punktu. Līdz ar to tā secināja, ka vien šī iemesla dēļ nav nepieciešams detalizētāk pārbaudīt novēloti iesniegtos pierādījumus un izvērtēt to, vai būtu vai nebūtu jāņem vērā šie pierādījumi kopumā. Tās ieskatā, uz agrāko Francijas trīsdimensiju preču zīmi un Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktiem pamatiem balstītais iebildums katrā ziņā ir noraidāms. Attiecībā uz pārējiem iebildumu pamatiem un pārējām norādītajām agrākajām tiesībām Apelācijas padome “tieši atsaucas uz tās 2012. gada 26. marta lēmumā lietā R 2506/2010‑4 ietverto argumentāciju”. Tā secināja, ka iebildumi tiek noraidīti attiecībā uz visiem pamatiem un visām agrākām tiesībām, uz kurām balstīti šie iebildumi (apstrīdētā lēmuma 46.–49. punkts).

48

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

49

EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

50

Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

51

Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza trīs pamatus. Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 207/2009 65. panta 6. punkta (tagad Regulas 2017/1001 72. panta 6. punkts) pārkāpums. Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta un Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 3. punkta (tagad Deleģētās regulas 2018/625 10. panta 3. punkts), kā arī Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta un 42. panta 2. un 3. punkta pārkāpums. Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 207/2009 75. panta un 76. panta 1. un 2. punkta pārkāpums.

52

No lietas materiāliem izriet, ka Apelācijas padome piemēroja Regulu Nr. 207/2009 (skat. apstrīdētā lēmuma 3. punktu), ka prasītāja balstīja savus prasības pamatus uz šo regulu (skat. prasības pieteikuma 4. punktu), ka persona, kas iestājusies lietā, savu atbildes rakstu pamatoja ar minēto regulu un ka EUIPO savā atbildes rakstā atsaucas uz “ESPZR” versiju, kur noteikumu numerācija atbilst šīs pašas regulas numerācijai.

53

Tomēr, tiesas sēdē atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu, EUIPO norādīja, ka, tā kā izšķiroša nozīme ir preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumam, konkrētajā gadījumā piemērojamās tiesības, vismaz attiecībā uz materiāltiesiskajiem aspektiem, ir Regula Nr. 40/94.

54

Ir jāsecina, ka, ņemot vērā pieteiktās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, kurš konkrētajā gadījumā ir 1996. gada 1. aprīlis un kuram ir izšķiroša nozīme, nosakot piemērojamās materiālās tiesības (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2015. gada 26. oktobris, Popp un Zech/ITSB, C‑17/15 P, nav publicēts, EU:C:2015:728, 2. punkts; spriedumu, 2019. gada 12. decembris, EUIPO/Wajos, C‑783/18 P, nav publicēts, EU:C:2019:1073, 2. punkts), un ņemot vērā apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumu, kurš konkrētajā gadījumā ir 2016. gada 29. augusts un kuram ir izšķiroša nozīme, nosakot piemērojamās procesuālās tiesības, šo strīdu reglamentē, no vienas puses, Regulas Nr. 40/94 materiāltiesiskās normas un, no otras puses, Regulas Nr. 207/2009 procesuālās normas. Šo abu regulu materiāltiesiskās normas, kurām ir nozīme saistībā ar šo tiesvedību, būtībā ir identiskas.

55

Attiecībā uz otro prasības pamatu par dažādu materiāltiesisko normu pārkāpumu, ņemot vērā, ka atbilstošās Regulas Nr. 40/94 un Regulas Nr. 207/2009 normas būtībā ir identiskas, Vispārējā tiesa piemēros Regulas Nr. 40/94 materiāltiesiskās normas. Tomēr ir jānorāda, ka Apelācijas padomes veiktā identisko Regulas Nr. 207/2009 normu piemērošana, kuru prasītāja turklāt nav apstrīdējusi, nevar būt pamats apstrīdētā lēmuma atcelšanai. Proti, vienas vai otras no šīm regulām ratione temporis piemērošanas rezultāts nebūtu atšķirīgs un minētā lēmuma apstrīdēšana uz šī pamata būtu neiedarbīga.

56

Attiecībā uz pirmo un trešo prasības pamatu par vairāku procesuālo normu pārkāpumu, tā kā apstrīdētais lēmums tika pieņemts 2016. gada 29. augustā, tiem ir piemērojamas Regulas Nr. 207/2009 normas, attiecīgā gadījumā redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2424 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza Regulu Nr. 207/2009, Regulu (EK) Nr. 2868/95 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2869/95 par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (OV 2015, L 341, 21. lpp.) (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 31. oktobris, Repower/EUIPO, C‑281/18 P, EU:C:2019:916, 2. un 3. punkts). Konkrētāk, Regulas Nr. 2015/2424 4. pantā paredzēts, ka šī regula stājās spēkā 2016. gada 23. martā, bet dažas Regulas Nr. 207/2009 normas, tostarp 75. pants, ir piemērojamas tikai no 2017. gada 1. oktobra. Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā attiecīgā lēmuma pieņemšanas datumu, šim lēmumam joprojām ir piemērojams Regulas Nr. 207/2009 75. pants savā sākotnējā redakcijā. Savukārt Regulas Nr. 207/2009 65. panta 6. punkts un 76. panta 1. punkts, ņemot vērā, ka attiecībā uz tiem nepastāv pārejas noteikums, minētajam lēmumam ir piemērojami redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu 2015/2424. Galu galā Regulas Nr. 207/2009 procesuālo normu – to sākotnējā redakcijā vai redakcijā ar grozījumiem – piemērošana ratione temporis neizraisa atšķirīgu rezultātu saistībā ar pirmā un trešā prasības pamata izskatīšanu.

[..]

83

Ar otro prasības pamatu prasītāja būtībā pārmet Apelācijas padomei, ka tā esot uzskatījusi, ka ar iesniegtajiem pierādījumiem (Iebildumu nodaļā un Apelācijas padomē) nav pierādīta agrākās Francijas trīsdimensiju preču zīmes faktiska izmantošana attiecīgajā periodā. Šajā ziņā tā izvirza četrus iebildumus.

[..]

93

Jānorāda, ka šis prasības pamats būtībā attiecas uz jautājumu, vai agrākā preču zīme tika izmantota tādā formā, kādā tā tikusi reģistrēta (vai arī formā, kas to nemaina, ar nenozīmīgām variācijām), un tādējādi ar šo preču zīmi piešķirtās aizsardzības konkrētu priekšmetu.

[..]

97

Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāizvērtē prasītājas otrā prasības pamata četri iebildumi un tas, vai Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 46. punktā pamatoti secināja, ka, pat ņemot vērā pierādījumus, kas pirmoreiz iesniegti procesā šajā padomē, prasītāja nebija pierādījusi agrākās Francijas trīsdimensiju preču zīmes izmantošanas raksturu, kas ir obligāta prasība, lai pierādītu šīs preču zīmes faktisko izmantošanu saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punktu.

98

Iesākumā attiecībā uz piemērojamām materiālajām tiesībām ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru, ja Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks pieprasa, lai tiktu iesniegts pierādījums par faktisko izmantošanu, šī izmantošana ir uzskatāma par nosacījumu, kas atbilstoši Regulai Nr. 40/94 ir jāizpilda ne tikai attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmēm, bet arī attiecībā uz agrākām valsts preču zīmēm, ar kurām pamatoti iebildumi pret minēto Eiropas Savienības preču zīmi. Līdz ar to Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punkta piemērošana agrākām valsts preču zīmēm atbilstoši minētā panta 3. punktam nozīmē, ka faktiskās izmantošanas jēdziens ir definējams saskaņā ar šīs pašas regulas 15. pantu, nevis saskaņā ar valsts tiesībām (pēc analoģijas spēkā neesamības atzīšanas procesa jomā skat. spriedumu, 2019. gada 12. jūlijs, mobile.de/EUIPO – Droujestvo S Ogranichena OtgovornostRezon (mobile.ro), T‑412/18, nav publicēts, EU:T:2019:516, 23. punkts). Tādējādi Apelācijas padome, šajā strīdā vērtējot, vai agrākā valsts preču zīme tika faktiski izmantota šīs pēdējās minētās Eiropas Savienības tiesību normas izpratnē, nevis atbilstoši Francijas tiesībām, nav pieļāvusi tiesību kļūdu.

[..]

101

Lai noskaidrotu, vai ar šiem pierādījumiem ir pierādīts agrākās preču zīmes izmantošanas raksturs, vispirms būtu pareizi jāidentificē ar to piešķirtās aizsardzības priekšmets.

[..]

103

Ar pirmo iebildumu prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome neesot pareizi identificējusi agrāko preču zīmi, lai gan runa esot par pudeli ar zāles stiebru iekšā.

104

Ir jāatgādina tiesību aktu un judikatūras konteksts, kas attiecas uz ar trīsdimensiju preču zīmi, tādu kā agrākā preču zīme, piešķirtās aizsardzības priekšmetu, tās atveidojuma skaidrības un precizitātes prasību, kā arī prasību par atbilstību starp šo atveidojumu un iespējamo šādas preču zīmes aprakstu.

105

Saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru Eiropas Savienības preču zīmju tiesību jomā apzīmējumu var reģistrēt kā preču zīmi tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs to ir grafiski atveidojis atbilstoši Regulas Nr. 40/94 4. pantā (kļuva par Regulas Nr. 207/2009 un pēc tam Regulas 2017/1001 4. pantu) ietvertajai prasībai tādējādi, ka lūgtās aizsardzības priekšmets un apjoms ir skaidri un precīzi noteikti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 29. jūlijs, Red Bull/EUIPO, C‑124/18 P, EU:C:2019:641, 36. punkts, šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 2019. gada 27. marts, Hartwall, C‑578/17, EU:C:2019:261, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

106

Ja pieteikumam pievieno apzīmējuma vārdisku aprakstu, šim aprakstam jāpalīdz precizēt aizsardzības, kas tiek lūgta saskaņā ar preču zīmju tiesībām, priekšmetu un apjomu un šāds apraksts nedrīkst būt pretrunā preču zīmes grafiskajam atveidojumam, nedz arī radīt šaubas par šī grafiskā atveidojuma priekšmetu un apjomu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 29. jūlijs, Red Bull/EUIPO, C‑124/18 P, EU:C:2019:641, 37. punkts; šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 2019. gada 27. marts, Hartwall, C‑578/17, EU:C:2019:261, 39. un 40. punkts).

107

Grafiskajam atveidojumam ir jāļauj apzīmējumu attēlot vizuāli, it īpaši izmantojot figūras, līnijas vai rakstu zīmes, tādējādi, ka tas varētu tikt precīzi identificēts. Vispirms prasība par grafisko atveidojumu ir vērsta tostarp uz pašas preču zīmes definēšanu, lai noteiktu aizsardzības, ko reģistrētā preču zīme sniedz tās īpašniekam, precīzu priekšmetu. Tālāk, lai izpildītu šo funkciju attiecībā uz kompetentām iestādēm un sabiedrību, it īpaši attiecībā uz tirgus dalībniekiem, grafiskajam atveidojumam ir jābūt skaidram, precīzam, pašpietiekamam, viegli pieejamam, saprotamam, noturīgam un objektīvam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 21. jūnijs, M/S. Indeutsch International/EUIPO – Crafts Americana Group (Vairāku izliektu līniju starp divām paralēlām līnijām attēls), T‑20/16, EU:T:2017:410, 33. un 34. punkts un tajos minētā judikatūra; šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. arī spriedumus, 2002. gada 12. decembris, Sieckmann, C‑273/00, EU:C:2002:748, 46. un 48.–55. punkts, un 2004. gada 24. jūnijs, Heidelberger Bauchemie, C‑49/02, EU:C:2004:384, 25. un 27.–32. punkts). Konkrētāk, atveidojuma uzdevums ir tieši izvairīties no jebkāda subjektivitātes elementa apzīmējuma identificēšanas un uztveršanas procesā. Līdz ar to grafiskās atveidošanas līdzekļiem jābūt nepārprotamiem un objektīviem (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2002. gada 12. decembris, Sieckmann, C‑273/00, EU:C:2002:748, 54. punkts).

108

Grafiskais atveidojums, kam trūkst precizitātes un skaidrības, neļauj noteikt lūgtās aizsardzības apjomu (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2003. gada 27. novembris, Shield Mark, C‑283/01, EU:C:2003:641, 59. punkts). Noteicošais faktors saistībā ar preču zīmes aizsardzības apjomu ir veids, kādā tā tiks uztverta, pamatojoties vienīgi uz apzīmējumu, kāds tas ir reģistrēts (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 17. janvāris, Deichmann/EUIPO – Munich (Krusta uz sporta kurpes sāniem attēls), T‑68/16, EU:T:2018:7, 44. punkts). Prasības par grafisko atveidojumu funkcija tostarp ir definēt pašu preču zīmi, lai noteiktu aizsardzības, kas piešķirta ar reģistrēto preču zīmi tās īpašniekam, precīzo priekšmetu. Līdz ar to pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz preču zīmes grafisks atveidojums, kas precīzi atbilst aizsardzības, kuru tas vēlas iegūt, priekšmetam. Līdzko preču zīme ir reģistrēta, tās īpašnieks nevar pretendēt uz aizsardzību, kas būtu plašāka nekā ar šo grafisko atveidojumu piešķirtā vai kas tam neatbilstu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 30. novembris, Red Bull/EUIPO – Optimum Mark (Zilas un sudraba krāsas kombinācija), T‑101/15 un T‑102/15, EU:T:2017:852, 71. punkts, un 2019. gada 19. jūnijs, adidas/EUIPO – Shoe Branding Europe (Trīs paralēlu svītru attēls), T‑307/17, EU:T:2019:427, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

109

Turklāt Regulas Nr. 2868/95 3. noteikuma 3. punktā ir paredzēts, ka reģistrācijas pieteikumā fakultatīvi “var iekļaut [preču] zīmes aprakstu”. Tādēļ gadījumā, ja apraksts ir ietverts reģistrācijas pieteikumā, šis apraksts ir jāizvērtē kopā ar grafisko atveidojumu. Proti, no 2003. gada 6. maija sprieduma Libertel (C‑104/01, EU:C:2003:244) izriet, ka apzīmējuma apraksts var būt nepieciešams, lai izpildītu Regulas Nr. 207/2009 4. panta prasības (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 30. novembris, Zilās un sudraba krāsas kombinācija, T‑101/15 un T‑102/15, EU:T:2017:852, 79. un 80. punkts, un 2019. gada 19. jūnijs, Trīs paralēlu svītru attēls, T‑307/17, EU:T:2019:427, 31. punkts). Tomēr apraksta kopīgā pārbaude nedrīkst paplašināt aizsardzības konkrēto priekšmetu, kā tas noteikts ar atveidojumu (skat. šī sprieduma 108. punktu), bet var tikai palīdzēt to noskaidrot un precizēt.

110

Attiecībā uz trīsdimensiju preču zīmēm Regulas Nr. 2868/95 3. noteikuma 4. punktā (tagad Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/626 (2018. gada 5. marts), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Regulā 2017/1001, un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2017/1431 (OV 2018, L 104, 37. lpp.), 3. panta 3. punkta c) apakšpunkts), kurā šādām preču zīmēm nav prasīts apraksts, ir paredzēts:

“Ja lūdz reģistrāciju trīsdimensiju zīmei, pieteikumā iekļauj attiecīgu norādi. Preču zīmes atveidojumu veido zīmes fotoreprodukcija vai grafisks atveidojums. Atveidojumu var veidot ne vairāk kā sešās dažādās zīmes perspektīvās.”

111

No minētā izriet, ka, ciktāl runa ir par Eiropas Savienības preču zīmju tiesību piemērošanu un interpretāciju, preču zīmes atveidojums, kam ir jābūt skaidram un precīzam, nosaka ar reģistrāciju piešķirtās aizsardzības priekšmetu. Turklāt aprakstam, kurš, iespējams, varētu tikt pievienots atveidojumam, ir jāatbilst šim atveidojumam, kāds tas ir reģistrēts, un tas nevar paplašināt šādi definēto preču zīmes piemērošanas jomu. Šī prasība par eventuālā apraksta atbilstību atveidojumam tātad izriet no prasības par atveidojuma, ar ko ir definēts aizsardzības priekšmets, skaidrību un precizitāti.

112

Ņemot vērā šos principus, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 38. punktā pamatoti norādīja, ka tas ir preču zīmes, kāda tā tikusi pieteikta reģistrācijai, atveidojums (toreiz – grafiskais), kas definē tās aizsardzības apjomu, nevis prasītājas iesniegtais šīs preču zīmes apraksts, un pēc tam piebilda, ka preču zīmes aprakstam ir jādefinē tas, ko varētu redzēt preču zīmes atveidojumā, un ka aizsardzības apjoms nav paplašināms ar iespējamo interpretāciju par to, ko prasītāja vēlējās teikt ar šo atveidojumu vai ko tā bija domājusi.

113

Konkrētajā gadījumā no Institut national de la propriété industrielle [Valsts industriālā īpašuma institūta] (INPI, Francija) izsniegtās agrākās Francijas trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas apliecības izriet, ka šai preču zīmei ir atveidojums (attēlots šī sprieduma 7. punktā), kam pievienots šāds apraksts: “preču zīmi veido pudele, kas ir attēlota augstāk, kuras iekšienē pudeles pamatdaļā zāles stiebrs ir novietots gandrīz diagonālā stāvoklī”.

114

Ņemot vērā šo reģistrācijas apliecību, iesākumā ir jāuzsver, ka agrākās preču zīmes apraksts neatbilst tās atveidojumam. Proti, ir jākonstatē, ka atveidojums ietver līniju, nevis zāles stiebru, kā tas aprakstīts. Turklāt atveidojumā līnija, šķiet, atrodas drīzāk uz pudeles korpusa un nav skaidri redzams, ka tā atrodas pudeles iekšienē. Turklāt minētās preču zīmes apraksts, ņemot vērā, ka tas neatbilst tās atveidojumam, nevar būt tā noskaidrošana vai precizēšana.

115

Līdz ar to ir jākonstatē, ka Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 39. punktā pamatoti norādīja, ka agrākās preču zīmes grafiskais atveidojums bija “parastās formas pudele, uz kuras parādās [taisnā] līnija, kas virzās pa diagonāli no pudeles kreisās malas, sākoties tieši zem pudeles kakliņa, virzienā uz pudeles zemāko malu”, ka līnija, kas attēlota kā pudeles korpusa neatņemamā daļa, ir taisna diagonālā līnija un nekas cits un ka prasītājas iesniegtais apraksts neko nemaina šajā konstatējumā, jo preču zīmes aizsardzības tvērumu nenosaka prasītājas nodoms, kāds tai bija preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas laikā.

116

Kā norāda persona, kas iestājusies lietā, šis Apelācijas padomes vērtējums ir saderīgs ar principiem, kuriem ir nozīme saistībā ar trīsdimensiju preču zīmes pareizu identifikāciju un saskaņā ar kuriem šādas preču zīmes aizsardzības tvēruma noteikšanā izšķiroša nozīme ir tās atveidojumam, un apraksts nevar grozīt vai interpretēt šīs preču zīmes atveidojumu.

117

Šo konstatējumu neatspēko prasītājas argumenti par to, ka agrākās Francijas trīsdimensiju preču zīmes uztvere par tādu, kas ietver zāles stiebru pudeles iekšienē, atbilst, pirmkārt, atcelšanas spriedumā Vispārējās tiesas izdarītajiem konstatējumiem, otrkārt, šīs preču zīmes reģistrācijas apliecībā norādītajam tās atveidojumam, veidam un aprakstam un, treškārt, iesniegtajiem pierādījumiem.

118

Pirmkārt, atcelšanas spriedumā Vispārējā tiesa pēc būtības neko nav spriedusi attiecībā uz agrākās Francijas trīsdimensiju preču zīmes piešķirtās aizsardzības precīzu priekšmetu. Tā tikai ir apmierinājusi pirmās prasības trešo pamatu, kas bija balstīts uz pamatojuma neesamību un rīcības brīvības neizmantošanu attiecībā uz procesā Apelācijas padomē pirmoreiz iesniegtajiem izmantošanas pierādījumiem, proti, procesuālā rakstura pamatu, kas attiecās uz izmantošanas pierādījumu neņemšanu vērā, nevis aizsardzības priekšmeta definēšanu (skat. arī atbildi uz pirmo pamatu šī sprieduma 70.–82. punktā).

119

Otrkārt, tieši uz agrākās Francijas trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas apliecībā ietverto tās atveidojumu ir balstīts Apelācijas padomes vērtējums, saskaņā ar kuru šī preču zīme aizsargā “parastās formas pudeli, uz kuras parādās taisnā līnija, kas virzās pa diagonāli no pudeles kreisās malas, sākoties tieši zem pudeles kakliņa, virzienā uz pudeles zemāko malu”. Savukārt apgalvotā zāles stiebra esamība izriet nevis no atveidojuma, bet gan tikai no apraksta.

120

Taču, kā norāda persona, kas iestājusies lietā, šis apraksts ietver neatbilstošu atveidojuma interpretāciju, jo tajā sniegtā grafiskā elementa – līnijas – interpretācija, apgalvojot, ka šīs elements ir zāles stiebrs, pārsniedz to, kas ir redzams. Proti, uz melnbaltā atveidojuma (kas tātad nav aprobežots ar noteiktu krāsu, tādu kā zaļgani brūns, bet aptver visas krāsas) grafiskais elements ir ļoti taisna melna līnija bez jebkāda līkuma vai nelīdzenuma, savukārt zāles stiebrs parasti nav taisns un tam ir līkumi un nelīdzenumi. Turklāt uz šī paša atveidojuma nav skaidri redzams, ka līnija atrodas pudeles iekšienē, bet šķiet, ka tā drīzāk atrodas uz tās korpusa. Līdz ar to attiecīgā atveidojuma jebkāda interpretācija vai grozīšana, kas tiktu ieviesta ar aprakstu, būtu pretrunā šī sprieduma 104.–112. punktā atgādinātajiem principiem.

121

Persona, kas iestājusies lietā, piebilst – ja prasītāja būtu vēlējusies aizsargāt zāles stiebru pudelē, tai būtu bijis jāiesniedz pilnībā realitātei atbilstoša zāles stiebra bilde, kā tas darīts attiecībā uz citām prasītājas reģistrētajām preču zīmēm.

122

Šajā ziņā ir jānorāda, ka Vispārējā tiesa jau spriedusi par tās aizsardzības precīzu priekšmetu, kas piešķirta ar prasītājas Polijas trīsdimensiju preču zīmi Nr. 189866, kas attēlota zemāk:

123

Tādējādi Vispārējā tiesa 2015. gada 12. novembra sprieduma CEDC International/ITSB – Fabryka Wódek Polmos Łańcut (WISENT) (T‑449/13, nav publicēts, EU:T:2015:839) 94., 95., 97. un 98. punktā un 2015. gada 12. novembra sprieduma CEDC International/ITSB– Fabryka Wódek Polmos Łańcut (WISENT VODKA) (T‑450/13, nav publicēts, EU:T:2015:841) 96., 97., 99. un 100. punktā nosprieda, ka agrākā konfliktējošā preču zīme ietver grafisko elementu, kas ir tieva līnija, kura šķērso pudeli, un ka minētā līnija ir taisna, mazliet noliekta uz kreiso pusi, ir zaļā krāsā un to pārtrauc etiķete. Vispārējās tiesas ieskatā, šie shematiskie attēli, kuros varētu tikt attēlots zāles stiebrs, tomēr nebūtu uztverami kā īsts zāles stiebrs. Konfliktējošajās preču zīmēs, kādas tās ir atveidotas un reģistrētas, esošā svītra tiks uztverta tāda, kāda tā ir, proti, kā vienkārša līnija, nevis kā zāles stiebrs. Tikai reāls zāles stiebra atveidojums vai pudeles iekšienē ievietotā zāles stiebra patiesais attēls varētu veidot norādi uz zāles stiebra tēlu, un tas turklāt varētu tikt apstiprināts ar tā aprakstu. Vispārējā tiesa nosprieda, ka tas tā nav bijis konkrētajā gadījumā. Tādējādi, tās ieskatā, tieši tā iemesla dēļ, ka minētais grafiskais elements tiktu uztverts kā mazliet noliekta vai diagonāli vērsta vienkārša taisna līnija, kas šķērso pudeli, Apelācijas padome pamatoti uzskatīja, ka citu grafisko elementu klātbūtnē minētais elements ir mazāk atšķirtspējīgs un tam ir sekundāra loma konfliktējošo preču zīmju līdzības vērtējumā. Vispārējās tiesas ieskatā, šis secinājums nav atspēkojams ar prasītājas argumentu, ka zāles stiebrs ir īpaši uzkrītošs vai oriģināls elements. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, Vispārējās tiesas ieskatā, konfliktējošajās preču zīmēs, kādas tās ir atveidotas un reģistrētas, ietilpstošais grafiskais elements ir mazliet noliekta vai diagonāli vērsta vienkārša taisna līnija, kas tiks uztverta kā līnija, kura šķērso pudeli, nevis kā zāles stiebrs. Būdama vienkārša forma, šī līnija nešķiet tāda, kas būtu īpaši oriģināla vai uzkrītoša. Turklāt gan reģistrācijai pieteiktās preču zīmes gadījumā, gan agrākās preču zīmes gadījumā tā paliek otrajā plānā uz citu šajās preču zīmēs ietverto vārdisko un grafisko elementu fona. Tātad tā paliek mazāk redzama un līdz ar to tās spēja iekrist patērētājiem acīs ir mazāka.

124

Attiecībā uz šajā lietā aplūkojamo agrāko Francijas trīsdimensiju preču zīmi ir vēl lielāks pamats konstatēt, ka tikai reāls zaļu stiebra atveidojums vai pudelē ievietotā zāles stiebra patiesais attēls varētu skaidri un precīzi noteikt zāles stiebra esamību šajā preču zīmē, kas turklāt varētu tikt apstiprināts ar tās aprakstu, kas līdz ar to atbilstu atveidojumam. Tomēr tas tā nav izskatāmajā lietā.

125

Treškārt, iesniegtie izmantošanas pierādījuma elementi principā nevar ietekmēt ar preču zīmi piešķirtās aizsardzības precīza priekšmeta definēšanu. Proti, šis priekšmets ir definēts ar preču zīmes reģistrācijas apliecībā ietverto atveidojumu, kas, iespējams, ir skaidrots un precizēts ar aprakstu gadījumā, kad tas atbilst atveidojumam, bet nekādā gadījumā nevarētu tikt grozīts ar preču zīmes faktisko izmantošanu tirgū. Turklāt Regulas Nr. 40/94 44. panta 2. punktā (kļuva par Regulas Nr. 207/2009 43. panta 2. punktu un pēc tam Regulas 2017/1001 49. panta 2. punktu) nav ļauts, ka pēc pieteikuma izdarītie grozījumi ievērojami izmainītu preču zīmi.

126

Turklāt konkrētajā gadījumā atveidojuma, kam pievienots tā apraksts, skaidrības un precizitātes nepietiekamība ir drīzāk apstiprināta ar faktu, ka prasītāja iesniedza izmantošanas pierādījumus, kuros agrākā preču zīme ir atveidota atšķirīgi no līnijas veida, garuma un izvietojuma reģistrācijas apliecībā ietvertajā atveidojumā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 29. jūlijs, Red Bull/EUIPO, C‑124/18 P, EU:C:2019:641, 45. punkts, un 2017. gada 30. novembris, Zilās un sudraba krāsas kombinācija, T‑101/15 un T‑102/15, EU:T:2017:852, 65. punkts).

127

Visbeidzot apstrīdētā lēmuma 45. punktā Apelācijas padome pamatoti precizēja, ka agrākā preču zīme nevar aizsargāt zaļu stiebra pudelē konceptu.

128

Šajā ziņā Tiesa nosprieda, ka koncepta abstraktam atveidojumam visās iespējamās formās nepiemīt precizitāte un nemainīgums, kas ir prasīti Regulas Nr. 40/94 4. pantā. Proti, šāds atveidojums ļautu izveidot daudzas dažādas kombinācijas, kas patērētājam nedod iespēju uztvert un atcerēties kādu īpašu kombināciju, kuru viņš varētu izmantot, lai ar pārliecību veiktu atkārtotu pirkumu, kā arī kompetentajām iestādēm un uzņēmējiem nedod iespēju zināt preču zīmes īpašnieka aizsargāto tiesību apjomu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 29. jūlijs, Red Bull/EUIPO, C‑124/18 P, EU:C:2019:641, 38. punkts; šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 2004. gada 24. jūnijs, Heidelberger Bauchemie, C‑49/02, EU:C:2004:384, 33.–35. punkts).

129

Turklāt Tiesa nosprieda, ka tāds preču zīmes reģistrācijas pieteikuma priekšmets, kas attiecas uz visām iespējamajām preces vai preču daļu formām, nav “apzīmējums” Regulas Nr. 40/94 4. panta izpratnē un tāpēc tas nevar veidot preču zīmi tās izpratnē (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2007. gada 25. janvāris, Dyson, C‑321/03, EU:C:2007:51, 40. punkts).

130

No tā izriet, ka tiesiskais regulējums preču zīmju jomā ļauj aizsargāt nevis konceptu vai ideju, bet gan konkrētu koncepta vai idejas izpausmi, kāda tā ietverta apzīmējumā un definēta ar minētā apzīmējuma atveidojumu.

131

Prasītāja pati atzīst, ka tā nevēlas abstraktā veidā piesavināt ikvienu zāles stiebra pudelē atveidojumu, bet pretendē uz ekskluzīvajām tiesībām uz šo divu elementu kombinācijas konkrētu atveidojumu, kas ir tās preču zīmes daļa.

132

Tātad tas ir agrākās preču zīmes konkrēts atveidojums, kas nosaka ar šo preču zīmi piešķirtās aizsardzības precīzu priekšmetu minētās preču zīmes izmantošanas rakstura pārbaudes mērķiem.

133

Taču ir jākonstatē, ka no agrākās preču zīmes atveidojuma, kā to pareizi identificēja Apelācijas padome, izriet, ka ar šo preču zīmi piešķirtās aizsardzības konkrētais priekšmets attiecas tikai uz “parastās formas pudeli, uz kuras parādās taisnā līnija, kas virzās pa diagonāli no pudeles kreisās malas, sākoties tieši zem pudeles kakliņa, virzienā uz pudeles zemāko malu”, nevis, kā apgalvo prasītāja, zāles stiebru.

134

Tādējādi pirmais iebildums ir jānoraida kā nepamatots.

135

Ar otro iebildumu prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome esot “vēlreiz” piemērojusi kļūdainu un neadekvātu kritēriju attiecībā uz agrākas Francijas trīsdimensiju preču zīmes faktisku izmantošanu, jo tā esot izmantojusi “vienkāršotu un divdimensiju” pieeju, neesot izmantojusi dinamisku pieeju, kas ietvertu skatus no vairākiem skatpunktiem, un esot aprobežojusies ar pierādījumu elementu vērtējumu savstarpēji neatkarīgi, neanalizējot tos kopumā. Ar trešo iebildumu tā norāda, ka Apelācijas padome neesot ņēmusi vērā iespēju vienlaicīgi izmantot vairākas dažādu veidu preču zīmes, nepamatoti apgalvojot, ka etiķetes izmantošana maina attiecīgās preču zīmes atšķirtspēju. Ar ceturto iebildumu tā apgalvo, ka Apelācijas padome esot nepareizi novērtējusi šīs preču zīmes faktisko izmantošanu Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, kļūdaini ierobežojot faktisko izmantošanu tikai ar gadījumiem, kad forma ir “tāda pati” vai “identiska” reģistrētajai, un neatzīstot, ka nenozīmīgas atšķirības attiecībā uz Francijas tirgū izmantotā zaļu stiebra pudelē garumu un izvietojumu nebija mainījušas minētās preču zīmes, kāda tā ir reģistrēta, atšķirtspēju.

136

Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 15. panta 2. punkta a) apakšpunktu (kļuva par Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un pēc tam Regulas 2017/1001 18. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktu) agrākas valsts vai Eiropas Savienības preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījums ietver arī pierādījumu par agrākās preču zīmes izmantošanu formā, kas elementos, kuri nemaina minētās preču zīmes atšķirtspēju, atšķiras no formas, kādā tā ir reģistrēta.

137

No Regulas Nr. 40/94 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta formulējuma tieši izriet, ka preču zīmes izmantošana tādā formā, kas atšķiras no tās, kādā tā tikusi reģistrēta, ir jāuzskata par izmantošanu šī panta pirmā punkta izpratnē, ja preču zīmes atšķirtspēja tādā formā, kādā tā ir tikusi reģistrēta, nav mainīta (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 18. jūlijs, Specsavers International Healthcare u.c., C‑252/12, EU:C:2013:497, 21. punkts; 2017. gada 28. februāris, Labeyrie/EUIPO – Delpeyrat (Nārstojošu gaišu zivtiņu uz tumša fona attēls), T‑767/15, nav publicēts, EU:T:2017:122, 18. punkts, un 2017. gada 28. jūnijs, Tayto Group/EUIPO – MIP Metro (real), T‑287/15, nav publicēts, EU:T:2017:443, 22. punkts). Noteikumu, saskaņā ar kuru preču zīmes izmantošana tādā formā, kas atšķiras elementos, kuri neizmaina preču zīmes atšķirtspēju, no tās formas, kādā tā tikusi reģistrēta, arī ir uzskatāma par šīs preču zīmes izmantošanu, varētu saukt brevitatis causa – par “atļauto variantu likumu” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 19. jūnijs, Trīs paralēlu strīpu attēls, T‑307/17, EU:T:2019:427, 48. punkts).

[..]

140

Šāda konstatējuma izdarīšanai ir jāņem vērā arī reģistrētās preču zīmes, kas ir tikusi izmantota vienīgi kā kombinētas preču zīmes daļa vai kopā ar citu preču zīmi, raksturīgās iezīmes un it īpaši tās vairāk vai mazāk augstā atšķirtspēja. Proti, jo vājāka būs tās atšķirtspēja, jo vieglāk to būs izmainīt, pievienojot elementu, kam pašam par sevi ir atšķirtspēja, un jo vairāk attiecīgā preču zīme zaudēs savu spēju tikt uztvertai kā preces izcelsmes norādei. Tāpat ir izdarāms arī secinājums pretējā virzienā (spriedumi, 2015. gada 24. septembris, Krāsns forma, T‑317/14, nav publicēts, EU:T:2015:689, 33. punkts; 2016. gada 13. septembris, Daudzstūra attēls, T‑146/15, EU:T:2016:469, 29. punkts, un 2017. gada 28. februāris, Nārstojošu gaišu zivtiņu uz tumša fona attēls, T‑767/15, nav publicēts, EU:T:2017:122, 22. punkts).

[..]

142

Tātad preču zīmes faktiskās izmantošanas nosacījums varētu tikt izpildīts, ja preču zīme ir izmantota kopā ar kādu citu preču zīmi, ja vien minētā preču zīme joprojām tiek uztverta kā attiecīgās preces izcelsmes norāde (spriedumi, 2017. gada 28. februāris, Nārstojošu gaišu zivtiņu uz tumša fona attēls, T‑767/15, nav publicēts, EU:T:2017:122, 48. punkts; 2017. gada 10. oktobris, Klement/EUIPO – Bullerjan (Krāsns forma), T‑211/14 RENV, nav publicēts, EU:T:2017:715, 47. punkts, un 2019. gada 28. februāris, PEPERO original, T‑459/18, nav publicēts, EU:T:2019:119, 97. punkts).

[..]

147

Attiecībā uz trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces izskats, lai secinātu, ka agrākā preču zīme patiešām tika izmantota atbilstoši tās pamatfunkcijai, tās izmantošanas pierādījumam ir jāatspoguļojas elementos, kas ļauj nepārprotami secināt, ka patērētājam ir iespēja saistīt konkrēto uzņēmumu ar agrākās preču zīmes aizsargāto formu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 27. septembris, M J Quinlan & Associates/EUIPO – Intersnack Group (Ķengura forma), T‑219/17, nav publicēts, EU:T:2018:610, 33. punkts, un 2019. gada 28. februāris, PEPERO original, T‑459/18, nav publicēts, EU:T:2019:119, 72. punkts).

148

Visbeidzot ir jāsecina – ja preču zīme ir ārkārtīgi vienkārša, pat nelielas izmaiņas šajā preču zīmē var būt būtiskas variācijas, līdz ar to grozītā forma nevar tikt uzskatīta par tādu, kas kopumā ir ekvivalenta formai, kādā preču zīme tikusi reģistrēta. Proti, jo vienkāršāka ir preču zīme, jo mazākā mērā tai var būt atšķirtspēja un šajā preču zīmē veiktas izmaiņas lielākā mērā var ietekmēt tās būtiskās īpašības un tādējādi grozīt to, kā šo preču zīmi uztver konkrētā sabiedrības daļa (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 13. septembris, Daudzstūra attēls, T‑146/15, EU:T:2016:469, 33. un 52. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2019. gada 19. jūnijs, Trīs paralēlu svītru attēls, T‑307/17, EU:T:2019:427, 72. punkts).

149

Konkrētajā gadījumā attiecībā uz ceturto iebildumu, pirmkārt, ir jākonstatē, ka agrāko preču zīmi, kādā tā ir atveidota, kuras aizsardzības priekšmets ir “parastās formas pudele, uz kuras parādās taisnā līnija, kas virzās pa diagonāli no pudeles kreisās malas, sākoties tieši zem pudeles kakliņa, virzienā uz pudeles zemāko malu”, nevis zāles stiebrs (skat. šī sprieduma 115. un 133. punktu), prasītāja nav izmantojusi kā tādu – identiskā formā – iesniegtajos izmantošanas pierādījumos.

150

Runājot par Iebildumu nodaļā iesniegtajiem pierādījumiem (skat. šī sprieduma 15. punktu), kuros atspoguļotas pudeles, uz šīm pudelēm nav diagonālās nepārtrauktās līnijas, vēl jo mazāk taisnās līnijas, kas būtu identiska uz agrākās preču zīmes esošajai. Turklāt šī līnija nav izvietota uz vienas no pudelēm ārējās virsmas un neparādās uz pašas etiķetes vai caur to. Turklāt uz visām pudelēm ir necaurspīdīgā etiķete (nesalasāma vai ar norādi “żubrówka bison vodka”), kas varētu ietekmēt aiz tās esošā redzamību un uztveri.

151

Attiecībā uz Apelācijas padomē novēloti iesniegtajiem pierādījumiem (skat. šī sprieduma 25. punktu) un it īpaši K. paskaidrojumam pievienotajām fotogrāfijām, kurās attēlota pudele ar etiķeti ar norādi “zubrówka bison vodka”, šoreiz ne tikai ar skatu no priekšpuses, bet arī ar skatu no aizmugures un no abiem sāniem, ir jākonstatē, ka patiešām skatā no sāniem var redzēt nepārtrauktu garu līniju.

152

Taču šīs līnijas, kas parādās uz šī izmantošanas pierādījuma skatā no abiem sāniem, lai arī nedaudz atšķirīgas savā starpā, būtiski atšķiras no agrākajā preču zīmē esošās diagonālās līnijas. Tās atšķiras pēc rakstura, jo nav pilnīgi taisnas, bet nedaudz saliektas, ar to lielāku garumu un ar to izvietojumu, jo to sākums un beigas ir citos punktos uz pudeles malas un apakšējā daļā, kā rezultātā slīpuma leņķis arī atšķiras.

153

Tātad Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 40.–42. punktā pamatoti konstatēja, ka neviens no Iebildumu nodaļā iesniegtajiem pierādījumiem (skat. šī sprieduma 15. punktu) vai pašā Apelācijas padomē iesniegtajiem pierādījumiem (skat. šī sprieduma 25. punktu) nerāda preču zīmi tādā formā, kādā tā tika reģistrēta, proti, tādu, kāda tā ir grafiski attēlota reģistrācijas apliecībā.

154

Otrkārt, ir jākonstatē, ka agrāko preču zīmi, kāda tā ir reģistrēta, kuras aizsardzības priekšmets ir “parastās formas pudele, uz kuras parādās taisnā līnija, kas virzās pa diagonāli no pudeles kreisās malas, sākoties tieši zem pudeles kakliņa, virzienā uz pudeles zemāko malu”, nevis zāles stiebrs (skat. šī sprieduma 115. un 133. punktu), prasītāja nav izmantojusi arī formā, kas atšķirtos ar elementiem, kuri nemaina preču zīmes atšķirtspēju formā, kādā šī preču zīme ir tikusi reģistrēta, vai ar nenozīmīgām variācijām.

155

Šajā ziņā, kā to izdarījusi Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 44. punktā, ir jāņem vērā fakts, ka agrākās preču zīmes – pašas par sevi – atšķirtspēja ir vāja. Proti, šo preču zīmi veido parastās formas pudele, kurai ir vienkārša taisnā līnija noteiktā garumā, kas ir noteikti izvietota, ar noteiktu līkumu. Kopējā iespaidā tieši šī taisnā līnija, tās noteiktais garums un īpašais izvietojums padara minēto preču zīmi nedaudz atšķirtspējīgāku.

156

Tādējādi agrākās preču zīmes aizsardzības tvērums, kāds tas definēts ar tās grafisko atveidojumu, ir sašaurināts un tās atšķirtspēja ir viegli maināma (skat. šī sprieduma 140. punktu), it īpaši ņemot vērā, ka runa ir par trīsdimensiju preču zīmi (skat. šī sprieduma 143. un 147. punktu).

157

Tomēr iesniegtajos pierādījumos parādītās formas no agrākās preču zīmes aizsargātās formas atšķiras ar būtiskām variācijām rakstura, garuma un izvietojuma ziņā (skat. šī sprieduma 152. punktu) un nevar tikt uzskatītas par “nenozīmīgām” vai “kopuma ekvivalentām” minētās preču zīmes reģistrētajai formai judikatūras izpratnē (skat. šī sprieduma 148. punktu).

158

Tātad Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 43.–45. punktā pamatoti uzskatīja, ka šī izmantošana tāda, kādu to rāda pirmoreiz šajā padomē iesniegtie pierādījumi, ne tikai nav uzskatāma par agrākās preču zīmes, kāda tā ir reģistrēta, izmantošanu, bet nav uzskatāma arī par izmantošanu formā, kas atšķirtos ar elementiem, kuri nemaina preču zīmes – formā, kādā tā ir tikusi reģistrēta, – atšķirtspēju Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkta izpratnē.

159

Tādējādi ir jākonstatē, ka agrākā preču zīme, kāda tā tikusi izmantota, kā tas izriet no iesniegtajiem pierādījumiem, neatbilst minētajai preču zīmei, kāda tā atveidota un reģistrēta, un ka atšķirības starp tām veido tādas šīs pēdējās minētās preču zīmes atšķirtspējas izmaiņas, kas pārsniedz nenozīmīgās variācijas atbilstoši “atļauto variantu likumam”.

160

Tādējādi ceturtais iebildums ir jānoraida kā nepamatots.

[..]

166

Attiecībā uz trešo iebildumu, kas attiecas uz iespēju vienlaicīgi izmantot vairākas dažādu veidu preču zīmes, patiešām ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru preču zīmes izmantošana var ietvert gan šīs preču zīmes neatkarīgu izmantošanu, gan tās izmantošanu kā citas preču zīmes sastāvdaļu vai kopā ar to (spriedums, 2013. gada 18. aprīlis, Colloseum Holding, C‑12/12, EU:C:2013:253, 32. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumus, 2013. gada 18. jūlijs, Specsavers International Healthcare u.c., C‑252/12, EU:C:2013:497, 23., 24. un 26. punkts, un 2015. gada 24. septembris, Krāsns forma, T‑317/14, nav publicēts, EU:T:2015:689, 29. punkts).

167

Tomēr ir jāuzsver, ka reģistrētai preču zīmei, kas izmantota vienīgi kā kombinētas preču zīmes sastāvdaļa vai kopā ar citu preču zīmi, lai šī izmantošana atbilstu jēdzienam “faktiska izmantošana” Regulas Nr. 40/94 15. panta 1. punkta izpratnē, joprojām ir jābūt uztvertai kā attiecīgās preces izcelsmes norādei (spriedumi, 2013. gada 18. aprīlis, Colloseum Holding, C‑12/12, EU:C:2013:253, 35. punkts, un 2015. gada 24. septembris, Krāsns forma, T‑317/14, nav publicēts, EU:T:2015:689, 30. punkts).

168

Konkrētajā gadījumā, pirmkārt, ir jānorāda – ja Apelācijas padome pieminēja etiķetes (nesalasāmas vai ar norādi “żubrówka bison vodka”) esamību, tā to ir izdarījusi galvenokārt tāpēc, ka tā uzskatīja, ka šādas etiķetes esamība ietekmē agrākās Francijas trīsdimensiju preču zīmes redzamību un uztveri izmantošanas pierādījumos, nevis tikai tāpēc, ka cita veida – vārdiskas vai grafiskas – preču zīmes esamība maina šīs preču zīmes atšķirtspēju. Proti, uz šī sprieduma 15. punktā parādītajām fotogrāfijām atkarībā no gadījuma vai nu nekāda līnija nav redzama, vai nekas nav redzams pudeles apakšējā daļā, zem etiķetes, vai arī vairākas (divās vai trīs) līnijas ir redzamas uz etiķetes.

169

Kā norāda EUIPO, tas, kas Apelācijas padomei ļāvis secināt, ka agrākās preču zīmes izmantošana nav pierādīta, nav tas fakts vien, ka vairākas preču zīmes bija izmantotas uz vienas un tās pašas preces, bet galvenokārt fakts, ka ir grūti izsekot tam, kas atrodas aiz etiķetes, it īpaši tādēļ, ka fotogrāfijas bija pretrunīgas attiecībā uz līnijas vai zāles stiebra esamību vai neesamību.

170

No tā izriet, ka Apelācijas padome nekādi nav apšaubījusi šī sprieduma 166. un 167. punktā minēto judikatūru, kura attiecas uz iespēju kopā izmantot vairākas dažādu veidu preču zīmes un saskaņā ar kuru preču zīmes faktiskās izmantošanas nosacījums varētu tikt izpildīts, ja preču zīme ir izmantota kopā ar citu preču zīmi, ja vien preču zīme joprojām tiek uztverta kā attiecīgās preces izcelsmes norāde.

171

Otrkārt, kā to apgalvo persona, kas iestājusies lietā, katrā ziņā ir jāsecina, ka konkrētajā gadījumā nosacījumi šādai trīsdimensiju preču zīmes un citu preču zīmju kopīgai izmantošanai netika izpildīti. Proti, lai gan patiešām divu preču zīmju kombinētā izmantošana principā varētu tikt uzskatīta par vienas no šīm preču zīmēm izmantošanu, tomēr tas tā ir tikai ar nosacījumu, ka šīs preču zīmes atšķirtspēja netiek mainīta, un šis nosacījums ir izpildīts tikai tad, ja konkrētā sabiedrības daļa uztver minēto preču zīmi individuāli un neatkarīgi no otras preču zīmes – kā izcelsmes norādi.

172

Konkrētajā gadījumā ne tikai agrākā preču zīme ir izmantota kopā ar citu preču zīmi, kas izvietota uz necaurspīdīgās etiķetes, kura ierobežo redzamību un ietekmē minētās agrākās preču zīmes atšķirtspējīgās daļas uztveri, bet katrā ziņā prasītāja ar iesniegtajiem izmantošanas pierādījumiem nav pierādījusi, ka konkrētā sabiedrības daļa šo preču zīmi uztvers individuāli un neatkarīgi kā izcelsmes norādi, piemēram, iesniedzot kādu tirgus pētījumu.

173

Šajā ziņā Vispārējā tiesa saistībā ar šīm fotogrāfijām līdzīgu dizainparaugu jau ir nospriedusi, ka līnija paliek otrā plānā uz citu kombinācijā izmantoto preču zīmju vārdisko un grafisko elementu fona, ka tādejādi tā paliek mazāk redzama un ka līdz ar to tās iespēja iekrist patērētāju acīs bija mazinājusies (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 12. novembris, WISENT, T‑449/13, nav publicēts, EU:T:2015:839, 98. punkts, un 2015. gada 12. novembris, WISENT VODKA, T‑450/13, nav publicēts, EU:T:2015:841, 100. punkts).

174

Tā tas ir arī šajā lietā. Netika pierādīts, ka agrāko preču zīmi, kad tā tika izmantota kopā ar vārdisko preču zīmi “ŻUBRÓWKA VODKA BISON” vai ar grafiskajiem elementiem, kas saistīti ar uz etiķetes attēloto bizoni, konkrētā sabiedrības daļa turpina uztvert kā izcelsmes norādi. Tas tā vēl jo vairāk ir tāpēc, ka agrākās preču zīmes raksturīgā atšķirtspēja ir vāja (skat. šī sprieduma 155. punktu), acīmredzami vājāka nekā minētajai vārdiskajai preču zīmei un tātad būtiski ietekmēta ar to (skat. šī sprieduma 156. punktu).

175

Turklāt ir jāatgādina, ka agrākās preču zīmes atšķirtspēja ir mainīta pirmām kārtām tādējādi, ka pat novēloti iesniegtajos izmantošanas pierādījumos esošās līnijas būtiski atšķiras no agrākās preču zīmes atveidojumā esošās līnijas pēc sava rakstura, jo tās nav pilnīgi taisnas, bet ir nedaudz līkumainas, ar to lielāku garumu un ar to atšķirīgu izvietojumu, jo tās neaizsākas tajā pašā pudeles apakšējās daļas vietā, kā rezultāta rodas cits slīpuma leņķis (skat. šā sprieduma 151. punktu). Taču kopējā iespaidā tieši šī taisnā līnija ar savu īpatnējo garumu un izvietojumu padara agrāko preču zīmi vāji atšķirtspējīgu, jo šo preču zīmi veido parastās formas pudele, kurā iekļauta šāda līnija.

[..]

177

Tā kā agrākās preču zīmes atšķirtspēja, kas pēc savas būtības ir vāja, izmantošanas pierādījumos tikusi būtiski mainīta ar citām preču zīmēm vai uz etiķetes esošajiem elementiem, kopīgās izmantošanas nosacījumi nav izpildīti.

178

Trešais iebildums ir jānoraida kā tāds, kam trūkst faktiskā pamatojuma un katrā ziņā kā nepamatots.

179

Tādējādi ir jāapstiprina Apelācijas padomes vērtējums, saskaņā ar kuru agrākās Francijas trīsdimensiju preču zīmes, kāda tā ir atveidota un reģistrēta, izmantošana netika pierādīta.

180

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, otrais prasības pamats ir jānoraida.

181

Ar trešo pamatu prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 75. pantu (pamatojuma neesamība) un Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktu (fakti neesot pareizi izvērtēti). Šajā ziņā tā izvirza četrus iebildumus, no kuriem trīs pirmie iebildumi saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punktā paredzēto iebildumu pamatu būtu jāpārbauda kopā, savukārt ceturtais – saistībā ar tās pašas regulas 8. panta 3. un 4. punktā paredzētajiem iebildumu pamatiem – atsevišķi.

[..]

194

Ar ceturto iebildumu prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome neesot ievērtējusi pārējos iemeslus, kas bija izvirzīti apelācijas sūdzības un iebildumu pamatošanai saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 3. un 4. punktu. Apstrīdētā lēmuma 48. punktā tā vienkārši esot atsaukusies uz sava pirmā lēmuma lietā R 2506/2010‑4 motīvu daļu. Šķiet, ka tai bija “paslīdējis garām”, ka Vispārējā tiesa šo agrāko lēmumu bija pilnībā atcēlusi ar atcelšanas spriedumu. Līdz ar to apstrīdētajā lēmumā Apelācijas padomei esot bijis jālemj par visiem prasītājas apelācijas sūdzībā izvirzītajiem iemesliem un tai neesot bijis jāatsaucas uz vairs nepastāvošo lēmumu.

195

EUIPO šos argumentus apstrīd. Tas uzsver – kā norādīts atcelšanas sprieduma 29. punktā, tā bija pati prasītāja, kas ierobežojusi savu argumentāciju, to attiecinot tikai uz pirmajā lēmumā ietvertajiem Apelācijas padomes secinājumiem par izmantošanas pierādījumiem, un kas apgalvoja, ka šie secinājumi vienādi attiecas uz visiem pamatiem, kas izvirzīti iebildumu atbalstam.

196

Persona, kas iestājusies lietā, šos argumentus apstrīd. Tā uzskata, ka Apelācijas padomes veiktā atsauce uz 2012. gada 26. marta pirmo lēmumu lietā R 2506/2010‑4, lai pierādītu, ka netika izpildītas Regulas Nr. 207/2009 8. panta 3. un 4. punkta prasības, arī neveido šīs pašas regulas 75. un 76. panta pārkāpumu. Tā uzskata, ka pēc tiesvedības Vispārējā tiesā minētās regulas 8. panta 3. un 4. punkts vairs neesot bijusi daļa no strīda priekšmeta Apelācijas padomē, jo atcelšanas sprieduma priekšmets bija šīs pašas regulas 75. un 76. panta pārkāpums saistībā ar šīs regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu un attiecas tikai uz izmantošanas pierādījumiem. Tā norāda, ka pati prasītāja ir ierobežojusi strīda priekšmetu, to attiecinot tikai uz šo tiesību normu pārkāpumu, jo prasītāja iepriekšējā lietā iesniegtā prasības pieteikuma 5.2. punktā bija norādījusi, ka tā “ierobežo savus argumentus tikai ar Apelācijas padomes secinājumiem par iesniegtajiem izmantošanas pierādījumiem, jo šie secinājumi vienādi attiecas uz visiem iebildumu pamatiem”. Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka pierādījumi saistībā ar izmantošanu taču neattiecas uz visiem Regulas Nr. 207/2009 8. panta 3. un 4. punkta paredzētajiem iebildumu pamatiem, jo saskaņā ar judikatūru, kas izriet no 2011. gada 29. marta sprieduma Anheuser‑Busch/Budějovický Budvar (C‑96/09 P, EU:C:2011:189, 143. punkts), tai pašai nav tiesību prasīt šo tiesību izmantošanas pierādījumus. Turpretī izmantošanas prasība varētu tikt izvirzīta tikai attiecībā uz agrākajām tiesībām šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta izpratnē. Tāpēc tā uzskata, ka nebija vairs jautājuma par minētās regulas 8. panta 3. un 4. punktu iepriekšējā tiesvedībā Vispārējā tiesā un ka šīs tiesību normas arī neesot šīs tiesvedības, kas attiecas uz apstrīdēto lēmumu, priekšmets.

197

Turklāt persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka pirmā lēmuma 20.–34. punktā Apelācijas padome esot sniegusi detalizētu pamatojumu, izskaidrojot, kāpēc šīs tiesību normas nebija piemērojamas. Tomēr prasītāja neesot izvirzījusi nekādu argumentu, nedz skaidrojumu, kāpēc šī lēmuma daļa būtu nepareiza, bet tā esot tikai nepamatoti atsaukusies uz faktiskās izmantošanas jautājumu kā šo iemeslu vērtēšanas priekšnoteikumu. Personas, kas iestājusies lietā, ieskatā, tas neatbilst Reglamenta 76. panta d) punktam, kurā prasīts, lai prasītājs detalizēti norādītu argumentus par EUIPO pieļauto tiesību pārkāpumu. Līdz ar to, pat ja prasītāja būtu vēlējusies apstrīdēt pirmo lēmumu no Regulas Nr. 207/2009 8. panta 3. un 4. punkta skatpunkta, šis pamats būtu bijis nepieņemams un lēmums nevarētu tikt atcelts, balstoties uz šīm tiesību normām. Persona, kas iestājusies lietā, secina, ka Vispārējā tiesa, atceļot lēmumu pilnībā, varēja to atcelt tikai, ciktāl tas tika apstrīdēts. Taču prasītāja neesot apstrīdējusi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 3. un 4. punktā minēto iebildumu pamatu noraidīšanu. Turklāt ierobežošanās ar šīs pašas regulas 8. panta 1. punktā paredzēto iebildumu pamatu izrietot arī no prasītājas argumentiem, jo tā ir atsaukusies tikai uz šī pamata pārkāpumu.

198

Jānorāda, ka Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 48. punktā “attiecībā uz pārējiem iebildumu pamatiem un pārējām norādītajām agrākajām tiesībām tieši atsau[cās] uz tās 2012. gada 26. marta lēmumā lietā R 2506/2010‑4 ietverto argumentāciju”.

199

Taču ir jākonstatē, ka Vispārējā tiesa šo pirmo lēmumu bija atcēlusi pilnībā ar savu atcelšanas spriedumu, kas nav pārsūdzēts un ir kļuvis galīgs.

200

Tā kā atcelšanas spriedums darbojas ex tunc un ar atpakaļejošo spēku izslēdz atceltu aktu no tiesību sistēmas (skat. šī sprieduma 72. punktu), minētais pirmais lēmums nepastāv Savienības tiesību sistēmā un tam tajā nevar būt jebkādas iedarbības.

201

Līdz ar to šis pirmais lēmums nav daļa no juridiskā konteksta, kurā būtu jāvērtē apstrīdētā lēmuma pamatojums.

202

Turklāt uz vairākiem pamatiem balstītie iebildumi var tikt noraidīti tikai tad, ja visi šo iebildumu atbalstam izvirzītie pamati ir pārbaudīti un noraidīti.

203

Līdz ar to Apelācijas padomei nav atļauts, pamatojot apstrīdētā lēmuma, ar kuru tiek noraidīti visi izvirzītie iebildumu pamati, rezolutīvo daļu, saistībā ar dažiem no šiem pamatiem atsaukties uz Vispārējās tiesas pilnībā atceltā pirmā lēmuma pamatojumu, nevērtējot un nenoraidot katru no iebildumu pamatiem.

204

Tātad ir jāsecina, ka, aprobežojoties – ciktāl runa ir par Regulas Nr. 207/2009 8. panta 3. un 4. punktā paredzētajiem iebildumu pamatiem – ar “tiešo atsauci” uz Vispārējās tiesas pilnībā atceltajā pirmajā lēmumā ietverto argumentāciju un pēc tam sava lēmuma, ar kuru tiek noraidīta Apelācijas padomē iesniegtā apelācijas sūdzība, rezolutīvo daļu daļēji pamatojot ar šo atsauci, Apelācijas padome nav juridiski pietiekami pamatojusi apstrīdēto lēmumu, pārkāpjot Regulas Nr. 207/2009 75. pantu.

205

Šo secinājumu neatspēko tas, ka atcelšanas sprieduma 29. punktā Vispārējā tiesa iesākumā norādījusi:

“Prasītāja apstrīd [EUIPO] konstatējumus un vērtējumus attiecībā uz visiem iebildumu pamatiem, tas ir, tiem, kas ir norādīti Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 8. panta 3. punktā un 8. panta 4. punktā. Tomēr prasītāja norāda, ka savu argumentāciju tā ierobežo tikai ar Apelāciju padomes secinājumiem par sniegto izmantošanas pierādījumu vērtējumu, jo šie secinājumi vienlīdz attiecas uz visiem iebildumu pamatiem.”

206

Šajā ziņā nav nepieciešams noteikt, vai iesniegto izmantošanas pierādījumu vērtējums attiecās vai neattiecās vienādi uz visiem iebildumu pamatiem, un ir pietiekami konstatēt, ka apstāklis, ka Vispārējā tiesa atcelšanas spriedumā apmierinājusi trešo prasības pamatu, ar ko bija apgalvots Regulas Nr. 207/2009 75. panta un 76. panta 1. punkta pārkāpums un kas bija saistīts ar to, ka Apelācijas padome bez jebkāda pamatojuma nebija ņēmusi vērā dažus izmantošanas pierādījumus, varēja likt apšaubīt vismaz šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētā iebildumu pamata vērtējumu un līdz ar to pirmā lēmuma, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzība pret Iebildumu nodaļas lēmumu par iebildumu noraidīšanu, rezolutīvo daļu pilnībā.

207

Proti, ja, izskatot prasību par tādu Apelācijas padomes lēmumu kā pirmais lēmums, Vispārējā tiesa konstatē, ka Apelācijas padomes vērtējums nav derīgs, kaut vai tikai attiecībā uz kādu vienu no izvirzītajiem iebildumu pamatiem, tai ir jāatceļ šis lēmums pilnībā, kā tas izdarīts atcelšanas spriedumā.

208

Tātad šīs prasības atbalstam izvirzītā trešā prasības pamata ceturtais iebildums ir jāapmierina.

209

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ tikai attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 3. un 4. punktā paredzētajiem iebildumu pamatiem, kādi tie ir minēti trešā prasības pamata ceturtajā iebildumā, un jānoraida prasība pārējā daļā, proti, attiecībā uz šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto iebildumu pamatu.

210

Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Turklāt atbilstoši Reglamenta 134. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem nolēmums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

211

Konkrētajā gadījumā prasītājai šis spriedums ir daļēji nelabvēlīgs, jo konstatējums par trešā prasības pamata ceturtā iebilduma pamatotību izraisa apstrīdētā lēmuma atcelšanu tikai attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 3. un 4. punktā paredzētajiem iebildumu pamatiem, bet pārējā daļā prasība tiek noraidīta. Savukārt EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs tikai attiecībā uz šo iebildumu, bet prasība ir noraidīta attiecībā uz minētās Regulas 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto iebildumu pamatu.

212

Līdz ar to ir jānolemj, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)

nospriež: