1

Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” tika izveidota, pamatojoties uz LESD 173. un 182. pantu, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV 2013, L 347, 104. lpp.), un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV 2013, L 347, 81. lpp.).

2

Šajā programmā konkrēti ir paredzēts, ka Eiropas Pētniecības padome (EPP) koordinē un finansē pētniecības projektus, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

3

Regulas Nr. 1290/2013 11. panta “Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus” 1. punktā ir noteikts:

“Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus izsludina [..], jo īpaši ņemot vērā vajadzību nodrošināt pārredzamību un nediskrimināciju un nodrošināt pienācīgu elastību pētniecības un inovācijas nozaru daudzveidīgajai būtībai.”

4

Regulas Nr. 1290/2013 15. pants “Atlases un piešķiršanas kritēriji” ir izteikts šādi:

“1.   Iesniegtos priekšlikumus vērtē pēc šādiem piešķiršanas kritērijiem:

2.   Vienīgo 1. punkta a) apakšpunktā minēto kritēriju piemēro priekšlikumiem par ERC [EPP] progresīvās pētniecības darbībām.

[..]

6.   Priekšlikumus sarindo pēc novērtēšanas rezultātiem. Atlasi veic, pamatojoties uz minēto sarindojumu.

7.   Novērtēšanu veic neatkarīgi eksperti.

[..]”

5

Regulas Nr. 1290/2013 16. pants attiecas uz novērtējuma pārskatīšanas procedūru. Tas ir formulēts šādi:

“1.   Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nodrošina pārredzamu novērtējuma pārskatīšanas procedūru attiecībā uz tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuri uzskata, ka to priekšlikumu novērtējums nav veikts saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas šajā regulā, attiecīgajā darba programmā, darba plānā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

2.   Pārskatīšanas pieprasījums attiecas uz konkrētu priekšlikumu, un priekšlikuma koordinators to iesniedz 30 dienu laikā no dienas, kad Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra informē koordinatoru par novērtējuma rezultātiem.

3.   Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra atbild par 2. punktā minētā pieprasījuma izskatīšanu. Šādu izskatīšanu attiecina tikai uz novērtējuma procesuālajiem aspektiem, nevis uz priekšlikuma būtību.

4.   Novērtējuma pārskatīšanas komiteja, kas sastāv no Komisijas vai attiecīgās finansēšanas struktūras darbiniekiem, sniedz atzinumu par novērtēšanas procesa procesuālajiem aspektiem. To vada Komisijas vai attiecīgās finansēšanas struktūras ierēdnis no cita dienesta, nevis tā, kas ir atbildīgs par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Komisija var ieteikt vienu no šādām darbībām:

5.   Pamatojoties uz 4. punktā minēto ieteikumu, Komisija vai attiecīgā finansēšanas iestāde pieņem lēmumu un paziņo to priekšlikuma koordinatoram. Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra šādu lēmumu pieņem, lieki nekavējoties.

6.   Pārskatīšanas procedūra nekavē to priekšlikumu atlases procedūru, uz kuriem neattiecas pārskatīšanas pieprasījumi.

7.   Pārskatīšanas procedūra neliedz īstenot citas darbības, ko dalībnieks var veikt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.”

6

Regulas Nr. 1290/2013 17. pantā “Informācijas pieprasīšana un sūdzības” ir noteikts:

“1.   Komisija nodrošina, ka dalībniekiem ir izstrādāta procedūra, lai tie var pieprasīt informāciju vai iesniegt sūdzības saistībā ar savu piedalīšanos pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.

2.   Komisija nodrošina, ka informācija par to, kā reģistrēt bažas, jautājumus vai sūdzības, ir darīta pieejama visiem dalībniekiem un publicēta tiešsaistē.”

7

Regulas Nr. 1290/2013 20. panta “Piešķiršanas termiņš” 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka pieteikumu iesniedzēji ir jāinformē par viņu pieteikumu zinātniskās novērtēšanas rezultātiem maksimālā laikposmā pieci mēneši no pēdējās dienas, kad var iesniegt pilnīgus priekšlikumus.

8

Eiropas Komisija ir uzticējusi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pārvaldības uzdevumus EPP izpildaģentūrai (ERCEA).

9

Atbilstošās tiesību normas pārvaldībai, ko īsteno izpildaģentūras, ir noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (OV 2003, L 11, 1. lpp.).

10

Regulas Nr. 58/2003 22. pantā ir paredzēta pārsūdzēšanas iespēja administratīvā kārtā, lai panāktu tiesiskuma pārbaudi, ko veic Komisija.

11

Attiecībā uz 2015. gada uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus atlases kritēriji un novērtēšanas procedūras ir definēti EPP 2015. gada darba programmā un noteikumos par priekšlikumu iesniegšanu un saistītajām priekšlikumu vērtēšanas, atlases un dotāciju piešķiršanas procedūrām, kas piemērojamas īpašajai programmai “Apvārsnis 2020” (turpmāk tekstā – “EPP noteikumi”), kuri ir apstiprināti ar Komisijas Lēmumu C(2014) 2454 final (2014. gada 15. aprīlis) par EPP noteikumiem.

12

Jāpiebilst, ka uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus ir pievienota informācija, kas paredzēta pieteikumu iesniedzējiem, kuri atbilst uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, lai saņemtu dotācijas (turpmāk tekstā – “Informācija pieteikumu iesniedzējiem”).

13

EPP darba programmā ir norādīts, ka attiecībā uz visām dotācijām, kuras paredzētas EPP progresīvās pētniecības darbībām, izcilība ir vienīgais kritērijs, kas tiks aplūkots, lai novērtētu pētniecības projekta novatorisko raksturu, mērķi un iespējamību, kā arī vadošā pētnieka kompetenci, radošumu un iesaistīšanos.

14

Novērtēšanas procedūra ir detalizēti izklāstīta EPP noteikumu 3.6.–3.8. punktā, un tā notiek divos posmos. Tikai pieteikumi, kas sekmīgi izturējuši pirmo posmu, tiek pielaisti otrajam posmam. Pirmajā posmā projekts tiek izvērtēts tā kopsavilkuma versijā, kas ietver projekta aprakstu (extended synopsis), kā arī vadošā pētnieka kompetenci un dzīves aprakstu. Tikai otrajā posmā tiek pārbaudīts un izvērtēts pilnīgs pieteikums, proti, detalizēts pētniecības projekts (scientific proposal). Jāpiebilst, ka šī informācija ir apkopota Informācijā pieteikumu iesniedzējiem un arī ir pievienota uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus.

15

Turklāt saskaņā ar EPP noteikumu 3.6.1. punkta divpadsmito daļu:

“Ekspertu komisijas spriedumu par priekšlikumu un tā pozīciju sarindojuma sarakstā pamato ar individuālajiem novērtējumiem un apspriedēm ekspertu komisijā un pieņem ar balsu vairākumu. Komisijas veiktās novērtēšanas posma rezultāts ir sarindojuma saraksts. Profesionālapskates nobeiguma posmā komisija nosaka priekšlikumus, kas tiek ieteikti finansējumam, ja ir pieejami pietiekami līdzekļi.”

16

No EPP noteikumu 3.6.2. punkta arī izriet, ka tad, ja tas ir noteikts EPP darba programmā, komisijas veiktā novērtēšana var ietvert intervijas ar vadošo pētnieku.

17

Jāpiebilst, ka Informācijas pieteikumu iesniedzējiem 1.2.5. punktā ir precizēts:

“[..] Lūdzu, ņemiet vērā, ka individuālo vērtētāju piezīmes var arī nebūt konverģentas – domstarpības un atšķirības atzinumos par priekšlikuma vērtību ir “zinātniskās metodes” sastāvdaļa un ir likumīgas.

Turklāt EPP ekspertu komisija var pieņemt nostāju, kas atšķiras no nostājas, kura var tikt izsecināta no katra individuālā vērtētāja apsvērumiem. Tas tā ir, piemēram, tad, ja komisijas apspriedē tiek atklāta būtiska nepilnība priekšlikumā, kuru nebija identificējuši individuālie vērtētāji. Komisijas apsvērumi tiek atspoguļoti lēmumā, ko vienprātīgi ir pieņēmusi komisija kopumā, pamatojoties uz iepriekšējiem individuālajiem novērtējumiem, kurus attālināti veikuši neatkarīgi vērtētāji, kas var būt neatalgoti eksperti vai komisijas locekļi, un pamatojoties uz padziļinātu apspriedi un sarindojuma sarakstu, kas komisijas sanāksmes laikā izveidots atkarībā no pārējiem priekšlikumiem.”

18

Pēc profesionālapskates atbilstoši EPP noteikumu 3.8. punktam ERCEA paziņo pieteikumu iesniedzējiem novērtējuma rezultātus “informēšanas vēstulē”, kura adresēta vadošajam pētniekam un pieteikuma iesniedzējam, kas ir juridiska persona.

19

Atbilstoši EPP noteikumu 3.9. punktam iekšējai pārskatīšanas komitejai var tikt iesniegts novērtējuma pārskatīšanas pieprasījums.

20

Saskaņā ar EPP noteikumu 3.9. punktu:

“[..] Pārskatīšanas komitejas uzdevums ir nodrošināt šādu pieprasījumu saskaņotu juridisko interpretāciju un vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikumu iesniedzējiem. Tā sniedz speciālistu atzinumu par vērtēšanas procesa īstenošanu, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par priekšlikumu un tā novērtējumu. Komiteja darbojas neatkarīgi. Tomēr komiteja pati neveic priekšlikuma novērtēšanu. Ja tā uzskata, ka vērtēšanas procesā ir pieļautas kļūdas, kas, iespējams, ir ietekmējušas lēmumu nefinansēt priekšlikumu, tā var ieteikt, lai visa priekšlikuma vai tā daļas tālāko novērtēšanu veic neatkarīgi eksperti. Atkarībā no pārskatīšanas pieprasījuma būtības komiteja var pārbaudīt neatkarīgo ekspertu dzīves aprakstus, viņu individuālos apsvērumus un novērtēšanas ziņojumu. Komiteja neapšauba atbilstoši kvalificētu ekspertu komisiju zinātnisko spriedumu.

Atbilstoši šai pārskatīšanai komiteja iesaka rīcības plānu par uzaicinājumu atbildīgajam kredītrīkotājam. Ja pārskatīšanas komiteja uzskata, ka pastāv pierādījumi pārsūdzības atbalstam, tā var ieteikt, lai neatkarīgi eksperti pilnībā vai daļēji no jauna izvērtē priekšlikumu, vai arī saglabāt sākotnējo iznākumu. Pārskatīšanas komiteja var izteikt citas piezīmes vai ieteikumus [..].”

21

Šajā ziņā Informācijas pieteikumu iesniedzējiem 1.2.5.1. punkta otrajā daļā ir norādīts, ka novērtējuma pārskatīšanas procedūra attiecas uz trūkumiem novērtēšanas procedūrā un retos gadījumos – uz kļūdām faktos.

22

Visbeidzot EPP noteikumu 3.9. punkta astotajā daļā ir precizēts, ka novērtējuma pārskatīšanas procedūra neliedz pieteikumu iesniedzējiem iesniegt pārsūdzību, izmantojot jebkuru citu tiesību aizsardzības līdzekli, tostarp iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā.

23

Pēc Lēmuma C(2014) 5008 (2014. gada 22. jūlijs) pieņemšanas Komisija 2014. gada 30. jūlijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja Uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un informāciju par saistītām darbībām saskaņā ar EPP 2015. gada darba programmu, uz kuru attiecas pētniecības un inovāciju pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gadam) (OV 2014, C 248, 6. lpp.).

24

2015. gada 12. martāGraziano Ranocchia, prasītājs, iesniedza ERCEA“ERC Consolidator Grants” veida dotācijas pieteikumu uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ietvaros attiecībā uz dotācijas programmu ERC Consolidator Grant 2015 komisijai SH5 – Kultūra un kultūras produktu izveide (turpmāk tekstā – “komisija SH5”) – projektam, kurš ir saistīts ar fāžu kontrasta tomogrāfijas piemērošanu Herkulānas papirusiem. Pieprasītā dotācija bija 2 miljoni EUR, kura atbilst maksimālajai summai, kas var tikt piešķirta, un kurai pieskaitīta papildu summa 749226 EUR galvenā aprīkojuma iegādei.

25

Attiecībā uz prasītāja pētniecības priekšlikumu komisija SH5 izteica labvēlīgu spriedumu novērtēšanas pirmajā pakāpē. Šis atzinums tika paziņots prasītājam ar 2015. gada 3. un 22. jūlija vēstulēm.

26

2015. gada 5. oktobrīERCEA saņēma sūdzību, kurā bija ietverti apgalvojumi par iespējamu zinātnieka necienīgu rīcību attiecībā uz prasītāja iesniegto pētniecības priekšlikumu un saskaņā ar kuru savā priekšlikumā šis pēdējais minētais esot izmantojis nepublicētu pētījumu, ko citā institūtā ir veikusi kāda cita pētniecības grupa, it īpaši ar viena no viņa darbiniekiem palīdzību, kurš strādājis attiecīgajā pētniecības institūtā.

27

Pēc sūdzības analīzes, ko veikusi ERCEA kompetentā iekšējā komiteja, 2015. gada 30. oktobrī pa elektronisko pastu prasītājs tika aicināts iesniegt savus apsvērumus par šīm apsūdzībām.

28

2015. gada 5. novembrī prasītājs iesniedza pieprasītos paskaidrojumus un precizēja, ka konkurējošā grupa nekad nav informējusi viņa darbinieku par iespējamo nepublicēto pētījumu.

29

Attiecībā uz pārbaudi saistībā ar apgalvojumu par zinātnieka necienīgu rīcību ERCEA atbildīgais kredītrīkotājs, pamatojoties uz Zinātniskās padomes Interešu konfliktu, zinātnieku necienīgas rīcības un ētikas jautājumu komitejas ieteikumu, nolēma noraidīt novērtējumu, kuru sniedzis viens no attālinātajā vērtēšanā iesaistītajiem ekspertiem, jo viņš, iespējams, atradās interešu konflikta situācijā savas ciešās sadarbības dēļ ar sūdzības par zinātnieka necienīgu rīcību autoru.

30

Novērtēšanas pirmā posma beigās prasītājs vadošā pētnieka statusā 2015. gada 12. novembrī piedalījās galīgajā intervijā ar komisiju SH5.

31

Ar 2015. gada 17. decembra vēstuli ERCEA paziņoja prasītājam savu Lēmumu Ares(2015) 5922529 neiekļaut viņa pētniecības priekšlikumu apstiprināto priekšlikumu sarakstā (turpmāk tekstā – “lēmumus, ar kuru ir atteikta dotācija”), jo komisija SH5, pamatojoties uz individuālo vērtētāju novērtējumiem, kuri pievienoti vēstulei, bija nolēmusi, ka tas atbilst nevis visiem EPP novērtēšanas kritērijiem, bet tikai dažiem no tiem. Šajā vēstulē ERCEA precizēja, ka komisija SH5 bija balstījusi savu spriedumu uz novērtējumiem, kas veikti attālināti, kā arī uz apspriedi starp tās locekļiem.

32

Tādējādi, pamatojoties uz sešu ārējo pārbaudītāju individuālajiem novērtējumiem, kā arī galīgo interviju ar prasītāju un salīdzinājumu ar pārējiem pētniecības priekšlikumiem, komisija SH5 nolēma neieteikt prasītāja pētniecības priekšlikumu.

33

Pārmetumi, kurus izvirzījusi komisija SH5 attiecībā uz prasītāju un viņa pētniecības priekšlikumu, būtībā attiecās uz viņa kompetenci projekta tehnoloģisko aspektu un tā finansiālo aspektu uzraudzības jomā, kā arī uz relatīvi mazsvarīgo lomu, kas piešķirta pēcdoktorantūras pētniekiem.

34

2015. gada 21. decembrī prasītājs tika informēts par to, ka kompetentā iekšējā komiteja, apspriežoties ar Zinātniskās padomes Interešu konfliktu, zinātnieku necienīgas rīcības un ētikas jautājumu komiteju, ir noraidījusi sūdzību par iespējamo zinātnieka necienīgo rīcību.

35

2015. gada 22. decembrī prasītājs, izmantojot interneta portālu, kas bija dalībnieku rīcībā saistībā ar programmu “Apvārsnis 2020”, iesniedza pieprasījumu pārskatīt novērtējumu saskaņā ar EPP noteikumu 3.9. punktu.

36

Savā pārskatīšanas pieprasījumā viņš norādīja, pirmkārt, ka ieteikumi, ko ERCEA viņam bija paziņojusi saistībā ar viņa iepriekšējo pieteikumu 2014. gadā, ir tikuši ievēroti 2015. gada priekšlikumā.

37

Otrkārt, viņš apstrīdēja pārmetumu attiecībā uz viņa spēju uzraudzīt projekta tehnoloģiskos aspektus, apgalvojot, ka tas bija pamatots nevis uz rakstveida priekšlikumu, bet uz jautājumiem, kas tikuši uzdoti intervijā, proti, vienu jautājumu, uz kuru viņš bija atteicies atbildēt. Tā kā šis jautājums attiecās uz fiziku, bet viņš ir vēsturnieks un filozofs, viņam tas neesot bijis jāuzdod. Turklāt pieprasīt vadošajam pētniekam, lai viņš pārzinātu visus projekta tehniskos aspektus, tostarp tos, kas neietilpst viņa specialitātē, esot pretrunā EPP politikai, ar kuru tiek veicināti starpdisciplīnu projekti. Tāpat viņš uzsvēra, ka viņš pilnībā esot atbildējis uz pārējiem diviem jautājumiem.

38

Treškārt, viņš apstrīdēja kritiku, kas saistīta ar pēcdoktorantūras pētnieku mazsvarīgo lomu, uzsverot, ka šo jauno pētnieku loma projektā esot noteicošā.

39

Ceturtkārt, viņš norādīja, ka komisijas SH5 vērtējums ir nesamērīgs un tajā pārāk būtiska nozīme esot piešķirta visnegatīvākajam individuālajam vērtējumam, ko viņš ir apstrīdējis, lai gan pārējie pieci novērtējumi bijuši pozitīvi. Šajā ziņā viņš apgalvoja, ka negatīvu novērtējumu, bez šaubām, ir sniedzis konkurējošs pētnieks, kurš atradās interešu konflikta situācijā, un ka tādēļ to nevar ņemt vērā.

40

Piektkārt, viņš būtībā norādīja, ka komisijas SH5 lēmumu, bez šaubām, bija ietekmējusi procedūra par zinātnieka necienīgu rīcību, kas uzsākta pret viņu un nav pabeigta, un ka viņš uzskatot, ka tā ir bijusi darīta zināma komisijas SH5 locekļiem.

41

ERCEA 2016. gada 12. februārī publicēja paziņojumu presei, kurā ir izveidots to projektu saraksts, kurus attiecībā uz 2015. gadu ir apstiprinājusi komisija SH5 (turpmāk tekstā – “apstiprināto projektu saraksts”).

42

Ar 2016. gada 26. februāra vēstuli ERCEA informēja prasītāju par Lēmuma Ares(2016) 1020667 pieņemšanu par novērtējuma pārskatīšanas iznākumu (turpmāk tekstā – “2016. gada 26. februāra lēmums”).

43

Šajā vēstulē prasītājs tika informēts, ka Pārskatīšanas komiteja ir izvērtējusi viņa pārskatīšanas pieteikumu un pārbaudījusi, vai EPP novērtēšanas procedūra pilnībā bija ievērota atbilstoši EPP noteikumiem un tās darba programmai.

44

Minētajā vēstulē ERCEA izklāstīja Pārskatīšanas komitejas galīgos secinājumus. No tās izriet, ka Pārskatīšanas komiteja uzskatīja, ka prasītāja priekšlikumu bija izvērtējuši neatkarīgi eksperti, kuri visi ir attiecīgās ekspertīzes jomas speciālisti.

45

Tā arī precizēja, ka lēmums, ar kuru ir atteikta dotācija, tika pieņemts, pamatojoties ne tikai uz individuālo vērtētāju apsvērumiem, bet arī uz apspriedi, kas notikusi komisijā SH5, un vadoties no viņa priekšlikuma sarindojuma salīdzinājumā ar pārējiem priekšlikumiem.

46

Papildus tā uzsvēra, ka prasītāja pētniecības priekšlikuma galīgā novērtējuma rezultāti esot atspoguļoti komisijas SH5 lēmumā, kas pieņemts vienprātīgi, ne vienmēr piekrītot katram individuālā vērtētāja viedoklim.

47

Turklāt Pārskatīšanas komiteja uzskatīja, ka prasītāja apsvērumu mērķis bija apšaubīt vērtētāju vai komisijas SH5 zinātnisko novērtējumu, lai gan šis novērtējums neietilpst tās kompetencē.

48

Visbeidzot Pārskatīšanas komiteja konstatēja, ka EPP noteikumi par interešu konfliktiem ir ievēroti un ka nepastāv neviena norāde uz interešu konflikta situāciju attiecībā uz vērtētājiem.

49

No minētā tā secināja, ka novērtēšanas procesā nav pieļauta neviena procesuāla kļūda.

50

Pamatojoties uz Pārskatīšanas komitejas secinājumiem, ERCEA informēja prasītāju, ka lēmums, ar kuru ir atteikta dotācija, tiek atstāts spēkā.

51

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 29. aprīlī, prasītājs cēla šo prasību.

52

ERCEA iebildumu rakstu iesniedza 2016. gada 19. jūlijā.

53

Prasītājs iesniedza replikas rakstu 2016. gada 6. septembrī. ERCEA iesniedza atbildi uz replikas rakstu 2016. gada 28. oktobrī.

54

Vispārējā tiesa 2017. gada 13. jūlijā lietas dalībniekiem uzdeva jautājumu par prasības pieņemamību ratione temporis attiecībā uz noteiktiem tiesību aktiem, kuri ir apstrīdēti. ERCEA un prasītājs attiecīgi 2017. gada 19. un 28. jūlijā atbildēja uz Vispārējās tiesas jautājumu.

55

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

56

ERCEA prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

57

Procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ un ievērojot pareizas tiesvedības principu, Savienības tiesa var lemt par prasību bez pienākuma noteikti lemt par visiem lietas dalībnieku pamatiem un argumentiem (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2002. gada 26. februāris, Padome/Boehringer, C‑23/00 P, EU:C:2002:118, 52. punkts). Šajā lietā Vispārējā tiesa uzskata, ka prasība var tikt izskatīta pēc būtības un nav jālemj par tās pieņemamību.

58

Savas prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus, no kuriem pirmais pamats attiecas uz pilnvaru nepareizu izmantošanu saistībā ar viņa pētniecības priekšlikuma vērtējuma acīmredzami iracionālo raksturu, otrais pamats – uz pilnvaru nepareizu izmantošanu, kas saistīta ar faktu sagrozīšanu, un trešais pamats – uz pilnvaru nepareizu izmantošanu saistībā ar ERCEA noteikumu par pētniecības priekšlikumu novērtēšanu pārkāpumu.

59

Pirmkārt, prasītājs būtībā uzskata, ka uz lēmumu, ar kuru ir atteikta dotācija, ir attiecināma pilnvaru nepareiza izmantošana. Viņš apgalvo, ka pamatojums, kas ir licis komisijai SH5 noraidīt viņa pētniecības priekšlikumu, ir atspēkots ar iesniegto dokumentāciju un ka uz to neattiecas zinātniskās novērtēšanas procedūra. Viņš piebilst, ka viņš pārzināja priekšlikumu un attiecīgās jomas un ka viņš ir atbildējis uz visiem jautājumiem, izņemot vienu.

60

Otrkārt, pilnvaru nepareiza izmantošana neaprobežojoties tikai ar novērtējuma priekšmetu, bet attiecoties arī uz attālinātajā vērtēšanā iesaistīto pārbaudītāju individuālo vērtējumu pareizu pārņemšanu komisijas SH5 kopējā galīgajā novērtējumā.

61

Šis galīgais novērtējums esot iracionāls un nesamērīgs saistībā ar to, ka piecu ļoti pozitīvu novērtējumu un viena daļēji negatīva novērtējuma sintēzei esot bijis jārada optimāls kopējais vērtējums un jāizraisa viņa pētniecības priekšlikuma apstiprināšana.

62

EPP noteikumi esot tikuši pārkāpti, jo komisijas SH5 vērtējums esot izpaudies kā vienkārša visnegatīvākā individuālā novērtējuma sniegšana, ko viņš secina no sakritības, kas ir izšķiroša, starp komisijas SH5 lēmuma par noraidīšanu galveno pamatojumu un piektā pārbaudītāja argumentāciju.

63

Treškārt, prasītājs pārmet Pārskatīšanas komitejai, ka tā “nav ņēmusi vērā acīmredzamu zinātniskās izcilības kritērija sagrozīšanu” un ir noliegusi interešu konflikta pastāvēšanu attiecībā uz piekto pārbaudītāju, kurš netika izslēgts.

64

Pēc viņa domām, izvirzītie iebildumi, pretēji tam, ko ir uzskatījusi Pārskatīšanas komiteja, attiecas uz procesuāliem un metodoloģiskiem jautājumiem, kuri ietilpst šīs komitejas kompetencē, nevis uz projekta zinātnisko novērtēšanu.

65

ERCEA apstrīd šo argumentāciju.

66

Šī pamata ietvaros prasītājs būtībā pārmet ERCEA pilnvaru nepareizu izmantošanu, kas ir saistīta ar viņa priekšlikuma vērtējuma acīmredzami iracionālo raksturu, un to, ka tā nav ievērojusi EPP noteikumus par novērtēšanas kārtību.

67

Šī argumenta pamatošanai prasītājs būtībā norāda, ka komisija SH5 ir pieļāvusi kļūdu, jo lēmuma, ar kuru ir atteikta dotācija, pamatojums esot atspēkots ar iesniegto dokumentāciju, un ka tā neesot pareizi pārņēmusi individuālo vērtētāju novērtējumus, kā to pierādot atšķirība starp šiem vērtējumiem un komisijas galīgo novērtējumu. No tā izrietot, ka komisija SH5 ir īstenojusi mērķi, kas atšķiras no mērķa veikt zinātnisku novērtēšanu.

68

Papildus prasītājs apgalvo, ka Pārskatīšanas komiteja kļūdaini nav ņēmusi vērā “zinātniskās izcilības kritērija sagrozīšanu”, kas ir saistīta ar to, ka komisija SH5 ir ņēmusi vērā tikai vienīgo negatīvo individuālo novērtējumu un ir noliegusi interešu konflikta pastāvēšanu.

69

Judikatūrā ir noteikts, ka pilnvaru nepareiza izmantošana tiesību aktā ir pieļauta tikai tad, ja, pamatojoties uz objektīvām, atbilstīgām un saskanīgām pazīmēm, izrādās, ka tas ir pieņemts tikai vai vismaz galvenokārt tam, lai sasniegtu citus, nevis iepriekš paredzētos mērķus, vai tam, lai izvairītos no procedūras, kas Līgumā ir īpaši paredzēta, lai nodrošinātos pret attiecīgā gadījuma apstākļiem (spriedums, 2005. gada 10. marts, Spānija/Padome, C‑342/03, EU:C:2005:151, 64. punkts).

70

Jāpiebilst, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sarežģītu vērtējumu gadījumā atsevišķās Savienības tiesību jomās Eiropas Savienības iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība tādējādi, ka Savienības tiesām ir tikai jāveic pārbaude attiecībā uz to, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi un noteikumi par pamatojumu, vai apstrīdētās izvēles izdarīšanai izmantotie fakti ir patiesi, vai šo faktu vērtējumā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 2. septembris, Komisija/Deutsche Post, C‑399/08 P, EU:C:2010:481, 97. punkts, un 2016. gada 28. janvāris, Heli-Flight/EASA, C‑61/15 P, nav publicēts, EU:C:2016:59, 101. punkts).

71

Pētniecības priekšlikuma zinātniskās izcilības vērtējums, ko veic ekspertu komisija un attiecīgo disciplīnu individuālie vērtētāji, ietilpst sarežģītu vērtējumu kategorijā iepriekš 70. punktā minētās judikatūras izpratnē.

72

Tādējādi Vispārējai tiesai ir jānosaka, vai objektīvas, atbilstīgas un saskanīgas pazīmes liecina, ka lēmums, ar kuru ir atteikta dotācija, tika pieņemts, lai sasniegtu citu mērķi, nevis mērķi finansēt izcilas zinātniskās kvalitātes pētniecības priekšlikumus, no kā izriet, ka pilnvaru nepareiza izmantošana būtu pierādīta, un jāpārbauda, vai, kā to būtībā apgalvo prasītājs, ERCEA ir pieļāvusi materiālas kļūdas, acīmredzamas kļūdas vērtējumā un pārkāpusi EPP noteikumu prasības.

73

Šajā ziņā, pirmkārt, no EPP noteikumu 3.6. punkta divpadsmitās daļas izriet, ka komisijas lēmumi tiek pamatoti ne tikai ar individuālo vērtētāju atzinumiem, kuri tiek sniegti pirms intervijas ar pieteikumu iesniedzējiem, bet arī ar komisijas apspriedēm.

74

Turklāt Informācijas pieteikumu iesniedzējiem 1.2.5. punktā ir precizēts, pirmkārt, ka EPP ekspertu komisija var pieņemt nostāju, kas atšķiras no nostājas, kura var tikt izsecināta no katra individuālā vērtētāja apsvērumiem, it īpaši, ja tās apspriedēs tiek atklāta nepilnība priekšlikumā, kuru nav identificējuši pārējie individuālie vērtētāji, un, otrkārt, ka komisijas lēmums ir pamatots ne tikai ar individuālajiem novērtējumiem, bet arī ar padziļinātu apspriedi, un ka tas ir atkarīgs no pārējo priekšlikumu sarindojuma.

75

Tādējādi, lai gan komisijai apspriedes laikā par pētniecības priekšlikumu ir jāņem vērā visi individuālie novērtējumi, komisijas galīgais vērtējums tās novērtējuma brīvības dēļ var neatspoguļot nostāju, kas, iespējams, var tikt izsecināta no katra individuālā vērtētāja apsvērumiem.

76

Šajā ziņā iespējamā atšķirība starp individuālo vērtētāju viedokļu vairākumu un komisijas lēmumu ietilpst ieinteresētības un pētniecības priekšlikuma zinātniskās vērtības novērtēšanas procedūras parastā norisē.

77

Tādējādi, ja vien nav pierādītas faktu kļūdas vai acīmredzama kļūda vērtējumā, iespēja, ka kāds apstāklis, kas ir izvirzīts tikai vienā individuālajā novērtējumā, pārliecina komisiju tās apspriedes laikā, norāda uz zinātniskās novērtēšanas procedūras parastu norisi un nav pretrunā EPP noteikumiem. Turklāt šī iespēja ir skaidri paredzēta Informācijā pieteikumu iesniedzējiem.

78

Jāpiebilst, ka priekšlikumu novērtēšana ir balstīta arī uz komisijas apspriedi un uz dažādu pētniecības priekšlikumu salīdzinājumu.

79

Tomēr prasītājs nav pierādījis, ka komisija SH5 būtu pieļāvusi kļūdu attiecībā uz faktu patiesumu vai acīmredzamu kļūdu vērtējumā, bet ir vienīgi apstrīdējis vērtēšanas kritērijus, kurus piemērojusi komisija, vai sava priekšlikuma vērtējumu, par kuru, nesniedzot pierādījumus šī apgalvojuma pamatošanai, viņš apgalvo, ka to atspēkojot iesniegtā dokumentācija.

80

Līdz ar to iespējamā atšķirība starp individuālo novērtējumu kopumu un komisijas SH5 galīgo lēmumu nepierāda, ka tiktu īstenots mērķis, kas atšķiras no zinātniskās izcilības meklējumu mērķa, nepierāda EPP noteikumu pārkāpumu vai acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ko būtu pieļāvusi komisija SH5.

81

Šo pašu iemeslu dēļ tāda lēmuma pieņemšana, kas sakrīt ar kādu no individuālajiem novērtējumiem, pat pieņemot, ka tas ir pierādīts, pati par sevi neliecina par pilnvaru nepareizu izmantošanu, acīmredzamu kļūdu vērtējumā vai EPP noteikumu pārkāpumu.

82

Otrkārt, uz pētniecības projekta ietvaros iesniegtās dokumentācijas vērtējumu, tāpat kā komisijas SH5 vadošajam pētniekam intervijas laikā uzdoto jautājumu un atbilžu uz šiem jautājumiem atbilstības vērtējumu attiecas komisijas SH5 novērtējuma brīvība.

83

Tādējādi, ja nav kļūdas attiecībā uz faktu patiesumu vai acīmredzamas kļūdas vērtējumā, šo elementu apstrīdēšana zinātniskā aspektā neliecina par prettiesiskumu.

84

Treškārt, ja nav objektīvu, atbilstīgu un saskanīgu norāžu, kas ļautu pierādīt, ka ar piemērotajiem novērtēšanas kritērijiem un prasītāja priekšlikuma un intervijas novērtējumu tika īstenots cits mērķis, nevis mērķis novērtēt viņa priekšlikuma zinātnisko kvalitāti, prasītāja norādītie elementi arī nevar liecināt par pilnvaru nepareizu izmantošanu.

85

Tātad lēmumā, ar kuru ir atteikta dotācija, nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, materiāla kļūda, EPP noteikumu pārkāpums vai pilnvaru nepareiza izmantošana.

86

Šajos apstākļos 2016. gada 26. februāra lēmumā, ciktāl tajā ir konstatēts, ka EPP noteikumi ir tikuši ievēroti, norādītie pārkāpumi nav pieļauti.

87

Attiecībā uz Pārskatīšanas komitejas konstatējuma par to, ka interešu konflikts nepastāv, apstrīdēšanu, ir jāsecina, ka prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, kuri liecinātu par interešu konflikta pastāvēšanu attiecībā uz piekto vērtētāju.

88

Proti, viņš uzsver, ka sakrīt, no vienas puses, tās procedūras par zinātnieka necienīgu rīcību pamatojums, kura uzsākta pret viņu un kura ir izraisījusi individuālā vērtētāja izslēgšanu ar interešu konfliktu saistītu iemeslu dēļ, un, no otras puses, piektā vērtētāja apsvērumi. Viņš uzskata, ka no šīs varbūtējās sakritības var izsecināt, ka pastāv interešu konflikts.

89

Tomēr šāda sakritība, pat pieņemot, ka tā ir pierādīta, pati par sevi, ja nav citu pierādījumu, nevar veidot pietiekamu pamatojumu, lai secinātu, ka pastāv interešu konflikta situācija.

90

Turklāt, ja nav citu pierādījumu, interešu konflikta situāciju nevar vienkārši izsecināt no tāda zinātniskā vērtējuma izpausmes, kurā ir kritizēts prasītāja pētniecības priekšlikums.

91

Līdz ar to prasītāja izvirzītie pierādījumi neliecina par to, ka 2016. gada 26. februāra lēmums, ciktāl tajā ir konstatēts, ka neviens no vērtētājiem neatradās interešu konflikta situācijā, būtu prettiesisks.

92

Turklāt pārējie prasītāja argumenti, it īpaši tie, kuri ir saistīti ar salīdzinājumu ar apstiprinātajiem pētniecības priekšlikumiem, ir vērsti vienīgi uz to, lai apšaubītu viņa priekšlikuma zinātnisko vērtējumu, un tie nav tādi, ar kuriem var pierādīt kļūdu attiecībā uz faktu patiesumu vai acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kas nozīmē, ka tie ir jānoraida.

93

Tādējādi pirmais pamats nav pamatots.

94

Prasītājs apgalvo, ka pilnvaru nepareiza izmantošana ir pierādīta ar piektā vērtētāja strīdīgo vērtējumu, kas esot iespaidojis komisijas SH5 galīgo izvēli.

95

Viņš būtībā apstrīd sava pētniecības priekšlikuma un personiskās pieredzes novērtējumu, ko ir veicis šis vērtētājs, un no tā secina, ka komisijas SH5 lēmums ir prettiesisks, jo tajā pārāk būtiska nozīme ir piešķirta piektajam novērtējumam, par kuru viņš apgalvo, ka tas ir pamatots ar nepareiziem faktiem.

96

Pēc prasītāja domām, novērtējums, kurš neatbilst faktiem, esot līdzvērtīgs pilnvaru nepareizai izmantošanai.

97

Replikas rakstā prasītājs arī norāda, ka lēmumā, ar kuru ir atteikta dotācija, ir pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana, jo tas esot ticis pieņemts, lai sasniegtu citu mērķi, nevis mērķi novērtēt viņa pētniecības priekšlikuma zinātnisko izcilību.

98

Šī argumenta pamatošanai viņš būtībā apgalvo, ka piektā vērtētāja novērtējums, kas neesot balstīts ne uz vienu zinātnisku pamatojumu, liecina, ka ētikas kritērijs ir guvis pārsvaru pār izcilības kritēriju un ka procedūra saistībā ar zinātnieka necienīgu rīcību ir ietekmējusi viņa pētniecības priekšlikuma novērtējumu. Šajā ziņā viņš uzsver sakritību starp sūdzību par zinātnieka necienīgu rīcību, kas tikusi iesniegta pret viņu un pēc tam noraidīta, un piektā vērtētāja novērtējumu, kā arī divu Ētikas komitejas locekļu klātbūtni viņa intervijas laikā ar komisiju SH5. Viņš arī norāda, ka par šo ietekmi liecina komisijas SH5 locekļa negatīvā attieksme un viņa inkvizitora tonis.

99

Visbeidzot viņš apgalvo, ka viņa projekta izcilības atzīšana 2014. gadā liecina, ka viņa projektu, kas ir uzlabots 2015. gadā, nedrīkstēja noraidīt.

100

ERCEA apstrīd šo argumentāciju.

101

Otrā pamata ietvaros prasītājs būtībā pārmet ERCEA pilnvaru nepareizu izmantošanu, kas izrietot no tā, ka komisijas SH5 lēmuma pieņemšanā pārāk būtiski ir ņemts vērā piektā vērtētāja novērtējums, acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ko pieļāvusi komisija SH5, jo šī vērtētāja novērtējums esot pamatots ar nepareiziem faktiem, ar ētiku saistītu elementu ņemšanu vērā tā vietā, lai ņemtu vērā vienīgi zinātniskos elementus, un EPP noteikumu pārkāpumu.

102

Viņš apstrīd arī sava pētniecības priekšlikuma un spējas kontrolēt tā tehniskos aspektus novērtējumu, ko veicis piektais vērtētājs, un apgalvo, ka šis novērtējums ir pamatots ar nepareiziem faktiem.

103

Pirmām kārtām, kā izriet no šī sprieduma 73.–78. punkta, ar piektā vērtētāja novērtējuma ņemšanu vērā – neatkarīgi no tā, cik būtiskā apmērā tas ir ņemts vērā, – kā tādu, ja nav pierādīta pilnvaru nepareiza izmantošana, faktu kļūda vai acīmredzama kļūda vērtējumā, vai EPP noteikumu pārkāpums, nevar pierādīt, ka lēmums, ar kuru ir atteikta dotācija, būtu prettiesisks.

104

Otrām kārtām, lēmuma, ar kuru ir atteikta dotācija, pamatojumā komisija SH5 ir norādījusi, ka attiecībā uz pētniecības projekta vērienīgo mērķi, kas izriet no attēlveidošanas tehnoloģijas, kura paredzēta, lai atšifrētu papirusus, šaubas par vadošā pētnieka spēju kontrolēt projekta tehniskos un finansiālos aspektus, bija parādījušās viņa intervijas laikā ar komisiju SH5.

105

Pirmkārt, ir jākonstatē, ka atsevišķi faktiskie apstākļi, kurus ir uzsvēris piektais vērtētājs un kurus apstrīd prasītājs, neparādās komisijas SH5 lēmuma pamatojumā. Tā tas ir it īpaši attiecībā uz apsvērumu, saskaņā ar kuru fāžu kontrasta tomogrāfijas tehnoloģiju jau esot piemērojušas universitātes, kuras nav akreditētas priekšlikuma ietvaros, apsvērumu par neiespējamību pārvest manuskriptus no Itālijas uz Franciju un apgalvojumu, ka paredzēto tekstu atjaunošanai, pateicoties šīs tehnoloģijas izmantošanai, būs vajadzīgi gadu desmiti.

106

Būtu jāpiebilst, ka piektā vērtētāja novērtējums ir tikai viens no elementiem, kurus ir ņēmusi vērā komisija SH5.

107

Tādējādi ar šo faktisko apstākļu apstrīdēšanu nevar pierādīt acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ko būtu pieļāvusi komisija SH5.

108

Otrkārt, prasītājs norāda, ka piektā vērtētāja apgalvojums, ka viņam neesot pietiekamas pieredzes saistībā ar fāžu kontrasta tomogrāfijas piemērošanu Herkulānas papirusiem, lai pilnībā kontrolētu pētniecības priekšlikuma tehnoloģisko daļu, ir kļūdains, jo kopīga zinātniska raksta publicēšana, ko veikuši prasītājs un viņa komanda, pierādot šo prasmi, un ka viņa komanda spēj pārvaldīt un kontrolēt šī priekšlikuma tehnoloģisko daļu.

109

Tomēr prasītāja prasmes īstenot pētniecības projekta tehnoloģiskās daļas kontroli, vajadzīgās kontroles pakāpes un tehnoloģisko aspektu būtiskuma pakāpes novērtējums ietilpst zinātniskajā novērtēšanā, ko veic komisija SH5.

110

Šajā ziņā ar kopīgā zinātniskā raksta publicēšanu un šīs tehnoloģijas speciālistu klātbūtni pētniecības komandā nevar pierādīt acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ko būtu pieļāvusi komisija SH5.

111

Proti, kā izriet no šī sprieduma 104. punkta, komisija SH5 ir izteikusi šaubas nevis par pētniecības komandas locekļu zinātnisko kompetenci, bet gan tikai par prasītāja kā vadošā pētnieka spēju kontrolēt projekta tehnoloģisko daļu.

112

Turklāt prasītājs atzīst, ka viņš ir atteicies atbildēt uz vienu jautājumu par pārnēsājama laboratorijas galda elementiem projektā paredzētā fāžu kontrasta tomogrāfijai, jo viņš neesot specializējies šajā jautājumā. Viņš arī apgalvo, ka projekta ietvaros tehnoloģiskie aspekti ir otršķirīgi un katrā ziņā tos pārvalda citi pētniecības grupas locekļi.

113

Būtu jāpiebilst, ka neviens no prasītāja izvirzītajiem pierādījumiem pats par sevi – vai skatot to kopā ar pārējiem pierādījumiem – nav tāds, ar kuru var pierādīt, ka komisija SH5 būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

114

Trešām kārtām, tā kā ekspertu komisijas pieņem neatkarīgu lēmumu attiecībā uz katru uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, prasītāja projekta pieņemšana 2014. gadā negarantē vēlāka līdzīga projekta pieņemšanu.

115

Šajos apstākļos komisija SH5 nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka pastāvēja šaubas par prasītāja prasmi pārvaldīt pētniecības priekšlikuma tehnoloģisko daļu.

116

Ceturtām kārtām, prasītājs apgalvo, ka lēmumu, ar kuru ir atteikta dotācija, ir ietekmējusi procedūra par zinātnieka necienīgu rīcību, kas uzsākta pret viņu un kas norisinājusies vienlaikus, un ka komisija SH5 esot ņēmusi vērā ētikas kritēriju uz zinātniskās izcilības kritērija rēķina, ko viņš secina no piektā vērtētāja novērtējuma, Ētikas komitejas divu locekļu klātbūtnes viņa intervijā ar komisiju SH5 un šīs komisijas eksperta iespējamā inkvizitora toņa, kā arī no tā, ko viņš uzskata par negatīvu attieksmi.

117

Šajā ziņā, kā izriet no šī sprieduma 73.–78. punkta, piektā vērtētāja novērtējums ir tikai viens no elementiem, kurus ir ņēmusi vērā komisija SH5.

118

Turklāt, pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, no lēmuma, ar kuru ir atteikta dotācija, pamatojuma neizriet, ka komisija SH5 piektā vērtētāja novērtējumu būtu pārņēmusi bez nosacījumiem.

119

Attiecībā uz apgalvojumu, ka komisija SH5 lēmumu, ar kuru ir atteikta dotācija, esot pieņēmusi, ietekmēdamās no procedūras par zinātnieka necienīgu rīcību, kas uzsākta pret prasītāju un pēc tam noraidīta, prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ar kuriem var pierādīt šādu ietekmi.

120

Pirmkārt, procedūras par zinātnieka necienīgu rīcību, kas uzsākta pret prasītāju, ietekmi nevar vienkārši izsecināt no norādītās analoģijas starp kritiku, kuru izteicis piektais vērtētājs, un pret prasītāju vērstajiem pārmetumiem minētās procedūras ietvaros. Tā nevar arī tikt izsecināta no šī vērtētāja iespējamā inkvizitora toņa intervijas laikā ar prasītāju.

121

Proti, no vienas puses, piektā vērtētāja novērtējums ir tikai viens no elementiem, kurus ir ņēmusi vērā komisija SH5, un, no otras puses, no lēmuma, ar kuru ir atteikta dotācija, pamatojuma neizriet, ka komisija SH5 ir balstījusi savu lēmumu uz pārmetumiem, kuri ir saistīti ar citu pētnieku darbu izmantošanu.

122

Otrkārt, norādītā Ētikas komitejas locekļu klātbūtne prasītāja intervijas laikā, pat pieņemot, ka tā ir pierādīta, neesot tāda, ar kuru vien, ja nav citu pierādījumu, var pierādīt, ka komisija SH5 būtu izraudzījusies priekšlikumus, pamatojoties uz kritēriju, kas atšķiras no zinātniskās izcilības kritērija. Turklāt ERCEA apstrīd to, ka Ētikas komitejas locekļi būtu piedalījušies intervijā ar prasītāju. Prasītājs šajā ziņā nav iesniedzis nevienu pierādījumu.

123

Treškārt, fakts, ka komisijas SH5 priekšsēdētājs ir ticis informēts par procedūru saistībā ar zinātnieka necienīgu rīcību, kura uzsākta pret prasītāju, ja nav citu pierādījumu, arī nav tāds, ar kuru varētu pierādīt, ka šī procedūra būtu ietekmējusi minēto komisiju.

124

Līdz ar to prasītājs nav pierādījis, ka komisija SH5, pieņemot lēmumu, ar kuru ir atteikta dotācija, būtu pieļāvusi kļūdu attiecībā uz faktu patiesumu vai acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

125

Jāpiebilst, ka tad, ja nav objektīvu, atbilstīgu un saskanīgu norāžu, kas ļautu pierādīt, ka ar piemērotajiem novērtēšanas kritērijiem, prasītāja priekšlikuma un intervijas novērtējumu tiek īstenots cits mērķis, nevis mērķis novērtēt viņa priekšlikuma zinātnisko kvalitāti, prasītāja izvirzītie pierādījumi arī neliecina par pilnvaru nepareizu izmantošanu.

126

Tādējādi prasītājam nav izdevies pierādīt, ka lēmums, ar kuru ir atteikta dotācija, ir prettiesisks.

127

Līdz ar to 2016. gada 26. februāra lēmumā, ciktāl tajā ir konstatēts, ka EPP noteikumi ir tikuši ievēroti, nav pieļauti norādītie pārkāpumi.

128

Tādēļ otrais pamats nav pamatots.

129

Vispirms prasītājs būtībā norāda, ka viņa pētniecības priekšlikums neesot izvērtēts, pamatojoties uz zinātniskās izcilības kritēriju, un apstrīd viņa priekšlikuma kvalitātes, pakāpes, kādā tiek kontrolēts priekšlikuma tehnoloģiskais aspekts, kuru pieprasījusi komisija SH5, un viņa dzīves apraksta vērtējumu.

130

Turpinājumā viņš pārmet komisijai SH5, ka tā ir veikusi virspusēju pārbaudi, pamatojoties uz atspēkotiem faktiem.

131

Papildus viņš apgalvo, ka komisija SH5 ir nepareizi novērtējusi viņa pētniecības priekšlikuma novatorisko raksturu un ka tā nedrīkstēja pamatot savu novērtējumu ar vadošā pētnieka zināšanām par otršķirīgu tehnisku elementu.

132

Visbeidzot, piecu ļoti pozitīvu novērtējumu pārveidošana vienā negatīvā spriedumā esot pretrunā jebkādai loģikai, kas balstīta uz kvalitāti, un esot pretrunīga.

133

ERCEA apstrīd šo argumentāciju.

134

Trešā pamata ietvaros prasītājs būtībā apstrīd viņa pētniecības priekšlikuma, pakāpes, kādā tiek kontrolēts viņa pētniecības priekšlikuma tehnoloģiskais aspekts, kuru pieprasījusi komisija SH5, it īpaši tehniska jautājuma, kuru viņš uzskata par mazsvarīgu, ņemšanu vērā, un viņa dzīves apraksta zinātnisko vērtējumu. Tāpat viņš pārmet komisijai SH5, ka tā ir veikusi virspusējas pārbaudes, pamatojoties uz atspēkotiem faktiem, un apgalvo, ka piecu pozitīvu novērtējumu pārveidošana vienā negatīvā spriedumā ir pretrunā EPP noteikumiem un nozīmē pilnvaru nepareizu izmantošanu.

135

Šajā ziņā, kā izriet no pirmo divu pamatu analīzes, prasītāja argumenti par viņa pētniecības priekšlikuma, pakāpes, kādā tiek kontrolēts tā tehnoloģiskais aspekts, kuru pieprasījusi komisija SH5, zinātnisko vērtējumu, it īpaši tehniska jautājuma, ko viņš uzskata par mazsvarīgu, ņemšanu vērā, kā arī argumenti par kļūdu attiecībā uz faktu patiesumu un norādīto atšķirību starp individuālo novērtējumu rezultātiem un lēmumu, ar kuru ir atteikta dotācija, nevar liecināt par kļūdu faktos, acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pilnvaru nepareizu izmantošanu vai EPP noteikumu pārkāpumu.

136

Tādējādi prasītājam nav izdevies pierādīt, ka lēmums, ar kuru ir atteikta dotācija, būtu prettiesisks.

137

Līdz ar to 2016. gada 26. februāra lēmumā nav pieļauti norādītie pārkāpumi, ciktāl tajā ir konstatēts, ka EPP noteikumi ir tikuši ievēroti.

138

Tādēļ trešais pamats nav pamatots.

139

No iepriekš minētā izriet, ka prasības atcelt lēmumu, ar kuru ir atteikta dotācija, un 2016. gada 26. februāra lēmumu, kuras ietvertas pirmajā un otrajā prasījumu daļā, ir jānoraida.

140

Prasītājs balstās uz lēmuma, ar ko ir atteikta dotācija, un 2016. gada 26. februāra lēmuma iespējamo prettiesiskumu, lai panāktu, ka tiek atcelti iepriekšējie un saistītie tiesību akti, kā arī tiesību akti, kuri pieņemti pēc prasībā minētajiem dokumentiem, tostarp apstiprinātais projektu saraksts, un lai panāktu, ka Vispārējā tiesa nosaka ERCEA pienākumu iekļaut viņa pētniecības priekšlikumu starp finansētajiem projektiem.

141

Ņemot vērā to pamatu noraidījumu, kuri attiecas uz lēmumu, ar ko ir atteikta dotācija, un 2016. gada 26. februāra lēmumu, prasība atcelt iepriekšējos un saistītos tiesību aktus, kā arī tiesību aktus, kuri pieņemti pēc prasībā minētajiem dokumentiem, prasība atcelt apstiprināto projektu sarakstu un prasība par to, lai Vispārējā tiesa noteiktu ERCEA pienākumu iekļaut viņa pētniecības priekšlikumu starp finansētajiem projektiem, arī ir jānoraida.

142

Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu uzdot iesniegt, pirmkārt, komisijas SH5 finansēto apstiprināto projektu sarindojuma sarakstu, otrkārt, galīgos vērtējumus, individuālos novērtējumus un projektu, kurus apstiprinājusi un finansē komisija SH5, punktu skaitu, treškārt, sūdzību par zinātnieka necienīgu rīcību, kas iesniegta attiecībā uz viņa pētniecības priekšlikumu, ceturtkārt, viņa pētniecības projekta piektā anonīmā pārbaudītāja uzvārdu un, piektkārt, viņa intervijas ar komisiju SH5, kas notika 2015. gada 12. novembrī, ierakstu.

143

No judikatūras izriet, ka, lai Vispārējā tiesa varētu noteikt, vai tiesvedības pienācīgas norises labad ir jāuzdod iesniegt noteiktus dokumentus, lietas dalībniekam, kas to lūdzis, šie dokumenti ir jāidentificē un jāiesniedz Vispārējai tiesai vismaz minimāla informācija, kas apliecina šo dokumentu noderīgumu tiesvedības vajadzībām (spriedumi, 1998. gada 17. decembris, Baustahlgewebe/Komisija, C‑185/95 P, EU:C:1998:608, 93. punkts, un 2008. gada 8. oktobris, Sogelma/ERA, T‑411/06, EU:T:2008:419, 152. punkts).

144

Vispirms – apstiprināto projektu, kurus finansē komisija SH5, sarindojuma saraksts, tāpat kā galīgie vērtējumi, individuālie novērtējumi un ar šiem projektiem saistītais punktu skaits būtu noderīgi tikai tad, ja ar prasītāja pētniecības priekšlikuma un šo projektu salīdzinājumu varētu pierādīt, ka komisija SH5 ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā vai EPP noteikumu pārkāpumu.

145

Tomēr šis salīdzinājums ietilpst pētniecības priekšlikumu zinātniskajā novērtēšanā.

146

Ja nav neviena pierādījuma par acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja pētniecības priekšlikumu, ar minēto salīdzinājumu pašu par sevi nevar pierādīt acīmredzamu kļūdu vērtējumā vai EPP noteikumu pārkāpumu.

147

Līdz ar to apstiprināto projektu sarindojuma saraksts, galīgie vērtējumi, individuālie novērtējumi un ar šiem projektiem saistītais punktu skaits nav noderīgi tiesvedības vajadzībām.

148

Turpinot, kā izriet no šī sprieduma 87.–90. punkta un 121.–123. punkta, sūdzība par zinātnieka necienīgu rīcību, kas iesniegta attiecībā uz prasītāja pētniecības priekšlikumu, nav noderīga tiesvedības vajadzībām, jo, tā kā nav citu pierādījumu par to, ka komisija SH5 būtu izvērtējusi viņa priekšlikumu, ietekmējoties no šīs sūdzības, ar to nevar pierādīt pilnvaru nepareizu izmantošanu, acīmredzamu kļūdu vērtējumā vai EPP noteikumu pārkāpumu.

149

Tas pats attiecas uz piektā anonīmā vērtētāja uzvārdu.

150

Visbeidzot, tā kā prasītāja intervijas saturu lietas dalībnieki nav apstrīdējuši un ar to nevar pierādīt pilnvaru nepareizu izmantošanu, acīmredzamu kļūdu vērtējumā vai EPP noteikumu pārkāpumu, tās ieraksts nav noderīgs tiesvedības vajadzībām.

151

Tādēļ nav jāizdod rīkojums par šo dokumentu iesniegšanu.

152

No visa iepriekš minētā izriet, ka prasība ir pilnībā jānoraida.

153

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus pašam, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies ERCEA, atbilstoši tās izvirzītajiem prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)

nospriež: