Lieta T‑169/03

Sergio Rossi SpA

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Valsts un starptautiskas vārdiskas preču zīmes “MISS ROSSI”– Kopienas vārdiskas preču zīmes “SISSI ROSSI” reģistrācijas pieteikums – Preču līdzība – Apzīmējumu līdzība – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Pirmās instances tiesas spriedums (otrā palāta) 2005. gada 1. martā  

Sprieduma kopsavilkums

1.     Kopienas preču zīme – Apelācijas process – Prasība Kopienu tiesā – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Personas, kas iestājusies lietā, atbildes raksts – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Tiesību pamati, kas nav izklāstīti prasības pieteikumā un rakstā – Vispārēja norāde uz citiem dokumentiem – Nepieņemamība

(Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 21. pants; Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 46. pants un 135. panta 1. punkta otrā daļa)

2.     Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvie atteikuma pamatojumi – Identiskas vai līdzīgas agrākas preču zīmes, kas reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas iespēja ar agrāku preču zīmi – Nepieciešamība noteikt attiecīgo preču un pakalpojumu līdzību pat apzīmējumu līdzības gadījumā

(Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

3.     Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvie atteikuma pamatojumi – Identiskas vai līdzīgas agrākas preču zīmes, kas reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas iespēja ar agrāku preču zīmi – Vārdiskas preču zīmes “SISSI ROSSI”un “MISS ROSSI”

(Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.     Atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 21. pantam un Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktam, prasības pieteikumam jāietver kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. Šai informācijai jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai ļautu lietas dalībniekam, kas ir atbildētājs, sagatavot savu aizstāvību un Pirmās instances tiesai – lemt par prasību, attiecīgā gadījumā neizmantojot citu informāciju. Ja prasības pieteikuma tekstu var pamatot ar atsauci uz noteiktām daļām no tam pielikumā pievienotajiem dokumentiem, tad vispārēja atsaukšanās uz citiem rakstveida dokumentiem, pat ja tie ir pievienoti prasības pieteikumam, nevar atsvērt būtisku elementu trūkumu prasības pieteikumā. Pirmās instances tiesai nav jāaizstāj lietas dalībnieki, cenšoties pielikumos sameklēt atbilstošus elementus. Šī judikatūra jāpiemēro arī attiecībā uz atbildes rakstu, ko iesniedza otrs iebildumu procesa Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju padomē dalībnieks, kas iestājies lietā Pirmās instances tiesā, pamatojoties uz Reglamenta 46. pantu, ko piemēro intelektuālā īpašuma lietās atbilstoši šī Reglamenta 135. panta 1. punkta otrajai daļai.

No tā izriet, ka prasības pieteikums un atbildes raksts tiktāl, ciktāl tajos ir atsauces uz rakstveida dokumentiem, ko birojā attiecīgi iesniedza prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, ir nepieņemami, jo tajos ietvertā vispārējā atsauce nav saistāma attiecīgi ar prasības pieteikumā un atbildes rakstā izvērstajiem pamatiem un argumentiem.

(sal. ar 30., 31. punktu)

2.     No Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta redakcijas izriet, ka sajaukšanas iespēja šī noteikuma izpratnē nozīmē to, ka apzīmētās preces vai pakalpojumi ir identiski vai līdzīgi. Tātad pat gadījumā, ja reģistrācijai pieteiktais apzīmējums ir identisks preču zīmei, kam piemīt īpaši stipra atšķirtspēja, ir jākonstatē līdzība starp precēm vai pakalpojumiem, ko apzīmē pretstatītās preču zīmes.

(sal. ar 53. punktu)

3.     Franču un itāļu vidusmēra patērētājām sievietēm nepastāv sajaukšanas iespēja starp vārdisku apzīmējumu “SISSI ROSSI”, kuru lūdz reģistrēt kā Kopienas preču zīmi attiecībā uz “sieviešu somām”, kas Nicas Nolīguma izpratnē ietilpst 18. klasē, un vārdiskām preču zīmēm “MISS ROSSI”, kuras agrāk reģistrētas Itālijā un kā starptautiska preču zīme, kas ir spēkā Francijā, reģistrētas attiecībā uz minētā Nolīguma 25. klasē ietilpstošajiem “sieviešu apaviem”.

Ja nav noliedzams tas, ka faktiski attiecīgo preču atšķirības, kas it īpaši to konkurējošā rakstura neesamības dēļ nav tādas, kas pašas par sevi izslēdz sajaukšanas iespējas varbūtību, apzīmējumu līdzības elementi, kas lielākoties kvalificēti kā vidusmēra, ja ne nenozīmīgi, nav pietiekami, lai dominētu pār preču atšķirības elementiem tā, ka patērētājs nesajauks attiecīgās preču zīmes.

(sal. ar 57., 68., 76., 79., 80. punktu)

PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2005. gada 1. martā (*)

Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Valsts un starptautiskas vārdiskas preču zīmes “MISS ROSSI” – Kopienas vārdiskas preču zīmes “SISSI ROSSI” reģistrācijas pieteikums – Preču līdzība – Apzīmējumu līdzība – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Lieta T‑169/03

Sergio Rossi SpA, Sanmauro Paskoli, Forlī‑Čezēna [San Mauro Pascoli, Forlì‑Cesena] (Itālija), ko pārstāv A. Ruo [A. Ruo], advokāts,

prasītāja,

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv P. Buloks [P. Bullock] un O. Montalto [O. Montalto], pārstāvji,

atbildētājs,

otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā –

Sissi Rossi Srl, Kastenaso di Vilanova, Boloņa [Castenaso di Villanova, Bologna] (Itālija), ko pārstāv S. Verē [S. Verea], M. Bošārs [M. Bosshard] un K. Muraro [K. Muraro], advokāti,

par prasību atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 28. februāra lēmumu (lieta R 569/2002‑1) attiecībā uz iebildumu procesu starp Calzaturificio Rossi SpA un Sissi Rossi Srl.

EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Pirungs [J. Pirrung], tiesneši A. V. H. Meijs [A. W. H. Meij] un S. Papasavs [S. Papasavvas],

sekretāre D. Kristensena [D. Christensen], administratore,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 12. maijā,

ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 12. septembrī,

ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 11. septembrī,

pēc tiesas sēdes 2004. gada 14. septembrī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Prāvas priekšvēsture

1       1998. gada 1. jūnijā persona, kas iestājusies lietā, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

2       Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija vārdisks apzīmējums “SISSI ROSSI”.

3       Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 18. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un atbilst šādam aprakstam: “āda un ādas imitācijas; izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; dzīvnieku ādas, ceļasomas un čemodāni; lietussargi, saulessargi un spieķi; pātagas un zirglietas”.

4       1999. gada 22. februārī preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 12/1999.

5       1999. gada 21. maijā sabiedrība Calzaturificio Rossi SpA, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. panta 1. punktu, iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz precēm “āda un ādas imitācijas; izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; dzīvnieku ādas; ceļasomas un čemodāni”.

6       Preču zīmes, ar ko pamatoti iebildumi, ir vārdiska preču zīme “MISS ROSSI”, kas ir reģistrēta Itālijā 1991. gada 11. novembrī (Nr. 553 016) un starptautiska preču zīme “MISS ROSI”, kas tajā pašā datumā ir reģistrēta Francijā (Nr. 577 643). Preces, ko apzīmē šīs agrākās preču zīmes, ir “apavi”, kas ietilpst 25. klasē atbilstoši Nicas Nolīgumam.

7       Pamatojoties uz personas, kas iestājusies lietā, lūgumu, Calzaturificio Rossi SpA iesniedza pierādījumus par agrāko preču zīmju faktisko izmantošanu piecu gadu laikā, pirms tika publicēts strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikums.

8       Prasītāja, kuras nosaukums pēc apvienošanās, pievienojot sabiedrību Calzaturificio Rossi SpA (ko apliecina 2000. gada 22. novembra notariālais akts) sauc Sergio Rossi SpA, ir kļuvusi par agrāko preču zīmju īpašnieci.

9       Ar 2002. gada 30. aprīļa lēmumu Iebildumu nodaļa noraidīja reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām iebildumos minētajām precēm. Būtībā tā uzskatīja, ka prasītāja iesniedza agrāko preču zīmju faktiskās izmantošanas pierādījumus tikai attiecībā uz precēm “sieviešu apavi ”un ka šīs preces ir līdzīgas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma norādītajām precēm “āda un ādas imitācijas; izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; dzīvnieku ādas; ceļasomas un čemodāni”. Turklāt Iebildumu nodaļa secināja, ka franču patērētāji uztver apzīmējumus kā līdzīgus.

10     2002. gada 28. jūnijā persona, kas iestājusies lietā, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

11     Ar 2003. gada 28. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu un noraidīja iebildumus. Būtībā Apelāciju padome uzskatīja, ka attiecīgo apzīmējumu līdzība ir nenozīmīga. Turklāt pēc attiecīgo preču izplatīšanas kanālu, funkcionālo uzdevumu un rakstura salīdzinošas analīzes tā secināja, ka preču atšķirības bija lielākas nekā to retie kopīgie punkti. Tā it īpaši pārbaudīja un noraidīja tēzi, saskaņā ar kuru “sieviešu apavi” un “sieviešu somas” ir līdzīgas preces papildinošās saiknes dēļ. Līdz ar to, pēc tās domām, nepastāvēja sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

 Lietas dalībnieku prasījumi

12     Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–       atzīt, ka pastāv attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja un atcelt Apstrīdēto lēmumu;

–       pakārtoti – atzīt, ka starp attiecīgajām preču zīmēm ir “nesaderība” attiecībā uz “sieviešu somām” un “sieviešu apaviem” un ka šīs preces ir līdzīgas;

–       piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

13     2004. gada 12. februāra vēstulē prasītāja precizēja, ka tās pamata prasījums ir pilnībā atcelt Apstrīdēto lēmumu un pakārtotais prasījums – atcelt to daļā, ar ko ir konstatēts, ka nepastāv preču zīmju sajaukšanas iespēja attiecībā uz precēm “sieviešu somas ”un “sieviešu apavi”.

14     ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–       prasību noraidīt;

–       piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

 Par pierādījumiem, kas pirmo reizi ir iesniegti Pirmās instances tiesā

15     Prasītāja, pamatojot savu tēzi, saskaņā ar ko sieviešu apavi un sieviešu somas ir līdzīgas preces, iesniedza noteiktu skaitu dokumentu, tajā skaitā preses rakstus, reklāmas un fotogrāfijas, tostarp no interneta vietnēm, kurās attēloti sieviešu apavi vai sieviešu somas. Persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegusi izvilkumus no interneta vietnēm, lai pamatotu prasītājas izvirzīto argumentu un pierādījumu noraidīšanu. Neviens no šiem dokumentiem netika iesniegts administratīvajā procesā ITSB.

 Lietas dalībnieku argumenti

16     ITSB norāda, ka pierādījumi, ko prasītāja pirmo reizi iesniegusi Pirmās instances tiesā, ir nepieņemami.

17     Prasītāja tiesas sēdē iebilda, ka ir pamats pieņemt šos pierādījumus tāpēc, ka Apelāciju padome ir pārkāpusi prasītājas tiesības tikt uzklausītai. Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka preces, ko apzīmē preču zīmes, ir līdzīgas. Līdz ar to, tā kā Apelāciju padome paredzēja atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu, motivējot ar to, ka attiecīgās preces nav līdzīgas, tai tas bija jāpaziņo prasītājai un jādod prasītājai iespēja ieņemt nostāju un izvērtēt papildu pierādījumu iesniegšanas lietderību. Prasītāja uzskata, ka šis Apelāciju padomes pieļautais viņas tiesību pārkāpums ir uzskatāms par pamatu Apstrīdētā lēmuma atcelšanai. Tāpēc jebkurā gadījumā ir pieņemami prasības pieteikumā norādītie pierādījumi.

18     Ne ITSB, ne prasītāja nav pauduši viedokli par personas, kas iestājusies lietā, iesniegto dokumentu pieņemamību.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

19     Vispirms ir jānorāda, ka tiktāl, ciktāl prasītājas apsvērumi tiesas sēdē ir jāsaprot tā, ka tiek izvirzīts pamats par prasītājas tiesību pārkāpumu tikt uzklausītai, ko aizsargā Regulas Nr. 40/94 73. panta 2. daļa, šis pamats ir jānoraida kā nepieņemams.

20     Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkta pirmajai daļai iztiesāšanas laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesību vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā.

21     Vispirms Pirmās instances tiesa konstatē, ka prasītāja savā prasībā nav izvirzījusi pretenzijas par to, ka Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 73. panta otro daļu.

22     Turklāt ir jānorāda – apstāklis, ka Apelāciju padome nepaziņoja prasītājai, ka tā paredz atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu, motivējot ar to, ka preces, ko apzīmē preču zīmes, nav līdzīgas, pastāvēja un bija zināms prasītājai jau tad, kad tā iesniedza savu prasības pieteikumu Pirmās instances tiesas kancelejā, un tāpēc tas nevar būt jauns faktiskais vai tiesību apstāklis Reglamenta 48. panta 2. punkta pirmās daļas izpratnē.

23     Ciktāl arguments, ka Apelāciju padome ir pārkāpusi prasītājas tiesības tikt uzklausītai, ir vērsts uz to, lai pamatotu tēzi, saskaņā ar kuru prasītājas iesniegtie pierādījumi ir pieņemami, tiktāl šim argumentam nav nozīmes.

24     Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasības, kas celta Pirmās instances tiesā atbilstoši Regulas Nr. 40/94 63. pantam, mērķis ir ITSB Apelāciju padomes lēmumu tiesiskuma pārbaude (Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. decembra spriedums lietā T‑274/01 eCOPY/ITSB (ECOPY), Recueil, II‑5301. lpp., 49. punkts; 2003. gada 6. marta spriedums lietā T‑128/01 DaimlerChrysler/ITSB (Calandre), Recueil, II‑701. lpp., 18. punkts; un 2004. gada 13. jūlija spriedums lietā T‑115/03 Samar/ITSB – Grotto (GAS STATION), Krājums, II‑2939. lpp., 13. punkts).

25     Tāpēc fakti, uz kuriem atsaucas procesā Pirmās instances tiesā, ja tie iepriekš nav iesniegti ITSB instancēs, var skart kāda lēmuma likumību tikai tad, ja ITSB tie bija jāņem vērā pēc savas iniciatīvas (iepriekš minētais spriedums lietā ECOPY, 46. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā GAS STATION, 13. punkts). No Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkta beigu daļas, saskaņā ar ko procesā, kas skar reģistrācijas atteikuma relatīvos pamatus, ITSB pārbaude aprobežojas ar lietas dalībnieku izvirzītajiem pamatiem un iesniegtajiem lūgumiem, izriet, ka šajā pārbaudē birojam pēc savas iniciatīvas nav jāņem vērā fakti, ko lietas dalībnieki nav snieguši. Tātad šādi fakti nevar būt pamats, lai apšaubītu Apelāciju padomes lēmuma likumību (iepriekš minētais spriedums lietā GAS STATION, 13. punkts).

26     Ja atbildētāja uzskata, ka Apelāciju padome, pārkāpjot Regulas Nr. 40/94 73. panta otro teikumu, ir liegusi tai iespēju laikus iesniegt attiecīgos pierādījumus administratīvajā procesā, tai šo pamatu vajadzēja izvirzīt, pamatojot savu lūgumu atcelt Apstrīdēto lēmumu. Savukārt, Apelāciju padomes pieļautais pārkāpums attiecībā uz prasītājas tiesībām tikt uzklausītai nedrīkst novest pie tā, ka Pirmās instances tiesa vērtē faktus un pierādījumus, kas iepriekš nav bijuši iesniegti ITSB instancēs, vismaz tiktāl, ciktāl birojam tos nebija jāņem vērā pēc savas iniciatīvas.

27     Uz dokumentiem, ko iesniedza persona, kas iestājusies lietā, attiecas apsvērumi, kas ir analogi tiem, kuri izklāstīti iepriekš 24.–25. punktā. Tā kā tie netika iesniegti ITSB instancēs, tie nevar ne ietekmēt Apstrīdētā lēmuma likumību, ne to pamatot a posteriori.

28     No tā izriet, ka pierādījumi, ko prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, iesniedza pielikumā saviem atbildes rakstiem, netiks ņemti vērā.

 Par atsauci uz ITSB lietas materiāliem kopumā

29     Gan prasītāja, gan persona, kas iestājusies lietā, savos procesuālajos rakstos attiecīgi atsaucas uz visiem administratīvajā procesā izvirzītajiem pamatiem un argumentiem.

30     Atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 21. pantam un Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktam, prasības pieteikumam jāietver kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. Saskaņā ar judikatūru šai informācijai jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai ļautu lietas dalībniekam, kas ir atbildētājs, sagatavot savu aizstāvību un Pirmās instances tiesai – lemt par prasību, attiecīgā gadījumā neizmantojot citu informāciju. Turklāt Pirmās instances tiesa ir nolēmusi, ka, ja prasības pieteikuma tekstu var pamatot ar atsauci uz noteiktām daļām no tam pielikumā pievienotajiem dokumentiem, tad vispārēja atsaukšanās uz citiem rakstveida dokumentiem, pat ja tie ir pievienoti prasības pieteikumam, nevar atsvērt būtisku elementu trūkumu prasības pieteikumā, un ka Pirmās instances tiesai nav jāaizstāj lietas dalībnieki, cenšoties pielikumos sameklēt atbilstošus elementus (skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 21. marta spriedumu lietā T‑231/99 Joynson/Komisija, Recueil, II‑2085. lpp. (apstiprināts ar Tiesas 2003. gada 10. decembra rīkojumu lietā C‑204/02 P Joynson/Komisija, Recueil, I‑14763. lpp., 154. punkts), un Pirmās instances tiesas 1993. gada 29. novembra rīkojumu lietā T‑56/92 Koelman/Komisija, Recueil, II‑1267. lpp., 21. un 23. punkts, kā arī tajos minēto judikatūru). Šī judikatūra jāpiemēro arī attiecībā uz atbildes rakstu, ko iesniedza otrs iebildumu procesa Apelāciju padomē dalībnieks, kas iestājies lietā Pirmās instances tiesā, pamatojoties uz Reglamenta 46. pantu, ko piemēro intelektuālā īpašuma lietās atbilstoši šī Reglamenta 135. panta 1. punkta otrajai daļai (Pirmās instances tiesas 2004. gada 13. jūlija spriedums lietā T‑115/02 AVEX/ITSB – Ahlers (a), Krājums, II‑2907. lpp, 11. punkts).

31     No tā izriet, ka prasības pieteikums un atbildes raksts tiktāl, ciktāl tajos ir atsauces uz rakstveida dokumentiem, ko ITSB attiecīgi iesniedza prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, ir nepieņemami, jo tajos ietvertā vispārējā atsauce nav saistāma attiecīgi ar prasības pieteikumā un atbildes rakstā izvērstajiem pamatiem un argumentiem.

 Par pamata prasījumu pilnībā atcelt Apstrīdēto lēmumu un pakārtoto prasījumu daļēji atcelt Apstrīdēto lēmumu

 Lietas dalībnieku argumenti

32     Pamatojot savu prasību, prasītāja izvirza vienu pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

–       Par mērķa sabiedrību

33     Prasītāja un ITSB uzskata, ka attiecīgo preču vidusmēra patērētājs ir franču un itāļu patērētājas. Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka attiecībā uz viņu konkrētā teritorija preču zīmju salīdzināšanai ir vienīgi Francija.

–       Par preču līdzību

34     Attiecībā uz preču līdzību prasītāja uzskata, ka tādas preces kā “sieviešu apavi”, ko aizsargā agrākās preču zīmes, un tādas preču zīmju reģistrācijas pieteikumā norādītās preces kā “āda un ādas imitācijas; izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; dzīvnieku ādas; ceļasomas un čemodāni” ir līdzīgas.

35     Prasītāja uzsver, ka gan apavi, gan rokassomas sieviešu apģērbā pilda estētisku un dekoratīvu funkciju. “Sieviešu apaviem” un “sieviešu somām” ir viens un tas pats raksturs tādā ziņā, ka tās bieži tiek izgatavotas no viena un tā paša materiāla. Turklāt šo preču gala patērētāji un izplatīšanas kanāli ir identiski. Franču un itāļu patērētājas uztver somu un apavus kā vienu veselu. Prasītāja no tā secina, ka starp šīm precēm pastāv tāda papildinoša saikne, ka tās ir jāuzskata par līdzīgām. Tiesas sēdē tā precizēja, ka ITSB pats arī ir pieņēmis šo viedokli savās 2004. gada 10. maija direktīvās par iebildumu procesu.

36     Attiecībā uz preču līdzību ITSB piekrīt Apelāciju padomes analīzei, saskaņā ar kuru “sieviešu apavi” un preces “āda un ādas imitācija; dzīvnieku āda; ceļasomas un čemodāni” nav līdzīgas.

37     ITSB tomēr atzīmē, ka saskaņā ar Iebildumu nodaļu iedibināto praksi “apģērbi” un “apavi”, no vienas puses, un “ādas izstrādājumi un ādas imitācijas un somas”, it īpaši “rokassomas”, no otras puses, ir uzskatāmi par savstarpēji papildinošiem. Minot piemēru, ITSB atsaucas uz Iebildumu nodaļas 2000. gada 30. jūnija Lēmumu Nr. 1440/2000 (Local Boy'z/WHG Westdeutsche Handelsgesellschaft) un 2000. gada 9. augusta Lēmumu Nr. 2008/2000 (T.J. Hughes/TJ Investments). ITSB norāda, ka direktīvu par iebildumu procesu (kas minētas iepriekš 35. punktā) 2. daļas 2. nodaļas 2.6.2. punktā it īpaši ir precizēts, ka “rokassomas”, “apavi” un “apģērbi” patērētāju uztverē ir papildinošas preces. ITSB, tiesas sēdē atbildot uz Pirmās instances tiesas uzdotu jautājumu, piebilda, ka konsultāciju laikā, pirms ITSB pieņēma iepriekš minētās direktīvas, valstu iestādes, kas ir kompetentas preču zīmju jautājumos, vienprātīgi nav kritizējušas šo punktu un, ja tas tā būtu bijis, tad ITSB vienkārši nebūtu pieņēmis kritizēto punktu.

38     Persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka preces, ko aptver attiecīgās preču zīmes, nav līdzīgas. Šajā sakarā tā norāda, ka, pirmkārt, prasītāja nav izvirzījusi nevienu argumentu pret Apelāciju padomes secinājumu, saskaņā ar kuru “sieviešu apavi” un preču zīmju reģistrācijas pieteikumā norādītās preces, izņemot “sieviešu somas”, nav līdzīgas. Turklāt persona, kas iestājusies lietā, pauž viedokli, ka vienīgi tas fakts, ka patērētājs cenšas apavus saskaņot ar somu, nevar būt pietiekams, lai uzskatītu, ka preces ir līdzīgas.

–       Par apzīmējumu līdzību

39     Prasītāja apgalvo, ka apzīmējumu līdzības pakāpe ir jākvalificē kā “ievērojama, nevis niecīga”. Tiesas sēdē tā norādīja, ka vārda “Rossi” izplatītais raksturs neizslēdz to, ka šim vārdam piemīt atšķirtspēja attiecībā uz precēm, ko apzīmē preču zīme “MISS ROSSI”.

40     ITSB piekrīt Apelāciju padomes secinājumam, saskaņā ar kuru apzīmējumu līdzības pakāpe ir neliela.

41     Persona, kas iestājusies lietā, noraida Apelāciju padomes secinājumu, saskaņā ar kuru apzīmējumi “MISS ROSSI” un “SISSI ROSSI” ir līdzīgi. Šajā sakarā tā precizē, ka agrākajām preču zīmēm nepiemīt augsta atšķirtspēja. Tā kā prasītāja nav apstrīdējusi to, ka “Rossi” ģimenes vārds ir ļoti izplatīts, apzīmējumu analīzei ir jākoncentrējas uz attiecīgo apzīmējumu pirmo vārdu (“miss” un “Sissi”). Prasītāja uzskata, ka pirmie vārdi ir pietiekami atšķirīgi, lai izslēgtu attiecīgo apzīmējumu līdzību. Tā piebilst, ka tiem ir konceptuāli atšķirīgs saturs, kas var būt pietiekami, lai tos atšķirtu (Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedums lietā T‑292/01 Phillips‑Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (BASS), Recueil, II‑4335. lpp., 54. punkts, un 2004. gada 22. jūnija spriedums lietā T‑185/02 Ruiz-Picasso u.c./ITSB – DaimlerChrysler (PICARO), Recueil, II‑1739. lpp., 56. punkts).

–       Par sajaukšanas iespēju

42     Prasītāja uzsver, ka pastāv attiecīgo preču zīmju asociēšanas iespēja, ņemot vērā to, ka preču zīme “SISSI ROSSI ” ir īpaši izmantota attiecībā uz sieviešu somām, un to, ka prasītāja jau darbojas šajā nozarē.

43     ITSB uzskata, ka šis arguments ir neefektīvs.

Pirmās instances tiesas vērtējums

44     Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, pamatojoties uz agrākas preču zīmes īpašnieka iebildumiem, pieteiktās preču zīmes reģistrāciju atsaka, ja tā identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču un pakalpojumu, ko aptver abas preču zīmes, identitātes vai līdzības dēļ sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme.

–       Par strīda apjomu

45     Vispirms ir jāatzīmē, ka prasības pieteikums, it īpaši pirmā prasījumu daļa, kā arī prasītājas mutvārdu paskaidrojumi ļauj secināt – tā uzskata, ka visas iebildumos norādītās preces un “sieviešu apavi”, ko apzīmē agrākās preču zīmes, ir līdzīgi.

46     Tomēr, kā to pamatoti ir norādījusi arī persona, kas iestājusies lietā, ir jākonstatē, ka prasības pieteikumā izvirzītā argumentācija attiecas vienīgi uz “sieviešu somām” un “sieviešu apaviem”. Trūkstot jebkādiem argumentiem, lai apšaubītu Apelāciju padomes secinājumu par to, ka preces “āda un ādas imitācijas; dzīvnieku ādas; ceļasomas un čemodāni” un “sieviešu apavi” nav līdzīgi, Pirmās instances tiesa neuzskata par iespējamu veikt minēto preču iespējamās līdzības pārbaudi. Turklāt prasītājas vispārējā atsauce uz visiem apsvērumiem, ko tā izvirzīja procesā ITSB, nevar atsvērt argumentācijas trūkumu prasības pieteikumā (skat. 31. punktu iepriekš). Visbeidzot, prasītāja tikai tiesas sēdē, tātad – novēloti, ir uzsvērusi, ka šīm precēm ir vieni un tie paši izplatīšanas kanāli un ka tās ir izgatavotas no vieniem un tām pašiem izejmateriāliem.

47     Attiecībā uz agrākajām preču zīmēm nav apšaubīts Apelāciju padomes secinājums, saskaņā ar kuru agrākās preču zīmes, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punkta pēdējo teikumu un 43. panta 3. punktu, ir jāuzskata par tādām, ko var reģistrēt tikai attiecībā uz “sieviešu apaviem”.

48     No iepriekš minētajiem punktiem izriet, ka ir jānoraida galvenais prasījums pilnībā atcelt Apstrīdēto lēmumu un ir jāpārbauda tikai pakārtotais prasījums daļēji atcelt Apstrīdēto lēmumu. Līdz ar to ir jānovērtē tikai tas, vai pastāv līdzība starp precēm “sieviešu somas”, kas daļēji ir “izstrādājumi no ādas un ādas imitācijas, kas nav ietverti citās klasēs”, kuras ietilpst 18. klasē un ir norādītas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, no vienas puses, un “sieviešu apaviem”, kas ietilpst 25. klasē un ko apzīmē agrākās preču zīmes, no otras puses.

–       Par mērķa sabiedrību

49     Mērķa sabiedrību “sieviešu apaviem” un “sieviešu somām”, kas ir standarta patēriņa preces un ir paredzētas sieviešu sabiedrībai, galvenokārt veido vidusmēra patērētājas sievietes.

50     Tā kā agrākās preču zīmes ir aizsargātas Francijā un Itālijā, tad mērķa sabiedrība principā ir franču un itāļu patērētāji.

51     Persona, kas iestājusies lietā, tomēr uzsver, ka izskatāmās lietas ietvaros konkrētā teritorija aptver tikai Franciju.

52     Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka Pirmās instances tiesai būtu jāspriež par to, vai teritorija, uz kuru attiecas strīds, ietver Itāliju vai nē, tikai tad, ja franču patērētāja uztvere atšķirtos no itāļu patērētāja uztveres. Pirmās instances tiesa atzīmē, ka neviens no lietas dalībniekiem nav nodalījis to, kā preces uztver franču sabiedrība, no tā, kā šīs pašas preces uztver itāļu sabiedrība. Tātad preču līdzība iepriekš minēto patērētāju apziņā ir jāvērtē, neveicot nodalījumu. Attiecībā uz apzīmējumu līdzību – tā, ja nepieciešams, ir jāpārbauda, salīdzinot, kā to uztver franču un itāļu patērētāji.

–       Par preču līdzību

53     No Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta redakcijas izriet, ka sajaukšanas iespēja šī noteikuma izpratnē nozīmē to, ka apzīmētās preces vai pakalpojumi ir identiski vai līdzīgi. Tātad pat gadījumā, ja reģistrācijai pieteiktais apzīmējums ir identisks preču zīmei, kam piemīt īpaši stipra atšķirtspēja, ir jākonstatē līdzība starp precēm vai pakalpojumiem, ko apzīmē pretstatītās preču zīmes (pēc analoģijas skat. Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 22. punkts).

54     Lai novērtētu attiecīgo preču līdzību, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp attiecīgajām precēm; šie faktori galvenokārt ietver preču raksturu, to funkcionālo uzdevumu, lietojumu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu (attiecībā uz Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), piemērošanu skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Canon, 23. punkts, un attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 piemērošanu skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 4. novembra spriedumu lietā T‑85/02 Díaz/ ITSB – Granjas Castelló (CASTILLO), Recueil, II‑4835. lpp., 32. punkts).

55     Šajā gadījumā vispirms ir jānorāda, ka, novērtējot preču līdzību, var ņemt vērā apstākli, ka attiecīgās preces ir izgatavotas no viena un tā paša izejmateriāla, proti, no ādas un ādas imitācijas. Tomēr, ņemot vērā to preču lielo daudzveidību, ko var izgatavot no ādas un ādas imitācijas, šis faktors pats par sevi nav pietiekams, lai konstatētu preču līdzību.

56     Attiecībā uz gala patērētājiem, kuriem paredzētas attiecīgās preces, ir jāprecizē, ka šis elements nav atbilstošo faktoru vidū, kas ir tieši norādīti iepriekš minētā sprieduma lietā Canon 23. punktā, kur Tiesa ir minējusi nevis “gala patērētājus”, bet preču funkcionālo uzdevumu (“Verwendungszweck”). Katrā ziņā Apelāciju padome Apstrīdētā lēmuma 36. punktā pamatoti konstatēja, ka attiecīgā sabiedrība nav specializējusies sabiedrība, bet potenciāli ietver visas franču vai itāļu patērētājas. Šajos apstākļos preču gala patērētāju identiskums nevar būt nozīmīgs elements, vērtējot preču līdzību.

57     Attiecībā uz preču lietojumu [funkcionālo uzdevumu] Apelāciju padome pamatoti atzina, ka tas ir atšķirīgs – apavus izmanto kāju apaušanai un somas lieto priekšmetu pārnēsāšanai. Tas ļauj secināt, ka preces nav aizstājamas, tātad tām nav konkurējošs raksturs.

58     Pirmās instances tiesu nepārliecina prasītājas arguments par to, ka iepriekšējā punktā aprakstītajām preču primārajām funkcijām ir sekundāra loma salīdzinājumā ar to estētiskajām funkcijām sieviešu apģērbā, un to, ka sieviešu somas un apavi ir greznuma preces. Pirmkārt, ja nevar noliegt to, ka daudzas preces, tai skaitā apģērba un modes nozarē, var vienlaikus pildīt gan to primāro, gan estētisko funkciju, šis apstāklis pats par sevi nevar patērētājam likt domāt, ka minētās preces ir no viena un tā paša uzņēmumam vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Tas ir pārāk vispārīgs kritērijs, lai ļautu konstatēt preču līdzību. Otrkārt, sieviešu apavi un somas nav tikai greznuma preces, kuru dekoratīvā funkcija gūst virsroku pār to primāro funkciju, kas apavu gadījumā ir kāju apaušana un somu gadījumā – priekšmetu pārnēsāšana.

59     Prasītāja turklāt apgalvo, ka “sieviešu apavi” un “sieviešu somas” ir papildinošas, tātad līdzīgas preces.

60     Saskaņā ar definīciju, ko ITSB sniedz 35. punktā minētajās direktīvās par iebildumu procesu 2. nodaļas 2. daļas 2.6.1. punktā, papildinošas preces ir tādas, starp kurām pastāv cieša saikne tādā ziņā, ka viena ir vajadzīga vai būtiska, lai lietotu otru tiktāl, ka patērētāji var uzskatīt, ka atbildība par abu preču ražošanu gulstas uz vienu un to pašu uzņēmumu.

61     Izskatāmajā lietā prasītāja nav pierādījusi, ka starp attiecīgajām precēm pastāv tāda funkcionāla papildinātība. Savukārt, kā izriet no 2. nodaļas 2. daļas 2.6.1. punkta direktīvās par iebildumu procesu, kas minētas 35. punktā, ITSB, šķiet, pieļauj, ka estētiska, tātad subjektīva papildinātība, ko nosaka patērētāju ieradumi vai gaume, var rasties ražotāju mārketinga rezultātā, vai pateicoties tikai modes tendencēm.

62     Tomēr ir jānorāda, ka prasītāja ne procesā ITSB instancēs, ne arī procesā Pirmās instances tiesā nav pierādījusi, ka tāda estētiska vai subjektīva papildinātība ir kļuvusi par patiesu estētisku “vajadzību” tādējādi, ka patērētājiem šķistu neparasti vai šokējoši nēsāt somu, kas nav pilnībā pieskaņota apaviem. Pirmās instances tiesa, pirmkārt, uzskata, ka zināmas estētiskas harmonijas meklējumi apģērbā ir visai modes nozarei kopīga attieksme, un ir pārlieku vispārējs faktors, lai ar to vien varētu pamatot secinājumu, ka visas attiecīgās preces ir papildinošas un tāpēc līdzīgas. Pirmās instances tiesa turklāt atgādina, ka faktus un pierādījumus, ko prasītāja pirmo reizi iesniedza Pirmās instances tiesā, izskatāmajā lietā nevar izmantot, lai apšaubītu Apstrīdētā lēmuma likumību, kā tas arī izriet no 19. punkta un turpmākajiem punktiem.

63     Turklāt nepietiek ar to, ka patērētāji uzskata vienu preci par papildinošu vai par aksesuāru citai precei, lai tie domātu, ka šīm precēm ir viena un tā pati komerciālā izcelsme. Tam vēl ir vajadzīgs, lai patērētāji uzskata par parastu to, ka šīs preces tiek pārdotas ar vienu un to pašu preču zīmi, kas parasti nozīmē, ka liela daļa šo preču ražotāju vai izplatītāju attiecīgi ir vieni un tie paši.

64     Apelāciju padome nav pārbaudījusi jautājumu par to, vai sieviešu apavu ražotāji parasti izgatavo arī sieviešu somas. Tomēr procesā ITSB instancēs prasītāja nav sniegusi detalizētus faktus vai pamatotus pierādījumus, kas ļautu secināt, ka attiecīgās sabiedrības uztverē apavu un somu ražotāji parasti ir vieni un tie paši. Tā aprobežojas ar vispārēju apgalvojumu, ka ražotāji, kas laiž tirdzniecībā šīs preces, var būt vieni un tie paši. Turklāt gan direktīvās par iebildumu procesu, gan 35. punktā iepriekš minētajos abos Iebildumu nodaļas lēmumos atzīts – tradicionāli nav pierasts, ka rokassomas un apavus izplata vieni un tie paši vai saistīti ražotāji. Šajos apstākļos šis aspekts nevar būt par pamatu, lai apšaubītu Apelāciju padomes veikto sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu.

65     Visbeidzot, attiecībā uz izplatīšanas kanāliem Apelāciju padome atbilstoši ir atzīmējusi, ka attiecīgās preces dažreiz, bet ne vienmēr un ne obligāti, tika pārdotas vienos un tajos pašos veikalos. Tā arī atzina – ja šis apstāklis patiešām ir attiecīgo preču līdzības elements, tas nav pietiekams, lai atsvērtu starp precēm esošās atšķirības elementus.

66     Prasītāja nav pierādījusi to, ka attiecīgās preces parasti pārdod vienās un tajās pašās vietās, ne arī to, ka patērētāji apavu veikalos noteikti cer atrast ne tikai apavus, bet lielā izvēlē arī sieviešu somas, un otrādi. Turklāt tā nav pierādījusi, ka patērētāji parasti sagaida, ka kurpju ražotāji pārdos arī somas ar tādu pašu preču zīmi, un otrādi.

67     Šajos apstākļos ir jāpieņem Apelāciju padomes secinājums par to, ka preču atšķirības elementi dominē pār to līdzības elementiem.

68     Tomēr, kā tas izriet no 55. līdz 65. punkta, precēm piemīt arī kaut kādi kopīgi punkti, it īpaši tajā ziņā, ka tās pārdod vienās un tajās pašās tirdzniecības vietās. Tātad starp attiecīgajām precēm konstatētās atšķirības nav tādas, kas pašas par sevi izslēdz sajaukšanas iespējas varbūtību, it īpaši gadījumā, ja reģistrācijai pieteiktais apzīmējums ir identisks agrākajai preču zīmei, kurai piemīt sevišķi stipra atšķirtspēja (skat. 53. punktu).

–       Par apzīmējumu līdzību

69     No pastāvīgās judikatūras izriet, ka attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošajam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirīgus un dominējošus elementus (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā BASS, 47. punkts, un tajā minēto judikatūru). Šajā gadījumā vērtējums ir jāveic, salīdzinot itāļu un franču patērētāju uztveri (skat. 49.–52. punktu iepriekš).

70     Vizuālajā ziņā attiecīgo apzīmējumu otrais vārds, proti, vārds “Rossi”, ir identisks. Pirmajiem vārdiem (“Sissi” un “miss”) piemīt kopīgi elementi, proti, trīs burti “iss”. Savukārt vārds “Sissi” pieteiktajā apzīmējumā ir garāks nekā vārds “miss”, kuram ir tikai četri, nevis pieci burti, kā pieteiktajam apzīmējumam. Sākuma burti “s” un “m” un pēdējie burti “i” un “s” vizuālā ziņā ir atšķirīgi.

71     Apelāciju padome pamatoti norādīja, ka fonētiskajā ziņā abus attiecīgos apzīmējumus raksturo spēcīga divu “s” burtu skaņa un tikai viens patskanis “i”. Tā arī pamatoti norādīja, ka abiem apzīmējumiem ir dažāds zilbju skaits un ka franču valodā, atšķirībā no itāļu valodas, uzsvaru liek uz pēdējās zilbes.

72     Konceptuālā ziņā Apelāciju padome pilnīgi pamatoti norādīja, ka itāļu un franču patērētāji vārdu “Rossi” uztver kā itāļu cilmes vārdu. Lietas dalībnieki ir vienisprātis arī par to, ka vārds “Rossi” ir pazīstams kā sieviešu uzvārds. Turklāt nav ticis apstrīdēts tas, ka mērķa patērētāji uztver vārdu “miss” kā tādu, kas angļu valodā nozīmē “jaunkundze”. Turklāt prasītāja atbilstoši atzīmēja, ka gan apzīmējums “MISS ROSSI”, gan apzīmējums “SISSI ROSSI” sieviešu dzimtes personai liek domāt par uzvārdu “Rossi”. Tomēr ir konceptuāla atšķirība starp vārdu “miss” (“jaunkundze”) un tādu konkrētu vārdu kā “Sissi”.

73     Tā kā norādītajiem apzīmējumiem ir kaut kāda līdzība, bet ir arī atšķirīgi elementi, līdzības pakāpe ir atkarīga no tā, vai kopīgais elements, proti, vārds “Rossi”, ir atšķirtspējīgais un dominējošais elements.

74     Šajā ziņā Pirmās instances tiesa konstatē, pirmkārt, ka vārds “Rossi” attiecīgajos apzīmējumos ir izvietots otrajā vietā un ka tas minētajos apzīmējumos nav nekādā veidā nepārprotami izcelts.

75     Visbeidzot jānorāda, ka prasītāja neapgalvoja, ka vārds “Rossi” ir arī apzīmējuma dominējošais elements, bet tā tikai pārmeta Apelāciju padomei to, ka tā kļūdījās, uzskatot, ka vārdi “Sissi” un “miss” ir dominējošie elementi kopiespaidā, ko rada attiecīgās preču zīmes.

76     Tomēr, pat pieļaujot, ka vārdi “miss” agrākajās preču zīmēs un “Sissi” pieteiktajā apzīmējumā nav apzīmējumu dominējošie elementi, bet ietekmē arī tādu vārdu kā “Rossi”, tad 70.–72. punktā konstatētie atšķirīgie elementi ir pietiekami, lai noraidītu prasītājas tēzi par to, ka apzīmējumu līdzība ir jākvalificē kā nozīmīga. Ir runa par vidēju, ja ne pat nelielas pakāpes līdzību.

–       Par sajaukšanas iespēju

77     Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai, attiecīgā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem, rada sajaukšanas iespēju. Sajaukšanas iespēja attiecībā uz preču komerciālo izcelsmi ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā attiecīgos apzīmējumus un preces uztver konkrētā sabiedrības daļa, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un preču vai pakalpojumu, kurus šie apzīmējumi aptver, līdzību (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Giorgio Beverly Hills (GIORGIO BEVERLEY HILLS), Recueil, II‑2821. lpp., 29.–33. punkts, un tajos minēto judikatūru).

78     Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jo lielāka, jo nozīmīgāka izrādās agrākās preču zīmes atšķirtspēja (pēc analoģijas, skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Canon, 18. punkts, un Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 20. punkts).

79     Izskatāmajā lietā netiek apstrīdēts tas, ka agrākajām preču zīmēm nepiemīt augsta atšķirtspēja. Tādēļ pietiek ar to, ka pārbauda, vai apzīmējumu līdzības elementi ir pietiekami, lai dominētu pār attiecīgo preču atšķirības elementiem un novestu pie tā, ka mērķa sabiedrības uztverē rodas sajaukšanas iespēja.

80     Izskatāmajā lietā, ņemot vērā 57. punktā un turpmākajos punktos konstatētās preču atšķirības un 70.–72. punktā norādītos apzīmējumu atšķirības elementus, Pirmās instances tiesa uzskata, ka patērētājs nesajauks attiecīgos apzīmējumus.

81     Prasītāja tomēr uzskata, ka pastāv asociācijas iespēja tajā ziņā, ka patērētājs varētu domāt, ka preces, ko pārdod ar attiecīgajiem apzīmējumiem, ir no viena un tā paša vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.

82     Izskatāmajā lietā jāatzīst, pirmkārt, tas, ka prasītāja nav apšaubījusi Apelāciju padomes konstatējumu, saskaņā ar kuru uzvārds “Rossi” ir ļoti plaši izplatīts un ne tikai itāļu, bet arī franču patērētāju acīs šķiet esam tipisks itāļu uzvārds.

83     Tādās nozarēs kā apģērbs vai mode, kurās ir pierasts lietot no uzvārdiem veidotus apzīmējumus, lielākoties var pieļaut, ka ļoti plaši pazīstams uzvārds tirdzniecībā parādās biežāk nekā rets uzvārds. Šī iemesla dēļ patērētājs nedomās, ka uzvārdu “Rossi” saturošu apzīmējumu īpašnieki ir ekonomiski saistīti. Tātad tas nedomās, ka uzņēmumi, kas pārdod somas ar preču zīmi “SISSI ROSSI”, ir ekonomiski saistīti vai identiski tiem, kas pārdod apavus ar preču zīmi “MISS ROSSI”.

84     Visbeidzot, tas apstāklis, ka prasītāja darbojas arī rokassomu ražošanas nozarē, nav atbilstošs, vērtējot sajaukšanas iespēju starp agrākajām preču zīmēm un pieteikto preču zīmi. Ir jāpārbauda tādas preces, ko apzīmē attiecīgās preču zīmes, kas bauda to aizsardzību. Turklāt agrākās preču zīmes nav bijušas reģistrētas attiecībā uz precēm “āda un ādas imitācijas; izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs”, bet tās uzskata par tādām, kas ir reģistrētas tikai attiecībā uz “sieviešu apaviem”. No tā izriet, ka prasītāja nevar atsaukties uz agrākajām preču zīmēm, lai aizsargātu savu rokassomu ražošanas līniju.

85     No visa iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome pilnīgi pamatoti konstatēja, ka nepastāv attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja. Pirmās instances tiesa neuzskata par vajadzīgu izteikt savu viedokli jautājumā par to, vai konkrētā teritorija aptver tikai Franciju un vai iesaistītās patērētājas ir īpaši vērīgas attiecībā uz preču zīmēm. Tā kā prasītājas izvirzītais vienīgais pamats nav pamatots, prasība ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

86     Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums nav labvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2005. gada 1. martā.

* Tiesvedības valoda – itāļu.