–

Stappert Deutschland GmbH vārdā – K. H. Felderhoff, Rechtsanwalt, K. Harden, Rechtsanwältin, un H.‑M. Wolffgang, Steuerberater,

–

Hauptzollamt Hannover vārdā – T. Röper,

–

Beļģijas valdības vārdā – S. Baeyens un P. Cottin, pārstāvji, kam palīdz B. Coene un Z.‑Z. De Decker, eksperti,

–

Ungārijas valdības vārdā – M. Z. Fehér un K. Szíjjártó, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – B.‑R. Killmann, F. Moro un M. Salyková, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas (turpmāk tekstā – “HS”) apakšpozīcijā 730441 ietilpstošajām precēm piemērojamo galveno noteikumu, kas paredzēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV 2015, L 343, 1. lpp.), 22‑01. pielikumā, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2018. gada 16. maija Deleģēto regulu (ES) 2018/1063 (OV 2018, L 192, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “galvenais noteikums”), ciktāl tajā ir ietverts īpašs kritērijs attiecībā uz “pozīcijā 730449 ietvertajiem dobajiem profiliem” (turpmāk tekstā – “kritērijs attiecībā uz dobajiem profiliem”), un par šī noteikuma spēkā esību.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Stappert Deutschland GmbH (turpmāk tekstā – “Stappert”) un Hauptzollamt Hannover (Hanoveres Galvenā muitas pārvalde, Vācija; turpmāk tekstā – “muitas pārvalde”) par tādu taisnu un vienmērīga biezuma dobu izstrādājumu izcelsmes iegūšanu, kas ietilpst HS apakšpozīcijā 730441.

3

HS tika izveidota ar starptautisko konvenciju par Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kas noslēgta Briselē Pasaules muita organizācijas (PMO) ietvaros 1983. gada 14. jūnijā (Recueil des traités des Nations unies, 1503. sējums, 4. lpp., Nr. 25910 (1988)) un apstiprināta kopā ar tās 1986. gada 24. jūnija grozījumu protokolu Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK (OV 1987, L 198, 1. lpp.). HS skaidrojumus atbilstoši šīs konvencijas noteikumiem ir izstrādājusi PMO.

4

HS 72. nodaļas nosaukums ir “Dzelzs un tērauds”.

5

HS skaidrojumos attiecībā uz 72. nodaļu, kura mutatis mutandis ir piemērojama HS 73. nodaļas izstrādājumiem, sadaļā “Vispārīgie skaidrojumi” ir noteikts:

“[..]

IV. Galaproduktu ražošana

Pusfabrikātus un dažos gadījumos stieņus vēlāk pārstrādā galaproduktos.

Tos parasti iedala plakanos izstrādājumos (platie plakanprofili, platas lentes, loksnes, plāksnes) un garos izstrādājumos (stiepļu ruļļi, stieņi, profili, stieples).

Galaproduktu iegūst it īpaši ar plastisku pārveidi vai nu karstu – no stieņiem vai pusfabrikātiem (karstā velmēšana, kalšana, karstā stiepšana), vai aukstu – no karsti iegūtiem galaproduktiem (aukstā velmēšana, ekstrūzija, stiepļu vilkšana, stiepšana), kam dažos gadījumos (piemēram, attiecībā uz stieņiem, kas iegūti ar aukstu slīpēšanu, griešanu vai kalibrēšanu) var sekot pabeigšanas darbības.

[..]

B. Auksta plastiskā pārveide

[..]

Auksti iegūtus izstrādājumus var iedalīt izstrādājumos, kas karsti velmēti vai vērpti, atbilstoši šādām īpašībām:

6

HS skaidrojumu, kas attiecas uz tās 73. nodaļu, vispārīgajos skaidrojumos ir norādīts:

“[..]

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

7

Skaidrojumā par HS pozīciju 7304 ir precizēts:

“Caurules, caurulītes un dobos profilus, kas iekļauti šajā pozīcijā, var iegūt, izmantojot dažādus procesus:

[..]

B) Karsta apaļu izstrādājumu stiepšana (ekstrūzija) presē, izmantojot vai nu stiklu (UgineSéjournet process), vai arī citu smērvielu. Šis process faktiski ietver šādas darbības: urbšanu, paplašināšanu, ja vajadzīgs, un stiepšanu.

Iepriekš definētajām darbībām seko pabeigšanas darbības:

[..]

Attiecībā uz atšķirību starp caurulēm un caurulītēm, no vienas puses, un dobiem profiliem, no otras puses, ir jāatsaucas uz šīs nodaļas vispārīgajiem skaidrojumiem.

[..]”

8

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2013, L 269, 1. lpp., un labojums – OV 2016, L 267, 2. lpp.; turpmāk tekstā – “Muitas kodekss”), 33. panta “Lēmumi par saistošu informāciju” 1. punktā ir paredzēts:

“Muitas dienesti pēc pieteikuma iesniegšanas pieņem lēmumus, kas attiecas uz saistošu informāciju par tarifu (SIT lēmumi), vai lēmumus, kas attiecas uz saistošu informāciju par izcelsmi (SII lēmumi).

[..]”

9

Muitas kodeksa 60. panta “Izcelsmes iegūšana” 2. punktā ir paredzēts:

“Precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts vai teritorija, par izcelsmes valsti uzskata valsti vai teritoriju, kurā ir notikusi to pēdējā nozīmīgā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde šim nolūkam aprīkotā uzņēmumā, kura beidzas ar jauna izstrādājuma saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.”

10

Muitas kodeksa 62. pantā “Pilnvaru deleģēšana” ir noteikts:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, paredzot noteikumus, atbilstīgi kuriem preces, kam ir nepieciešama nepreferenciālas izcelsmes noteikšana, lai piemērotu 59. pantā minētos Savienības pasākumus, tiek uzskatītas par tādām, kuras pilnībā iegūtas vienā valstī vai teritorijā vai kuru pēdējā būtiskā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde šim nolūkam aprīkotā uzņēmumā, kas beidzas ar jauna izstrādājuma izgatavošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija, notikusi kādā valstī vai teritorijā, saskaņā ar 60. pantu.”

11

Šī kodeksa 284. pantā “Deleģēšanas īstenošana” ir precizēta šīs īstenošanas kārtība.

12

Īstenojot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Muitas kodeksa 62. pantu, Komisija pieņēma Deleģēto regulu 2015/2446.

13

Šīs deleģētās regulas 20. apsvērumā ir noteikts:

“Padome ar Lēmumu 94/800/EK [(1994. gada 22. decembris) par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV 1994, L 336, 1. lpp.)] apstiprināja Līgumu par izcelsmes noteikumiem (PTO–GATT 1994), kas pievienots 1994. gada 15. aprīlī Marrākešā parakstītajam nobeiguma aktam. Līgumā par izcelsmes noteikumiem paredzēts, ka īpašie noteikumi attiecībā uz izcelsmes noteikšanu dažu produktu sektoriem vispirms jābalsta uz valsti, kur ražošanas procesa rezultātā notikušas izmaiņas tarifu klasifikācijā. Tikai tad, ja šis kritērijs neļauj noteikt valsti, kur notikusi pēdējā būtiskā pārveidošana, drīkst izmantot citus kritērijus, piemēram, pievienotās vērtības kritēriju vai konkrētas pārstrādes darbības noteikšanu. Ņemot vērā to, ka Savienība ir šā nolīguma puse, Savienības tiesību aktos muitas jomā ir lietderīgi paredzēt noteikumus, kas atspoguļo minētos principus, kuri šajā nolīgumā paredzēti tās valsts noteikšanai, kur notikusi pēdējā būtiskā pārveidošana.”

14

Minētās deleģētās regulas 32. pantā “Preces, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts vai teritorija ([Muitas] kodeksa 60. panta 2. punkts” ir noteikts:

“Preces, kas uzskaitītas 22‑01. pielikumā, uzskata par tādām precēm, kurām pēdējā būtiskā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija, notikusi kādā valstī vai teritorijā, kurā ir izpildīti minētajā pielikumā izklāstītie noteikumi vai kas ir nosakāma ar šiem noteikumiem.”

15

Šis pašas regulas 22‑01. pielikuma nosaukums ir “Ievadpiezīmes un to būtisko pārstrādes un apstrādes darbību saraksts, kuras piešķir nepreferenciālu izcelsmi”. Šajā pielikumā ir ietverta daļa ar nosaukumu “Ievadpiezīmes”, kuras 2. un 3. punkts ir formulēti šādi:

“2. Šā pielikuma noteikumu piemērošana

[..]

3. Glosārijs

Ja galvenie noteikumi apakšiedalījuma līmenī balstīti uz tarifu klasifikācijas maiņu, tad tos var apzīmēt ar šādiem saīsinājumiem.

[..]

PM: maiņa uz konkrēto pozīciju no kādas citas pozīcijas

[..].”

16

Minētā pielikuma 73. nodaļas nosaukums ir “Dzelzs vai tērauda izstrādājumi”. Tajā tostarp ir ietverts šādi formulēts “Nodaļas palīgnoteikums”:

“Ja izcelsmes valsti nav iespējams noteikt, piemērojot galvenos noteikumus, tad preču izcelsmes valsts ir valsts, kurā ir lielākās daļas materiālu izcelsme, ko noteic, pamatojoties uz materiālu vērtību.”

17

Šajā 73. nodaļā ietverta tabula, kurā norādīti galvenie noteikumi, kas piemērojami, lai noteiktu tajā minēto un atbilstoši to pozīcijai vai apakšpozīcijai HS identificēto preču izcelsmes valsti vai teritoriju, it īpaši galvenais noteikums, kas piemērojams auksti stieptām vai auksti velmētām nerūsējošā tērauda bezšuvju nerūsējošā tērauda caurulēm un caurulītēm ar apaļu šķērsgriezumu, kuras ietilpst HS apakšpozīcijā 730441. Minētā tabula ir formulēta šādi:

18

2016. gada 20. janvārī uzņēmums Stappert, kas ir tērauda tirdzniecības uzņēmums, saskaņā ar Regulas 952/2013 33. pantu lūdza Muitas pārvaldei izdot SII, lai no Dienvidkorejas importētu nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļvadus un caurulītes, kas ietilpst HS apakšpozīcijā 730441 (turpmāk tekstā –“attiecīgās caurules”). Cauruļu ražošanas process ir šāds: vispirms masīvi tērauda stieņi Ķīnā tiek pārveidoti plastiskas karstas pārveides ar ekstrūziju presē ceļā (karsta pārveide). Šādi iegūti pusfabrikāti (turpmāk tekstā – “cauruļu sagataves”) ietilpst HS apakšpozīcijā 730449. Pēc tam cauruļvadu sagataves tiek nogādātas Dienvidkorejā, lai tur tās tiktu auksti velmētas un stieptas cauruļu veidošanai. Stappert uzskata, ka saskaņā ar Muitas kodeksa 60. panta 2. punktu Dienvidkoreja ir jānorāda kā attiecīgo cauruļu izcelsmes valsts. Tādējādi par šo cauruļu importu nebūtu jāiekasē antidempinga maksājumi, kas tā nebūtu, ja izcelsmes valsts būtu Ķīna.

19

Ar 2017. gada 16. jūnija lēmumu muitas pārvalde atzina, ka caurulēm ir tāda pati nepreferenciāla izcelsme kā cauruļu sagatavēm, proti, Ķīna. Muitas pārvalde uzskata, ka saskaņā ar galveno noteikumu cauruļu izcelsme ir jānosaka atkarībā no tā, kurā valstī tiek ražotas cauruļu sagataves.

20

Stappert iesniedza sūdzību par šo lēmumu, norādot, ka pēdējam būtiskam, ekonomiski pamatotam pārveides posmam esot jābūt izšķirošam izcelsmes iegūšanai. Šajā gadījumā šis pēdējais posms esot veikts Dienvidkorejā.

21

Ar 2018. gada 23. novembra lēmumu muitas pārvalde šo sūdzību noraidīja. Tā uzskata, ka, pirmkārt, Dienvidkorejā neesot notikusi nekāda tarifu pozīcijas maiņa. Otrkārt, pretēji tam, ko apgalvo Stappert, Ķīnā ražotās cauruļu sagataves nevarot uzskatīt par “dobiem profiliem”, kuri ietilpst HS apakšpozīcijā 730449 tā kritērija izpratnē, kas attiecas uz dobajiem profiliem, un kuri pēc tam tiek auksti pārveidoti Dienvidkorejā. Muitas pārvalde uzskata, ka jēdziens “dobie profili” esot jāinterpretē atbilstoši skaidrojumiem attiecībā uz HS 73. nodaļu un no tiem izrietot, ka cauruļu sagataves nav vis “dobie profili”, bet gan “caurules”.

22

Stappert vērsās iesniedzējtiesā – Finanzgericht Hamburg (Hamburgas Finanšu tiesa, Vācija) – ar prasību galvenokārt saņemt SII, kurā tiktu konstatēts, ka Dienvidkoreja ir attiecīgo cauruļu izcelsmes valsts, un – pakārtoti – atzīts, ka muitas pārvaldes atteikums konstatēt šo izcelsmi ir prettiesisks.

23

Šajā kontekstā iesniedzējtiesa vispirms jautā, vai jēdziens “dobie profili” galvenā noteikuma izpratnē attiecas uz tādām precēm kā cauruļu sagataves.

24

Pirmkārt, šī tiesa uzskata, ka šī jēdziena tvērums nevar tikt izsecināts no galvenā noteikuma rašanās vēstures, it īpaši atsaucoties uz dokumentiem, kas sagatavoti sarunās saistībā ar Deleģētās regulas 2015/2446 20. apsvērumā minēto darba programmu attiecībā uz Nolīgumu par izcelsmes noteikumiem, kurā nav precizēts, kas ir jāsaprot ar HS apakšpozīcijā 730449 ietilpstošiem “dobajiem profiliem”.

25

Otrkārt, iesniedzējtiesa uzskata, ka priekšroka ir dodama interpretācijai, kas vislabāk atbilst ar izcelsmi saistītajiem vērtēšanas kritērijiem, un interpretācijai attiecībā uz tarifiem nevajadzētu būt pretrunā Muitas kodeksa 60. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem.

26

Treškārt, iesniedzējtiesa norāda, ka Deleģētās regulas 2015/2446 22‑01. pielikuma ievadpiezīmēs nav atsauces uz HS skaidrojumiem.

27

Ceturtkārt, šī tiesa uzskata, ka galvenajā noteikumā paredzētais ražošanas process ir tas, kas it īpaši ir aprakstīts skaidrojumos attiecībā uz HS pozīciju 7304, no kuriem var secināt, ka velmētas vai karsti stieptas caurules tiek izmantotas kā starpprodukti un tādējādi atbilst “dobajiem profiliem” minētā kritērija izpratnē.

28

Piektkārt, pamatlietā aplūkoto darbību aprakstam nav vienotas taksonomijas.

29

Sestkārt, ja jēdziens “dobais profils” būtu jāinterpretē atbilstoši HS skaidrojumiem attiecībā uz 73. nodaļu, izcelsmes iegūšana būtu atkarīga vienīgi no materiāla formas, kas iesniedzējtiesai šķiet Muitas kodeksa 60. panta 2. punkta patvaļīga piemērošana.

30

Turklāt no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/2093 (2017. gada 15. novembris), ar ko izbeidz izmeklēšanu, kura skar ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1331/2011 konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam noteikto antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, kas varētu notikt, nosūtot importu no Indijas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Indijas izcelsme, un ar ko izbeidz šāda importa reģistrāciju, kas noteikta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/272 (OV 2017, L 299, 1. lpp.), 33. apsvēruma izriet, ka auksta formēšana būtiski pārveido cauruli vai caurulīti un neatgriezeniski maina tās pamatīpašības, jo mainās tās fizikālie, mehāniskie un metalurģiskie izmēri un īpašības, kā izriet no HS skaidrojumu attiecībā uz 72. nodaļu vispārīgajiem skaidrojumiem, kuri attiecas uz HS 73. nodaļu.

31

Septītkārt, iesniedzējtiesa uzskata, ka tehniskā ziņā jēdziena “dobais profils” interpretācijai, pamatojoties uz HS skaidrojumiem attiecībā uz 73. nodaļu, nav nekādas praktiskas nozīmes. Dobā profila pārveidošana ar auksto formēšanu šajos skaidrojumos ietvertās definīcijas izpratnē, lai gan tā ir tehniski iespējama, radītu pārmērīgas izmaksas, kā dēļ vispiemērotākais cauruļu ražošanas process būtu karsti ražoto cauruļu auksta pārstrāde.

32

Astotkārt, šī tiesa uzskata, ka ne visas preces, kas ietilpst HS apakšpozīcijā 730449, var tikt pārstrādātas. Cauruļu sagataves ir ražojumi, kurus savukārt var izmantot tikai pēc pārstrādes. Šajā ziņā tas, ka materiāls, no kura tiek ražotas HS apakšpozīcijā 730441 ietilpstošās caurules, nav ticis pārbaudīts atbilstības testos atbilstoši rūpnieciskajam standartam, kas attiecas uz karsti ražotām bezšuvju caurulēm un caurulītēm, pierāda, ka šis materiāls vēlāk obligāti ir jāpārveido.

33

Turpinot – gadījumā, ja attiecīgo cauruļu izcelsme nebūtu jānosaka saskaņā ar kritēriju attiecībā uz dobajiem profiliem vai, ja atbilde uz pirmo jautājumu izrādītos neiespējama, iesniedzējtiesa jautā, vai šis kritērijs nav spēkā pamatojuma trūkuma, precizitātes trūkuma vai tā nesaderības ar Muitas kodeksa 60. panta 2. punktu dēļ.

34

Visbeidzot, gadījumā, ja galvenais noteikums būtu jāatzīst par spēkā neesošu, ciktāl tas attiecas uz dobajiem profiliem, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, kurš Savienības tiesību noteikums tad būtu jāpiemēro, lai noteiktu attiecīgo cauruļu izcelsmi.

35

Šajos apstākļos Finanzgericht Hamburg (Hamburgas Finanšu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

36

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai galvenais noteikums ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā “dobais profils” šīs normas izpratnē ietilpst karsti apstrādāta “caurules sagatave” ar taisnu un vienmērīgu sieniņu biezumu, kas neatbilst tehniskā standarta prasībām attiecībā uz bezšuvju karsti apstrādātām nerūsējošā tērauda caurulēm, un no kā, izmantojot auksto apstrādi, tiek ražotas caurules ar citu šķērsgriezumu un sieniņu biezumu, kuras ietilpst HS apakšpozīcijā 730441.

37

Saskaņā ar galveno noteikumu tiek uzskatīts, ka caurules, caurulītes un dobie profili, kas ietilpst HS apakšpozīcijā 730441, ir tās valsts izcelsmes, kurā tās ražotas, izmantojot aukstas stiepšanas vai velmēšanas (aukstas reducēšanas) metodes, ja tās ir ražotas no izstrādājumiem, kas vai nu ietilpst citā HS pozīcijā, vai arī no “dobiem profiliem, kas ietilpst HS apakšpozīcijā 730449”.

38

No Deleģētās regulas 2015/2446 22‑01. pielikuma ievadpiezīmju 2.1. punkta izriet, pirmkārt, ka šajā pielikumā paredzētie noteikumi precēm ir jāpiemēro, pamatojoties uz to klasifikāciju HS un citiem kritērijiem, kas var papildināt šīs sistēmas pozīcijas vai apakšpozīcijas un kas ir īpaši radīti minētajam pielikumam, un, otrkārt, ka, lai noteiktu piemērotu pozīciju vai apakšpozīciju noteiktām precēm, kuras minētas šajā pašā pielikumā, mutatis mutandis piemēro vispārīgos HS interpretācijas noteikumus un visas piezīmes, kas attiecas uz šīs sistēmas iedaļām, nodaļām un apakšpozīcijām, ja vien šajā 22‑01. pielikumā nav noteikts citādi.

39

Turklāt attiecībā uz HS pozīciju un apakšpozīciju interpretāciju jāatgādina, ka paši HS skaidrojumi sniedz šim nolūkam noderīgu informāciju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 18. jūnijs, Hydro Energo, C‑340/19, EU:C:2020:488, 36. punkts).

40

Saskaņā ar HS skaidrojumu attiecībā uz tiem 73. nodaļas vispārīgajiem skaidrojumiem, uz kuriem ir tieša atsauce skaidrojumā par HS apakšpozīciju 7304, dobi koncentriski izstrādājumi ar vienmērīgu šķērsgriezumu ar vienu slēgtu dobumu visā garumā, kuru ārējā un iekšējā profila forma ir vienāda, ir “caurules un caurulītes” HS 73. nodaļas izpratnē, savukārt dobās preces, kas neatbilst cauruļu un caurulīšu definīcijai, un it īpaši tās, kuru ārējajiem un iekšējiem profiliem nav vienāda forma, ir “dobi profili”.

41

Savukārt jēdziens “caurules sagatave” iepriekšējā punktā minētajos vispārīgajos skaidrojumos nav minēts. No tā izriet, ka galveno noteikumu piemērošanas nolūkā izstrādājumi, kas kvalificēti kā “cauruļu sagataves”, ir vai nu “caurules un caurulītes”, vai arī “dobi profili” HS 73. nodaļas izpratnē.

42

No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka attiecīgās caurules, kuras Stappert ir paredzējusi importēt, ir iegūtas no cauruļu sagatavēm, kas ietilpst jēdzienā “caurule un caurulīte” HS skaidrojumu attiecībā uz 73. nodaļu izpratnē, kā atgādināts šī sprieduma 40. punktā, it īpaši, ciktāl tās ir aprakstītas kā taisnas un ar vienādu sieniņu biezumu.

43

Tādējādi šīs cauruļu sagataves pašas par sevi nevar ietilpt jēdzienā “dobais profils” ne HS 73. nodaļas, ne galvenā noteikuma izpratnē.

44

Šajā ziņā jāprecizē, ka no šī sprieduma 40. punktā atgādinātajām jēdzienu “dobais profils” un “caurule” vai “caurulīte” definīcijām nekādi neizriet, ka šādiem izstrādājumiem būtu jāatbilst tehniskā standarta prasībām, lai uz tām varētu attiecināt šos jēdzienus.

45

Turklāt tas, ka it īpaši skaidrojumā attiecībā uz HS pozīciju 7304 ir aprakstīts process, kā no velmētām vai karsti velmētām caurulēm, kas tiek izmantotas kā sagataves, ar aukstu pārstrādi tiek ražotas caurules, neminot cauruļu vai caurulīšu ražošanu no dobajiem profiliem, obligāti nenozīmē, ka šī pēdējā ražošana nav iespējama, turklāt šajā skaidrojumā vispirms ir precizēts, ka HS pozīcijā 7304 norādītās caurules, caurulītes un dobie profili “var tikt iegūt[i], izmantojot dažādus procesus”.

46

Iesniedzējtiesa norāda, ka galvenajā noteikumā minētā jēdziena “dobais profils” interpretācija tādā nozīmē, kas atbilst HS skaidrojumos attiecībā uz tās 73. nodaļu ietvertajām norādēm, varētu likt apšaubīt šīs normas spēkā esību, it īpaši ņemot vērā Muitas kodeksa 60. panta 2. punktu.

47

Protams, saskaņā ar vispārīgo interpretācijas principu Savienības tiesību akts, ciktāl tas ir iespējams, ir jāinterpretē tā, lai netiktu apdraudēta tā spēkā esība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 13. septembris, UBS Europe u.c.,C‑358/16, EU:C:2018:715, 53. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

48

Tomēr galvenajos noteikumos ietverto jēdzienu interpretācija, kas atkāptos no to tvēruma HS izpratnē, kaitētu Deleģētās regulas 2015/2446 iekšējai saskaņotībai (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 17. jūnijs, Čehijas Republika/Komisija, C‑862/19 P, EU:C:2021:493, 52. punkts).

49

No tā izriet, ka uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka galvenais noteikums ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “dobais profils” šīs normas izpratnē neattiecas uz karsti apstrādātu taisnu “caurules sagatavi” ar vienmērīgu sieniņu biezumu, kura neatbilst tehniskā standarta prasībām, kas attiecas uz karsti ražotām nerūsējošā tērauda bezšuvju caurulēm, un no kuras, auksti pārveidojot, tiek ražotas caurules ar citu šķērsgriezumu un sieniņu biezumu, kas ietilpst HS apakšpozīcijā 730441.

50

Otrais jautājums ir par kritērija attiecībā uz dobajiem profiliem spēkā esību tādēļ, ka HS apakšpozīcijā 730441 ietilpstošās preces, kas ar aukstumu iegūtas no caurulēm un caurulītēm, kuras ietilpst HS apakšpozīcijā 730449, ir izslēgtas no izcelsmes piešķiršanas. Tomēr šis kritērijs ir tikai viens no diviem alternatīvajiem galvenā noteikuma kritērijiem, un šie abi kritēriji izslēdz šādu izcelsmes iegūšanu šīm precēm.

51

Tātad jāuzskata, ka ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā lūdz Tiesu lemt par primārās tiesību normas, ņemot vērā LESD 290. pantu, tiesiskās drošības principa un Muitas kodeksa 60. panta 2. punkta spēkā esību.

52

Vispirms jānorāda, ka saskaņā ar Muitas kodeksa 62. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz noteikumus par to, kad tiek uzskatīts, ka precēm ir veikta pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde šim nolūkam aprīkotā uzņēmumā, kā beigās ir saražots jauns izstrādājums vai kas saskaņā ar šī kodeksa 60. pantu atbilst svarīgai ražošanas stadijai attiecīgajā valstī vai teritorijā. Šo aktu mērķis ir precizēt veidu, kādā pēdējā minētajā tiesību normā izklāstītie abstraktie kritēriji ir jāinterpretē un jāpiemēro konkrētās situācijās (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 20. maijs, Renesola UK, C‑209/20, EU:C:2021:400, 33. punkts).

53

Tomēr, kā izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras, šo Komisijas pilnvaru izmantošana ir iespējama vienīgi tad, ja ir ievērotas konkrētas prasības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 20. maijs, Renesola UK, C‑209/20, EU:C:2021:400, 34. punkts). Deleģētās regulas mērķiem ir jābūt tādiem, kas pamato tās pieņemšanu, šai regulai ir jāatbilst prasībai norādīt pamatojumu, kas ir noteikta šādam aktam, un Komisijas vērtējumā attiecībā uz to izstrādājumu izcelsmes valsts noteikšanu, kuriem ir piemērojama minētā regula, nedrīkst būt pieļauta tiesību kļūda vai acīmredzama kļūda vērtējumā, ņemot vērā Muitas kodeksa 60. panta 2. punktu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 20. maijs, Renesola UK, C‑209/20, EU:C:2021:400, 40. un 42. punkts).

54

Šī izcelsme katrā ziņā ir jānosaka atbilstoši noteicošajam kritērijam, un tas ir attiecīgo preču “pēdējā būtiskā pārstrāde vai apstrāde”. Šī frāze pati par sevi ir jāsaprot tādējādi, ka ar to tiek norādīts uz ražošanas procesa stadiju, kurā tiek konkretizēts šo preču galīgais izmantojums, kā arī piešķirtas to raksturīgās īpašības un konkrētais sastāvs, kas iepriekš tām nepiemita un kam vēlāk nav paredzēts veikt ievērojamas kvalitatīvas izmaiņas (spriedums, 2021. gada 20. maijs, Renesola UK, C‑209/20, EU:C:2021:400, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

55

Tāda tiesību akta kā Deleģētās regulas 2015/2446 22‑01. pielikuma normas pamatotības pārbaude tiesā ir vērsta uz to, lai noskaidrotu, vai neatkarīgi no jebkādām kļūdām tiesību piemērošanā Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, piemērodama Muitas kodeksa 60. panta 2. punktu, ņemot vērā attiecīgo konkrēto situāciju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 20. maijs, Renesola UK, C‑209/20, EU:C:2021:400, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

56

No tā izriet, ka, lai gan Komisijai ir rīcības brīvība, piemērojot Muitas kodeksa 60. panta 2. punkta vispārīgos kritērijus konkrētai apstrādei un pārstrādei, tā, nepastāvot objektīvam pamatojumam, nevar pieņemt pilnīgi atšķirīgus risinājumus attiecībā uz līdzīgu apstrādi un pārstrādi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 1983. gada 23. marts, Cousin u.c.,162/82, EU:C:1983:93, 21. punkts).

57

Attiecībā uz tarifu pozīcijas maiņas kritēriju, kas paredzēts galvenajā noteikumā, Tiesa jau ir nospriedusi, ka nepietiek ar to, ka tiek meklēti kritēriji, kas nosaka preču izcelsmi pārstrādāto izstrādājumu tarifu klasifikācijā, jo kopējais muitas tarifs ir ticis izveidots atkarībā no atbilstošajām prasībām, nevis atkarībā no izstrādājumu izcelsmes noteikšanas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 11. februāris, Hoesch Metals and Alloys, C‑373/08, EU:C:2010:68, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

58

Kaut arī preces tarifu pozīcijas maiņa, kuras pamatā ir ar preces pārstrādi saistīta darbība, ir uzskatāma par norādi par šīs pārstrādes vai apstrādes būtisko raksturu, tomēr pārstrāde vai apstrāde var būt būtiska arī tad, ja šāda pozīcijas maiņa nav notikusi. Tarifu pozīcijas maiņas kritērijs attiecas uz lielāko daļu situāciju, bet neļauj identificēt visas situācijas, kurās preces pārstrāde vai apstrāde ir būtiska (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 11. februāris, Hoesch Metals and Alloys, C‑373/08, EU:C:2010:68, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

59

Tādējādi, lai noteiktu HS apakšpozīcijā 730441 ietilpstošo preču izcelsmi, galvenajā noteikumā papildus kritērijam par tarifu pozīcijas maiņu ir paredzēts kritērijs par maiņu no šīs sistēmas apakšpozīcijā 730449 paredzētajiem dobajiem profiliem, un šī kritērija mērķis ir papildināt un labot pirmo kritēriju (pēc analoģijas skat. spriedumu, 1983. gada 23. marts, Cousin u.c.,162/82, EU:C:1983:93, 17. punkts).

60

Jākonstatē, kā to dara iesniedzējtiesa, ka kritērijs attiecībā uz dobajiem profiliem rada atšķirīgu attieksmi. Proti, saskaņā ar šo kritēriju tāda izstrādājuma, kas ietilpst HS apakšpozīcijā 730449, kura ārējā un iekšējā profila forma nav vienāda un kurš tātad ir “dobais profils” HS skaidrojumu attiecībā uz tās 73. nodaļu izpratnē, formēšana par izstrādājumu, kam ir tāda pati forma, bet kura īpašības atšķiras šāda veida formēšanas dēļ, kas tātad ir arī “dobais profils” šo pašu skaidrojumu izpratnē, nosaka galaprodukta izcelsmi, un tādējādi pēdējais minētais ir “būtiskas pārstrādes vai apstrādes” rezultāts Muitas kodeksa 60. panta 2. punkta izpratnē. Savukārt tāda izstrādājuma auksta formēšana, kas arī ietilpst HS apakšpozīcijā 730449 un ko veido dobs koncentrisks izstrādājums, kura ārējā un iekšējā profila forma ir vienāda un kurš tātad ir “caurule” vai “caurulīte” HS skaidrojumu par tās 73. nodaļu izpratnē, par izstrādājumu, kam ir tāda pati forma, bet kura īpašības atšķiras šāda veida formēšanas dēļ, kas tātad ir cita “caurule vai caurulīte” šo pašu skaidrojumu izpratnē, nenosaka galaprodukta izcelsmi. Tātad saskaņā ar kritēriju, kas attiecas uz dobajiem profiliem, tikai pēdējais minētais izstrādājums nav būtiskas pārstrādes rezultāts šī 60. panta 2. punkta izpratnē.

61

Tā kā Komisija nav sniegusi nekādu pārliecinošu pamatojumu, kas ļautu objektīvi izskaidrot šo atšķirīgo attieksmi pret caurulēm vai caurulītēm, no vienas puses, un dobajiem profiliem, no otras puses, kuri visi ietilpst HS apakšpozīcijā 730441 un ir iegūti no HS apakšpozīcijā 730449 ietilpstošajām precēm, šķiet pretrunīgi un diskriminējoši, ka galvenajos noteikumos ir paredzēts, ka auksta formēšana var noteikt dobo profilu izcelsmi, izmantojot alternatīvu kritēriju, lai gan, kad tāda paša veida formēšana tiek piemērota caurulēm un caurulēm, to izcelsmi var noteikt, tikai atsaucoties uz vienu vienīgu kritēriju, kas ir ievērojami stingrāks (pēc analoģijas skat. spriedumu, 1983. gada 23. marts, Cousin u.c.,162/82, EU:C:1983:93, 21. punkts).

62

Šo secinājumu apstiprina Īstenošanas regulas 2017/2093 33. apsvērumā ietvertais konstatējums, saskaņā ar kuru caurules un caurulītes aukstās formēšanas dēļ tiek būtiski pārveidotas. Proti, šis konstatējums ir balstīts uz novērojumu, ka šī formēšana rada neatgriezeniskas izmaiņas attiecībā uz to fizikālajām, mehāniskajām un metalurģiskajām īpašībām. Šādas izmaiņas var noteikt izstrādājuma izcelsmi, kā izriet no šī sprieduma 54. punktā atgādinātās judikatūras.

63

Turklāt Komisijas šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu izteiktais pretējais apgalvojums, ka auksta formēšana nemaina cauruļu un caurulīšu metalurģiskās īpašības, nav objektīvi pārbaudāms un katrā ziņā šķiet pretrunā HS skaidrojumos par tās 72. nodaļu ietverto vispārīgo noteikumu IV punkta B daļas otrajā daļā ietvertajiem izteikumiem.

64

Šādos apstākļos jākonstatē, ka, ciktāl ar galveno noteikumu tiek izslēgts, ka tarifu pozīcijas maiņa tāpēc, ka caurules un caurulītes, kas ietilpst HS apakšpozīcijā 730449, tiek pārstrādātas par dzelzs vai tērauda bezšuvju stieptām vai auksti velmētām (auksti reducētām) caurulēm, caurulītēm un profiliem, uz kuriem attiecas HS apakšpozīcija 730441, piešķir pēdējiem minētajiem tādu izstrādājumu īpašības, kuru izcelsme ir tajā valstī, kurā šīs izmaiņas ir notikušas, tas neatbilst Muitas kodeksa 60. panta 2. punktam, jo, pieņemot šo noteikumu, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

65

Šādos apstākļos jākonstatē, ka galvenais noteikums nav spēkā, ciktāl ar to tiek izslēgts, ka minētās darbības piešķir precei tādu preču īpašības, kuru izcelsme ir tajā valstī, kurā šīs izmaiņas ir notikušas, lai gan analogas darbības nosaka izcelsmes iegūšanu līdzīgiem ražojumiem (pēc analoģijas skat. spriedumu, 1983. gada 23. marts, Cousin u.c.,162/82, EU:C:1983:93, 20., kā arī 21. punkts).

66

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka galvenais noteikums nav spēkā, ciktāl ar to tiek izslēgts, ka tarifu pozīcijas maiņa tāpēc, ka caurules un caurulītes, kas ietilpst HS apakšpozīcijā 730449, tiek pārstrādātas par dzelzs vai tērauda bezšuvju stieptām vai auksti velmētām (auksti reducētām) caurulēm, caurulītēm un profiliem, uz kuriem attiecas HS apakšpozīcija 730441, piešķir pēdējiem minētajiem tādu izstrādājumu īpašības, kuru izcelsme ir tajā valstī, kurā šīs izmaiņas ir notikušas.

67

Trešais jautājums ir balstīts uz pieņēmumu, ka galvenais noteikums nav spēkā vismaz attiecībā uz kritēriju par maiņu no dobajiem profiliem, uz kuriem attiecas apakšpozīcija 730449. No atbildes uz otro jautājumu izriet, ka šis minētās normas kritērijs nav spēkā tikai, ciktāl ar to no galaprodukta, kas ietilpst HS pozīcijā 730441, izcelsmes noteikšanas tiek izslēgta maiņa no HS apakšpozīcijā 730449 ietvertajām caurulēm un caurulītēm, un tas nozīmē, ka galvenais noteikums ir piemērojams arī šādai maiņai. Tātad uz trešo jautājumu nav jāatbild.

68

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež: