TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2022. gada 8. decembrī ( *1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula (ES) 2016/679 – 2., 4. un 6. pants – Regulas 2016/679 piemērojamība – Jēdziens “leģitīmas intereses” – Jēdziens “uzdevums, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālās pilnvaras” – Direktīva (ES) 2016/680 – 1., 3., 4., 6. un 9. pants – Noziedzīga nodarījuma izmeklēšanā savākto personas datu apstrādes likumība – Tādu datu vēlāka apstrāde, kas attiecas uz iespējamo noziedzīgā nodarījumā cietušo, lai varētu tikt izvirzīta apsūdzība – Jēdziens “nolūks, kas nav nolūks, kādā personas dati tika vākti” – Dati, kurus dalībvalsts prokuratūra izmantojusi aizstāvībai tiesvedībā sakarā ar valsts atbildību

Lietā C‑180/21

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Administrativen sad – Blagoevgrad (Blagojevgradas Administratīvā tiesa, Bulgārija) iesniegusi ar 2021. gada 19. marta lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2021. gada 23. martā, tiesvedībā

VS

pret

Inspektor v Inspektorata kam Visshia sadeben savet,

piedaloties

Teritorialno otdelenie – Petrich kam Rayonna prokuratura – Blagoevgrad,

TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Regans [ERegan], tiesneši D. Gracijs [D. Gratsias] (referents), M. Ilešičs [MIlešič], I. Jarukaitis [IJarukaitis] un Z. Čehi [Z. Csehi],

ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [MCampos Sánchez‑Bordona],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:

VS vārdā – VHarizanova,

Inspektor v Inspektorata kam Visshia sadeben savet vārdā – S. Mulyachka,

Bulgārijas valdības vārdā – MGeorgieva un TMitova, pārstāves,

Čehijas valdības vārdā – OSerdula, MSmolek un JVláčil, pārstāvji,

Nīderlandes valdības vārdā – M. K. Bulterman un JM. Hoogveld, pārstāvji,

Eiropas Komisijas vārdā – HKranenborg un IZaloguin, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2022. gada 19. maija tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV 2016, L 119, 89. lpp.), 1. panta 1. punkta interpretāciju, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “VDAR”), īpaši tās 6. panta 1. punkta, interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp VS un Inspektor v Inspektorata kam Visshia sadeben savet (Augstākās tieslietu padomes Uzraudzības iestāde, Bulgārija; turpmāk tekstā – “IVSS”) par Petrihas [Petrich] rajona prokuratūras (Bulgārija) veiktās personas datu apstrādes likumību.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

VDAR

3

VDAR 19., 45. un 47. apsvērumā ir paredzēts:

“(19)

[..] Dalībvalstis kompetentajām iestādēm Direktīvas [2016/680] nozīmē var uzticēt uzdevumus, kas nav obligāti saistīti ar darbībām, ko veic nolūkā novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus vai saukt pie atbildības par tiem vai nolūkā izpildīt kriminālsodus, tostarp pasargāt no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērst, tādējādi šajos citos nolūkos veiktā personas datu apstrāde, ciktāl tā ietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā, ietilpst šīs regulas darbības jomā.

[..]

[..]

(45)

Ja [..] apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, apstrādes pamatam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos. Šajā regulā katrai atsevišķai apstrādei nav prasīts konkrēts tiesību akts. Var pietikt ar tiesību aktu, uz ko balstās vairākas apstrādes darbības, pamatojoties uz juridisku pienākumu, kas pārzinim jāpilda, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras. [..]

[..]

(47)

Pārziņa, tostarp tāda pārziņa, kuram personas dati var tikt izpausti, vai trešās personas leģitīmās intereses var būt apstrādes juridiskais pamats ar noteikumu, ka datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības nav svarīgākas, ņemot vērā saprātīgas datu subjektu gaidas, kuru pamatā ir viņu attiecības ar pārzini. [..] Ņemot vērā, ka personas datu apstrādes juridiskais pamats publiskām iestādēm ar likumu ir jānosaka likumdevējam, minētais juridiskais pamats nebūtu jāpiemēro apstrādei, ko veic publiskas iestādes, pildot savus uzdevumus. [..]”

4

VDAR 2. panta “Materiālā darbības joma” 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Šo regulu piemēro personas datu apstrādei, kas pilnībā vai daļēji veikta ar automatizētiem līdzekļiem, un tādu personas datu apstrādei, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, ja apstrādi neveic ar automatizētiem līdzekļiem.

2.   Šo regulu nepiemēro personas datu apstrādei:

a)

tādas darbības gaitā, kas neietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā;

[..]

d)

ko veic kompetentas iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu.”

5

VDAR 4. pantā “Definīcijas” ir noteikts:

“Šajā regulā:

1)

“personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem;

2)

“apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

[..]

7)

“pārzinis” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus; ja šādas apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, pārzini vai tā iecelšanas konkrētos kritērijus var paredzēt Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos;

[..].”

6

VDAR 5. panta “Personas datu apstrādes principi” 1. punktā ir paredzēts:

“Personas dati:

[..]

b)

tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā; [..] (“nolūka ierobežojumi”);

c)

ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos (“datu minimizēšana”);

[..].”

7

VDAR 6. pantā “Apstrādes likumīgums” ir noteikts:

“1.   Apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:

[..]

c)

apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;

[..]

e)

apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras;

f)

apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm, [..].

Pirmās daļas f) apakšpunktu nepiemēro apstrādei, ko veic publiskas iestādes, pildot savus uzdevumus.

[..]

3.   Šā panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto apstrādes pamatu nosaka ar:

a)

Savienības tiesību aktiem; vai

b)

dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim.

Apstrādes nolūku nosaka minētajā juridiskajā pamatā vai – attiecībā uz 1. punkta e) apakšpunktā minēto apstrādi – tas ir vajadzīgs, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. [..]”

8

VDAR 21. panta “Tiesības iebilst” 1. punktā ir paredzēts:

“Datu subjektam, balstoties uz iemesliem saistībā ar viņa īpašo situāciju, ir tiesības jebkurā laikā iebilst pret savu personas datu apstrādi, kas pamatojas uz 6. panta 1. punkta e) vai f) apakšpunktu [..]. Pārzinis personas datus vairs neapstrādā, izņemot, ja pārzinis norāda uz pārliecinošiem leģitīmiem apstrādes iemesliem, kas ir svarīgāki par datu subjekta interesēm, tiesībām un brīvībām, vai lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.”

9

VDAR 23. panta “Ierobežojumi” 1. punktā ir noteikts, ka saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami datu pārzinim vai apstrādātājam, ar leģislatīvu pasākumu var ierobežot to pienākumu un tiesību darbības jomu, kas paredzēti 12.–22. pantā, ciktāl ar šādu ierobežojumu tiek ievērota pamattiesību un pamatbrīvību būtība un tas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs, lai citastarp garantētu noteiktus svarīgus vispārējo interešu mērķus Savienībā vai dalībvalstī.

Direktīva 2016/680

10

Direktīvas 2016/680 8.–12., 27. un 29. apsvērumā ir noteikts:

“(8)

[LESD] 16. panta 2. punktā Eiropas Parlaments un [Eiropas Savienības] Padome pilnvaroti paredzēt noteikumus par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumus par šādu datu brīvu apriti.

(9)

Balstoties uz to, [VDAR] nosaka vispārīgus noteikumus, lai aizsargātu fiziskas personas attiecībā uz to personas datu apstrādi un nodrošinātu personas datu brīvu apriti Savienībā.

(10)

21. deklarācijā par personas datu aizsardzību tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā, kas pievienota Lisabonas līgumu pieņēmušās Starpvaldību konferences Nobeiguma aktam, konference atzina, ka var būt nepieciešami īpaši noteikumi par personas datu aizsardzību un par personas datu brīvu apriti tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā, pamatojoties uz [LESD] 16. pantu, minēto jomu specifisko iezīmju dēļ.

(11)

Tādēļ ir piemēroti minētās jomas aptvert direktīvā, kurā paredzēti īpaši noteikumi par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, respektējot šo darbību īpašo raksturu. Starp šādām kompetentajām iestādēm var būt ne vien publiskās iestādes, tādas kā tiesu iestādes, policija vai citas tiesībaizsardzības iestādes, bet arī jebkādas citas struktūras vai vienības, kam dalībvalsts tiesībās uzticēts īstenot publisko varu un publiskās pilnvaras šīs direktīvas nolūkos. Ja šāda struktūra vai vienība personas datus apstrādā citos nolūkos, nevis šajā direktīvā noteiktajos, piemēro [VDAR]. Tāpēc [VDAR] piemēro gadījumos, kad struktūra vai vienība vāc personas datus citos nolūkos un minētos personas datus apstrādā tālāk, lai pildītu kādu juridisku pienākumu, kam tā pakļauta. [..]

(12)

Darbības, ko veic policija vai citas tiesībaizsardzības iestādes, ir galvenokārt vērstas uz to, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem. [..] Dalībvalstis var uzticēt kompetentajām iestādēm citus uzdevumus, kas nav obligāti saistīti ar darbībām, ko veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, tādējādi, ciktāl minētajos citos nolūkos veiktā personas datu apstrāde ir Savienības tiesību aktu darbības jomā, tā ietilpst [VDAR] darbības jomā.

[..]

(27)

Lai novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus un sauktu pie atbildības par tiem, kompetentajām iestādēm personas dati, kas savākti saistībā ar konkrētu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem, ir jāapstrādā ārpus minētā konteksta, lai iegūtu izpratni par noziedzīgām darbībām un konstatētu saiknes starp dažādiem atklātajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

[..]

(29)

Personas dati būtu jāvāc konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, un tie nebūtu jāapstrādā nolūkos, kas nav saderīgi ar mērķi novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus vai saukt pie atbildības par tiem, vai izpildīt kriminālsodus, tostarp pasargāt no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērst. Ja personas datus apstrādā tas pats vai cits pārzinis nolūkā, ko aptver šīs direktīvas darbības joma un kas nav tas, kādā dati tika vākti, šādai apstrādei vajadzētu būt atļautai ar noteikumu, ka šāda apstrāde ir atļauta saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktu noteikumiem un ka tā ir nepieciešama un samērīga ar minēto citu nolūku.”

11

Šīs direktīvas 1. panta “Priekšmets un mērķi” 1. punktā ir noteikts:

“Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu.”

12

Jēdzienu “personas dati” un “apstrāde” definīcijās, kas ietvertas attiecīgi minētās direktīvas 3. panta “Definīcijas” 1. un 2. punktā, ir pārņemtas VDAR 4. panta 1. un 2. punktā minētās definīcijas.

13

Saskaņā ar Direktīvas 2016/680 3. panta 7. punkta a) apakšpunktu un 8. punktu:

“Šajā direktīvā:

[..]

7)   “kompetentā iestāde” ir:

a)

jebkura publiska iestāde, kuras kompetencē ir novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus vai saukt pie atbildības par tiem, vai izpildīt kriminālsodus, tostarp pasargāt no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērst; vai

[..]

8)   “pārzinis” ir kompetentā iestāde, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus; ja apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka ar Savienības vai dalībvalsts tiesībām, pārzini vai tā iecelšanas konkrētos kritērijus var paredzēt Savienības vai dalībvalsts tiesībās.”

14

Direktīvas 2016/680 4. panta “Principi, kas saistīti ar personas datu apstrādi” 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis paredz, ka personas dati:

[..]

b)

tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tie netiek apstrādāti ar minētajiem nolūkiem nesaderīgā veidā;

c)

ir atbilstīgi, būtiski un nav pārmērīgi, ņemot vērā nolūkus, kādos tos apstrādā;

[..].”

15

Direktīvas 2016/680 4. panta 2. punktā ir noteikts:

“Apstrāde, ko veic tas pats vai cits pārzinis nolūkos, kuri ir izklāstīti 1. panta 1. punktā, bet nav tie paši, kādos personas dati tika vākti, ir atļauta, ciktāl:

a)

pārzinim šādos nolūkos ir atļauts apstrādāt šādus personas datus saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesībām; un

b)

apstrāde ir vajadzīga un samērīga ar minētajiem citiem nolūkiem saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesībām.”

16

Direktīvas 2016/680 6. pantā “Dažādu datu subjektu kategoriju nošķiršana” ir noteikts:

“Dalībvalstis paredz, ka pārzinis attiecīgā gadījumā, cik iespējams, skaidri nošķir dažādu datu subjektu kategoriju personas datus, piemēram:

a)

personas, attiecībā uz kurām pastāv nopietns iemesls uzskatīt, ka tās ir izdarījušas vai drīzumā izdarīs noziedzīgu nodarījumu;

b)

personas, kas ir notiesātas par noziedzīgu nodarījumu;

c)

noziedzīgā nodarījumā cietušie vai personas, attiecībā uz kurām konkrēti fakti liek uzskatīt, ka tās varētu būt noziedzīgā nodarījumā cietušie; un

[..].”

17

Direktīvas 2016/680 9. panta “Specifiski apstrādes nosacījumi” 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Personas datus, ko kompetentās iestādes vāc 1. panta 1. punktā minētajos nolūkos, neapstrādā citos nolūkos, kas nav 1. panta 1. punktā minētie nolūki, izņemot, ja šāda apstrāde ir atļauta Savienības vai dalībvalsts tiesībās. Gadījumos, kad personas datus apstrādā šādos citos nolūkos, piemēro [VDAR], ja vien šādu apstrādi neveic darbībā, kura neietilpst Savienības tiesību darbības jomā.

2.   Ja kompetentajām iestādēm ar dalībvalsts tiesībām ir uzticēta kādu citu, ne 1. panta 1. punktā izklāstītajos nolūkos veiktu uzdevumu izpilde, tad šādos nolūkos veiktai apstrādei piemēro [VDAR] [..], ja vien apstrādi neveic darbībā, kura neietilpst Savienības tiesību darbības jomā.”

Bulgārijas tiesības

Bulgārijas Republikas Konstitūcija

18

Bulgārijas Republikas Konstitūcijas 127. pantā ir noteikts:

“Prokuratūra uzrauga likumu ievērošanu šādi:

1.   tā vada izmeklēšanu un uzrauga tās norises likumību;

2.   tā var veikt izmeklēšanu;

3.   tā uzliek atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem personām, kuras tos ir izdarījušas, un uztur apsūdzību krimināllietās, kurās ir uzturama valsts apsūdzība;

[..].”

ZZLD

19

Saskaņā ar Zakon za zashtita na lichnite danni (Personas datu aizsardzības likums; 2002. gada 4. janvāraDV Nr. 1; turpmāk tekstā – “ZZLD”) 1. pantu tā mērķis ir nodrošināt fizisko personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi, ko reglamentē VDAR, kā arī saistībā ar šo datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp pasargātu no draudiem sabiedriskajai kārtībai un drošībai un tos novērstu.

20

Saskaņā ar ZZLD 17. panta 1. punktu IVSS nodrošina kontroli un to, ka tiek ievērota VDAR, ZZLD un tiesību akti personas datu aizsardzības jomā saistībā ar datu apstrādi, ko citastarp veic prokuratūra un izmeklēšanas iestādes, pildot savus tiesībaizsardzības uzdevumus, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus. ZZLD 38.b pantā datu subjektam ir piešķirtas tiesības iesniegt sūdzību IVSS, ja citastarp minētās iestādes ir pārkāpušas viņa tiesības.

21

ZZLD 42. panta 2. un 3. punkts, 45. panta 2. punkts un 47. pants īsteno attiecīgi Direktīvas 2016/680 9. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 2. punkta un 6. panta noteikumus.

Kriminālprocesa kodekss

22

Nakazatelno‑protsesualen kodeks (Kriminālprocesa kodekss; 2005. gada 28. oktobraDV Nr. 86), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, 191. pantā ir noteikts:

“Lietās, kurās tiek uzturēta valsts apsūdzība, veic pirmstiesas izmeklēšanu.”

23

Kriminālprocesa kodeksa 192. pantā, redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, ir noteikts:

“Pirmstiesas izmeklēšana ietver izmeklēšanu un prokurora darbības pēc izmeklēšanas pabeigšanas.”

Civilprocesa kodekss

24

Ar Grazhdanski protsesualen kodeks (Civilprocesa kodekss; 2007. gada 20. jūlijaDV Nr. 59), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, 8. un 9. pantu tiek īstenots attiecīgi sacīkstes princips un pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips.

25

Civilprocesa kodeksa, redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, 154. panta “Pierādīšanas pienākums” 1. punktā ir paredzēts:

“Katrai pusei ir jāpierāda fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.”

Zakon za otgovornostta na darzhavata i obshtinite za vredi

26

Zakon za otgovornostta na darzhavata i obshtinite za vredi (Valsts un valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums; 1988. gada 5. augustaDV Nr. 60) 2.ter pantā ir noteikts:

“(1)   Valsts ir atbildīga par zaudējumiem, kas nodarīti pilsoņiem un juridiskām personām, pārkāpjot tiesības uz lietas izskatīšanu un nolēmuma pasludināšanu saprātīgā termiņā saskaņā ar [1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas] 6. panta 1. punktu.

(2)   Šā panta 1. punktā minētās prasības izskata saskaņā ar Civilprocesa kodeksu, tiesnesim ņemot vērā tiesvedības kopējo ilgumu un priekšmetu, tās faktisko un juridisko sarežģītību, pušu un to procesuālo vai juridisko pārstāvju rīcību, citu procesa dalībnieku un kompetento iestāžu rīcību, kā arī citus faktus, kas ir būtiski lietas pareizai izlemšanai.

[..]”

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

27

2013. gadā Petrihas rajona prokuratūra sāka pirmstiesas izmeklēšanu Nr. 252/2013 pret nezināmu izdarītāju par Nakazatelen Kodeks (Kriminālkodekss) 325. panta 1. punktā kopsakarā ar 20. panta 2. punktu paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu saistībā ar faktiem, kas notikuši bārā. Prasītājs pamatlietā – VS – piedalījās šajā procedūrā kā šā noziedzīgā nodarījuma upuris.

28

2016. gadā pēc vairākām sūdzībām, tostarp par VS, Petrihas rajona prokuratūra ierosināja vairākas lietas, kurās bija informācija par šo personu, tomēr pirmstiesas izmeklēšanu nesāka, jo nebija pierādījumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

29

2018. gadā pirmstiesas izmeklēšanas procedūrā Nr. 252/2013 prokurors izvirzīja apsūdzības visām šajā procedūrā aplūkotajā gadījumā iesaistītajām personām, tostarp VS.

30

Civilprocesā VS iesniedza prasību Okrazhen sad Blagoevgrad (Blagojevgradas apgabaltiesa, Bulgārija) pret Bulgārijas Republikas prokuratūru par zaudējumu atlīdzību, kas esot radušies pārmērīgi ilgas pirmstiesas izmeklēšanas procedūras Nr. 252/2013 dēļ. Lai nodrošinātu minētās prokuratūras aizstāvību šajā tiesvedībā, 2018. gada 15. oktobra tiesas sēdē prokuratūras pārstāvis – Petrihas rajona prokurors – lūdza iesniegt šā sprieduma 28. punktā minētās lietas, ko šī prokuratūra bija ierosinājusi 2016. gadā. No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka prokurors tādējādi vēlējās pierādīt, ka prasītāja pamatlietā veselības problēmas, kā viņš to apgalvoja, nebija radušās pirmstiesas izmeklēšanas dēļ, bet gan tās ir izraisījušas policijas un Petrihas rajona prokuratūras veiktās pārbaudes minētajās lietās. Šajā pašā tiesas sēdē Okrazhen sad Blagoevgrad (Blagojevgradas apgabaltiesa) uzdeva minētajai rajona prokuratūrai iesniegt attiecīgo lietas materiālu apliecinātas kopijas, un to šī prokuratūra arī izdarīja.

31

2020. gada 12. martā VS iesniedza sūdzību IVSS, apgalvojot, ka Petrihas rajona prokuratūra esot pārkāpusi tiesību normas personas datu aizsardzības jomā. Pirmkārt, pirmajā pamatā viņš apgalvoja, ka prokuratūra esot nelikumīgi izmantojusi viņa personas datus, kas bija savākti – lai gan viņš tika uzskatīts par noziedzīgā nodarījumā cietušo –, lai viņu apsūdzētu tajā pašā tiesvedībā un par tiem pašiem faktiem. Otrkārt, otrajā pamatā viņš norādīja uz šā sprieduma 28. punktā minētajās lietās savākto personas datu apstrādes prettiesiskumu, ko šī pati prokuratūra bija veikusi saistībā ar prasību sakarā ar atbildību, kuru viņš bija cēlis pret Bulgārijas Republikas prokuratūru. Ar 2020. gada 22. jūnija lēmumu IVSS šo sūdzību noraidīja.

32

VS 2020. gada 31. jūlijā iesniedzējtiesā iesniedza prasību par šo lēmumu, kurā viņš apgalvo, pirmkārt, ka viņa personas datu apstrāde saistībā ar pirmstiesas izmeklēšanu Nr. 252/2013 ir pretrunā citastarp Direktīvas 2016/680 principiem un, otrkārt, ka šā sprieduma 28. punktā minētajās lietās savākto datu apstrāde pēc tam, kad prokuratūra atteicās sākt pirmstiesas izmeklēšanu, ir pretrunā VDAR principiem.

33

Uzskatot, ka, ņemot vērā Tiesas judikatūru, pamatlieta attiecas uz personas datu apstrādi saistībā ar darbībām, kas ietilpst VDAR un Direktīvas 2016/680 piemērošanas jomā, iesniedzējtiesai rodas jautājums par ierobežojumiem, kas Savienības tiesībās noteikti attiecībā uz tādu personas datu vēlāku apstrādi, kurus pārzinis sākotnēji ir savācis, lai veiktu izmeklēšanu un atklātu noziedzīgu nodarījumu.

34

It īpaši, pirmkārt, iesniedzējtiesa jautā, vai gadījumā, ja Bulgārijas Republikas prokuratūra kā “kompetentā iestāde” Direktīvas 2016/680 3. panta 7. punkta a) apakšpunkta izpratnē un kā “pārzinis” šīs direktīvas 3. panta 8. punkta izpratnē noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas un atklāšanas nolūkos ir vākusi personas datus, kas attiecas uz personu, kura vākšanas brīdī tika uzskatīta par cietušo, tās pašas iestādes veikta šo datu turpmāka apstrāde, lai šo personu sauktu pie atbildības, kalpo nolūkam, kas ietilpst minētās direktīvas darbības jomā, bet kas nav nolūks, kuram attiecīgie dati tika vākti, tās 4. panta 2. punkta nozīmē.

35

Otrkārt, iesniedzējtiesa konstatē, ka VS celtajā prasībā sakarā ar atbildību atsaucei uz informāciju par šo personu, kas ietverta Petrihas rajona prokuratūras 2016. gadā ierosināto lietu materiālos, ir cits nolūks nekā tas, kuram šī informācija ir tikusi ievākta, un norāda, ka šajā prasībā prokuratūra kā atbildētāja nerīkojas noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas vai saukšanas pie atbildības par tiem nolūkos. Tomēr iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai tas vien, ka kompetentajai civillietu tiesai tiek norādīts, ka minētās lietas attiecas uz VS, un šīs informācijas pilnīga vai daļēja nosūtīšana tai ir “personas datu”“apstrāde” VDAR 4. panta 1. un 2. punkta izpratnē, kas ietilpst VDAR piemērošanas jomā saskaņā ar tās 2. panta 1. punktu.

36

Turklāt iesniedzējtiesa pēc būtības uzskata, ka strīds pamatlietā rada jautājumu par personas datu aizsardzības salāgošanu ar tiesvedībā iesaistītās puses tiesībām, ja šos datus ir vākusi šī puse kā pārzinis Direktīvas 2016/680 3. panta 8. punkta izpratnē, it īpaši, ņemot vērā VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktu, kas attiecas uz apstrādes nepieciešamību minētā pārziņa leģitīmo interešu ievērošanas nolūkā.

37

Proti, iesniedzējtiesa uzskata, ka pārējie personas datu apstrādes, uz ko attiecas VDAR, likumīguma pamati, kas minēti šīs regulas 6. panta 1. punkta pirmajā daļā, neattiecas uz pamatlietu. It īpaši tā uzskata – tas, ka prokuratūra tās ierosinātajās krimināllietās esošo informāciju ir sniegusi kompetentajai tiesai, lai nodrošinātu savu aizstāvību civilprocesā, nav nepieciešams sabiedrības interesēs realizējama uzdevuma izpildei, nedz arī ir oficiālu pilnvaru īstenošana minētās regulas 6. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkta izpratnē.

38

Šādos apstākļos Administrativen sad – Blagoevgrad (Blagojevgradas administratīvā tiesa, Bulgārija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai [Direktīvas 2016/680] 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā norādītie mērķi, proti, “lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem [vai izpildītu kriminālsodus]”, tiek uzskaitīti kā kāda viena vispārīga mērķa aspekti?

2)

a)

Vai [VDAR] noteikumi ir piemērojami Bulgārijas Republikas prokuratūrai, ņemot vērā to, ka tāda informācija par personu, kuru prokuratūra ir savākusi kā “pārzinis” atbilstoši Direktīvas 2016/680 3. panta 8. punktam par šo personu sagatavotajos lietas materiālos, lai pārbaudītu pazīmes, kas liecina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tika izmantota prokuratūras kā puses civilprocesā aizstāvībā tiesā – norādot, ka šie lietas materiāli ir tikuši sagatavoti, vai izklāstot lietas materiālu saturu?

b)

Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, vai [VDAR] 6. panta 1. punkta [pirmās daļas f) apakšpunktā] ietvertais formulējums “leģitīmās intereses” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas aptver pilnīgu vai daļēju tādas informācijas par personu izpaušanu, kas ir tikusi iegūta saistībā ar prokuratūras sagatavotajiem lietas materiāliem par attiecīgo personu, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai veiktu kriminālvajāšanu par tiem, ja šī izpaušana notiek, lai aizstāvētu pārzini kā pusi civilprocesā, un vai datu subjekta piekrišana ir izslēgta?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo jautājumu

39

Vispirms jānorāda – kaut arī iesniedzējtiesa savu pirmo jautājumu formāli ir aprobežojusi ar Direktīvas 2016/680 1. panta 1. punkta interpretāciju, šis apstāklis neliedz Tiesai sniegt tai visus interpretācijas elementus, kas var noderēt spriedumam pamatlietā, no visiem šīs tiesas sniegtajiem elementiem, it īpaši no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojuma, atlasot Savienības tiesību elementus, kurus, ņemot vērā strīda priekšmetu, nepieciešams interpretēt (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 22. aprīlis, Profi Credit Slovakia, C‑485/19, EU:C:2021:313, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).

40

No tā izriet, ka iesniedzējtiesa ar pirmo jautājumu būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2016/680 1. panta 1. punkts kopsakarā ar tās 4. panta 2. punktu un 6. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka personas dati tiek apstrādāti citā nolūkā, nevis tajā, kādā tie tika savākti, ja šādu datu vākšana tikusi veikta, lai atklātu un izmeklētu noziedzīgu nodarījumu, un datu subjekts datu vākšanas laikā tika uzskatīts par cietušo, savukārt apstrāde tiek veikta, lai pēc attiecīgās kriminālizmeklēšanas pabeigšanas sauktu šo personu pie atbildības, un attiecīgā gadījumā – vai šāda apstrāde ir atļauta.

41

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi. Viens no Savienības tiesību normas interpretācijā vērā ņemamajiem apstākļiem var būt arī tās rašanās vēsture (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 1. oktobris, Planet49, C‑673/17, EU:C:2019:801, 48. punkts un tajā minētā judikatūra).

42

Pirmkārt, vispirms jānorāda, ka Direktīvas 2016/680 1. panta 1. punkta formulējumā, kas attiecas uz tās priekšmetu, ir skaidri nošķirtas dažādas darbību kategorijas, kurām var izmantot personas datu apstrādi saskaņā ar minēto direktīvu. Šajā ziņā no minētās normas dažādām valodu versijām, jo īpaši bulgāru, spāņu, vācu, grieķu, angļu un itāļu valodas, izriet, ka 1. panta 1. punktā minētie dažādie nolūki atbilst attiecīgi noziedzīgu nodarījumu “novēršanai”, to “atklāšanai”, šādu nodarījumu “izmeklēšanai”, “saukšanai pie atbildības” par šādiem nodarījumiem un “kriminālsodu izpildei”, tostarp “pasargāšanai” no “draudiem sabiedriskajai drošībai” un šādu draudu “novēršanai”.

43

Turpinot – minētās direktīvas 4. panta 2. punkta formulējums, kurā noteikts, ka apstrāde “nolūkos, kuri ir izklāstīti 1. panta 1. punktā, bet nav tie paši, kādos personas dati tika vākti”, ir atļauta, ja tiek ievērotas šajā normā izklāstītās prasības, skaidri apstiprina, ka minētajā 1. panta 1. punktā uzskaitītie termini, proti, “novēršana”, “atklāšana”, “izmeklēšana”, “saukšana pie atbildības” par tiem, “kriminālsodu izpilde”, “pasargāšana pret draudiem sabiedrības drošībai” un “šādu draudu novēršana”, attiecas uz vairākiem atšķirīgiem personas datu apstrādes nolūkiem, kas ietilpst tās pašas direktīvas piemērošanas jomā.

44

Tādējādi no Direktīvas 2016/680 1. panta 1. punkta kopsakarā ar 4. panta 2. punktu izriet, ka gadījumā, ja personas dati ir vākti, lai “atklātu” un “izmeklētu” noziedzīgu nodarījumu, un tālāk apstrādāti, lai “sauktu pie atbildības” par šo nodarījumu, vākšana un apstrāde kalpo dažādiem nolūkiem.

45

Visbeidzot jāatzīmē, ka saskaņā ar tās pašas direktīvas 6. pantu dalībvalstīm ir pienākums noteikt, ka pārzinim attiecīgā gadījumā un ciktāl iespējams ir skaidri jānošķir dažādu datu subjektu kategoriju personas dati, piemēram, citastarp tie, kas minēti šā panta a), b) un c) punktā, proti, attiecīgi personas, attiecībā uz kurām pastāv nopietns iemesls uzskatīt, ka tās ir izdarījušas vai drīzumā izdarīs noziedzīgu nodarījumu, personas, kas ir notiesātas par noziedzīgu nodarījumu, un noziedzīgā nodarījumā cietušie vai personas, attiecībā uz kurām konkrēti fakti liek uzskatīt, ka tās varētu būt noziedzīgā nodarījumā cietušie.

46

Tāpēc ir jāuzskata, ka persona, kuras personas dati tiek apstrādāti, lai to sauktu pie atbildības, ietilpst to personu kategorijā, attiecībā uz kurām ir nopietni iemesli uzskatīt, ka tās ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu Direktīvas 2016/680 6. panta a) punkta izpratnē. No tā izriet, ka tad, ja – kā pirmajā jautājumā minētajā gadījumā – šī persona sākotnēji tika uzskatīta par noziedzīgā nodarījumā cietušo šīs direktīvas 6. panta c) punkta izpratnē, šī apstrāde tādējādi atspoguļo šīs personas kategorijas maiņu, kas pārzinim ir jāņem vērā, atbilstoši minētajā pantā paredzētajai prasībai skaidri nošķirt dažādu personu kategoriju datus.

47

Tomēr jānorāda, ka ne Direktīvas 2016/680 1. panta 1. punktā, ne tās 4. panta 2. punktā nav atsauces uz šīs direktīvas 6. pantu vai šā panta saturu, lai noteiktu to personas datu apstrādes nolūku, kas ietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā.

48

Turklāt, kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 62. punktā, Direktīvas 2016/680 6. pantā lietotais formulējums “attiecīgā gadījumā, cik iespējams” skaidri norāda, ka ne vienmēr ir iespējams skaidri nošķirt šādus datus, jo īpaši tad, ja, kā šajā gadījumā, dati tiek vākti noziedzīga nodarījuma “izmeklēšanas” vai “atklāšanas” nolūkā, jo viena un tā pati persona var atbilst vairākām šīs direktīvas 6. pantā minētajām personu kategorijām un attiecīgās kategorijas var mainīties izmeklēšanas gaitā atkarībā no attiecīgo faktu pakāpeniskas noskaidrošanas.

49

No tā jāsecina, ka 6. pantā ir paredzēts pienākums, kas atšķiras no 4. panta 2. punktā paredzētā pienākuma, un – kā to dara ģenerāladvokāts secinājumu 61.–64. punktā – jāteic, ka šis pienākums nav būtisks, lai noteiktu, vai personas datu apstrāde kalpo citam nolūkam, nevis tam, kuram dati tika savākti, šīs tiesību normas izpratnē.

50

Otrkārt par attiecīgā tiesiskā regulējuma kontekstu jānorāda, ka Direktīvas 2016/680 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā ir noteikts, pirmām kārtām, ka personas dati ir jāvāc konkrētiem, skaidriem un leģitīmiem nolūkiem un tie nedrīkst tikt apstrādāti ar šiem nolūkiem nesaderīgā veidā un, otrām kārtām, šiem datiem ir jābūt atbilstīgiem, būtiskiem un tie nedrīkst būt pārmērīgi, ņemot vērā nolūkus, kādos tos apstrādā. Šīs abas prasības būtībā identiskā formulējumā ir izklāstītas VDAR 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, kur ir precizēts, ka tās atbilst attiecīgi nolūka ierobežojumu un datu minimizēšanas principiem.

51

Šādā gadījumā, ņemot vērā minētās direktīvas 29. apsvērumu, ir jākonstatē, ka tās 4. panta 2. punkts atļauj personas datu turpmāku apstrādi citā nolūkā, nevis tajā, kādam tie tika savākti, ar nosacījumu, ka šis nolūks ir viens no šīs pašas direktīvas 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem un ka apstrāde atbilst abiem 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. Pirmām kārtām, pārzinim šādos nolūkos ir jāvar apstrādāt šādus personas datus saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesībām. Otrām kārtām, apstrādei jābūt vajadzīgai un samērīgai ar šo citu nolūku.

52

Jo īpaši personas datus, kas savākti noziedzīgu nodarījumu “novēršanas”, “atklāšanas” vai “izmeklēšanas” nolūkos, vajadzības gadījumā var tālāk apstrādāt dažādas kompetentās iestādes, lai “sauktu pie atbildības” par tiem vai “izpildītu kriminālsodus”, ja ir konstatēts noziedzīgs nodarījums un tāpēc ir nepieciešama tiesībaizsardzība.

53

Tomēr, vācot personas datus noziedzīgu nodarījumu “atklāšanas” un “izmeklēšanas” nolūkā, kompetentajām iestādēm ir pienākums savākt visus datus, kas var būt būtiski, lai konstatētu faktus, kuri veido attiecīgo noziedzīgo nodarījumu, stadijā, kad tie vēl nav pierādīti. Savukārt saistībā ar personas datu apstrādi “saukšanas pie atbildības” nolūkā šo datu mērķis ir pierādīt pie atbildības saucamajām personām inkriminēto faktu pietiekamību, kā arī šo faktu krimināltiesiskās kvalifikācijas pareizību, lai ļautu kompetentajai tiesai pieņemt nolēmumu.

54

Tāpēc, no vienas puses, personas dati, kas vajadzīgi noziedzīga nodarījuma “atklāšanai” un “izmeklēšanai”, sistemātiski nebūs nepieciešami “saukšanai pie atbildības” par noziedzīgu nodarījumu. No otras puses, personas datu apstrādes sekas datu subjektiem, iespējams, būs būtiski atšķirīgas, jo īpaši attiecībā uz iejaukšanās pakāpi viņu tiesībās uz šo datu aizsardzību un šīs apstrādes ietekmi uz viņu juridisko situāciju attiecīgajā kriminālprocesā.

55

Turklāt jāatzīmē, ka 4. panta 2. punkta darbības joma neaprobežojas tikai ar personas datu apstrādi, ko veic saistībā ar to pašu noziedzīgo nodarījumu, ar kuru pamatota šo datu vākšana. Kā noteikts Direktīvas 2016/680 27. apsvērumā, tajā ir ņemta vērā nepieciešamība noziedzīgu nodarījumu apkarošanā kompetentajām iestādēm personas datus apstrādāt cita nolūkā nekā tas, kurā tie sākotnēji tika savākti, citastarp, lai iegūtu izpratni par noziedzīgām darbībām un konstatētu saikni starp dažādiem atklātajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

56

No iepriekš minētā izriet – lai izpildītu Direktīvas 2016/680 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās prasības, novērtējums par to, vai šīs prasības ir ievērotas apstrādē, ko tas pats vai cits pārzinis veic attiecībā uz personas datiem kādā no 1. panta 1. punktā paredzētajiem nolūkiem, kas nav nolūks, kuram šie dati tika vākti, ir jāveic, katru no 1. panta 1. punktā minētajiem nolūkiem aplūkojot kā konkrētu un atšķirīgu.

57

Treškārt, par attiecīgā regulējuma mērķiem ir jānorāda, kā izriet no Direktīvas 2016/680 10. un 11. apsvēruma, ka Savienības likumdevējs ir paredzējis pieņemt noteikumus, kuros ir ņemta vērā šīs direktīvas aptvertās jomas specifika.

58

Šajā ziņā tās 12. apsvērumā ir noteikts, ka darbības, ko veic policija vai citas tiesībaizsardzības iestādes, galvenokārt ir vērstas uz to, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, tostarp policijas darbības, iepriekš nezinot, vai notikušais ir vai nav noziedzīgs nodarījums.

59

No tā izriet, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies pieņemt noteikumus, kas atbilst kompetento iestāžu veikto darbību specifikai šajā direktīvā reglamentētajā jomā, vienlaikus ņemot vērā to, ka tās ir atšķirīgas darbības ar saviem īpašiem nolūkiem.

60

Šādu interpretāciju, ņemot vērā attiecīgā noteikuma kontekstu un mērķus, kas izvirzīti regulējumā, kura daļa tas ir, apstiprina regulējuma tapšanas gaita, jo īpaši Padomes paskaidrojuma raksts: Padomes Nostāja (ES) Nr. 5/2016 pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV 2016, C 158, 46. lpp.). Paskaidrojuma rakstā Padome pamato minētā noteikuma iekļaušanu Direktīvā 2016/680, norādot, ka tas “dod iespēju, piemēram, prokuroram apstrādāt tos pašus personas datus saukšanai pie atbildības par noziegumu, kurus nozieguma atklāšanai apstrādāja policija, ņemot vērā, ka uz abiem piemērā minētajiem nolūkiem attiecas [minētās direktīvas] 1. panta 1. punkts”.

61

Tātad iesniedzējtiesai, lai atrisinātu strīdu pamatlietā, ir jānosaka, vai Petrihas rajona prokuratūras veiktā VS personas datu apstrāde nolūkā šo personu saukt pie atbildības varēja tikt atļauta, ņemot vērā Direktīvas 2016/680 4. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus, pārbaudot, vai, pirmkārt, Bulgārijas krimināltiesības ļāva šai iestādei veikt šo apstrādi un, otrkārt, vai tā bija vajadzīga un samērīga ar nolūku, kuram tā tika veikta.

62

Šajā ziņā jānorāda – lai izvērtētu šādas apstrādes nepieciešamību un samērīgumu, iesniedzējtiesa attiecīgā gadījumā var ņemt vērā to, ka iestādei, kas ir atbildīga par saukšanu pie atbildības, ir jābūt iespējai paļauties uz šīs izmeklēšanas gaitā iegūtajiem datiem kā pierādījumiem par noziedzīgo nodarījumu veidojošiem faktiem, it īpaši datiem attiecībā uz noziedzīgajā nodarījumā iesaistītajām personām, ciktāl šie dati ir nepieciešami, lai tās identificētu un noteiktu viņu līdzdalību.

63

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2016/680 1. panta 1. punkts kopsakarā ar tās 4. panta 2. punktu un 6. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka personas dati tiek apstrādāti citā nolūkā, nevis tajā, kādā tie tika savākti, ja šādu datu vākšana tikusi veikta, lai atklātu un izmeklētu noziedzīgu nodarījumu, taču apstrāde ir veikta, lai izmeklēšanas noslēgumā sauktu personu pie atbildības, turklāt neatkarīgi no apstākļa, ka šī persona datu vākšanas brīdī tika uzskatīta par cietušo, un ka šāda apstrāde ir atļauta atbilstoši šīs direktīvas 4. panta 2. punktam, ciktāl tajā tiek ievēroti šajā normā izvirzītie nosacījumi.

Par otro jautājumu

64

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, pirmkārt, vai Direktīvas 2016/680 3. panta 8. punkts un 9. panta 1. un 2. punkts, kā arī VDAR 2. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī regula ir piemērojama personas datu apstrādei, ko veic dalībvalsts prokuratūra, lai īstenotu savas tiesības uz aizstāvību tiesvedībā sakarā ar valsts atbildību, gadījumā, ja tā informē kompetento tiesu par to, ka pastāv lietas pret fizisku personu, kas ir puse šajā tiesvedībā, kuras ierosinātas minētās direktīvas 1. panta 1. punktā noteiktajos nolūkos, un nodod šīs lietas šai tiesai, un, ja tas tā ir, vai šīs regulas 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šādu personas datu apstrādi var uzskatīt par likumīgu, lai ievērotu pārziņa leģitīmās intereses šīs normas izpratnē.

Par pieņemamību

65

Rakstveida apsvērumos IVSS apšauba otrā jautājuma pieņemamību, pamatojoties uz to, ka iesniedzējtiesa to ir izvirzījusi, izskatot VS izvirzīto pamatu, kas ar pamatlietā aplūkoto lēmumu tika noraidīts kā nepieņemams, jo bija beidzies likumā noteiktais termiņš tā izvirzīšanai.

66

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa uzdevusi atbilstoši pašas noteiktajam tiesiskajam regulējumam un faktiskajiem apstākļiem, kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda, attiecas būtiskuma prezumpcija. Atteikties lemt par valsts tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu Tiesa var tikai tad, ja ir acīmredzams, ka Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas apstākļiem vai tās priekšmetu, ja problēmai ir hipotētisks raksturs vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie un tiesību apstākļi, kas vajadzīgi, lai sniegtu lietderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 27. septembris, Puškár, C‑73/16, EU:C:2017:725, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).

67

Šajā gadījumā jānorāda, kā ģenerāladvokāts to darījis secinājumu 76. un 77. punktā, ka jautājums par VS izvirzīto pamatu pieņemamību saistībā ar tā sūdzību IVSS pilnībā ietilpst iesniedzējtiesas kompetencē. Turklāt lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu šī tiesa ir norādījusi, ka tā otro jautājumu uzskata par būtisku, lai gan IVSS šā sprieduma 65. punktā minēto pamatu ir noraidījusi kā nepieņemamu. Katrā ziņā Tiesai nav atkārtoti jāizvērtē šis vērtējums.

68

No tā izriet, ka otrais jautājums ir pieņemams.

Par lietas būtību

– Par VDAR piemērošanu personas datu apstrādei, ko veic dalībvalsts prokuratūra, lai īstenotu savas tiesības uz aizstāvību tiesvedībā sakarā ar valsts atbildību

69

Pirmām kārtām, jānosaka, vai tas, ka dalībvalsts prokuratūra izmanto informāciju par fizisku personu, ko tā ir savākusi un apstrādājusi nolūkos, uz kuriem attiecas Direktīvas 2016/680 1. panta 1. punkts, lai īstenotu savas tiesības uz aizstāvību civilprocesā, ir “personas datu”“apstrāde” VDAR 4. panta 1. un 2. punkta izpratnē.

70

Vispirms jāatgādina, ka “personas dati” VDAR 4. panta 1. punkta izpratnē ir “jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu”, ņemot vērā, ka saskaņā ar judikatūru šī definīcija ir piemērojama, ja tās satura, nolūka un seku dēļ attiecīgā informācija ir saistīta ar konkrētu personu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 20. decembris, Nowak, C‑434/16, EU:C:2017:994, 35. punkts). Turklāt saskaņā ar VDAR 4. panta 2. punktu jēdziens “apstrāde” ir definēts kā “jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem”, kā, piemēram, “aplūkošana”, “izmantošana”, “izpaušana nosūtot”, “izplatot” vai “citādi darot tos pieejamus”. Šīs definīcijas atspoguļo Savienības likumdevēja mērķi piešķirt šiem abiem jēdzieniem plašu nozīmi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 20. decembris, Nowak, C‑434/16, EU:C:2017:994, 34. punkts, un 2022. gada 24. februāris, Valsts ieņēmumu dienests (Personas datu apstrāde nodokļu administrēšanas vajadzībām), C‑175/20, EU:C:2022:124, 35. punkts).

71

Šajā ziņā, no vienas puses, tas, ka atbildētājs civilprocesā savos procesuālajos rakstos vai tiesas sēdē kompetento tiesu informē, kaut arī lakoniski, par to, ka ir sāktas lietas pret fizisko personu, kas ir sākusi šo tiesvedību, jo īpaši noziedzīga nodarījuma “atklāšanas” vai “izmeklēšanas” nolūkos, nozīmē, ka atbildētājs ir “aplūkojis”, “izmantojis” un “izpaudis” vai “izplatījis”“personas datus” VDAR 4. panta 1. un 2. punkta nozīmē. Tādējādi gan satura, gan nolūka un seku ziņā šāda informācija ir saistīta ar konkrētu personu, kuru var identificēt gan pēc tās puses, kas to atklājusi, gan pēc tiesas, kurai tā tiek nosūtīta.

72

No otras puses, tas, ka tas pats atbildētājs pēc kompetentās tiesas pieprasījuma iesniedz lietas procesa materiālus par šo fizisko personu, nozīmē vismaz “personas datu”“izmantošanu” un “izpaušanu nosūtot” VDAR 4. panta 1. un 2. punkta nozīmē.

73

Otrām kārtām, jāatgādina, ka VDAR 2. panta 1. punktā ir plaši definēta šīs regulas materiālā piemērošanas joma (spriedums, 2021. gada 22. jūnijs, Latvijas Republikas Saeima (Pārkāpumu uzskaites punkti), C‑439/19, EU:C:2021:504, 61. punkts), kas ietver jebkādu “personas datu apstrād[i], kas pilnībā vai daļēji veikta ar automatizētiem līdzekļiem, un tādu personas datu apstrād[i], kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, ja apstrādi neveic ar automatizētiem līdzekļiem”. No šīs plašās definīcijas izriet, ka VDAR piemērošanas izņēmumi, kas uzskaitīti tās 2. panta 2. punktā, ir jāinterpretē šauri. Jo īpaši tas tā ir šā panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētajā izņēmuma gadījumā, kurš attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 24. februāris, Valsts ieņēmumu dienests (Personas datu apstrāde nodokļu administrēšanas vajadzībām), C‑175/20, EU:C:2022:124, 40. un 41. punkts un tajos minētā judikatūra).

74

Šai ziņā Tiesa ir nospriedusi, kā izriet no šīs regulas 19. apsvēruma, ka šo izņēmumu pamato apstāklis, ka personas datu apstrādi, ko šādos nolūkos veic kompetentās iestādes VDAR 2. panta 2. punkta d) apakšpunkta nolūkos, reglamentē speciāls Savienības tiesību akts, proti, Direktīva 2016/680, kura tika pieņemta tajā pašā dienā kā VDAR (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 24. februāris, Valsts ieņēmumu dienests (Personas datu apstrāde nodokļu administrēšanas vajadzībām), C‑175/20, EU:C:2022:124, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

75

Kā izriet no Direktīvas 2016/680 12. apsvēruma, Savienības likumdevējs šīs direktīvas 9. pantā ir paredzējis noteikumus par personas datu apstrādi nolūkiem, kas nav ietverti minētās direktīvas 1. panta 1. punktā, kuriem šie dati ir savākti.

76

Šajā ziņā Direktīvas 2016/680 9. panta 1. punktā ir paredzēts, pirmkārt, ka šāda personas datu apstrāde principā nevar tikt veikta, ja vien tā nav atļauta Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, un, otrkārt, ka šai apstrādei tad ir piemērojama VDAR, ja vien apstrāde netiek veikta saistībā ar darbību, kas neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā. Turklāt saskaņā ar šīs direktīvas 9. panta 2. punktu, ja vien apstrāde netiek veikta saistībā ar šādu darbību, apstrādei, ko kompetentās iestādes veic, izpildot tādus savus uzdevums, kuri nav tie, kas tiek veikti minētās direktīvas 1. panta 1. punktā minētajos nolūkos, ir piemērojama VDAR.

77

Šā sprieduma 71. un 72. punktā minētajos gadījumos personas datu vākšana un apstrāde, ko veic dalībvalsts prokuratūra noziedzīgu nodarījumu “novēršanas”, “atklāšanas”, “izmeklēšanas” vai “saukšanas pie atbildības” par tiem nolūkā, noteikti ir personas datu apstrāde Direktīvas 2016/680 1. panta 1. punktā paredzētajiem nolūkiem šīs direktīvas 9. panta 1. un 2. punkta izpratnē.

78

Tomēr, pat ja prasība sakarā ar valsts atbildību ir celta iespējamu prokuratūras pieļautu pārkāpumu dēļ kriminālprocesā, kā, piemēram, šajā gadījumā apgalvoto tiesību uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu dēļ, valsts aizstāvības mērķis šādā tiesvedībā nav veikt šai prokuratūrai Direktīvas 2016/680 1. panta 1. punkta nolūkos uzticētos uzdevumus kā tādus.

79

Turklāt, ņemot vērā VDAR piemērošanas izņēmumu šauras interpretācijas principu, šī pati personas datu apstrāde nevar tikt uzskatīta par veiktu “darbībā, kura neietilpst Savienības tiesību darbības jomā”, VDAR 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta un Direktīvas 2016/680 9. panta 1. un 2. punkta izpratnē. No judikatūras izriet, ka šīs frāzes vienīgais mērķis ir no VDAR piemērošanas jomas izslēgt personas datu apstrādi, ko publiskās iestādes veic saistībā ar tādu darbību, kura vērsta uz valsts drošības aizsardzību, vai saistībā ar tādu darbību, kura var tikt iekļauta tajā pašā kategorijā. Taču publiskās iestādes kā atbildētājas dalībai tiesvedībā sakarā ar valsts atbildību nedz nav mērķa aizsargāt valsts drošību, nedz to var ietvert tajā pašā darbības kategorijā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 22. jūnijs, Latvijas Republikas Saeima (Pārkāpumu uzskaites punkti), C‑439/19, EU:C:2021:504, 66.68. punkts un tajos minētā judikatūra).

80

Trešām kārtām, jānorāda, ka, piemērojot VDAR šā sprieduma 71. un 72. punktā minētajām datu apstrādes darbībām, prokuratūra ir jāuzskata par “pārzini” ne tikai VDAR 4. panta 7. punkta, bet arī Direktīvas 2016/680 3. panta 8. punkta izpratnē, jo tā “[viena pati] vai kopīgi ar citām personām”“nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus” pēdējās minētās normas izpratnē. Šī iestāde kā puse tiesvedībā ir tā, kas informē kompetento tiesu, ka attiecībā uz pretējo pusi ir bijušas sāktas krimināllietas, un kas tai nosūta šo lietu materiālus. Tās kā “pārziņa” statuss, ņemot vērā šā jēdziena plašo definīciju, kura mērķis ir nodrošināt datu subjektu efektīvu un visaptverošu aizsardzību, nav atkarīgs no tās iesaistīšanās pakāpes un atbildības līmeņa, kas var atšķirties no kompetentās tiesas – kura ir atbildīga par šādu apstrādes darbību atļaušanu vai pat uzdošanu – statusa (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 29. jūlijs, Fashion ID, C‑40/17, EU:C:2019:629, 66.70. punkts).

81

Neatkarīgi no tā, vai šā sprieduma 80. punktā minētās datu apstrādes darbības ietilpst Direktīvas 2016/680 9. panta 1. vai 2. punkta piemērošanas jomā, no šo punktu formulējuma un to sasaistes ir skaidrs, ka VDAR ir piemērojama jebkurai personas datu, kas savākti minētās direktīvas 1. panta 1. punktā noteiktajiem nolūkiem, apstrādei citos nolūkos, ja vien attiecīgā apstrāde neietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā, tostarp, ja “pārzinis” minētās direktīvas 3. panta 8. punkta izpratnē ir “kompetentā iestāde” tās 3. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē un veic personas datu apstrādi saistībā ar uzdevumiem, kas nav uzdevumi, kurus veic minētās direktīvas 1. panta 1. punktā noteiktajos nolūkos.

82

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jākonstatē, ka VDAR ir piemērojama personas datu apstrādei, ko veic dalībvalsts prokuratūra, lai īstenotu savas tiesības uz aizstāvību tiesvedībā sakarā ar valsts atbildību, ja, no vienas puses, tā informē kompetento tiesu par to, ka ir lietas pret fizisku personu, kas ir šīs tiesvedības puse, kuras ir bijušas ierosinātas Direktīvas 2016/680 1. panta 1. punktā paredzētajiem mērķiem, un, no otras puses, tā nodod šo lietu materiālus šai tiesai.

– Par dalībvalsts prokuratūras veiktās personas datu apstrādes likumību nolūkā īstenot savas tiesības uz aizstāvību tiesvedībā sakarā ar valsts atbildību

83

Jāatgādina, ka VDAR 6. pantā ir sniegts izsmeļošs un ierobežots to gadījumu uzskaitījums, kuros personas datu apstrāde var tikt uzskatīta par likumīgu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 22. jūnijs, Latvijas Republikas Saeima (Pārkāpumu uzskaites punkti), C‑439/19, EU:C:2021:504, 99. punkts).

84

Kā viens no šiem gadījumiem VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā ir paredzēta apstrāde, kas vajadzīga, lai veiktu uzdevumu sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, un regulas 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkts attiecas uz apstrādi, kas ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm. Saskaņā ar minētās regulas 6. panta 1. punkta otro daļu tās 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktu nepiemēro apstrādei, ko veic publiskas iestādes, pildot savus uzdevumus.

85

Jāatzīmē, kā Eiropas Komisija pamatoti ir norādījusi rakstveida apsvērumos, ka no VDAR 6. panta 1. punkta otrās daļas formulējuma skaidri izriet, ka uz personas datu apstrādi, ko veic publiska iestāde, pildot savus uzdevumus, nevar attiecināt VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktu, kas attiecas uz personas datu apstrādi, kura nepieciešama pārziņa leģitīmo interešu nodrošināšanai. Kā izriet no VDAR 47. apsvēruma un kā ir norādījusi Komisija, pēdējā minētā tiesību norma nav piemērojama šādai datu apstrādei, jo tās juridiskais pamats ir jāparedz likumdevējam. No tā izriet, ka tad, ja publiskās iestādes veiktā apstrāde ir nepieciešama, lai pildītu uzdevumu sabiedrības interesēs, un tādējādi tā ietilpst minētās regulas 6. panta 1. punkta otrajā daļā minēto uzdevumu klāstā, VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkta un 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta piemērošana izslēdz viena otru.

86

Tādēļ, pirms tiek izskatīts jautājums par VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta piemērošanu, jānosaka, vai tas, ka dalībvalsts prokuratūra, apstrādājot personas datus, kas sākotnēji savākti vienam vai vairākiem Direktīvas 2016/680 1. panta 1. punktā noteiktajiem nolūkiem, lai nodrošinātu valsts vai publiskas struktūras aizsardzību tiesvedībā par to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies valsts vai publiskas struktūras vainas dēļ, tai pildot savus uzdevumus, ir nepieciešams uzdevumu sabiedrības interesēs izpildei vai likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanai minētās regulas 6. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkta nozīmē.

87

Kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 94. un 100. punktā, gadījumos, kad prokuratūrai ir pienākums aizstāvēt valsts tiesiskās un mantiskās intereses tiesvedībā sakarā ar atbildību, kurā vēršas pret šīs publiskās iestādes uzdevumiem sabiedrības interesēs, kas tai uzticēti krimināllietās, šo interešu aizstāvība saskaņā ar valsts tiesībām var būt uzdevums, ko veic sabiedrības interesēs šīs regulas 6. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkta izpratnē.

88

Pirmkārt, īstenojot procesuālās tiesības, kas minētajai publiskajai iestādei piešķirtas kā atbildētājai, tā saglabā tiesisko drošību attiecībā uz sabiedrības interesēs veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem, pret kuriem vēršas prasītājs. Tās nostāja attiecībā uz prasītāja līdzekļiem un argumentiem attiecīgā gadījumā var novērst risku, ka tie varētu apdraudēt to noteikumu efektīvu piemērošanu, par ko tā ir atbildīga saistībā ar uzdevumiem, kuru veikšanas pārkāpums tai tiek pārmests.

89

Otrkārt, šī pati publiskā iestāde, izmantojot savus pamatus un argumentus aizstāvības procesā, var norādīt uz prasītāja prasījumu par zaudējumu atlīdzību iespējamo nepamatotību vai pārmērīgumu, it īpaši, lai novērstu to, ka tiesvedībā sakarā ar atbildību apstrīdēto sabiedriskas nozīmes uzdevumu izpildi kavē iespējamās prasības par zaudējumu atlīdzību, ja šie uzdevumi var ietekmēt privātpersonu intereses.

90

Šajā ziņā nav nozīmes tam, ka tiesvedībā sakarā ar valsts atbildību prokuratūra darbojas kā atbildētāja vienlīdzīgi ar citām pusēm un neīsteno valsts varas prerogatīvas, kā tas ir, tai veicot savus uzdevumus krimināllietās.

91

Šajā lietā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un no Bulgārijas valdības sniegtās informācijas, atbildot uz Tiesas jautājumiem, izriet, ka tiesvedība sakarā ar atbildību, kas daļēji ir pamatlietas pamatā, ir pamatota ar šā sprieduma 26. punktā minēto Valsts un valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, ar kuru ir izveidota valsts atbildības sistēma par zaudējumiem, kas nodarīti, pārkāpjot tiesības uz lietas izskatīšanu un izlemšanu saprātīgā termiņā, un ka saskaņā ar šā likuma 7. pantu tieši iestāde, kuras prettiesiskie akti, darbība vai bezdarbība ir radījuši kaitējumu, ir puse tiesvedībā un kā tāda procesuālā ziņā stājas valsts vietā.

92

Tādējādi iestādes, kas radījusi apgalvotos zaudējumus, loma šādā tiesvedībā sakarā ar atbildību atšķiras no atbildētāja lomas valsts regresa prasībā pret valsts amatpersonu, kuras personiskā atbildība ir iestājusies pienākumu neizpildes dēļ, jo pēdējā minētajā gadījumā šī loma ir vērsta uz privāto interešu aizstāvību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 18. maijs, AsociaţiaForumul Judecătorilor din România u.c., C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393, 225. punkts).

93

Tāpēc, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāuzskata, ka personas datu, kas sākotnēji savākti un apstrādāti vienā vai vairākos Direktīvas 2016/680 1. panta 1. punktā minētajos nolūkos, apstrāde, ko veic dalībvalsts prokuratūra, lai nodrošinātu valsts aizsardzību saistībā ar zaudējumu atlīdzības prasību, kuri radušies prokuratūras vainas dēļ, tai pildot savus uzdevumus, principā neietilpst VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta, bet drīzāk VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkta piemērošanas jomā.

94

Turklāt nevar izslēgt, ka gadījumā, ja dalībvalsts prokuratūra, lai aizstāvētu valsti prasībā par zaudējumu atlīdzību, nosūta personas datus kompetentajai tiesai pēc tās lūguma, uz šo nosūtīšanu var attiekties arī VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta darbības joma, ja saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem minētajai prokuratūrai ir pienākums rīkoties pēc šāda lūguma.

95

Šādos apstākļos, lai konstatētu, ka tāda personas datu apstrāde kā pamatlietā aplūkotā ietilpst VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas noteikumu piemērošanas jomā, iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai saskaņā ar šīs regulas 6. panta 3. punktu valsts tiesību aktos ir noteikts, pirmkārt, šādas apstrādes pamats un, otrkārt, nolūki, kādos tā tiek veikta, vai attiecībā uz 6. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktu – ka apstrāde ir vajadzīga, lai prokuratūra veiktu uzdevumu sabiedrības interesēs.

96

Turklāt iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai fakts, ka prokuratūra par prasības sakarā ar atbildību iesniedzēju ir sniegusi informāciju, kas ietverta lietās, kuras ir ierosinātas citās lietās, nevis lietā, sakarā ar kuru celta minētā prasība, atbilst citām VDAR noteiktajām prasībām, un jo īpaši VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajam “datu minimizēšanas” principam, saskaņā ar kuru personas datiem jābūt adekvātiem, atbilstīgiem un jāietver tikai tas, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos un kas ir samērīguma principa izpausme (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 22. jūnijs, Latvijas Republikas Saeima (Pārkāpumu uzskaites punkti), C‑439/19, EU:C:2021:504, 98. punkts). Turklāt tai ir jāpārbauda, vai šī personas datu apstrāde ir veikta saskaņā ar atbilstošām garantijām, jo īpaši iespēju efektīvi komentēt informāciju un pierādījumus, ko šajā kontekstā sniedz prokuratūra, kā arī saskaņā ar VDAR 21. panta 1. punktu iebilst pret šādas informācijas un pierādījumu izpaušanu kompetentajai tiesai, ievērojot valsts tiesību aktos paredzētos iebilšanas tiesību ierobežojumus saskaņā ar minētās regulas 23. panta 1. punktu.

97

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka:

Direktīvas 2016/680 3. panta 8. punkts un 9. panta 1. un 2. punkts, kā arī VDAR 2. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī regula ir piemērojama personas datu apstrādei, ko veic dalībvalsts prokuratūra, lai īstenotu savas tiesības uz aizstāvību tiesvedībā sakarā ar valsts atbildību, ja, no vienas puses, tā informē kompetento tiesu par to, ka ir lietas pret fizisku personu, kas ir šīs tiesvedības puse, kuras ir bijušas ierosinātas Direktīvas 2016/680 1. panta 1. punktā paredzētajiem nolūkiem, un, no otras puses, tā nodod šo lietu materiālus šai tiesai;

VDAR 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja prasība sakarā ar valsts atbildību ir balstīta uz prokuratūras pieļautajiem pārkāpumiem, tai pildot uzdevumus krimināllietās, šādu personas datu apstrādi var uzskatīt par likumīgu, ja tā ir nepieciešama, lai veiktu uzdevumu sabiedrības interesēs minētās regulas 6. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkta izpratnē, lai aizstāvētu valsts tiesiskās un mantiskās intereses, ko uzticēts veikt prokuratūrai saistībā ar minēto tiesvedību, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka personas datu apstrāde atbilst visām piemērojamajām prasībām, kas ietvertas šajā regulā.

Par tiesāšanās izdevumiem

98

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

 

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI, 1. panta 1. punkts kopsakarā ar tās 4. panta 2. punktu un 6. pantu

ir jāinterpretē tādējādi, ka

personas dati tiek apstrādāti citā nolūkā, nevis tajā, kādā tie tika savākti, ja šādu datu vākšana tikusi veikta, lai atklātu un izmeklētu noziedzīgu nodarījumu, taču apstrāde ir veikta, lai izmeklēšanas noslēgumā sauktu personu pie atbildības, turklāt neatkarīgi no apstākļa, ka šī persona datu vākšanas brīdī tika uzskatīta par cietušo, un ka šāda apstrāde ir atļauta atbilstoši šīs direktīvas 4. panta 2. punktam, ciktāl tajā tiek ievēroti šajā normā izvirzītie nosacījumi.

 

2)

Direktīvas 2016/680 3. panta 8. punkts un 9. panta 1. un 2. punkts, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 2. panta 1. un 2. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

šī regula ir piemērojama personas datu apstrādei, ko veic dalībvalsts prokuratūra, lai īstenotu savas tiesības uz aizstāvību tiesvedībā sakarā ar valsts atbildību, ja, no vienas puses, tā informē kompetento tiesu par to, ka ir lietas pret fizisku personu, kas ir šīs tiesvedības puse, kuras ir bijušas ierosinātas Direktīvas 2016/680 1. panta 1. punktā paredzētajiem nolūkiem, un, no otras puses, tā nodod šo lietu materiālus šai tiesai.

 

3)

Regulas 2016/679 6. panta 1. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

gadījumā, ja prasība sakarā ar valsts atbildību ir balstīta uz prokuratūras pieļautajiem pārkāpumiem, tai pildot savus uzdevumus krimināllietās, šādu personas datu apstrādi var uzskatīt par likumīgu, ja tā ir nepieciešama, lai veiktu uzdevumu sabiedrības interesēs minētās regulas 6. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkta izpratnē, lai aizstāvētu valsts tiesiskās un mantiskās intereses, ko uzticēts veikt prokuratūrai saistībā ar minēto tiesvedību, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka personas datu apstrāde atbilst visām piemērojamajām prasībām, kas ietvertas šajā regulā.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – bulgāru.