–

Energieversorgungscenter Dresden‑Wilschdorf GmbH & Co. KG vārdā – T. Heymann un C. Telschow, Rechtsanwälte,

–

Bundesrepublik Deutschland vārdā – I. Budde, J. Steegmann un A. Leskovar, pārstāves,

–

Vācijas valdības vārdā – J. Möller un S. Eisenberg, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – G. Wils un B. De Meester, kā arī A. C. Becker, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV 2003, L 275, 32. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/29/EK (2009. gada 23. aprīlis) (OV 2009, L 140, 63. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 2003/87”), jo īpaši tās 2. panta 1. punktu un 3. panta e) punktu; “corrected eligibility ratio” (koriģētās kvotas atbilstīguma koeficients), kas minēts Eiropas Komisijas tīmekļvietnē pieejamajā Data Collection Template (datu vākšanas veidne), kā arī Komisijas Lēmumu 2011/278/ES (2011. gada 27. aprīlis), ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (OV 2011, L 130, 1. lpp.), jo īpaši tā 6. panta 1. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Energieversorgungscenter Dresden‑Wilschdorf GmbH & Co. KG (turpmāk tekstā – “EDW”) un Bundesrepublik Deutschland (Vācijas Federatīvā Republika) par lūgumu piešķirt bezmaksas siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas kvotas (turpmāk tekstā – “emisijas kvotas”) ar gāzes dzinējiem darbināmai rūpnieciskai koģenerācijas stacijai, kurā kā palīgiekārtas tiek izmantotas absorbcijas dzesēšanas mašīnas.

3

Direktīvas 2003/87 20. apsvērums ir formulēts šādi:

“Šī direktīva sekmēs to tehnoloģiju izmantošanu, kurām lielāka energoefektivitāte, ietverot koģenerāciju, kurās rodas mazāk emisiju uz izlaides vienību, savukārt direktīva, ko Eiropas Parlaments un Padome paredz pieņemt par koģenerācijas perspektīvām, kuru pamatā ir lietderīgā siltuma pieprasījums iekšējā enerģijas tirgū, veicinās tieši koģeneratīvo tehnoloģiju attīstību.”

4

Šīs direktīvas 2. panta “Darbības joma” 1. punktā ir paredzēts:

“Šī direktīva attiecas uz emisijām no I pielikumā minētajām darbībām un II pielikumā minētajām siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm.”

5

Minētās direktīvas 3. pantā “Definīcijas” ir noteikts:

“Šajā direktīvā izmantotas šādas definīcijas:

[..]

[..]

[..]

6

Direktīvas 2003/87 8. pantā “Saskaņošana ar Direktīvu 96/61/EK” ir paredzēts:

“Dalībvalstis nepieciešamības gadījumā rīkojas, lai nodrošinātu to, ka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauju piešķiršanas nosacījumi un procedūra tiek saskaņota ar [Padomes] Direktīvā 96/61/EK [(1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV 1996, L 257, 26. lpp.)] paredzētās atļaujas piešķiršanas nosacījumiem un procedūru, ja ar iekārtu veic minētās direktīvas I pielikumā iekļautās darbības. Šīs direktīvas 5., 6. un 7. panta prasības var iekļaut [Direktīvas 96/61] procedūrās.”

7

Saskaņā ar šīs direktīvas 10.a pantu “Kopienas mēroga pagaidu noteikumi, lai saskaņotu bezmaksas kvotu piešķiršanu”:

“1.   “Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim pieņem Kopienas mērogā pilnībā saskaņotus īstenošanas noteikumus [..] kvotu saskaņotai sadalei [..].

[..]

Pirmajā daļā minētajos noteikumos pēc iespējas paredz Kopienas mēroga ex ante līmeņatzīmes, lai panāktu, ka kvotu sadale rosina samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un izmantot energoefektīvas tehnoloģijas, uzmanību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, augstas efektivitātes koģenerācijai, energoefektīvai dūmgāzu izmantošanai, biomasas izmantošanai un CO2 uztveršanai, transportēšanai un uzglabāšanai, ja šādas iekārtas ir pieejamas; kvotu sadale nerada stimulu palielināt emisijas. [..]

[..]

3.   Ievērojot 4. un 8. punktu un neatkarīgi no 10.c panta noteikumiem bezmaksas kvotas nesadala elektroenerģijas ražošanas iekārtām, CO2 uztveršanas iekārtām, CO2 transportēšanas cauruļvadiem vai CO2 uzglabāšanas vietām.

4.   Bezmaksas kvotas sadala centralizētai siltumapgādei, kā arī augstas efektivitātes koģenerācijai (kā definēts [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvā 2004/8/EK [(2004. gada 11. februāris) par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū, un ar kuru groza Direktīvu 92/42/EEK (OV 2004, L 52, 50. lpp.)]), ja ir ekonomiski pamatots pieprasījums pēc siltuma ražošanas vai dzesēšanas. [..]

[..]

11.   Ievērojot 10.b pantu, bezmaksas kvotu apjoms, ko sadala saskaņā ar šā panta 4. līdz 7. punktu, 2013. gadā ir 80 % no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minētajiem noteikumiem. Pēc tam bezmaksas kvotas ik gad[u] samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā piešķirtu 30 % bezmaksas kvotu un lai 2027. gadā netiktu piešķirtas bezmaksas kvotas.

12.   Ievērojot 10.b pantu, 2013. gadā un katrā turpmākajā gadā līdz 2020. gadam iekārtām tajās nozarēs vai apakšnozarēs, kurās pastāv būtisks CO2 emisiju pārvirzes risks, atbilstoši 1. punktam piešķir bezmaksas kvotas 100 % apmērā no apjoma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minētajiem noteikumiem.

[..]”

8

Saskaņā ar minētās direktīvas 13. panta 1. punktu trešais tirdzniecības periods ilgst astoņus gadus, t.i., no 2013. līdz 2020. gadam (turpmāk tekstā – “trešais tirdzniecības periods”).

9

Lēmuma 2011/278 3. pants “Definīcijas” ir izteikts šādi:

“Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

[..]

[..].”

10

Šā lēmuma 6. panta “Iedalījums apakšiekārtās” 1. punktā ir paredzēts:

“Šā lēmuma vajadzībām dalībvalstis katru iekārtu, kas ir tiesīga bez maksas saņemt emisiju kvotas saskaņā ar 10.a pantu Direktīvā [2003/87], pēc vajadzības sadala vienā vai vairākās šādās apakšiekārtās:

Apakšiekārtas, cik vien iespējams, atbilst iekārtas fiziskajām daļām.

Siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtām, kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtām un procesa emisiju apakšiekārtām dalībvalstis, pamatojoties uz NACE un Prodcom kodiem, nepārprotami norāda, vai attiecīgais process apkalpo vai neapkalpo nozari vai apakšnozari, kas uzskatāma par pakļautu nopietnam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam, kā noteikts [Komisijas] Lēmumā 2010/2/ES [(2009. gada 24. decembris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK nosaka sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks (OV 2010, L 1, 10. lpp.)].

Ja Savienības sistēmā iekļauta iekārta ir saražojusi un eksportējusi izmērāmu siltumu uz iekārtu vai citu vienību, kas nav iekļauta Savienības sistēmā, dalībvalstis atzīst, ka attiecīgais siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas process saistībā ar šo siltumu nenotiek nozarē vai apakšnozarē, kas uzskatāma par pakļautu nopietnam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam, kā noteikts Lēmumā [2010/2], ja vien kompetentā iestāde nav atzinusi, ka izmērāmā siltuma patērētājs pieder nozarei vai apakšnozarei, kas uzskatāma par pakļautu nopietnam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam, kā noteikts [minētajā lēmumā].”

11

Minētā lēmuma 7. pantā “Bāzes datu vākšana” ir noteikts:

“1.   Katrai esošajai iekārtai, kas ir tiesīga bez maksas saņemt emisiju kvotas saskaņā ar 10.a pantu Direktīvā [2003/87], tostarp iekārtām, kuras ekspluatē tikai dažkārt, jo īpaši iekārtām, kuras tur rezervē vai gatavībā, un iekārtām, kuras darbojas sezonāli, dalībvalstis katram gadam laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim vai, ja attiecināms, no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, kurā iekārta ir darbojusies, no operatora iegūst visu attiecīgo informāciju un datus par katru IV pielikumā uzskaitīto parametru.

[..]

5.   Dalībvalstis iegūst, reģistrē un dokumentē datus veidā, kas ļauj tos atbilstoši izmantot kompetentajai iestādei.

Dalībvalstis drīkst pieprasīt operatoram izmantot elektronisku veidlapu vai precizēt datnes formātu datu iesniegšanai. Tomēr dalībvalstis piekrīt, ka operators izmanto jebkādu elektroniskas veidlapas vai datnes formāta specifikāciju, ko Komisija publicējusi datu vākšanas vajadzībām saskaņā ar šo pantu, ja vien dalībvalsts veidlapas vai datnes formāta specifikācijā nav pieprasīts ievadīt vismaz tādus pašus datus.

[..]”

12

Direktīvas 2011/278 9. panta “Vēsturiskais darbības līmenis” 3. punktā ir paredzēts:

“Ar siltumu saistītais vēsturiskais darbības līmenis attiecas uz vidējo ikgadējo vēsturisko izmērāmā siltuma importu no Savienības sistēmas iekārtas vai ražošanu, vai abiem, bāzes perioda laikā, ko patērē iekārtas robežās produktu ražošanai vai mehāniskās enerģijas iegūšanai, kas nav elektrības ražošanai patērētā enerģija, siltumapgādei vai dzesēšanai, izņemot patēriņu elektroenerģijas ražošanai, vai ko eksportē uz iekārtām vai citām vienībām, uz kurām neattiecas Savienības sistēma, izņemot eksportu elektroenerģijas ražošanai, izsakot to teradžoulos gadā.”

13

Saskaņā ar šā lēmuma 10. pantu “Sadale iekārtas līmenī”:

“1.   Pamatojoties uz saskaņā ar 7. pantu savāktajiem datiem, dalībvalstis katram gadam aprēķina bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitu katrai esošai iekārtai to teritorijā, sākot no 2013. gada un turpmāk, saskaņā ar 2. līdz 8. punktu.

2.   Lai veiktu šādu aprēķinu, dalībvalstis vispirms šādā veidā nosaka provizorisko ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitu atsevišķi katrai apakšiekārtai:

[..]

[..].”

14

Lēmuma 2010/2 pielikuma 1.4. punktā starp nozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda pārvirzes risks, ir minēta elektronlampu un citu elektronisku sastāvdaļu ražošana, kas atbilst Eiropas Kopienu saimniecisko darbību vispārējās nomenklatūras (NACE) kodam 3210.

15

Komisijas Lēmuma 2014/746/ES (2014. gada 27. oktobris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK 2015.–2019. gada periodam nosaka sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks (OV 2014, L 308, 114. lpp.), ar kuru tika atcelts Lēmums 2010/2, pielikuma 1.1. punktā starp nozarēm, kurās pastāv šāds risks, ir minēta arī elektronlampu un citu elektronisku sastāvdaļu ražošana, kas turpmāk atbilst NACE kodam 2611.

16

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/331 (2018. gada 19. decembris), ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu (OV 2019, L 59, 8. lpp.), ietver VII pielikumu “Datu monitoringa metodes”. Šī pielikuma 7. punktā “Neto izmērāmā siltuma noteikšanas noteikumi” ir ietverts 7.1. punkts “Principi”, kura ceturtajā daļā ir paredzēts:

“Ja siltumu izmanto dzesēšanai absorbtīvās dzesēšanas procesā, par siltumu patērējošo procesu uzskata šo dzesēšanas procesu.”

17

Direktīvas 96/61, kas tika atcelta un aizstāta ar Direktīvu 2008/1, 2. pantā “Definīcijas” ir noteikts:

“Šajā direktīvā izmantotas šādas definīcijas:

[..]

[..]

[..].”

18

No Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV 2010, L 334, 17. lpp.) 1. apsvēruma izriet, ka ar to ir pārstrādātas septiņas direktīvas, tostarp Direktīva 2008/1.

19

Direktīvas 2010/75 3. pantā “Definīcijas” ir noteikts:

“Šajā direktīvā izmantotas šādas definīcijas:

[..]

[..].”

20

1974. gada 15. martaBundes‑Immissionsschutzgesetz (Federālais likums par emisiju ierobežošanu, BGBl. 1974 I, 721. lpp.), tā 2013. gada 17. maija redakcijā (BGBl. 2013 I, 1274. lpp.) (turpmāk tekstā – “BImSchG”), 4. panta “Atļaujas” 1. punktā ir paredzēts:

“Tādu iekārtu būvniecībai un ekspluatācijai, kuras to īpašību vai ekspluatācijas dēļ var radīt īpaši kaitīgas sekas videi, apdraudēt, būtiski kaitēt vai īpaši traucēt kopienu vai kaimiņus [..], ir jāsaņem atļauja [..].”

21

2011. gada 21. jūlijaTreibhausgas‑Emissionshandelsgesetz (Likums par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecību, BGBl. 2011 I, 1475. lpp.; turpmāk tekstā – “TEHG”) 2. pantā “Piemērošanas joma” ir noteikts:

“(1)   Šis likums attiecas uz 1. pielikuma 2. daļā minēto siltumnīcefekta gāzu emisijām, veicot tajā minēto darbību. Šo likumu piemēro iekārtām, kas minētas 1. pielikuma 2. daļā, arī tad, ja tās ir tādas iekārtas daļas vai palīgiekārtas, kas nav iekļautas 1. pielikuma 2. daļā.

(2)   Attiecībā uz iekārtām, kas minētas 1. pielikuma 2. daļas 2.–31. punktā, šī likuma piemērošanas joma aptver visas:

1. iekārtas daļas un procesa posmus, kas vajadzīgi tās ekspluatācijai, un

2. palīgiekārtas, kurām ir telpiska un darbības saikne ar 1. punktā minētajām iekārtas daļām un procesa posmiem un kuras var veicināt 1. pielikuma 2. daļā minēto siltumnīcefekta gāzu rašanos.

Pirmais teikums ir piemērojams mutatis mutandis 1. pielikuma 2. daļas 1. punktā minētajām sadedzināšanas vienībām.

[..]

(4)   Ja 1. pielikuma 2. daļas 2.–30. punktā minētajām iekārtām ir vajadzīga atļauja saskaņā ar BImSchG 4. panta 1. punkta trešo teikumu, tad specifikācijām, kuras minētas iekārtas atļaujā, kas piešķirta saskaņā ar BImSchG, ir izšķiroša nozīme attiecībā uz 2. un 3. punktā minēto iekārtu robežām. Pirmais teikums ir piemērojams mutatis mutandis 1. pielikuma 2. daļas 1. punktā minētajām sadedzināšanas vienībām. Gadījumos, kas minēti 1. punkta otrajā teikumā, pirmo teikumu mutatis mutandis piemēro specifikācijām, kuras minētas atļaujā, kas piešķirta saskaņā ar BImSchG attiecībā uz iekārtu daļām vai palīgiekārtām.”

22

TEHG 4. pantā “Atļauja attiecībā uz emisijām” ir noteikts:

“(1)   Iekārtas operatoram ir nepieciešama atļauja attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuras rada 1. pielikuma 2. daļas 1.–32. punktā minētā darbība. Atļauju piešķir kompetentā iestāde pēc iekārtas operatora pieprasījuma, ja šī iestāde, pamatojoties uz pieprasījumam iesniegtajiem dokumentiem, var pārliecināties par 3. punktā minētajām norādēm.

[..]

(4)   Attiecībā uz iekārtām, kurām atļauja ir piešķirta līdz 2013. gada 1. janvārim atbilstoši BImSchG normām, saskaņā ar emisiju ierobežošanas likumu atļauja ir tā, kas ir piešķirta saskaņā ar 1. punktu. Tomēr pirmajā teikumā minētajā gadījumā iekārtas operators var arī pieprasīt atsevišķu atļauju saskaņā ar 1. punktu. Šajā gadījumā pirmais teikums ir piemērojams tikai līdz atsevišķas atļaujas piešķiršanai.”

23

Minētā TEHG 9. panta “Bezmaksas emisijas kvotu sadale iekārtu operatoriem” 2. punktā ir paredzēts:

“Bezmaksas kvotu sadale ir atkarīga no tā, vai pieteikums ir iesniegts kompetentajā iestādē. [..]”

24

TEHG, tā 2019. gada 18. janvāra redakcijā (BGBl. 2019 I, 37. lpp.), 34. panta “Pārejas noteikums iekārtu operatoriem” 1. punktā ir paredzēts:

“(1)   Siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijām 1. pielikumā minēto darbību rezultātā attiecībā uz tirdzniecības periodu no 2013. līdz 2020. gadam ir jāturpina piemērot līdz 2019. gada 24. janvārim piemērojamās redakcijas 1.–36. pantu.”

25

2011. gada 26. septembraVerordnung über die Zuteilung von Treibhausgas‑Emissionsberechtigungen in der Handelsperiode 2013 bis 2020 (Noteikumi par siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas kvotu piešķiršanu tirdzniecības laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam, BGBl. 2011 I, 1921. lpp.) 2. panta “Definīcijas” 30. punktā “Piešķīruma elements ar siltuma līmeņatzīmi” ir paredzēts:

“Visas ievades, izvades un saistītās emisijas, uz kurām neattiecas piešķīruma elements 28. punkta izpratnē un kuras ir saistītas ar izmērāma siltuma ražošanu vai tā importu no iekārtām, uz ko attiecas [TEHG], ciktāl siltums nav ražots ne no elektrības, ne radīts slāpekļskābes ražošanā un nav patērēts elektrības ražošanai vai eksportēts ar mērķi ražot elektroenerģiju un ciktāl šis siltums:

26

Noteikumu par siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas kvotu piešķiršanu tirdzniecības laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam 3. pantā “Piešķīruma elementu noteikšana” ir noteikts:

“[..]

(2)   Lai noteiktu 1. punkta 2. apakšpunktā minēto piešķīruma elementu, izmērāma siltuma piegāde siltuma sadales tīklam ir uzskatāma par piegādi citai iekārtai 2. panta 30. punkta b) apakšpunkta izpratnē. [..]

(3)   Attiecībā uz 1. punkta 2.–4. apakšpunktā minētajiem kvotu piešķīruma elementiem pieteikuma iesniedzējam ir jānosaka atsevišķi kvotu piešķīruma elementi produktu ražošanas procesiem, kas attiecas uz nozarēm, kuras ir pakļautas pārvirzes riskam, un citiem procesiem. [..]

(4)   Attiecībā uz piešķīruma elementiem ar siltuma līmeņatzīmi, attiecinot tos uz atsevišķiem kvotu piešķiršanas elementiem 3. punkta izpratnē, ir jārīkojas šādi:

1. gadījumā, kad siltums tiek tieši piegādāts klientam, kas neietilpst TEHG piemērošanas jomā, šis siltums ir jāattiecina uz nozarēm, kurās pastāv pārvirzes risks, ja operators pierāda, ka klients pieder pie nozares, kura ir pakļauta pārvirzes riskam; saistībā ar pārējo daļu šis siltums ir jāattiecina uz nozarēm, kurās nepastāv pārvirzes risks;

2. piegādājot siltumu siltumenerģijas sadales tīkliem, pārvirzes riskam pakļautajām nozarēm piešķir daļu no kopējā siltumapgādes apjoma, kas atbilst siltumenerģijas daļai, kāda piegādāta klientiem pārvirzes riskam pakļautajās nozarēs no kopējā operatora piegādātā siltumenerģijas apjoma attiecīgajā piegādes laikposmā saskaņā ar 8. panta 1. punktu; saistībā ar pārējo daļu šis siltums ir jāattiecina uz nozarēm, kurās nepastāv pārvirzes risks.

[..]”

27

Prasītāja pamatlietā EDW apsaimnieko rūpniecisku koģenerācijas staciju, kura ir darbināma, izmantojot ļoti efektīvus gāzes dzinējus, un uz kuru attiecas siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma Eiropas Savienības mērogā (turpmāk tekstā – “EKTS”). Šajā koģenerācijas stacijā kā palīgiekārtas ir ietvertas dzesēšanas mašīnas, tostarp absorbcijas dzesēšanas mašīnas (turpmāk tekstā – “dzesēšanas mašīnas”), kurās siltums tiek pārveidots par aukstumu. Šīs dzesēšanas mašīnas neizdala siltumnīcefektu izraisošās gāzes.

28

Minētā koģenerācijas stacija apgādā vienīgi Global Foundries piederošu pusvadītāju ražošanas rūpnīcu, kas nepieder EDW. Global Foundries darbība, kas nav pakļauta EKTS, saskaņā ar Lēmumiem 2010/2 un 2014/746 ietilpst nozarē, kurā pastāv būtisks oglekļa dioksīda pārvirzes risks.

29

It īpaši jānorāda, ka koģenerācijas stacija ražo karsto ūdeni līdz 80 °C un tvaiku. No boileriem šis 80 °C karstais ūdens, pirmkārt, tiek piegādāts tieši Global Foundries un, otrkārt, kopā ar tvaiku piegādāts koģenerācijas stacijas dzesēšanas mašīnām. Šīs absorbcijas dzesēšanas mašīnas novada Global Foundries aukstumu ūdens veidā 5 °C vai 11 °C temperatūrā, lai ražotu pusvadītājus. Tiek ražots arī remdens ūdens 32 °C no dzesēšanas mašīnu izdalītā siltuma, kā arī izmantojot siltumu, kas 11 °C vai 17 °C ūdens veidā atgriežas no Global Foundries dzesēšanas ķēdes uz šiem dzesētājiem.

30

Lai piešķirtu BImSchG prasīto atļauju, koģenerācijas stacija un tās palīgiekārtas ir uzskatāmas par vienu un to pašu iekārtu, ņemot vērā to darbības radītās trokšņa emisijas.

31

2012. gada 19. janvārīEDW iesniedza Deutsche Emissionshandelsstelle (Vācijas Emisijas kvotu tirdzniecības iestāde; turpmāk tekstā – “DEHSt”) pieteikumu par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu, kas tai saskaņā ar noteikumiem par siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtām piešķīra 63770 bezmaksas emisijas kvotas ar 2014. gada 17. februāra lēmumu un 14497 papildu kvotas ar 2017. gada 28. aprīļa lēmumu par sūdzību.

32

It īpaši lēmumā par piešķiršanu un lēmumā par sūdzību DEHSt uzskatīja, ka absorbcijas dzesēšanas mašīnas ir daļa no EDW iekārtas, uz kuru attiecas EKTS. Turklāt tā atteicās piemērot režīmu, kas piemērojams nozarēm vai apakšnozarēm, kuras tiek uzskatītas par pakļautām būtiskam oglekļa emisiju pārvirzes riskam, aukstumam, kas ar dzesēšanas mašīnām tiek novadīts Global Foundries. Tāpat DEHSt atteicās piešķirt tiesības attiecībā uz siltuma plūsmu, ko veido remdenais ūdens 32 °C, ciktāl siltums rodas no enerģijas, kas iegūta, izmantojot dzesēšanas mašīnas. No EDW prasītā siltuma daudzuma tā arī atskaitīja siltuma importu no iekārtas, uz kuru neattiecas EKTS.

33

Ar prasību, kas 2017. gada 1. jūnijā tika celta Verwaltungsgericht Berlin (Berlīnes Administratīvā tiesa, Vācija), EDW saglabāja savu lūgumu piešķirt 121013 papildu bezmaksas emisijas kvotas.

34

Iesniedzējtiesa uzskata, ka tajā izskatāmā strīda risinājums vispirms ir atkarīgs no tā, vai ar Direktīvu 2003/87, it īpaši ar tās 2. panta 1. punktu un 3. panta e) punktu, ir saderīgs tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka, lai noteiktu EKTS pakļauto iekārtu robežas, vajadzības gadījumā ir jāņem vērā tādas šo iekārtu specifikācijas, kas noteiktas atļaujā, kura piešķirta saskaņā ar citu valsts tiesisko regulējumu par piesārņojumu, kā rezultātā var rasties situācija, ka palīgiekārtas, piemēram, pamatlietā aplūkotās dzesēšanas mašīnas, kas neizdala siltumnīcefektu izraisošās gāzes, tiek iekļautas minēto iekārtu robežās. Iesniedzējtiesa norāda, ka jautājums par to, vai šīs dzesēšanas mašīnas atrodas pamatlietā aplūkotajai EKTS pakļautas iekārtas robežās vai ārpus tām, ietekmē emisiju kvotu daudzumu, kas EDW būtu piešķiramas bez maksas.

35

Turpinājumā iesniedzējtiesa attiecīgā gadījumā jautā par kārtību, saskaņā ar kuru tiek noteikts bez maksas piešķirto emisijas kvotu daudzums apakšiekārtām ar siltuma līmeņatzīmi. Tā jautā it īpaši, kādā veidā, ņemot vērā iekārtu, uz kurām neattiecas EKTS, importēto siltumu, ir jāaprēķina un jāpiemēro koriģētā atbilstības kvota, kas paredzēta datu vākšanas veidnē, un – it īpaši – vai ir jāpieņem vispārēja pieeja attiecīgās iekārtas siltuma plūsmai vai arī, lai veiktu šī siltuma importa attiecināšanu, ir iespējams nošķirt šīs dažādās plūsmas.

36

Visbeidzot iesniedzējtiesa jautā par nosacījumiem, ar kādiem tiek īstenots režīms, kas piemērojams nozarēm vai apakšnozarēm, kuras, piemērojot Lēmuma 2011/278 6. panta 1. punkta trešo daļu, tiek uzskatītas par tādām, kurās pastāv nopietns oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, ciktāl runa ir par aukstumu, kas tiek ražots EDW dzesēšanas iekārtās un novadīts Global Foundries.

37

Šādos apstākļos Verwaltungsgericht Berlin (Berlīnes Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

38

Iesniedzējtiesa lūdza Tiesu piemērot šai lietai Tiesas Reglamenta 105. panta 1. punktā paredzēto paātrināto tiesvedību.

39

Lūguma pamatojumam tā norādīja, ka saskaņā ar Vācijas tiesu judikatūru tiesības uz bezmaksas emisijas kvotām tiktu zaudētas, ja par tām netiktu pieņemts sadales lēmums līdz tā gada 30. aprīlim, kas seko pēc trešā tirdzniecības perioda beigām, jo nav tiesību normu, kas ļautu tās pārcelt ceturtajā tirdzniecības periodā. Līdz ar to, ja šāda interpretācija būtu saderīga ar Savienības tiesībām, EDW, ja līdz 2021. gada 30. aprīlim netiks pieņemts nolēmums ar res judicata spēku, varētu zaudēt papildu bezmaksas emisijas kvotas, uz kurām tā pretendē. Turklāt iesniedzējtiesa atsaucas uz to, ka šis jautājums rodas diezgan daudzās tās izskatāmajās lietās.

40

No Reglamenta 105. panta 1. punkta izriet, ka Tiesas priekšsēdētājs pēc iesniedzējtiesas pieteikuma vai izņēmuma kārtā pēc savas ierosmes un pēc tiesneša referenta priekšlikuma un ģenerāladvokāta uzklausīšanas, atkāpjoties no šā reglamenta noteikumiem, var nolemt lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu, ja lietas apstākļi prasa to izskatīt īsā termiņā, piemērot paātrinātu tiesvedību.

41

Tiesas priekšsēdētājs 2020. gada 22. janvārī pēc tiesneša referenta un ģenerāladvokāta uzklausīšanas nolēma noraidīt iesniedzējtiesas lūgumu piemērot šai lietai paātrinātu tiesvedību.

42

Šis lēmums tika pamatots ar to, ka iesniedzējtiesas norādītie iemesli nepierādot, ka šajā lietā ir izpildīti Reglamenta 105. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 25. februāris, Gmina Wrocław (Lietošanas tiesību pārveidošana), C‑604/19, EU:C:2021:132, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

43

No Tiesas judikatūras izriet, ka lietas dalībnieku interese, kas, protams, ir leģitīma, pēc iespējas ātrāk noteikt to tiesību apjomu, kuras tiem izriet no Savienības tiesību aktiem, pati par sevi nav tāda, kas ļauj pierādīt izņēmuma apstākļa pastāvēšanu Reglamenta 105. panta 1. punkta izpratnē (Tiesas priekšsēdētāja rīkojums, 2019. gada 18. janvāris, VW (Tiesības uz advokāta palīdzību neierašanās gadījumā), C‑659/18, nav publicēts, EU:C:2019:45, 7. punkts un tajā minētā judikatūra).

44

Šajā ziņā apstāklis, ka EDW2017. gada 1. jūnijā cēla prasību tiesā, proti, vairāk nekā divarpus gadu pirms iesniedzējtiesas lēmuma vērsties Tiesā ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, vēl jo vairāk relativizē pamatlietas steidzamo raksturu (pēc analoģijas skat. Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, 2019. gada 18. janvāris, Adusbef u.c., C‑686/18, nav publicēts, EU:C:2019:68, 15. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

45

Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienkāršas ekonomiskās intereses, lai cik svarīgas un leģitīmas tās būtu, pašas par sevi nevar pamatot paātrinātās tiesvedības piemērošanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 25. februāris, Gmina Wrocław (Lietošanas tiesību pārveidošana), C‑604/19, EU:C:2021:132, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

46

Turklāt jānorāda, ka personu vai juridisko situāciju, ko potenciāli skar nolēmums, kurš iesniedzējtiesai jāpieņem pēc prejudiciālo jautājumu uzdošanas Tiesai, lielais skaits pats par sevi nav uzskatāms par izņēmuma apstākli, kas varētu attaisnot paātrinātās tiesvedības piemērošanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 8. decembris, Staatsanwaltschaft Wien (Viltoti pārveduma rīkojumi), C‑584/19, EU:C:2020:1002, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

47

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2003/87 2. panta 1. punkts un 3. panta e) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir atļauts iekļaut iekārtu, uz kurām attiecas EKTS, robežās palīgiekārtas, kas neizdala siltumnīcefektu izraisošās gāzes.

48

Šajā gadījumā pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka iekārtas robežas attiecībā uz EKTS piemērošanu tiek noteiktas saskaņā ar specifikācijām, kas minētas atļaujā, kura šai iekārtai piešķirta saskaņā ar citu valsts tiesisko regulējumu par piesārņojumu. Šajā ziņā pamatlietā aplūkotās dzesēšanas mašīnas, kas neizdala siltumnīcefektu izraisošās gāzes, tika iekļautas iekārtas robežās šīs atļaujas izpratnē to trokšņa emisiju dēļ.

49

Jāatgādina, ka saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta e) punktu jēdziens “iekārta” ir definēts kā stacionāra tehniska vienība, kur veic vienu vai vairākas darbības, kas minētas I pielikumā, un citas tieši saistītas darbības, kurām ir tehniska saistība ar šajā objektā veicamajām darbībām un kuras var ietekmēt emisijas un piesārņojumu.

50

Līdz ar to, tā kā tur nenotiek neviena darbība, kas norādīta šajā I pielikumā, tādas vienības kā dzesēšanas mašīnas, par kurām ir runa pamatlietā, nevar iekļaut iekārtā, kas ietilpst EKTS darbības jomā, ja vien to darbība pirmām kārtām nav tieši saistīta ar minētajā I pielikumā norādīto darbību, kas notiek iekārtā, un ja vien šī tiešā saikne netiek īstenota, pastāvot tādai tehniskai saiknei, ka saistība starp attiecīgajām darbībām veicina tās darbības vispārējā tehniskā procesa integritāti, uz kuru attiecas šīs pašas direktīvas I pielikums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 29. aprīlis, Granarolo, C‑617/19, EU:C:2021:338, 42. un 45. punkts).

51

Turklāt, ciktāl šie kritēriji ir izpildīti, attiecībā uz trešo kritēriju par to, ka attiecīgajai darbībai ir jābūt tādai, kam var būt ietekme uz emisijām un piesārņojumu, ir jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 2003/87 2. panta 1. punktu, kurā ir definēta tās piemērošanas joma, tā attiecas uz šīs direktīvas II pielikumā uzskaitītajām siltumnīcefektu izraisošo gāzu “emisijām”, kuru vidū ir arī CO2, “no [minētās direktīvas] I pielikumā minētajām darbībām” (spriedums, 2019. gada 20. jūnijs, ExxonMobil Production Deutschland, C‑682/17, EU:C:2019:518, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

52

Tādējādi Tiesa ir nolēmusi, ka šajā I pielikumā minētās darbības ietilpst šī pielikuma un līdz ar to arī EKTS darbības jomā tikai tad, ja tās rada siltumnīcefekta gāzu “emisijas”, kas uzskaitītas minētajā II pielikumā (spriedums, 2018. gada 28. februāris, Trinseo Deutschland, C‑577/16, EU:C:2018:127, 45. punkts).

53

Šajā sakarā ir jānorāda, ka Savienības likumdevējs, protams, paredzot, ka iekārta var ietvert darbības, kas ir tieši saistītas ar kādu Direktīvas 2003/87 I pielikumā uzskaitītu darbību, kura tajā notiek, ir noteicis, ka darbības, kas neatbilst nosacījumiem, kuri ierobežo šīs direktīvas darbības jomu, un jo īpaši – kas nav minētas šajā I pielikumā, var ietilpt EKTS darbības jomā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 9. jūnijs, Elektriciteits Produktiemaatschappij Zuid‑Nederland EPZ, C‑158/15, EU:C:2016:422, 28. un 29. punkts).

54

Tomēr no tā nevar secināt, ka trešais minētās direktīvas 3. panta e) punktā paredzētais kritērijs ir izpildīts, ja ar attiecīgo darbību, lai arī tā rada emisijas un piesārņojumu, netiek izdalītas siltumnīcefektu izraisošas gāzes, kas uzskaitītas šīs pašas direktīvas II pielikumā.

55

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87 3. panta b) punktu “emisijas” tās izpratnē ir definētas kā siltumnīcefektu izraisošu gāzu izplūde atmosfērā no kādas iekārtas avotiem. Tādējādi no paša šī noteikuma formulējuma izriet, ka emisija tā izpratnē nozīmē siltumnīcefekta gāzu izplūdi atmosfērā (rīkojums, 2019. gada 6. februāris, Solvay Chemicals, C‑561/18, EU:C:2019:101, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

56

Līdz ar to šīs direktīvas 3. panta e) punktā minētās emisijas, kā arī piesārņojums, kas tādējādi var attiekties tikai uz minētās direktīvas II pielikumā uzskaitītajām siltumnīcefektu izraisošajām gāzēm, ir jāinterpretē, ņemot vērā šo definīciju.

57

No tā izriet, ka trokšņa emisijas, ko rada pamatlietā aplūkojamo dzesēšanas mašīnu darbība, neatbilst trešajam kritērijam attiecībā uz ietekmi uz emisijām un piesārņojumu, kas prasīts Direktīvas 2003/87 3. panta e) punktā. Tādējādi nevar uzskatīt, ka šī iemesla dēļ šīs dzesēšanas iekārtas un EDW koģenerācijas stacija EKTS piemērošanas nolūkā ir uzskatāmas par vienu un to pašu iekārtu.

58

Līdz ar to šādas dzesēšanas mašīnas nevar uzskatīt par ietilpstošām iekārtā, uz kuru attiecas EKTS, tikai tāpēc vien, ka – kā to paredz pamatlietā apskatāmais valsts tiesiskais regulējums – šādu trokšņa emisiju dēļ tās tiek uzskatītas par ietilpstošām tādas iekārtas robežās, par kuru ir piešķirta atļauja saskaņā ar citu valsts tiesisko regulējumu par piesārņojumu.

59

Jāprecizē, ka šo secinājumu nevar atspēkot ar Vācijas valdības izvirzīto argumentu, saskaņā ar kuru, ņemot vērā Savienības likumdevēja gribu Direktīvas 2003/87 3. panta e) punktā izmantot būtībā tādu pašu jēdziena “iekārta” definīciju atbilstoši šai Direktīvai 2003/87 kā tā, kas ir spēkā Savienības tiesību aktos par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, it īpaši Direktīvās 96/61 un 2010/75, EKTS piemērošanas nolūkā ir atļauts saglabāt attiecīgās iekārtas robežas, kas jau ir noteiktas, pamatojoties uz valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ievieš šīs pēdējās direktīvas.

60

Pirmkārt, ir jākonstatē, ka Direktīvas 2003/87 8. pantā, protams, ir paredzēts, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tad, ja iekārtas veic darbības, kas ietvertas I pielikumā Direktīvai 96/61, kas pēdējo reizi tika aizstāta ar Direktīvu 2010/75, siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas atļaujas izsniegšanas nosacījumi un procedūra tiek saskaņota ar Direktīvā 96/61 paredzētajām prasībām.

61

Tomēr šī procesuālā tiesību norma nevar grozīt materiālos nosacījumus, kas regulē EKTS piemērošanu, it īpaši attiecībā uz to iekārtu noteikšanu, uz kurām tā attiecas.

62

Otrkārt, šajā ziņā ir jānorāda, ka, attiecīgi Direktīvas 96/61 2. panta 2. un 5. punktā un Direktīvas 2010/75 3. panta 2. un 4. punktā paredzot, ka, pirmām kārtām, jēdziens “piesārņojums” ir cilvēka darbības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēka veselību vai vides kvalitāti un kas var radīt kaitējumu īpašumam vai sabojāt vai traucēt vides pievilcību un citus likumīgus vides izmantošanas veidus, un, ka, otrām kārtām, jēdziens “emisijas” ir definēts kā tieša vai netieša vielu, vibrāciju, siltuma vai trokšņa novadīšana no iekārtas punktveida vai difūza avota gaisā, ūdenī vai zemē, šīs direktīvas ir balstītas uz plašāku pieeju šiem jēdzieniem nekā tā, kas dominē Direktīvas 2003/87 kontekstā.

63

Līdz ar to, ja tiktu atbalstīts šī sprieduma 59. punktā izklāstītais Vācijas valdības arguments, EKTS ierobežojumiem šajā gadījumā tiktu atņemta lietderīgā iedarbība, ciktāl tas attiecas uz siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko noteicis Savienības likumdevējs, un līdz ar to, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 49. punktā, netiktu ņemti vērā dažādie mērķi, kurus tas ir paredzējis sasniegt saskaņā ar, pirmām kārtām, Direktīvu 2003/87 un, otrām kārtām, Direktīvām 96/61 un 2010/75.

64

Tādējādi ir jāprecizē, ka, ievērojot šo ierobežojumu attiecībā uz Direktīvas 2003/87 II pielikumā uzskaitītajām siltumnīcefektu izraisošajām gāzēm un piesārņojumu, no šīs direktīvas 3. panta e) punkta formulējuma izriet, ka nosacījumi, ar kādiem var uzskatīt, ka šajā pantā paredzētais trešais kritērijs ir izpildīts, nav jāinterpretē šauri.

65

Pirmkārt, šajā tiesību normā nav prasīts, lai attiecīgās darbības pašas emitētu siltumnīcefektu izraisošas gāzes, bet tikai prasīta ietekme šajā ziņā. Otrkārt, tā kā darbībai ir jābūt tikai tādai, kurai var būt šāda ietekme, šis kritērijs prasa nevis konstatēt faktisku ietekmi uz emisijām un piesārņojumu, bet tikai to, ka šādas ietekmes iespējamība var tikt konstatēta.

66

No tā izriet, ka tad, ja vien ir izpildīti pārējie Direktīvas 2003/87 3. panta e) punktā paredzētie kritēriji, darbība, kas var ietekmēt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju līmeni šīs direktīvas I pielikumā minētajai darbībai, var tikt iekļauta tās pašas iekārtas robežās, kurā tiek veikta šī pēdējā minētā darbība.

67

Šādu interpretāciju turklāt apstiprina EKTS izvirzītie mērķi. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Direktīvas 2003/87 mērķis ir izveidot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, lai samazinātu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas atmosfērā līdz tādam līmenim, kas nepieļautu bīstamu antropogēnu ietekmi uz klimatu, un tās galamērķis ir vides aizsardzība (spriedums, 2020. gada 3. decembris, Ingredion Germany, C‑320/19, EU:C:2020:983, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

68

Šī sistēma ir balstīta uz ekonomisku loģiku, kas ikvienu tās dalībnieku mudina emitēt tādu siltumnīcefektu izraisošo gāzu daudzumu, kurš ir mazāks nekā tam sākotnēji piešķirtās kvotas, lai pārpalikumu nodotu citam dalībniekam, kas ir radījis lielāku emisiju daudzumu nekā tam piešķirtās kvotas (spriedums, 2020. gada 3. decembris, Ingredion Germany, C‑320/19, EU:C:2020:983, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

69

Saistībā ar šo mērķu sasniegšanu ir jānorāda, kā tas izriet no Direktīvas 2003/87 20. apsvēruma un 10.a panta 1. punkta, ka tās mērķis ir veicināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanos un uzlabot energoefektivitāti, izmantojot visefektīvākās tehnoloģijas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 18. janvāris, INEOS, C‑58/17, EU:C:2018:19, 43. punkts un tajā minētā judikatūra, 2018. gada 12. aprīlis, PPC PowerC‑302/17, EU:C:2018:245, 27. punkts, kā arī 2018. gada 21. jūnijs, Polija/Parlaments un Padome, C‑5/16, EU:C:2018:483, 61. punkts).

70

Taču apstākļos, kuros līmenis, kādā operators veic šīs direktīvas I pielikumā norādīto darbību, un līdz ar to no tās izrietošo siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju līmenis ir atkarīgs no šajā pielikumā neietilpstošas darbības, kas atbilstoši citiem šīs direktīvas 3. panta e) punktā minētajiem kritērijiem, kuri ir atgādināti šī sprieduma 50. punktā, ir tieši saistīta ar šo darbību, un, tā kā pastāv tehniska saikne, kas ir integrēta tās vispārējā tehniskajā procesā, nevar izslēgt, ka, lai gan minētajā pielikumā neietilpstošā darbība pati par sevi nerada siltumnīcefekta gāzes, EKTS dalībnieks tiek mudināts uzlabot savu veiktspēju, lai samazinātu tās prasības, kas saistītas ar darbību, uz kuru attiecas tas pats I pielikums, un līdz ar to emisijas, kas rodas no šīs pēdējās darbības.

71

Šajā gadījumā no Tiesas rīcībā esošās informācijas izriet, ka daļa no siltumenerģijas ražošanas EDW rūpnieciskajā koģenerācijas stacijā tiek veikta, lai apmierinātu tās dzesēšanas mašīnu vajadzības, un tādējādi šādas vajadzības ir pakļautas šīs spēkstacijas darbības pakāpei un līdz ar to siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju līmenim, kas no tās izriet.

72

Kā secinājumu 65. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, tātad esot iespējams uzskatīt, ka dzesēšanas iekārtas var ietekmēt emisijas un piesārņojumu un ka līdz ar to, ja vien ir izpildīti pārējie Direktīvas 2003/87 3. panta e) punktā paredzētie kritēriji, šīs dzesēšanas mašīnas un EDW termoelektrostacija veido vienu un to pašu iekārtu; tas vajadzības gadījumā ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

73

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2003/87 2. panta 1. punkts un 3. panta e) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru ir atļauts iekārtas, uz ko attiecas EKTS, robežās iekļaut palīgiekārtas, kuras neizdala siltumnīcefektu izraisošas gāzes, ja tās atbilst kritērijiem, kas paredzēti minētās direktīvas 3. panta e) punktā, un – jo īpaši – ja tās var ietekmēt šīs pašas direktīvas II pielikumā uzskaitīto siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas un piesārņojumu.

74

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai koriģētā atbilstības kvota, kas minēta Komisijas izstrādātajā datu vākšanas veidnē, saskaņā ar Lēmuma 2011/278 7. panta 5. punktu ir uzskatāma – pat tad, ja izmērāmo siltumu, kas importēts no iekārtas, uz kuru neattiecas EKTS, var attiecināt uz noteiktu siltuma plūsmu, – par vienotu kvotu, kas, jo īpaši, lai aprēķinātu piešķirto bezmaksas emisijas kvotu skaitu apakšiekārtai ar siltuma līmeņatzīmi, ir jāaprēķina un jāpiemēro saskaņā ar vispārēju pieeju šīs apakšiekārtas siltuma plūsmām.

75

It īpaši šī tiesa vēlas noskaidrot, vai, ciktāl pamatlietā aplūkotās dzesēšanas mašīnas ir iekļautas iekārtas robežās, ir jāizvēlas šāda vispārēja pieeja, lai gan siltuma imports ūdens 11 °C vai 17 °C temperatūras veidā, kas nāk no Global Foundries, var tikt attiecināts uz siltuma plūsmu, kura ir saistīta ar remdenu ūdeni 32 °C, ko ražo koģenerācijas stacijas dzesēšanas mašīnas.

76

Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2003/87 10.a panta 3. punktu, ievērojot tostarp šī panta 4. punktu, bezmaksas kvotas netiek piešķirtas elektroenerģijas ražošanas iekārtām šīs direktīvas 3. panta u) punkta izpratnē. Atbilstoši šim 4. punktam bezmaksas kvotas tiek piešķirtas augstas efektivitātes koģenerācijai, kā tas ir definēts Direktīvā 2004/8, ja ir ekonomiski pamatots pieprasījums pēc siltuma ražošanas vai dzesēšanas.

77

No iesniedzējtiesas sniegtās informācijas izriet, ka EDW ekspluatē ļoti efektīvu rūpnieciskās koģenerācijas staciju, līdz ar to, neskarot iesniedzējtiesas veikto pārbaudi, uz to katrā ziņā attiecas Direktīvas 2003/87 10.a panta 4. punktā paredzētās tiesību normas.

78

Pēc šiem sākotnējiem apsvērumiem ir jākonstatē, ka Lēmuma 2011/278 7. panta 1. punktā ir paredzēts, ka par katru esošo iekārtu, kas atbilst nosacījumiem bezmaksas emisijas kvotu saņemšanai saskaņā ar šīs direktīvas 10.a pantu, dalībvalstis katram gadam laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim vai, ja attiecināms, no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, kurā iekārta ir darbojusies, no operatora iegūst visu attiecīgo informāciju un datus par katru šī lēmuma IV pielikumā uzskaitīto parametru.

79

Turklāt saskaņā ar šī 7. panta 5. punkta otro daļu minētās dalībvalstis drīkst pieprasīt operatoram izmantot elektronisku veidlapu vai precizēt datnes formātu datu iesniegšanai. Tomēr dalībvalstis piekrīt, ka operators izmanto jebkādu elektroniskas veidlapas vai datnes formāta specifikāciju, ko Komisija publicējusi datu vākšanas vajadzībām saskaņā ar minēto pantu, ja vien dalībvalsts veidlapas vai datnes formāta specifikācijā nav pieprasīts ievadīt vismaz tādus pašus datus.

80

Šajā gadījumā no Tiesas rīcībā esošās informācijas izriet, ka DEHSt ir pieņēmusi Komisijas publicēto datu vākšanas veidni, kurā ir atsauce uz koriģēto atbilstības kvotu E lapas “EnergyFlows” – Data on Energy Input, Measurable Heat and Electricity (““Enerģijas plūsmas” – Dati par enerģijas ievadi, izmērāmo siltumu un elektroenerģiju”) II.2. iedaļas Complete balance of measurable heat at the installation (“Izmērāmā siltuma pilnīga bilance iekārtā”) j) punktā.

81

Lai atbildētu uz otro jautājumu, ir jānorāda, pirmkārt, ka Lēmuma 2011/278 6. panta 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka šajā lēmumā dalībvalstis katru iekārtu, kas atbilst bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanas nosacījumiem saskaņā ar Direktīvas 2003/87 10.a pantu, sadala vienā vai vairākās šajā tiesību normā minētajās apakšiekārtās atkarībā no vajadzībām, kuru vidū ir siltuma līmeņatzīmes apakšiekārta, attiecībā uz ko tika piešķirtas bezmaksas emisiju kvotas, kuras ir strīda pamatlietā priekšmets.

82

Šajā ziņā minētā lēmuma 3. panta c) punktā jēdziens “siltuma līmeņatzīmes apakšiekārta” ir definēts kā kurināmā un enerģijas patēriņš un galaprodukcija, un attiecīgās produkta līmeņatzīmes apakšiekārtā neietilpstošās emisijas no tāda izmērāma siltuma ražošanas, importa no iekārtas vai citas Savienības sistēmas vienības, vai abām, kas tiek patērēts vienas konkrētas iekārtas robežās produkcijas ražošanai, mehāniskās enerģijas ražošanai, izņemot patērēto elektroenerģijas ražošanai, siltumapgādei vai atdzesēšanai, izņemot patērēto elektroenerģijas ražošanai, vai kas tiek eksportēts uz iekārtu vai citu vienību ārpus Savienības sistēmas, izņemot, ja to eksportē elektroenerģijas ražošanai.

83

Turklāt, neskarot iesniedzējtiesas veicamo pārbaudi, pamatlietā aplūkotā iekārta ir “esoša iekārta” Lēmuma 2011/278 3. panta a) punkta izpratnē, kas ir jāsaprot Direktīvas 2003/87 3. panta e) punkta gaismā.

84

Šajā ziņā atbilstoši šī lēmuma 10. panta 1. punktam un 2. punkta b) apakšpunkta i) punktam apakšiekārtai piešķirto bezmaksas emisijas kvotu provizoriskā ikgadējā skaita aprēķins, kas veikts, pamatojoties uz datiem, kuri savākti saskaņā ar minētā lēmuma 7. pantu, atbilst izmērāmā siltuma līmeņatzīmes vērtībai, kas norādīta I pielikumā un reizināta ar siltumu saistīto vēsturiskās darbības līmeni izmērāmā siltuma patēriņam.

85

Atbilstoši šī paša lēmuma 9. panta 3. punktam minētais vēsturiskais darbības līmenis principā atbilst vidējam ikgadējā vēsturiskā izmērāmā siltuma importam no Savienības sistēmas iekārtas vai ražošanai, vai abiem, bāzes perioda laikā, ko patērē iekārtas robežās produktu ražošanai vai mehāniskās enerģijas iegūšanai, kas nav elektrības ražošanai patērētā enerģija, siltumapgādei vai dzesēšanai, izņemot patēriņu elektroenerģijas ražošanai, vai ko eksportē uz iekārtām vai citām vienībām, uz kurām neattiecas Savienības sistēma, izņemot eksportu elektroenerģijas ražošanai.

86

Tādējādi ir jākonstatē, ka saskaņā ar šo tiesību normu bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana notiek atbilstoši kritērijiem, kas veido jēdzienu “siltuma līmeņatzīmes apakšiekārta” Lēmuma 2011/278 3. panta c) punkta izpratnē, veicot attiecīgās iekārtas siltuma plūsmu vispārēju, nevis atsevišķu novērtējumu.

87

Otrkārt, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jānorāda, ka Komisijas publicētā datu vākšanas veidne atbilst šajā lēmumā paredzētajām prasībām, lai noteiktu bezmaksas emisijas kvotu daudzumu, uz ko var pretendēt siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas operators.

88

Šī datu vākšanas veidne vispirms prasa saskaņā ar E lapas II.2. iedaļas a)–e) punktu, pirmām kārtām, aprēķināt visu iekārtā pieejamo izmērāmo siltumu un, otrām kārtām, noteikt “ratio of “ETS heat” to “Total heat”” (turpmāk tekstā – ““EKTS pakļautā siltuma” kvota attiecībā pret “kopējo siltumenerģiju””), kas atbilst šīs izmērāmā siltuma daļas, kura kvalificējas bezmaksas emisijas kvotām, attiecībai pret kopējo pieejamo izmērāmā siltuma daudzumu.

89

Saskaņā ar minēto lēmumu šī piešķīruma nolūkā var ņemt vērā tikai izmērāmo siltumu, kas saražots attiecīgajā iekārtā, un siltumu, kas importēts no iekārtas, uz kuru attiecas EKTS, izņemot izmērāmu siltumu, kas importēts no vienībām, uz kuriem tā neattiecas. Šajā gadījumā šī kvota tiek noteikta, lai ņemtu vērā no Global Foundries importētā siltuma daudzumu, kas nevar tikt ņemts vērā, aprēķinot bezmaksas piešķiramās emisijas kvotas, jo Global Foundries nav pakļauta EKTS.

90

Tomēr minētā kvota ir jākoriģē, jo atkarībā no izmantošanas, kam tās paredzētas, ir jāizslēdz noteikti šī izmērāmā siltuma daudzumi, kas ir pieejami bezmaksas emisijas kvotu sadales aprēķinam saskaņā ar Lēmuma 2011/278 noteikumiem. Tādējādi šīs datu vākšanas veidnes E lapas II.2. iedaļas f)–h) punktā ir paredzēts aprēķināt to izmērāmā siltuma daļu, kas tiek patērēta iekārtā elektroenerģijas ražošanas vajadzībām, daļu, kas tiek patērēta produkta siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtā, un daļu, kas tiek eksportēta uz iekārtu, uz kuru attiecas EKTS.

91

Vajadzības gadījumā ir arī jānosaka, cik lielā mērā izmērāmais siltums, kas ir izslēgts atkarībā no tā izmantošanas galamērķa, rodas no siltuma daudzuma, kas dod tiesības saņemt bezmaksas emisijas kvotu.

92

Šajā nolūkā, ja šādu noteikšanu nevar veikt, pamatojoties uz siltuma plūsmas faktisko novērtējumu, ir jāizmanto “EKTS pakļautā siltuma” kvota attiecībā pret “kopējo siltumenerģiju”, kas aprēķināta datu vākšanas veidnes E lapas II.2. iedaļas e) punktā, kā tas ir paredzēts jo īpaši šīs II.2. iedaļas f) punktā attiecībā uz izmērāmā siltuma daļu, kas patērēta iekārtā elektroenerģijas ražošanai.

93

Pamatojoties uz datiem, kas aprēķināti minētās II.2. iedaļas f)–h) punktā, tās j) punktā minētā koriģētā atbilstības kvota pieļauj, ņemot vērā izmērāmā siltuma daudzumu, kas būtu jāizslēdz atkarībā no tā izmantošanas galamērķa saskaņā ar šīs pašas II.2. iedaļas i) punktu, izsvērt izmērāmā siltuma kvotu, kas ir pieļaujama, pamatojoties uz tā izcelsmi, attiecībā pret kopējo izmērāmo siltumu, kas pieejams iekārtā.

94

No tā izriet, ka koriģētā atbilstības kvota ir vienota kvota, kas tiek aprēķināta un piemērota atkarībā no siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas siltuma plūsmas vispārējās pieejas.

95

Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 82. punktā, datu vākšanas veidnes E lapas II.2. iedaļas o) punktā ir paredzēts, ka, beigu beigās, lai noteiktu siltuma daudzumu, kas attiecināms uz apakšiekārtu ar siltuma līmeņatzīmi, koriģēto atbilstības kvotu piemēro kopējam siltuma daudzumam, kas, iespējams, ir daļa no siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas; šis kopējais siltuma daudzums atbilst, pirmkārt, iekārtā patērētās izmērāmās siltumenerģijas summai, kas kvalificējas bezmaksas kvotām, un, otrkārt, izmērāmā siltuma daudzumam, kas eksportēts uz iekārtām vai vienībām, uz kurām neattiecas EKTS.

96

Pretēji tam, ko apgalvo EDW, šādu secinājumu nevar apšaubīt 2011. gada 14. aprīļa un 29. jūnija Guidance Document no 3 on the harmonized free allocation methodology for the EU‑ETS post 2012 (Data collection guidance) (Pamatnostādnes Nr. 3 par saskaņotas bezmaksas sadales metodi Eiropas Savienībā pēc 2012. gada (datu vākšanas vadlīnijas)), kas pieejamas Komisijas tīmekļvietnē.

97

Kā izriet no šī sprieduma 91. un 92. punkta, viens no visas izmērāmā siltuma bilances posmiem iekārtā ir tas, cik lielā mērā izmērāma siltuma daudzums, kas ir izslēgts atkarībā no tā izmantošanas mērķa, ir vai nav radies no tāda siltuma daudzuma, kas dod tiesības saņemt bezmaksas emisijas kvotas. Šajā posmā ir jāveic efektīva siltuma plūsmas novērtēšana vai, ja šādas iespējas nav, “EKTS pakļautā siltuma” kvotas attiecība pret “kopējo siltumenerģiju”, kas aprēķināta piemērotās datu vākšanas veidnes E lapas II.2. iedaļas e) punktā.

98

Norāde, kas sniegta Guidance Document no 3 on the harmonized free allocation methodology for the EU‑ETS post 2012 (Data collection guidance) (Pamatnostādnes Nr. 3 par saskaņotas bezmaksas sadales metodi Eiropas Savienībā pēc 2012. gada (datu vākšanas vadlīnijas)) 46. lappusē, saskaņā ar kuru šī kvota ir nepieciešama tikai tad, ja nav iespējams skaidri noteikt, kuras dažādu siltuma plūsmu daļas, skatot tās atsevišķi, tiek ražotas iekšpus un kuras daļas tiek ražotas ārpus to iekārtu robežām, uz kurām attiecas EKTS, ir jāinterpretē šīs darbības gaismā.

99

Līdz ar to šī norāde attiecas uz vispārēju attiecīgās siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas siltuma plūsmas pieeju un no tās nevar secināt, ka tā ļauj piešķirt bezmaksas emisijas kvotas atkarībā no atsevišķa vērtējuma par šīm dažādajām siltumplūsmām, kurā turklāt nav ievērotas šī sprieduma 86. punktā atgādinātās Lēmuma 2011/278 prasības.

100

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka koriģētā atbilstības kvota, kas minēta Komisijas izstrādātajā datu vākšanas veidnē, saskaņā ar Lēmuma 2011/278 7. panta 5. punktu ir uzskatāma – pat tad, ja izmērāmo siltumu, kas importēts no iekārtas, uz kuru neattiecas EKTS, var attiecināt uz noteiktu siltuma plūsmu, – par vienotu kvotu, kas, jo īpaši, lai aprēķinātu piešķirto bezmaksas emisijas kvotu skaitu apakšiekārtai ar siltuma līmeņatzīmi, ir jāaprēķina un jāpiemēro saskaņā ar vispārēju pieeju šīs apakšiekārtas siltuma plūsmām.

101

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Lēmuma 2011/278 6. panta 1. punkta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas process tiek izmantots nozarē vai apakšnozarē, kas tiek uzskatīta par tādu, kurā ir būtisks oglekļa emisiju pārvirzes risks, ja šis process attiecas uz siltumu, kurš patērēts aukstuma ražošanai, ko eksportē un patērē vienībā, uz kuru neattiecas EKTS un kura ir daļa no nozares vai apakšnozares, ko uzskata par pakļautu ievērojamam oglekļa emisiju pārvirzes riskam.

102

Jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 2003/87 10.a panta 11. punktu 2013. gadā bez maksas piešķirto kvotu daudzums saskaņā ar šī panta 4.–7. punktu atbilda 80 % no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar šī paša panta 1. punktā minētajiem noteikumiem. Pēc tam bezmaksas kvotas ik gadus samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā piešķirtu 30 % bezmaksas kvotu un lai 2027. gadā bezmaksas kvotas netiktu piešķirtas.

103

Minētās direktīvas 10.a panta 12. punktā bija paredzēts izņēmums no šāda noteikuma. 2013. gadā un katrā nākamajā gadā līdz 2020. gadam iekārtām tajās nozarēs vai apakšnozarēs, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, atbilstoši šī panta 1. punktam piešķir bezmaksas kvotas 100 % apmērā no apjoma, kas noteikts saskaņā ar šī panta 1. punktā minētajiem noteikumiem.

104

Šajā ziņā Lēmuma 2011/278 6. panta 1. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka jo īpaši attiecībā uz apakšiekārtām ar siltuma līmeņatzīmi dalībvalstis skaidri nosaka, vai attiecīgais process tiek izmantots vai netiek izmantots nozarē vai apakšnozarē, kas tiek uzskatīta par pakļautu būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam saskaņā ar Lēmumu 2010/2. Turklāt saskaņā ar šī noteikuma trešo daļu, ja EKTS sistēmā iekļauta iekārta ir saražojusi un eksportējusi izmērāmu siltumu uz iekārtu vai citu vienību, kas nav iekļauta šajā sistēmā, dalībvalstis atzīst, ka attiecīgais siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas process saistībā ar šo siltumu nenotiek nozarē vai apakšnozarē, kas uzskatāma par pakļautu nopietnam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam, ja vien kompetentā iestāde nav atzinusi, ka izmērāmā siltuma patērētājs pieder pie šādas nozares vai apakšnozares.

105

No minētā izriet – katrā ziņā, lai varētu piemērot noteikumus par nozarēm vai apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda pārvirzes risks, ir nepieciešams, lai eksportēto izmērāmo siltumu patērētu subjekts, kas ietilpst nozarē vai apakšnozarē, kurā pastāv šāds risks.

106

Saskaņā ar Lēmuma 2011/278 3. panta c) punktā paredzēto jēdziena “siltuma līmeņatzīmes apakšiekārta” definīciju šādā apakšiekārtā ietilpst izmērāma siltuma patēriņš, ko izmanto dzesēšanai.

107

Tādējādi pretēji tam, ko apgalvo EDW, un kā to secinājumu 91. un 92. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, no minētā ir jāsecina, ka aukstuma patēriņš, ko veic subjekts, kurš ietilpst nozarē vai apakšnozarē, kurā pastāv šāds risks, nav līdzvērtīgs siltuma patēriņam. Šis siltumenerģijas patēriņš notiek iekārtā, kurā aukstums tiek ražots, lai to eksportētu uz šādu subjektu. Līdz ar to procesu, kas attiecas uz šādi patērēto siltumenerģiju, nevar uzskatīt par tādu, kas tiek izmantots nozarē vai apakšnozarē, kas pakļauta ievērojamam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam minētā lēmuma 6. panta 1. punkta trešās daļas izpratnē.

108

Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka tieši EDW dzesēšanas mašīnās tiek patērēts aukstuma ražošanai nepieciešamais izmērāmais siltums, kas tiek eksportēts uz Global Foundries rūpnīcu, un tas nozīmē, ka šāds patēriņš neļauj piemērot noteikumus, kas attiecas uz nozarēm vai apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda pārvirzes risks.

109

Pretēji tam, ko apgalvo EDW, ar Komisijas dokumentu Frequently Asked Questions on Free Allocation Rules for the EU ETS post 2020 (Biežāk uzdotie jautājumi par [kvotu] bezmaksas sadali Eiropas Savienībā pēc 2020. gada) nevar apšaubīt šādu secinājumu. Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 95.–97. punktā, papildus tam, ka šim dokumentam nav nekāda saistoša spēka un ka tas attiecas uz tirdzniecības laikposmu pēc tam, par kuru ir runa pamatlietā, ir jākonstatē, ka pēdējais minētais, atsaucoties uz Deleģētās regulas Nr. 2019/331 VII pielikuma 7.1. iedaļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka arī tajā ir uzskatīts, ka siltuma izmantošana, lai ražotu aukstumu absorbtīvās dzesēšanas procesā, ir siltumu patērējošs process.

110

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Lēmuma 2011/278 6. panta 1. punkta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas process netiek izmantots nozarē vai apakšnozarē, kas tiek uzskatīta par tādu, kurā ir būtisks oglekļa emisiju pārvirzes risks, ja šis process attiecas uz siltumenerģiju, kura patērēta aukstuma ražošanai, ko eksportē un patērē vienībā, uz kuru neattiecas EKTS un kura ir daļa no nozares vai apakšnozares, ko uzskata par pakļautu ievērojamam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam, jo šī vienība nav siltuma patērētājs.

111

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: