–

WZ vārdā – F. Puschkarski, Rechtsanwältin,

–

Austrijas valdības vārdā – A. Posch un G. Kunnert, kā arī J. Schmoll, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – G. Braun un R. Pethke, kā arī vārdā N. Yerrell, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.), 5.–9. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp WZ un Austrian Airlines AG par prasību atlīdzināt neērtības, kas izriet no novirzīšanas uz galamērķa lidostu, kura atšķiras no sākotnēji paredzētās, bet atrodas tajā pašā ģeogrāfiskajā zonā.

3

Regulas Nr. 261/2004 1.–4., 14. un 15. apsvērumā ir teikts:

[..]

4

Šīs regulas 2. pantā “Definīcijas” ir noteikts:

“Šajā regulā:

[..]

[..]

5

Šīs regulas 4. panta “Iekāpšanas atteikums” 3. punktā ir paredzēts:

“Ja pasažieriem atsaka iekāpšanu pret to gribu, apkalpojošais gaisa pārvadātājs nekavējoties izmaksā tiem kompensāciju atbilstīgi 7. pantam un sniedz tiem atbalstu atbilstīgi 8. un 9. pantam.”

6

Šīs pašas regulas 5. panta “Atcelšana” 1. un 3. punktā ir noteikts:

“1.   Ja atceļ lidojumu, attiecīgajiem pasažieriem:

[..]

3.   Apkalpojošajam gaisa pārvadātājam nav jāmaksā kompensācija saskaņā ar 7. pantu, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi.”

7

Regulas Nr. 261/2004 6. pantā “Kavēšanās” ir noteikts:

“1.   Ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs atbilstīgi paredzētajam izlidošanas laikam paredz lidojuma kavēšanos:

apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir jāsniedz pasažieriem:

2.   Minēto atbalstu sniedz iepriekš minētajās katram attālumam atbilstošajās laika robežās.”

8

Šīs regulas 7. panta “Tiesības saņemt kompensāciju” 1. un 2. punktā ir paredzēts:

“1.   Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieri saņem kompensāciju šādā apmērā:

Nosakot attālumu, ņem vērā pēdējo galamērķi, kurā iekāpšanas atteikums vai lidojuma atcelšana ir par iemeslu tam, ka pasažieris ielido ar kavēšanos pēc paredzētā laika.

2.   Ja pasažieriem saskaņā ar 8. pantu piedāvā mainīt maršrutu līdz to galamērķim, izmantojot citu lidojumu, kura ielidošanas laiks nepārsniedz sākotnēji rezervētā lidojuma paredzēto ielidošanas laiku:

apkalpojošais gaisa pārvadātājs var 1. punktā paredzēto kompensāciju samazināt par 50 %.”

9

Minētās regulas 8. pantā ar nosaukumu “Tiesības saņemt atlīdzinājumu vai mainīt maršrutu” ir paredzēts:

“1.   Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieriem dod iespēju izvēlēties:

[..]

3.   Ja pilsētā vai reģionā [pilsētā, apdzīvotā vietā vai reģionā] ir vairākas lidostas un apkalpojošais gaisa pārvadātājs piedāvā pasažierim lidojumu uz citu lidostu, nevis to, uz kuru pasažieris bija rezervējis biļeti, minētais gaisa pārvadātājs sedz izdevumus, kas rodas, pasažierim pārvietojoties no šīs alternatīvās lidostas uz lidostu, uz kuru bija rezervēta biļete, vai uz citu tuvumā esošu vietu, par ko vienojas ar pasažieri.”

10

Regulas Nr. 261/2004 9. panta “Tiesības uz aprūpi” 1. punktā ir noteikts:

“Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieriem bez maksas piedāvā:

[..]

11

WZ bija veicis vienotu rezervāciju Austrian Airlines ceļojumam, ko veidoja divi lidojumi, kam bija jānotiek 2018. gada 21. maijā: pirmais no Klāgenfurtes [Klagenfurt] (Austrija) uz Vīni (Austrija), ar paredzēto izlidošanu plkst. 18.35 un paredzēto ielidošanu plkst. 19.20, un otrais no Vīnes uz Berlīni (Vācija), ar paredzēto izlidošanu plkst. 21.00 un paredzēto ielidošanu plkst. 22.20 Berlīnes Tēgeles [Tegel] lidostā.

12

Tā kā meteoroloģiskie apstākļi, kas radās tā gaisa kuģa reisā trīs reisus pirms attiecīgā lidojuma rotācijas kārtībā, kuram bija jāveic lidojums no Vīnes uz Berlīni, radīja aizkavēšanos, kas ietekmēja vēlākos šī gaisa kuģa lidojumus, WZ rezervētais lidojums no Vīnes lidostas izlidoja plkst. 22.07 un, tā kā tas nakts lidojumu aizlieguma dēļ nevarēja piezemēties Berlīnes Tēgeles lidostā, tas tika novirzīts uz Berlīnes Šēnefeldes [Schönefeld] lidostu, kas atrodas Brandenburgas federālajā zemē (Vācija) Berlīnes federālās zemes (Vācija) tuvumā, kur tas nolaidās plkst. 23.18.

13

WZ vērsās Bezirksgericht Schwechat (Švehatas pirmās instances tiesa, Austrija) ar prasību piespriest Austrian Airlines samaksāt viņam 250 EUR kā kompensāciju saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu, to skatot kopsakarā ar šīs regulas 7. panta 1. punktu. Šī prasība tika pamatota, no vienas puses, ar ielidošanas kavēšanos (plkst. 23.18, nevis plkst. 22.20), un, no otras puses, ar to, ka Austrian Airlines nebija izpildījusi savu pienākumu viņam piedāvāt turpmāku transportu no Berlīnes Šēnefeldes lidostas uz Berlīnes Tēgeles lidostu. WZ uzskata, ka minētās regulas 8. panta 3. punkts viņa situācijai nav piemērojams, jo Berlīnes Šēnefeldes lidosta neatrodas Berlīnes federālajā zemē.

14

Austrian Airlines lūdza noraidīt prasības pieteikumu, savai aizstāvībai apgalvojot, pirmkārt, ka WZ bija sasniedzis savu galamērķi ar tikai 58 minūšu kavēšanos, otrkārt, ka WZ varēja viegli nokļūt savā dzīvesvietā, kas atrodas 24 km attālumā no Berlīnes Šēnefeldes lidostas, izmantojot papildu transportlīdzekli, treškārt, ka kavēšanās bija saistīta ar ārkārtējiem apstākļiem Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē, proti, būtiskām meteoroloģiskām problēmām gaisa kuģa reisa laikā trīs reisus pirms attiecīgā lidojuma rotācijas kārtībā.

15

Ar 2019. gada 24. jūnija spriedumu Bezirksgericht Schwechat (Švehatas pirmās instances tiesa) prasību noraidīja, uzskatot, pirmkārt, ka pamatlietā aplūkotā lidojuma novirzīšana nebija būtiska lidojuma maršruta maiņa un tādējādi tas ir jāuzskata par novēlotu, nevis atceltu un, otrkārt, ka kavēšanās nebija trīs stundas vai ilgāka.

16

WZ iesniedza apelācijas sūdzību Landesgericht Korneuburg (Kornoiburgas apgabaltiesa, Austrija).

17

Šai pēdējai tiesai ir šaubas par to, pirmkārt, vai faktiskie apstākļi pamatlietā ir jāvērtē kā lidojuma atcelšana, kavēšanās vai kā īpašs gadījums, otrkārt, vai Austrian Airlines var atsaukties uz ārkārtēju apstākļu pastāvēšanu Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē un, treškārt, vai gaisa pārvadātājam ir jāizmaksā kompensācija par tam uzliktā atbalsta un aprūpes pienākumu iespējamo neizpildi.

18

Šādos apstākļos Landesgericht Korneuburg (Kornoiburgas apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

19

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja lidojums tiek novirzīts uz lidostu, kas apkalpo to pašu pilsētu kā sākotnēji paredzētā lidosta, šajā tiesību normā paredzētā pasažieru transporta izdevumu starp šīm divām lidostām segšana ir pakārtota nosacījumam, ka pirmajai lidostai jāatrodas tās pašas pilsētas, apdzīvotās vietas vai reģiona, kurā atrodas otrā lidosta, teritorijā.

20

Šajā ziņā, lai gan Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punktā ir paredzēts, ka pasažieru pārvadājumu izmaksu segšana starp faktiskās ielidošanas lidostu un sākotnēji paredzēto ielidošanas lidostu vai citu tuvumā esošu vietu, par kuru ir vienojušies apkalpojošais gaisa pārvadātājs un pasažieri, ir piemērojama, “ja pilsētā, apdzīvotā vietā vai reģionā ir vairākas lidostas”, ne šajā tiesību normā, ne šīs regulas 2. pantā, kurā šīs regulas mērķiem ir definēta virkne jēdzienu, ne arī kādā citā šīs regulas tiesību normā nav precizēts, kas jāsaprot ar “pilsētu, apdzīvotu vietu vai reģionu[, kurā] ir vairākas lidostas”.

21

Turklāt, tā kā Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punktā attiecībā uz šiem jēdzieniem nav ietverta nekāda atsauce uz valsts tiesībām, tie ir jāinterpretē autonomi, lai tie Savienībā tiktu piemēroti vienveidīgi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 4. septembris, Germanwings, C‑452/13, EU:C:2014:2141, 16. un 17. punkts).

22

Šajā kontekstā jāatgādina, ka tādu jēdzienu nozīme un tvērums, kuriem Savienības tiesības nesniedz nekādu definīciju, ir jānoskaidro saskaņā ar to ierasto nozīmi ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tie tiek lietoti, un tiesiskā regulējuma, kura daļu tie veido, sasniedzamos mērķus (spriedums, 2008. gada 22. decembris, Wallentin‑Hermann, C‑549/07, EU:C:2008:771, 17. punkts).

23

Attiecībā uz vārdu “pilsēta[, apdzīvota vieta] vai reģions” ierasto nozīmi ikdienas valodā: lai gan ir taisnība, ka šie jēdzieni apzīmē teritorijas, kuras iezīmētas ar robežām, kas ir definētas valsts, kurā šīs teritorijas ietilpst, konstitucionālajos, leģislatīvajos vai reglamentējošajos aktos, šie paši jēdzieni, ņemti kopā uzskaitījuma veidā un precizēti ar Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punktā ietvertajiem vārdiem “[kur] ir vairākas lidostas”, ir saprotami kā tādi, kuros ir norāde mazāk uz noteiktu teritoriju, kas ir valsts teritoriālā iedalījuma apakšvienība – administratīva vai politiska rakstura –, bet drīzāk uz teritoriju, kuru raksturo tādu lidostu klātbūtne, kuras ir tās tiešā tuvumā un to apkalpo.

24

No tā izriet, ka apstāklim, ka faktiskās ielidošanas lidosta un sākotnēji paredzētā ielidošanas lidosta atrodas dažādās teritoriālajās vienībās, nav nozīmes Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punkta piemērošanā.

25

Šo interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 261/2004 izvirzītie mērķi.

26

Pirmkārt, Regulas Nr. 261/2004 mērķis, kā izriet no tās 1., 2. un 4. apsvēruma, ir nodrošināt pasažieru un patērētāju augsta līmeņa aizsardzību, stiprinot viņu tiesības virknē situāciju, kas rada nopietnas problēmas un sarežģījumus, kā arī standartizētā un tūlītējā veidā atlīdzinot šīm personām radīto kaitējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 22. jūnijs, Mennens, C‑255/15, EU:C:2016:472, 26. punkts).

27

Ja jēdzienus “pilsēta, apdzīvota vieta vai reģions” interpretētu šauri, kā to ierosina prasītājs pamatlietā, tādā ziņā, ka faktiskās ielidošanas lidostai un sākotnēji paredzētajai ielidošanas lidostai ir jāatrodas vienas pilsētas, apdzīvotās vietas vai reģiona teritorijā – katru no šiem jēdzieniem saprotot valsts tiesību izpratnē –, tas liegtu pasažierim, kura lidojums ir novirzīts uz alternatīvu lidostu, kas, lai gan atrazdamās sākotnēji paredzētās lidostas tuvumā, atrodas citas pilsētas, apdzīvotas vietas vai reģiona teritorijā, tiesības uz Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punktā paredzēto transporta izdevumu segšanu un līdz ar to apdraudētu šīs regulas mērķi nodrošināt patērētāju augsta līmeņa aizsardzību.

28

Otrkārt, Regulas Nr. 261/2004 mērķis saskaņā ar tās 4. apsvērumu ir arī nodrošināt, lai gaisa pārvadātāji varētu strādāt liberalizētā tirgū atbilstīgi saskaņotiem nosacījumiem. Ja tiktu dota priekšroka iepriekšējā punktā izklāstītā jēdziena “pilsēta, apdzīvota vieta vai reģions” šaurai interpretācijai, sekas būtu tādas, ka apkalpojošā gaisa pārvadātāja atbildība par transporta izmaksām saskaņā ar šīs regulas 8. panta 3. punktu būtu atkarīga no katrai dalībvalstij raksturīgajām konstitucionālajām tiesību normām vai leģislatīvajiem vai reglamentējošiem aktiem.

29

Visbeidzot, šāda jēdziena “pilsēta[, apdzīvota vieta] vai reģions, kurā ir vairākas lidostas”, šaura interpretācija atņemtu Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punktam lietderīgo iedarbību. Apkalpojošajam gaisa pārvadātājam būtu īpaši grūti, pat neiespējami piedāvāt pasažierim lidojuma novirzīšanu uz citu lidostu, kas atrodas ārpus pilsētas, apdzīvotās vietas vai reģiona, kurā atrodas sākotnēji paredzētā ielidošanas lidosta, pat ja šī alternatīvā lidosta atrodas pilsētas, apdzīvotās vietas vai reģiona, kurā atrodas sākotnēji paredzētā lidosta, tiešā tuvumā.

30

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja lidojums tiek novirzīts uz lidostu, kura apkalpo to pašu pilsētu, ko sākotnēji paredzētā lidosta, šajā tiesību normā paredzētā pasažieru transporta izdevumu starp šīm divām lidostām segšana nav pakārtota nosacījumam, ka pirmajai lidostai jāatrodas tās pašas pilsētas, apdzīvotās vietas vai reģiona, kurā atrodas otrā lidosta, teritorijā.

31

Ar otro un trešo jautājumu, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 7. panta 1. punkts un 8. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka novirzītais lidojums, kas nolaižas lidostā, kura nav sākotnēji paredzētā lidosta, bet kura apkalpo to pašu pilsētu, apdzīvoto vietu vai reģionu, var radīt pasažierim tiesības uz kompensāciju šī lidojuma atcelšanas vai ielidošanas ilgas kavēšanās dēļ.

32

Vispirms ir jānorāda, ka iesniedzējtiesas nolēmumā ir atsauce arī uz Regulas Nr. 261/2004 6. panta 1. punktu, kas attiecas uz lidojuma izlidošanas laika būtiskas kavēšanās gadījumu. Tomēr no šī nolēmuma izriet, ka šī tiesa patiesībā vēlas noskaidrot, vai novirzītais lidojums, kas nolaižas citā lidostā, kura ir tiešā tuvumā teritorijai, kas atrodas sākotnēji paredzētā ielidošanas lidosta, var attiecīgajam pasažierim radīt tiesības uz kompensāciju, kuras ir pamatotas vai nu ar lidojuma atcelšanu šīs regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, vai arī ar ilgu – trīs vai vairāk stundas – ielidošanas kavēšanos 2009. gada 19. novembra sprieduma Sturgeon u.c. (C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716) nozīmē. Tādējādi Regulas Nr. 261/2004 6. panta 1. punktam nav nozīmes, lai sniegtu iesniedzējtiesai pamatlietas atrisināšanai lietderīgu atbildi.

33

Pēc šī precizējuma vispirms ir jāatgādina, ka minētās regulas 2. panta l) punktā “atcelšana” ir definēta kā “tāda lidojuma neveikšana, kurš ir bijis iepriekš plānots un uz kuru ir rezervēta vismaz viena vieta”.

34

Šai ziņā Tiesa jau ir nospriedusi, ka “lidojums” būtībā ir būtībā ir viena gaisa pārvadātāja darbība, kas tādējādi zināmā veidā ir šī pārvadājuma, ko veic gaisa pārvadātājs, kurš nosaka savu maršrutu, “vienība” (spriedums, 2008. gada 10. jūlijs, Emirates Airlines, C‑173/07, EU:C:2008:400, 40. punkts). Tā turklāt ir precizējusi, ka maršruts ir lidojuma galvenais elements, jo lidojums tiek veikts saskaņā ar pārvadātāja iepriekš noteiktu plānojumu (spriedums, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 30. punkts.).

35

Tā kā jēdziens “maršruts” apzīmē ceļu, kuru lidmašīna veic no izlidošanas lidostas uz ielidošanas lidostu noteiktā kārtībā, un no tā izriet, ka, lai varētu uzskatīt, ka lidojums ir noticis, nepietiek tikai ar to, ka lidmašīna ir izlidojusi atbilstoši paredzētajam plānam, bet tai ir jāsasniedz arī minētajā plānā paredzētais galamērķis (spriedums, 2011. gada 13. oktobris, Sousa Rodríguez u.c., C‑83/10, EU:C:2011:652, 28. punkts).

36

Tādējādi lidojums nevar tikt uzskatīts par veiktu, ja tas ir ticis novirzīts uz lidostu, kas atšķiras no sākotnēji paredzētās galamērķa lidostas, un tādējādi šis lidojums principā ir jāuzskata par atceltu lidojumu Regulas Nr. 261/2004 2. panta l) punkta izpratnē, kas var radīt tiesības uz kompensāciju saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 7. pantu, tos skatot to kopā.

37

Tomēr īpašajā gadījumā, kad lidosta, uz kuru lidojums novirzīts, apkalpo to pašu pilsētu, apdzīvoto vietu vai reģionu, ko sākotnēji paredzētā galamērķa lidosta, nebūtu atbilstoši ne minētās regulas mērķim, ne vienlīdzīgas attieksmes principam lidojuma novirzīšanu pielīdzināt lidojuma atcelšanai.

38

Pirmkārt, ir jānorāda, ka papildus Regulas Nr. 261/2004 galvenajam mērķim, kas, kā atgādināts šī sprieduma 26. punktā, ir nodrošināt pasažieru un patērētāju augsta līmeņa aizsardzību, šai regulai ir arī netieši pakārtoti mērķi, tostarp mērķis iepriekš samazināt lidojumu atcelšanas skaitu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 10. janvāris, IATA un ELFAA, C‑344/04, EU:C:2006:10, 83. punkts).

39

Turklāt ir jāpiebilst, ka, pieņemot minēto regulu, Savienības likumdevējs vēlējās arī līdzsvarot gaisa pasažieru intereses ar gaisa pārvadātāju interesēm (spriedumi, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 67. punkts, kā arī 2012. gada 23. oktobris, Nelson u.c., C‑581/10 un C‑629/10, EU:C:2012:657, 39. punkts).

40

Šajā kontekstā ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punktam, to lasot kopā ar tās 1.–4. apsvērumu, ir specifisks mērķis, jo tas ir domāts, lai novērstu nopietnas grūtības un sarežģījumus, ko pasažierim varētu radīt lidojuma atcelšana, nevis lai kompensētu šo neērtību sekas, tādējādi atturot apkalpojošo gaisa pārvadātāju no šīs atcelšanas un piešķirot viņam zināmu rīcības brīvību piedāvāt pasažierim mainīt maršrutu, lidojumu novirzot uz alternatīvu lidostu, kas apkalpo to pašu pilsētu, apdzīvoto vietu vai reģionu, kā arī sedzot transporta izmaksas starp šo lidostu un sākotnēji paredzēto galamērķa lidostu vai jebkuru citu tuvumā esošu vietu, par kuru vienojas ar pasažieri.

41

Pirmkārt, atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai ikviens Savienības tiesību akts ir jāinterpretē saskaņā ar visām primārajām tiesībām, tostarp saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu, kurš nosaka, ka līdzīgās situācijās nedrīkst piemērot atšķirīgus noteikumus un atšķirīgās situācijās nedrīkst piemērot vienādus noteikumus, ja vien tāda pieeja nav objektīvi pamatota (spriedums, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 48. punkts).

42

Taču vienlīdzīgas attieksmes principam būtu pretrunā lidojumu, kas novirzīts uz lidostu, kura atšķiras no sākotnēji paredzētās lidostas, bet kura apkalpo to pašu pilsētu, apdzīvoto vietu vai reģionu, pielīdzināt atceltam lidojumam. Šāda pielīdzināšana, kā to secinājumu 59. un 60. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, nozīmētu, ka šī lidojuma pasažierim tiktu atzītas tiesības uz kompensāciju saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 7. pantu, tostarp tad, ja transportēšanas [no faktiskās ielidošanas lidostas] beigās pasažieris ierastos sākotnēji paredzētajā lidostā vai jebkurā citā galamērķī, par ko ir panākta vienošanās, ar mazāk nekā trīs stundu kavēšanos, atsakot šīs tiesības uz kompensāciju pasažierim, kura lidojums ir nolaidies sākotnēji paredzētajā lidostā ar kavēšanos, kas ir mazāk nekā trīs stundas, lai gan šim pēdējam pasažieriem ir radušās līdzīgas neērtības kā pirmajam pasažierim.

43

Otrkārt, nopietnas grūtības un neērtības savukārt rodas tad, ja lidojuma, kas novirzīts uz alternatīvu lidostu, kura apkalpo to pašu pilsētu, apdzīvoto vietu vai reģionu, pasažieris ielido ar lielu nokavēšanos un sasniedz savu galamērķi ar trīs vai vairāk stundu kavēšanos salīdzinājumā ar sākotnēji paredzēto ielidošanas laiku. Šādā situācijā pasažierim principā ir tiesības uz kompensāciju saskaņā ar Regulu Nr. 261/2004, ja viņa ielidošana nokavējas trīs vai vairāk stundas 2009. gada 19. novembra sprieduma Sturgeon u.c. (C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716) nozīmē.

44

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro un trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 7. panta 1. punkts un 8. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka novirzītais lidojums, kas nolaižas lidostā, kura nav sākotnēji paredzētā lidosta, bet kura apkalpo to pašu pilsētu, apdzīvoto vietu vai reģionu, nevar radīt pasažierim tiesības uz kompensāciju šī lidojuma atcelšanas dēļ. Tomēr pasažierim, kura lidojums ir novirzīts uz alternatīvu lidostu, kas apkalpo to pašu pilsētu, apdzīvoto vietu vai reģionu, principā ir tiesības uz kompensāciju saskaņā ar šo regulu, ja viņš sasniedz savu galamērķi trīs vai vairāk stundas pēc ielidošanas laika, kuru sākotnēji bija paredzējis apkalpojošais gaisa pārvadātājs.

45

Ar ceturto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 261/2004 5. un 7. pants, kā arī 8. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu tādas kavēšanās ilgumu, kuru nācies piedzīvot novirzītā reisa – kas ir nolaidies lidostā, kura nav sākotnēji paredzētā lidosta, bet kura apkalpo to pašu pilsētu, apdzīvoto vietu vai reģionu, – pasažierim, kā atsauces laiks ir jāņem vērā ielidošanas alternatīvajā lidostā laiks, vai ierašanās laiks sākotnēji paredzētajā lidostā vai, attiecīgā gadījumā, citā tuvumā esošā vietā, par ko ir panākta vienošanās ar apkalpojošo gaisa pārvadātāju, pēc transportēšanas [no ielidošanas lidostas].

46

Pirmkārt, no Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta, kā arī 7. un 8. panta formulējuma izriet, ka šajās tiesību normās ir atsauce uz jēdzienu “galamērķis”, kas šīs regulas 2. panta h) punktā ir definēts kā galamērķis, kas norādīts uz biļetes, kuru uzrāda pie reģistrācijas letes, vai – savienoto reisu gadījumā – pēdējā reisa galamērķis.

47

Otrkārt, Tiesa ir precizējusi, ka, tā kā neērtības, ko rada laika zudums, izpaužas, ierodoties galamērķī, kavēšanās ilgums Regulas Nr. 261/2004 7. pantā paredzētās kompensācijas mērķiem ir jānovērtē salīdzinājumā ar šajā galamērķī paredzēto ielidošanas laiku (spriedums, 2013. gada 26. februāris, Folkerts, C‑11/11, EU:C:2013:106, 33. punkts un tajā minētā judikatūra), precizējot, ka runa ir par laiku, kas noteikts lidojumu plānā un norādīts attiecīgā pasažiera biļetē (rīkojums, 2020. gada 1. oktobris, FP Passenger Service, C‑654/19, EU:C:2020:770, 25. punkts).

48

Līdz ar to, lai konstatētu tādas kavēšanās ilgumu, kuru attiecībā uz ielidošanu ir nācies piedzīvot tāda novirzīta lidojuma pasažierim, kas ir nolaidies lidostā, kura nav sākotnēji paredzētā lidosta, bet kura apkalpo to pašu pilsētu, apdzīvoto vietu vai reģionu, par atsauces punktu ir jāizmanto laiks, kad pasažieris pēc transportēšanas [no ielidošanas lidostas] ierodas sākotnēji paredzētajā lidostā vai, attiecīgā gadījumā, citā tuvumā esošā vietā, par ko ir panākta vienošanās ar apkalpojošo gaisa pārvadātāju.

49

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Regulas Nr. 261/2004 5. un 7. pants, kā arī 8. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu tādas kavēšanās ilgumu, kuru ir nācies piedzīvot novirzītā reisa – kas ir nolaidies lidostā, kura nav sākotnēji paredzētā lidosta, bet kura apkalpo to pašu pilsētu, apdzīvoto vietu vai reģionu, – pasažierim, kā atsauces laiks ir jāņem vērā laiks, kad pasažieris pēc transportēšanas [no ielidošanas lidostas] faktiski ierodas sākotnēji paredzētajā lidostā vai, attiecīgā gadījumā, citā tuvumā esošā vietā, par ko ir panākta vienošanās ar apkalpojošo gaisa pārvadātāju.

50

Ar piekto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai apkalpojošais gaisa pārvadātājs varētu tikt atbrīvots no pienākuma izmaksāt kompensāciju pasažieriem ielidošanas ilgas kavēšanās gadījumā, šis pārvadātājs var atsaukties uz tādu ārkārtēju apstākli, kas ir ietekmējis nevis šo aizkavējušos lidojumu, bet iepriekšēju lidojumu, kuru ir nodrošinājis tas pats gaisa pārvadātājs ar to pašu gaisa kuģi, tā reisā trīs reisus pirms attiecīgā lidojuma rotācijas kārtībā.

51

Vispirms jānorāda, ka pamatlietā aplūkojamās ielidošanas kavēšanās ilgums skaidri neizriet no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem. Šādos apstākļos un neskarot šo iesniedzējtiesas nosakāmo ilgumu, ņemot vērā uz ceturto jautājumu sniegto atbildi, uz piekto jautājumu ir jāatbild, pamatojoties uz pieņēmumu, ka lidojums ir ilgi kavējies.

52

Jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punktu apkalpojošais gaisa pārvadātājs var tikt atbrīvots no pienākuma maksāt pasažieriem kompensāciju atbilstoši Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punktam un 7. pantam, ja tas var pierādīt, ka attiecīgā lidojuma atcelšanu vai ilgu kavēšanos ir izraisījuši “ārkārtēji apstākļi”.

53

Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka ne ar Regulas Nr. 261/2004 14. un 15. apsvērumu, ne ar tās 5. panta 3. punktu apkalpojošajiem gaisa pārvadātājiem sniegtā iespēja atsaukties uz “ārkārtēju apstākli” netiek ierobežoti attiecināta vienīgi uz gadījumu, kad šāds apstāklis ir ietekmējis kavēto vai atcelto lidojumu, izslēdzot situāciju, kurā minētais apstāklis ir ietekmējis šā gaisa kuģa apkalpotu iepriekšēju lidojumu (spriedums, 2020. gada 11. jūnijs, Transportes Aéreos Portugueses, C‑74/19, EU:C:2020:460, 51. punkts).

54

Otrkārt, gaisa pasažieru un gaisa pārvadātāju interešu izsvēršana, kas, kā atgādināts šī sprieduma 39. punktā, ir bijusi Regulas Nr. 261/2004 pieņemšanas pamatā, paredz ņemt vērā veidu, kādā gaisa pārvadātāji izmanto gaisa kuģus, un it to, ka viens un tas pats gaisa kuģis var veikt vairākus secīgus reisus dienā, kas nozīmē, ka ikvienam ārkārtējam apstāklim, kas ir atgadījies gaisa kuģa iepriekšējā lidojumā, ir turpmāka ietekme uz vienu vai vairākiem šā gaisa kuģa vēlāk veiktajiem lidojumiem (spriedums, 2020. gada 11. jūnijs, Transportes Aéreos Portugueses, C‑74/19, EU:C:2020:460, 52. punkts).

55

Tādējādi apkalpojošajam gaisa pārvadātājam, lai tas tiktu atbrīvots no pienākuma izmaksāt kompensāciju pasažieriem lidojuma ilgas kavēšanās vai atcelšanas gadījumā, ir jābūt iespējai atsaukties uz “ārkārtēju apstākli”, kas ir ietekmējis iepriekšēju lidojumu, kuru ir nodrošinājis tas pats gaisa pārvadātājs ar to pašu gaisa kuģi, tā reisā trīs reisus pirms attiecīgā lidojuma rotācijas kārtībā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 11. jūnijs, Transportes Aéreos Portugueses, C‑74/19, EU:C:2020:460, 53. punkts).

56

Turklāt, ņemot vērā ne tikai Regulas Nr. 261/2004 1. apsvērumā minēto mērķi nodrošināt pasažieru augsta līmeņa aizsardzību, bet arī šīs regulas 5. panta 3. punkta formulējumu, atsaukšanās uz šādu ārkārtēju apstākli nozīmē, ka pastāv tieša cēloņsakarība starp šāda apstākļa, kas ir ietekmējis iepriekšēju lidojumu, iestāšanos un vēlāk notikušā lidojuma kavēšanos vai atcelšanu; tas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai atbilstoši tās rīcībā esošajiem faktiem un it īpaši ņemot vērā attiecīgā gaisa kuģa izmantošanas veidu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 11. jūnijs, Transportes Aéreos Portugueses, C‑74/19, EU:C:2020:460, 54. punkts).

57

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz piekto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai apkalpojošais gaisa pārvadātājs varētu tikt atbrīvots no pienākuma izmaksāt kompensāciju pasažieriem lidojuma ielidošanas ilgas kavēšanās gadījumā, šis pārvadātājs var atsaukties uz tādu ārkārtēju apstākli, kas ir ietekmējis nevis šo aizkavējušos lidojumu, bet iepriekšēju lidojumu, kuru ir nodrošinājis tas pats gaisa pārvadātājs ar to pašu gaisa kuģi, tā reisā trīs reisus pirms attiecīgā lidojuma rotācijas kārtībā, ar nosacījumu, ka pastāv tieša cēloņsakarība starp šāda apstākļa iestāšanos un vēlāk notikušā lidojuma ilgo kavēšanos vai atcelšanu; tas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai, it īpaši ņemot vērā veidu, kādā attiecīgais apkalpojošais gaisa pārvadātājs izmanto attiecīgo gaisa kuģi.

58

Ar sesto jautājumu iesniedzējtiesa vaicā, vai Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja novirzītais lidojums nolaižas lidostā, kura nav sākotnēji paredzētā lidosta, bet kura apkalpo to pašu pilsētu, apdzīvoto vietu vai reģionu, apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir pienākums pēc savas iniciatīvas piedāvāt pasažierim segt izmaksas par transportu uz sākotnēji paredzēto galamērķa lidostu vai, attiecīgā gadījumā, citu tuvumā esošu vietu, par ko ir panākta vienošanās ar šo pasažieri.

59

Jāatgādina, ka saskaņā ar pašu Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punkta formulējumu, ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs piedāvā pasažierim lidojumu uz citu lidostu, kura nav sākotnēji paredzētā lidosta, bet kura apkalpo to pašu pilsētu, apdzīvoto vietu vai reģionu, šis pārvadātājs “sedz izmaksas, kas rodas, pasažierim pārvietojoties no šīs alternatīvās lidostas uz lidostu, uz kuru bija rezervēta biļete, vai uz citu tuvumā esošu vietu, par ko vienojas ar pasažieri”.

60

Lai gan no šīs tiesību normas formulējuma skaidri izriet, ka ar to pasažieriem tiek piešķirtas tiesības uz to, ka apkalpojošais gaisa pārvadātājs sedz transporta izmaksas, tomēr, kā secinājumu 63. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, tajā nav sniegtas nekādas norādes par to, vai minētajam pārvadātājam ir pienākums pēc savas iniciatīvas piedāvāt pasažieriem segt minētās transporta izmaksas.

61

Tomēr no pastāvīgās judikatūras izriet, ka tiesību normas, ar kurām tiek piešķirtas tiesības aviopasažieriem, ir jāinterpretē plaši (spriedums, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 45. punkts).

62

Turklāt šīs interpretācijas nolūkā ir jāņem vērā šā sprieduma 26. punktā atgādinātais Regulas Nr. 261/2004 mērķis – nodrošināt pasažieriem augsta līmeņa aizsardzību.

63

Tādējādi Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punkts, to skatot kopā ar šīs regulas 1. un 2. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka apkalpojošajam gaisa pārvadātājam, kas pasažierim ir piedāvājis lidojumu uz lidostu, kura nav sākotnēji paredzētā lidosta, bet kura apkalpo to pašu pilsētu, apdzīvoto vietu vai reģionu, pēc savas iniciatīvas ir jāsedz izmaksas par šī pasažiera transportu starp ielidošanas lidostu un sākotnēji paredzēto lidostu vai citu tuvumā esošu vietu, par ko ir panākta vienošanās ar šo pasažieri.

64

Lidojuma novirzīšana uz lidostu, kura nav sākotnēji paredzētā lidosta, bet kura apkalpo to pašu pilsētu, apdzīvoto vietu vai reģionu, var radīt neērtības attiecīgajiem pasažieriem, it īpaši, ja pārbrauciens uz sākotnēji paredzēto lidostu var izrādīties dārgs un sarežģīti noorganizējams vai nu tāpēc, ka alternatīvā lidosta pati par sevi ir mazāk apkalpota nekā sākotnēji paredzētā galamērķa lidosta, vai arī tāpēc, ka novirzītā lidojuma nolaišanās laiks ir ierobežojis transporta piedāvājumu, ar kuru varētu nodrošināt pārbraucienu.

65

Turklāt ar šo interpretāciju tiek ievērota aviopasažieru un faktisko gaisa pārvadātāju interešu izsvēršana, kas, kā atgādināts šī sprieduma 39. punktā, ir bijusi Regulas Nr. 261/2004 pieņemšanas pamatā. Garantējot pirmajiem, ka pēc nolaišanās alternatīvajā lidostā tie tiks transportēti līdz sākotnēji paredzētajai lidostai vai uz tuvumā esošu vietu, par ko ir panākta vienošanās ar apkalpojošo gaisa pārvadātāju, tā ļauj otrajiem izvairīties no pienākuma izmaksāt šīs regulas 7. pantā paredzēto kompensāciju, nodrošinot, ka pasažieri, ja nav bijusi trīs un vairāk stundu ilga kavēšanās salīdzinājumā ar sākotnēji paredzēto ielidošanas laiku, var nonākt sākotnēji paredzētajā lidostā vai citā tuvumā esošā vietā, par ko ir panākta vienošanās ar apkalpojošo gaisa pārvadātāju.

66

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz sesto jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja novirzītais lidojums nolaižas lidostā, kura nav sākotnēji paredzētā lidosta, bet kura apkalpo to pašu pilsētu, apdzīvoto vietu vai reģionu, apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir pienākums pēc savas iniciatīvas piedāvāt pasažierim segt izmaksas par transportu uz sākotnēji paredzēto galamērķa lidostu vai, attiecīgā gadījumā, citu tuvumā esošu vietu, par ko ir panākta vienošanās ar šo pasažieri.

67

Ar septīto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normās paredzēto apkalpojošā gaisa pārvadātāja atbalsta un aprūpes nodrošināšanas pienākumu pārkāpums var radīt tiesības uz vienotas likmes kompensāciju saskaņā ar šīs regulas 7. panta 1. punktu.

68

Vispirms jānorāda, ka iesniedzējtiesa savā nolēmumā atsaucas arī uz Regulas Nr. 261/2004 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kurā ir paredzēts, ka pasažieriem bez maksas tiek piedāvāts transports no lidostas uz izmitināšanas vietu, ja šajā regulā ir izdarīta atsauce uz šo pantu, proti, ja ir izpildīti 4. panta 3. punktā vai 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi vai arī ir izpildīti minētās regulas 6. panta 1. punkta ii) apakšpunktā paredzētie nosacījumi. Tomēr no šī paša nolēmuma izriet, ka iesniedzējtiesa patiesībā vēlas noskaidrot, vai tas, ka apkalpojošais gaisa pārvadātājs nav izpildījis savu Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punktā paredzēto pienākumu segt izmaksas par pasažiera transportu no ielidošanas lidostas uz sākotnēji paredzēto lidostu vai citu tuvumā esošu vietu, par kuru ir panākta vienošanās ar pasažieri, var radīt tiesības uz vienotas likmes kompensāciju saskaņā ar šīs regulas 7. panta 1. punktu.

69

Pirmkārt, ir jāatgādina, ka gadījumā, ja pārvadātājs nepilda pienākumus, kas tam ir paredzēti Regulas Nr. 261/2004 8. pantā, aviopasažieriem ir tiesības uz kompensāciju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 13. oktobris, Sousa Rodríguez u.c., C‑83/10, EU:C:2011:652, 44. punkts).

70

Otrkārt, aviopasažieris kā kompensāciju par to, ka gaisa pārvadātājs nav izpildījis tam Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 9. pantā paredzēto pienākumu nodrošināt aprūpi, var saņemt tikai tādu summu atmaksu, kuras, ņemot vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus, ir bijušas nepieciešamas, atbilstošas un samērīgas, lai kompensētu pārvadātāja pieļautos šim pasažierim nodrošināmās aprūpes trūkumus (spriedums, 2013. gada 31. janvāris, McDonagh, C‑12/11, EU:C:2013:43, 51. punkts).

71

Tādējādi, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 77. punktā, ir jāpastāv atbilstībai starp kompensācijas summu, kas jāmaksā apkalpojošajam gaisa pārvadātājam, un attiecīgajam pasažierim radušos izmaksu summu, un tas noteikti izslēdz Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punktā paredzēto vienotas likmes kompensāciju.

72

No iepriekš minētā izriet, ka Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punktā paredzētā pienākuma segt transporta izdevumus starp faktiskās ielidošanas lidostu un sākotnēji paredzēto lidostu vai citu tuvumā esošu vietu, par ko ir panākta vienošanās ar pasažieri, neizpilde dod pasažierim tiesības uz tādu summu atmaksu, kuras, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, ir nepieciešamas, atbilstošas un samērīgas, lai kompensētu apkalpojošā gaisa pārvadātāja pieļautos trūkumus minētā pasažiera aprūpē.

73

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz septīto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka apkalpojošais gaisa pārvadātājs nav izpildījis savu pienākumu segt izmaksas par pasažiera transportu no ielidošanas lidostas uz sākotnēji paredzēto lidostu vai citu tuvumā esošu vietu, par ko ir panākta vienošanās ar šo pasažieri, nepiešķir pasažierim tiesības uz vienotas likmes kompensāciju saskaņā ar šīs regulas 7. panta 1. punktu. Turpretim šī neizpilde rada pasažierim tiesības uz tādu viņa samaksāto summu atmaksu, kas, ņemot vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus, ir nepieciešamas, atbilstošas un saprātīgas, lai kompensētu šo pārvadātāja saistību neizpildi.

74

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: