–

NAMA Symvouloi Michanikoi kai Meletites AE – NAMA Symvouloi Michanikoi kai Meletites AE, LDK Symvouloi Michanikoi AE, NAMA Symvouloi Michanikoi kai Meletites AE vārdā – S. Vlachopoulos un N. Gountza, dikigoroi,

–

Archi Exetasis Prodikastikon Prosfigon (AEPP) vārdā – S. Karatza un F. Katsigianni, dikigoroi,

–

Attiko Metro AE vārdā – G. Arvanitis un E. Christofilopoulos, dikigoroi,

–

SALFO kai Synergates Anonymi Etairia Meletikon Ypiresion Technikon Ergon – Grafeio Doxiadi Shymvouloi gia Anaptyxi kai Oikistiki AE – TPF Getinsa Euroestudios SL vārdā – K. Vrettos, dikigoros,

–

Grieķijas valdības vārdā – K. Georgiadis, kā arī Z. Chatzipavlou un D. Tsagkaraki, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Bouchagiar un P. Ondrůšek, kā arī L. Haasbeek, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 1. panta 3. punktu, 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, kā arī 2.a. panta 2. punktu Padomes Direktīvā 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV 1992, L 76, 14. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) (OV 2014, L 94, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 92/13”), lasot tos kopsakarā ar Tiesas judikatūru par šiem noteikumiem.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā par lēmuma piemērošanas apturēšanu, ko ierosinājusi uzņēmumu apvienība un tās sastāvā esošās sabiedrības (turpmāk tekstā – “NAMA”) pret Archi Exetasis Prodikastikon Prosfigon (iestāde, kas izskata administratīvās pirmstiesas pārsūdzības publisko iepirkumu jomā (AEPP), Grieķija) un Attiko Metro AE par tā lēmuma likumību, ko šī pēdējā minētā iestāde kā līgumslēdzēja iestāde ir pieņēmusi par publiskā iepirkuma procedūrā pārvadājumu jomā iesniegto tehnisko piedāvājumu novērtējumu.

3

Saskaņā ar Direktīvas 92/13 otro apsvērumu “pašreizējie pasākumi, kas nodrošina [publiskā iepirkuma noteikumu efektīvu piemērošanu], gan attiecīgajās valstīs, gan Kopienā ne vienmēr ir pietiekami”.

4

Direktīvas 92/13 1. panta “Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība” 1.–3. punktā ir noteikts:

“1.   Šo direktīvu piemēro līgumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES [(2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV 2014, L 94, 243. lpp.)], izņemot gadījumus, kad šādi līgumi ir izslēgti no minētās direktīvas darbības jomas saskaņā ar minētās direktīvas 18. līdz 24. pantu, 27. līdz 30. pantu, 34. vai 55. pantu.

[..]

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas Direktīva 2014/25/ES vai Direktīva 2014/23/ES, līgumslēdzēju lēmumus var efektīvi un jo īpaši iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2.–2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem transponē minētos tiesību aktus.

[..]

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībvalstis var pieņemt, pārskatīšanas procedūras ir pieejamas vismaz ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums.”

5

Šīs direktīvas 2. pantā “Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām” ir paredzēts:

“1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka tiesību aktos par 1. pantā paredzētajām pārskatīšanas procedūrām ir pilnvarojums, kas ļauj:

vai nu

vai arī

2.   Šā panta 1. punktā un 2.d un 2.e pantā paredzētās pilnvaras var piešķirt atsevišķām struktūrām, kas ir atbildīgas par pārskatīšanas procedūras dažādiem aspektiem.

3.   Kad pirmās instances struktūra, kas ir neatkarīga no līgumslēdzēja subjekta, pārskata līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumu, dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējs subjekts nevar noslēgt līgumu, kamēr pārskatīšanas struktūra nav pieņēmusi lēmumu par vai nu pagaidu pasākumu, vai pārskatīšanas piemērošanu. Apturēšana beidzas ne agrāk, kā beidzoties 2.a panta 2. punktā un 2.d panta 4. un 5. punktā minētajam nogaidīšanas termiņam.

[..]

9.   Tā kā [Ja] struktūras, kas ir atbildīgas par pārskatīšanas procedūrām, nav tiesu iestādes, to lēmumiem vienmēr dod rakstisku pamatojumu. Turklāt šādā gadījumā jāparedz normas, lai garantētu procedūras, ar kurām jebkurus varbūtēji nelikumīgus pasākumus, ko veikusi pārskatīšanas struktūra, vai jebkuru varbūtēju trūkumu tai piešķirto pilnvaru īstenošanā var izskatīt tiesa vai cita struktūra, kas ir tiesa [LESD 267. panta] nozīmē un kas nav atkarīga ne no līgumslēdzēja subjekta, ne no pārskatīšanas struktūras.

[..]”

6

Minētās direktīvas 2.a pantā “Nogaidīšanas termiņš” ir paredzēts:

“1.   Pieņemot nepieciešamos noteikumus atbilstīgi šā panta 2. punktā un 2.c pantā izklāstītajiem obligātajiem nosacījumiem, dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 3. punktā minētajām personām ir pietiekami daudz laika, lai efektīvi pārskatītu līgumslēdzēju subjektu pieņemtos lēmumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

2.   Pēc lēmuma par tāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz ko attiecas Direktīva 2014/25/ES vai Direktīva 2014/23/ES, līgumu nevar noslēgt, kamēr nav pagājis termiņš, kas ir vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem un kandidātiem ir nosūtīts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja izmanto faksu vai elektroniskus līdzekļus, vai – ja izmanto citus saziņas līdzekļus – kamēr nav pagājis termiņš, kas ir vai nu vismaz 15 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem un kandidātiem ir nosūtīts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, vai arī vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad saņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Pretendentus uzskata par attiecīgiem, ja viņi vēl nav galīgi izslēgti. Izslēgšana ir galīga, ja tā ir paziņota attiecīgajiem pretendentiem un ja vai nu neatkarīga pārskatīšanas struktūra to ir atzinusi par likumīgu, vai arī tai vairs nevar piemērot pārskatīšanas procedūru.

Kandidātus uzskata par attiecīgiem, ja līgumslēdzējs subjekts nav darījis pieejamu informāciju par viņu pieteikuma noraidīšanu, pirms attiecīgajiem pretendentiem paziņots lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

[..]”

7

Ar grozīto Likumu 4412/2016 par būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskajiem līgumiem (FEK A’ 147/8.8.2016) (turpmāk tekstā – “Likums 4412/2016”) tika reorganizēta tiesu aizsardzības sistēma publisko iepirkumu jomā pirmslīguma posmā, tostarp, izveidojot neatkarīgu administratīvu centrālo iestādi, proti, AEPP, kas ir atbildīga par līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju subjektu pieņemto aktu pirmstiesas pārbaudi, kā arī ieviešot iespēju lūgt apturēt šīs iestādes pieņemto lēmumu piemērošanu un atcelt tos.

8

Likuma 4412/2016 346. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Jebkura ieinteresētā persona, kurai ir vai ir bijusi interese iegūt 1. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētā līguma slēgšanas tiesības un kurai ar līgumslēdzējas iestādes izpildes aktu vai bezdarbību, pārkāpjot valsts vai Savienības tiesisko regulējumu, ir nodarīts vai var tikt nodarīts kaitējums, var vērsties [AEPP] saskaņā ar 360. pantā paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem un lūgt noteikt pagaidu aizsargpasākumus saskaņā ar 366. pantu, atcelt līgumslēdzējas iestādes prettiesisko aktu vai bezdarbību saskaņā ar 367. pantu vai atcelt nelikumīgi noslēgto līgumu saskaņā ar 368. pantu.

2.   Jebkura ieinteresētā persona, kam ir nodarīts vai var tikt nodarīts kaitējums ar AEPP lēmumu par administratīvo pirmstiesas pārsūdzību, uz kuru ir attiecināms 360. pants, var celt prasību par minētā lēmuma piemērošanas apturēšanu un atcelšanu kompetentajās tiesās saskaņā ar 372. pantu. Līgumslēdzējai iestādei ir tiesības izmantot tādus pašus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ja AEPP ir pieņēmusi administratīvo pirmstiesas pārsūdzību.”

9

Likuma 4412/2016 347. pantā ir paredzēts:

“1.   Tiek izveidota [AEPP], kuras uzdevums ir izšķirt strīdus, kas radušies procedūras posmā pirms būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas, ja tai ir iesniegta administratīva pirmstiesas pārsūdzība saskaņā ar šīs sadaļas II iedaļas noteikumiem. [..]

2.   AEPP ir funkcionāli neatkarīga, kā arī tai ir administratīva un finansiāla autonomija, un tā nav pakļauta valdības iestāžu vai citu administratīvo iestāžu kontrolei vai uzraudzībai. Saskaņā ar tās Reglamentu tā ir pakļauta tikai Parlamenta kontrolei.”

10

Likuma 4412/2016 360. pantā ir noteikts:

“1.   Jebkurai ieinteresētajai personai, kurai ir vai ir bijusi interese iegūt šajā likumā minēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar līgumslēdzējas iestādes izpildes aktu vai bezdarbību, pārkāpjot valsts vai Savienības tiesisko regulējumu, ir nodarīts vai var tikt nodarīts kaitējums, ir pienākums pirms prasības celšanas atbilstoši 3. sadaļai vērsties AEPP ar administratīvu pirmstiesas pārsūdzību, kas vērsta pret minēto līgumslēdzējas iestādes aktu vai bezdarbību.

2.   Administratīvas pirmstiesas pārsūdzības iesniegšana ir priekšnosacījums, lai varētu celt prasību par līgumslēdzēju iestāžu izpildes aktiem vai bezdarbību atbilstoši 3. sadaļai.

3.   Par līgumslēdzējas iestādes izpildes aktiem vai bezdarbību publiskā iepirkuma procedūrā var iesniegt tikai 1. punktā minētās administratīvās pirmstiesas pārsūdzības.”

11

Saskaņā ar Likuma 4412/2016 372. pantu persona, kas pierāda leģitīmu interesi, var lūgt Symvoulio tis Epikrateias (Valsts padome) apturēt AEPP lēmuma piemērošanu un atcelt to, ja runa ir par publisku līgumu, kas ietilpst Direktīvas 2014/25 piemērošanas jomā.

12

Ar 2018. gada 24. janvārī publicētu paziņojumu par līgumu Attico Metro izsludināja atklātu konkursu par tehnisko konsultāciju pakalpojumiem Atēnu (Grieķija) metro paplašināšanas projektam aptuveni 21,5 miljonu EUR vērtībā. Piešķiršanas kritērijs bija saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, pamatojoties uz vislabāko kvalitātes un cenas attiecību. Saskaņā ar paziņojumu par līgumu procedūras pirmais posms ietvēra kandidātu apliecinošo dokumentu un tehnisko piedāvājumu pārbaudi, bet otrajā posmā ietilpa ekonomisko piedāvājumu atvēršana un visaptverošs vērtējums.

13

Kopumā savus piedāvājumus iesniedza četri saimnieciskās darbības subjekti. Procedūras pirmajā posmā līgumslēdzēja subjekta vērtēšanas komiteja, pirmkārt, piedāvāja noraidīt viena no šiem kandidātiem iesniegto piedāvājumu apliecinošo dokumentu pārbaudes posmā un divu pārējo kandidātu, tostarp NAMA, piedāvājumu – tehnisko piedāvājumu pārbaudes posmā. Otrkārt, tā ierosināja pielaist uzņēmumu apvienību SALFO un trīs tās sastāvā esošās sabiedrības (turpmāk tekstā – “SALFO”) procedūras otrajam posmam. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas šajā ziņā līgumslēdzējs subjekts lūdza precizēt NAMA piedāvātās darba grupas pieredzi.

14

Ar līgumslēdzēja subjekta valdes 2019. gada 6. marta lēmumu iepriekš minētie komitejas priekšlikumi tika apstiprināti. Konkrēti, NAMA piedāvājums tika izslēgts no dalības turpmākajā procedūrā, pamatojoties uz to, ka dažu tās darba grupas locekļu pieredze būvniecības jomā neatbilda paziņojuma par līgumu prasībām. 2019. gada 26. martāNAMA vērsās AEPP ar administratīvu pirmstiesas pārsūdzību par šo lēmumu, kurā tā apstrīdēja gan tās tehniskā piedāvājuma noraidījumu, gan SALFO piedāvājuma pielaišanu.

15

Ar 2019. gada 21. maija lēmumu AEPP apmierināja NAMA pārsūdzību tikai daļā, kurā tā bija vērsta pret līgumslēdzēja subjekta lēmuma pamatojumu saistībā ar pierādījumiem par viena no tās piedāvātajiem grupas locekļiem pieredzi. Pārējā daļā tā prasību noraidīja.

16

Pēc tam, kad NAMA administratīvā pārsūdzība tika daļēji noraidīta, tā Symvoulio tis Epikrateias (Epitropi Anastolon) (Valsts padome (Pagaidu noregulējuma komisija)), kas ir iesniedzējtiesa šajā lietā, cēla prasību, kurā tā lūdza uzdot, pirmkārt, apturēt AEPP2019. gada 21. maija lēmuma un līgumslēdzēja subjekta Attico Metro valdes 2019. gada 6. marta lēmuma piemērošanu, un, otrkārt, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tās interešu pagaidu aizsardzību saistībā ar attiecīgo iepirkuma procedūru. Symvoulio tis Epikrateias (Epitropi Anastolon) (Valsts padome (Pagaidu noregulējuma komisija)) uzskata, ka ir nepieņemami vai nepamatoti tie NAMA izvirzītie pamati, ar kuriem šī lietas dalībniece apgalvo, pirmkārt, ka tās izslēgšana no šīs procedūras esot nelikumīga tādēļ, ka līgumslēdzējs subjekts esot kļūdaini novērtējis dažu tās ekspertu pieredzi, un, otrkārt, ka esot ticis pārkāpts vienlīdzības princips pretendentu tehnisko piedāvājumu novērtēšanā, jo līgumslēdzējs subjekts tos esot izskatījis atšķirīgi.

17

Iesniedzējtiesa norāda, ka tā pastāvīgi ir spriedusi, ka pretendents, kurš ticis izslēgts no konkursa procedūras, nevar pierādīt interesi celt prasību, lai apstrīdētu cita pretendenta dalības šajā procedūrā likumību, izņemot tādu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar vienlīdzības principa neievērošanu piedāvājumu izvērtēšanā. Šī tiesa tomēr jautā, kādā mērā risinājums, kas izriet tostarp no 2017. gada 11. maija sprieduma Archus un Gama (C‑131/16, EU:C:2017:358), ir piemērojams arī tad, ja noraidītais pretendents lūgumu par piemērošanas apturēšanu ir iesniedzis nevis publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas galīgajā posmā, bet gan iepirkuma procedūras iepriekšējā posmā, piemēram, ar dalību saistīto apliecinošo dokumentu vai tehnisko piedāvājumu pārbaudes un izvērtēšanas posmā. Tiesa šo jautājumu vēl neesot atrisinājusi, un Symvoulio tis Epikrateias (Valsts padome) (Pagaidu noregulējuma komisija)) šis jautājums esot radījis atšķirīgas interpretācijas, kuru rezultātā galu galā pamatlieta tika nodota izskatīšanā plēnumam piecu tiesnešu sastāvā.

18

Iesniedzējtiesa norāda, ka minētā Pagaidu noregulējuma komisija uzskata, ka pretendents, kurš ir ticis izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras, ir uzskatāms par galīgi izslēgtu, ja tas nav apstrīdējis attiecībā uz to pieņemto lēmumu par izslēgšanu vai ja šis lēmums ir ieguvis res judicata spēku. Savukārt šo pretendentu nevar uzskatīt par galīgi izslēgtu, ja tā iesniegtā administratīvā pirmstiesas pārsūdzība ir tikusi noraidīta ar AEPP lēmumu, bet termiņš atcelšanas prasības vai lūguma par piemērošanas apturēšanu iesniegšanai saskaņā ar Likumu 4412/2016 vēl nav beidzies. Tāpat nav arī galīgi izslēgts pretendents, kura lūgums apturēt tā lēmuma piemērošanu, ar kuru AEPP ir noraidījis viņa administratīvo pirmstiesas pārsūdzību, ir ticis noraidīts, ja viņam ir tiesības celt prasību atcelt šo noraidošo lēmumu un ja lēmums par viņa celto atcelšanas prasību nav kļuvis galīgs. Turklāt iesniedzējtiesa precizē, ka izslēgtā pretendenta intereses celt prasību par lēmumu, ar kuru ir ticis pielaists viena no tā konkurentiem piedāvājums un līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas šim pēdējam minētajam, atzīšana ir pakārtota nosacījumam, ka strīds neizraisa attiecīgās iepirkuma procedūras galīgu atcelšanu, proti, neiespējamību to atsākt. Šajā kontekstā nav svarīgi, kurā iepirkuma procedūras posmā attiecīgais pretendents ir ticis izslēgts, jo interese celt prasību pastāv visos šīs procedūras posmos. Līdz ar to NAMA principā esot interese celt prasību, lai izvirzītu citus iebildumus, ko tā ir izvirzījusi pret SALFO papildus tiem, kas attiecas uz vienlīdzības principa neievērošanu vērtējumā.

19

Visbeidzot iesniedzējtiesa norāda, ka tā ir noraidījusi pamatlietā aplūkoto lūgumu par piemērošanas apturēšanu, ciktāl NAMA ir apstrīdējusi tās izslēgšanas no iepirkuma procedūras likumību un SALFO piedāvājuma pielaišanu, izvirzīdama pamatu, saskaņā ar kuru ar apstrīdētajiem lēmumiem nav ievērots vienlīdzības princips vērtējumā. Savukārt tā šaubās par to, vai NAMA sava lūguma par piemērošanas apturēšanu pamatojumam var atsaukties uz pamatiem, kas ir vērsti pret lēmumu par SALFO piedāvājuma pielaišanu un kas ir balstīti uz paziņojumā par līgumu paredzēto nosacījumu, Likuma 4412/2016 noteikumu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem un pārskatāmības principu neievērošanu.

20

Šādos apstākļos Symvoulio tis Epikrateias (Epitropi Anastolon) (Valsts Padome (Pagaidu noregulējuma komisija)) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

21

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2019. gada 19. oktobra lēmumu Symvoulio tis Epikrateias (Epitropi Anastolon) (Valsts padome (Pagaidu noregulējuma komisija)) lūgums izskatīt šo lietu paātrinātā tiesvedībā tika noraidīts.

22

Komisija uzskata, ka otrajam un trešajam jautājumam nav nekādas saistības ar pamatlietas priekšmetu un līdz ar to tie ir jāuzskata par nepieņemamiem. NAMA būtībā izvirza to pašu iebildi par trešā jautājuma nepieņemamību.

23

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai gan uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa ir uzdevusi atbilstoši pašas noteiktajam tiesiskajam regulējumam un faktiskajiem apstākļiem un kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda, attiecas atbilstības pieņēmums, tomēr ar LESD 267. pantu izveidotā procedūra ir Tiesas un valsts tiesu sadarbības instruments, kura ietvaros pirmā sniedz otrajām tādas Savienības tiesību interpretācijas norādes, kas tām ir nepieciešamas, lai atrisinātu izskatāmās lietas. Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojums nav konsultatīvu atzinumu sniegšana par vispārīgiem vai hipotētiskiem jautājumiem, bet gan nepieciešamība faktiski atrisināt strīdu. Kā izriet no paša LESD 267. panta formulējuma, lūgtajam prejudiciālajam nolēmumam ir jābūt “vajadzīgam”, lai iesniedzējtiesa varētu “sniegt spriedumu” lietā, kuru tā izskata. Turklāt saskaņā ar Tiesas Reglamenta 94. panta c) punktu iesniedzējtiesai ir pietiekami precīzi jāizklāsta iemesli, kas tai liek šaubīties par Savienības tiesību interpretāciju (spriedums, 2020. gada 14. maijs, Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság Dél‑alföldi Regionális Igazgatóság, C‑924/19 PPU un C‑925/19 PPU, EU:C:2020:367, 167. un 168. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

24

Šajā gadījumā pretēji tam, ko apgalvo Komisija, no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka ar otro jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai tas, ka AEPP obligātas administratīvas pirmstiesas pārsūdzības rezultātā ir daļēji apstiprinājusi līgumslēdzēja subjekta veikto NAMA piedāvājuma izslēgšanu, ir elements, kas ir jāņem vērā, lai noteiktu, vai šis pretendents vēl var apstrīdēt iesniedzējtiesā līgumslēdzēja subjekta lēmumu, ar kuru ir pielaists tā konkurenta piedāvājums. Tādējādi šis jautājums ir pieņemams.

25

Savukārt iesniedzējtiesas nolēmumā nav paskaidroti iemesli, kuru dēļ atbilde uz trešo jautājumu būtu nepieciešama, lai atrisinātu strīdu pamatlietā, jo iesniedzējtiesa nav norādījusi, kādā ziņā pamatlietas apstākļi atbilst vienam no diviem trešajā jautājumā paredzētajiem gadījumiem.

26

No iepriekš minētā izriet, ka trešais iesniedzējtiesas uzdotais jautājums ir jāatzīst par nepieņemamu.

27

Ar pirmo un otro jautājumu, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 92/13 1. panta 3. punkts, 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, kā arī 2.a panta 2. punkts, lasot tos Tiesas judikatūras gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts praksi, saskaņā ar ko pretendents, kurš ir izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras pirms šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas posma un kura lūgums apturēt tā lēmuma piemērošanu, ar kuru viņš ticis izslēgts no šīs procedūras, ir ticis noraidīts, nevar, nepastāvot interesei celt prasību, savā vienlaicīgi iesniegtajā lūgumā apturēt tā lēmuma piemērošanu, ar kuru ticis pielaists cita pretendenta piedāvājums, izvirzīt pamatus, kas nav saistīti ar pārkāpumiem, kuru dēļ viņa piedāvājums ir izslēgts, izņemot pamatu, atbilstoši kuram ar lēmumu par šī piedāvājuma pielaišanu tiek pārkāpts vienlīdzības princips piedāvājumu novērtēšanā. Turklāt tā jautā, vai noraidītā pretendenta interesi celt prasību ietekmē apstāklis, ka administratīvā pirmstiesas pārsūdzība par lēmumu par viņa izslēgšanu, kas saskaņā ar valsts tiesībām bija jāiesniedz neatkarīgā valsts iestādē, ir tikusi noraidīta.

28

Atbilstoši Direktīvas 92/13 1. panta 3. punktam dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībvalstis var pieņemt, pārsūdzības procedūras ir pieejamas vismaz ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums.

29

Šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā ir noteiktas prasības, kas ir jāievēro valsts tiesību aktos, kuri pieņemti saistībā ar šīs direktīvas 1. pantā minētajām pārsūdzībām, tostarp tas, ka šādai pārsūdzībai ir jāļauj, pirmkārt, veikt pagaidu pasākumus, lai labotu apgalvoto pārkāpumu vai novērstu turpmāku kaitējumu attiecīgajām interesēm, un, otrkārt, atcelt nelikumīgi pieņemtus lēmumus vai panākt to atcelšanu.

30

Minētās direktīvas 2.a pantā ir paredzēti noteikumi par termiņiem, kam jābūt šīs pašas direktīvas 1. panta 3. punktā minēto personu rīcībā, lai tās varētu efektīvi pārsūdzēt līgumslēdzēju subjektu pieņemtos lēmumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tādējādi šī 2.a panta 2. punktā ir paredzēts, ka līguma noslēgšana pēc lēmuma pieņemšanas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu nevar notikt pirms tāda termiņa beigām, kas aprēķināts atkarībā no lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu nosūtīšanas attiecīgajiem pretendentiem un kandidātiem, un tajā tostarp ir precizēti nosacījumi, ar kādiem attiecīgais pretendents vai pretendents tiek uzskatīts par skartu. Attiecībā uz pretendentiem šīs tiesību normas otrajā daļā ir norādīts, ka tie ir uzskatāmi par skartiem, ja tie vēl nav tikuši galīgi izslēgti, un ka izslēgšana ir galīga, ja par to ir paziņots attiecīgajiem pretendentiem un ja neatkarīga pārsūdzības iestāde to ir atzinusi par likumīgu vai to vairs nevar pārsūdzēt.

31

Aicināta interpretēt 1. panta 3. punktu Padomes Direktīvā 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV 1989, L 395, 33. lpp.), Tiesa nosprieda, ka publiskā iepirkuma procedūrā pretendentiem ir līdzvērtīga likumīga interese, lai tiktu izslēgti citu pretendentu piedāvājumi un varētu tikt iegūtas līguma slēgšanas tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 4. jūlijs, Fastweb, C‑100/12, EU:C:2013:448, 33. punkts). 2016. gada 5. aprīļa sprieduma PFE (C‑689/13, EU:C:2016:199) 27. punktā Tiesa uzskatīja, ka, pirmkārt, pretendenta izslēgšanas sekas var būt tādas, ka cits pretendents iegūst līguma slēgšanas tiesības tieši tajā pašā procedūrā, un, otrkārt – gadījumā, ja tiek izslēgti abi pretendenti un tiek rīkota jauna publiskā iepirkuma procedūra –, tajā var piedalīties katrs no šiem pretendentiem un tādējādi netieši iegūt līguma slēgšanas tiesības. Turklāt minētā sprieduma 29. punktā Tiesa ir precizējusi, ka to dalībnieku skaitam, kuri piedalās attiecīgajā publiskā iepirkuma procedūrā, tāpat kā to dalībnieku skaitam, kuri ir cēluši prasības, kā arī viņu izvirzīto pamatu atšķirībām nav nozīmes attiecībā uz tā judikatūras principa piemērošanu, kas izriet no 2013. gada 4. jūlija sprieduma Fastweb (C‑100/12, EU:C:2013:448).

32

Iepriekšējā punktā izklāstītais judikatūras princips, kas ir izstrādāts atbilstoši Direktīvas 89/665 sistēmai, ir transponējams arī uz tiesību aizsardzības tiesā sistēmu, kas ieviesta ar Direktīvu 92/13 (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 11. maijs, Archus un Gama, C‑131/16, EU:C:2017:358, 50.–53. punkts).

33

Tomēr jāpārbauda, vai šis judikatūras princips ir piemērojams arī tad, ja lēmuma, ar ko ir pieņemts pretendenta piedāvājums, likumību pretendents, kura piedāvājums ir ticis izslēgts, ir apstrīdējis posmā pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas.

34

Šajā ziņā ir jānorāda, ka Direktīvā 92/13 nav precizēts posms, kurā pretendents var pārsūdzēt šādu līgumslēdzēja subjekta lēmumu.

35

Turklāt, kā izriet no Direktīvas 92/13 otrā apsvēruma, tās mērķis ir pastiprināt pašreizējos pasākumus gan valstu, gan Savienības līmenī, lai nodrošinātu ar publisko iepirkumu saistīto direktīvu efektīvu piemērošanu. Tādēļ šīs direktīvas 1. panta 1. punkta ceturtajā daļā dalībvalstīm ir noteikts pienākums “nodrošin[āt] to, ka [..] līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un, jo īpaši, iespējami ātri pārskatīt” (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 5. aprīlis, Marina del Mediterráneo u.c., C‑391/15, EU:C:2017:268, 30. punkts).

36

Šīs direktīvas mērķis nodrošināt efektīvu un ātru tiesisko aizsardzību, tostarp ar konkrētiem pagaidu pasākumiem, tādējādi neļauj dalībvalstīm tiesību celt prasību izmantošanu pakārtot apstāklim, ka attiecīgā iepirkuma procedūra ir formāli sasniegusi kādu noteiktu posmu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2005. gada 11. janvāris, Stadt Halle un RPL Lochau, C‑26/03, EU:C:2005:5, 38. punkts, kā arī spriedumu, 2017. gada 5. aprīlis, Marina del Mediterráneo u.c., C‑391/15, EU:C:2017:268, 31. punkts).

37

Konkrētāk, ar valsts tiesisko regulējumu, kurā katrā ziņā ir prasīts, lai pretendents sagaida lēmuma pieņemšanu par attiecīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, pirms tas var celt prasību par lēmumu par cita pretendenta pielaišanu, ir pretrunā Direktīvas 92/13 normām (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 5. aprīlis, Marina del Mediterráneo u.c., C‑391/15, EU:C:2017:268, 34. punkts).

38

No tā izriet, pirmkārt, ka noraidītais pretendents var celt prasību par līgumslēdzēja subjekta lēmumu, ar kuru ir pielaists viena no tā konkurentiem piedāvājums, neatkarīgi no publiskā iepirkuma procedūras posma, kurā šis lēmums ir pieņemts, un, otrkārt, ka saistībā ar šādu prasību ir piemērojams šī sprieduma 31. punktā atgādinātais judikatūras princips.

39

Attiecībā uz pamatiem, kurus noraidītais pretendents var izvirzīt saistībā ar šādu prasību, ir jānorāda, ka Direktīvā 92/13 nav paredzēta cita prasība kā vien tās 1. panta 1. punktā noteiktā, proti, ka šis pretendents var izvirzīt pamatus par Savienības tiesību publiskā iepirkuma jomā vai valsts tiesību normu, ar kurām ir transponētas šīs tiesības, pārkāpumu.

40

Turklāt 2016. gada 5. aprīļa sprieduma PFE (C‑689/13, EU:C:2016:199) 29. punktā Tiesa ir norādījusi, ka pretendentu, kuri ir tikuši izslēgti no attiecīgās iepirkuma procedūras, izvirzīto pamatu atšķirībām nav nozīmes šī sprieduma 31. punktā atgādinātā judikatūras principa piemērošanā.

41

No tā izriet, ka noraidītajam pretendentam ir tiesības izvirzīt jebkuru pamatu pret lēmumu par cita pretendenta pielaišanu, tostarp tādus pamatus, kas nav saistīti ar pārkāpumiem, kuru dēļ tika izslēgts viņa piedāvājums.

42

Paturot to spēkā, šī sprieduma 31. punktā atgādinātais judikatūras princips ir piemērojams tikai tad, ja pretendenta izslēgšana nav apstiprināta ar lēmumu, kam ir res judicata spēks (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 11. maijs, Archus un Gama, C‑131/16, EU:C:2017:358, 57. un 58. punkts, kā arī 2019. gada 5. septembris, Lombardi, C‑333/18, EU:C:2019:675, 31. un 32. punkts).

43

Līdz ar to iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai šajā gadījumā NAMA izslēgšana ir uzskatāma par galīgu tāpēc, ka tā ir apstiprināta ar lēmumu, kam ir res judicata spēks. Kā atgādināts šī sprieduma 18. punktā, no iesniedzējtiesas nolēmuma tomēr neizriet, ka tas tā būtu.

44

Ievērojot šo atrunu, apstāklis, ka noraidītajam pretendentam valsts tiesībās ir noteikts pienākums pirms vēršanās iesniedzējtiesā iesniegt administratīvu pirmstiesas pārsūdzību, neietekmē šī sprieduma 38. un 41. punktā izklāstīto interpretāciju. Proti, Direktīvas 92/13 2. panta 9. punktā dalībvalstīm skaidri ir atļauts uzticēt struktūrām, kas nav tiesu iestādes, lemt pirmajā instancē par šajā direktīvā paredzētajām pārsūdzībām, ar nosacījumu, ka jebkurus varbūtēji nelikumīgus pasākumus, kurus izdarījusi pārskatīšanas struktūra, vai jebkuru varbūtēju trūkumu tai piešķirto pilnvaru īstenošanā var izskatīt tiesa vai cita struktūra, kas ir tiesa LESD 267. panta nozīmē un nav atkarīga ne no līgumslēdzēja subjekta, ne no struktūras, kura nav tiesu iestāde un kura lēmusi pirmajā instancē.

45

Šo interpretāciju neatspēko 2016. gada 21. decembra spriedums Bietergemeinschaft Technische Gebäudebetreuung und Caverion Österreich (C‑355/15, EU:C:2016:988), uz kuru šajā kontekstā ir norādījusi iesniedzējtiesa. Proti, lai gan ir taisnība, ka no minētā sprieduma 13.–16., kā arī 31. un 36. punkta izriet, ka pretendentam, kura piedāvājumu līgumslēdzēja iestāde bija izslēgusi no publiskā iepirkuma procedūras, varēja tikt atteikta iespēja pārsūdzēt lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir jānorāda, ka lietā, kurā tika pasludināts minētais spriedums un kura neattiecās uz valsts struktūrā, kas izskata pirmstiesas pārsūdzības, ierosinātu pārsūdzību, lēmums par minētā pretendenta izslēgšanu bija apstiprināts ar lēmumu, kurš bija ieguvis res judicata spēku pirms tiesa, kas izskata pārsūdzību par lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības, bija lēmusi par to, un tādējādi minētais pretendents bija uzskatāms par galīgi izslēgtu no attiecīgās publiskā iepirkuma procedūras (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 5. septembris, Lombardi, C‑333/18, EU:C:2019:675, 31. punkts).

46

Ņemot vērā visus šos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 92/13 1. panta 1. un 3. punkts, 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, kā arī 2.a panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pretendents, kurš ir izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras pirms šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas posma un kura lūgums apturēt tā lēmuma piemērošanu, ar ko viņš tika izslēgts no šīs procedūras, ir ticis noraidīts, var savā vienlaicīgi iesniegtajā lūgumā apturēt tā lēmuma piemērošanu, ar kuru ir pielaists cita pretendenta piedāvājums, izvirzīt visus pamatus, kas ir saistīti ar Savienības tiesību publiskā iepirkuma jomā vai valsts tiesību normu, ar kurām šīs tiesības ir transponētas, pārkāpumiem, tostarp pamatus, kam nav saistības ar pārkāpumiem, kuru dēļ viņa piedāvājums tika izslēgts. Šo iespēju neietekmē apstāklis, ka administratīvā pirmstiesas pārsūdzība neatkarīgā valsts iestādē, kas saskaņā ar valsts tiesībām šim pretendentam iepriekš bija jāiesniedz par lēmumu par viņa izslēgšanu, ir tikusi noraidīta, ja šis noraidošais lēmums nav ieguvis res judicata spēku.

47

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:

Padomes Direktīvas 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris), 1. panta 1. un 3. punkts, 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, kā arī 2.a panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pretendents, kurš ir izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras pirms šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas posma un kura lūgums apturēt tā lēmuma piemērošanu, ar ko viņš tika izslēgts no šīs procedūras, ir ticis noraidīts, var savā vienlaicīgi iesniegtajā lūgumā apturēt tā lēmuma piemērošanu, ar kuru ir pielaists cita pretendenta piedāvājums, izvirzīt visus pamatus, kas ir saistīti ar Savienības tiesību publiskā iepirkuma jomā vai valsts tiesību normu, ar kurām šīs tiesības ir transponētas, pārkāpumiem, tostarp pamatus, kam nav saistības ar pārkāpumiem, kuru dēļ viņa piedāvājums tika izslēgts. Šo iespēju neietekmē apstāklis, ka administratīvā pirmstiesas pārsūdzība neatkarīgā valsts iestādē, kas saskaņā ar valsts tiesībām šim pretendentam iepriekš bija jāiesniedz par lēmumu par viņa izslēgšanu, ir tikusi noraidīta, ja šis noraidošais lēmums nav ieguvis res judicata spēku.