–

Entoma SAS vārdā – F. Molinié, avocat,

–

Francijas valdības vārdā – A.‑L. Desjonquères un C. Mosser, pārstāves,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz M. Russo, kā arī de G. Damiani, avvocati dello Stato,

–

Eiropas Komisijas vārdā – C. Hödlmayr un C. Valero, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 258/97 (1997. gada 27. janvāris), kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (OV 1997, L 43, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs) (OV 2009, L 188, 14. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 258/97”), 1. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Entoma SAS un ministre de l’Économie et des Finances [Ekonomikas un finanšu ministrs], un ministre de l’Agriculture et de l’Alimentation [Lauksaimniecības un pārtikas lietu ministrs] par prefektūras lēmumu, pirmkārt, apturēt cilvēku uzturam paredzētu insektu laišanu tirgū, ko veica Entoma, un, otrkārt, izņemt šos insektus no tirgus līdz brīdim, kad tiks saņemta atļauja laišanai tirgū, pēc novērtējuma, kura mērķis ir pierādīt, ka tie nekādā veidā neapdraud patērētāju veselību.

3

Regulas Nr. 258/97 1. un 2. apsvērumā ir noteikts:

4

Šīs regulas 1. pantā bija noteikts:

“1.   Šī regula attiecas uz jaunu pārtikas produktu vai jaunu pārtikas [produktu] sastāvdaļu laišanu tirgū [Savienībā].

2.   Šo regulu piemēro, laižot tirgū [Savienībā] pārtikas produktus un pārtikas produktu sastāvdaļas, kuras līdz šim [Savienībā] ievērojami nav izmantotas un kuras atbilst šādām kategorijām:

3.   Vajadzības gadījumā ar 13. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var noteikt, vai pārtikas produkts vai pārtikas produktu sastāvdaļa iekļaujas šā panta 2. punkta jomā.”

5

Minētās regulas 3. panta 1. punktā bija paredzēts:

“Pārtikas produkti un pārtikas produktu sastāvdaļas, uz ko attiecas šī regula, nedrīkst:

6

Atbilstoši tās pašas regulas 12. pantam:

“1.   Ja dalībvalsts ir ieguvusi jaunus vai pārvērtējusi jau zināmos datus un tai ir pietiekams iemesls secināt, ka cilvēku veselību vai vidi var apdraudēt pārtikas produkti un pārtikas produktu sastāvdaļas, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalsts var savā teritorijā uz laiku pārtraukt vai ierobežot attiecīgo pārtikas produktu un pārtikas produktu sastāvdaļu tirdzniecību un izmantošanu. Tā nekavējoties par to informē pārējās dalībvalstis un [Eiropas] Komisiju, sniedzot sava lēmuma pamatojumu.

2.   Komisija, cik iespējams drīz, izskata 1. punktā minētos pierādījumus Pārtikas produktu pastāvīgajā komitejā; tā veic atbilstīgos pasākumus valsts pasākuma apstiprināšanai, grozīšanai vai atcelšanai saskaņā ar 13. panta 2. punktā noteikto regulatīvo procedūru. Dalībvalsts, kas pieņēmusi 1. punktā minēto lēmumu, var to paturēt spēkā, līdz pasākumi stājas spēkā.”

7

Regula Nr. 258/97, sākot no 2018. gada 1. janvāra, ir atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2283 (2015. gada 25. novembris) (OV 2015, L 327, 1. lpp.).

8

Saskaņā ar Regulas Nr. 2015/2283 6. un 8. apsvērumu:

[..]

9

Šīs regulas 1. pantā “Priekšmets un mērķis” ir noteikts:

“1.   Šajā regulā izklāstīti noteikumi par jaunu pārtikas produktu laišanu tirgū Savienībā.

2.   Šīs regulas mērķis ir nodrošināt efektīvu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot cilvēku veselības un patērētāju interešu augstu aizsardzības līmeni.”

10

Minētās regulas 2. pantā “Darbības joma” ir noteikts:

“1.   Šo regulu piemēro jaunu pārtikas produktu laišanai tirgū Savienībā.

[..]”

11

Šīs pašas regulas 3. panta “Definīcijas” 2. punktā ir noteikts, ka:

“[..] piemēro šādas definīcijas:

[..].”

12

Šīs pašas regulas 35. panta “Pārejas pasākumi” 2. punktā ir paredzēts:

“Pārtikas produktu, kas neietilpst Regulas (EK) Nr. 258/97 darbības jomā, kas ir likumīgi laists tirgū līdz 2018. gada 1. janvārim un kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, var turpināt laist tirgū, līdz saskaņā ar šīs regulas 10.–12. pantu vai 14.–19. pantu tiek pieņemts lēmums attiecībā uz pieteikumu atļaujas saņemšanai par jaunu pārtikas produktu vai paziņojumu par tradicionālās pārtikas produktu no trešās valsts, un minētais pieteikums vai paziņojums attiecīgi ir iesniegts līdz datumam, kas paredzēts saskaņā ar šīs regulas 13. vai 20. pantu pieņemtajos īstenošanas noteikumos, bet ne vēlāk kā 2020. gada 2. janvārī.”

13

Code de la consommation [Patērētāju kodeksa] L. 218‑5‑4. pantā, redakcijā, kas bija spēkā 2016. gada 27. janvārī, bija noteikts:

“Ja ir konstatēts, ka produkts ir ticis laists tirgū bez prasītas iepriekšējas atļaujas, reģistrēšanas vai deklarēšanas atbilstoši šim produktam piemērojamā regulējuma prasībām, prefekts vai Parīzē – policijas prefekts, var pieņemt lēmumu apturēt tā laišanu tirgū un izņemt to no tirgus līdz prasību izpildei saskaņā ar spēkā esošo regulējumu.”

14

Entoma pamatlietas faktu norises laikā tirgoja produktus, kuri sastāv no sagatavotiem miltumelnuļiem, siseņiem un circeņiem un kuri paredzēti lietošanai cilvēku uzturā nesadalītu insektu veidā.

15

Ar 2016. gada 27. janvāra rīkojumu Parīzes policijas prefekts apturēja visu Entoma tirgoto insektu laišanu tirgū, pamatojoties it īpaši uz to, ka Entoma nebija Regulā Nr. 258/97 paredzētās tirdzniecības atļaujas, un uzdeva izņemt šos insektus no tirgus līdz šādas atļaujas, kas tiek izsniegta pēc novērtējuma, lai pierādītu, ka šie produkti neapdraud patērētāju, piešķiršanai.

16

Entoma par šo rīkojumu cēla prasību to atcelt tribunal administratif de Paris (Parīzes Administratīvā tiesa, Francija). Ar 2017. gada 9. novembra spriedumu tā noraidīja minēto prasību.

17

Ar 2018. gada 22. marta spriedumu cour administrative d’appel de Paris (Parīzes Administratīvā apelācijas tiesa, Francija) noraidīja Entoma iesniegto apelācijas sūdzību, nospriežot, ka minētais rīkojums likumīgi esot ticis izdots, pamatojoties uz Code de la consommation L. 218‑5‑4.

18

Tādēļ Entoma iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā – Conseil d’État (Valsts padome, Francija). Kasācijas sūdzības pamatojumam tā it paši norāda, ka cour administrative d’appel de Paris esot pieļāvusi tiesību kļūdu, jo tā esot nospriedusi, ka uz produktiem, ko tā tirgo, attiecas Regula Nr. 258/97, lai arī šie produktiem neietilpst šīs regulas tvērumā, jo tie ir veseli insekti un kā tādi ir paredzēti uzturam. Precīzāk, tā cour administrative d’appel de Paris pārmet, ka šī tiesa ir pieņēmusi kļūdainu minētās regulas 1. panta 2. punkta e) apakšpunkta interpretāciju, jo šī tiesību norma skaidri un gaiši attiecoties tikai uz “pārtikas produktu sastāvdaļām, kuras izdalītas no dzīvniekiem”, nevis uz veseliem dzīvniekiem. Šai sakarā Entoma, pamatodamās uz Regulas 2015/2283 8. apsvērumu, norāda, ka ar insektu ietveršanu “jauno pārtikas produktu” kategorijā, kas izriet no Regulas 2015/2283 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta v) punkta, nav precizēta iepriekšējā definīcija, kura attiecās tikai uz dzīvnieku daļām, bet gan ir grozīts tās tvērums, papildinot iepriekšējo definīciju. Tā secina no minētā, ka tās tirgotie pārtikas produkti tika likumīgi laisti tirgū pirms 2018. gada 1. janvāra, un tādējādi uz tiem attiecas Regulas 2015/2283 35. panta 2. punktā paredzētie pārejas pasākumi, kas ļauj turpināt tos tirgot ar nosacījumu, ka līdz 2020. gada 2. janvārim par tiem ir iesniegts pieteikums atļaujas saņemšanai kā par “jaunu pārtikas produktu” vai paziņojums par tradicionāliem pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas ar šo regulu noteiktais režīms.

19

Ministre de l’Économie et des Finances apgalvo, ka nepastāvēja nekādi ar veselību saistīti iemesli, lai izslēgtu nesadalītu insektu laišanu tirgū no Regulas Nr. 258/97 tvēruma, jo insektu lietošana uzturā rada tikpat lielu risku kā pārtikas produktu sastāvdaļas, kuras izdalītas no dzīvniekiem.

20

Conseil d’État uzskata, ka, ņemot vērā dažādās Regulas Nr. 258/97 formulējuma interpretācijas iespējas, rodas jautājums par to, vai šīs regulas 1. panta 2. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tā tvērumā ir iekļauti pārtikas produkti, kas sastāv no nesadalītiem dzīvniekiem, kurus pašus ir paredzēts lietot uzturā, un tas rada nopietnas grūtības Savienības tiesību normu interpretācijā.

21

Šādos apstākļos Conseil d’État nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Regulas [Nr. 258/97] 1. panta 2. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tā piemērošanas jomā ir iekļauti pārtikas produkti, kas sastāv no nesadalītiem dzīvniekiem, kurus pašus ir paredzēts lietot uzturā, vai arī tas ir piemērojams tikai pārtikas produktu sastāvdaļām, kuras izdalītas no insektiem?”

22

Uzdodot jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka nesadalīti, cilvēku uzturam paredzēti insekti ir “pārtikas produktu sastāvdaļas, kuras izdalītas no dzīvniekiem”, šīs tiesību normas izpratnē un ka tādējādi tie ietilpst šīs regulas tvērumā.

23

Vispirms jānorāda, ka šim jautājumam ir nozīme tikai attiecībā uz Regulas Nr. 258/97 piemērošanu, kura pamatlietā bija jāpiemēro ratione temporis. Faktiski Regulā 2015/2283, ar kuru sākot no 2018. gada 1. janvāra tika atcelta un aizstāta Regula 258/97, ir skaidri paredzēts, ka nesadalīti dzīvnieki, ieskaitot veselus insektus, ietilpst tās tvērumā [Regulas 2015/2283 8. apsvērums un 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta v) punkts].

24

Lai atbildētu uz šo iesniedzējtiesas jautājumu, vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 258/97 1. panta 1. punktu minētā regula attiecas uz jaunu pārtikas produktu vai jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu laišanu tirgū (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 9. novembris, Davitas, C‑448/14, EU:C:2016:839, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

25

Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkts attiecas uz tās piemērošanas jomu, it īpaši definējot, kas ir jāuzskata par “jauniem pārtikas produktiem un pārtikas produktu sastāvdaļām”. No šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka, lai pārtikas produktus vai pārtikas produktu sastāvdaļas varētu kvalificēt par “jauniem” šīs regulas izpratnē, tiem ir jāatbilst diviem kumulatīviem nosacījumiem. Pirmkārt, šo pārtikas produktu vai pārtikas produktu sastāvdaļu patēriņam cilvēku uzturā Savienībā ir jābūt “neievērojamam” pirms 1997. gada 15. maija, kad stājās spēkā minētā regula, un, otrkārt, tiem ir jāietilpst kādā no šīs pašas regulas 1. panta 2. punkta c)–f) apakšpunktā skaidri paredzētajām kategorijām (spriedums, 2016. gada 9. novembris, Davitas, C‑448/14, EU:C:2016:839, 18.–21. punkts un tajā minētā judikatūra).

26

Šajā gadījumā ir jānorāda, ka iesniedzējtiesa neuzdod Tiesai jautājumu par pirmo nosacījumu, kas ir izvirzīts Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punktā, lai cilvēku uzturam paredzētus insektus kvalificētu kā “jaunus pārtikas produktus un pārtikas produktu sastāvdaļas”, proti, nosacījumu, ka līdz 1997. gada 15. maijam insektu lietošana cilvēku uzturā Savienībā ir “neievērojama”.

27

Iesniedzējtiesa turpretim šaubās par otrā – Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punktā paredzētā – nosacījuma piemērošanu. Konkrētāk, tā vēlas noskaidrot to, vai varētu uzskatīt, ka šis nosacījums sevī iemieso faktu, ka nesadalītus insektus varētu kvalificēt kā “jaunus pārtikas produktus vai jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas”, kas nozīmētu, ka tie ietilptu vienā no minētās regulas 1. panta 2. punkta c) –f) apakšpunktā definētajām kategorijām, precīzāk, tajā, kura ir minēta šīs tiesību normas e) apakšpunktā, kurā ir atsauce uz “pārtikas produktu sastāvdaļām, kuras izdalītas no dzīvniekiem”.

28

Šajā sakarā vispirms jānorāda, ka jēdziens “pārtikas produktu sastāvdaļas, kuras izdalītas no dzīvniekiem”, Regulā Nr. 258/97 nav definēts.

29

Kā izriet no pastāvīgās judikatūras, tādu jēdzienu nozīme un tvērums, kuriem Savienības tiesības nesniedz nekādu definīciju, ir jānoskaidro saskaņā ar to ierasto nozīmi ikdienas valodā, ievērojot kontekstu, kādā tie tiek lietoti, un ar tiesisko regulējumu, kura daļu tie veido, sasniedzamos mērķus (spriedumi, 2016. gada 9. novembris, Davitas, C‑448/14, EU:C:2016:839, 26. punkts, un 2017. gada 26. oktobris, The English Bridge Union, C‑90/16, EU:C:2017:814, 18. punkts).

30

Pirmkārt, attiecībā uz ierasto frāzes “pārtikas produktu sastāvdaļas, kuras izdalītas no dzīvniekiem”, nozīmi ikdienas valodā ir jānorāda, ka jēdziens “dzīvnieki” ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz insektiem; jēdziena “pārtikas produkti” lietojums kopā ar frāzi “kuras izdalītas no dzīvniekiem”, liek domāt, ka šai frāzei tās ierastā nozīme ikdienas valodā ir tāda, ka Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkta e) apakšpunkts attiecas uz pārtikas produktiem, kas sastāv no dzīvnieku daļām, neiekļaujot nesadalītus dzīvniekus (un tādējādi arī insektus).

31

Faktiski, no vienas puses, runājot par “pārtikas produktu sastāvdaļām”, jānorāda, ka Regulā Nr. 258/97 nav definēts jēdziens “sastāvdaļa”. Tomēr šajā jēdzienā neatkarīgi no izmantotās oficiālās valodas vispārīgi ir atsauce uz elementu, kas ir daļa no plašāka galaprodukta, kurš būtībā ir “pārtikas produkts” (vai “pārtikas prece”). Tādējādi sastāvdaļa principā ir nevis produkts, kurš ir paredzēts lietošanai uzturā, bet drīzāk viela vai produkts, kas ir jāpievieno citām vielām, lai izveidotu pārtikas produktu.

32

Tādēļ – kā secinājumu 36. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts – nešķiet, ka nesadalītus dzīvniekus varētu kvalificēt kā “sastāvdaļu”, kas būtu “pārtikas produkts”, nevis “pārtikas produkta sastāvdaļa”. Šo interpretāciju netieši, bet noteikti apstiprina Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkta e) apakšpunkts, kurā skaidri ir vērojama atšķirība starp “pārtikas produktiem” (vai “pārtikas preci”) un “pārtikas produktu sastāvdaļām”, tikai un vienīgi jēdzienu “pārtikas produktu sastāvdaļas” izmantojot atsaucē uz dzīvniekiem.

33

Turklāt šī interpretācija būtībā atbilst jēdziena “sastāvdaļa” definīcijai, kas ir pieņemta citās Savienības tiesību normās par pārtikas produktiem – kāda tā paredzēta 2. panta 2. punkta f) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV 2011, L 304, 18. lpp.).

34

No otras puses, attiecībā uz jēdzienu “izdalīts” no dzīvniekiem – kā to secinājumu 37. un 38. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts – tas attiecas uz ekstrakcijas procesu no dzīvnieka. Tādējādi nevienā tā iespējamā interpretācijā to nevarētu attiecināt uz nesadalītu dzīvnieku, ja vien netiktu veidota tautoloģija, kurā nesadalīti dzīvnieki tiek “izdalīti no” nesadalītiem dzīvniekiem.

35

Šī frāze visās valodu versijās atšķiras no vārdiem “sastāv no”, kuru apjoms ir plašāks un kuri ir atrodami Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā, ja attiecīgo pārtikas produktu kategorijas ir pieskaitāmas “augiem”, “mikroorganismiem”, “sēnēm” vai “aļģēm”, ļaujot iekļaut pārtikas produktus, kuru sastāvā ir viena viela (piemēram, nesadalīts “dārzenis”). Šajā sakarā Regulas 2015/2283 tvērumā ietilpst nesadalīti dzīvnieki, jo tajā ir atsauce uz “pārtikas produktiem, kas sastāv, ir izdalīti vai ražoti no dzīvniekiem vai to daļām”.

36

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka frāzei “pārtikas produktu sastāvdaļas, kuras izdalītas no dzīvniekiem”, ir skaidra un precīza jēga. Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkta e) apakšpunkta formulējums neattiecas uz “nesadalītiem dzīvniekiem” un šī iemesla dēļ sevī neietver nesadalītus insektus.

37

Otrkārt, jānorāda, ka šīs tiesību normas burtiska interpretācija ir saderīga gan ar kontekstu, kurā tā iederas, gan arī ar mērķiem, kam paredzēta Regula Nr. 258/97.

38

Šajā sakarā vispirms jānorāda – kā to savos apsvērumos min Komisija – nešķiet, ka Savienības likumdevējam, izmantojot jēdzienu “dzīvnieki”, ir bijis nodoms īpaši norādīt uz insektiem, ne arī tas ir iedomājies par riskiem, kas izriet, tos lietojot uzturā. Šķiet, ka, pieņemot Regulu Nr. 258/97, tas bija nolēmis reglamentēt tikai tos produktus, kurus tas bija paredzējis laist tirgū 1997. gadā. Taču – kā secinājumu 45.–48. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts – insektu izmantošana pārtikā ir relatīvi nesens fenomens un, kā izriet no Regulas 2015/2283 8. apsvēruma, – tieši, pamatojoties uz “zinātnes un tehnoloģiju sasniegumiem, kas gūti pēc 1997. gada”, minētais likumdevējs 2015. gadā izlēma pieņemt Regulu 2015/2283, lai “pārskatītu, precizētu un atjauninātu pārtikas produktu kategorijas, kas uzskatāmas par jaunu pārtikas produktu kategorijām”, un viennozīmīgi iekļautu “insektus un to daļas”.

39

Tālāk jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulai Nr. 258/97 ir divkāršs nolūks – nodrošināt jauno pārtikas produktu iekšējā tirgus darbību un aizsargāt sabiedrības veselību no riskiem, ko tie var radīt (spriedums, 2016. gada 9. novembris, Davitas, C‑448/14, EU:C:2016:839, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

40

Runājot par mērķi, kas izpaužas kā augsta cilvēku veselības līmeņa nodrošināšana – kā to savos apsvērumos norāda Francijas un Itālijas valdības –, no sanitārā aspekta varētu šķist neloģiski regulējumu attiecināt uz pārtikas produktiem, kas ir izdalīti no insektiem, no tā izslēdzot pašus insektus, jo nesadalīts insekts sastāv no dažādām daļām, un patērētājs patērē nesadalītu insektu tieši tāpat kā tā daļas, kas tādējādi nozīmē, ka tiek radīts tāds pats risks no sabiedrības veselības viedokļa.

41

Tomēr šāda argumentācija, kas pamatota ar vienu no diviem Regulas 258/97 mērķiem, nav pietiekama, lai pamatotu plašu jēdziena “izdalītas no dzīvniekiem” interpretāciju, kas nozīmētu šīs regulas tvērumā iekļaut “nesadalītus dzīvniekus”.

42

No vienas puses, kā izriet no šī sprieduma 30.–36. punkta, Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkta e) apakšpunktā atrodamā jēdziena “izdalītas no dzīvniekiem” ierastā nozīme ikdienas valodā, kas turklāt ir vienāda visās valodu versijās, liek secināt, ka šis jēdziens šīs tiesību normas tvērumā acīmredzami neiekļauj nesadalītus dzīvniekus. Kā to būtībā secinājumu 61. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts – šīs tiesību normas skaidro formulējumu principā neapšauba minētās tiesību normas teleoloģiskā interpretācija, kas paplašinātu šīs regulas tvērumu, taču tas ir jāizlemj tikai un vienīgi Savienības likumdevējam.

43

Faktiski – kā to arī būtībā secinājumu 72. un 73. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts – šāda interpretācija nevar būt contra legem. Šāds ierobežojums, kurš nešaubīgi atbilst sabiedriskās drošības un tiesību paredzamības prasībai turklāt ir ticis atzīts Tiesas judikatūrā par valstu tiesībām atbilstīgu interpretācijas principu (spriedumi, 2008. gada 15. aprīlis, Impact, C‑268/06, EU:C:2008:223, 100. punkts, un 2012. gada 24. janvāris, Dominguez, C‑282/10, EU:C:2012:33, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

44

No otras puses, tāda interpretācija, kas no Regulas Nr. 258/97 tvēruma izslēdz nesadalītus dzīvniekus – kā insekti –, kā tāda neapdraud cilvēku veselības aizsardzības mērķi. Kā izriet no iepriekšminētajiem apsvērumiem – tas, ka nesadalīti insekti neietilpst šīs regulas tvērumā, nozīmē tikai un vienīgi nosacījumu par to laišanu tirgū saskaņotības neesamību Savienības līmenī un tādējādi arī to, ka saskaņā ar minēto regulu nav vajadzīga nekāda paziņošana vai atļauja. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalstīm, ņemot vērā, ka netiek veikta saskaņošana un ka joprojām pašreizējos zinātniskajos pētījumos pastāv neskaidrības, ir jāizlemj, cik lielā mērā ir paredzēts nodrošināt personu veselības un dzīvības aizsardzību un vai ir jāizvirza prasība par iepriekšējas atļaujas saņemšanu pārtikas produktu laišanai tirgū, katrā ziņā ņemot vērā prasības par brīvu preču apriti Savienībā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2010. gada 29. aprīlis, Solgar Vitamin’s France u.c., C‑446/08, EU:C:2010:233, 35. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi tas, ka uz nesadalītiem insektiem neattiecas Regulā Nr. 258/97 paredzētais drošuma novērtējums, neizslēdz iespēju dalībvalstīm savos tiesiskajos regulējumos paredzēt to, ka šāda vērtējuma pamatā var būt tāda sabiedrības veselības riska iespējamība, ko var radīt nesadalīti insekti.

45

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pārtikas produkti, kuru sastāvā ir uzturā paredzēti veseli dzīvnieki kā tādi, ieskaitot insektus, neietilpst šīs regulas tvērumā.

46

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 258/97 (1997. gada 27. janvāris), kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs), 1. panta 2. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pārtikas produkti, kuru sastāvā ir uzturam paredzēti veseli dzīvnieki kā tādi, ieskaitot insektus, neietilpst šīs regulas tvērumā.