–

Lietuvas valdības vārdā – V. Kazlauskaitė‑Švenčionienė un R. Butvydytė, pārstāves,

–

Spānijas valdības vārdā – J. Ruiz Sánchez, pārstāve,

–

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

–

Portugāles valdības vārdā – P. Barros da Costa un A. Homem, kā arī L. Inez Fernandes un N. Vitorino, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – J. Jokubauskaitė un C. Perrin, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (OV 2011, L 176, 24. lpp.) 2. panta 2. punktu un 5. panta 1. punktu, kā arī atsevišķus Kombinētās nomenklatūras (turpmāk tekstā – “KN”) noteikumus, kas ietverti I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1006/2011 (2011. gada 27. septembris) (OV 2011, L 282, 1. lpp.), Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 927/2012 (2012. gada 9. oktobris) (OV 2012, L 304, 1. lpp.), Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1001/2013 (2013. gada 4. oktobris) (OV 2013, L 290, 1. lpp.) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1101/2014 (2014. gada 16. oktobris) (OV 2014, L 312, 1. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp “Skonis ir kvapas” UAB un Muitinės departamentas prie Finansų ministerijos (Finanšu ministrijas Muitas departaments, Lietuva) par šī departamenta lēmumu attiecībā uz Skonis ir kvapas noteikt, pirmkārt, nodokļa uzrēķinu 1308750,28 EUR apmērā kā akcīzes nodokli un 274837,74 EUR apmērā kā pievienotās vērtības nodokli (PVN) par ievestās ūdenspīpju tabakas, kas tika nodota patēriņam laikposmā no 2012. līdz 2015. gadam, importu un, otrkārt, naudas sodu 158359 EUR apmērā.

3

Direktīvas 2011/64 2. apsvērumā ir noteikts:

“[Eiropas] Savienības tiesību aktiem nodokļu jomā ir jānodrošina iekšējā tirgus pareiza darbība un arī augsts veselības aizsardzības līmenis atbilstīgi [LESD] 168. pantam un ievērojot to, ka tabakas izstrādājumi var izraisīt nopietnu kaitējumu veselībai un ka Savienība ir pievienojusies Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijai par tabakas kontroli (PKTK). Būtu jāņem vērā situācija, kas raksturīga katram no dažādajiem ražotajiem tabakas tipiem.”

4

Šīs direktīvas 2. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Šajā direktīvā tabakas izstrādājumi ir:

2.   Izstrādājumus, kuri pilnībā vai daļēji sastāv no vielām, kas nav tabaka, bet citādi atbilst 3. pantā vai 5. panta 1. punktā norādītajiem kritērijiem, uzskata par cigaretēm un smēķējamo tabaku.

Neatkarīgi no pirmās daļas izstrādājumus, kuru sastāvā nav tabakas un kurus lieto vienīgi medicīniskiem mērķiem, neuzskata par tabakas izstrādājumiem.”

5

Saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 1. punktu:

“Šajā direktīvā smēķējamā tabaka ir:

6

Atbilstoši 2001. gada 30. oktobraLietuvos Respublikos akcizų įstatymas (Lietuvas Republikas Likums par akcīzes nodokli, Žin., 2001, Nr.°98‑3482) redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Likums par akcīzes nodokli”), 3. panta 27. punktam:

“Smēķējamā tabaka” ir šādi izstrādājumi:

7

Šī likuma 3. panta 35. punktā ir noteikts:

“Izstrādājumus, kuri daļēji sastāv no vielām, kas nav tabaka, bet kuri atbilst citiem kritērijiem [kvalificēšanai par cigāriem vai cigarillām], uzskata par cigāriem vai cigarillām.”

8

Saskaņā ar minētā likuma 3. panta 36. punktu:

“Izstrādājumus, kuri pilnībā vai daļēji sastāv no tabakas aizstājējiem, bet atbilst pārējiem [Likuma par akcīzes nodokli 3. panta 27. punktā] paredzētajiem kritērijiem, [..] uzskata par smēķējamo tabaku. Šos noteikumus nepiemēro izstrādājumiem, kuru sastāvā nav tabaka un kas ir paredzēti izmantošanai medicīnā.”

9

Likuma par akcīzes nodokli 31. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Smēķējamajai tabakai piemēro akcīzes nodokli ar likmi 54,16 EUR par kilogramu izstrādājuma.”

10

Skonis ir kvapas ir Lietuvā reģistrēta sabiedrība, kas tostarp nodarbojas ar dažādu tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecību.

11

Saistībā ar šo darbību laikposmā no 2012. līdz 2015. gadam tā Lietuvā importēja ūdenspīpju tabaku, kas bija iepakota 50 vai 250 gramu paciņās un kuras sastāvā bija vairākas vielas, proti, tabaka (24 %), cukura sīrups (47 %), glicerīns (27 %), aromatizētāji (2 %), kā arī kālija sorbāts (mazāk par vienu gramu uz kilogramu).

12

Prasītājas pamatlietā deklarācijās šī ūdenspīpju tabaka saskaņā ar tobrīd spēkā esošo KN tika klasificēta ar kodu 2403110000 kā “ūdenspīpju tabaka”, kā arī ar valsts papildu kodu X203 kā “smēķējamā tabaka, kurai piemēro akcīzes nodokli atbilstoši Likuma par akcīzes nodokli 31. panta 2. punktā noteiktajai likmei”.

13

Vilniaus teritorinė muitinė (Viļņas reģionālais muitas dienests, Lietuva; turpmāk tekstā – “reģionālais muitas dienests”) veica prasītājas pamatlietā iesniegto elektronisko importa deklarāciju revīziju un konstatēja, ka deklarētās ūdenspīpju tabakas neto svars neatbilst ne rēķinos, ne iepakojuma dokumentos minētajām norādēm. Prasītāja pamatlietā faktiski nebija deklarējusi ievestās ūdenspīpju tabakas kopējo neto svaru, bet tikai tās sastāvā esošo tabakas svaru, proti, svaru vienai no minētajām ūdenspīpju tabakas sastāvdaļām.

14

Reģionālais muitas dienests uzskatīja, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem par smēķējamo tabaku, kas ir apliekama ar akcīzes nodokli, ir jāuzskata visa pamatlietā aplūkotā ūdenspīpju tabaka, nevis tikai tās sastāvā esošā tabaka. Līdz ar to nodokļu revīzijas ziņojumā šis dienests noteica prasītājai pamatlietā maksājamā akcīzes nodokļa uzrēķina summu 1308750,28 EUR apmērā, kā arī importam piemērojamā PVN uzrēķina summu 274837,74 EUR apmērā. Turklāt tas noteica pienākumu samaksāt nokavējuma procentus 512513 EUR apmērā par akcīzes nodokli un 43532 EUR apmērā par PVN, kā arī naudas sodu158 359 EUR apmērā.

15

Prasītāja pamatlietā apstrīdēja šo nodokļu revīzijas ziņojumu, iesniedzot sūdzību Finanšu ministrijas Muitas departamentam, kurš ar 2017. gada 14. novembra lēmumu minēto ziņojumu atstāja spēkā negrozītu un atteicās apmierināt prasītājas pamatlietā lūgumu samazināt nokavējuma procentus, kā arī naudas sodu.

16

Prasītāja pamatlietā šo lēmumu apstrīdēja Mokestinių ginčų komisija prie Lietuvos Respublikos vyriausybės (Lietuvas Republikas valdības Nodokļu strīdu komisija). Tā atstāja spēkā negrozītu nodokļu revīzijas ziņojumā noteikto akcīzes nodokļa un PVN summu, bet piešķīra prasītājai pamatlietā nokavējuma procentu samazinājumu.

17

Par šo lēmumu, kā arī par Reģionālā muitas dienesta un Finanšu ministrijas Muitas departamenta lēmumiem tika celta prasība Vilniaus apygardos administracinis teismas (Viļņas Administratīvā apgabaltiesa, Lietuva), kura ar 2018. gada 7. jūnija spriedumu tos atstāja spēkā negrozītus. Prasītāja pamatlietā par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā – Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa).

18

Pirmkārt, iesniedzējtiesa norāda, ka tai ir jānosaka, vai Direktīvas 2011/64 2. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda ūdenspīpju tabaka kā pamatlietā aplūkotā, kuras sastāvā 24 % apmērā ir tabaka, kā arī citas vielas, kā, piemēram, cukura sīrups, glicerīns, aromatizētāji un konservants, ir jākvalificē kā “izstrādājums, kurš daļēji sastāv no vielām, kas nav tabaka” šīs tiesību normas izpratnē.

19

Otrkārt, tā precizē, ka tai ir jāizlemj, vai gadījumā, ja tabaka, kas ir smēķēšanai paredzēta maisījuma sastāvā, kā, piemēram, ūdenspīpju tabaka, atbilst Direktīvas 2011/64 5. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem, šis maisījums kopumā un neatkarīgi no tā, kādas citas vielas ir tā sastāvā, ir jāuzskata par smēķējamo tabaku.

20

Treškārt, iesniedzējtiesa uzskata, ka gadījumā, ja atbilde uz šo jautājumu būtu noliedzoša, tai būs jāatbild uz jautājumu, vai, lai pamatlietā aplūkoto ūdenspīpju tabaku varētu kvalificēt par smēķējamo tabaku aplikšanas ar akcīzes nodokli mērķiem, ir jāpārbauda, vai šis izstrādājums, kas iegūts, sajaucot sasmalcinātu tabaku ar citiem šķidrumiem un vielām, kas parasti ir pulvera veidā, atbilst Direktīvas 2011/64 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam.

21

Ceturtkārt, iesniedzējtiesa paskaidro, ka gadījumā, ja atbilde uz otro jautājumu būtu noraidoša un atbilde uz pirmo un trešo jautājumu būtu apstiprinoša, būtu jānosaka, vai KN noteikumi par 2403. tarifu pozīciju ir jāinterpretē tādējādi, ka par “tabakas aizstājējiem” neuzskata tādas ūdenspīpju tabakas sastāvdaļas kā cukura sīrups, aromatizētāji un glicerīns.

22

Šādos apstākļos Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

23

Ar pirmo un otro jautājumu, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2011/64 2. un 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ūdenspīpju tabaka, kuras sastāvā 24 % apmērā ir tabaka, kā arī tādas citas vielas kā cukura sīrups, glicerīns, aromatizētāji un konservants, ir jākvalificē kā “izstrādājums, kurš daļēji sastāv no vielām, kas nav tabaka” un kā “smēķējamā tabaka” šīs tiesību normas izpratnē, un līdz ar to šis izstrādājums kopumā un neatkarīgi no tā, vai tā sastāvā ir vielas, kuras nav tabaka, ir jāuzskata par smēķējamo tabaku, kurai piemēro akcīzes nodokli par tabaku.

24

Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka Direktīvas 2011/64 tiesību normās nav skaidri minēta ūdenspīpju tabaka.

25

Tomēr šīs direktīvas 2. panta 1. punktā tā piemērošanas mērķiem ir definēts jēdziens “tabakas izstrādājumi”, un tabakas izstrādājumi, uz kuriem attiecas ar minēto direktīvu paredzētā saskaņošana, ir klasificēti trijās grupās – pirmajā grupā ir ietvertas cigaretes, otrajā – cigāri un cigarillas un trešajā – smēķējamā tabaka. Izstrādājumi, kuri ietilpst katrā no šīm kategorijām, ir definēti Direktīvas 2011/64 3.–5. pantā atkarībā no to īpašībām.

26

Turklāt saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 2. punktu izstrādājumus, kuri pilnībā vai daļēji sastāv no vielām, kas nav tabaka, bet atbilst citiem minētās direktīvas 3. pantā vai 5. panta 1. punktā norādītajiem kritērijiem, uzskata par cigaretēm un smēķējamo tabaku. Turklāt šajā pēdējā minētajā tiesību normā ir definēts jēdziens “smēķējamā tabaka”.

27

Pirmkārt, attiecībā uz Direktīvas 2011/64 2. panta 2. punkta un jēdziena “izstrādājumi, kuri daļēji sastāv no vielām, kas nav tabaka” interpretāciju šīs tiesību normas izpratnē ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru, lai nodrošinātu vienveidīgu piemērošanu, Direktīvas 2011/64 jēdzienu interpretācijai ir jābūt autonomai, balstītai uz attiecīgo tiesību normu formulējumu, kā arī uz šīs direktīvas sistēmu un tajā izvirzītajiem mērķiem (spriedums, 2019. gada 11. aprīlis, Skonis ir kvapas, C‑638/17, EU:C:2019:316, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

28

Attiecībā uz Direktīvas 2011/64 2. panta 2. punktu Savienības likumdevējs nav precizējis šajā tiesību normā minēto vielu, kas nav tabaka, īpašības, tādējādi ar jēdzienu “izstrādājumi, kuri daļēji sastāv no vielām, kas nav tabaka”, netiek izslēgta neviena viela, kas var tikt sajaukta ar tabaku, un nav noteikts, ka tabakai ir jābūt sajauktai ar noteiktām vielām.

29

Attiecībā uz Direktīvas 2011/64 2. panta 2. punkta sistēmu ir jāuzsver, ka šīs tiesību normas pirmajā daļā ir paredzēts vispārējs noteikums, saskaņā ar kuru par cigaretēm un smēķējamo tabaku uzskata izstrādājumus, kuri, kaut arī tie pilnībā vai daļēji sastāv no vielām, kas nav tabaka, tomēr atbilst citiem minētās direktīvas 3. pantā un 5. panta 1. punktā paredzētajiem cigarešu un smēķējamās tabakas kritērijiem. Saskaņā ar Direktīvas 2011/64 2. panta 2. punkta otro daļu šis noteikums neattiecas vienīgi uz tiem izstrādājumiem, kuri, pirmkārt, nesatur tabaku un, otrkārt, kurus lieto vienīgi medicīniskiem mērķiem (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2006. gada 30. marts, Smits‑Koolhoven, C‑495/04, EU:C:2006:218, 18. punkts).

30

No tā izriet, ka izstrādājums var ietilpt šīs direktīvas piemērošanas jomā un var tikt aplikts ar akcīzes nodokli tabakai, lai gan tā sastāvā nav tikai tabaka.

31

Attiecībā uz Direktīvas 2011/64 mērķiem ir jānorāda, ka tajā, kā izriet no tās 1. panta, ir noteikti vispārējie principi, lai saskaņotu akcīzes nodokļa struktūru un likmes, ko dalībvalstis piemēro tabakas izstrādājumiem. Tātad Direktīva 2011/64 ir viens no Savienības nodokļu tiesību aktiem, kuri ir piemērojami tabakas izstrādājumiem un kuru mērķis atbilstoši minētās direktīvas 2. apsvērumam ir vienlaikus nodrošināt iekšējā tirgus pareizu darbību un augstu veselības aizsardzības līmeni (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2014. gada 9. oktobris, Yesmoke Tobacco, C‑428/13, EU:C:2014:2263, 23., 35. un 36. punkts, kā arī 2017. gada 6. aprīlis, Eko‑Tabak, C‑638/15, EU:C:2017:277, 17. punkts).

32

Lai nodrošinātu, pirmkārt, iekšējā tirgus pareizu darbību un neitrālus konkurences apstākļus tabakas nozarē un, otrkārt, augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, cigaretēm un smēķējamajai tabakai būtu jāpielīdzina visi tabakas izstrādājumi, ko var smēķēt. Šādi izstrādājumi konkurē ar cigaretēm un smēķējamo tabaku, un uz tiem var attiekties veselības aizsardzības politika attiecībā uz cīņu pret smēķēšanu.

33

Līdz ar to saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40/ES (2014. gada 3. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (OV 2014, L 127, 1. lpp.) 2. panta 13. punktu ūdenspīpju tabaka tiek uzskatīta par tabakas izstrādājumu smēķēšanai.

34

Turklāt, ciktāl saskaņā ar Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem visu tādas ūdenspīpju tabakas – kā pamatlietā aplūkotā – sastāvā esošo vielu sildīšana un dedzināšana rada ieelpojamus dūmus, uz šo tabaku attiecas šī kvalifikācija.

35

No tā izriet, ka jēdziens “izstrādājums, kurš daļēji sastāv no vielām, kas nav tabaka” Direktīvas 2011/64 2. panta 2. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir aptverta arī tāda ūdenspīpju tabaka kā pamatlietā aplūkotā, kura sastāv no tabakas, cukura sīrupa, glicerīna, aromatizētājiem un konservanta.

36

Otrkārt, attiecībā uz Direktīvas 2011/64 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretāciju ir jāuzsver, ka šīs tiesību normas formulējumā “smēķējamās tabakas” kvalifikācijas mērķiem ir prasīts ievērot divus kumulatīvus nosacījumus, proti, pirmkārt, lai tabaka būtu sagriezta vai citādi sasmalcināta, satīta vai sapresēta gabalos un, otrkārt, lai tā būtu smēķējama bez turpmākas rūpnieciskas apstrādes.

37

Attiecībā uz pirmo nosacījumu, šķiet, ka no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka pamatlietā aplūkotā ūdenspīpju tabaka ir tabaka, kas ir sagriezta vai citādi sasmalcināta, satīta vai sapresēta gabalos, kas tomēr ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

38

Attiecībā uz otro nosacījumu ir jānorāda, ka tādu ūdenspīpju tabaku kā pamatlietā aplūkoto var smēķēt bez turpmākas rūpnieciskas apstrādes.

39

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši Tiesas iepriekš precizētajam vieglas darbības, kuru mērķis ir nepabeigtu tabakas izstrādājumu padarīt smēķējamu, nav “rūpnieciska apstrāde”, un “rūpnieciska apstrāde” savukārt apzīmē izejvielu pārstrādi materiālās precēs, parasti lielā apjomā un atbilstoši standarta procesam (spriedums, 2017. gada 6. aprīlis, Eko‑Tabak, C‑638/15, EU:C:2017:277, 30.–32. punkts).

40

Ūdenspīpju tabaka ir izstrādājums, kura smēķēšanai nav nepieciešama nekāda izejvielu pārstrāde materiālajās precēs atbilstoši standarta procesam.

41

Tādējādi tāda ūdenspīpju tabaka kā pamatlietā aplūkotā var atbilst abiem kumulatīvajiem nosacījumiem, kuri ir paredzēti Direktīvas 2011/64 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un atbilstība kuriem ir nepieciešama, lai izstrādājumu varētu kvalificēt kā “smēķējamo tabaku”.

42

Attiecībā uz jautājumu, vai tāda ūdenspīpju tabaka kā pamatlietā aplūkotā kopumā un neatkarīgi no tā, kādas ir tās sastāvā esošās vielas, kas nav tabaka, ir jāuzskata par smēķējamo tabaku, ir jāuzsver,– kā to pamatoti norāda Eiropas Komisija un Portugāles valdība –, ka Direktīvā 2011/64 smēķējamajai tabakai pilnībā tiek pielīdzināti izstrādājumi, kuri daļēji sastāv no vielām, kas nav tabaka, un tajā šīs dažādās vielas nav nošķirtas un nav arī paredzēts, ka šo izstrādājumu sastāvā ir jābūt tikai tabakai.

43

Tādējādi no šīs direktīvas 7.–12. panta izriet, ka akcīzes nodokļa apmērs par cigaretēm netiek noteikts, abstrahējoties no citām cigarešu sastāvā esošām vielām un elementiem, kas nav tabaka.

44

Tāpat attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, kas nav Direktīvas 2011/64 13. un 14. pantā minētās cigaretes, Savienības likumdevējs nekādi nav paredzējis akcīzes nodokļa par šiem izstrādājumiem piemērošanu izslēgt attiecībā uz vielu, kas nav tabaka, svaru.

45

Visbeidzot, visas vielas, kas ir ūdenspīpju tabakas sastāvā, tiek sildītas un smēķētas kā viena izstrādājuma sastāvdaļas. Līdz ar to Direktīvas 2011/64 mērķiem šāds izstrādājums ir jāuzskata par smēķējamo tabaku kopumā un kā tādam tam uzliek akcīzes nodokli par tabaku.

46

No tā izriet, ka Direktīvas 2011/64 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja tabaka, kas ietilpst smēķēšanai paredzētā maisījumā, kā, piemēram, ūdenspīpju tabaka, atbilst šajā tiesību normā paredzētajiem nosacījumiem, šāds maisījums kopumā un neatkarīgi no tā, kādas vielas, kas nav tabaka, ir tā sastāvā, ir jāuzskata par smēķējamo tabaku.

47

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2011/64 2. un 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ūdenspīpju tabaka, kuras sastāvā 24 % apmērā ir tabaka, kā arī tādas citas vielas kā cukura sīrups, glicerīns, aromatizētāji un konservants, ir jākvalificē kā “izstrādājums, kurš daļēji sastāv no vielām, kas nav tabaka”, un kā “smēķējamā tabaka” šīs tiesību normas izpratnē, un līdz ar to šis izstrādājums kopumā un neatkarīgi no tā, kādas vielas, kas nav tabaka, ir tā sastāvā, ir jāuzskata par smēķējamo tabaku, kurai piemēro akcīzes nodokli par tabaku.

48

Ņemot vērā atbildi uz pirmo un otro jautājumu, uz trešo un ceturto jautājumu nav jāatbild.

49

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Padomes Direktīvas 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par akcīzes nodokļa struktūru un likmēm, ko piemēro tabakas izstrādājumiem, 2. un 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ūdenspīpju tabaka, kuras sastāvā 24 % apmērā ir tabaka, kā arī tādas citas vielas kā cukura sīrups, glicerīns, aromatizētāji un konservants, ir jākvalificē kā “izstrādājums, kurš daļēji sastāv no vielām, kas nav tabaka” un kā “smēķējamā tabaka” šīs tiesību normas izpratnē, un līdz ar to šis izstrādājums kopumā un neatkarīgi no tā, kādas vielas, kas nav tabaka, ir tā sastāvā, ir jāuzskata par smēķējamo tabaku, kurai piemēro akcīzes nodokli par tabaku.