–

Delfly sp. z o.o. vārdā – J. Pruszyński, adwokat,

–

Smartwings Poland sp. z o.o., agrāk – Travel Service Polska sp. z o.o., vārdā – M. Skrzypek, adwokat,

–

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – B. Sasinowska un N. Yerrell, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 7. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Delfly sp. z o.o. un aviokompāniju Smartwings Poland sp. z o.o., agrāk – Travel Service sp. z o.o., saistībā ar prasību izmaksāt kompensāciju, pamatojoties uz Regulu Nr. 261/2004.

3

Regulas Nr. 261/2004 1. apsvērums ir formulēts šādi:

“[Eiropas Savienības] rīcībai gaisa satiksmes nozarē cita starpā ir jābūt vērstai uz to, lai nodrošinātu augsta līmeņa pasažieru aizsardzību. Turklāt ir [pilnībā] jāņem vērā vispārējās patērētāju aizsardzības prasības.”

4

Šīs regulas 3. panta 1. punktā ir noteikts:

“Šo regulu piemēro:

5

Minētās regulas 7. pantā “Tiesības saņemt kompensāciju” ir paredzēts:

“1.   Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieri saņem kompensāciju šādā apmērā:

Nosakot attālumu, ņem vērā pēdējo galamērķi, kurā iekāpšanas atteikums vai lidojuma atcelšana ir par iemeslu tam, ka pasažieris ielido ar kavēšanos pēc paredzētā laika.

[..]

3.   Kompensāciju, kas minēta 1. punktā, izmaksā skaidrā naudā, izmantojot elektronisku bankas pārskaitījumu, bankas pārveduma rīkojumu vai bankas čekus, vai, saņemot pasažiera parakstītu piekrišanu, ceļojumu kuponus un/vai citus pakalpojumus.

[..]”

6

1964. gada 17. novembraustawa Kodeks postępowania cywilnego (Likums par Civilprocesa kodeksu) redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Civilprocesa kodekss”), 321. panta 1. punktā ir noteikts, ka tiesa nedrīkst spriest par prasījumiem, kas nav bijuši prasības priekšmets, un lemt ultra petita.

7

Šī kodeksa 505.1 panta 1. punktā, kas reglamentē vienkāršoto tiesvedību, ir noteikts, ka tā ir piemērojama no līgumiem izrietošiem prasījumiem, ja strīda priekšmeta vērtība nepārsniedz 20000 Polijas zlotu (PLN) (aptuveni 4487 EUR), un prasījumiem, kas izriet no galvojuma, kvalitātes garantijas vai patērētājiem pārdoto preču neatbilstības līguma prasībām, ja līguma priekšmeta vērtība nepārsniedz minēto summu.

8

Minētā kodeksa 505.4 panta 1. punkta pirmais teikums ir formulēts šādi:

“Prasības grozīšana nav pieļaujama.”

9

1964. gada 23. aprīļaustawa Kodeks cywilny (Likums par Civilkodeksu) redakcijā, kas piemērojama pamatlietai (Dz. U., 2018. gads, 1025. pozīcija), 358. pantā ir paredzēts:

“1.   Ja tās saistības priekšmets, kura ir jāizpilda Polijas Republikas teritorijā, ir naudas summa, kas ir izteikta ārvalstu valūtā, parādnieks var izpildīt šo saistību Polijas valūtā, ja vien likums, tiesas nolēmums, kurš ir saistības rašanās avots, vai tiesiskais darījums neliek izpildīt saistību tikai ārvalstu valūtā.

2.   Ārvalstu valūtas vērtību nosaka pēc Polijas Nacionālās bankas publicētā vidējā valūtas maiņas kursa dienā, kad prasījums ir izpildāms, ja vien likumā, tiesas nolēmumā vai tiesiskajā darījumā nav paredzēts citādi.

3.   Ja parādnieks kavē saistības izpildi, kreditors var pieprasīt izpildīt saistību Polijas valūtā pēc Polijas Nacionālās bankas publicētā vidējā valūtas maiņas kursa samaksas dienā.”

10

X kundzei bija derīga rezervācija aviokompānijā Smartwings Poland, agrāk – Travel Service, kura ir reģistrēta Varšavā (Polija), lidojumam, kas viņai ļautu ceļot no trešajā valstī esošās pilsētas A uz Polijā esošo pilsētu B. 2017. gada 23. jūlijā viņa laikus ieradās uz šī lidojuma reģistrāciju. Lidojums kavējās vairāk par trijām stundām. Netika konstatēts, ka X kundze trešajā izlidošanas valstī būtu saņēmusi atlīdzinājumu vai kompensāciju vai arī par viņu būtu rūpējušies Regulas Nr. 261/2004 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

11

X kundze, kura saskaņā ar minētās regulas 7. panta 1. punktu varēja pretendēt uz kompensāciju 400 EUR apmērā, savu prasījumu cedēja Delfly, Varšavā reģistrētai sabiedrībai. Pēc tam Delfly vērsās iesniedzējtiesā, lūdzot piespriest Smartwings Poland, agrāk – Travel Service, izmaksāt tai summu 1698,64 PLN, kas atbilstoši Polijas Nacionālās bankas noteiktajam valūtas maiņas kursam prasības par kompensāciju iesniegšanas dienā bija līdzvērtīga 400 EUR. No minētās tiesas sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 505.1 pantu strīdi par līgumsaistībām obligāti ir izskatāmi tā sauktajā “vienkāršotajā” tiesvedībā, ja strīda summa nepārsniedz 20000 PLN (aptuveni 4487 EUR).

12

Smartwings Poland, agrāk – Travel Service, lūdza noraidīt prasību par kompensāciju, pamatojoties tostarp uz to, ka pretēji valsts tiesībās noteiktajam tā bija izteikta nepareizā valūtā, proti, Polijas zlotos (PLN), nevis euro. Iesniedzējtiesa norāda, ka tā sauktajā “vienkāršotajā” tiesvedībā Civilprocesa kodeksa 505.4 panta 1. punkta pirmais teikums neparedz nekādu iespēju grozīt prasību. Minētās tiesas ieskatā, tās valūtas grozīšana, kurā izteikts prasījums, esot uzskatāma par prasības grozīšanu.

13

Iesniedzējtiesa uzsver, ka 1964. gada 23. aprīļa Likuma par Civilkodeksu redakcijas, kas piemērojama pamatlietai, 358. pantu ir interpretējusi Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa, Polija) 2012. gada 16. maija spriedumā lietā III CSK 273/11. Tā norāda, ka minētajā lietā aplūkotais parāds bija izteikts ārvalstu valūtā un ka lietas dalībnieki nebija vienojušies par tās konvertēšanas Polijas zlotos (PLN) pieļaujamību. Tā kā parādnieks nebija izvēlējies variantu, saskaņā ar kuru tas būtu izmaksājis attiecīgo summu Polijas valūtā, un šajā ziņā nepastāvēja vienošanās starp lietas dalībniekiem, Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) secināja, ka kreditors varēja prasīt samaksu tikai ārvalstu valūtā. Minētā Augstākā tiesa uzskatīja, ka tikai parādniekam ir tiesības izvēlēties valūtu, kurā tas izpildīs savu saistību, neatkarīgi no tā, vai viņš to izpilda paredzētajā termiņā vai ar parasto vai kvalificēto nokavējumu. Ja parādnieks pieļauj kvalificēto nokavējumu tādas saistības izpildē, kuras priekšmets ir ārvalstu valūtā izteikta naudas summa, kreditoram ir vienīgi tiesības izvēlēties piemērojamo maiņas kursu. Turklāt kreditora tiesības izvēlēties maiņas kursu nepastāv, ja parādnieks ir izvēlējies Polijas valūtu.

14

Iesniedzējtiesa arī norāda, ka minētais spriedums ir bijis pamatā judikatūrai, saskaņā ar kuru valsts tiesas noraida prasības par kompensāciju lidojuma kavēšanās dēļ, kurās prasījums ir izteikts valsts valūtā, lai gan parāds bija izteikts ārvalstu valūtā. Iesniedzējtiesa norāda, ka šādā gadījumā tiesa nevar pieņemt nolēmumu, ievērojot Civilprocesa kodeksa 321. panta 1. punktā paredzēto aizliegumu tiesai spriest par prasījumu, kas tai nav iesniegts.

15

Kā izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, tās jautājumi ir radušies sakarā ar to, ka Polijas tiesas neinterpretē Regulas Nr. 261/2004 noteikumus vienveidīgi – attiecībā uz risinājumiem strīdos, kuros prasītājs prasa kompensāciju, kas izteikta valsts valūtā, par kaitējumu, kas viņam radies lidojuma kavēšanās dēļ.

16

Šajos apstākļos Sąd Rejonowy dla m. st. Warszawy XV Wydział Gospodarczy (Varšavas rajona tiesas XV komerclietu nodaļa, Polija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

17

Ar saviem jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regula Nr. 261/2004, it īpaši tās 7. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažieris, kura lidojums ir ticis atcelts vai ilgi kavējies, vai viņa tiesību pārņēmējs var prasīt šajā tiesību normā minētās kompensācijas summas samaksu valsts valūtā, kura ir likumīgais maksāšanas līdzeklis viņa dzīvesvietā, tādējādi, ka minētā tiesību norma nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu vai tiesu praksi, kurā ir paredzēts, ka šāda pasažiera vai viņa tiesību pārņēmēja šajā ziņā celtā prasība var tikt noraidīta, pamatojoties uz to vien, ka šī prasība ir izteikta minētajā valsts valūtā.

18

Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punktā ir paredzēts, ka tad, ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieri saņem kompensāciju 250 līdz 600 EUR apmērā atkarībā no attiecīgo lidojumu attāluma.

19

Saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 7. panta 3. punktu kompensāciju, kas maksājama atbilstoši 7. panta 1. punktam, izmaksā skaidrā naudā, izmantojot elektronisku bankas pārskaitījumu, bankas pārveduma rīkojumu vai bankas čekus, vai, saņemot pasažiera parakstītu piekrišanu, ceļojumu kuponus un/vai citus pakalpojumus.

20

No šī 7. panta 1. punkta un 3. punkta attiecīgo formulējumu salīdzinājuma izriet, ka minēto kompensāciju attiecīgā gadījumā var izmaksāt kādā no tajā minētajiem veidiem, savukārt līdzīga rīcības brīvība nav skaidri paredzēta attiecībā uz valsts valūtu, kura nav euro un kurā šī kompensācija tiks samaksāta.

21

Tomēr no šī salīdzinājuma nevar, izmantojot a contrario argumentu, secināt, ka a priori būtu izslēgta rīcības brīvība attiecībā uz valsts valūtu, kas nav euro.

22

Proti, pirmkārt, ir jāatgādina, ka galvenais Regulas Nr. 261/2004 mērķis, kā skaidri izriet tostarp no tās 1. apsvēruma, ir nodrošināt augsta līmeņa pasažieru aizsardzību (skat. it īpaši spriedumu, 2015. gada 17. septembris, van der Lans, C‑257/14, EU:C:2015:618, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

23

Tādējādi Tiesa ir nospriedusi, ka atbilstoši minētajam mērķim normas, ar kurām ir piešķirtas tiesības aviopasažieriem, ir jāinterpretē plaši (skat. it īpaši spriedumus, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 45. punkts, kā arī 2012. gada 4. oktobris, Finnair, C‑22/11, EU:C:2012:604, 23. punkts).

24

Līdz ar to Regulas Nr. 261/2004 7. pantā paredzētās tiesības uz kompensāciju ir interpretējamas plaši.

25

Šajā ziņā, kā ir norādījusi Tiesa, Regula 261/2004 ir vērsta uz to, lai standartizētā un tūlītējā veidā tiktu atlīdzināts dažādu veidu kaitējums, ko rada nopietni sarežģījumi pasažieru gaisa pārvadājumos (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 10. janvāris, IATA un ELFAA, C‑344/04, EU:C:2006:10, 43. punkts, kā arī 45. punkts), un tostarp tiktu izmaksāta kompensācija šādā veidā cietušajiem pasažieriem.

26

Ja tiesības saņemt kompensāciju par šādu kaitējumu tiktu pakārtotas nosacījumam, saskaņā ar kuru maksājamā kompensācija cietušajam pasažierim būtu jāmaksā euro, izslēdzot jebkādu citu valsts valūtu, tas nozīmētu, ka tiktu ierobežota šo tiesību izmantošana un līdz ar to tiktu pārkāpta šā sprieduma 24. punktā atgādinātā prasība par plašu interpretāciju.

27

Otrkārt, ir jānorāda, ka Regula Nr. 261/2004 ir piemērojama pasažieriem, tos savstarpēji nenošķirot atkarībā no viņu valstspiederības vai dzīvesvietas, jo atbilstošais kritērijs ir tas, kas paredzēts šīs regulas 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, proti, vieta, kurā atrodas šo pasažieru izlidošanas lidosta.

28

Līdz ar to jāuzskata, ka visi pasažieri, kuriem ir tiesības uz kompensāciju atbilstoši Regulas Nr. 261/2004 7. pantam, ir salīdzināmā situācijā, jo visiem viņiem standartizētā un tūlītējā veidā ir jāatlīdzina kaitējums, kas kompensējams atbilstoši šai regulai.

29

Šajā ziņā atbilstoši Tiesas judikatūrai katrs Savienības tiesību akts, tāds kā Regula Nr. 261/2004, ir jāinterpretē saskaņā ar visu primāro tiesību kopumu, tostarp saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu, kurš nosaka, ka līdzīgas situācijas nedrīkst aplūkot atšķirīgi un atšķirīgas situācijas nedrīkst aplūkot vienādi, ja vien šāda attieksme nav objektīvi attaisnota (skat. it īpaši spriedumu, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 48. punkts).

30

Taču, ja tiek uzlikts nosacījums, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punktā paredzētās kompensācijas summa, ko pieprasa cietušais pasažieris vai viņa tiesību pārņēmējs, var tikt izmaksāta tikai euro, izslēdzot – kā tas ir pamatlietā – valūtu, kura ir likumīgais maksāšanas līdzeklis dalībvalstī, kas nav eurozonā, līdz ar to var tikt ieviesta atšķirīga attieksme pret cietušajiem pasažieriem vai viņu tiesību pārņēmējiem, nepastāvot objektīvam attaisnojumam, kas varētu tikt izvirzīts par labu šādai atšķirīgai attieksmei.

31

No iepriekš minētā izriet – ja pasažierim, kuram ir tiesības uz kompensāciju saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punktu, tiktu liegta iespēja pieprasīt šīs kompensācijas samaksu valsts valūtā, kura ir likumīgais maksāšanas līdzeklis viņa dzīvesvietā, tas būtu nesaderīgi ar prasību šajā regulā paredzētās aviopasažieru tiesības interpretēt plaši, kā arī ar principu par vienlīdzīgu attieksmi pret cietušajiem pasažieriem un viņu tiesību pārņēmējiem.

32

Treškārt, ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānorāda, ka maksājamās kompensācijas summas samaksa valsts valūtā, kura ir likumīgais maksāšanas līdzeklis attiecīgo pasažieru dzīvesvietā, noteikti nozīmē euro konvertēšanu šajā valūtā.

33

Šajā ziņā, tā kā Regulā Nr. 261/2004 nav nekādu norāžu, kārtība, kādā ir veicama konvertēšana, tostarp tai piemērojamās valūtas maiņas kursa noteikšana, joprojām ir nosakāma atbilstoši dalībvalstu iekšējām tiesībām, ievērojot līdzvērtības un efektivitātes principus.

34

Ņemot vērā šos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Regula Nr. 261/2004, it īpaši tās 7. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažieris, kura lidojums ir ticis atcelts vai ilgi kavējies, vai viņa tiesību pārņēmējs var prasīt šajā tiesību normā minētās kompensācijas summas samaksu valsts valūtā, kura ir likumīgais maksāšanas līdzeklis viņa dzīvesvietā, tādējādi, ka minētā tiesību norma nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu vai tiesu praksi, kurā ir paredzēts, ka šāda pasažiera vai viņa tiesību pārņēmēja šajā ziņā celtā prasība var tikt noraidīta, pamatojoties uz to vien, ka šī prasība ir izteikta minētajā valsts valūtā.

35

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, it īpaši tās 7. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažieris, kura lidojums ir ticis atcelts vai ilgi kavējies, vai viņa tiesību pārņēmējs var prasīt šajā tiesību normā minētās kompensācijas summas samaksu valsts valūtā, kura ir likumīgais maksāšanas līdzeklis viņa dzīvesvietā, tādējādi, ka minētā tiesību norma nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu vai tiesu praksi, kurā ir paredzēts, ka šāda pasažiera vai viņa tiesību pārņēmēja šajā ziņā celtā prasība var tikt noraidīta, pamatojoties uz to vien, ka šī prasība ir izteikta minētajā valsts valūtā.