TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2019. gada 2. maijā ( *1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Lauksaimniecība – Regula (EK) Nr. 510/2006 – 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzība – Mančego siers (“queso manchego”) – Tādu apzīmējumu izmantošana, kas var izraisīt asociācijas ar reģionu, ar kuru ir saistīts aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) – Jēdziens “samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs” – Eiropas patērētāji vai tās dalībvalsts patērētāji, kur produkts, uz kuru attiecas ACVN, tiek ražots un galvenokārt patērēts

Lietā C‑614/17

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) iesniedza ar lēmumu, kurš pieņemts 2017. gada 19. oktobrī un kurš Tiesā reģistrēts 2017. gada 24. oktobrī, tiesvedībā

Fundación Consejo Regulador de la Denominación de Origen Protegida Queso Manchego

pret

Industrial Quesera Cuquerella SL,

Juan Ramón Cuquerella Montagud,

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe], D. Švābi [DŠváby], S. Rodins [SRodin] (referents) un N. Pisarra [N. Piçarra],

ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [GPitruzzella],

sekretārs: R. Skjāno [R. Schiano], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2018. gada 25. oktobra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

Fundación Consejo Regulador de la Denominación de Origen Protegida Queso Manchego vārdā – M. Pomares Caballero, abogado,

Industrial Quesera Cuquerella SL un JR. Cuquerella Montagud vārdā – J. A. Vallejo Fernández, F. Pérez Álvarez un J. Pérez Itarte, abogados,

Spānijas valdības vārdā – A. Rubio González, kā arī V. Ester Casas, pārstāvji,

Vācijas valdības vārdā – THenze, MHellmann un JTechert, pārstāvji,

Francijas valdības vārdā – D. Colas un S. Horrenberger, kā arī A.‑L. Desjonquères un C. Mosser, pārstāvji,

Eiropas Komisijas vārdā – I. Galindo Martín, kā arī D. Bianchi un I. Naglis, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2019. gada 10. janvāra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV 2006, L 93, 12. lpp.) 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Fundación Consejo Regulador de la Denominación de Origen Protegida Queso Manchego (Nodibinājums, kas atbildīgs par aizsargāta cilmes vietas nosaukuma “Queso Manchego” pārvaldību, Spānija) (turpmāk tekstā – “Nodibinājums Queso Manchego”), no vienas puses, un Industrial Quesera Cuquerella SL (turpmāk tekstā – “IQC”) un Juan Ramón Cuquerella Montagud, no otras puses, tostarp par to, ka IQC izmanto etiķetes tādu sieru identificēšanai un tirgošanai, kurus neaizsargā aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) “queso manchego”.

Atbilstošās tiesību normas

3

Regulas Nr. 510/2006 4. un 6. apsvērumā ir noteikts:

“(4)

Ņemot vērā produktu dažādību tirgū un informācijas pārpilnību attiecībā uz tiem, patērētājiem būtu jāsniedz skaidra un kodolīga informācija par šo produktu izcelsmi, lai viņi spētu labāk izvēlēties.

[..]

(6)

Būtu jāparedz Kopienas pieeja attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Kopienas noteikumi par aizsardzības sistēmu ļauj attīstīt ģeogrāfiskās izcelsmes vietu norādes un cilmes vietu nosaukumus, jo šādi noteikumi ar saskaņotāku pieeju nodrošina godīgu konkurenci to ražotāju starpā, kuru ražotajiem produktiem ir šādas norādes, un sekmē produktu uzticamību no patērētāju viedokļa.”

4

Šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts:

“Šajā regulā:

a)

“cilmes vietas nosaukums” ir reģiona, noteiktas vietas vai, izņēmuma gadījumos, valsts nosaukums, ko izmanto, lai apzīmētu lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu:

kura izcelsmes vieta ir šajā reģionā, noteiktajā vietā vai valstī,

kura kvalitāti vai īpašības ir radījusi galvenokārt vai vienīgi ģeogrāfiskā vide ar tās raksturīgajiem dabas un cilvēciskajiem faktoriem, un

kura ražošana, pārstrāde un sagatavošana notiek ierobežotā ģeogrāfiskajā apgabalā.”

5

Minētās regulas 13. panta 1. punktā ir noteikts:

“Reģistrētos nosaukumus aizsargā pret:

[..]

b)

nosaukumu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produkta patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu norādi kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija” vai līdzīgu norādi;

c)

jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tāda trauka izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;

[..].”

6

Šīs pašas regulas 14. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Ja cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu, tad preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kas atbilst vienam no 13. pantā minētajiem gadījumiem un attiecas uz tā paša tipa produktu, noraida, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniedz pēc dienas, kad Komisijai iesniegts reģistrācijas pieteikums.

Preču zīmes, kas reģistrētas neatbilstīgi šā punkta pirmajai daļai, pasludina par nederīgām.”

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

7

Nodibinājums Queso Manchego ir atbildīgs par ACVN “queso manchego” pārvaldīšanu un aizsargāšanu. Pamatojoties uz to, tas cēla prasību pret atbildētājiem kompetentajā Spānijas pirmās instances tiesā, lai panāktu, ka tiek atzīts, ka etiķetes, kuras IQC izmanto, lai identificētu un tirgotu sierus “Adarga de Oro”, “Super Rocinante” un “Rocinante”, ko neaizsargā ACVN “queso manchego”, kā arī tas, ka tiek izmantoti vārdi “Quesos Rocinante”, ir ACVN “queso manchego” pārkāpums, jo šīs etiķetes un šie vārdi izraisa prettiesisku asociāciju Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

8

Spānijas pirmās instances tiesa šo prasību noraidīja, to pamatojot tādējādi, ka apzīmējumiem un nosaukumiem, ko izmantoja IQC, lai tirgotu sierus, uz kuriem neattiecās ACVN “queso manchego”, nav nekādas vizuālas vai fonētiskas līdzības ar ACVN “queso manchego” vai “la Mancha” un ka tādu apzīmējumu kā nosaukuma “Rocinante” vai tāda literāra tēla kā Lamančas dons Kihots izmantošana izraisa asociācijas ar Lamančas reģionu (Spānija), bet ne ar sieru, kuru aizsargā ACVN “queso manchego”.

9

Nodibinājums Queso Manchego šo noraidījumu pārsūdzēja Audiencia Provincial de Albacete (Albasetes provinces tiesa, Spānija), kura ar 2014. gada 28. oktobra spriedumu apstiprināja pirmajā instancē pasludināto spriedumu. Šī tiesa uzskatīja, ka tas, ka IQC tirgotajiem sieriem, kurus neaizsargā ACVN“queso manchego”, uz etiķetēm tika izmantotas Lamančas ainavas un tai raksturīgo īpatnību atveidojumi, patērētājam lika domāt par Lamančas reģionu, bet nebūt ne obligāti par sieru, kuru aizsargā ACVN “queso manchego”.

10

Prasītājs pamatlietā šo spriedumu pārsūdzēja Tribunal Supremo (Augstākā Tiesa, Spānija).

11

Savā nolēmumā Tribunal Supremo (Augstākā Tiesa) min virkni faktiska rakstura apsvērumu.

12

Sākumā iesniedzējtiesa izklāsta, ka ACVN “queso manchego” izmantotais vārds “manchego” ir īpašības vārds, kas spāņu valodā kvalificē personas un produktus, kuru izcelsme ir Lamančas reģionā. Turpinājumā tā norāda, ka ar ACVN “queso manchego” tiek aizsargāti sieri, kurus ražo Lamančas reģionā no aitas piena, ievērojot tradicionālas ražošanas, apstrādes un nogatavināšanas prasības, kas minētas šī ACVN specifikācijās.

13

Turklāt iesniedzējtiesa precizē, ka Migels de Servantess vairumam no literārā varoņa Lamančas dona Kihota darbībām ir licis norisināties Lamančas reģionā. Bez tam iesniedzējtiesa šo literāro varoni apraksta kā tādu, kuram ir noteiktas fiziskas īpašības un apģērbs, kas ir analogi tiem, kādi ir tēlam, kurš attēlots siera “Adarga de Oro” etiķetē. Šajā ziņā vārds “adarga” (neliels ādas vairogs), kas ir arhaisms, šajā romānā ir lietots dona Kihota izmantotā vairoga apzīmēšanai. Turklāt iesniedzējtiesa norāda, ka viens no nosaukumiem, ko IQC izmanto dažiem no saviem sieriem, atbilst Lamančas dona Kihota zirga vārdam, proti, “Rocinante”. Vējdzirnavas, ar kurām dons Kihots cīnās, ir raksturīgs Lamančas ainavas elements. Ainavas ar vējdzirnavām un aitām ir attēlotas dažās no IQC ražoto un ar ACVN “queso manchego” neaizsargāto sieru etiķetēm un dažos zīmējumos, kas atrodami IQC tīmekļa vietnē, kurā tiek arī reklamēti ar šo ACVN neaizsargāti sieri.

14

Šādos apstākļos Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā aizliegtajai asociāciju ar [ACVN] izraisīšanai katrā ziņā ir jānotiek, lietojot nosaukumus, kuriem ir grafiska, fonētiska vai konceptuāla līdzība ar a [ACVN], vai arī tā var notikt, izmantojot grafiskus apzīmējumus, kas izraisa asociāciju ar [ACVN]?

2)

Vai – gadījumā, ja [ACVN] ir ģeogrāfiskas dabas (Regulas Nr. 510/2006 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts) un saistībā ar vienādiem vai salīdzināmiem produktiem tiek izmantoti tādi apzīmējumi, kas izraisa asociāciju ar reģionu, ar kuru saistīts [ACVN], – var uzskatīt, ka šī izmantošana izraisa asociāciju ar pašu [ACVN] Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, kas nav pieļaujama pat tad, ja šos apzīmējumus izmanto ražotājs, kurš ir iedibinājies ar [ACVN] saistītajā reģionā, bet kura produkti nav aizsargāti ar šo [ACVN], jo tie neatbilst citām specifikācijās, ne saistībā ar ģeogrāfisko izcelsmi, noteiktajām prasībām?

3)

Vai ar jēdzienu “samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs patērētājs”, kura uztvere valsts tiesai ir jāņem vērā, lai noskaidrotu, vai notiek “asociāciju izraisīšana” Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ir jāsaprot Eiropas patērētāji vai arī var tikt saprasti tikai tās dalībvalsts patērētāji, kurā tiek ražots asociāciju ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi izraisošais produkts vai ar kuru ir ģeogrāfiski saistīts ACVN, un kurā galvenokārt tas tiek patērēts?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo jautājumu

15

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka grafisku apzīmējumu izmantošana var izraisīt asociācijas ar reģistrētu nosaukumu.

16

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (spriedumi, 2018. gada 17. maijs, Industrias Químicas del Vallés, C‑325/16, EU:C:2018:326, 27. punkts, un 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 27. punkts).

17

Pirmkārt, no Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējuma izriet, ka šajā tiesību normā ir paredzēta reģistrēto nosaukumu aizsardzība pret jebkādu asociāciju izraisīšanu, pat ja ir norādīta attiecīgā produkta patiesā izcelsme vai aizsargātais nosaukums ir tulkots, vai tas ir kopā ar tādām norādēm kā “stils”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija” vai līdzīgu norādi.

18

Šādu formulējumu var saprast kā tādu, ar kuru tiek izdarīta atsauce ne vien uz vārdiem, kas var izraisīt asociācijas ar reģistrēto nosaukumu, bet arī uz jebkuru grafisku apzīmējumu, kas patērētājam var atgādināt produktus, kuriem ir šis nosaukums. Šajā ziņā vārda [“jebkāds” (toute)] izmantošana atspoguļo Eiropas Savienības likumdevēja gribu aizsargāt reģistrētos nosaukumus, paredzot, ka asociāciju var izraisīt vārdisks elements vai grafisks apzīmējums.

19

Taisnība – Tiesa ir nospriedusi ka “asociācijas izraisīšana” attiecas uz situāciju, kurā vārds, kas ir izmantots preces apzīmēšanai, ietver reģistrēta nosaukuma daļu tā, ka tad, kad patērētājs saskaras ar preces nosaukumu, viņš iedomājas par preci, kuras nosaukums ir aizsargāts (pēc analoģijas skat. spriedumu, 1999. gada 4. marts, Consorzio per la tutela del formaggio Gorgonzola, C‑87/97, EU:C:1999:115, 25. punkts).

20

Tiesa ir norādījusi arī, ka, nosakot jēdzienu “asociāciju izraisīšana” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV 2008, L 39, 16. lpp.), 16. panta b) punkta izpratnē, noteicošais kritērijs ir tas, vai patērētājs, saskaroties ar strīdīgo nosaukumu, tiek mudināts savā apziņā kā ar atsauces attēlu tieši nodibināt saikni ar to ražojumu, kuram ir aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (spriedums, 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 51. punkts).

21

Lai gan šā sprieduma 19. un 20. punktā minētā judikatūra attiecās uz lietām par produktu nosaukumiem, nevis grafiskajiem apzīmējumiem, tomēr, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 24. punktā, noteicošais kritērijs, lai konstatētu, vai kāds elements izraisa asociācijas ar reģistrētu nosaukumu Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir tas, vai šis elements patērētāja apziņā kā atsauces tēlu tieši atsauc produktu, kam ir šis nosaukums.

22

Tādējādi principā nevar izslēgt, ka grafiski apzīmējumi to konceptuālās līdzības ar reģistrētu nosaukumu dēļ patērētāja apziņā kā atsauces tēlu varētu tieši atsaukt produktus, kuriem ir šis nosaukums.

23

Otrkārt, attiecībā uz kontekstu, kurā iekļaujas jēdziens “asociāciju izraisīšana”, nevar atzīt – kā apgalvo Komisija –, ka asociāciju izraisīšana ar reģistrētu nosaukumu, izmantojot grafiskus apzīmējumus, var tikt pārbaudīta vienīgi Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta c) apakšpunkta gaismā.

24

Ir jākonstatē, pirmām kārtām, ka jau šīs regulas13. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējums šīs tiesību normas piemērojamību neierobežo vien ar to produktu nosaukumiem, uz kuriem tie attiecas. Gluži pretēji – kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 28. punktā, šajā tiesību normā ir paredzēta aizsardzība pret jebkuru “asociāciju izraisīšanu”, pat ja aizsargātais nosaukums ir kopā ar tādu norādi kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija”, kas izvietota uz attiecīgā produkta etiķetes.

25

Otrām kārtām, kā norādījusi Komisija, ir taisnība, ka 2018. gada 7. jūnija spriedumā Scotch Whisky Association (C‑44/17, EU:C:2018:415, 65. punkts) Tiesa konstatēja, ka Regulas Nr. 110/2008 16. pantā, kas formulēts līdzīgi Regulas Nr. 510/2006 13. pantam, ir ietverts pakāpenisks aizliegtu darbību uzskaitījums.

26

Tomēr tas, ka šīs regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir paredzēta jebkāda cita norāde uz produkta iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, neļauj uzskatīt, ka tikai šī tiesību norma neļauj izmantot grafiskus apzīmējumus, ar kuriem tiek aizskarti reģistrētie nosaukumi.

27

Kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 33. punktā, Tiesas minētais pakāpeniskais uzskaitījums attiecas uz aizliegto darbību raksturu, proti, kas attiecas uz šīs regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktu, uz norāžu par produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, nepatieso vai maldinošo raksturu, un nevis uz elementiem, kuri ir jāņem vērā, lai noteiktu, vai pastāv šādas nepatiesas vai maldinošas norādes.

28

Tādējādi Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta kontekstuāla interpretācija apstiprina no [tā] formulējuma izrietošo interpretāciju, kas izklāstīta šā sprieduma 22. punktā.

29

Treškārt, ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 510/2006 mērķis saskaņā ar tās 4. un 6. apsvērumu tostarp ir nodrošināt, ka patērētāja rīcībā ir skaidra, kodolīga un uzticama informācija par produkta izcelsmi.

30

Šādu mērķi vislabāk var sasniegt, ja, izmantojot grafiskus apzīmējums, nevar izraisīt nekādas asociācijas ar reģistrēto nosaukumu šīs regulas 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

31

Visbeidzot jāuzsver, ka iesniedzējtiesai būs konkrēti jānovērtē, vai tādu grafisku apzīmējumu izmantošana kā tie, par kuriem ir runa pamatlietā, var patērētāja apziņā tieši atsaukt produktus, kam ir reģistrēts nosaukums.

32

Tādējādi uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka grafisku apzīmējumu izmantošana var izraisīt asociācijas ar reģistrētu nosaukumu.

Par otro jautājumu

33

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu grafisku apzīmējumu izmantošana, kas izraisa asociācijas ar ģeogrāfisko apgabalu, ar kuru saistīts cilmes vietas nosaukums, kas minēts šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, var izraisīt asociācijas ar šo nosaukumu, tostarp tad, ja šos grafiskos apzīmējumus izmanto ražotājs, kurš ir iedibinājies šajā reģionā, bet kura produkti – kas ir līdzīgi vai salīdzināmi ar tiem, kuri ir aizsargāti ar šo cilmes vietas nosaukumu, – nav ar to aizsargāti.

34

Vispirms jākonstatē, ka Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējumā nav paredzēta nekāda izslēgšana par labu ražotājam, kurš ir iedibinājies ģeogrāfiskajā apgabalā, kas atbilst ACVN, un kura produkti, nebūdami aizsargāti ar šo nosaukumu, ir līdzīgi vai salīdzināmi ar tiem, kas ar to ir aizsargāti.

35

Jānorāda, ka šādas izslēgšanas sekas būtu, ka ražotājam tiktu atļauts izmantot grafiskus apzīmējumus, kas izraisa asociāciju ar ģeogrāfisko apgabalu, kura nosaukums ir daļa no cilmes vietas nosaukuma, kas aizsargā produktu, kurš ir identisks vai līdzīgs šī ražotāja produktam, un tādējādi viņam tiktu ļauts gūt nepamatotu labumu no šī nosaukuma reputācijas.

36

Tādējādi tādā situācijā kā pamatlietā tas, ka tādu produktu ražotājs, kuri ir līdzīgi vai salīdzināmi ar tiem, kas ir aizsargāti ar cilmes vietas nosaukumu, ir iedibinājies ģeogrāfiskajā apgabalā, kurš ir saistīts ar šo nosaukumu, to nevar izslēgt no Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomas.

37

Turpinot – lai gan valsts tiesai ir jānovērtē, vai tas, ka ražotājs izmanto grafiskus apzīmējumus, kas izraisa asociācijas ar ģeogrāfisko apgabalu, kura nosaukums ir daļa no cilmes vietas nosaukuma, produktiem, kas ir līdzīgi vai salīdzināmi ar tiem, kuri ar to ir aizsargāti, izraisa asociācijas ar reģistrētu nosaukumu šīs regulas 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, Tiesa, lemjot par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, vajadzības gadījumā var sniegt precizējumus, kas var būt vadlīnijas valsts tiesai, taisot tās spriedumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 10. septembris, Severi, C‑446/07, EU:C:2009:530, 60. punkts).

38

To darot, valsts tiesai būtībā ir jābalstās uz iespējamo patērētāja reakciju, un galvenais ir tas, ka šis patērētājs sasaista strīdīgos elementus, šajā gadījumā – grafiskos apzīmējumus, kas izraisa asociācijas ar ģeogrāfisko apgabalu, kura nosaukums ir daļa no cilmes vietas nosaukuma, un reģistrēto nosaukumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 21. janvāris, Viiniverla, C‑75/15, EU:C:2016:35, 22. punkts).

39

Šajā ziņā tai būs jānovērtē, vai saikne starp šiem strīdīgajiem elementiem un reģistrēto nosaukumu ir pietiekami tieša un viennozīmīga tādējādi, ka, ar tiem sastopoties, patērētāja prātā galvenokārt ienāk šis nosaukums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 53. un 54. punkts).

40

Tādējādi iesniedzējtiesai būs jānosaka, vai pastāv pietiekami tiešs un viennozīmīgs konceptuāls tuvums starp grafiskajiem apzīmējumiem, par kuriem ir runa pamatlietā, un ACVN “queso manchego”, kas atbilstoši Regulas Nr. 510/2006 2. panta 1. punkta a) apakšpunktam norāda uz ģeogrāfisko apgabalu, ar kuru tas ir saistīts, proti, Lamančas reģionu.

41

Šajā gadījumā iesniedzējtiesai būs jāpārliecinās, vai grafiski apzīmējumi, par kuriem ir runa pamatlietā, it īpaši tie, kuros attēlots personāžs, kas līdzinās Lamančas donam Kihotam, izkāmējis zirgs un ainavas ar vējdzirnavām un aitām, var izraisīt konceptuālu tuvumu ar ACVN “queso manchego” tādējādi, ka patērētāja prātā kā atsauces tēls tieši nāk produkts, kam ir šis ACVN.

42

Šajā ziņā iesniedzējtiesai būs jānovērtē, vai – kā secinājumu 41. punktā norādījis ģenerāladvokāts – ir jāņem vērā kopā grafiskie un vārdiskie apzīmējumi, kas parādās uz produktiem pamatlietā, lai veiktu visaptverošu pārbaudi par elementiem, kuri potenciāli var izraisīt asociācijas.

43

Ņemot vērā iepriekš minēto, Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu grafisku apzīmējumu izmantošana, kas izraisa asociācijas ar ģeogrāfisko apgabalu, ar kuru ir saistīts cilmes vietas nosaukums, kas minēts šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, var izraisīt asociācijas ar šo nosaukumu, tostarp tad, ja šos grafiskos apzīmējumus izmanto ražotājs, kurš ir iedibinājies šajā reģionā, bet kura produkti – kas ir līdzīgi vai salīdzināmi ar tiem, kuri ir aizsargāti ar šo cilmes vietas nosaukumu, – nav ar to aizsargāti.

Par trešo jautājumu

44

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai ar jēdzienu “samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs patērētājs”, kura uztvere valsts tiesai ir jāņem vērā, lai noskaidrotu, vai notiek “asociāciju izraisīšana” Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ir jāsaprot atsauce uz Eiropas patērētājiem vai arī tikai uz tās dalībvalsts patērētājiem, kurā tiek ražots asociācijas ar aizsargātu nosaukumu izraisošais produkts vai ar kuru ir ģeogrāfiski saistīts šis nosaukums, un kurā tas galvenokārt tiek patērēts.

45

Visupirms, runājot par Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punkta, kura formulējums ir analoģisks Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējumam, interpretāciju, Tiesa ir nospriedusi – lai noteiktu, ka notiek “asociāciju izraisīšana” ar reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, iesniedzējtiesai ir jānovērtē, vai samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs Eiropas vidusmēra patērētājs, saskaroties ar strīdīgo nosaukumu, tiek mudināts savā apziņā kā ar atsauces attēlu tieši nodibināt saikni ar to ražojumu, kuram ir piemērojama aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 56. punkts).

46

Tiesa arī ir precizējusi, ka apstāklis, ka strīdīgais nosaukums lietā, kurā pasludināts iepriekšējā punktā minētais spriedums, norāda uz ražošanas vietu, kas esot zināma patērētājiem dalībvalstī, kurā produkts tiek ražots, nav nozīmīgs faktors, novērtējot jēdzienu “asociāciju izraisīšana” Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punkta izpratnē, jo šī tiesību norma aizsargā reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pret jebkādu asociāciju izraisīšanu visā Savienības teritorijā un, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt minēto norāžu efektīvu un vienveidīgu aizsardzību šajā teritorijā, tā attiecas uz visiem patērētājiem minētajā teritorijā (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2016. gada 21. janvāris, Viiniverla, C‑75/15, EU:C:2016:35, 27. un 28. punkts, kā arī 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 59. punkts).

47

No iepriekš minētā izriet, ka samērā informēta, uzmanīga un apdomīga Eiropas vidusmēra patērētāja jēdziens ir jāinterpretē tādējādi, lai nodrošinātu efektīvu un vienveidīgu reģistrēto nosaukumu aizsardzību pret jebkādu asociāciju izraisīšanu visā Savienības teritorijā.

48

Tādējādi, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 51. punktā, lai gan efektīva un vienveidīga reģistrēto nosaukumu aizsardzība prasa, lai netiktu ņemti vērā apstākļi, kuri var izslēgt asociāciju izraisīšanas pastāvēšanu tikai attiecībā uz vienas dalībvalsts patērētājiem, tomēr tā neprasa, lai asociāciju izraisīšana, kas novērtēta attiecībā tikai pret vienas dalībvalsts patērētājiem, būtu nepietiekama, lai iedarbinātu Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto aizsardzību.

49

Tādējādi iesniedzējtiesai būs jānovērtē, vai grafiski vai vārdiski elementi, kas attiecas uz produktu, par kuru ir runa pamatlietā un kurš tiek ražots un galvenokārt patērēts Spānijā, šīs dalībvalsts patērētāju prātā izraisa asociācijas ar reģistrētu nosaukumu, kurš – ja tas tā ir – ir jāaizsargā pret asociāciju rašanos, kas notiek visā Savienības teritorijā.

50

No tā izriet, ka uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka jēdziens “samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs patērētājs”, kura uztvere valsts tiesai ir jāņem vērā, lai noskaidrotu, vai notiek “asociāciju izraisīšana” Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ir jāsaprot kā tāds, ar ko tiek izdarīta atsauce uz Eiropas patērētājiem, tostarp uz tās dalībvalsts patērētājiem, kurā tiek ražots asociācijas ar aizsargātu nosaukumu izraisošais produkts vai ar kuru ir ģeogrāfiski saistīts šis nosaukums, un kurā tas galvenokārt tiek patērēts.

Par tiesāšanās izdevumiem

51

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

 

1)

Regulas (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka grafisku apzīmējumu izmantošana var izraisīt asociācijas ar reģistrētu nosaukumu.

 

2)

Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu grafisku apzīmējumu izmantošana, kas izraisa asociācijas ar ģeogrāfisko apgabalu, ar kuru ir saistīts cilmes vietas nosaukums, kas minēts šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, var izraisīt asociācijas ar šo nosaukumu, tostarp tad, ja šos grafiskos apzīmējumus izmanto ražotājs, kurš ir iedibinājies šajā reģionā, bet kura produkti – kas ir līdzīgi vai salīdzināmi ar tiem, kuri ir aizsargāti ar šo cilmes vietas nosaukumu, – nav ar to aizsargāti.

 

3)

Jēdziens “samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs patērētājs”, kura uztvere valsts tiesai ir jāņem vērā, lai noskaidrotu, vai notiek “asociāciju izraisīšana” Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ir jāsaprot kā tāds, ar ko tiek izdarīta atsauce uz Eiropas patērētājiem, tostarp uz tās dalībvalsts patērētājiem, kurā tiek ražots asociācijas ar aizsargātu nosaukumu izraisošais produkts vai ar kuru ir ģeogrāfiski saistīts šis nosaukums, un kurā tas galvenokārt tiek patērēts.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – spāņu.