–

Mitsubishi Shoji Kaisha Ltd un Mitsubishi Caterpillar Forklift Europe BV vārdā – P. Maeyaert un J. Muyldermans, advocaten,

–

Duma Forklifts NV un G.S. International BVBA vārdā – K. Janssens un J. Keustermans, advocaten, kā arī M. R. Gherghinaru, avocate,

–

Vācijas valdības vārdā – T. Henze, M. Hellmann un J. Techert, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – J. Samnadda, kā arī E. Gippini Fournier un F. Wilman, pārstāvji,

1

Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 299, 25. lpp.), 5. pantu un Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) 9. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Mitsubishi Shoji Kaisha Ltd (turpmāk tekstā – “Mitsubishi”) un Mitsubishi Caterpillar Forklift Europe BV (turpmāk tekstā – “MCFE”) pret Duma Forklifts NV (turpmāk tekstā – “Duma”) un G.S. International BVBA (turpmāk tekstā – “GSI”) par prasību par to, lai liktu pēdējām minētajām pārtraukt noņemt preču zīmēm, kuru īpašnieks ir Mitsubishi, identiskus apzīmējumus un novietot jaunus apzīmējumus uz dakštveres autokrāvējiem Mitsubishi, kas iegādāti ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ).

3

Direktīvas 2008/95 1. un 2. apsvērumā ir noteikts:

4

Atbilstoši šīs direktīvas 5. pantam “Tiesības, ko piešķir preču zīme”:

“1.   Reģistrētā preču zīme piešķir īpašniekam šajā ziņā ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības atturēt visas trešās personas, kas nav saņēmušas viņa piekrišanu, lietot komercdarbībā:

[..]

3.   Saskaņā ar šā panta 1.[..] punktu cita starpā var aizliegt šādas darbības:

[..]”

5

Minētās direktīvas 7. panta “Preču zīmes piešķirto tiesību izmantošana [izsmelšana]” 1. punktā paredzēts:

“Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt tās lietošanu attiecībā uz precēm, ko laidis [Eiropas Savienības] tirgū, izmantojot šo preču zīmi, īpašnieks vai kas laistas Savienības tirgū ar īpašnieka piekrišanu.”

6

Ar Regulu Nr. 207/2009 tika kodificēta Padomes Regula (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par [Eiropas Savienības] preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.). Regulas Nr. 207/2009 9. pantā “Tiesības, ko piešķir [Eiropas Savienības] preču zīme” bija noteikts:

“1.   [Eiropas Savienības] preču zīme piešķir tās īpašniekam uz to ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešajām personām bez viņa piekrišanas darījumos izmantot:

[..]

2.   Atbilstoši 1. punktam, cita starpā, var aizliegt:

[..]”

7

Šīs regulas 13. panta “[Eiropas Savienības] preču zīmes piešķirto tiesību izlietošana” 1. punktā ir noteikts:

“[Eiropas Savienības] preču zīme nedod tās īpašniekam tiesības to aizliegt izmantot saistībā ar precēm, ko īpašnieks pats ir laidis apgrozībā [Eiropas Savienībā] vai kam ir piekritis.”

8

Regulā Nr. 207/2009 ir izdarīti grozījumi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2424 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza Regulu Nr. 207/2009 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Eiropas Savienības preču zīmi, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2869/95 par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (OV 2015, L 341, 21. lpp.), kura stājās spēkā 2016. gada 23. marta un piemērojama pamatlietas faktiskajiem apstākļiem, sākot no šī datuma.

9

Ar Regulu Nr. 2015/2424 Regulas Nr. 207/2009 9. pantā tika iekļauts jauns 4. punkts, kurš ir formulēts šādi:

“Neskarot īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, minētās ES preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības neļaut trešajām personām komercdarbībā Savienībā ievest preces, tās tur neizlaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, ievestas no trešajām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska ES preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes.

ES preču zīmes īpašnieka tiesības, kas tam dotas atbilstoši šā punkta pirmajai daļai, netiek īstenotas, ja procedūrā, kurā jānoskaidro, vai attiecībā uz ES preču zīmi ir noticis pārkāpums, un kura ir ierosināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 608/2013 [(2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (OV 2013, L 181, 15. lpp.)], preču deklarētājs vai valdītājs sniedz pierādījumus, ka ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū preču galamērķa valstī.”

10

Līdzīga norma ir ietverta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2015, L 336, 1. lpp.), ar kuru Direktīva 2008/95/EK tika izteikta jaunā redakcijā, atceļot to no 2019. gada 15. janvāra, bet kura nav piemērojama pamatlietas faktiskajiem apstākļiem, 10. panta 4. punktā.

11

Japānā reģistrētā sabiedrība Mitsubishi ir šādu preču zīmju (turpmāk tekstā – “Mitsubishi preču zīmes”) īpašniece:

12

Nīderlandē reģistrētajai sabiedrībai MCFE ir ekskluzīvas tiesības ražot un laist apgrozībā tirgū EEZ teritorijā dakštveres autokrāvējus ar preču zīmēm Mitsubishi.

13

Beļģijā reģistrētās sabiedrības Duma pamatdarbība ir jaunu un lietotu dakštveres autokrāvēju iepirkšana un pārdošana visā pasaulē. Tā tirgo arī savus dakštveres autokrāvējus ar nosaukumiem “GSI”, “GS” vai “Duma”. Agrāk tā bija Mitsubishi dakštveres autokrāvēju oficiālā tirdzniecības pārstāve Beļģijā.

14

GSI, kas arī ir reģistrēta Beļģijā, ir saistīta ar Duma, ar kuru tai ir kopīga vadība un juridiskā adrese. Tā veic dakštveres autokrāvēju ražošanu un remontu un tos kopā ar to rezerves daļām importē un eksportē vairumā pasaules tirgū. Tā arī nodarbojas ar to pielāgošanu Eiropā spēkā esošajiem standartiem, piešķirot tiem savu sērijas numuru, un tos piegādā Duma, izsniedzot attiecīgas ES atbilstības deklarācijas.

15

Iesniedzējtiesas lēmumā norādīts, ka laikposmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 19. novembrimDuma un GSI bija nodarbojušās ar dakštveres autokrāvēju, uz kuriem bija norādītas Mitsubishi preču zīmes, paralēlu importu EEZ teritorijā bez minēto preču zīmju īpašnieka piekrišanas.

16

Kopš 2009. gada 20. novembraDuma un GSI iegādājas no viena no Mitsubishi grupas uzņēmumiem ārpus EEZ teritorijas dakštveres autokrāvējus un ieved tos EEZ teritorijā, kur piemēro tiem muitas noliktavas procedūru. Tad šie uzņēmumi veic visu Mitsubishi preču zīmēm identisko apzīmējumu noņemšanu no precēm, ievieš nepieciešamās izmaiņas, lai tās pielāgotu spēkā esošajiem Savienības standartiem, aizstāj identifikācijas plāksnītes un sērijas numurus un novieto uz precēm savus apzīmējumus. Pēc tam minētie uzņēmumi tās importē un pārdod EEZ teritorijā un ārpus tās.

17

Mitsubishi un MCFE cēla prasību rechtbank van koophandel te Brussel (Briseles Tirdzniecības tiesa, Beļģija), pieprasot it īpaši piespriest izbeigt šo darbību. Tā kā ar 2010. gada 17. marta spriedumu iepriekš minētā tiesa noraidīja prasību, Mitsubishi un MCFE iesniedza apelācijas sūdzību hof van beroep te Brussel (Briseles apelācijas tiesa, Beļģija) par šīs pirmās instances tiesas spriedumu, kurā tika lūgts aizliegt gan ar Mitsubishi preču zīmēm apzīmēto dakštveres autokrāvēju paralēlo tirdzniecību, gan arī dakštveres autokrāvēju, no kuriem tika noņemti to preču zīmēm identiski apzīmējumi un tika piestiprināti jauni apzīmējumi, importu un tirdzniecību.

18

Šajā tiesā Mitsubishi apgalvoja, ka apzīmējumu noņemšana un jaunu apzīmējumu novietošana uz dakštveres autokrāvējiem, kuri tika iegādāti ārpus EEZ teritorijas, identifikācijas plāksnīšu un sērijas numuru noņemšana un šo dakštveres autokrāvēju imports, kā arī to laišana tirdzniecībā EEZ teritorijā pārkāpj tai ar preču zīmēm Mitsubishi piešķirtās tiesības. Tā arī apgalvoja, ka šīm preču zīmēm identisku apzīmējumu noņemšana bez tās piekrišanas ir vērtējama kā preču zīmes īpašnieka tiesības kontrolēt ar šo preču zīmi apzīmēto preču pirmo laišanu apgrozībā EEZ pārkāpums un apdraud preču izcelsmes norādes funkciju un kvalitātes garantēšanas funkciju, kā arī preču zīmes ieguldījumu un reklāmas funkciju. Tā šajā ziņā ir norādījusi, ka par spīti šai noņemšanai patērētājs joprojām atpazīs Mitsubishi dakštveres autokrāvējus.

19

Duma un GSI tostarp norāda, ka tās ir jāuzskata par šo dakštveres autokrāvēju, kuri tiek iegādāti ārpus EEZ teritorijas, ražotājiem, jo tās veic to pielāgošanu Savienībā spēkā esošajiem standartiem, un tādējādi tām ir tiesības novietot uz tiem savus apzīmējumus.

20

Saistībā ar dakštveres autokrāvēju, kuras ir apzīmētas ar Mitsubishi preču zīmēm, paralēlu importu EEZ teritorijā iesniedzējtiesa uzskatīja, ka tā ir uzskatāma par tiesību pārkāpumu, kas izriet no preču zīmēm, un apmierināja Mitsubishi un MCFE prasījumus. Attiecībā uz Mitsubishi dakštveres autokrāvēju, kuru izcelsme ir valstīs, kuras nav EEZ dalībvalstis, importu un tirdzniecību EEZ teritorijā laikposmā no 2009. gada 20. novembra, no kuriem Mitsubishi preču zīmēm identiski apzīmējumi tika noņemti un jauni apzīmējumi piestiprināti, iesniedzējtiesa norādīja, ka Tiesa vēl nav izteikusi viedokli par to, vai tādas darbības kā tās, ko ir veikušas Duma un GSI, ir uzskatāmas par tādu [apzīmējumu] izmantošanu, kuru preču zīmes īpašnieks var aizliegt, norādot, ka Tiesas judikatūrā ir norādes, kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša.

21

Šādos apstākļos hof van beroep te Brussel (Briseles apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

22

Ar dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 20. jūnijā, Mitsubishi lūdza Tiesu, piemērojot Reglamenta 83. pantu, atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu. Šī pieteikuma pamatojumā Mitsubishi būtībā norāda, ka ģenerāladvokāta secinājumu pamatā ir kļūdains apsvērums par to, ka ar lietošanu komercdarbībā Direktīvas 2008/95 5. panta 1. punkta un Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta nozīmē tiek domāta pozitīva redzama darbība. Tā turklāt norāda, ka šajos secinājumos netiek sniegta atbilde uz tās argumentiem par to, ka noņemtie apzīmējumi apdraud preču zīmes dažādas funkcijas.

23

Atbilstoši Reglamenta 83. pantam Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokātu, var izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu, it īpaši, ja tā uzskata, ka tā nav pietiekami informēta, vai ja kāds lietas dalībnieks pēc šīs daļas pabeigšanas iesniedz ziņas par jaunu faktu, kam var būt izšķiroša ietekme uz Tiesas nolēmumu, vai arī ja lieta ir jāizskata, pamatojoties uz argumentu, kuru lietas dalībnieki vai Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas nav apsprieduši.

24

Tomēr šajā gadījumā tā nav. Proti, jauna fakta esamība netiek apgalvota. Turklāt Mitsubishi, tāpat kā citas ieinteresētās personas, kuras piedalījušās šajā tiesvedībā, varēja iesniegt gan rakstveida, gan mutvārdu daļā faktiskus un tiesiskus pierādījumus, kurus tā uzskatījusi par nepieciešamiem atbildes sniegšanai uz iesniedzējtiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, it īpaši par jēdzienu “lietot komercdarbībā” Direktīvas 2008/95 5. panta 1. punkta un Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta nozīmē. Tādējādi Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokātu, uzskata, ka tai ir visa vajadzīgā informācija, lai pieņemtu nolēmumu.

25

Attiecībā uz Mitsubishi izteikto kritiku pret ģenerāladvokāta secinājumiem ir jāatgādina, ka, no vienas puses, Eiropas Savienības Tiesas statūtos un tās Reglamentā nav paredzēta iespēja lietas dalībniekiem iesniegt apsvērumus, atbildot uz ģenerāladvokāta sniegtajiem secinājumiem (spriedums, 2017. gada 20. decembris, Acacia un D’Amato, C‑397/16 un C‑435/16, EU:C:2017:992, 26. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

26

No otras puses, atbilstoši LESD 252. panta otrajai daļai ģenerāladvokāta pienākums ir, ievērojot pilnīgu objektivitāti un neatkarību, atklātā tiesas sēdē izteikt pamatotus secinājumus lietās, kurās saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtiem ir vajadzīga ģenerāladvokāta piedalīšanās. Šajā ziņā Tiesai nav saistoši nedz ģenerāladvokāta secinājumi, nedz šo secinājumu pamatojums. Tādējādi viena lietas dalībnieka nepiekrišana ģenerāladvokāta secinājumiem, lai kādi arī būtu viņa šajos secinājumos aplūkotie jautājumi, pati par sevi nevar būt tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu pamatojošs iemesls (spriedums, 2017. gada 20. decembris, Acacia un D’Amato, C‑397/16 un C‑435/16, EU:C:2017:992, 27. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

27

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Tiesa uzskata, ka nav pamata izdot rīkojumu atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu.

28

Uzdodama šos divus jautājumus, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2008/95 5. pants un Regulas Nr. 207/2009 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīmes īpašnieks var iebilst pret to, ka trešā persona bez tā piekrišanas noņem visus šai preču zīmei identiskus apzīmējumus un novieto citus apzīmējumus uz precēm, kas uzglabātas muitas noliktavā, kā pamatlietā, lai tās importētu vai laistu apgrozībā tirgū EEZ teritorijā, ja tās šajā teritorijā nekad iepriekš vēl nav bijušas laistas apgrozībā.

29

Direktīvas 2008/95 5. panta 1. punkts un Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkts, kuri ir satura ziņā identiski, ir interpretējami vienādi (šajā ziņā skat. rīkojumu, 2009. gada 19. februāris, UDV North America, C‑62/08, EU:C:2009:111, 42. punkts).

30

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Direktīvas 2008/95, ar kuru tika kodificēta Direktīva 89/104, mērķis, kā izriet no tās 1. un 2. apsvēruma, ir novērst atšķirības dalībvalstu tiesību aktos par preču zīmēm, kas var radīt šķēršļus preču brīvai apritei un pakalpojumu sniegšanas brīvībai un var izraisīt konkurences traucējumus iekšējā tirgū. Preču zīmju tiesības ir pamata elements netraucētas konkurences sistēmā, kuru mēģināts iedibināt un saglabāt Savienības tiesībās. Šādā sistēmā uzņēmumiem ir jāspēj piesaistīt klientus ar savu preču vai pakalpojumu kvalitāti, un tas ir iespējams tikai ar atšķirības zīmēm, kuras ļauj atpazīt šīs preces vai pakalpojumus (spriedums, 2002. gada 12. novembris, Arsenal Football Club, C‑206/01, EU:C:2002:651, 46. un 47. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

31

Tāpat jāatgādina, ka Direktīvas 2008/95 7. panta 1. punktā un Regulas Nr. 207/2009 13. panta 1. punktā ir paredzēts, ka preču zīmes īpašniekam piešķirto tiesību izsmelšana notiek tikai gadījumā, ja preces ir laistas tirgū EEZ teritorijā. Tie ļauj īpašniekam tirgot savas preces ārpus EEZ teritorijas, šai tirdzniecībai neizraisot īpašnieka tiesību izsmelšanu tās iekšienē. Precizējot, ka preču laišana tirgū ārpus EEZ neizsmeļ īpašnieka tiesības aizliegt šo preču importēšanu bez tā piekrišanas, Savienības likumdevējs ir atļāvis preču zīmes īpašniekam kontrolēt preču, kas marķētas ar preču zīmi, pirmo laišanu tirgū EEZ (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1998. gada 16. jūlijs, Silhouette International Schmied, C‑355/96, EU:C:1998:374, 26. punkts; 2001. gada 20. novembris, Zino Davidoff un Levi Strauss, no C‑414/99 līdz C‑416/99, EU:C:2001:617, 32. un 33. punkts, kā arī 2005. gada 18. oktobris, Class International, C‑405/03, EU:C:2005:616, 33. punkts).

32

Šajā ziņā Tiesa vairākkārt ir uzsvērusi, ka, lai nodrošinātu ar preču zīmi piešķirto tiesību aizsardzību, ir būtiski, ka vienā vai vairākās dalībvalstīs reģistrētas preču zīmes īpašnieks var kontrolēt ar šo preču zīmi aptverto preču pirmo laišanu EEZ tirgū (spriedumi, 2009. gada 15. oktobris, Makro Zelfbedieningsgroothandel u.c., C‑324/08, EU:C:2009:633, 32. punkts; 2011. gada 12. jūlijs, L’Oréal u.c., C‑324/09, EU:C:2011:474, 60. punkts, kā arī 2015. gada 16. jūlijs, TOP Logistics u.c., C‑379/14, EU:C:2015:497, 31. punkts). Turklāt no Tiesas judikatūras arī izriet, ka šīs īpašnieka tiesības attiecas uz katru šīs preces eksemplāru (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1999. gada 1. jūlijs, Sebago un Maison Dubois, C‑173/98, EU:C:1999:347, 19. un 20. punkts, kā arī 2010. gada 3. jūnijs, Coty Prestige Lancaster Group, C‑127/09, EU:C:2010:313, 31. punkts).

33

Turklāt ar Direktīvas 2008/95 5. panta 1. punkta pirmo teikumu un Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta pirmo teikumu reģistrētas preču zīmes īpašniekam tiek piešķirtas ekskluzīvās tiesības, kuras saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un šīs regulas 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu ļauj īpašniekam aizliegt visām trešajām personām, kas nav saņēmušas tā piekrišanu, lietot komercdarbībā apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei, attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta preču zīme, vai jebkuru apzīmējumu, ja tā identitātes vai līdzības preču zīmei un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas preču zīme un apzīmējums, identitātes vai līdzības dēļ sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja, kas ietver asociācijas iespēju starp apzīmējumu un preču zīmi.

34

Tiesai ir bijusi iespēja vairākkārt norādīt, ka preču zīmes īpašniekam piešķirtās ekskluzīvās tiesības kalpo tā kā attiecīgās preču zīmes īpašnieka īpašo interešu aizsardzībai, proti, nodrošināt to, lai pēdējā minētā varētu pienācīgi pildīt savas funkcijas, un ka šo tiesību izlietošana tātad ir paredzēta tikai gadījumos, kad trešo personu veikta apzīmējuma izmantošana apdraud vai var apdraudēt preču zīmes funkcijas. Šīs funkcijas ietver ne tikai preču zīmes pamatfunkciju – garantēt patērētājiem preces vai pakalpojuma izcelsmi –, bet arī citas tās funkcijas, proti, funkciju garantēt šīs preces vai šī pakalpojuma kvalitāti vai saziņas, ieguldījumu vai reklāmas funkcijas (skat. spriedumus, 2002. gada 12. novembris, Arsenal Football Club, C‑206/01, EU:C:2002:651, 51. punkts; 2009. gada 18. jūnijs, L’Oréal u.c., C‑487/07, EU:C:2009:378, 58. punkts; 2010. gada 23. marts, Google France un Google, no C‑236/08 līdz C‑238/08, EU:C:2010:159, 77. un 79. punkts, kā arī 2011. gada 22. septembris, Interflora un Interflora British Unit, C‑323/09, EU:C:2011:604, 37. un 38. punkts).

35

Attiecībā uz šīm funkcijām ir jāatgādina, ka preču zīmes pamata funkcija ir garantēt patērētājam vai galalietotājam preces vai pakalpojuma, ko ar to apzīmē, izcelsmes identitāti, ļaujot šim patērētājam vai šim lietotājam šo preci vai šo pakalpojumu atšķirt no citas izcelsmes precēm un pakalpojumiem (spriedums, 2010. gada 23. marts, Google France un Google, no C‑236/08 līdz C‑238/08, EU:C:2010:159, 82. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). Tā tostarp apliecina, ka visas ar šo preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojumi tikušas ražotas vai piegādātas viena uzņēmuma, kurš ir atbildīgs par to kvalitāti, kontrolē, lai tā varētu pildīt savu lomu – būt pamatelementam netraucētas konkurences sistēmā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2002. gada 12. novembris, Arsenal Football Club, C‑206/01, EU:C:2002:651, 48. punkts, kā arī 2011. gada 12. jūlijs, L’Oréal u.c., C‑324/09, EU:C:2011:474, 80. punkts).

36

Preču zīmes ieguldījuma funkcija sniedz preču zīmes īpašniekam iespēju lietot to, lai iegūtu vai saglabātu tādu reputāciju, ar ko var piesaistīt patērētājus un nodrošināt to uzticību, izmantojot dažādas tirgzinības metodes. Tātad, ja kādas trešās personas, tādas kā preču zīmes īpašnieka konkurents, veikta apzīmējuma, kas ir identisks šai preču zīmei, izmantošana attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta, minētajam īpašniekam būtiski traucē izmantot savu preču zīmi, lai iegūtu vai saglabātu reputāciju, ar ko var piesaistīt patērētājus un nodrošināt to uzticību, jāuzskata, ka šāda izmantošana apdraud preču zīmes ieguldījuma funkciju. Tādēļ minētais īpašnieks ir tiesīgs aizliegt šādu izmantošanu saskaņā ar Direktīvas 2008/95 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai Eiropas Savienības preču zīmes gadījumā – Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 22. septembris, Interflora un Interflora British Unit, C‑323/09, EU:C:2011:604, 60.–62. punkts).

37

Preču zīmes reklāmas funkcija izpaužas tad, ja tās izmantošana notiek reklāmas nolūkos, lai informētu un pārliecinātu patērētāju. Tādējādi preču zīmes īpašnieks var aizliegt bez tā piekrišanas izmantot tā preču zīmei identisku apzīmējumu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem šī preču zīme ir reģistrēta, ja šī izmantošana traucē preču zīmes īpašniekam izmantot preču zīmi kā tirdzniecības apjomu veicinošu faktoru vai kā komercstratēģijas elementu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 23. marts, Google France un Google, no C‑236/08 līdz C‑238/08, EU:C:2010:159, 91. un 92. punkts).

38

Attiecībā uz jēdzienu “lietot komercdarbībā” Tiesa jau ir konstatējusi, ka Direktīvas 2008/95 5. panta 3. punktā un Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punktā sniegtais to izmantošanas veidu, ko preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt, uzskaitījums nav izsmeļošs (skat. spriedumus, 2002. gada 12. novembris, Arsenal Football Club, C‑206/01, EU:C:2002:651, 38. punkts; 2007. gada 25. janvāris, Adam Opel, C‑48/05, EU:C:2007:55, 16. punkts, kā arī 2010. gada 23. marts, Google France un Google, no C‑236/08 līdz C‑238/08, EU:C:2010:159, 65. punkts) un ka tajā minētas tikai trešo personu veiktās aktīvās darbības (skat. spriedumu, 2016. gada 3. marts, Daimler, C‑179/15, EU:C:2016:134, 40. punkts).

39

Tiesa tāpat ir norādījusi, ka preču zīmei identiska vai tai līdzīga apzīmējuma lietošanas komercdarbībā priekšnosacījums ir tas, ka tas tiek darīts tirdzniecības darbības ietvaros ar mērķi iegūt ekonomisku labumu, nevis privātajā sfērā (spriedums, 2015. gada 16. jūlijs, TOP Logistics u.c., C‑379/14, EU:C:2015:497, 43. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). Attiecībā uz “lietošanas” un “komercdarbībā” jēdzieniem Tiesa precizēja, ka šie jēdzieni nav interpretējami tādējādi, ka tie attiecas vienīgi uz tiešām attiecībām starp komersantu un patērētāju un, it īpaši, ka preču zīmei identiska apzīmējuma lietošana pastāv tad, ja attiecīgais tirgus dalībnieks izmanto šo apzīmējumu savā komercsaziņā (spriedums, 2015. gada 16. jūlijs, TOP Logistics u.c., C‑379/14, EU:C:2015:497, 40. un 41. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

40

Konkrētajā lietā no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka bez Mitsubishi piekrišanas Duma un GSI iegādājas ārpus EEZ teritorijas Mitsubishi dakštveres autokrāvējus un ieved tos EEZ teritorijā, kur piemēro tiem muitas noliktavas procedūru. Pa to laiku, kamēr tie atrodas minētajā procedūrā, tās veic Mitsubishi preču zīmēm identisku apzīmējumu pilnīgu noņemšanu no dakštveres autokrāvējiem, ievieš nepieciešamās izmaiņas, lai tos pielāgotu spēkā esošajiem Savienības standartiem, aizvieto to identifikācijas plāksnītes un sērijas numurus, novieto uz tiem savus apzīmējumus, visbeidzot – importē un pārdod tos EEZ un trešajās valstīs.

41

Atšķirībā no lietām, kurās tika pieņemti šī sprieduma 31. punktā minētie spriedumi, pamatlietā attiecīgās preces netika apzīmētas ar attiecīgajām preču zīmēm, kad tās tika ieviestas un laistas apgrozībā tirgū EEZ teritorijā pēc to nodošanas muitas noliktavas procedūrā. Atšķirībā arī no citiem šī sprieduma 34.–39. punktā minētājiem spriedumiem nešķiet, ka trešās personas līdz šīm brīdim jebkādā veidā būtu izmantojušas attiecīgajām preču zīmēm identiskus apzīmējumus vai tām līdzīgus apzīmējumus, it īpaši to komercsaziņā. Tas atšķir pamatlietas apstākļus arī no tiem, kas atspoguļoti 2010. gada 8. jūlija sprieduma Portakabin (C‑558/08, EU:C:2010:416) 86. punktā, kuru min iesniedzējtiesa un kurā Tiesa norādīja, ka gadījumā, ja bez preču zīmes īpašnieka piekrišanas tālākpārdevējs noņem norādi par šo preču zīmi no precēm un aizstāj šo norādi ar etiķeti, kurā ir norādīts tālākpārdevēja nosaukums, kā rezultātā attiecīgo preču ražotāja preču zīme ir pilnībā paslēpta, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs iebilst pret to, ka tālākpārdevējs izmanto minēto preču zīmi šādas tālākpārdošanas reklāmai, jo šāda darbība apdraud preču zīmes pamatfunkciju.

42

Tomēr ir jānorāda, ka, pirmkārt, preču zīmei identisku apzīmējumu noņemšana liedz to, ka preces, attiecībā uz kurām šī preču zīme ir reģistrēta, kad tās tiek pirmo reizi laistas apgrozībā tirgū EEZ teritorijā, ir apzīmētas ar šo preču zīmi, un tātad liedz šīs preču zīmes īpašniekam gūt labumu no būtiskajām tiesībām, kas tam tiek atzītas ar šī sprieduma 31. punktā minēto judikatūru, kontrolēt preču, kuras ir apzīmētas ar preču zīmi, pirmreizējo laišanu apgrozībā tirgū EEZ teritorijā.

43

Otrkārt, preču zīmei identisku apzīmējumu noņemšana un jaunu apzīmējumu novietošana uz precēm, lai tās pirmo reizi laistu apgrozībā tirgū EEZ, apdraud preču zīmes funkcijas.

44

Attiecībā uz izcelsmes norādes funkciju ir pietiekami atgādināt, ka 2015. gada 16. jūlija sprieduma TOPLogistics u.c., (C‑379/14, EU:C:2015:497) 48. punktā Tiesa jau ir norādījusi, ka jebkura trešās personas darbība, kas vienā vai vairākās dalībvalstīs reģistrētas preču zīmes īpašniekam traucē izmantot savas tiesības kontrolēt ar šo preču zīmi apzīmēto preču pirmo laišanu EEZ tirgū, pēc rakstura apdraud šo būtisko preču zīmes funkciju.

45

Iesniedzējtiesai radās jautājums par to, kāda nozīme ir apstāklim, ka ievestas vai tirgū laistas preces to ārējā izskata vai modeļa dēļ attiecīgais vidusmēra patērētājs joprojām varētu identificēt kā preču zīmes īpašnieka produkciju. Tā norāda, ka, lai gan preču zīmei identiski apzīmējumi ir noņemti un jauni apzīmējumi novietoti uz dakštveres autokrāvējiem, attiecīgie patērētāji turpina tos identificēt kā Mitsubishi dakštveres autokrāvējus. Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai gan preču zīmes pamatfunkcija var tikt ietekmēta neatkarīgi no attiecīgā fakta, pēdējais minētais var palielināt šādu ietekmi.

46

Turklāt preču zīmei identisku apzīmējumu noņemšana un jaunu apzīmējumu novietošana uz precēm apgrūtina preču zīmes īpašnieka iespēju piesaistīt klientus ar savu preču kvalitāti un ietekmē preču zīmes ieguldījumu un reklāmas funkcijas, ja, līdzīgi kā pamatlietā, īpašnieks pats vēl nav laidis apgrozībā attiecīgās preces šajā tirgū ar savu preču zīmi, nedz arī tās ir šādi laistas apgrozībā ar tā piekrišanu. Patiešām, fakts, ka preču zīmes īpašnieka preces būtu laistas apgrozībā tirgū pirms tam, kad to ir darījis šis īpašnieks, apzīmējot tās ar šo preču zīmi, kā rezultātā patērētāji iepazītu šīs preces, pirms tie var asociēt tās ar preču zīmi, var būtiski apgrūtināt minētās preču zīmes izmantošanu, ko veic tās īpašnieks, lai iegūtu reputāciju patērētāju piesaistīšanai vai uzticības iegūšanai un lai tā būtu par tirdzniecības apjomu veicinošu faktoru vai komercstratēģijas elementu. Turklāt šādas darbības liedz īpašniekam līdz ar preču pirmo laišanu apgrozībā tirgū EEZ teritorijā apzināt ar preču zīmi marķēto preču ekonomisko vērtību un tātad – tā ieguldījumu.

47

Treškārt, apdraudot preču zīmes īpašnieka tiesības kontrolēt ar šo zīmi marķēto preču pirmo laišanu tirgū EEZ teritorijā, kā arī apdraudot preču zīmes funkcijas, trešo personu veiktā preču zīmei identisku apzīmējumu noņemšana un jaunu apzīmējumu novietošana uz precēm bez tās īpašnieka piekrišanas, lai ieviestu vai laistu apgrozībā šīs preces tirgū EEZ teritorijā un ar mērķi apiet īpašnieka tiesības aizliegt ar tā preču zīmi marķēto preču importu, ir pretrunā mērķim nodrošināt neizkropļotu konkurenci.

48

Visbeidzot, attiecībā uz šī sprieduma 38. punktā minēto judikatūru par jēdzienu “lietošana komercdarbībā” ir jānorāda, ka trešo personu veiktās darbības, kas izpaužas kā preču zīmei identisku apzīmējumu noņemšana, lai novietotu savus apzīmējumus, paredz trešo personu aktīvas darbības, kuras, tā kā tās ir veiktas, lai preces ieviestu un laistu apgrozībā tirgū EEZ teritorijā un tātad komercdarbības kontekstā ekonomiskā labuma gūšanai, šī sprieduma 39. punktā minētās judikatūras nozīmē var tikt uzskatītas kā tādas, kas veido tās lietošanu komercdarbībā.

49

Visu šo iemeslu dēļ ir jāuzskata, ka preču zīmes īpašnieks var iebilst pret šādām darbībām saskaņā ar Direktīvas 2008/95 5. pantu un Regulas Nr. 207/2009 9. pantu.

50

Šo secinājumu neietekmē tas, ka preču zīmei identisku apzīmējumu noņemšana un jaunu apzīmējumu novietošana uz precēm tiek veikta tad, kad šīs preces vēl ir muitas noliktavas procedūrā, ņemot vērā to, ka šīs darbības tiek veiktas šo preču ieviešanai un to laišanai apgrozībā tirgū EEZ teritorijā, kā to pamatlietā pierāda fakts, ka Duma un GSI ievieš izmaiņas, lai dakštveres autokrāvējus pielāgotu Savienības spēkā esošajiem standartiem, kā arī turklāt tas fakts, ka tie tiek pēc tam tiešām ieviesti un laisti apgrozībā tirgū vismaz daļā EEZ teritorijas.

51

Šajā ziņā ir arī jānorāda, ka Regulas Nr. 207/2009 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 2015/2424, kura ir piemērojama pamatlietas faktiskajiem apstākļiem no 2016. gada 23. marta, 9. panta 4. punktā preču zīmes īpašniekam no tā brīža ir paredzētas tiesības neļaut trešajām personām komercdarbībā Savienībā ievest preces, tās tur neizlaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, ievestas no trešajām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska ES preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes. Šīs īpašnieka tiesības zūd tikai tad, ja tās procedūras gaitā, lai noteiktu, vai attiecībā uz ES preču zīmi ir noticis pārkāpums, preču deklarētājs vai valdītājs var pierādīt, ka preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū preču galamērķa valstī.

52

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 2008/95 5. pants un Regulas Nr. 207/2009 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīmes īpašnieks var iebilst pret to, ka trešā persona bez tā piekrišanas noņem visus šai preču zīmei identiskus apzīmējumus un novieto citus apzīmējumus uz precēm, kas tiek uzglabātas muitas noliktavā, kā tas ir pamatlietā, lai tās importētu vai laistu apgrozībā tirgū EEZ teritorijā, kurā tās nekad iepriekš vēl nav bijušas laistas apgrozībā.

53

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95 (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 5. pants un Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīmes īpašnieks var iebilst pret to, ka trešā persona bez tā piekrišanas noņem visus šai preču zīmei identiskus apzīmējumus un novieto citus apzīmējumus uz precēm, kas tiek uzglabātas muitas noliktavā, kā tas ir pamatlietā, lai tās importētu vai laistu apgrozībā tirgū EEZ teritorijā, kurā tās nekad iepriekš vēl nav bijušas laistas apgrozībā.