TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)

2018. gada 28. februārī ( *1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – LESD 56. pants – LES 4. panta 3. punkts – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Ierobežojumi – Azartspēles – Valsts tiesiskais regulējums – Valsts rīkotas dažu veidu azartspēles – Ekskluzivitāte – Koncesiju sistēma citiem spēļu veidiem – Atļaujas saņemšanas prasība – Administratīvais sods

Lieta C‑3/17

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Galvaspilsētas Budapeštas Administratīvo un darba lietu tiesa, Ungārija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 4. oktobrī un kas Tiesā reģistrēts 2017. gada 3. janvārī, tiesvedībā

Sporting Odds Ltd

pret

Nemzeti Adó- és Vámhivatal Központi Irányítása.

TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. G. Fernlunds [C. G. Fernlund], tiesneši Ž. K. Bonišo [J.-C. Bonichot] un S. Rodins [S. Rodin] (referents),

ģenerāladvokāts: M. Špunars [M. Szpunar],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–	Sporting Odds Ltd vārdā – A. Nemescsói un Gy. V. Radics, ügyvédek,

–	Ungārijas valdības vārdā – M. Z. Fehér un G. Koós, pārstāvji,

–	Beļģijas valdības vārdā – L. Van den Broeck un M. Jacobs, pārstāves, kurām palīdz P. Vlaemminck, R. Verbeke un J. Auwerx, avocats,

–	Igaunijas valdības vārdā – N. Grünberg, pārstāve,

–	Maltas valdības vārdā – A. Buhagiar, pārstāve,

–	Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes un M. Figueiredo, kā arī A. Silva Coelho un P. de Sousa Inês, pārstāvji,

–	Eiropas Komisijas vārdā – H. Tserepa-Lacombe un L. Havas, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1	Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LES 4. panta 3. punktu, LESD 56. pantu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41., 47. un 48. pantu.

Šis lūgums tika iesniegts Sporting Odds Ltd tiesvedībā pret Nemzeti Adó- és Vámhivatal Központi Irányítása (Valsts nodokļu un muitas iestādes Centrālā direkcija, Ungārija) (turpmāk tekstā – “nodokļu administrācija”) par lēmumu, ar kuru šī pēdējā uzlika naudas sodu Sporting Odds3500000 Ungārijas forintu (HUF) (aptuveni11 306 EUR) apmērā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) par to, ka tā organizēja azartspēles, kaut arī tai nebija ne šai nolūkā prasītās koncesijas, ne atļaujas.

Atbilstošās tiesību normas

Likums par azartspēlēm

Szerencsejáték szervezéséről szóló 1991. évi XXXIV. törvény (1991. gada Likums Nr. XXXIV par azartspēļu organizēšanu) redakcijā, kāda bija spēkā pamatlietas faktu laikā (turpmāk tekstā – “Likums par azartspēlēm”), 2. panta 2. punkts ir formulēts šādi:

“Azartspēļu organizēšanas darbībai – izņemot šajā likumā paredzētos izņēmumus – ir nepieciešama valsts nodokļu iestāžu atļauja. [..]”

Šī likuma 3. panta 1., 1.a, 1.b un 3. punkts ir formulēti šādi:

“(1) Izņemot distances azartspēļu organizēšanu un kazino spēļu organizēšanu tiešsaistē, neliberalizētu azartspēļu organizēšanas darbību var veikt:

saimnieciskās darbības subjekts, kas pilnībā pieder Ungārijas valstij, kas ir izveidots, lai likumīgi veiktu azartspēļu organizēšanu (turpmāk tekstā – “azartspēļu valsts uzņēmums”), kā arī komercsabiedrība, kuras vienīgais akcionārs ir azartspēļu valsts uzņēmums, un saimnieciskās darbības subjekts, kurā valstij ir vairākuma dalība,

b)	valsts var uz laiku citām personām piešķirt tiesības veikt šo darbību, noslēdzot koncesijas līgumu.

(1a) Distances azartspēļu organizēšanu var veikt vienīgi

a)	pilnībā Ungārijas valstij piederoša sabiedrība Szerencsejáték Zrt., izņemot zirgu skriešanās derību organizēšanu,

b)	zirgu skriešanās derību organizēšanu – pilnībā Ungārijas valstij piederoša sabiedrība Magyar Lóversenyfogadást-szervező Kft.

(1b) Tiesības organizēt tiešsaistes kazino spēles ir vienīgi personām, kurām ir koncesija par Ungārijas teritorijā esoša kazino izmantošanu un kuras var organizēt tiešsaistes kazino spēles ar kazino spēļu organizēšanai izveidotas koncesionāres sabiedrības starpniecību.

[..]

(3) Tikai valsts azartspēļu uzņēmumam ir tiesības organizēt loterijas un derības, izņemot derības zirgu skriešanās sacensību derības, distances azartspēles un derības, ko veic bukmeikeri.”

Šī likuma 4. panta 1. un 6. punktā ir noteikts:

“(1) Lai noslēgtu koncesijas līgumu, ministrs rīko atklātu konkursu saskaņā ar [koncesszióról szóló 1991. évi XVI. törvény (1991. gada Likums Nr. XVI par koncesijām)] 5. panta 1. punktu. Konkursa rīkošanai koncesijas piešķiršanas nolūkā nepieciešama – izņemot, ja runa ir par valsts konkursu, – attiecīgās atrašanās vietas teritoriālās pašvaldības pārstāvības struktūras piekrišana, bet Budapeštā – pilsētas domes piekrišana. Ja koncesija tiek piešķirta, izmantojot valsts konkursu, valsts nodokļu iestāde izsniedz atļauju attiecībā uz atrašanās vietām teritoriālajās pašvaldībās, kuru pārstāvības struktūras, bet Budapeštā – pilsētas dome, ir devušas savu piekrišanu šādas darbības veikšanai savā teritorijā.

[..]

(6) Saskaņā ar [1991. gada Likuma Nr. XVI] 10/C panta 2. punktu koncesijas līgumu ar uzticamu azartspēļu uzņēmumu šī likuma izpratnē ministrs var arī noslēgt, nerīkojot atklātu konkursu.”

6	Likuma par azartspēlēm 5. panta 1. punkts ir izteikts šādi: “Ja tiek rīkots atklāts konkurss saskaņā ar [1991. gada Likuma Nr. XVI] 5. panta 1. punktu, ministrs var noslēgt koncesijas līgumu ar personu, kura ir ieguvusi līguma slēgšanas tiesības konkursā.”

Likuma par azartspēlēm 37. panta 30. punktā ir noteikts:

“Uzticams azartspēļu uzņēmums – azartspēļu uzņēmums, kas ir pārskatāma iestāde nemzeti vagyonról szóló 2011. évi CXCVI. törvény (2011. gada Likums Nr. CXCVI par valsts īpašumu) 3. panta 1. punkta 1. apakšpunkta izpratnē un

a)	kas ir izpildījis visus pienākumus attiecībā uz valsts nodokļu iestādes reģistrēto valsts nodokļu vai nodevu apmērā virs 500000 HUF deklarēšanu un samaksu un nekad nav kavējis šādu pienākumu izpildi vairāk par 90 dienām,

b)	attiecībā uz kura bankas kontu valsts nodokļu iestāde nekad nav izdevusi rīkojumu par tūlītēju iekasēšanu attiecībā uz vairāk nekā 500000 HUF un attiecībā uz kuru tā darbības gaitā nav veiktas piespiedu izpildes darbības par vairāk nekā 500000 HUF,

c)	kas savā darbībā un saistībā ar šo darbību nekad nav izdarījis pārkāpumu, par ko uzliek naudas sodu, kura apmērs pārsniedz 5 miljonus HUF [..],

d)	kas azartspēļu organizēšanas darbību Ungārijā ir veicis vismaz desmit gadus,

e)	kas ir pilnībā ievērojis noteikumus par spēlētāju identifikācijas ieviešanu un ar to saistīto datu pārvaldīšanu, ja tam šāds pienākums ir bijis.”

1991. gada Likums Nr. XVI par koncesijām

1991. gada Likuma Nr. XVI par koncesijām redakcijā, kāda bija spēkā pamatlietas faktu laikā, 10/C panta 1. un 2. punkts ir izteikti šādi:

“(1) Koncesijas līgumu var noslēgt arī ar uzticamu azartspēļu Uzņēmumu nozaru likuma izpratnē atbilstoši šī panta noteikumiem.

(2) Par attiecīgo nozari atbildīgais ministrs var nolemt nerīkot atklātu konkursu koncesijas piešķiršanai, ja koncesijas līgumu var noslēgt ar uzticamu azartspēļu uzņēmumu.”

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

9	Sporting Odds ir Apvienotajā Karalistē reģistrēta sabiedrība, kurai ir atļauja tiešsaistes azartspēļu organizēšanai Apvienotajā Karalistē. Šī sabiedrība Ungārijā piedāvā tiešsaistes kazino spēļu pakalpojumus, bet tai nav koncesijas vai atļaujas šādu spēļu organizēšanai šajā dalībvalstī.

Laikā no 2016. gada 6. janvāra līdz 12. janvārim veicot tīmekļvietnes “hu.sportingbeteuro.com” pārbaudi, nodokļu administrācija konstatēja, ka Sporting Odds nodarbojas ar sporta derību organizēšanu, kaut arī tai nav Ungārijas tiesību aktos šai nolūkā prasītās koncesijas vai atļaujas. Uzskatīdama, ka atbilstoši valsts tiesību aktiem tai nav iepriekš jāinformē Sporting Odds ne par pārbaudi, ne par procesu, nodokļu administrācija secināja, ka pastāv pārkāpums, balstoties vienīgi uz Sporting Odds tīmekļvietnes pārbaudes laikā izdarītajiem konstatējumiem. Līdz ar to ar apstrīdēto lēmumu nodokļu administrācija uzlika Sporting Odds naudas sodu 3500000 HUF apmērā.

11	Uzskatīdama, ka Ungārijas tiesiskais regulējums par azartspēļu nozari ir pretrunā Savienības tiesībām, Sporting Odds nolēma par apstrīdēto lēmumu celt prasību Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Galvaspilsētas Budapeštas Administratīvo un darba lietu tiesa, Ungārija).

Iesniedzējtiesa nav pārliecināta, pirmkārt, ka koncesiju piešķiršanas procedūra azartspēļu organizēšanai bija organizēta tādā veidā, lai ļautu Sporting Odds iesniegt šādu pieteikumu, un, otrkārt, ka tika nodrošināta efektīva tiesas pārbaude par šādu koncesiju piešķiršanu. Šajā ziņā tā konstatē, ka ekonomikas ministrs nebija organizējis nekādu atklātu konkursu un ka Sporting Odds nevarēja iesniegt piedāvājumu bez uzaicinājuma, lai iegūtu koncesiju azartspēļu organizēšanai, jo to varēja darīt vienīgi tādi azartspēļu uzņēmumi, kas tiek uzskatīti par “uzticamiem”, un šajā kategorijā ietilpst vienīgi tādi uzņēmumi, kas desmit gadus ir Ungārijā snieguši azartspēļu organizēšanas pakalpojumus.

13	Turklāt šī tiesa uzsver, ka valsts tiesiskajā regulējumā nav norādīts, vai ekonomikas ministram ir pienākums pieņemt bez uzaicinājuma iesniegtu piedāvājumu, un konstatē, ka šī ministra lēmumu valsts tiesas nevar pārbaudīt, jo tas nav administratīvs akts, kas attiektos uz publiskās varas īstenošanu.

Bez tam iesniedzējtiesai ir pārdomas par salīdzināmajiem aspektiem, kas jāņem vērā, pārbaudot LESD 56. panta ierobežojumu saskaņotību un sistemātiskumu gan attiecībā uz valsts monopolu, kāds tai ir uz dažu veidu azartspēlēm, gan attiecībā uz koncesiju režīmu. Šajā ziņā tā norāda, ka attiecībā uz kazino spēlēm un tiešsaistes kazino spēlēm pretēji attiecīgajos tiesību aktos izvirzītajiem mērķiem aizsargāt patērētājus un sabiedrības veselību ir notikusi patērētāju pamudināšana pievērsties šiem azartspēļu veidiem.

Turklāt saskaņā ar šīs tiesas norādīto no Szerencsejáték Zrt. (pilnībā Ungārijas valstij piederoša sabiedrība, kas ir atbildīga par azartspēļu organizēšanu) reģistra izriet, ka vienīgi Ungārijā reģistrētām sabiedrībām ar mītnes vietu Ungārijā ir kazino koncesijas. Šajā ziņā tā vaicā, vai noteikums, ka vienīgi sabiedrības, kurām ir piešķirta koncesija tādu kazino darbībai, kas atrodas Ungārijas teritorijā, var organizēt azartspēles tiešsaistē, nav nepamatots šķērslis.

Tāpat iesniedzējtiesai ir šaubas, uz kādiem noteikumiem jāpamatojas, pārbaudot pakalpojumu sniegšanas brīvību ierobežojošu pasākumu saskaņotību un sistemātiskumu. Šajā ziņā tā nav pārliecināta, vai, pārbaudot samērīgumu, tai pēc savas ierosmes ir jāmeklē pierādījumi vai arī tai ir jāsadala pierādīšanas pienākums starp pusēm vai pat citām personām.

Turklāt tai ir šaubas par to, vai ar valsts tiesību normu, atbilstoši kurai puse līdz pat tiesas stadijai nevar izvirzīt jautājumu par valsts tiesību saderību ar Savienības tiesībām, netiek pārkāptas Hartā garantētās tiesības uz labu pārvaldību, proti, tiesības tikt uzklausītam un pienākums norādīt pamatojumu.

Šādos apstākļos Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Galvaspilsētas Budapeštas Administratīvo un darba lietu tiesa, Ungārija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai LESD 56. pants, diskriminācijas aizliegums un prasība, lai dalībvalstis azartspēļu ierobežojumus īstenotu saskaņoti un sistemātiski – ar tiesisku mērķi, kuru dalībvalsts pamato galvenokārt, atsaucoties uz spēļu atkarības ierobežošanu un patērētāju aizsardzību, – ir interpretējami tādējādi, ka valsts monopols sporta derību un zirgu skriešanās derību jomā gan tiešsaistē, gan fiziskajā vidē ir tiem pretrunā, ja turklāt dalībvalstī atbilstoši tās veiktajai tirgus reorganizācijai privātie pakalpojumu sniedzēji var Ungārijas teritorijā esošajos kazino koncesiju režīmā gan tiešsaistē, gan fiziskajā vidē organizēt citas azartspēles (kazino spēles, kāršu spēles, spēļu automāti, tiešsaistes kazino spēles, tiešsaistes kāršu spēles), kurām ir ievērojams atkarības risks?

Vai LESD 56. pants, diskriminācijas aizliegums un prasība, lai dalībvalstis azartspēļu ierobežojumus īstenotu saskaņoti un sistemātiski, ir interpretējami tādējādi, ka ir noticis minētā panta pārkāpums un nav izpildīta minētā prasība, ja tiek konstatēts, ka sekas tirgus konfigurācijas reformai, ko pamato ar spēļu atkarības ierobežošanu un tiesisko mērķi aizsargāt patērētājus, no dalībvalsts īstenotās tirgus reorganizācijas brīža ir tādas, ka nepārtraukti pieaug kazino skaits, ikgadējais kazino azartspēļu nodoklis, valsts budžetā prognozētie ienākumi, kuri tiek gūti no kazino koncesiju maksām, spēlētāju nopirkto spēļu kauliņu skaits un naudas apmērs, kas nepieciešams, lai iegūtu tiesības lietot spēļu automātus?

Vai LESD 56. pants, diskriminācijas aizliegums un prasība, lai dalībvalstis azartspēļu ierobežojumus īstenotu saskaņoti un sistemātiski, ir interpretējami tādējādi, ka ir noticis minētā panta pārkāpums un nav izpildīta minētā prasība, ja tiek konstatēts, ka valsts monopola ieviešanai un atļautai azartspēļu organizēšanai privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, ko pamato galvenokārt ar spēļu atkarības ierobežošanu un tiesisko mērķi aizsargāt patērētājus, turklāt ir ekonomikas politikas mērķis iegūt lielākus neto ieņēmumus no spēlēm un panākt ārkārtīgi lielu ieņēmumu gūšanu no spēļu kazino tirgus iespējami īsākā laikā, lai finansētu citus budžeta izdevumus un valsts sabiedriskos pakalpojumus?

Vai LESD 56. pants, diskriminācijas aizliegums un prasība, lai dalībvalstis azartspēļu ierobežojumus īstenotu saskaņoti un sistemātiski, ir interpretējami tādējādi, ka ir noticis minētā panta pārkāpums un nav izpildīta minētā prasība, kā arī tiek radīta nepamatota atšķirība starp pakalpojumu sniedzējiem, ja tiek konstatēts, ka dalībvalsts, atsaucoties uz minēto sabiedriskās kārtības pamatojumu, rezervē valsts monopolu noteiktiem tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem, bet citiem azartspēļu pakalpojumiem atļauj piekļuvi, piešķirot arvien lielāku skaitu koncesiju?

Vai LESD 56. pants un diskriminācijas aizliegums ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj, ka tikai tie pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir fiziskie kazino (ar koncesiju) Ungārijas teritorijā, var iegūt licenci tiešsaistes kazino spēļu piedāvāšanai, kas ir iemesls, kādēļ pakalpojumu sniedzēji, kam nav fizisku kazino Ungārijas teritorijā (tajā skaitā arī pakalpojumu sniedzēji, kam ir fizisks kazino citā dalībvalstī), nevar iegūt licenci tiešsaistes kazino spēļu piedāvāšanai?

Vai LESD 56. pants un diskriminācijas aizliegums ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj, ka dalībvalsts ar eventuālu konkursa izsludināšanu fizisko kazino koncesiju piešķiršanai un ar iespēju uzticamam azartspēļu uzņēmumam iesniegt [līguma slēgšanas] piedāvājumu fiziskā kazino koncesijas iegūšanai garantē teorētisku iespēju, ka jebkurš pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst juridiskajām prasībām – tajā skaitā pakalpojumu sniedzējs, kas ir reģistrēts citā dalībvalstī, – var iegūt koncesiju fiziskā kazino darbībai Ungārijā un pēc tam [attiecīgi] licenci tiešsaistes kazino darbībai, bet faktiski attiecīgā dalībvalsts neizsludina atklātu un pārskatāmu konkursu koncesiju piešķiršanai un pakalpojumu sniedzējam faktiski nav iespējas iesniegt [līguma slēgšanas] piedāvājumu, un tomēr dalībvalsts iestādes atzīst, ka pakalpojumu sniedzējs ir rīkojies nelikumīgi, sniedzot pakalpojumus bez licences, un piemēro tam administratīva rakstura sodu?

Vai LESD 56. pants, diskriminācijas aizliegums un atļauju piešķiršanas procedūras pārskatāmības, objektivitātes un atklātuma prasība ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj, ka dalībvalsts izveido koncesiju piešķiršanas sistēmu noteiktiem azartspēļu pakalpojumiem un vienlaikus iestāde, kas lemj par koncesijām, var arī nevis izsludināt konkursu koncesiju piešķiršanai, bet noslēgt koncesiju līgumus ar noteiktām personām, kuras ir uzskatāmas par uzticamiem azartspēļu uzņēmumiem, tā vietā, lai, izsludinot vienu konkursu, dotu visiem pakalpojumu sniedzējiem iespēju piedalīties konkursā ar tādiem pašiem nosacījumiem?

Ja atbilde uz septīto jautājumu ir noraidoša un dalībvalstī var noteikt vairākas procedūras vienas un tās pašas koncesijas iegūšanai – vai dalībvalstij, piemērojot LESD 56. pantu, ir jānodrošina minēto procedūru līdzvērtīgums Savienības tiesiskā regulējuma pamattiesību jomā lietderīgas iedarbības interesēs, ņemot vērā atļauju piešķiršanas procedūras pārskatāmības, objektivitātes un atklātuma prasību un vienlīdzīgas attieksmes prasību?

9)	Vai atbildi uz sesto līdz astoto jautājumu ietekmē fakts, ka ne vienā, ne otrā gadījumā nav nodrošināta tiesas kontrole vai cita efektīva tiesiskā aizsardzība pret lēmumu par koncesijas piešķiršanu?

10)

Vai LESD 56. pants, Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punkta lojalitātes klauzula un dalībvalstu institucionālā un procesuālā autonomija saistībā ar Hartas 47. un 48. pantu, kā arī ar šajās tiesību normās noteiktajām tiesībām uz efektīviem tiesas kontroles mehānismiem un tiesībām uz aizstāvību, ir interpretējami tādējādi, ka, izvērtējot Savienības tiesību prasības, kas izriet no Tiesas judikatūras, kā arī attiecīgās dalībvalsts pieņemtā ierobežojuma nepieciešamību un samērīgumu, valsts tiesa, kas izskata lietu, var noteikt un pēc savas ierosmes veikt pierādījumu pārbaudi un iegūšanu, tostarp arī gadījumā, ja dalībvalsts procesuālajā tiesiskajā regulējumā nav noteiktas šādas tiesības?

11)

Vai LESD 56. pants saistībā ar Hartas 47. un 48. pantu, kā arī ar šajās tiesību normās noteiktajām tiesībām uz efektīviem tiesas kontroles mehānismiem un tiesībām uz aizstāvību ir interpretējams tādējādi, ka, izvērtējot Savienības tiesību prasības, kuras izriet no Tiesas judikatūras, kā arī attiecīgās dalībvalsts pieņemtā ierobežojuma nepieciešamību un samērīgumu, valsts tiesa, kas izskata lietu, nevar noteikt pierādīšanas pienākumu pakalpojuma sniedzējiem, uz kuriem attiecas ierobežojums, bet gan dalībvalstij – un, konkrēti, valsts iestādei, kas pieņem lietā apstrīdēto lēmumu, – ir pienākums pamatot un pierādīt saderību ar Savienības tiesībām, kā arī valsts tiesiskā regulējuma nepieciešamību un samērīgumu un, ja tas netiek izdarīts, tas pats par sevi izraisa valsts tiesiskā regulējuma nesaderību ar Savienības tiesībām?

12)

Vai LESD 56. pants, ņemot vērā arī Hartas 41. panta 1. punktā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu, 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktās tiesības tikt uzklausītam un 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteikto pienākumu sniegt pamatojumu, kā arī LES 4. panta 3. punkta lojalitātes klauzulu un dalībvalstu institucionālo un procesuālo autonomiju, ir interpretējams tādējādi, ka šīs prasības netiek ievērotas, ja dalībvalsts kompetentā iestāde nepaziņo azartspēļu uzņēmumam par administratīvā procesa uzsākšanu soda piemērošanai atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam un arī pēc tam, administratīvā procesa gaitā, neprasa tā viedokli par dalībvalsts tiesiskā regulējuma saderību ar Savienības tiesībām, un bez sīkāka paskaidrojuma tās lēmuma pamatojumā par šādu saderību un pierādījumiem, kas to apstiprina, vienas instances procedūrā piemēro sodu, kas valsts tiesībās tiek kvalificēts kā administratīvais sods?

13)

Vai, ņemot vērā LESD 56. pantā, Hartas 41. panta 1. punktā un 2. punkta a) un c) apakšpunktā un tās 47. un 48. pantā noteikto, kā arī šajās tiesību normās noteiktās tiesības uz efektīvu tiesas kontroles mehānismu un tiesības uz aizstāvību, ir izpildītas minētajos pantos noteiktās prasības, ja azartspēļu uzņēmums valsts tiesiskā regulējuma saderību ar Savienības tiesībām pirmo reizi var apstrīdēt valsts tiesā un to var darīt tikai valsts tiesā?

14)

Vai LESD 56. pantu un dalībvalstu pienākumu pamatot pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu var interpretēt tādējādi, ka dalībvalsts nav izpildījusi minēto pienākumu, ja ne ierobežojuma pieņemšanas brīdī, ne pārbaudes brīdī nav pieejams attiecīgais ietekmes novērtējums, kas apstiprina ierobežojuma sabiedriskās kārtības mērķus?

15)

Vai, ņemot vērā kritērijus, kas norādīti likumā piemērojamā administratīvā soda apmēra noteikšanai atbilstoši sodāmās darbības raksturam un it īpaši atbilstoši tam, cik lielā mērā darbība ietekmē sabiedrisko kārtību un sabiedrisko drošību, kā arī soda represīvo mērķi, atbilstoši Hartas 47. un 48. pantam var uzskatīt, ka attiecīgajam administratīvajam sodam ir “krimināltiesisks raksturs”? Vai šim apstāklim ir ietekme uz atbildi, kas ir sniedzama uz vienpadsmito līdz četrpadsmito jautājumu?

16)

Vai LESD 56. pants ir interpretējams tādējādi, ka, ja saskaņā ar atbildēm, kas sniegtas uz iepriekšējiem jautājumiem, tiesa, kura izskata lietu, atzīst, ka tiesiskais regulējums un tā piemērošana ir prettiesiski, tai ir arī jāatzīst, ka sods, kas ir pamatots ar valsts tiesisko regulējumu, kurš neatbilst LESD 56. pantā noteiktajam, ir pretrunā Savienības tiesībām?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo līdz ceturto jautājumu

19	Ar pirmo līdz ceturto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj duālu azartspēļu organizēšanas sistēmu, kurā uz dažu veidu azartspēlēm monopols ir valstij, bet uz citām attiecas azartspēļu koncesiju un atļauju sistēma.

Vispirms jāatgādina, ka azartspēļu tiesiskais regulējums ir viena no jomām, kurā dalībvalstu vidū pastāv būtiskas atšķirības morāles, reliģijas un kultūras aspektos. Tā kā šajā jomā nav veikta saskaņošana Eiropas Savienības līmenī, tad katrai dalībvalstij pašai šajās jomās atbilstoši savai vērtību skalai ir jāizvērtē attiecīgo interešu aizsardzībai izvirzāmās prasības (spriedums, 2009. gada 8. septembris, Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International, C‑42/07, EU:C:2009:519, 57. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

Turpinot – nav strīda, ka saistībā ar tiesību aktiem, kuri atbilst LESD, azartspēļu vai veiksmes spēļu nodrošināšanas un spēlēšanas darbību organizēšanas un kontroles noteikumu izvēle ir jāveic valsts iestādēm to rīcības brīvības ietvaros (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 8. septembris, Carmen Media Group, C‑46/08, EU:C:2010:505, 59. punkts).

Visbeidzot, Tiesa ir precizējusi, ka attiecībā uz azartspēlēm principā ir jāpārbauda atsevišķi katrs ierobežojums, kas paredzēts valsts tiesību aktos, it īpaši – vai tas ir piemērots, lai nodrošinātu attiecīgās dalībvalsts izvirzītā mērķa vai mērķu īstenošanu, un vai tas nepārsniedz to, kas nepieciešams šī mērķa vai mērķu sasniegšanai (spriedums, 2010. gada 8. septembris, Carmen Media Group, C‑46/08, EU:C:2010:505, 60. punkts).

Tā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka apstāklis, ka no dažāda veida azartspēlēm vienām tiek piemērots valsts monopols, bet citām – privātiem uzņēmējiem izsniegtu atļauju sistēma, nevar padarīt par nepamatotiem pasākumus, kuri, ņemot vērā leģitīmos mērķus, kas tiem ir izvirzīti, tāpat kā valsts monopols sākotnēji varētu šķist visierobežojošākie un visefektīvākie. Šādas juridisko sistēmu atšķirības pašas par sevi neietekmē šāda valsts monopola piemērojamību mērķa – novērst pilsoņu pamudināšanu uz pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar spēlēm un cīnīties pret atkarību no tām –, kura dēļ tas ticis ieviests, sasniegšanai (spriedums, 2010. gada 8. septembris, Carmen Media Group, C‑46/08, EU:C:2010:505, 63. punkts).

Tomēr azartspēļu tirgus organizēšanas duāla sistēma var izrādīties pretrunā LESD 56. pantam, ja tiek konstatēts, ka kompetentās iestādes veido politiku, kuras mērķis ir veicināt dalību šādās citās spēlēs, nevis samazināt spēļu iespējamību un ierobežot darbību šajā jomā saskaņoti un sistemātiski, un tādējādi mērķi novērst pamudināšanu uz pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar spēlēm un cīnīties pret atkarību no tām, kas bija par pamatu monopola izveidei, vairs nevar efektīvi īstenot, izmantojot šo monopolu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 8. septembris, Carmen Media Group, C‑46/08, EU:C:2010:505, 68. punkts).

25	Šajā gadījumā Ungārijas valdība, lai pamatotu azartspēļu regulējuma duālo sistēmu, kā pamatojumu izvirza gan sabiedrisko kārtību, sabiedrības veselību un valsts drošību, gan tādas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses kā patērētāju aizsardzība, cīņa pret atkarību un krāpšanas novēršana.

26	Jāatzīst, ka šādi iemesli var pamatot azartspēļu ierobežojumus gan attiecībā uz valsts monopolu noteiktu veidu spēlēm, gan attiecībā uz koncesiju un atļauju režīmu azartspēļu organizēšanai.

Tomēr, lai pierādītu Ungārijas azartspēļu organizēšanas sistēmas pretrunīgumu, Sporting Odds norāda, ka valsts tiesību aktu galvenais mērķis patiesībā ir palielināt budžeta ieņēmumus, ko rada kazino uzliktie nodokļi, prognozēto ieņēmumu no nodevas par koncesijām un kazino pieaugums, kā arī spēlētāju nopirkto spēļu kauliņu vērtības pieaugums. Tā piebilst, ka dažu azartspēļu veidu liberalizācijas pasākumi ir sekmējuši kazino spēļu darbības paplašināšanos pretēji mērķiem aizsargāt patērētājus un cīnīties pret atkarību.

Šajā ziņā, lai gan nav strīda, ka ar mērķi palielināt valsts kases ieņēmumus pašu par sevi nevar pamatot pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu, tomēr apstāklis, ka azartspēļu darbību ierobežojums pakārtoti nāk par labu attiecīgās dalībvalsts budžetam, neliedz šim ierobežojumam būt pamatotam, ciktāl tā mērķi patiešām ir saistīti ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem, un par to ir jāpārliecinās valsts tiesai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 11. jūnijs, Berlington Hungary u.c., C‑98/14, EU:C:2015:386, 60. un 61. punkts).

Turklāt attiecībā uz dažu azartspēļu veidu liberalizācijas politiku, kas var ietilpt kontrolētas azartspēļu izvēršanas politikas ietvaros, Tiesa ir lēmusi, ka šāda politika var būt saderīga gan ar mērķi novērst azartspēļu izmantošanu noziedzīgiem vai krāpnieciskiem nolūkiem, gan ar mērķi novērst pamudināšanu uz pārmērīgiem tēriņiem saistībā ar azartspēlēm un cīnīties pret atkarību no tām, virzot patērētājus uz atļauju saņēmušu pakalpojuma sniedzēju piedāvājumu, kurā nav noziedzīgu elementu un kurš ir paredzēts, lai labāk pasargātu patērētājus no pārmērīgiem tēriņiem un atkarības no azartspēlēm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 11. jūnijs, Berlington Hungary u.c., C‑98/14, EU:C:2015:386, 69. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

Tādējādi, lai sasniegtu šo mērķi azartspēles ievirzīt kontrolētā vidē, atļauju saņēmušajiem pakalpojuma sniedzējiem jābūt uzticamai, bet vienlaikus arī pievilcīgai aizliegto darbību alternatīvai, kam var būt jāizmanto jaunas izplatīšanas metodes (spriedums, 2015. gada 11. jūnijs, Berlington Hungary u.c., C‑98/14, EU:C:2015:386, 70. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

Tomēr azartspēļu biznesa kontrolētas izvēršanas politika ir uzskatāma par atbilstīgu tikai tad, ja, pirmkārt, ar azartspēlēm saistītās noziedzīgās vai krāpnieciskās darbības un, otrkārt, atkarība no azartspēlēm pamata lietas faktisko apstākļu iestāšanās brīdī Ungārijā būtu bijusi problēma, un ja atļautu un reglamentētu pasākumu izvēršana būtu bijusi piemērota, lai šo problēmu atrisinātu (spriedums, 2015. gada 11. jūnijs, Berlington Hungary u.c., C‑98/14, EU:C:2015:386, 71. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

Iesniedzējtiesai izskatāmās lietas ietvaros ir jāpārbauda, vai šie nosacījumi ir izpildīti un attiecīgā gadījumā – vai minētās izvēršanas politikas apmērs nav tāds, lai to varētu uzskatīt par nesavienojamu ar Ungārijas valdības minētajiem mērķiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 11. jūnijs, Berlington Hungary u.c., C‑98/14, EU:C:2015:386, 72. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo līdz ceturto jautājumu jāatbild, ka LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas principā pieļauj duālu azartspēļu organizēšanas sistēmu, kurā uz dažu veidu azartspēlēm monopols ir valstij, bet uz citām attiecas azartspēļu koncesiju un atļauju sistēma, ja iesniedzējtiesa konstatē, ka pakalpojumu sniegšanas brīvību ierobežojošais tiesiskais regulējums patiešām saskaņotā un sistemātiskā veidā ir vērsts uz attiecīgās dalībvalsts minēto mērķu sasniegšanu.

Par piekto jautājumu

Ar piekto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts noteikumu kā pamatlietā, atbilstoši kuram atļauju tiešsaistes kazino spēļu organizēšanai var iegūt vienīgi tādi azartspēļu uzņēmumi, kuriem, pamatojoties uz koncesiju, ir kazino valsts teritorijā.

Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāatgādina, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība paredz, ka tiek novērsta jebkāda pakalpojuma sniedzēja diskriminācija tā pilsonības dēļ vai tādēļ, ka tas ir dibināts citā dalībvalstī, nevis tajā, kur pakalpojums būtu jāsniedz. Nosacījums, ka uzņēmumam dalībvalstī, kur tiek sniegts pakalpojums, ir jāizveido stabila iestāde vai meitasuzņēmums, tiešā veidā ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību, jo padara neiespējamu citās dalībvalstīs dibinātiem uzņēmumiem sniegt pakalpojumus šajā dalībvalstī (spriedums, 2010. gada 21. janvāris, Komisija/Vācija, C‑546/07, EU:C:2010:25, 39. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

Lai gan Tiesa ir nospriedusi, ka LESD 56. pantam nav pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas dibināti citās dalībvalstīs, kurās tie likumīgi sniedz identiskus pakalpojumus, tiek aizliegts dalībvalsts teritorijā piedāvāt azartspēles internetā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 8. septembris, Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International, C‑42/07, EU:C:2009:519, 73. punkts), ir jāatgādina, ka valsts tiesiskais regulējums, kāds tika aplūkots lietā, kurā tika pasludināts šis spriedums, izveidoja azartspēļu monopolu, ar ko šo spēļu rīkošanas ekskluzīvās tiesības tika piešķirtas valsts faktiski pārraudzītai organizācijai.

37	Pamatlietā ar apstrīdēto tiesisko regulējumu azartspēļu organizēšana internetā tiek atļauta vienīgi uzņēmumiem, kuriem valsts teritorijā ir kazino un kuriem šai nolūkā ir koncesija vai atļauja.

Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka koncesiju un atļauju sistēmai azartspēļu organizēšanai ir jābūt pamatotai ar objektīviem, nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka valsts iestāžu novērtējuma brīvības izmantošana tiek regulēta tādā veidā, lai to nevarētu izmantot patvaļīgi (spriedums, 2017. gada 22. jūnijs, Unibet International, C 49/16, EU:C:2017:491, 41. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

Tādējādi tāds ierobežojums kā pamatlietā konstatētais ir diskriminējošs. Tas ir saderīgs ar Savienības tiesībām vienīgi tad, ja uz to attiecas skaidra atkāpe, tāda kā LESD 52. pants, proti, sabiedriskā kārtība, sabiedriskā drošība un sabiedrības veselība (spriedums, 2010. gada 9. septembris, Engelmann, C‑64/08, EU:C:2010:506, 34. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

Ungārijas valdība atsaucas uz sabiedriskās kārtības un sabiedrības veselības apsvērumiem, apgalvojot, ka valsts kontrole pār tiešsaistes spēlēm ir ierobežota un ka ar valsts noteikumu tiek nodrošināts, ka tiešsaistes azartspēles, kas ietver augstāku risku nekā tradicionālās azartspēles, piedāvā vienīgi uzticami uzņēmumi, kuriem ir kazino, kas atrodas valsts teritorijā, un kuri atbilst patērētāju aizsardzības un sabiedriskās kārtības prasībām.

Lai gan nav strīda, ka, tā kā nav tieša kontakta patērētāja un uzņēmuma starpā, internetā piedāvātās azartspēles ietver dažāda rakstura un mēroga riskus saistībā ar iespējamu krāpšanu, ko veic uzņēmumi pret patērētājiem, salīdzinājumā ar šo spēļu tradicionālo tirgu (spriedums, 2009. gada 8. septembris, Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International, C‑42/07, EU:C:2009:519, 70. punkts), attiecīgajam noteikumam, runājot par samērīgumu, tomēr ir jāatbilst prasībām, kas izriet no Tiesas judikatūras (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 6. marts, Placanica u.c., C‑338/04, C‑359/04 un C‑360/04, EU:C:2007:133, 48. punkts).

Precīzāk, lai tiktu pieļauts tāds ierobežojums kā pamatlietā, atbilstoši kuram tiešsaistes azartspēļu uzņēmumam ir jāiegūst koncesija kazino, kas atrodas Ungārijas teritorijā, lai viņš varētu piedāvāt tiešsaistes azartspēles, ir jākonstatē, ka šis ierobežojums ir obligāts nosacījums izvirzītā mērķa sasniegšanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1997. gada 9. jūlijs, Parodi, C‑222/95, EU:C:1997:345, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

43	Taču ir acīmredzami, ka šāds ierobežojums, ar kuru piekļuve tiešsaistes azartspēlēm tiek piešķirta vienīgi valsts teritorijā esošu kazino uzņēmumiem, pārsniedz to, kas var tikt uzskatīts par samērīgu, jo pastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi, kas ļauj sasniegt Ungārijas valdības minētos mērķus.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz piekto jautājumu jāatbild, ka LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts noteikumu kā pamatlietā, atbilstoši kuram atļauju tiešsaistes kazino spēļu organizēšanai var iegūt vienīgi tādi azartspēļu uzņēmumi, kam ir koncesija valsts teritorijā esošam kazino, ciktāl šis noteikums nav obligāts nosacījums izvirzīto mērķu sasniegšanai un pastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi šo mērķu sasniegšanai.

Par sesto līdz astoto jautājumu

Ar sesto līdz astoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu tiesisko regulējumu kā pamatlietā, ar ko tiek izveidota koncesiju un atļauju sistēma tiešsaistes azartspēļu organizēšanai, atbilstoši kurai uzņēmumi var noslēgt kazino koncesijas līgumu un, pamatojoties uz to, iegūt atļauju tiešsaistes azartspēļu organizēšanai vai nu, piedaloties ekonomikas ministra organizētā konkursā koncesijas līguma piešķiršanai, vai arī šim ministram iesniedzot piedāvājumu bez uzaicinājuma, ja šī pēdējā iespēja ir pieejama vienīgi tādiem azartspēļu uzņēmumiem, kuri valsts tiesību aktu izpratnē ir atzīti par “uzticamiem”.

Iesākumā jāatgādina, ka Tiesa jau ir atbildējusi uz jautājumiem par koncesiju un atļauju azartspēļu organizēšanai piešķiršanas kārtību Ungārijā 2017. gada 22. jūnija spriedumā Unibet International (C‑49/16, EU:C:2017:491). Vienīgā atšķirība starp sesto prejudiciālo jautājumu un jautājumiem, uz kuriem Tiesa jau ir atbildējusi, attiecas uz to, kāda veida koncesija jāiegūst, lai uzņēmumam varētu piešķirt atļauju tiešsaistes azartspēļu organizēšanai.

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka koncesiju piešķiršanas procedūras, proti, ekonomikas ministra izsludināts konkurss koncesijas līguma noslēgšanai un iespēja šim ministram iesniegt piedāvājumu koncesijas līguma noslēgšanai bez uzaicinājuma – ko var darīt vienīgi tādi azartspēļu uzņēmumi, kas atzīti par “uzticamiem”, – nav mainījušās. Turklāt no šī lūguma izriet arī tas, ka konkursa izsludināšana, kas ietilpst ekonomikas ministra kompetencē, ne vienmēr ir notikusi, un ka nosacījums, saskaņā ar kuru par “uzticamu” atzītam azartspēļu uzņēmumam desmit gadus ir jābūt organizējušam azartspēles Ungārijā, joprojām ir valsts tiesību aktos, to pamatlietas faktiem piemērojamajā redakcijā.

48	Tādējādi, neesot nepieciešamībai pārbaudīt sistēmu pamatlietā, no 2017. gada 22. jūnija sprieduma Unibet International (C‑49/16, EU:C:2017:491) 48. punkta izriet, ka šī sistēma ir pretrunā LESD 56. pantam.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz sesto līdz astoto jautājumu jāatbild, ka LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu tiesisko regulējumu kā pamatlietā, ar ko tiek ieviests koncesiju un atļauju režīms azartspēļu organizēšanai tiešsaistē, jo tajā ir ietvertas diskriminējošas tiesību normas attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti citās dalībvalstīs, vai tādēļ, ka tajā ir paredzētas nediskriminējošas tiesību normas, bet tās tiek piemērotas nepārskatāmi vai tiek īstenotas tādā veidā, kas neļauj vai apgrūtina konkrētu citās dalībvalstīs reģistrētu pretendentu kandidatūras iesniegšanu.

Par devīto jautājumu

50	Ir jāatzīst, ka, tā kā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Sporting Odds nav ne lūgusi, ne saņēmusi koncesiju, atbilde uz šo jautājumu, kurš attiecas uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami pret lēmumiem par koncesiju piešķiršanu, ir hipotētiska.

51	Tādējādi devītais jautājums ir jāatzīst par nepieņemamu.

Par desmito jautājumu

Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 56. pants un LES 4. panta 3. punkts, tos skatot kopā ar Hartas 47. un 48. pantu, nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, kurā nav paredzēta iespēja [tiesai] pēc savas ierosmes pārbaudīt pakalpojumu sniegšanas brīvību ierobežojošu pasākumu LESD 56. panta izpratnē samērīgumu un ar kuru pierādīšanas pienākums ir uzlikts lietas pusēm.

Šajā ziņā nav strīda, ka valsts tiesām ir vispārēji jānovērtē apstākļi, kas saistīti ar ierobežojošā tiesiskā regulējuma pieņemšanu un īstenošanu, pamatojoties uz pierādījumiem, kurus iesniegušas dalībvalsts kompetentās iestādes, lai pierādītu, ka pastāv mērķi, kas var padarīt leģitīmu LESD noteiktas pamatbrīvības ierobežojumu, un tā samērīgumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 14. jūnijs, Online Games u.c., C‑685/15, EU:C:2017:452, 65. punkts).

Kaut arī, piemērojot valsts procesuālos noteikumus, šīm tiesām var būt pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu šādu pierādījumu iesniegšanu, tām savukārt nevar būt pienākums aizvietot minētās iestādes, lai sniegtu pamatojumu, ko ir pienākums sniegt šīm iestādēm. Ja šis pamatojums nav sniegts tādēļ, ka minētās iestādes nepastāv vai ir pasīvas, valsts tiesām ir jābūt iespējai izdarīt visus secinājumus, kas izriet no šāda trūkuma (spriedums, 2017. gada 14. jūnijs, Online Games u.c., C‑685/15, EU:C:2017:452, 66. punkts).

Turklāt Tiesa ir nospriedusi, ka Savienības tiesībām nav pretrunā valsts kārtība, saskaņā ar kuru tiesai, kam ir jālemj par tāda tiesiskā regulējuma atbilstību Savienības tiesībām, ar kuru tiek ierobežota kādas Eiropas Savienības pamatbrīvības īstenošana, pēc savas ierosmes ir jāizmeklē tajā izskatāmās lietas apstākļi, ja vien šādas kārtības sekas nav tādas, ka šai tiesai ir jāaizstāj attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kam ir pienākums iesniegt nepieciešamos pierādījumus, lai minētā tiesa varētu pārbaudīt, vai šis ierobežojums ir pamatots (spriedums, 2017. gada 14. jūnijs, Online Games u.c., C‑685/15, EU:C:2017:452, 67. punkts).

56	No tā izriet, ka Savienības tiesībās nav prasīts, lai dalībvalstis paredzētu pamatbrīvības ierobežojošu pasākumu pārbaudi pēc savas ierosmes, un tādējādi ar tām tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā pierādīšanas pienākums ir uzlikts lietas pusēm.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz desmito jautājumu jāatbild, ka LESD 56. pants un LES 4. panta 3. punkts, tos skatot kopā ar Hartas 47. un 48. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, kurā nav paredzēta iespēja pēc savas ierosmes pārbaudīt pakalpojumu sniegšanas brīvību ierobežojošu pasākumu LESD 56. panta izpratnē samērīgumu un ar kuru pierādīšanas pienākums ir uzlikts lietas pusēm.

Par vienpadsmito jautājumu

Ar vienpadsmito jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 56. pants, to skatot kopā ar Hartas 47. un 48. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij, kas ir īstenojusi ierobežojošu tiesisko regulējumu, ir pienākums sniegt pierādījumus par to, ka pastāv mērķi, kuri var padarīt likumīgu ar LESD garantētas pamatbrīvības ierobežojumu, un pierādīt tā samērīgumu, vai arī ir atļauts šādu pienākumu uzlikt otrai pusei.

Pirmkārt, kā izriet no šā sprieduma 52. un 53. punkta, tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas ir īstenojusi šādu tiesisko regulējumu, ir pienākums sniegt pierādījumus par to, ka pastāv mērķi, kuri var padarīt likumīgu ar LESD garantētas pamatbrīvības ierobežojumu, un pierādīt tā samērīgumu. Otrkārt, ja šis pamatojums nav sniegts tādēļ, ka minētās iestādes nepastāv vai ir pasīvas, valsts tiesām ir jābūt iespējai izdarīt visus secinājumus, kas izriet no šādas neesamības.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, LESD 56. pants, to skatot kopā ar Hartas 47. un 48. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij, kas ir īstenojusi ierobežojošu tiesisko regulējumu, ir pienākums sniegt pierādījumus par to, ka pastāv mērķi, kuri var padarīt likumīgu ar LESD garantētas pamatbrīvības ierobežojumu, un pierādīt tā samērīgumu, un, ja tas netiek izdarīts, valsts tiesai ir jābūt iespējai izdarīt visus secinājumus, kas izriet no šīs neizpildes.

Par četrpadsmito jautājumu

Ar četrpadsmito jautājumu, kas jāaplūko pēc vienpadsmitā jautājuma, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij, kura nav izpildījusi savu pienākumu pamatot ierobežojošo pasākumu tāpēc, ka tā nav sniegusi šī pasākuma ietekmes analīzi brīdī, kad šis pasākums tiek iekļauts valsts tiesību aktos, vai brīdī, kad valsts tiesa pārbauda šo pasākumu.

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka dalībvalsts, kas vēlas atsaukties uz piemērotu mērķi, lai pakalpojumu sniegšanas brīvības šķērsli atzītu par likumīgu, ir tā, kurai ir jāsniedz valsts tiesā visi pierādījumi, kas šai tiesai ļautu pārliecināties, vai minētais pasākums patiešām atbilst prasībām, kuras izriet no samērīguma principa (spriedums, 2014. gada 30. aprīlis, Pfleger u.c., C‑390/12, EU:C:2014:281, 50. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

Taču no šīs judikatūras nevar secināt, ka dalībvalstij nebūtu iespējas pierādīt, ka ierobežojošs valsts pasākums atbilst šādām prasībām, tikai tādēļ, ka minētā dalībvalsts nespēj iesniegt pētījumus, kuri būtu izmantoti par pamatu attiecīgā tiesiskā regulējuma pieņemšanai (spriedums, 2014. gada 30. aprīlis, Pfleger u.c., C‑390/12, EU:C:2014:281, 51. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

64	Valsts tiesai ir visaptveroši jāizvērtē apstākļi, kādos pieņemts un īstenots ierobežojošais tiesiskais regulējums (spriedums, 2014. gada 30. aprīlis, Pfleger u.c., C‑390/12, EU:C:2014:281, 52. punkts), nevis vienīgi jākonstatē, ka nav veikts iepriekšējs pētījums par tiesiskā regulējuma ietekmi.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz četrpadsmito jautājumu jāatbild, ka LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka nevar atzīt, ka dalībvalsts nav izpildījusi savu pienākumu pamatot ierobežojošo pasākumu, tikai tāpēc, ka tā brīdī, kad šis pasākums tiek iekļauts valsts tiesību aktos, vai brīdī, kad valsts tiesa pārbauda šo pasākumu, nav sniegusi šī pasākuma ietekmes analīzi.

Par sešpadsmito jautājumu

Ar sešpadsmito jautājumu, kurš ir jāpārbauda pirms divpadsmitā, trīspadsmitā un piecpadsmitā jautājuma, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu sodu kā pamatlietā, kas tiek uzlikts tāpēc, ka ir pārkāpts valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiek izveidots koncesiju un atļauju režīms azartspēļu organizēšanai, gadījumā, ja izrādītos, ka šāds valsts tiesiskais regulējums ir pretrunā šim pantam.

Šajā ziņā ir pietiekami atgādināt, ka, ja azartspēļu jomā ir ieviests ierobežojošs tiesiskais regulējums un tas nav saderīgs ar LESD 56. pantu, par minētā tiesiskā regulējuma pārkāpumu, ko izdarījis saimnieciskās darbības subjekts, sodīt nedrīkst (spriedums, 2017. gada 22. jūnijs, Unibet International, C 49/16, EU:C:2017:491, 50. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz sešpadsmito jautājumu jāatbild, ka LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu sodu kā pamatlietā, kas tiek uzlikts par tādu valsts tiesību aktu pārkāpumu, ar kuriem ievieš koncesiju un atļauju režīmu azartspēļu organizēšanai, gadījumā, kad šādi valsts tiesību akti izrādās pretrunā šim pantam.

69	Ņemot vērā uz šo jautājumu sniegto atbildi, uz divpadsmito, trīspadsmito un piecpadsmito jautājumu nav jāatbild.

Par tiesāšanās izdevumiem

70	Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas principā pieļauj duālu azartspēļu organizēšanas sistēmu, kurā uz dažu veidu azartspēlēm monopols ir valstij, bet uz citām attiecas azartspēļu koncesiju un atļauju sistēma, ja iesniedzējtiesa konstatē, ka pakalpojumu sniegšanas brīvību ierobežojošais tiesiskais regulējums patiešām saskaņotā un sistemātiskā veidā ir vērsts uz attiecīgās dalībvalsts minēto mērķu sasniegšanu.

LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts noteikumu kā pamatlietā, atbilstoši kuram atļauju tiešsaistes kazino spēļu organizēšanai var iegūt vienīgi tādi azartspēļu uzņēmumi, kam ir koncesija valsts teritorijā esošam kazino, ciktāl šis noteikums nav obligāts nosacījums izvirzīto mērķu sasniegšanai un pastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi šo mērķu sasniegšanai.

LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu tiesisko regulējumu kā pamatlietā, ar kuru tiek ieviests koncesiju un atļauju režīms azartspēļu organizēšanai tiešsaistē, jo tajā ir ietvertas diskriminējošas tiesību normas attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti citās dalībvalstīs, vai tādēļ, ka tajā ir paredzētas nediskriminējošas tiesību normas, bet tās tiek piemērotas nepārskatāmi vai tiek īstenotas tādā veidā, kas neļauj vai apgrūtina konkrētu citās dalībvalstīs reģistrētu pretendentu kandidatūras iesniegšanu.

LESD 56. pants un LES 4. panta 3. punkts, tos skatot kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, kurā nav paredzēta iespēja pēc savas ierosmes pārbaudīt pakalpojumu sniegšanas brīvību ierobežojošu pasākumu LESD 56. panta izpratnē samērīgumu un ar kuru pierādīšanas pienākums ir uzlikts lietas pusēm.

LESD 56. pants, to skatot kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij, kas ir īstenojusi ierobežojošu tiesisko regulējumu, ir pienākums sniegt pierādījumus par to, ka pastāv mērķi, kuri var padarīt likumīgu ar LESD garantētas pamatbrīvības ierobežojumu, un pierādīt tā samērīgumu, un, ja tas netiek izdarīts, valsts tiesai ir jābūt iespējai izdarīt visus secinājumus, kas izriet no šīs neizpildes.

LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka nevar atzīt, ka dalībvalsts nav izpildījusi savu pienākumu pamatot ierobežojošo pasākumu, tikai tāpēc, ka tā brīdī, kad šis pasākums tiek iekļauts valsts tiesību aktos, vai brīdī, kad valsts tiesa pārbauda šo pasākumu, nav sniegusi šī pasākuma ietekmes analīzi.

7)	LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu sodu kā pamatlietā, kas tiek uzlikts par tādu valsts tiesību aktu pārkāpumu, ar kuriem ievieš koncesiju un atļauju režīmu azartspēļu organizēšanai, gadījumā, kad šādi valsts tiesību akti izrādās pretrunā šim pantam.

[Paraksti]

( *1 ) Tiesvedības valoda – ungāru.