1

Ar savu prasības pieteikumu Eiropas Komisija lūdz Tiesai konstatēt, ka, papildus prasībām Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Direktīvā 2007/23/EK par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū (OV 2007, L 154, 1. lpp.) un neraugoties uz pirotehnisko izstrādājumu atbilstības iepriekšēju novērtēšanu, paredzot, pirmkārt, ka Erste Verordnung zum Sprengstoffgesetz (Likuma par sprāgstvielām pirmie piemērošanas noteikumi, BGBl. 1991 I, 169. lpp.), kuros grozījumi izdarīti ar 2013. gada 25. jūlija likumu (BGBl. 2013 I, 2749. lpp.; turpmāk tekstā – “SprengV”), 6. pantu 4. punktā paredzētā procedūra (turpmāk tekstā – “strīdīgā uzrādīšanas procedūra”) ir tiem jāpiemēro pirms to laišanas tirgū un, otrkārt, ka Bundesanstalt für Materialforschung und‑prüfung (Federālā materiālu izpētes un pārbaudes iestāde, Vācija; turpmāk tekstā – “BAM”) ir pilnvaras atbilstoši šai tiesību normai pārbaudīt to lietošanas instrukcijas un vajadzības gadījumā – tās grozīt (turpmāk tekstā – “pilnvaras grozīt strīdīgās lietošanas instrukcijas”), Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 6. panta 1. punktā paredzētos pienākumus.

2

Direktīvas 2007/23 preambulas 1., 2., 8., 16., 19. un 20. apsvērumā ir paredzēts:

[..]

[..]

[..]

3

Direktīvas 2007/23 1. panta 1. punktā ir noteikts:

“1. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kas nodrošina pirotehnisko izstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū, vienlaicīgi nodrošinot augstu cilvēku veselības aizsardzības, sabiedrības drošības un aizsardzības un patērētāju drošības līmeni, kā arī ņemot vērā atbilstošos aspektus attiecībā uz vides aizsardzību.”

4

Šīs direktīvas 2. panta 2. punktā “laišana tirgū” ir definēta kā “konkrēta ražojuma pirmreizējā piedāvāšana Kopienas tirgū ar mērķi to izplatīt un/vai lietot vai nu par atlīdzību, vai bez maksas. Uguņošanas ierīces, kuras ražotājs ir izgatavojis izmantošanai paša vajadzībām un ko dalībvalsts apstiprinājusi lietošanai tās teritorijā, neuzskata par laistām tirgū”.

5

Minētās direktīvas 5. panta 1. punktā ir paredzēts:

“1. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirotehniskos izstrādājumus laiž tirgū tikai tad, ja tie atbilst šīs direktīvas prasībām, tiem ir CE marķējums un tie atbilst atbilstības novērtēšanas prasībām.”

6

Šīs pašas direktīvas 6. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē tādu pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.   Šīs direktīvas nosacījumi neizslēdz dalībvalsts pasākumus sabiedrības drošības vai drošuma, vai sabiedriskās kārtības, vai vides aizsardzības interesēs aizliegt vai ierobežot 2. un 3. klases uguņošanas ierīču, skatuves pirotehnisko izstrādājumu un citu pirotehnisko izstrādājumu turēšanu īpašumā, izmantošanu un/vai pārdošanu plašai sabiedrībai.”

7

Direktīvas 2007/23 14. panta 4. un 6. punktā ir paredzēts:

“4.   Dalībvalstis organizē un veic atbilstošu tirgū laisto ražojumu uzraudzību, pievēršot pienācīgu uzmanību ražojumu ar CE marķējumu atbilstības pieņēmumam.

[..]

6.   Ja dalībvalsts pārliecinās, ka pirotehniskais izstrādājums, kam ir CE marķējums, kā arī EK atbilstības deklarācija un kas tiek izmantots saskaņā ar paredzēto nolūku, var apdraudēt cilvēku veselību un drošību, tā veic attiecīgus pagaidu pasākumus, lai izņemtu šādu izstrādājumu no tirgus, aizliegtu tā laišanu tirgū vai ierobežotu brīvu apriti. Dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.”

8

Sprengstoffgesetz (Likums par sprāgstvielām, BGBl. 2002 I, 3518. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar 2013. gada 7. augusta likumu (BGBl. 2013 I, 3154. lpp.), 6. panta 1. punktā ir noteikts:

“Federālajam iekšlietu ministram ir tiesības, pieņemot piemērošanas noteikumus,

[..]

9

SprengV 6. panta 4. punktā ir noteikts:

“Ražotājs vai importētājs uzrāda pirotehniskos izstrādājumus iestādei, pirms tie pirmoreiz tiek izmantoti likuma piemērošanas teritorijā. Uzrādīšanas paziņojumam pievieno:

[..]

10

Pēc sarakstes 2012. gadā procedūras “EU Pilot” (3631/12/ENTR) ietvaros 2013. gada 25. janvārī Komisija nosūtīja Vācijas Federatīvajai Republikai brīdinājuma vēstuli, kurā tā apgalvoja, ka Vācijas tiesību normās par pirotehniskajiem izstrādājumiem ir paredzēti pienākumi, kas pārsniedz Direktīvā 2007/23 noteiktās prasības, un tie var būt minēto izstrādājumu brīvas aprites ierobežojums, vismaz attiecībā uz izstrādājumiem, kuru atbilstību šīs direktīvas prasībām jau ir konstatējusi iestāde, kas ir pilnvarota atbilstoši pēdējās minētās direktīvas 10. pantam.

11

Brīdinājuma vēstule attiecās uz strīdīgo uzrādīšanas procedūru un uz pilnvarām grozīt strīdīgās lietošanas instrukcijas.

12

Ar 2013. gada 21. marta vēstuli Vācijas Federatīvā Republika atbildēja uz brīdinājuma vēstuli. Aprakstot strīdīgās uzrādīšanas procedūras uzdevumu, tā paskaidroja, ka BAM nedarbojoties kā pilnvarotā iestāde, kas iecelta, lai novērtētu pirotehnisko izstrādājumu atbilstību, bet tā veicot tirgus uzraudzību, kas neietilpst ar Direktīvu 2007/23 veiktās saskaņošanas jomā. Tā apgalvoja arī, ka, lai gan pirotehnisko izstrādājumu piekļuvei tirgum esot noteiktas saskaņotas prasības, tas tā tomēr neesot attiecībā uz uguņošanas ierīcēm. Turklāt tā norādīja, ka strīdīgā uzrādīšanas procedūra esot neliels apgrūtinājums ražotājiem un importētājiem un tātad nevarot tikt uzskatīta par nesamērīgu apgrūtinājumu. Visbeidzot, tā norādīja, ka nav nekādas diskriminējošas ietekmes uz patērētājiem vai dalībvalstu komersantiem.

13

2014. gada 27. janvārī Komisija nosūtīja Vācijas Federatīvajai Republikai argumentētu atzinumu, atkārtojot savus iebildumus attiecībā uz strīdīgo uzrādīšanas procedūru un pilnvarām grozīt strīdīgās lietošanas instrukcijas, atspēkojot šīs dalībvalsts argumentus un aicinot to izpildīt tai Direktīvā 2007/23 paredzētos pienākumus divu mēnešu laikā no minētā atzinuma saņemšanas brīža.

14

Tā tajā īpaši papildināja savus argumentus, saskaņā ar kuriem minētā procedūra radot papildu izdevumus, darbu un laika patēriņu, kā par to liecina tās saņemtā sūdzība, un tātad tā nav vien neliels apgrūtinājums. Saskaņā ar šo sūdzību strīdīgā uzrādīšanas procedūra varot ilgt trīs mēnešus, esot pamats nodevas samaksai un paraugu iesniegšanai. Turklāt tā tajā paskaidroja, ka Direktīvas 2007/23 prasībām atbilstošu lietošanas instrukciju esamība ir viena no šīs pēdējās minētās būtiskām prasībām un ka to kontrolē saistībā ar atbilstības procedūru pilnvarotā iestāde, tādējādi minēto instrukciju jauna kontrole, ievērojot valsts tiesību normas, neesot pieļaujama. Visbeidzot, tā tajā norādīja, ka uz strīdīgo uzrādīšanas procedūru neattiecas Direktīvas 2007/23 6. panta 2. punkta normas, kurās dalībvalstīm ir atļauts aizliegt vai ierobežot uguņošanas ierīču turēšanu īpašumā, izmantošanu un/vai pārdošanu sabiedrības drošības vai drošuma, vai sabiedriskās kārtības, vai vides aizsardzības apsvērumu dēļ.

15

Vācijas Federatīvā Republika atbildēja uz argumentēto atzinumu ar 2014. gada 20. marta un 2. aprīļa vēstulēm.

16

Attiecībā uz strīdīgo uzrādīšanas procedūru tā vispirms norādīja, ka pienākums pirotehnisko izstrādājumu ražotājiem un importētājiem lietošanas instrukcijās norādīt BAM piešķirto identifikācijas numuru vairs netiekot piemērots no 2014. gada 27. marta. Tālāk tā norādīja, ka BAM nekad neesot kontrolējusi pirotehniskos izstrādājumus, kuru atbilstība jau ir tikusi novērtēta. Visbeidzot, tā precizēja, ka procedūras ilgums esot vidēji divas vai trīs nedēļas un trīs mēnešu termiņš varot būt iespējams tikai īpašos apstākļos.

17

Attiecībā uz pilnvarām grozīt strīdīgās lietošanas instrukcijas tā paliek pie saviem argumentiem. Ar Direktīvu 2007/23 veiktā saskaņošana attiecoties tikai uz laišanu tirgū, nevis uz pirotehnisko izstrādājumu izmantošanu, Direktīvas 2007/23 12. un 13. pantā paredzētās marķēšanas prasības esot tikai minimālās prasības, ko valsts tirgus uzraudzības iestādes varot papildināt. Visbeidzot, minētās pilnvaras esot pamatotas, ne tikai ievērojot patērētāju tiesību aizsardzību, bet plašāk – ievērojot pienākumu aizsargāt dzīvību, kas izrietot gan no Grundgesetz (Pamatlikums) 2. panta 2. punkta, gan no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, kas parakstīta Romā 1950. gada 4. novembrī, 2. panta 1. punkta, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 3. panta 1. punkta.

18

Šādos apstākļos Komisija nolēma celt šo prasību.

19

Komisija apgalvo, ka SprengV 6. panta 4. punktā visiem pirotehnisko izstrādājumu ražotājiem un importētājiem esot paredzēta strīdīgā uzrādīšanas procedūra, kurā to piekļuvei tirgum esot paredzēti nosacījumi un tādējādi tiekot pārkāpts Direktīvas 2007/23 6. panta 1. punkts. Kaut arī šī valsts tiesību norma neliekot ievērot prasības pēc būtības, tajā visiem ražotājiem un importētājiem esot noteikts pienākums uzrādīt visus pirotehniskos izstrādājumus, neatkarīgi no tā, vai pilnvarotā iestāde ir pārbaudījusi Direktīvas 2007/23 būtisko prasību izpildi, samaksāt nodevu, sagaidīt identifikācijas numura piešķiršanu un vajadzības gadījumā piekrist šo izstrādājumu instrukciju grozījumiem, lai varētu tos tirgot Vācijas teritorijā.

20

Tas, ka strīdīgā uzrādīšanas procedūra bez atšķirības ir piemērojama valsts izstrādājumiem un importētajiem izstrādājumiem un ka ar to netiek diskriminēti komersanti, kuri reģistrēti citās dalībvalstīs, kas nav Vācijas Federatīvā Republika, negrozot šo konstatējumu. Direktīvas 2007/23 6. panta 1. punktā neesot ietverts vienkāršs diskriminācijas aizliegums, bet tajā esot garantēta visu šīm prasībām atbilstošo pirotehnisko izstrādājumu brīva aprite. Nekas Direktīvā 2007/23 nenorādot uz to, ka pasākumam, lai to varētu uzskatīt par ierobežojumu vai šķērsli tās 6. panta 1. punkta izpratnē, ir jābūt tādam, kas pārsniedz noteiktu slieksni.

21

Komisija atspēko arī argumentu, ka BAM nedarbojas kā pilnvarota iestāde Direktīvas 2007/23 10. panta izpratnē, bet kā tirgus uzraudzības iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulas (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV 2008, L 218, 30. lpp.), izpratnē, tādējādi strīdīgā uzrādīšanas procedūra nevarot tikt vērtēta, ievērojot Direktīvu 2007/23. Pat pieņemot, ka varētu uzskatīt, ka BAM darbojas kā tirgus uzraudzības iestāde, tā nevar īstenot papildu procedūru pretēji pirotehnisko izstrādājumu brīvai apritei. Katrā ziņā Direktīvā 2007/23 esot regulēta gan piekļuve tirgum, gan tirgus uzraudzība, jo tās 14. panta 4. punktā esot precizēts, ka dalībvalstis īsteno pirotehnisko izstrādājumu uzraudzību, “pievēršot pienācīgu uzmanību ražojumu ar CE marķējumu atbilstības pieņēmumam”.

22

Turklāt Komisija apgalvo, ka pilnvaras grozīt strīdīgās lietošanas instrukcijas arī esot Direktīvas 2007/23 6. panta 1. punkta pārkāpums. Runa esot par papildu pārbaudi, kas bez atšķirības tiek veikta attiecībā uz visiem izstrādājumiem pat tad, ja jau ir pārbaudīta to atbilstība, ko apliecina CE marķējums.

23

Komisija apstrīd, ka pilnvaru grozīt strīdīgās lietošanas instrukcijas mērķis ir aizliegt vai ierobežot pirotehnisko izstrādājumu turēšanu īpašumā vai izmantošanu Direktīvas 2007/23 6. panta 2. punkta izpratnē. Kaut arī dalībvalstīm esot tiesības reglamentēt pirotehnisko izstrādājumu turēšanu īpašumā un izmantošanu, tomēr BAM veiktās kontroles mērķis drīzāk esot pārliecināties par pirotehnisko izstrādājumu instrukciju atbilstību, ievērojot citas valsts tiesību normas, pirms to laišanas tirgū, nevis noteikt to lietošanas noteikumus. Instrukciju atbilstība, ievērojot Direktīvas 2007/23 I pielikumā uzskaitītās būtiskās prasības, esot pirotehnisko izstrādājumu atbilstības novērtēšanas neatņemama daļa. Izstrādājumu, kam ir obligāts CE marķējums, atbilstības prezumpcija attiecoties arī uz to instrukciju atbilstīgumu.

24

Vācijas Federatīvā Republika principā apgalvo, ka dalībvalstu pienākums atbilstoši Direktīvas 2007/23 6. panta 1. punktam neaizliegt, neierobežot vai nekavēt pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū attiecas tikai uz konkrēta izstrādājuma pirmreizējo piedāvāšanu Eiropas Savienības tirgū nolūkā to izplatīt un/vai izmantot par atlīdzību vai bez maksas atbilstoši šīs direktīvas 2. panta 2. punktā ietvertajai definīcijai. Atšķirībā no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Direktīvas 2013/29/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu pieejamību tirgū (OV 2013, L 178, 27. lpp.) 4. panta 1. punkta šajā tiesību normā tātad neesot garantēta pirotehnisko izstrādājumu brīva aprite Savienībā, bet tikai to tirdzniecības pirmais posms.

25

No minētā tā secina, ka, tā kā dalībvalstis saglabā kompetenci noteikt pirotehnisko izstrādājumu tirdzniecību un izplatīšanu pēc to pirmreizējās piedāvāšanas tirgū, ne strīdīgā uzrādīšanas procedūra, ne pilnvaras grozīt strīdīgās lietošanas instrukcijas nav nesaderīgas ar Direktīvu 2007/23.

26

Attiecībā uz strīdīgo uzrādīšanas procedūru Vācijas Federatīvā Republika apgalvo, galvenokārt, ka nevar uzskatīt, ka tā divreiz pielieto atbilstības novērtēšanas procedūru pilnvarotajā iestādē, kas ir jāpiemēro visiem pirotehniskajiem izstrādājumiem atbilstoši Direktīvas 2007/23 4. panta 4. punkta a) apakšpunktam un 9. un 10. pantam. Pirmkārt, strīdīgā uzrādīšanas procedūra notiekot daudz vēlāk par pirmo laišanu tirgū Savienībā un pirmreizējo piedāvāšanu Vācijas tirgū. Otrkārt, BAM neveicot atbilstības tehnisko kontroli Direktīvas 2007/23 9. panta izpratnē, bet vienīgi izsniedzot reģistrācijas vai identifikācijas numuru un, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, pārbaudot pirotehnisko izstrādājumu marķējuma pareizību.

27

Piešķirtais identifikācijas numurs, kas tiek izsniegts vienīgi kā pierādījums, ka ir notikusi likumīga uzrādīšana BAM, un nolūkā noteikt pirotehnisko izstrādājumu izsekojamību piegādes ķēdē, neesot saistīts ar papildu materiālām prasībām, kas pārsniegtu Direktīvas 2007/23 I pielikumā norādītās būtiskās prasības. Turklāt esot apturēts pienākums norādīt identifikācijas numuru instrukcijās.

28

Katrā ziņā strīdīgā uzrādīšanas procedūra kā vienkārša formāla uzrādīšana esot saistīta tikai ir nelieliem administratīviem izdevumiem, mazāk ierobežojošiem par importa licencēm un ne tik smagiem kā tie, kas saistīti ar tirgus uzraudzības iestāžu kontrolēm, it īpaši ievērojot to risku cilvēku veselībai un drošībai, kādu radot pirotehniskie izstrādājumi, kas eventuāli ir jāizmanto tikai personām, kam ir pietiekama tehniskā kvalifikācija.

29

Pakārtoti, Vācijas Federatīvā Republika apgalvo, ka strīdīgā uzrādīšanas procedūra, kas ir tirgus vai lietotāja uzraudzības sagatavošanas pasākums, katrā ziņā ir saderīga ar Direktīvā 2007/23 noteiktajiem tirgus uzraudzības principiem..

30

Attiecībā uz pilnvarām grozīt strīdīgās lietošanas instrukcijas Vācijas Federatīvā Republika apgalvo, ka tās nedublē atbilstības novērtēšanas procedūru, jo Direktīvas 2007/23 I pielikuma 3. punkta h) apakšpunktā pilnvarotajām iestādēm nav noteikts nekāds stingrs pirotehnisko izstrādājumu lietošanas instrukciju kontroles pienākums.

31

Strīdīgajā uzrādīšanas procedūrā BAM neveicot tehniskas kontroles Direktīvas 2007/23 9. panta izpratnē, bet tikai pārbaudot instrukciju likumību, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem. Turklāt, ja BAM grozot instrukcijas, tā neformulējot papildu prasības, kas piemērojamas pirotehniskām vielām vai instrukciju pielāgošanai, kas būtu pievienojamas Direktīvas 2007/23 I pielikumā noteiktajām prasībām. Tās kontrole attiecoties vienīgi uz instrukcijām piemērojamām prasībām atbilstoši Direktīvai 2007/23 un uz galvenajiem pienākumiem marķēšanas jomā, kuru neievērošana varētu īpaši nopietni apdraudēt cilvēku drošību un veselību.

32

Vācijas Federatīvā Republika arī norāda, ka pilnvarotās iestādes nevar veikt pirotehnisko izstrādājumu lietošanas instrukciju pilnīgu kontroli to atbilstības novērtēšanas un marķēšanas brīdī dalībvalsts, kurā tās tiek nodotas lietotājam, oficiālajā valodā vai valodās. Šo izstrādājumu atbilstības novērtēšanas brīdī attiecīgās dalībvalstis vēl nav zināmas. Turklāt tā norāda, ka dažādie elementi, kuriem ir jābūt ietvertiem marķējumā atbilstoši Direktīvas 2007/23 12. panta 2. punktam, tas ir, vecuma ierobežojumi, lietošanas instrukcijas un minimālais drošības attālums, kas ir jāievēro, arī vēl nav zināmi brīdī, kad tiek novērtēta minēto izstrādājumu atbilstība.

33

Jānorāda, ka Direktīva 2007/23 no 2015. gada 1. jūlija ar Direktīvu 2013/29 ir atcelta. Tomēr šī prasība attiecas tikai uz Vācijas Federatīvās Republikas pienākumiem atbilstoši Direktīvas 2007/23 6. panta 1. punktam.

34

Saskaņā ar šo tiesību normu dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē tādu pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū, kas atbilst Direktīvas 2007/23 prasībām.

35

Turklāt Direktīvas 2007/23 2. panta 2. punktā “laišana tirgū” ir definēta kā “konkrēta ražojuma pirmreizējā piedāvāšana Kopienas tirgū ar mērķi to izplatīt un/vai lietot vai nu par atlīdzību, vai bez maksas”.

36

Līdz ar to, tā kā pirotehnisks izstrādājums ir pirmreizēji piedāvāts Savienības tirgū, tas ir, vienā no dalībvalstīm, ievērojot Direktīvas 2007/23 prasības, citas dalībvalstis būtībā vairs nevar likt šķēršļus tā tirgošanai un izplatīšanai savā teritorijā, papildus šīm prasībām īpaši nosakot prasību ievērot pienākumus vai izpildīt papildu formalitātes, kas nav paredzētas šajā direktīvā. Nevar būt runas par konkrēta izstrādājuma laišanu tirgū minētās direktīvas 2. panta 2. punkta izpratnē, ja minētais izstrādājums nevar būt brīvā apritē visā Savienības tirgū.

37

Šajā ziņā Vācijas Federatīvā Republika, sniedzot Direktīvas 2007/23 6. panta 1. punkta gramatisku interpretāciju, kas vērsta uz šīs direktīvas 2. panta 2. punktā paredzēto jēdziena “laišana tirgū” definīciju, tomēr apgalvo, ka pēdējā minētā garantē tikai pirotehnisko izstrādājumu pirmreizējo piedāvāšanu, tas ir, to tirdzniecības pirmo posmu, tādējādi dalībvalstīm esot kompetence noteikt visus vēlākos to izplatīšanas posmus līdz pārdošanai mazumtirdzniecībā galapatērētājam.

38

Šādiem argumentiem nevar piekrist.

39

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, lai interpretētu Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tā tiesību akta mērķi, kurā tā ietilpst (it īpaši skat. spriedumus, 1993. gada 1. aprīlis, Findling Wälzlager, C‑136/91, EU:C:1993:133, 11. punkts, un 2016. gada 4. februāris, Hassan, C‑163/15, EU:C:2016:71, 19. punkts). Savienības tiesību normas rašanās arī var sniegt atbilstošus elementus tās interpretācijai (skat. spriedumus, 2012. gada 27. novembris, Pringle, C‑370/12, EU:C:2012:756, 135. punkts, kā arī 2013. gada 3. oktobris, Tapiriit Kanatami u.c./Parlaments un Padome, C‑583/11 P, EU:C:2013:625, 50. punkts).

40

Šajā gadījumā no Direktīvas 2007/23 preambulas 2. un 19. apsvēruma, kā arī no 1. panta 1. punkta izriet, ka tās galvenais mērķis ir atbrīvoties no kopienu tirdzniecības šķēršļiem, kas izriet no dalībvalstu to normatīvo un administratīvo normu atšķirībām, kurās regulēta tajās definēto pirotehnisko izstrādājumu laišana tirgū, un tātad nodrošināt minēto izstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū, nodrošinot augstu cilvēku veselības aizsardzības un sabiedrības drošības, kā arī patērētāju un profesionālo lietotāju drošības līmeni.

41

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar “Jauno pieeju tehniskai saskaņošanai un standartizācijai”, uz kuru ir atsauces Direktīvas 2007/23 preambulas 8., 16. un 20. apsvērumā, tajā ir precizētas galvenās drošības prasības, kurām ir jāatbilst pirotehniskajiem izstrādājumiem, kas tiek īstenotas ar saskaņotajām normām un valsts transpozīcijas normām (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 16. oktobris, Komisija/Vācija, C‑100/13, nav publicēts, EU:C:2014:2293, 51. punkts).

42

Lai tos laistu tirgū, piemērojot šīs direktīvas 5. panta 1. punktu un 8. panta 3. punktu, interpretētus tās preambulas 16. un 19. apsvēruma gaismā, dalībvalstis uzņemas pildīt minētās direktīvas I pielikumā norādītās būtiskās prasības attiecībā uz pirotehniskajiem izstrādājumiem ar CE marķējumu.

43

Turklāt atbilstoši Direktīvas 2007/23 6. panta 1. punktam dalībvalstis nevar aizliegt, ierobežot vai kavēt pirotehnisku izstrādājumu tirdzniecību visā Savienībā, ja vien to noteiktie pasākumi nav minētās direktīvas 6. panta 2. punktā paredzētie izņēmumi vai tirgus uzraudzība, kas paredzēta šīs pašas direktīvas 14. panta 6. punktā.

44

No minētā izriet, ka pirotehniskiem izstrādājumiem ar CE marķējumu, kas apliecina to atbilstību būtiskām Direktīvas 2007/23 prasībām, būtībā ir jābūt apritē visā Savienībā bez šķēršļiem vai ierobežojumiem, sākot no to pirmreizējās piedāvāšanas dalībvalsts tirgū, ievērojot pasākumus, kas dalībvalstīm ir jāveic sabiedrības drošības vai drošuma, vai sabiedriskās kārtības, vai vides aizsardzības apsvērumu dēļ, piemērojot minētās direktīvas 6. panta 2. punktu vai pagaidām – atbilstoši tirgus uzraudzībai –, piemērojot šīs pašas direktīvas 14. panta 6. punktu un ievērojot tās 16. panta normas.

45

Tādējādi – pretēji tam, ko apgalvo Vācijas Federatīvā Republika, – Direktīvas 2007/23 6. panta 1. punkts nevar tikt interpretēts kā tāds, kurā ir garantēta tikai šīs direktīvas prasībām atbilstošu pirotehnisko izstrādājumu pirmreizējā piedāvāšana tirgū, neraugoties uz tās 2. panta 2. punktā sniegto definīciju.

46

Jebkuras citas interpretācijas gadījumā zustu jēga visiem ar Direktīvu 2007/23 ieviestajiem pasākumiem gan attiecībā uz to būtisko prasību definīciju, kam ir jāatbilst pirotehniskajiem izstrādājumiem, gan dažādajām kontrolēm, kuras dalībvalstīm ir jāparedz attiecībā uz minētajiem izstrādājumiem kā pirms, tā pēc to pirmās laišanas tirgū, kontrolējot to atbilstību, CE marķējumu un tirgus uzraudzību.

47

Šādu interpretāciju turklāt apstiprina Direktīvas 2007/23 rašanās. Pēdējā minētajā precīzi ir atspoguļoti dažādi principi un noteikumi, kas regulē “jauno pieeju tehniskai saskaņošanai un standartizācijai”, ko Komisija ir atgādinājusi savā 2003. gada 7. maija paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam COM(2003) 240, galīgā redakcija, ar nosaukumu “Jaunās pieejas direktīvu īstenošanas uzlabošana”.

48

Ņemot vērā iepriekš veikto analīzi, ir jāpārbauda strīdīgās uzrādīšanas procedūras un pilnvaru grozīt strīdīgās lietošanas instrukcijas atbilstība Direktīvai 2007/23.

49

Jākonstatē, ka atbilstoši SprengV 6. panta 4. punktam pirotehnisku izstrādājumu lietošana Vācijā ir pakļauta nosacījumam, ka ražotājs vai importētājs tos ir iepriekš uzrādījis BAM ar to lietošanas instrukcijām un tie ir saņēmuši identifikācijas numuru, kam ir jābūt norādītam uz minētajām instrukcijām.

50

Tādējādi ar šo tiesību normu pirotehnisku izstrādājumu piekļuve Vācijas tirgum tiek pakļauta formalitātēm, kas, pirmkārt, tiek pievienotas dažādajām Direktīvā 2007/23 noteiktajām prasībām, it īpaši atbilstības novērtēšanas procedūrai, kurai minētie izstrādājumi ir obligāti jāpakļauj, lai tos laistu tirgū, un, otrkārt, par to var tikt iekasēta kancelejas nodeva.

51

Tātad tā ir Direktīvas 2007/23 6. panta 1. punktā garantētās pirotehnisko izstrādājumu brīvas aprites šķērslis.

52

Neko nemaina tas, ka minētās formalitātes bez atšķirības ir jāpiemēro vietējiem un importētiem izstrādājumiem, ka ar tām netiek atkārtota Direktīvas 2007/23 9. pantā paredzētā atbilstības novērtēšanas procedūra vai ka tās nav nozīmīgs administratīvs vai finansiāls apgrūtinājums ražotājiem vai importētājiem.

53

Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pasākums, kas var ietekmēt importu, ir jākvalificē kā brīvas preču aprites šķērslis pat tad, ja šis šķērslis ir nenozīmīgs (šajā ziņā skat. spriedumu, 2004. gada 14. decembris, Radlberger Getränkegesellschaft un S. Spitz, C‑309/02, EU:C:2004:799, 68. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

54

Lai konstatētu apgalvoto pienākumu neizpildi, pietiek jau ar to, ka strīdīgā uzrādīšanas procedūra ir piemērojama visiem pirotehniskajiem izstrādājumiem, kas tiek piedāvāti dalībvalsts tirgū atbilstoši Direktīvas 2007/23 prasībām, precizējot, ka Vācijas Federatīvā Republika turklāt nav norādījusi šīs direktīvas 6. panta 2. punktā paredzēto pamatojumu, kas saistīts ar sabiedrības drošību vai drošumu, vai sabiedrisko kārtību, vai vides aizsardzību.

55

Vācijas Federatīvā Republika tomēr apgalvo, ka strīdīgā uzrādīšanas procedūra ir tirgus un lietotāja uzraudzības sagatavošanas pasākums, kas katrā ziņā atbilst Direktīvas 2007/23 14. pantā noteiktajiem principiem.

56

Tomēr šis arguments nevar tikt atzīts par pareizu.

57

Protams, Direktīvas 2007/23 14. panta 6. punktā ir paredzēta iespēja dalībvalstij veikt pagaidu pasākumus, lai izņemtu no tirgus pirotehnisko izstrādājumu, kas atbilst šīs direktīvas prasībām, tas ir, kam ir CE marķējums, kā arī EK atbilstības deklarācija un kas tiek izmantots saskaņā ar paredzēto nolūku, aizliegt tā laišanu tirgū vai arī ierobežot brīvu apriti, ja šis izstrādājums var apdraudēt cilvēku veselību un drošību.

58

Tomēr, kā ģenerāladvokāts norāda savu secinājumu 63. punktā, tirgus uzraudzība, kas ir jāorganizē un jāīsteno dalībvalstīm, saskaņā ar Direktīvas 2007/23 14. panta 4. punktu ir balstīta uz izstrādājumu ar CE marķējumu atbilstības prezumpciju un tātad nevar attaisnot visu Vācijā pārdoto pirotehnisko izstrādājumu sistemātisku kontroli, kā tas notiek atbilstoši strīdīgajai uzrādīšanas procedūrai.

59

Katrā ziņā dalībvalstij, kas vēlas noteikt šādu pasākumu, vispirms par to ir jāinformē Komisija atbilstoši Direktīvas 2007/23 14. panta 6. punkta pēdējam teikumam un tikai Komisijai atbilstoši šīs direktīvas 16. panta 1. punktam ir tiesības lemt, vai šis pasākums ir vai nav pamatots. Strīdīgā uzrādīšanas procedūra neparedz nekādu Komisijas informēšanu, un tā bez pēdējās minētās iepriekšējās atļaujas ir obligāta visiem ražotājiem un importētājiem, kas vēlas laist savus pirotehniskos izstrādājumus tirgū Vācijā.

60

No iepriekš veiktās analīzes izriet, ka, papildus Direktīvas 2007/23 prasībām un neraugoties uz pirotehnisko izstrādājumu atbilstības iepriekšēju novērtēšanu, paredzot, ka tiem pirms laišanas tirgū ir jāpiemēro strīdīgā uzrādīšanas procedūra, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti šīs direktīvas 6. panta 1. punktā.

61

Jākonstatē, ka SprengV 6. panta 4. punktā ir paredzēts, ka, lai novērstu darbinieku un trešo personu dzīvības un veselības apdraudējumu, kā arī īpašuma apdraudējumu, BAM var grozīt ražotāja sagatavotās lietošanas instrukcijas, iekļaujot tajās ierobežojumus vai papildinājumus, un tostarp to var izdarīt arī vēlāk.

62

Pilnvaras grozīt strīdīgās lietošanas instrukcijas, kas ietilpst strīdīgajā uzrādīšanas procedūrā, nozīmē, ka tādu pirotehnisko izstrādājumu piekļuve Vācijas tirgum, kuri ir laisti tirgū citā dalībvalstī, kas nav Vācijas Federatīvā Republika, ir pakļauta sistemātiskai to lietošanas instrukciju kontrolei, kas ir pievienota Direktīvā 2007/23 paredzētajā atbilstības novērtēšanas procedūrā veiktajām kontrolēm.

63

Kā ģenerāladvokāts norāda savu secinājumu 74. punktā, Direktīvas 2007/23 I pielikuma 3. punkta h) apakšpunktā ir paredzēts, ka ir jāpārbauda katra pirotehniskā izstrādājuma instrukcijas un, ja nepieciešams, marķējums attiecībā uz drošu apiešanos, glabāšanu, izmantošanu, tostarp drošības attālumiem, un iznīcināšanu saņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai oficiālajās valodās.

64

Tādējādi BAM piešķirtās pilnvaras ir Direktīvas 2007/23 6. panta 1. punktā garantētās pirotehnisko izstrādājumu brīvas aprites šķērslis.

65

No iepriekš izdarītās analīzes izriet, ka, papildus Direktīvas 2007/23 prasībām un neraugoties uz pirotehnisko izstrādājumu atbilstības iepriekšēju novērtēšanu, paredzot, ka BAM ir tiesības grozīt strīdīgās lietošanas instrukcijas, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti šīs direktīvas 6. panta 1. punktā.

66

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā pēdējai minētajai šis spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: