1

Ar savu prasības pieteikumu Eiropas Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka, atsakoties piešķirt Ziemassvētku piemaksu, kas paredzēta Likumā Nr. 592/2006 par Ziemassvētku piemaksas piešķiršanu atsevišķiem pensiju saņēmējiem, un ar kuru tiek papildināti vairāki likumi, ar pēdējiem grozījumiem (turpmāk tekstā – “Likums Nr. 592/2006”), personām, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis Slovākijas Republikā, Slovākijas Republika nav izpildījusi LESD 45. un 48. pantā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 1. lpp., un labojums – OV L 200, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 988/2009 (OV L 284, 43. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 883/2004”), 7. pantā paredzētos pienākumus.

2

Regulas Nr. 883/2004 preambulas 16. apsvērumā ir noteikts:

“Kopienā principā nav pamata sociālās nodrošināšanas tiesības padarīt atkarīgas no attiecīgās personas dzīvesvietas; tomēr konkrētos gadījumos, jo īpaši attiecībā uz īpašiem pabalstiem, kas ir saistīti ar attiecīgās personas ekonomisko un sociālo vidi, dzīvesvietu var ņemt vērā.”

3

Šīs pašas regulas preambulas 37. apsvērumā ir noteikts:

“Kā Tiesa vairākkārt norādījusi, noteikumi par izņēmumiem no sociālās nodrošināšanas maksājumu “eksportējamības” principa ir precīzi jāinterpretē. Tas nozīmē, ka tie var attiekties tikai uz pabalstiem, kuri atbilst noteiktajiem nosacījumiem. Tātad šās regulas III sadaļas 9. nodaļu var piemērot tikai pabalstiem, kas ir gan īpaši, gan no iemaksām neatkarīgi un kas uzskaitīti šās regulas X pielikumā”

4

Regulas Nr. 883/2004 1. panta w) punktā ir noteikts:

“Šajā regulā:

[..]

5

Minētās regulas 3. pantā “Jomas, uz kurām attiecas šī regula” ir paredzēts:

“1.   Šī regula attiecas uz visiem tiesību aktiem, kuri skar šādas sociālā nodrošinājuma jomas:

[..]

[..]

2.   Ja XI pielikumā nav noteikts citādi, šī regula attiecas uz vispārīgām un īpašām sociālās nodrošināšanas shēmām neatkarīgi no tā, vai tās ir balstītas uz iemaksām vai n[ē], un shēmām, kas saistītas ar darba devēja vai kuģa īpašnieka pienākumiem.

3.   Šī regula attiecas arī uz īpašiem naudas pabalstiem, kas nav balstīti uz iemaksām un uz kuriem attiecas 70. pants.

[..]

5.   Šo regulu nepiemēro:

[..].”

6

Saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 7. pantu “Noteikumu par dzīvesvietu nepiemērošana”:

“Ja šajā regulā nav noteikts citādi, naudas pabalstus, ko izmaksā saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem vai saskaņā ar šo regulu, nesamazina, nemaina, neatliek, neatceļ un nekonfiscē tādēļ, ka pabalsta saņēmējs vai viņa ģimenes locekļi dzīvo dalībvalstī, kas nav tā, kurā atrodas par pabalstu piešķiršanu atbildīgā iestāde.”

7

Likuma Nr. 592/2006 1. pantā ir paredzēts:

“1)   Ja vien šajā likumā nav noteikts citādi, vecuma pensijas, priekšlaicīgas vecuma pensijas, invaliditātes pensijas, sociālās pensijas, atraitņa/atraitnes vai bāreņa pensijas saņēmējiem saskaņā ar speciālo tiesisko regulējumu, kuriem ir tiesības saņemt minēto pensiju attiecīgā kalendārā gada decembrī un kuri pastāvīgi uzturas Slovākijas Republikas teritorijā, Sociālā nodrošinājuma birojs izmaksā Ziemassvētku piemaksu, kas ir uzskatāma par valsts sociālo palīdzību, ja kalendārā gada decembrī izmaksātās pensijas summa nepārsniedz 60 % no vidējās mēnešalgas Slovākijas Republikā atbilstoši Valsts Statistikas biroja sniegtajiem datiem par kalendāro gadu pirms Ziemassvētku piemaksas izmaksāšanas.

2)   Personas, kas saņem militārpersonu un policistu vecuma pensiju, militārpersonu un policistu invaliditātes pensiju, militārpersonu un policistu atraitņa/atraitnes pensiju vai militārpersonu un policistu bāreņu pensiju saskaņā ar speciālo tiesisko regulējumu, ja pensija sākotnēji ir klasificēta kā vecuma pensija, invaliditātes pensija, daļējas invaliditātes pensija, izdienas pensija, atraitņa/atraitnes vai bāreņa pensija, kas piešķirta saskaņā ar vispārējo tiesisko regulējumu sociālā nodrošinājuma jomā, kas bija piemērojams līdz 1998. gada 30. aprīlim, un kas ir kļuvuši par militārpersonu un policistu apdrošināšanas pabalstiem saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas ir spēkā kopš 1998. gada 1. maija, vai arī tiesisko regulējumu, kas bija piemērojams līdz 2002. gada 30. jūnijam, un kas ir kļuvuši par militārpersonu un policistu apdrošināšanas pabalstiem saskaņā ar speciālo tiesisko regulējumu, kā arī personas, kas saņem militārpersonu un policistu atraitņa/atraitnes pensiju vai militārpersonu vai policistu bāreņu pensiju, kas tiek izmaksāta pēc personas, kurai bija tiesības saņemt pārkvalificēto vecuma pensiju, pārkvalificēto invaliditātes pensiju, pārkvalificēto daļējas invaliditātes pensiju vai pārkvalificēto izdienas pensiju, nāves, ja tām ir tiesības saņemt minēto pensiju attiecīgā kalendārā gada decembrī un tās pastāvīgi uzturas Slovākijas Republikas teritorijā, saņem no Iekšlietu ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta, Tieslietu ministrijas, Izlūkošanas dienesta, Valsts Drošības dienesta, Satiksmes, pasta un telekomunikāciju ministrijas, Finanšu ministrijas un Militārā sociālā nodrošinājuma biroja (turpmāk tekstā – “iestādes”) Ziemassvētku piemaksu, kas ir uzskatāma par valsts sociālo palīdzību, ja kalendārā gada decembrī izmaksātās pensijas apmērs nepārsniedz saskaņā ar 1. punktu aprēķināto summu.

[..]

5)   Personas, kas saņem vecuma pensiju vai invaliditātes pensiju un vienlaicīgi saņem sociālo pensiju, 1. punktā minēto Ziemassvētku piemaksu saņem tikai vienu reizi, ja vecuma pensijas un sociālās pensijas vai invaliditātes pensijas un sociālās pensijas, kas izmaksātas kalendārā gada decembrī, kopējais apmērs nepārsniedz saskaņā ar 1. punktu aprēķināto summu. Personas, kas saņem 1.–3. punktā paredzēto vecuma pensiju, priekšlaicīgo vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, sociālo pensiju, militārpersonu un policistu vecuma pensiju vai militārpersonu un policistu invaliditātes pensiju un kas vienlaicīgi saņem atraitņa/atraitnes pensiju, bāreņa pensiju, militārpersonu un policistu atraitņa/atraitnes pensiju vai militārpersonu un policistu bāreņa pensiju, saņem Ziemassvētku piemaksu, ja kalendārā gada decembrī izmaksātās pensijas kopējais apmērs nepārsniedz saskaņā ar 1. punktu aprēķināto summu. Ja 1.–3. punktā minētās pensijas saņēmēji saņem vienlaicīgi pensiju no Sociālā nodrošinājuma dienesta un iestādēm un ja kalendārā gada decembrī izmaksātā šo pensiju summa nepārsniedz apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar 1. punktu, Ziemassvētku piemaksa tiek pievienota vislielākā apmēra pensijai.

[..]

8)   Ziemassvētku piemaksas apmērs

8

Likuma Nr. 592/2006 pielikumā ietvertajā formulā ir paredzēts, ka gadījumā, ja pensijas apmērs vai pensiju kopējais apmērs pārsniedz pilngadīgas personas iztikas minimumu, Ziemassvētku piemaksas apmērs pakāpeniski tiek samazināts.

9

Saņēmusi vairāku Slovākijas pensionāru sūdzības un šajā saistībā veikusi saraksti ar Slovākijas Republiku, Komisija 2012. gada 28. februārī šai dalībvalstij nosūtīja brīdinājuma vēstuli, norādot, ka Likumā Nr. 592/2006 paredzētā Ziemassvētku piemaksa ir jāuzskata par “pabalstu” Regulas Nr. 883/2004 izpratnē. Tādējādi saskaņā ar šīs regulas 7. pantu tās izmaksāšana nevar būt atkarīga no saņēmēja dzīvesvietas.

10

Slovākijas Republika uz brīdinājuma vēstuli atbildēja ar 2012. gada 17. aprīļa vēstuli, norādot, ka Ziemassvētku piemaksa ir īpašs valsts sociālais pabalsts, kam ir Regulas Nr. 883/2004 70. pantā norādīto īpašo no iemaksām neatkarīgo naudas pabalstu pazīmes, un tādējādi ar tiesībām, ar kurām tiek regulēta šīs Ziemassvētku piemaksas piešķiršana, netiek pārkāpta ne minētā regula, ne LESD 45. un 48. pants.

11

Tā kā Komisiju Slovākijas Republikas argumentācija nepārliecināja, tā 2012. gada 22. novembrī pieņēma argumentētu atzinumu, aicinot šo dalībvalsti veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai to izpildītu divu mēnešu laikā no tā saņemšanas dienas. Šajā atzinumā Komisija norādīja, ka Ziemassvētku piemaksa ir jāuzskata par “vecuma pabalstu” Regulas Nr. 883/2004 izpratnē, nevis par “īpašu naudas pabalstu, kas nav balstīts uz iemaksām” minētās regulas 70. panta 2. punkta izpratnē, un ka Slovākijas Republikai tādējādi šī summa ir jāizmaksā arī tiem saņēmējiem, kuri pastāvīgi nedzīvo Slovākijā.

12

Slovākijas Republika uz šo argumentēto atzinumu atbildēja ar 2013. gada 16. janvāra vēstuli, norādot, ka Ziemassvētku piemaksa ir uzskatāma par sociālās palīdzības pabalstu, kas neietilpst Regulas Nr. 883/2004 piemērošanas jomā.

13

Komisija, kuru Slovākijas Republikas argumenti nepārliecināja, nolēma celt šo prasību.

14

Slovākijas Republika gan savā iebildumu rakstā, gan atbildes rakstā uz repliku norāda, pirmkārt, ka, ciktāl Komisijas prasības pamatā ir apgalvojums, ka Ziemassvētku piemaksa ir “vecuma pabalsts” Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, tā var attiekties tikai uz atteikumu piešķirt minēto piemaksu tādu pensiju saņēmējiem, kas sedz risku, kurš nav saistīts ar ienākumu zaudēšanu vecuma dēļ, par kādām ir uzskatāma invaliditātes pensija, atraitņa/atraitnes pensija, bāreņa pensija vai sociālā pensija personām, kas pastāvīgi nedzīvo Slovākijā.

15

Tādējādi Slovākijas Republika uzskata, ka, ceļot prasību, Komisija tai pārmet tikai atteikumu piešķirt Ziemassvētku piemaksu vecuma pensijas, priekšlaicīgas vecuma pensijas vai militārpersonu un policijas vecuma pensijas saņēmējiem, kuri pastāvīgi nedzīvo Slovākijā.

16

Komisija šajā ziņā nav sniegusi apsvērumus.

17

Otrkārt, Slovākijas Republika norāda, ka prasība nav pieņemama, ciktāl tā attiecas uz apgalvoto LESD 45. un 48. panta pārkāpumu, ciktāl prasībā nav iekļauts pamatojums atbilstoši Tiesas Reglamenta 120. panta c) punktam saistībā ar apgalvoto minēto pantu pārkāpumu.

18

Šajā ziņā Komisija replikas rakstā norāda, ka LESD 45. un 48. pants, kā arī Regula Nr. 883/2004 veido vienotu, šim gadījumam atbilstošu juridisku ietvaru un, neizmaksājot Ziemassvētku piemaksu saņēmējiem, kuri nedzīvo tās teritorijā, Slovākijas Republika ir pārkāpusi gan Regulu Nr. 883/2004, gan LESD 48. pantā norādīto pabalstu eksportējamības principu un LESD 45. pantā noteikto personu brīvas pārvietošanās Savienībā principu.

19

Pirmkārt, ir jānorāda, ka, lai izvērtētu sekas, kas, ņemot vērā Ziemassvētku piemaksas saņēmēju loku, izriet no Komisijas apgalvojuma, ka Ziemassvētku piemaksa ir vecuma pabalsts, ir jāveic Ziemassvētku piemaksas kvalifikācija saskaņā ar Regulu Nr. 883/2004 un īpaši tās 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu atbilstoši Tiesas veiktajai interpretācijai.

20

Šāds izvērtējums ir uzskatāms par jautājumu pēc būtības un ir jāveic, izskatot prasības pamatotību.

21

Otrkārt, ir jāatgādina, ka no Tiesas Reglamenta 120. panta c) punkta un ar to saistītās judikatūras izriet, ka prasības pieteikumā ir jāietver strīda priekšmets, izvirzītie pamati un argumenti, kā arī kopsavilkums par minētajiem pamatiem un tie ir jānorāda pietiekami skaidri un precīzi, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un lai Tiesa varētu veikt pārbaudi. No tā izriet, ka galvenie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuriem ir balstīta prasība, prasības pieteikumā ir jānorāda loģiski un saprotami un ka prasības pieteikumā ietvertajiem prasījumiem ir jābūt formulētiem nepārprotami, lai izvairītos no tā, ka Tiesa lemj ultra petita vai arī nelemj par kādu iebildumu (šajā ziņā skat. spriedumus Komisija/Čehijas Republika, C‑343/08, EU:C:2010:14, 26. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī Komisija/Spānija, C‑360/11, EU:C:2013:17, 26. punkts).

22

Jākonstatē, ka, lai gan Komisija prasībā norāda, ka Regulas Nr. 883/2004 7. pants, kura pārkāpumā tiek vainota Slovākijas Republika, ir jāinterpretē LESD 48. panta gaismā, prasībā nav atbilstošas argumentācijas, kas pamatotu iebildumus saistībā ar apgalvoto LESD 45. un 48. panta pārkāpumu.

23

Šādos apstākļos iebildumi saistībā ar LESD 45. un 48. panta pārkāpumu ir jāuzskata par nepieņemamiem un Komisijas prasības pamatotība ir jāizvērtē tikai saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 7. pantu.

24

Komisija apgalvo, ka Ziemassvētku piemaksa ir “vecuma pabalsts” Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē un tādējādi ir jāizmaksā arī saņēmējiem, kuri pastāvīgi nedzīvo Slovākijā. Paredzot, ka šo piemaksu var saņemt tikai tie saņēmēji, kuri pastāvīgi dzīvo šajā dalībvalstī, Slovākijas Republika pārkāpjot Regulas Nr. 883/2004 7. pantu.

25

Komisija norāda, ka Ziemassvētku piemaksa atbilst abiem Tiesas judikatūrā noteiktajiem nosacījumiem, kas īpašu pabalstu ļauj uzskatīt par sociālās nodrošināšanas pabalstu, kurš ietilpst Regulas Nr. 883/2004 piemērošanas jomā.

26

Tādējādi, pirmkārt, Ziemassvētku piemaksa tiekot piešķirta saņēmējiem, neveicot individuālu un diskrecionāru personisko vajadzību vērtējumu, pamatojoties uz tiesiski noteiktu stāvokli. Faktiski Ziemassvētku piemaksa tiekot piešķirta visām personām, kas atbilst valsts tiesiskajā regulējumā paredzētajiem nosacījumiem, proti, tām ir jāsaņem kāds no likumā paredzēto pensiju veidiem un attiecībā uz pensijām, kas izmaksātas attiecīgā kalendārā gada decembrī, jāsaņem ienākumi, kuru apmērs nepārsniedz 60 % no vidējās mēnešalgas Slovākijā. Šie esot vispārēji un saistoši nosacījumi, un tie nepieļaujot Slovākijas iestādēm ne īstenot individuālu attieksmi, ne veikt diskrecionāru izvērtējumu.

27

Otrkārt, Ziemassvētku piemaksa attiecoties uz Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punktā norādīto risku kategorijām. Konkrētāk, šīs regulas 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā vecuma pabalsti esot norādīti kā tādi, kas ietilpst Regulas Nr. 883/2004 materiālās piemērošanas jomā. Tas atbilstot Likuma Nr. 592/2006 piemērošanas jomai, kurā ir paredzēts, ka Ziemassvētku piemaksa tiek izmaksāta vecuma pensijas vai priekšlaicīgas vecuma pensijas, invaliditātes pensijas, atraitņa/atraitnes vai bāreņa pensijas vai arī sociālās pensijas saņēmējiem.

28

Turklāt apstāklis, ka Ziemassvētku piemaksa pati par sevi neļauj segt saņēmēja pamatvajadzības, neesot pretrunā tam, ka tā tiekot kvalificēta kā “vecuma pabalsts”, jo tā izpaužoties kā “pensionāru ienākuma pieaugums” Regulas Nr. 883/2004 1. panta w) punkta izpratnē.

29

Ziemassvētku piemaksas mērķis esot palielināt pensijas saņēmēju ienākumus, kas apstiprinot to klasifikāciju par Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādīto vecuma pabalstu un par šīs regulas 7. pantā norādīto pabalstu.

30

Šajā ziņā neesot nozīmes tam, ka Ziemassvētku piemaksa netiek finansēta tāpat kā pati pensija, jo šāda prasība būtu pretrunā Regulas Nr. 883/2004 3. panta 2. punktam, ievērojami vājinātu minētās regulas lietderīgo iedarbību un neizrietot arī no sprieduma Noteboom (C‑101/04, EU:C:2005:51, 27. punkts), jo partikulas “turklāt” izmantošana, lai norādītu uz piemērotu attiecīgo pabalstu finansēšanas veidu, nozīmējot, ka šim elementam Tiesas argumentācijā nav bijusi ievērojama nozīme.

31

Apstāklis, ka spriedumā Noteboom (C‑101/04, EU:C:2005:51) runa esot bijusi par pabalstu, kas atkarīgs no iemaksām un kas izmaksājams visiem pensijas saņēmējiem, nemazina minētā sprieduma nozīmi šajā lietā. Tam, ka Ziemassvētku pabalsts tiek izmaksāts tikai noteiktam pensiju saņēmēju lokam, būtu nozīme tikai tad, ja piederība minētajam lokam būtu atkarīga no individuāla un diskrecionāra novērtējuma, tomēr tas tā nav, jo piemaksa tiek izmaksāta visām personām, kas atbilst likumā paredzētajiem nosacījumiem.

32

Tādējādi Ziemassvētku piemaksa kā vecuma pabalsts esot noteikta Regulas Nr. 883/2004 7. pantā. Šajā pantā, kurš ir jāinterpretē LESD 48. panta gaismā, dalībvalstīm ir likts uzraudzīt, lai pabalsti, kas ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, netiktu “samazināti, mainīti, atlikti, atcelti un konfiscēti tādēļ, ka pabalsta saņēmējs vai viņa ģimenes locekļi dzīvo dalībvalstī, kas nav tā, kurā atrodas par pabalstu piešķiršanu atbildīgā iestāde”. No minētā panta izrietot, ka izņēmumi no šī noteikuma ir jāparedz pašā minētajā regulā. Slovākijas Republika tādējādi nevarot atteikt izmaksāt Ziemassvētku piemaksu personām, kuras nedzīvo Slovākijā, jo šādu iespēju tai nesniedzot ne Regula Nr. 883/2004, ne kāda cita Savienības tiesību norma.

33

Visbeidzot, Komisija norāda, ka Ziemassvētku piemaksa nav uzskatāma par “īpašu naudas pabalstu, kas nav balstīts uz iemaksām” Regulas Nr. 883/2004 70. panta 2. punkta izpratnē, ciktāl runa ir par “pabalstu” šīs regulas 3. panta 1. punkta izpratnē.

34

Slovākijas Republika, tāpat kā Komisija, norāda, ka Ziemassvētku piemaksa nav “īpašs naudas pabalsts, kas nav balstīts uz iemaksām” Regulas Nr. 883/2004 3. panta 3. punkta un 70. panta izpratnē.

35

Tomēr pretēji Komisijas norādītajam šī dalībvalsts uzskata, ka Ziemassvētku piemaksa neietilpst Regulā Nr. 883/2004, jo tā atbilst nepieciešamajiem nosacījumiem, lai tā varētu tikt kvalificēta par “sociālās palīdzības pabalstu”, kas ir skaidri izslēgts no Regulas Nr. 883/2004 piemērošanas jomas.

36

Ziemassvētku piemaksas mērķis neesot tikai palielināt saņēmēja ienākumus, bet gan arī uzlabot sarežģīto to saņēmēju sociālo situāciju, kuriem ir zemi ienākumi, ievērojot diferenciāciju atkarībā no viņu ienākumiem. Šī piemaksa kā speciālais, nesistemātiskais sociālais pabalsts, kurš tiek finansēts no valsts budžeta resursiem, esot uzskatāma par visas sabiedrības solidaritātes žestu attiecībā pret saņēmēju grupu ar zemiem ienākumiem, lai tiem nodrošinātu minimālos ienākumus laikposmā, kurā viņi var personiski izjust savu zemo ienākumu ekonomisko un sociālo nastu.

37

Piešķirot un aprēķinot Ziemassvētku piemaksas apmēru, tiekot ņemta vērā saņēmēja personiskā situācija, jo piemaksa tiekot piešķirta tikai tiem pabalsta saņēmējiem, kuru pabalstu summa nepārsniedz 60 % no vidējās mēnešalgas Slovākijā, un tās apmērs progresīvi samazinoties, ja pabalstu summa pārsniedz šajā dalībvalstī noteikto ienākumu minimumu pilngadīgai fiziskai personai.

38

Ņemot vērā šīs piemaksas vienreizējo un nelielo apmēru, katra saņēmēja individuālās situācijas detalizētāka ņemšana vērā, arī saņēmēja īpašuma un citu ienākumu precīza apmēra noteikšana sociālajai apdrošināšanai, kas izmaksā Ziemassvētku piemaksu, radītu nesamērīgu administratīvo slogu.

39

Ziemassvētku piemaksas piešķiršana un apmērs neesot atkarīgi no saņēmēju nodarbinātības, apdrošināšanas vai iemaksu veikšanas laikposmiem. Ziemassvētku piemaksu finansējuma, kas nav atkarīgs no iemaksām, veidi, lai arī paši par sevi tie nav izšķiroši, nosakot, vai runa ir vai nav par sociālā nodrošinājuma pabalstu, tā kā tie ir paredzēti kopā ar piešķiršanas mērķi un nosacījumiem, apstiprinot, ka šai piemaksai ir sociālās palīdzības pabalsta raksturs.

40

Visbeidzot, Ziemassvētku piemaksa neatbilstot nevienam no abiem nosacījumiem, lai to varētu kvalificēt par Regulā Nr. 883/2004 ietilpstošu “sociālā nodrošinājuma pabalstu”, ciktāl saņēmējiem neesot nekādu juridisku tiesību uz šo piemaksu un ciktāl tā neesot saistīta ar Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punktā norādītajām riska kategorijām.

41

Attiecībā uz šo pēdējo punktu Slovākijas Republika norāda, ka Ziemassvētku piemaksa nav ne “vecuma pabalsts” Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, ne “pensija” kā tāda šīs regulas 1. panta w) punkta izpratnē. Ņemot vērā šīs piemaksas nelielo apmēru un vienreizējo raksturu, tās mērķis neesot nodrošināt pietiekamus līdzekļus iztikas vajadzību segšanai personām, kuras pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir atstājušas savu darbu.

42

Ziemassvētku piemaksa neatbilstot arī nevienam no citiem Regulas Nr. 883/2004 1. panta w) punktā minētajiem īpašajiem pabalstiem, kas ir jākvalificē kā “pensijas”, ne arī papildu pabalstiem, jo Ziemassvētku piemaksa netiek finansēta no iemaksām, to tieši sedz dalībvalsts veidā, kas ir pilnīgi neatkarīgs no apdrošināšanas iemaksu iekasēšanas par citiem sociālā nodrošinājuma biroja izmaksātiem pabalstiem.

43

Katrā ziņā aplūkotās piemaksas eksportējamības atteikums neesot patvaļīgs, bet gan izrietot no apstākļiem, kas saistīti ar īpašo Slovākijas situāciju. Šie apstākļi atspoguļojoties Ziemassvētku piemaksas piešķiršanas nosacījumos un tās apmēra aprēķinā, izmantojot vidējās algas un iztikas minimuma Slovākijā rādītājus. Šāda pabalsta eksportējamība būtu pilnīgi pretrunā tā saiknei ar iekšējo sociālo situāciju.

44

Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pienākumu neizpildes procedūras ietvaros Komisijai ir jāpierāda, ka pastāv apgalvotā pienākumu neizpilde. Tieši Komisijai ir jāiesniedz Tiesai informācija, kas vajadzīga, lai Tiesa varētu pārbaudīt, vai ir notikusi valsts pienākumu neizpilde, un Komisija nevar pamatoties ne uz kādiem pieņēmumiem (skat. it īpaši spriedumus Komisija/Nīderlande, 96/81, EU:C:1982:192, 6. punkts; Komisija/Spānija, C‑404/00, EU:C:2003:373, 26. punkts; Komisija/Itālija, C‑135/05, EU:C:2007:250, 26. punkts, un Komisija/Grieķija, C‑305/06, EU:C:2008:486, 41. punkts).

45

Šajā gadījumā, lai izvērtētu šīs prasības pamatotību, ir jānosaka, vai Ziemassvētku piemaksa ir uzskatāma par “sociālā nodrošinājuma pabalstu” Regulas Nr. 883/2004 izpratnē, kam piemērojams atbrīvojums no šīs regulas 7. pantā paredzētā noteikuma par dzīvesvietu.

46

Jāatgādina, ka atšķirība starp pabalstiem, uz kuriem attiecas Regulas Nr. 883/2004 piemērošanas joma, un pabalstiem, uz kuriem tā neattiecas, pamatojas galvenokārt uz katra pabalsta būtiskajām pazīmēm, it īpaši uz tā mērķiem un piešķiršanas nosacījumiem, nevis uz to, vai pabalsts valsts tiesību aktā ir vai nav kvalificēts par “sociālā nodrošinājuma pabalstu” (spriedums Molenaar, C‑160/96, EU:C:1998:84, 19. punkts).

47

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pabalsts var tikt uzskatīts par sociālā nodrošinājuma pabalstu, ja tas saņēmējiem tiek piešķirts, neievērojot individuālu un diskrecionāru personisko vajadzību izvērtējumu, pamatojoties uz likumā noteiktu situāciju, un ja tas attiecas uz riskiem, kas ir skaidri uzskaitīti Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punktā (it īpaši skat. spriedumu da Silva Martins, C‑388/09, EU:C:2011:439, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

48

No Ziemassvētku piemaksas piešķiršanas noteikumiem vispirms izriet, ka tā tiek piešķirta kādas no Likuma Nr. 592/2006 1. panta 1.un 2. punktā minētajām pensijām saņēmējiem, kuriem ir tiesības minēto pensiju saņemt attiecīgā kalendārā gada decembrī, kuri dzīvo Slovākijā un kuru ienākumi no likumā noteiktajām pensijām atsauces laikposmā nepārsniedz 60 % no vidējās mēnešalgas Slovākijā.

49

Turklāt Likuma Nr. 592/2006 1. panta 5. punktā ir paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem personas, kuras saņem vairākas šī 1. panta 1.–3. punktā minētās pensijas, var saņemt Ziemassvētku piemaksu.

50

Visbeidzot, Likuma Nr. 592/2006 1. panta 8. punktā, kā arī šī likuma pielikumā ir paredzēti piemaksas aprēķināšanas noteikumi.

51

No tā, ciktāl tas attiecas uz pirmo nosacījumu saistībā ar pabalsta piešķiršanu, neveicot individuālu un diskrecionāru personisko vajadzību vērtējumu, izriet, ka Ziemassvētku piemaksas piešķiršana ir atkarīga no Likuma Nr. 592/2006 1. pantā izsmeļoši uzskaitītajiem nosacījumiem un kompetentajām iestādēm saistībā ar šo piešķiršanu nav plašas rīcības brīvības.

52

Protams, Ziemassvētku piemaksas piešķiršana vai atteikšana un tās apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā saņēmēja ienākumus no pensijas. Tomēr ir runa par likumā noteiktu un objektīvu kritēriju, kas rada tiesības uz šo pabalstu, un kompetentā iestāde nevar ņemt vērā citus personiskos apstākļus. Ziemassvētku piemaksas piešķiršana tādējādi nav atkarīga no pieprasītāja individuālo vajadzību izvērtēšanas, kas ir sociālās palīdzības iezīme (šajā ziņā skat. spriedumus Hughes, C‑78/91, EU:C:1992:331, 17. punkts; Acciardi, C‑66/92, EU:C:1993:341, 15. punkts, un De Cuyper, C‑406/04, EU:C:2006:491, 23. punkts).

53

Attiecībā uz otro nosacījumu ir jāatgādina, ka Komisija uzskata, ka Ziemassvētku piemaksa ir jākvalificē par “vecuma pabalstu” Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē un tā izpaužas kā “pensionāru ienākuma pieaugums” šīs regulas 1. panta w) punkta izpratnē.

54

Saskaņā ar šī sprieduma 46. punktā minēto judikatūru, lai noteiktu, vai Ziemassvētku piemaksa var tikt kvalificēta par “vecuma pabalstu” Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, ir jāizvērtē šo piemaksu veidojošie elementi, it īpaši tās mērķis un piešķiršanas nosacījumi.

55

Šajā ziņā ir jānorāda, ka Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādītos vecuma pabalstus galvenokārt raksturo tas, ka to mērķis ir nodrošināt tādu personu iztikas līdzekļus, kuras, sasniedzot zināmu vecumu, atstāj darbu, un kurām vairs nav pienākuma būt pieejamiem nodarbinātībai (skat. spriedumu Valentini, 171/82, EU:C:1983:189, 14. punkts).

56

Turklāt Tiesa nosprieda, ka par “vecuma pabalstu” Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, kas izmaksāts kā papildu pabalsts, var tikt kvalificēts pabalsts, ko pārskaita tikai vecuma un/vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem, kuru finansēšanas avoti ir tie paši, kas vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijām, un kas papildina vecuma pensiju, atļaujot pensijas saņēmējiem sevi uzturēt, tiem nodrošinot papildu finansējumu, kas ļautu tiem doties atvaļinājumos (spriedums Noteboom, C‑101/04, EU:C:2005:51, 25.–29. punkts).

57

Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka Ziemassvētku piemaksa netiek maksāta tikai vecuma pensijas, priekšlaicīgas vecuma pensijas vai militārpersonu un policijas vecuma pensijas saņēmējiem, bet šo saņēmēju lokā ietilpst arī citu pensiju veidu saņēmēji, proti, invaliditātes pensijas, sociālās pensijas, atraitnes/atraitņa pensijas vai bāreņa pensijas saņēmēji.

58

Komisija nenorāda iemeslus, kuru dēļ, ņemot vērā tik plaši noteikto personisko piemērošanas jomu, tā uzskata, ka Ziemassvētku piemaksa ir jākvalificē par “vecuma pabalstu” Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē.

59

No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka Ziemassvētku piemaksas mērķis ir nodrošināt papildu finansējumu šo dažādo likumā noteikto pensiju saņēmējiem, kuru ienākumi nepārsniedz likumā noteikto slieksni.

60

Ciktāl Ziemassvētku piemaksa tiek izmaksāta vecuma pensijas vai pensiju, kas tiek pielīdzinātas vecuma pensijām, saņēmējiem, šīs piemaksas sekas ir tādas, ka tiek papildināti personu, kuras ir sasniegušas zināmu vecumu, iztikas līdzekļi. Tomēr nevar tikt uzskatīts, ka Ziemassvētku piemaksas mērķis būtu atkarīgs tikai no pensiju, kuras ar to vēlas papildināt, veida.

61

Pirmkārt, kā norāda Slovākijas Republika, papildu finansējuma, kas tiek izmaksāts Ziemassvētku piemaksas veidā, mērķis ir uzlabot sarežģīto to saņēmēju sociālo situāciju, kuriem ir zemi ienākumi, laikposmā, kurā viņi var personiski izjust savu zemo ienākumu ekonomisko un sociālo nastu. Otrkārt, pats Ziemassvētku piemaksas mērķis izriet arī no Likuma Nr. 592/2006 1. panta 5. punktā paredzētajiem noteikumiem saistībā ar šīs piemaksas izmaksu gadījumā, ja saņēmēji saņem vairākas pensijas. No šīs tiesību normas būtībā izriet, ka vairāku likumā noteikto pensiju saņēmēji Ziemassvētku piemaksu saņem tikai vienreiz un tikai tad, ja pensiju kopējais apmērs nepārsniedz noteikto slieksni.

62

Tādējādi ir jāuzskata, ka Komisija nav pierādījusi, ka Ziemassvētku piemaksu veidojošie elementi to ļautu kvalificēt par “vecuma pabalstu” Regulas Nr. 883/2004 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē.

63

Līdz ar to Komisijas prasība ir noraidāma.

64

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktu lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Slovākijas Republika ir prasījusi piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tai spriedums nav labvēlīgs, tad tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež: