1

Ar savu apelācijas sūdzību Bimbo SA (turpmāk tekstā – “Bimbo”) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu lietā T‑569/10 Bimbo/ITSB – Panrico (“BIMBO DOUGHNUTS”) (EU:T:2012:535, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru tā ir noraidījusi tā prasību, galvenokārt, grozīt vai, pakārtoti, atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 7. oktobra lēmumu (Lieta R 838/2009‑4), kas attiecas uz iebildumu procesu starp Panrico SA (turpmāk tekstā – “Panrico”) un Bimbo (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

2

Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) ir atcelta un aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.). Šī pēdējā regula ir stājusies spēkā 2009. gada 13. aprīlī.

3

Regulas Nr. 40/94 8. panta “Relatīvs atteikuma pamatojums [pamats]” 1. punktā bija noteikts:

“Ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē:

[..]

4

Tiesvedības priekšvēsture pārsūdzētā sprieduma 1.–14. punktā īsumā ir izklāstīta šādi:

5

Bimbo iesniedza prasību, lūdzot, galvenokārt, grozīt apstrīdēto lēmumu vai, pakārtoti, to atcelt.

6

Savas prasības atcelt apstrīdēto lēmumu pamatojumam Bimbo izvirzīja divus pamatus, no kuriem pirmais attiecās uz Regulas Nr. 207/2009 75. un 76. panta pārkāpumu, bet otrais – uz šīs regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

7

Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa par nepieņemamu atzina prasību grozīt apstrīdēto lēmumu un noraidīja pamatus, kuros bija lūgts atcelt šo lēmumu.

8

Bimbo lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu un apstrīdēto lēmumu, kā arī piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

9

ITSB lūdz Tiesu apelācijas sūdzību noraidīt un piespriest Bimbo atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

10

Panrico lūdz Tiesu tās atbildes rakstu atzīt par pieņemamu un pamatotu, apstiprināt pārsūdzēto spriedumu un piespriest Bimbo atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

11

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Bimbo izvirza tikai vienu pamatu, kas ir sadalīts divās daļās un attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

12

Tā kā šajā gadījumā pieteikums reģistrēt strīdīgo Kopienas preču zīmi tika iesniegts 2006. gada 25. maijā un šis datums ir noteicošs, lai identificētu piemērojamās materiālās tiesības (šajā ziņā skat. rīkojumus Shah/Three‑N‑Products Private, C‑14/12/ P, EU:C:2013:349, 2. punkts, un DMK/ITSB, C‑346/12 P, EU:C:2013:397, 2. punkts), šo strīdu reglamentē, pirmkārt, Regulas Nr. 207/2009 procesuālie noteikumi un, otrkārt, Regulas Nr. 40/94 materiālo tiesību normas.

13

Vispirms Bimbo apgalvo, ka ar pārsūdzētā sprieduma 97. punktā ietverto argumentāciju Vispārējā tiesa ir sajaukusi jēdzienus “atšķirtspēja”, kā arī “elements, kam nav nekādas nozīmes”, no vienas puses, un “autonoma un atšķirīga vieta”, no otras puses. Tādējādi ne raksturīgo atšķirtspēju, ne saliktas preču zīmes elementa nozīmes pakāpi nedrīkstot sajaukt ar šī elementa atšķirīgo vietu šajā preču zīmē. Jēdziens “vieta” norādot, ka runa ir par jēdzienu, kas ir jānovērtē, ņemot vērā citu attiecīgo apzīmējumu veidojošo elementu īpašības.

14

Vispārējās tiesas argumentācija, kā uzskata Bimbo, nozīmējot, ka ikviena preču zīme, ko veido divi elementi, no kuriem viens ir preču zīme ar reputāciju un otrs – preču zīme, kam piemīt vidēja atšķirtspēja, bet kam nav īpašas nozīmes no attiecīgās sabiedrības viedokļa, tiks uzskatīta par tādu, kuru veido divi elementi, kam ir autonoma un atšķirīga vieta. Taču Tiesa esot uzskatījusi, ka parasti vidusmēra patērētājs preču zīmi uztver kā kopumu, un tikai atsevišķos gadījumos tā esot atzinusi, ka nevar tikt izslēgts, ka saliktas preču zīmes elements varētu saglabāt autonomu un atšķirīgu vietu attiecīgajā saliktajā apzīmējumā.

15

Tādā pašā nozīmē Tiesa sprieduma Becker/Harman International Industries (C‑51/09 P, EU:C:2010:368) 38. punktā esot apstiprinājusi, ka saliktā preču zīmē uzvārds katrā ziņā nesaglabā autonomu un atšķirīgu vietu tikai tādēļ vien, ka tas tiek uztverts kā uzvārds. Šādas vietas konstatējums varot tikt pamatots tikai ar izskatāmajā lietā nozīmīgo faktoru kopuma vērtējumu.

16

Visbeidzot, Bimbo norāda, ka tas uzskata, ka Vispārējās tiesas izmantotie jēdzieni “vienots veselums” un “loģiska vienība” neesot atrodami Tiesas judikatūrā. Kaut arī ar šiem jēdzieniem Vispārējā tiesa bija domājusi apzīmēt to, ka saliktā preču zīmē ir ietverti dažādi “autonomi” elementi, tas nenozīmējot, ka tie ieņem autonomu un atšķirīgu vietu.

17

ITSB un Panrico apstrīd Bimbo argumentācijas pamatotību. ITSB it īpaši apgalvo, ka vienīgā izvirzītā pamata pirmā daļa ir nepieņemama, jo no pārsūdzētā sprieduma 97. punkta izrietot, ka Vispārējā tiesa ir tikai pārbaudījusi konkrētu reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma nozīmi un ka tādējādi tā ir veikusi faktu vērtējumu.

18

Runājot par vienīgā izvirzītā pamata pirmās daļas pieņemamību, ir jānorāda, ka Bimbo pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir sajaukusi dažus tiesību jēdzienus, nav ievērojusi noteikumu, saskaņā ar kuru saliktas preču zīmes elementa autonoma un atšķirīga vieta var tikt konstatēta tikai izņēmuma kārtā, un ir izmantojusi terminoloģiju, kas nav izmantota judikatūrā attiecīgajā jomā. Līdz ar to pretēji tam, ko apgalvo ITSB, Bimbo ne vien lūdz Tiesai veikt jaunu faktu vērtējumu, bet pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā. No tā izriet, ka šī daļa ir pieņemama.

19

Runājot par lietas būtību, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēju Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē veido iespēja, ka sabiedrība varētu domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai, attiecīgā gadījumā, – no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem (skat. spriedumus ITSB/Shaker, C‑334/05 P, EU:C:2007:333, 33. punkts, un Nestlé/ITSB, C‑193/06 P, EU:C:2007:539, 32. punkts).

20

Tas, vai no sabiedrības viedokļa pastāv sajaukšanas iespēja, ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus (šajā ziņā skat. spriedumus SABEL, C‑251/95, EU:C:1997:528, 22. punkts; ITSB/Shaker, EU:C:2007:333, 34. punkts, un Nestlé/ITSB, EU:C:2007:539, 33. punkts).

21

Sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam saistībā ar attiecīgo preču zīmju vizuālu, fonētisku un jēdzienisku līdzību ir jābalstās uz attiecīgo preču zīmju radīto kopiespaidu, it īpaši ņemot vērā to ar atšķirtspēju apveltītos un dominējošos elementus. Minētās iespējas visaptverošajā vērtējumā noteicoša loma ir tam, kā preču zīmes uztver attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājs. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs preču zīmi parasti uztver kopumā, rūpīgi neaplūkodams tā dažādās nianses (šajā ziņā skat. spriedumus SABEL, EU:C:1997:528, 23. punkts; ITSB/Shaker, EU:C:2007:333, 35. punkts, un Nestlé/ITSB, EU:C:2007:539, 34. punkts).

22

Novērtējot divu preču zīmju līdzību, nevar ņemt vērā tikai vienu saliktas preču zīmes elementu un to salīdzināt ar otru preču zīmi. Tieši pretēji, salīdzinājums, pārbaudot attiecīgās preču zīmes, ir jāveic, katru no tām apskatot kopumā (spriedums ITSB/Shaker, EU:C:2007:333, 41. punkts).

23

Kopējā iespaidā, ko konkrētas sabiedrības daļas atmiņā rada kombinēta preču zīme, noteiktos apstākļos dominējošs var būt viens vai vairāki tās elementi. Tomēr tikai tad, ja visi citi preču zīmes elementi ir nebūtiski, līdzības vērtējumu var veikt, pamatojoties tikai uz dominējošo elementu (spriedumi ITSB/Shaker, EU:C:2007:333, 41. un 42. punkts, kā arī Nestlé/ITSB, EU:C:2007:539, 42. un 43. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

24

Šajā ziņā Tiesa ir precizējusi, ka nav izslēgts, ka agrāka preču zīme, ko trešā persona ir izmantojusi saliktā apzīmējumā, kurā ietilpst šīs trešās personas uzņēmuma nosaukums, saglabā autonomu un atšķirīgu vietu saliktā apzīmējumā. Tādējādi, lai konstatētu sajaukšanas iespēju, pietiek, ka autonomas un atšķirīgas vietas dēļ, ko ir saglabājusi agrākā preču zīme, sabiedrība ar šīs preču zīmes īpašnieku sasaista arī to preču vai pakalpojumu izcelsmi, uz kuriem attiecas saliktais apzīmējums (spriedums Medion, C‑120/04, EU:C:2005:594, 30. un 36. punkts, kā arī rīkojums Perfetti Van Melle/ITSB, C‑353/09 P, EU:C:2011:73, 36. punkts).

25

Taču salikta apzīmējuma elements nesaglabā šādu autonomu un atšķirīgu vietu, ja šis elements kopā ar vienu vai vairākiem citiem apzīmējuma elementiem kopumā veido vienu vienību, kam ir atšķirīga nozīme salīdzinājumā ar katra atsevišķā minētā elementa nozīmi (šajā ziņā skat. rīkojumu ecoblue/ITSB un Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, C‑23/09 P, EU:C:2010:35, 47. punkts; spriedumu Becker/Harman International Industries, EU:C:2010:368, 37. un 38. punkts, kā arī rīkojumu Perfetti Van Melle/ITSB, EU:C:2011:73, 36. un 37. punkts).

26

Šajā gadījumā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 79. un 81. punktā ir konstatējusi, ka, pat ja tiek pieņemts, ka elementam “bimbo” ir dominējoša vieta preču zīmē, kas ir pieteikta reģistrācijai, elements “doughnuts” nav nebūtisks šīs preču zīmes radītajā kopējā iespaidā un tādējādi tas ir jāņem vērā attiecīgo preču zīmju salīdzinājumā.

27

Minētā sprieduma 97. punktā Vispārējā tiesa ir precizējusi, ka, tā kā elementam “doughnuts” no attiecīgās sabiedrības viedokļa nav nekādas nozīmes, šis elements kopā ar citu apzīmējuma elementu kopumā neveido vienību, kam ir atšķirīga nozīme salīdzinājumā ar katra atsevišķā minētā elementa nozīmi. Tādējādi tā secināja, ka elements “doughnuts” saglabā autonomu un atšķirīgu vietu reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un tādējādi tas ir jāņem vērā sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā.

28

Pārsūdzētā sprieduma 100. punktā Vispārējā tiesa atzina, ka, ņemot vērā visus attiecīgās lietas atbilstošos faktorus, visaptverošais vērtējums apstiprina Apelāciju padomes secinājumu, ka sajaukšanas iespēja pastāv.

29

Tādējādi to, ka pastāv sajaukšanas iespēja, Vispārējā tiesa nav secinājusi tikai no konstatējuma, ka elementam “doughnuts” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ir autonoma un atšķirīga vieta, bet to ir secinājusi no visaptveroša vērtējuma, kuru veido dažādi pārbaudes posmi, kas izriet no šī sprieduma 19.–25. punktā atgādinātās judikatūras, un kurā tā ir ņēmusi vērā lietas atbilstošos faktorus. Tādējādi tā pareizi ir piemērojusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

30

Šo secinājumu neatspēko citi Bimbo norādītie argumenti.

31

Tā kā vispirms Bimbo pārmet Vispārējai tiesai, ka tā pārsūdzētā sprieduma 97. punktā ir izmantojusi jēdzienus “atšķirtspēja” un “elements, kam nav nekādas nozīmes”, pietiek norādīt, ka Vispārējā tiesa minētajā punktā tikai ir noraidījusi Bimbo apgalvojumus, kuru mērķis bija pierādīt, ka, tā kā elementam “doughnuts” nav atšķirtspējas, tas nav jāņem vērā sajaukšanas iespējas vērtējumā.

32

Tādējādi Vispārējā tiesa papildināja savu pārsūdzētā sprieduma 81. punktā ietverto vērtējumu, saskaņā ar kuru minētais elements nav nebūtisks reģistrācijai pieteiktās preču zīmes radītajā kopējā iespaidā un tādējādi tas ir jāņem vērā attiecīgo preču zīmju salīdzinājumā. Šādi rīkojoties, tā nekādā ziņā nav sajaukusi attiecīgos jēdzienus.

33

Pēc tam, tā kā Bimbo norāda, ka Vispārējā tiesa nav ievērojusi noteikumu, saskaņā ar kuru salikta apzīmējuma elementa autonomas un atšķirīgas vietas konstatācija ir izņēmums, kas ir pienācīgi jāpamato salīdzinājumā ar vispārējo noteikumu, saskaņā ar kuru patērētājs preču zīmi parasti uztver kā vienotu veselumu, ir jānorāda, ka pārbaude par to, vai salikta apzīmējuma elementam ir autonoma un atšķirīga vieta, ir vērsta uz to, lai noskaidrotu tos no minētajiem elementiem, ko uztvers attiecīgā sabiedrība.

34

Kā ģenerāladvokāts to ir norādījis savu secinājumu 25. un 26. punktā, katrā atsevišķā gadījumā, īpaši izmantojot apzīmējuma elementu un to relatīvās nozīmes attiecīgās sabiedrības uztverē analīzi, ir jānoskaidro reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma radītais kopējais iespaids minētās sabiedrības atmiņā un pēc tam, ņemot vērā šo kopējo iespaidu un visus attiecīgos lietas faktorus, ir jāveic sajaukšanas iespējas vērtējums.

35

Pirmkārt, to salikta apzīmējuma elementu noteikšana, kas sekmē šī apzīmējuma radīto kopējo iespaidu attiecīgās sabiedrības atmiņā, tiek veikta pirms attiecīgo apzīmējumu sajaukšanas iespējas visaptveroša novērtējuma. Šādam vērtējumam ir jābūt pamatotam ar attiecīgo preču zīmju radīto kopējo iespaidu, ņemot vērā, ka vidusmēra patērētājs parasti preču zīmi uztver kā vienotu veselumu un neveic tā dažādu detaļu pārbaudi, kā tas ir atgādināts šī sprieduma 21. punktā. Tādējādi ir jāuzskata, ka runa ir par izņēmumu, kas ir pienācīgi jāpamato salīdzinājumā ar šo vispārējo noteikumu.

36

Otrkārt, ir jāuzsver, ka katra apzīmējuma individuāls vērtējums, kāds ir prasīts Tiesas pastāvīgajā judikatūrā, ir jāveic atkarībā no īpašajiem lietas apstākļiem, un tādējādi to nevar uzskatīt par tādu, kas ir pakļauts vispārīgām prezumpcijām. Kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 24. punktā, īpaši no judikatūras, kas ir taisīta pēc sprieduma Medion (EU:C:2005:594), izriet, ka Tiesa minētajā spriedumā nav izdarījusi atkāpi no principiem, kuri reglamentē sajaukšanas iespējas vērtējumu.

37

Visbeidzot, runājot par šī sprieduma 16. punktā īsumā izklāstīto argumentāciju, ir jākonstatē, ka frāzes “vienots veselums” un “loģiska vienība”, ko Vispārējā tiesa ir izmantojusi pārsūdzētā sprieduma 97. punktā, atbilst frāzei “vienība, kam ir atšķirīga nozīme”, kuru Tiesa ir izmantojusi judikatūrā, par ko ir atgādināts šī sprieduma 25. punktā.

38

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka vērtējumā, ko ir veikusi Vispārējā tiesa, nav pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, uz kurām norāda Bimbo, un ka tādējādi vienīgā izvirzītā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

39

Vispirms Bimbo uzskata, ka Vispārējā tiesa secinājumu par sajaukšanas iespējas esamību ir pamatojusi ar prezumpciju, ka elementam “doughnuts” ir autonoma un atšķirīga vieta, neņemot vērā visus citus īpašos lietas faktorus.

40

Tādējādi Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi raksturo tās pirmais elements “bimbo”, kas ir preču zīme, kurai Spānijā attiecībā uz precēm, saistībā ar kurām tika pieteikta šīs preču zīmes reģistrācija, ir būtiska reputācija. Tā arī neesot norādījusi, ka agrākajai preču zīmei nav būtiskas vai īpašas atšķirtspējas un ka jēdziens “doghnuts” nav identiski atveidots reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē.

41

Pēc tam Bimbo norāda, ka preču zīmes ar reputāciju spēks, ko veido saliktas preču zīmes pirmais elements, parasti ļauj novērst, ka šīs pēdējās minētās preču zīmes radīto kopējo iespaidu attiecīgā sabiedrība uztvers kā tādu, kas attiecīgo preču izcelsmi piesaista agrākās preču zīmes īpašniekam vai ekonomiski saistītajiem uzņēmumiem.

42

Tādējādi, kā uzskata Bimbo, Vispārējai tiesai, lai tā varētu konstatēt attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespējas esamību, bija jāpamato iemesli, kuru dēļ reģistrācijai pieteiktā preču zīme izņēmuma kārtā šajā lietā, ņemot vērā kopējo iespaidu, ko tā atstāj uz attiecīgo sabiedrību, rada sajaukšanas iespēju.

43

Visbeidzot, Bimbo uzskata, ka, novērtējot sajaukšanas iespēju, Vispārējā tiesa nav pienācīgi ņēmusi vērā, ka pretēji izmantošanas veidiem tirdzniecības nozarē, uz ko attiecās lieta, kurā tika taisīts spriedums Medion (EU:C:2005:594), konditorejas izstrādājumu nozarē ir ļoti neparasti noslēgt komerciālus nolīgumus vai apvienoties preču piedāvāšanas nolūkā.

44

ITSB un Panrico apstrīd Bimbo argumentāciju.

45

Vispirms, kā ģenerāladvokāts to ir norādījis savu secinājumu 37.–42. punktā, ņemot vērā īpaši pārsūdzētā sprieduma 91.–100. punktā ietverto argumentāciju, Vispārējai tiesai nevar tikt pārmests, ka tā automātiski no konstatējuma, ka elementam “doughnuts” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ir autonoma un atšķirīga vieta, ir secinājusi, ka starp attiecīgajiem apzīmējumiem pastāv sajaukšanas iespēja.

46

No šiem punktiem izriet, ka Vispārējā tiesa ir veikusi visaptverošu sajaukšanas iespējas vērtējumu un ka tā šajā nolūkā ir ņēmusi vērā lietas īpašos faktorus. Turklāt šis vērtējums ir balstīts uz sīku visu Bimbo norādīto elementu pārbaudi pārsūdzētā sprieduma 52.–89. punktā un, it īpaši, uz šīs preču zīmes reputāciju. Argumentācija, ko šajā ziņā šī sabiedrība ir paudusi Tiesā, tādējādi ir balstīta uz nepareizu šī panta interpretāciju un šī iemesla dēļ ir jānoraida.

47

Turklāt, ņemot vērā šī sprieduma 33. un 34. punktā izdarītos secinājumus, argumentācija, kas īsumā ir izklāstīta šī sprieduma 41. un 42. punktā, ir balstīta uz nepareizu attiecīgās judikatūras interpretāciju un tādēļ ir jānoraida.

48

Visbeidzot, runājot par Bimbo argumentāciju, kas īsumā ir izklāstīta šī sprieduma 43. punktā, pietiek konstatēt, kā ITSB to pamatoti norāda, ka tā pirmoreiz ir izvirzīta Tiesā un ka tādējādi saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tā ir jānoraida kā nepieņemama.

49

No tā izriet, ka Bimbo izvirzītā vienīgā pamata otrā daļa ir jānoraida daļēji kā nepieņemama un daļēji kā nepamatota.

50

Līdz ar to vienīgais apelācijas sūdzības pamatojumam izvirzītais pamats ir jānoraida un apelācijas sūdzība ir jānoraida.

51

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši šī reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā 184. pantu, lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

52

Tā kā Bimbo spriedums nav labvēlīgs un ITSB, kā arī Panrico ir lūguši tam piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež: