—

“Parva Investitsionna Banka” AD vārdā – I. Dermendzhiev, advokat,

—

“UniKredit Bulbank” AD vārdā – M. Fezliyska, kā arī A. Kazini un L. K. Hampartsumyan,

—

“Siyk Faundeyshan” LLS vārdā – Z. Tomov, advokat,

—

“Ear Proparti Developmant – v nesastoyatelnost” AD vārdā – M. G. Nakova, advokat,

—

Sindik na “Ear Proparti Developmant – v nesastoyatelnost” AD vārdā – G. Y. Kolyovska,

—

“Aset Menidzhmant” EAD vārdā – D. Ianakiev, advokat,

—

“Ol Siyz Balgaria” OOD vārdā – V. Skochev, advokat,

—

“Silvar Biych” EAD vārdā – D. Ianakiev, advokat,

—

“Rudersdal” EOOD vārdā – V. Goshev, advokat,

—

“Kota Enerdzhi” EAD vārdā – M. Nikolova, advokat,

—

Eiropas Komisijas vārdā – S. Petrova un M. Wilderspin, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (OV L 399, 1. lpp.), interpretāciju.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp “Parva Investitsionna Banka” AD, “UniKredit Bulbank” AD un “Siyk Faundeyshan” LLS pret “Ear Proparti Developmant – v nesastoyatelnost” AD un Sindik na “Ear Proparti Developmant – v nesastoyatelnost” AD saistībā ar maksātnespējas procesu, kas ticis ierosināts pret sabiedrību “Ear Proparti Developmant – v nesastoyatelnost” AD.

3

Regulas Nr. 1896/2006 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir norādīts, ka tās mērķis ir “vienkāršot, paātrināt un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz neapstrīdētiem finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru”.

4

Šīs regulas 2. pantā “Darbības joma” ir paredzēts:

“1.   Šī regula attiecas uz pārrobežu civillietām un komerclietām neatkarīgi no tiesas iestādes vai tribunāla būtības. Tā neattiecas, konkrēti, uz nodokļu, muitas vai administratīvām lietām vai valsts atbildību, kas radusies no darbības vai bezdarbības, īstenojot valsts varu (“acta iure imperii”).

2.   Šo regulu nepiemēro:

[..]

[..].”

5

Minētās regulas 3. pantā ir sniegta pārrobežu lietu definīcija:

“1.   Šajā regulā pārrobežu lieta ir lieta, kurā vismaz vienai no pusēm ir domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta dalībvalstī, kas nav prasību saņēmušās tiesas atrašanās dalībvalsts.

2.   Domicilu nosaka saskaņā ar 59. un 60. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās [(OV 2001, L 12, 1. lpp.)].

3.   Atbilstīgais brīdis, lai noteiktu, vai attiecīgā lieta ir pārrobežu lieta, ir tad, kad saskaņā ar šo regulu iesniedz pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam.”

6

Šīs pašas regulas 21. panta “Izpilde” 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts:

“Neskarot šīs regulas noteikumus, izpildes procedūras reglamentē ar izpildes dalībvalsts tiesību aktiem.”

7

Regulas Nr. 1896/2006 26. pantā “Saistība ar valsts procesuālajiem tiesību aktiem” ir noteikts:

“Visus procesuālos jautājumus, kas nav konkrēti izklāstīti šajā regulā, reglamentē valsts tiesību akti.”

8

Konstitūcijas 5. panta 4. punktā ir noteikts:

“Konstitūcijā paredzētajā kārtībā ratificēti, pasludināti un Bulgārijas Republikā spēkā stājušies starptautiski līgumi ir daļa no valsts tiesību aktiem. Tiem ir prioritāte pār valsts tiesību normām, kuras tiem ir pretrunā.”

9

Komerclikuma (Targovski zakon, turpmāk tekstā – “TZ”) 717.n pantā ir noteikts:

“Pārdodot nekustamo īpašumu, ko parādnieks apgrūtinājis ar hipotēku, lai nodrošinātu citas saistības, maksātnespējas administrators paziņojumu par pārdošanu nosūta hipotekārajam kreditoram. Hipotekārajam kreditoram izmaksājamā summa glabājas pie maksātnespējas administratora un kreditoram tiek izmaksāta pēc prasījuma izpildu raksta uzrādīšanas.”

10

Civilprocesa likuma (Grazhdanski protsesualen kodeks, turpmāk tekstā – “GPK”) 417. pantā ir paredzēts:

“Pieteicējs var prasīt izdot izpildu rīkojumu, ja prasījums neatkarīgi no summas ir pamatots ar:

[..]”

11

Šī likuma 418. pantā ir noteikts:

“1.   Ja pieteikumā iesniegts 417. pantā paredzēts dokuments, ar kuru pamatots prasījums, kreditors var lūgt tiesu noteikt tā tūlītēju izpildi un izdot izpildu rakstu.

2.   Izpildu raksts tiek izdots pēc tam, kad tiesa pārbaudījusi dokumenta atbilstību formas prasībām un konstatējusi izpildāmu prasījumu pret parādnieku. Izdodot izpildu rakstu, tiesa veic attiecīgu atzīmi uz iesniegtā dokumenta un izpildu rīkojuma.

3.   Ja atbilstoši iesniegtajam dokumentam parāda piedziņa ir atkarīga no pretizpildījuma vai cita apstākļa iestāšanās, šāda pretizpildījuma izdarīšana vai cita apstākļa iestāšanās ir jāapliecina ar oficiālu vai ar parādnieka izdotu dokumentu.

4.   Par aktu, ar kuru pieteikums izdot izpildu rakstu ir noraidīts pilnībā vai kādā tā daļā, prasītājs var iesniegt blakus sūdzību vienas nedēļas laikā no tā paziņošanas dienas, neizsniedzot norakstu.

[..]”

12

Likuma par normatīvajiem aktiem (Zakon za normativnite aktove, turpmāk tekstā – “ZNA”) 46. pantā par normatīvo aktu interpretāciju ir noteikts:

“1.   Normatīvu tiesību aktu normas piemēro atbilstoši to tiešajai jēgai. Ja tās nav skaidras, tās interpretē atbilstoši citām tiesību normām, interpretētā akta mērķim un vispārējiem Bulgārijas tiesību principiem.

2.   Ja normatīvs tiesību akts ir nepilnīgs, attiecīgajā gadījumā piemēro analogas tiesību normas, ja tās atbilst akta mērķim. Ja šādu tiesību normu nav, tiesiskajām attiecībām piemēro vispārējos Bulgārijas tiesību principus [..].”

13

Maksātnespējas lietās kompetentā Okrazhen sad – Targovishte (Targovištes rajona tiesa) ar 2011. gada 30. maija lēmumu ierosināja maksātnespējas procesu pret “Ear Proparti Developmant – v nesastoyatelnost” AD un ar 2012. gada 15. jūnija lēmumu noteica maksātnespējas mantas apķīlāšanu un atsavināšanu.

14

Sindik na “Ear Proparti Developmant – v nesastoyatelnost” AD (maksātnespējas administrators maksātnespējas procesā pret “Ear Proparti Developmant – v nesastoyatelnost” AD) veica vairāku maksātnespējas mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu pārdošanu, kas bija ieķīlāti par labu “Parva Investitsionna Banka” AD (turpmāk tekstā – “Parva Investitsionna Banka”). Šīs hipotēkas tika noformētas, lai nodrošinātu kredītlīgumus, kas tika noslēgti starp Parva Investitsionna Banka un trešajām personām, proti, “Port Investmant Developmant – Balgaria 2” EAD un “Aset Menidzhmant” EAD.

15

Parva Investitsionna Banka rīcībā ir vairāki ārpustiesas izpildu raksti attiecībā uz prasījumiem, kas izriet no šiem hipotekārajiem kredītiem. Šī sabiedrība iesniedza pieteikumu atbilstoši TZ 717.n pantam, prasot nekavējoties izpildīt šo izpildu rakstu saskaņā ar GPK 417. un 418. pantu. Tā prasīja samaksāt naudas summu, par kādu tika pārdoti maksātnespējas mantā ietilpstošie nekustamie īpašumi. Tā kā šos prasījumus it īpaši apstrīdēja parādnieku sabiedrības, Sindik na “Ear Proparti Developmant – v nesastoyatelnost” AD vērsās iesniedzējtiesā ar pieteikumu tostarp lemt par TZ 717.n panta piemērošanas nosacījumiem gadījumā, kad tiek prasīta apstrīdētā prasījuma piedziņa no maksātnespējas mantas.

16

Iesniedzējtiesa uzskata, ka šāds pieteikums būtībā rada jautājumu, vai par tiesisku var uzskatīt tāda apstrīdēta prasījuma piedziņu, kas vērsta pret maksātnespējas mantu un kas tiek veikta TZ 717.n pantā paredzētajā kārtībā, kura tūlītēja izpilde ir atļauta saskaņā ar izpildu rakstu.

17

Šajā ziņā iesniedzējtiesa atsaucās uz Konstitutsionen sad (Konstitucionālā tiesa) 2012. gada 2. oktobra spriedumu (lieta Nr. 4/2012), ar kuru GPK 417. un 418. pants atzīti par Konstitūcijai atbilstošiem, kas tādējādi bankām ļauj, pamatojoties uz kontu izrakstiem, panākt tūlītēju izpildi. Konstitutsionen sad savu vērtējumu sniedza, ņemot vērā Regulu Nr. 1896/2006, jo šī regula ir daļa no valsts tiesību sistēmas un tā saskaņā ar Konstitūcijas 5. panta 4. punktu ir pārāka par valsts tiesību normām, kas ir pretrunā regulā paredzētajiem tiesību principiem un risinājumiem.

18

Iesniedzējtiesa uzskata, ka, izvērtējot valsts tiesisko regulējumu, ir atklāts tiesību robs, jo TZ 717.n pantā nav noregulēts gadījums, kad saskaņā ar šo pantu iesniegts pieteikums tiek apstrīdēts. Kā norāda iesniedzējtiesa, ja šāds tiesību robs ir atklāts, ZNA 46. panta 2. punktā tai ir noteikts pienākums, lemjot par iesniegto pieteikumu, ņemt vērā tiesību akta sistēmu un vispārējos tiesību principus. Lai arī Regula Nr. 1896/2006 attiecas tikai uz Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, tā, pēc iesniedzējtiesas domām, ir vienīgais tiesiskais regulējums, kura normatīvie risinājumi, ņemot vērā to mērķi, ir pietiekami tuvi iesniedzējtiesā izskatāmās lietas būtībai. Šajā regulā ir noteiktas atbilstošas tiesību normas un principi, lai atbildētu uz jautājumiem par kolīziju starp individuālu izpildes procesu un maksātnespējas procesu.

19

Saskaņā ar Konstitūcijas 5. panta 4. punktu šī regula veido daļu no valsts tiesību sistēmas. Tāpēc tas būtu jāņem vērā, interpretējot vispārējos tiesību principus un nosakot tiesību akta sistēmu.

20

Šādos apstākļos Okrazhen sad – Targovishte nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

21

Ar Regulu Nr. 1896/2006, kā noteikts tās 1. pantā, ir izveidota Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra pārrobežu lietās attiecībā uz neapstrīdētiem finanšu prasījumiem.

22

No lēmuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu izriet, ka pamatlieta attiecas nevis uz Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, kas ir noteikta Regulā Nr. 1896/2006, vai uz Eiropas maksājuma rīkojumu, kas ir izdots atbilstoši šai regulai, bet gan uz ārpustiesas dokumenta izpildi, kura tūlītēja izpilde tiek prasīta maksātnespējas procesa ietvaros, pamatojoties uz valsts tiesībām.

23

Tātad acīmredzami skaidrs, ka pamatlietā izskatāmā situācija neietilpst Regulas Nr. 1896/2006 piemērošanas jomā, kuras interpretāciju ir lūgusi iesniedzējtiesa.

24

No lēmuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu izriet, ka iesniedzējtiesa savos jautājumos lūdz interpretēt Regulu Nr. 1896/2006 tādēļ, lai aizpildītu tiesību robu, ko šī tiesa ir konstatējusi valsts tiesību aktos, kas ir piemērojami tādai situācijai kā pamatlietā, kura neietilpst šīs regulas piemērošanas jomā.

25

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas Reglamenta 94. panta c) punktu lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāietver to iemeslu izklāsts, kas likuši iesniedzējtiesai šaubīties par noteiktu Savienības tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību, kā arī saikne, ko tā konstatējusi starp šīm tiesību normām un pamatlietai piemērojamajiem valsts tiesību aktiem. Šajā izklāstā ir jāiekļauj arī Reglamenta 94. panta a) punktā prasīto nozīmīgo faktu kopsavilkums, kam ir jāļauj Tiesai pārbaudīt ne tikai lūguma pieņemamību, bet arī tās kompetenci atbildēt uz uzdoto jautājumu (spriedums Siragusa, C‑206/13, EU:C:2014:126, 19. punkts).

26

Turklāt atbildes sniegšana uz prejudiciālo jautājumu principā nav Tiesas kompetencē, ja ir acīmredzams, ka Savienības tiesību norma, ko Tiesai lūgts interpretēt, nav piemērojama (šajā ziņā skat. spriedumu Caixa d’Estalvis i Pensions de Barcelona, C‑139/12, EU:C:2014:174, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Tomēr tādā situācijā kā pamatlietā, kurā fakti neietilpst tādu Savienības tiesību piemērošanas jomā, kuru interpretācija tiek lūgta, Tiesai ir kompetence lemt par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, ja valsts tiesību normās ir atsauce uz minēto Savienības tiesību normu saturu, lai noteiktu attiecīgās dalībvalsts pilnībā iekšējā situācijā piemērojamās normas (it īpaši skat. spriedumus Poseidon Chartering, C‑3/04, EU:C:2006:176, 15. punkts; ETI u.c., C‑280/06, EU:C:2007:775, 22. un 26. punkts; Salahadin Abdulla u.c., C‑175/08, C‑176/08, C‑178/08 un C‑179/08, EU:C:2010:105, 48. punkts; Cicala, C‑482/10, EU:C:2011:868, 17. punkts; Nolan, C‑583/10, EU:C:2012:638, 45. punkts, kā arī Romeo, C‑313/12, EU:C:2013:718, 21. punkts).

28

Savienība ir konkrēti ieinteresēta tajā, lai – nolūkā novērst atšķirīgas interpretācijas nākotnē – no Savienības tiesībām pārņemtās normas vai jēdzieni tiktu interpretēti vienādi, ja valsts tiesību akti – risinājumiem, kas tiek sniegti situācijās, kurām nav piemērojams konkrētais Savienības tiesību akts, – ir saskaņoti ar šajā tiesību aktā izmantoto interpretāciju, lai nodrošinātu vienādu attieksmi iekšējās situācijās un Savienības tiesību reglamentētās situācijas, lai gan ir apstākļi, kuros no Savienības tiesībām pārņemtās normas vai jēdzieni ir jāpiemēro (it īpaši skat. spriedumus Salahadin Abdulla u.c., EU:C:2010:105, 48. punkts; SC Volksbank România, C‑602/10, EU:C:2012:443, 87. un 88. punkts; Nolan, EU:C:2012:638, 46. punkts; Allianz Hungária Biztosító u.c., C‑32/11, EU:C:2013:160, 20. un 21. punkts, kā arī Romeo, EU:C:2013:718, 22. punkts).

29

Šāds gadījums ir tad, kad ar valsts tiesībām šādām situācijām attiecīgās Savienības tiesību normas ir padarītas par tiešā un beznosacījumu veidā piemērojamām (spriedumi Cicala, EU:C:2011:868, 19. punkts; Nolan, EU:C:2012:638, 47. punkts, un Romeo, EU:C:2013:718, 23. punkts). Turpretī tas tā nav gadījumā, ja valsts tiesību normas valsts tiesai ļauj atkāpties no Savienības tiesību normām, kā tās ir interpretējusi Tiesa (šajā ziņā skat. spriedumus Kleinwort Benson, C‑346/93, EU:C:1995:85, 16. un 18. punkts, kā arī Romeo, EU:C:2013:718, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Šajā gadījumā iesniedzējtiesa atsaucas uz ZNA 46. panta 2. punktu kopsakarā ar Konstitūcijas 5. panta 4. punktu un paskaidro iemeslus, kādēļ, pēc tās domām, Regulas Nr. 1896/2006 noteikumu interpretācija tādā situācijā kā pamatlietā, kura neietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, ir vajadzīga iesniedzējtiesā izskatāmās lietas atrisināšanai. Šo iemeslu izklāsts neļauj Tiesai secināt, ka atbildes sniegšana uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu būtu tās kompetencē.

31

Konstitūcijas 5. panta 4. punktā ir noteikts, ka “Konstitūcijā paredzētajā kārtībā ratificēti, pasludināti un Bulgārijas Republikā spēkā stājušies starptautiski līgumi ir daļa no valsts tiesību aktiem [un] tiem ir prioritāte pār valsts tiesību normām, kuras tiem ir pretrunā”. Tātad šajā tiesību normā ir nevis atsauce uz Regulas Nr. 1896/2006 noteikumiem, par kuriem ir uzdoti prejudiciālie jautājumi, bet gan atbilstoši tās formulējumam tajā ir paredzēta norma par starptautisko un valsts tiesību hierarhiju.

32

Runājot par ZNA 46. panta 2. punktu, tajā ir vispārīga norāde uz “vispārējiem Bulgārijas tiesību principiem” un nav nekādas konkrētas norādes uz Regulas Nr. 1896/2006 noteikumiem, par kuriem uzdoti jautājumi. Lai gan iesniedzējtiesa norāda, ka minētā ZNA tiesību norma kopsakarā ar Konstitūcijas 5. panta 4. punktu norāda arī uz Savienības tiesībām, tā nekādā ziņā nav darījusi zināmu, ka šīs Bulgārijas tiesību normas patiešām norādītu uz minētās regulas noteikumiem tādu situāciju risināšanai, kas neietilpst tās piemērošanas jomā, lai tādējādi nodrošinātu vienādu attieksmi iekšējās situācijās un situācijās, uz kurām attiecas Savienības tiesības.

33

Runājot par Konstitutsionen sad lēmumu, kas ir minēts šī rīkojuma 17. punktā un uz kuru šajā kontekstā atsaucas iesniedzējtiesa, no rīkojuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu nemaz neizriet, ka minētajā lēmumā būtu skatīts jautājums, vai Konstitūcijas 5. panta 4. punkta un ZNA 46. panta 2. punkta noteikumi ietver norādi uz Savienības tiesībām, tādējādi cenšoties nodrošināt vienādu attieksmi.

34

Lai gan šajā pēdējā tiesību normā kopsakarā ar Konstitūcijas 5. panta 4. punktu ir vispārīgi norādīts uz vispārējiem tiesību principiem attiecībā uz tiesību roba aizpildīšanu, no šī rīkojuma neizriet, ka minētajās Bulgārijas tiesību normās tieši un bez nosacījuma būtu noteikta Regulas Nr. 1896/2006 noteikumu piemērojamība tādā situācijā, kas neietilpst minētās regulas, kuras interpretācija tiek lūgta, piemērošanas jomā. Drīzāk šķiet, ka šajās Bulgārijas tiesību normās ir vienīgi dotas tiesai pilnvaras pamatoties uz vispārējiem principiem un valsts tiesību normām, kā arī uz Savienības tiesībām, lai konstatēto tiesību robu aizpildītu judikatūras ceļā atbilstoši savam vērtējumam par tiesu praksi attiecībā uz šīm normām un principiem.

35

Šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka uzdotajos jautājumos minētie Regulas Nr. 1896/2006 noteikumi valsts tiesību aktos paši par sevi būtu atzīti par tieši un bez nosacījumiem piemērojamiem tādā situācijā kā pamatlietā, kura neietilpst šīs regulas piemērošanas jomā.

36

Līdz ar to, pamatojoties uz Reglamenta 53. panta 2. punktu, ir jākonstatē, ka atbildes sniegšana uz Okrazhen sad – Targovishte (Bulgārija) uzdotajiem jautājumiem acīmredzami nav Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

37

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nolemj:

Atbildes sniegšana uz Okrazhen sad – Targovishte (Bulgārija) uzdotajiem jautājumiem acīmredzami nav Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.