TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2014. gada 5. jūnijā ( *1 )

“Autortiesības — Informācijas sabiedrība — Direktīva 2001/29/EK — 5. panta 1. un 5. punkts — Reproducēšana — Izņēmumi un ierobežojumi — Interneta vietņu kopiju izveide uz ekrāna un datora cietā diska kešatmiņā interneta pārlūkošanas brīdī — Pagaidu reproducēšanas darbība — Īslaicīga vai papildu darbība — Tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa — Likumīga izmantošana — Patstāvīga ekonomiska nozīme”

Lieta C‑360/13

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2013. gada 24. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2013. gada 27. jūnijā, tiesvedībā

Public Relations Consultants Association Ltd

pret

Newspaper Licensing Agency Ltd e.a.

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen], tiesneši M. Safjans [M. Safjan], J. Malenovskis [J. Malenovský] (referents), A. Prehala [A. Prechal] un K. Jirimēe [K. Jürimäe],

ģenerāladvokāts M. Špunars [M. Szpunar],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

—	Public Relations Consultants Association Ltd vārdā – M. Hart, solicitor,

—	Newspaper Licensing Agency Ltd e.a. vārdā – S. Clark, solicitor,

—	Apvienotās Karalistes valdības vārdā – L. Christie, pārstāvis,

—	Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz M. Santoro, avvocato dello Stato,

—	Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

—	Eiropas Komisijas vārdā – J. Samnadda, pārstāve,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1	Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 5. panta 1. punkta interpretāciju.

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Public Relations Consultants Association Ltd (turpmāk tekstā – “PRCA”) un Newspaper Licensing Agency Ltd e.a. (turpmāk tekstā – “NLA”) jautājumā par pienākumu saņemt atļauju no autortiesību īpašniekiem, lai aplūkotu interneta vietnes, kas nozīmē, ka tiek izveidotas šo vietņu kopijas uz lietotāja datora ekrāna un šī datora cietā diska interneta kešatmiņā [cache].

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

Direktīvas 2001/29 preambulas 5., 9., 31. un 33. apsvēruma teksts ir šāds:

“(5)

Tehnoloģijai attīstoties, jaunrades, ražošanas un izmantošanas iespējas ir palielinājušās un kļuvušas daudzveidīgākas. Kaut arī nav vajadzīgas jaunas intelektuālā īpašuma aizsardzības koncepcijas, būtu jāpielāgo un jāpapildina esošie tiesību akti attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, lai tie pienācīgi atbilstu ekonomiskajam stāvoklim, piemēram, jauniem izmantošanas veidiem.

[..]

(9)	Autortiesību un blakustiesību saskaņošanas pamatā jābūt augstam aizsardzības līmenim, jo šīm tiesībām ir izšķiroša nozīme intelektuālajā jaunradē. [..]

[..]

(31)	Jāsaglabā taisnīgs līdzsvars starp dažādu kategoriju tiesību subjektu tiesībām un interesēm un dažādu kategoriju tiesību subjektu un aizsargātu tiesību objektu izmantotāju tiesībām un interesēm. [..]

[..]

(33)

Uz ekskluzīvajām reproducēšanas tiesībām būtu jāattiecina izņēmums, atļaujot veikt pagaidu reproducēšanu, kas ir īslaicīga vai papildu reproducēšana un kas ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa, un ko veic tikai, lai starpnieks tīklā varētu īstenot efektīvu pārsūtīšanu no vienas trešās personas citai trešai personai vai arī likumīgi izmantot darbu vai citu tiesību objektu. Attiecīgajām reproducēšanas darbībām pašām nevajadzētu būt ar atsevišķu ekonomisku vērtību. Ciktāl tās atbilst minētajiem nosacījumiem, šajā izņēmumā būtu jāiekļauj darbības, kas ļauj veikt pārlūkošanu un arī uzkrāšanu datoratmiņā [kopijas kešatmiņā], tajā skaitā darbības, kas ļauj efektīvi darboties pārsūtīšanas sistēmām, ar noteikumu, ka starpnieks nemaina informāciju un nepārkāpj nozarē plaši atzītas un lietotas tehnoloģijas likumīgu izmantošanu, lai iegūtu datus par informācijas izmantošanu. Izmantošanu uzskata par likumīgu, ja to atļauj tiesību subjekts vai neierobežo likums.”

Šīs direktīvas 2. panta a) punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis paredz ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt tiešu vai netiešu, īslaicīgu vai pastāvīgu reproducēšanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, pilnībā vai daļēji:

a)	autoriem – attiecībā uz viņu darbiem [..]”.

Šīs direktīvas 5. panta 1. un 5. punktā ir noteikts:

“1. Direktīvas 2. pantā minētajai pagaidu reproducēšanai, kas ir īslaicīga vai papildu reproducēšana un kas ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa, un kuras vienīgais mērķis ir atļaut:

a)	starpnieka veiktu pārsūtīšanu tīklā starp trešām personām; vai

b)	likumīgu izmantošanu

attiecībā uz darbu vai citu tiesību objektu, un kam nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes, 2. pantā paredzētās reproducēšanas tiesības nepiemēro.

[..]

5. Šī panta 1., 2., 3. un 4. punktā paredzētos izņēmumus un ierobežojumus piemēro tikai dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā ar darba vai cita tiesību objekta parasto izmantošanu un nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses.”

Apvienotās Karalistes tiesības

6	Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkts tika transponēts valsts tiesībās ar 1988. gada Autortiesību, dizainparaugu un patentu likuma (Copyright Designs and Patents Act 1988) 28.A pantu.

Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

PRCA ir organizācija, kurā ir apvienojušies sabiedrisko attiecību profesionāļi. Šie pēdējie var izmantot mēdiju uzraudzības pakalpojumus, ko piedāvā sabiedrību grupa Meltwater (turpmāk tekstā – “Meltwater”), kura viņu rīcībā tiešsaistē nodod ziņojumus par rakstu uzraudzību presē, kas publicēti internetā, šādus ziņojumus sastādot pēc klientu sniegtajiem atslēgvārdiem.

8	NLA ir Apvienotās Karalistes žurnālu redaktoru izveidota struktūrvienība, kas izsniedz kolektīvās licences saistībā ar žurnālu saturu.

9	NLA uzskata, ka Meltwater un tās klientiem esot jāsaņem atļauja no autortiesību īpašniekiem, lai tā attiecīgi varētu sniegt un saņemt mēdiju uzraudzības pakalpojumus.

10	Meltwater piekrita pieteikties interneta datu bāzes licencei. Tomēr PRCA turpināja apgalvot, ka mēdiju uzraudzības ziņojumu izsniegšanai Meltwater klientiem tiešsaistē licence nav vajadzīga.

11	Saņēmušas prasības pieteikumus, High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division un Court of Appeal (England & Wales) nosprieda, ka PRCA dalībniekiem bija jāsaņem licence vai NLA piekrišana Meltwater pakalpojumu saņemšanai.

12	PRCA par šo nolēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Supreme Court of the United Kingdom, tostarp apgalvojot, ka tās dalībniekiem nebija jāsaņem atļauja no tiesību īpašniekiem, jo tie esot tikai aplūkojuši uzraudzības ziņojumus Meltwater interneta vietnē.

NLA apgalvoja, ka šādai darbībai ir jāsaņem atļauja no tiesību īpašniekiem, ja interneta vietnes aplūkošanas rezultātā tiek saglabātas kopijas uz lietotāja datora ekrāna (turpmāk tekstā – “kopijas uz ekrāna”) un šī datora cietā diska interneta kešatmiņā (turpmāk tekstā – “kopijas kešatmiņā”). Šādas kopijas ir “reproducēšana” Direktīvas 2001/29 2. panta izpratnē, uz kuru neattiecas šīs direktīvas 5. panta 1. punktā paredzētais izņēmums.

Iesniedzējtiesa norāda, ka tajā izskatāmā tiesvedība ir par to, vai interneta lietotāji, kuri aplūko interneta vietnes uz sava datora, tās lejup nelādējot un neizdrukājot, rada kaitējumu autortiesībām ar to, ka tiek izveidotas kopijas uz ekrāna un kopijas kešatmiņā, ja vien tiem nav atļaujas no tiesību īpašnieka veikt šādas kopijas.

Šajā ziņā iesniedzējtiesa vispirms norāda, ka, tiklīdz kā interneta lietotājs aplūko interneta vietni savā datorā, to lejup nelādējot, tam nepieciešamiem tehnoloģiskiem procesiem ir jāizveido minētās kopijas. Šāda kopiju izveide ir interneta pārlūkošanas automātisks rezultāts, un tam nav nepieciešama cita veida personas iejaukšanās, bet tikai lēmums piekļūt attiecīgajai interneta vietnei. Kopijas uz ekrāna un kešatmiņā tiek uzglabātas tikai tik ilgi, kamēr turpinās parastie procesi, kas saistīti ar interneta izmantošanu. Turklāt esošo kopiju izdzēšanai nav nepieciešama cilvēka nekāda veida iejaukšanās. Protams, kešatmiņā izveidotās kopijas konkrētais lietotājs var speciāli izdzēst. Tomēr, ja viņš to nedara, tad kopijas parasti tiek aizvietotas ar citu saturu pēc konkrēta laika, kura ilgums atkarīgs no kešatmiņas ietilpības, kā arī no attiecīgā lietotāja interneta izmantošanas apmēra un laika.

Tālāk iesniedzējtiesa precizē, ka kopija uz ekrāna ir būtiska iesaistītās tehnoloģijas daļa, bez kuras interneta vietni nevar aplūkot, un tā paliek uz ekrāna tik ilgi, kamēr lietotājs atstāj attiecīgo interneta vietni. Interneta kešatmiņa ir pašreizējās interneta pārlūkošanas tehnoloģijas vispārēja iezīme, bez kuras internets nevarētu apstrādāt pašreizējos tiešsaistes datu plūsmas apmērus un nespētu atbilstoši darboties. Tādējādi kopiju izveide uz ekrāna un interneta kešatmiņā ir neaizstājama pareizai un efektīvai to tehnoloģisko procesu veikšanai, kas īstenojami interneta pārlūkošanas laikā.

Visbeidzot, šī tiesa uzsver, ka parasti, veicot interneta pārlūkošanu, lietotājs neveido attēla kopiju, ja vien viņš neizvēlas to lejuplādēt vai izdrukāt. Viņa mērķis ir apskatīt konkrētās interneta vietnes saturu. Uz ekrāna un interneta kešatmiņā saglabātās kopijas ir tikai nejaušas sekas tam, ka interneta vietnes aplūkošanai viņš izmantoja savu datoru.

Ņemot vērā šos apsvērumus, iesniedzējtiesa secināja, ka kopiju izveide uz ekrāna un kešatmiņā atbilst Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkta prasībām. Tomēr lūgums Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu būtu lietderīgs, lai garantētu vienveidīgu Savienības tiesību piemērošanu visā Eiropas Savienības teritorijā.

19	Šajā ziņā tā precizē, ka tā šaubās, vai minētās kopijas ir tikai pagaidu, īslaicīgas vai papildu un vai tās ir neatņemama un būtiska tehnoloģiska procesa daļa. Savukārt tā uzskata, ka šādas kopijas noteikti atbilst visiem citiem šīs direktīvas 5. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

Šādos apstākļos Supreme Court of the United Kingdom nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Apstākļos, kad:

—	galalietotājs apskata interneta vietni, neveicot lejuplādēšanu, drukāšanu vai citas darbības, lai izveidotu tās kopiju;

—	šīs interneta vietnes kopijas tiek automātiski izveidotas uz ekrāna un interneta kešatmiņā galalietotāja [datora] cietajā diskā;

—	šo kopiju izveidošana ir neaizstājama tehnoloģiskajiem procesiem, kas īstenojami pareizā un efektīvā interneta pārlūkošanas procesā;

—	kopija uz ekrāna paliek līdz brīdim, kad galalietotājs pamet attiecīgo tīmekļa vietni, tad tā tiek automātiski izdzēsta atbilstoši datora parastajai darbībai;

—	kopija kešatmiņā paliek līdz brīdim, kad to pārklāj cits materiāls, kad galalietotājs apskata citas interneta vietnes, tad tā tiek automātiski izdzēsta datora normālas darbības gaitā; un

—	kopijas netiek uzglabātas ilgāk, kā ilgst iepriekš [ceturtajā un piektajā ievilkumā] minētie parastie procesi, kas saistās ar interneta izmantošanu;

vai šādas kopijas ir pagaidu, īslaicīgas vai papildu un vai tās ir neatņemama un būtiska tehnoloģiska procesa daļa Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 1. punkta izpratnē?”

Par prejudiciālo jautājumu

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2001/29 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka kopijas uz ekrāna un kopijas kešatmiņā, ko izveido galalietotājs interneta vietnes aplūkošanas laikā, atbilst nosacījumam, ka kopijām jābūt pagaidu, īslaicīgām vai papildu un tām jābūt neatņemamai un būtiskai tehnoloģiska procesa daļai, un līdz ar to – vai šīs kopijas var izveidot bez autortiesību īpašnieku atļaujas.

Ievada apsvērumi

Atbilstoši Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktam uz reproducēšanas darbību neattiecas šīs direktīvas 2. pantā minētās reproducēšanas tiesības, ar nosacījumu:

—	ka tā ir pagaidu;

—	ka tā ir īslaicīga vai papildu;

—	ka tā ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa;

—	ka šī procesa vienīgais mērķis ir atļaut starpnieka veiktu pārsūtīšanu tīklā starp trešajām personām vai likumīgu izmantošanu attiecībā uz darbu vai citu aizsargātu objektu un

—	ka minētajai darbībai nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes.

Saskaņā ar Tiesas judikatūru iepriekš uzskaitītie nosacījumi jāinterpretē šauri, jo Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punkts ir atkāpe no vispārējā ar šo direktīvu noteiktā principa, proti, prasības pēc autortiesību īpašnieka atļaujas ikvienai aizsargāta darba reproducēšanai (spriedumi Infopaq International, C‑5/08, EU:C:2009:465, 56. un 57. punkts, kā arī Football Association Premier League u.c., C‑403/08 un C‑429/08, EU:C:2011:631, 162. punkts).

To ņemot vērā, no šīs pašas judikatūras izriet, ka šajā normā paredzētajam izņēmumam ir jāpadara iespējama un jānodrošina jauno tehnoloģiju attīstība un darbība, kā arī jāsaglabā taisnīgs līdzsvars starp tiesību īpašnieku un aizsargāto darbu lietotāju, kuri vēlas izmantot šīs jaunās tehnoloģijas, tiesībām un interesēm (skat. spriedumu Football Association Premier League u.c., EU:C:2011:631, 164. punkts).

Par Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzēto nosacījumu ievērošanu

25	Iesniedzējtiesa ir norādījusi, ka kopijas uz ekrāna un kopijas kešatmiņā atbilst ceturtajam un piektajam nosacījumam, kas ir noteikti Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā, tādēļ šī lūguma sniegt prejudiciālo nolēmumu priekšmets ir tikai pirmā un trešā nosacījuma ievērošana.

Attiecībā uz pirmo nosacījumu, ka reproducēšanas darbībai jābūt pagaidu, no lietas materiāliem izriet, ka, pirmkārt, kopijas uz ekrāna tiek izdzēstas, kad interneta lietotājs atstāj aplūkoto interneta vietni. Otrkārt, kopijas kešatmiņā tiek automātiski aizvietotas ar cita veida saturu pēc konkrēta laika, kas ir atkarīgs no kešatmiņas ietilpības, kā arī no attiecīgā lietotāja interneta izmantošanas apmēra un laika. No tā izriet, ka kopijām ir pagaidu raksturs.

27	Šādos apstākļos jākonstatē, ka šīs kopijas atbilst pirmajam Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā noteiktajam nosacījumam.

Atbilstoši trešajam nosacījumam, kurš ir jāizskata kā nākošais, aplūkojamām reproducēšanas darbībām ir jābūt tehnoloģiskā procesa būtiskai un neatņemamai sastāvdaļai. Šis nosacījums pieprasa, lai abi elementi būtu izpildīti kumulatīvi, proti, pirmkārt, lai reproducēšanas darbības tiktu pilnībā veiktas, izpildot tehnoloģisku procesu, un, otrkārt, lai šo reproducēšanas darbību veikšana būtu nepieciešama tādā veidā, ka tehnoloģiskais process nevarētu noritēt pareizi un efektīvi bez šīm darbībām (skat. spriedumu Infopaq International, EU:C:2009:465, 61. punkts, un rīkojumu Infopaq International, C‑302/10, EU:C:2012:16, 30. punkts).

29	Vispirms attiecībā uz pirmo no šiem diviem elementiem jānorāda, ka pamatlietā kopijas uz ekrāna un kopijas kešatmiņā tiek izveidotas un izdzēstas tehnoloģiskā procesā, kas tiek izmantots, lai aplūkotu interneta vietnes, tādējādi šīs darbības tiek veiktas pilnībā šo procesu ietvaros.

30	Šajā sakarā nav nozīmes tam, ka minēto procesu uzsāk interneta lietotājs un ka to pabeidz ar pagaidu reproducēšanas darbību, kāda ir kopijas izveide uz ekrāna.

Faktiski no Tiesas judikatūras izriet, ka, ņemot vērā, ka Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā nav precizēts, kurā tehnoloģiskā procesa stadijā pagaidu reproducēšanas darbības ir jāveic, nevar izslēgt, ka ar šādu darbību šis process tiek iesākts vai pabeigts (rīkojums Infopaq International, EU:C:2012:16, 31. punkts).

32	Turklāt no pastāvīgās judikatūras izriet, ka šī tiesību norma neaizliedz tehnoloģiskajā procesā iesaistīt cilvēku un it īpaši, ka šis process tiek uzsākts vai noslēgts manuāli (šajā ziņā skat. rīkojumu Infopaq International, EU:C:2012:16, 32. punkts).

33	No tā izriet, ka kopijas uz ekrāna un kopijas kešatmiņā pamatlietā ir jāuzskata par tehnoloģiskā procesa neatņemamu sastāvdaļu.

34	Tālāk attiecībā uz otro no šī sprieduma 28. punktā minētajiem elementiem no lēmuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu izriet, ka, pat ja pamatlietā aplūkojamo procesu var īstenot, neveicot attiecīgās reproducēšanas darbības, šajā gadījumā šis process nevar darboties pareizi un efektīvi.

Faktiski saskaņā ar lēmumu par prejudiciāla jautājuma uzdošanu kopijas kešatmiņā būtiski veicina interneta pārlūkošanu, jo bez šīm kopijām internets nevarētu apstrādāt pašreizējos interneta datu plūsmas apmērus tiešsaistē. Bez šādu kopiju veikšanas interneta vietņu aplūkošanai izmantojamais process būtu daudz mazāk efektīvs un nespētu pareizi darboties.

36	Attiecībā uz kopijām uz ekrāna netika apstrīdēts, ka pašreizējā situācijā interneta vietņu vizualizācijas uz datora tehnoloģijai ir jāveic šādas kopijas, lai tā varētu darboties pareizi un efektīvi.

37	Līdz ar to kopijas uz ekrāna un kopijas kešatmiņā ir jāuzskata par pamatlietā aplūkojamā tehnoloģiskā procesa neatņemamu sastāvdaļu.

38	No tā izriet, ka abas kopiju kategorijas atbilst trešajam Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzētajam nosacījumam.

39	Otrais nosacījums, kurš jāizskata kā trešais, ir alternatīvs. Faktiski reproducēšanas darbībai ir jābūt vai nu īslaicīgai, vai papilddarbībai.

Attiecībā uz pirmo no šiem diviem elementiem jāatgādina, ka darbība ir kvalificējama kā “īslaicīga” attiecībā uz izmantoto tehnoloģisko procesu tad, ja tās ilgums ir ierobežots līdz brīdim, kas nepieciešams labai attiecīgā tehnoloģiskā procesa darbībai, ar nosacījumu, ka šim procesam ir jābūt automatizētam, lai tad, kad tā uzdevums šāda procesa veikšanā ir pabeigts, šī darbība tiktu izdzēsta automātiski, bez cilvēka iejaukšanās (šajā ziņā skat. spriedumu Infopaq International, EU:C:2009:465, 64. punkts).

Tomēr prasība veikt automātisku izdzēšanu nav pretrunā tam, ka pirms šādas izdzēšanas var notikt cilvēka iejaukšanās, ar ko tehnoloģiskā procesa izmantošana tiek noslēgta. Faktiski, kā jau tika norādīts šī sprieduma 32. punktā, nav aizliegts, ka tehnoloģiskais process pamatlietā tiek uzsākts vai noslēgts manuāli.

42	Līdz ar to pretēji NLA apgalvotajam reproducēšanas darbība nezaudē savu īslaicīgo raksturu tikai tādēļ, ka, pirms izveidotā kopija tiek izdzēsta, sistēmā iejaucas cilvēks, lai noslēgtu attiecīgo tehnoloģisko procesu.

43	Attiecībā uz otro šī sprieduma 39. punktā norādīto elementu reproducēšanas darbību varētu kvalificēt kā “papildu”, ja tā nepastāv autonomi no tehnoloģiskā procesa, kura daļa tā ir, un tai nav autonoma mērķa.

44	Pamatlietā, vispirms runājot par kopijām uz ekrāna, jāatgādina, ka dators tās izdzēš automātiski brīdī, kad attiecīgais interneta lietotājs atstāj vietni, un tātad brīdī, kad tas noslēdz tehnoloģisko procesu, kas ir izmantots šīs vietnes aplūkošanai.

Šajā sakarā nav nozīmes, pretēji NLA apgalvotajam, tam, ka kopijas uz ekrāna turpina pastāvēt ilgu laiku pēc tam, kad interneta lietotājs ir atstājis vaļā savu pārlūkprogrammu, un paliek uz attiecīgajā interneta vietnē, jo šai laikā šīs vietnes aplūkošanai izmantotais tehnoloģiskais process paliek aktīvs.

46	Tādējādi jākonstatē, ka kopiju uz ekrāna pastāvēšanas laiks ir ierobežots līdz tam laikam, kas nepieciešams attiecīgās interneta vietnes aplūkošanai izmantojamā tehnoloģiskā procesa labai darbībai. Tādējādi šīs kopijas ir jākvalificē kā “īslaicīgas”.

Tālāk attiecībā uz kopijām kešatmiņā ir jānorāda, ka atšķirībā no kopijām uz ekrāna tās netiek dzēstas brīdī, kad interneta lietotājs izbeidz izmantoto tehnoloģisko procesu konkrētās interneta vietnes aplūkošanai, jo tās tiek saglabātas kešatmiņā gadījumam, ja vēlāk šī vietne tiktu aplūkota vēlreiz.

48	Tomēr nav vajadzības šādas kopijas kvalificēt kā “īslaicīgas”, ja ir konstatēts, ka tām ir papildraksturs attiecībā uz izmantoto tehnoloģisko procesu.

Šajā sakarā jānorāda, pirmkārt, ka šis tehnoloģiskais process pilnībā nosaka mērķi, kādam šīs kopijas tiek izveidotas un izmantotas, lai gan minētais process var – kā izriet no šī sprieduma 34. punkta – noritēt, kaut arī mazāk efektīvi, bez šādu kopiju izveides. Otrkārt, no lietas materiāliem izriet, ka interneta lietotāji, kuri izmanto pamatlietā norādītos tehnoloģiskos procesus, nedrīkst veidot kopijas kešatmiņā ārpus šī procesa.

50	No tā izriet, ka kopijas kešatmiņā nepastāv neatkarīgi no tehnoloģiskā procesa pamatlietā un tām nav neatkarīga mērķa, un tādēļ tās ir jākvalificē kā “papildu darbības”.

51	Šajos apstākļos jākonstatē, ka kopijas uz ekrāna un kopijas kešatmiņā atbilst Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzētajam otrajam nosacījumam.

52	Ņemot vērā iepriekš minēto, jākonstatē, ka pamatlietā aplūkotās kopijas atbilst šajā normā noteiktajiem pirmajam līdz trešajam nosacījumam.

To ņemot vērā, lai varētu atsaukties uz minētajā tiesību normā, kā tā tiek interpretēta šī sprieduma iepriekšējā punktā, paredzēto izņēmumu, kopijām ir jāatbilst arī Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punkta nosacījumiem (šajā ziņā skat. spriedumu Football Association Premier League u.c., EU:C:2011:631, 181. punkts).

Par nosacījumu, kas paredzēti Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā, ievērošanu

54	Atbilstoši Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktam pagaidu reproducēšana ir izņēmums no reproducēšanas tiesībām tikai īpašos gadījumos, kas nerada nepamatotu kaitējumu darba parastai izmantošanai un nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses.

55	Šajā sakarā vispirms jāatgādina, ka kopijas uz ekrāna un kopijas kešatmiņā tiek izveidotas tikai tādēļ, lai aplūkotu interneta vietnes, un tādēļ tas ir īpašs gadījums.

56	Šīs kopijas arī nepamatoti neskar autortiesību īpašnieka likumīgās intereses, lai gan tās principā ļauj interneta lietotājiem piekļūt interneta vietnēs izvietotajiem darbiem bez to īpašnieku atļaujas.

57	Šajā sakarā jānorāda, ka darbus interneta lietotāju rīcībā nodod interneta vietņu redaktori, kuru pienākums atbilstoši Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punktam ir saņemt atļauju no attiecīgo autortiesību īpašniekiem, jo šī nodošana personas rīcībā ir paziņošana sabiedrībai šī panta izpratnē.

58	Tādējādi attiecīgo autortiesību īpašnieku likumīgās intereses ir atbilstoši aizsargātas.

59	Šajos apstākļos nav pamatoti pieprasīt no interneta lietotājiem, lai to rīcībā būtu atļauja saņemt tādu pašu paziņojumu, kādu konkrēto autortiesību īpašnieks jau ir atļāvis.

60	Visbeidzot jākonstatē, ka kopiju izveide uz ekrāna un kopijas kešatmiņā nekaitē darbu parastai izmantošanai.

Šajā sakarā jānorāda, ka interneta vietņu aplūkošana, kas notiek šī tehnoloģiskā procesa ietvaros, ir parasta darbu izmantošana, kas ļauj interneta lietotājiem saņemt attiecīgās interneta vietnes redaktora veiktos paziņojumus sabiedrībai. Ņemot vērā, ka šādu kopiju izveide ir šīs aplūkošanas sastāvdaļa, tā nevar radīt kaitējumu šādai darba izmantošanai.

62	No tā izriet, ka kopijas uz ekrāna un kopijas kešatmiņā atbilst Direktīvas 2001/29 5. panta 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

Šajos apstākļos uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2001/29 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka kopijas uz ekrāna un kopijas kešatmiņā, ko izveido galalietotājs interneta vietnes aplūkošanas laikā, atbilst nosacījumiem, ka kopijām jābūt pagaidu, īslaicīgām vai papildu un tām jābūt neatņemamai un būtiskai tehnoloģiska procesa daļai, kā arī nosacījumiem, kas noteikti šīs direktīvas 5. panta 5. punktā, un tātad šīs kopijas var izveidot bez autortiesību īpašnieku atļaujas.

Par tiesāšanās izdevumiem

64	Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka kopijas uz datora izmantotāja ekrāna un kopijas šī datora cietā diska kešatmiņā, ko galalietotājs izveido interneta vietnes aplūkošanas laikā, atbilst nosacījumiem, ka kopijām jābūt pagaidu, īslaicīgām vai papildu un tām jābūt neatņemamai un būtiskai tehnoloģiska procesa daļai, kā arī nosacījumiem, kas noteikti šīs direktīvas 5. panta 5. punktā, un tātad šīs kopijas var izveidot bez autortiesību īpašnieku atļaujas.

[Paraksti]

( *1 ) Tiesvedības valoda – angļu.