—

Vācijas valdības vārdā – T. Henze un J. Möller, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – V. Kreuschitz, pārstāvis,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, tās redakcijā ar grozījumiem un atjauninājumiem, kas izdarīti ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97 (OV 1997, L 28, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 592/2008 (OV L 177, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1408/71”), 77. un 78. pantu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 1. lpp., un labojums OV 2004, L 200, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 988/2009 (OV L 284, 43. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 883/2004”), 67. pantu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp P. Würker un Familienkasse Nürnberg (Nirnbergas Ģimenes pabalstu kase; turpmāk tekstā – “Familienkasse”) par pēdējās minētās atteikumu viņai izmaksāt apgādājamo bērnu pabalstus.

3

Regulas Nr. 1408/71 1. panta u) punktā ir paredzēts, ka šajā regulā:

4

Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1. punkta h) apakšpunktu šī regula attiecas uz “visiem tiesību aktiem, kuri skar šādas sociālā nodrošinājuma jomas: [..] ģimenes pabalsti”.

5

Šīs pašas regulas III sadaļā “Īpašie noteikumi attiecībā uz dažādajām pabalstu kategorijām” ietilpst 3. nodaļa “Vecuma pensijas un pēcnāves pensijas”, kurā ir ietverti 44.–51.a pants, bet 8. nodaļas, kurā ir ietverti 77.–79.a pants, nosaukums ir “Pabalsti pensionāru apgādībā esošiem bērniem un bāreņiem”.

6

Regulas Nr. 1408/71 77. pantā “Pensionāru apgādībā esoši bērni” ir noteikts:

“1.   Šajā pantā termins “pabalsti” nozīmē ģimenes pabalstus personām, kas saņem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju vai pensiju par nelaimes gadījumu darbā vai par arodslimību, un šādu pensiju palielinājumus vai piemaksas pie šādām pensijām attiecībā uz šādu pensionāru bērniem, izņemot tādas piemaksas, kas piešķirtas saskaņā ar apdrošināšanas sistēmām pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

2.   Pabalstus piešķir saskaņā ar šādiem noteikumiem, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī dzīvo pensionārs vai bērni:

[..].”

7

Šīs regulas 78. pants “Bāreņi” ir formulēts šādi:

“1.   Šajā pantā termins “pabalsti” nozīmē ģimenes pabalstus un attiecīgos gadījumos papildu vai īpašus pabalstus bāreņiem.

2.   Bāreņu pabalstus piešķir saskaņā ar šādiem noteikumiem, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī dzīvo bārenis vai tā fiziskā vai juridiskā persona, kas viņu faktiski uztur:

[..].”

8

Regulas Nr. 1408/71 79. panta “Kopīgie noteikumi par pabalstiem pensionāru apgādībā esošiem bērniem un bāreņiem” 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts:

“Pabalstus 77., 78. un 78.a panta nozīmē saskaņā ar tiesību aktiem, kas noteikti, piemērojot minētos pantus, nodrošina tā institūcija, kas ir atbildīga par šādu tiesību aktu piemērošanu, uz sava rēķina tā, it kā uz pensionāru vai mirušo darbinieku būtu attiekušies vienīgi kompetentās valsts tiesību akti.”

9

Regula Nr. 1408/71 it tikusi aizstāta ar Regulu Nr. 883/2004, kas atbilstoši šīs pēdējās minētās regulas 91. pantam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai [(EK)] Nr. 883/2004 (OV L 284, 1. lpp.), 97. pantam ir kļuvusi piemērojama no 2010. gada 1. maija, [t.i.] sākot no Regulas Nr. 1408/71 atcelšanas datuma.

10

Regulas Nr. 883/2004 preambulas 34. apsvērumā ir noteikts:

“Ņemot vērā to, ka ģimenes pabalstiem ir ļoti plaša piemērošanas joma, un paredzot aizsardzību situācijās, kuras var raksturot kā klasiskas, kā arī citās situācijās, kuras ir īpašas pēc rakstura [..], visi tādi pabalsti ir jāreglamentē.”

11

Šīs regulas 1. pantā ir paredzēts:

“Šajā regulā:

[..]

[..]

12

Minētās regulas 67. pants ir izteikts šādi:

“Personai ir tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem, tajā skaitā, par savas ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī tā, kā tas būtu bijis, ja viņi dzīvotu pirmajā minētajā dalībvalstī. Tomēr pensionāram ir tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura atbild par viņa pensiju.”

13

Tiesības saņemt pabalstus par apgādībā esošiem bērniem ir pamatotas ar Likumu par apgādībā esošu bērnu pabalstiem (Bundeskindergeldgesetz).

14

Likumā par ienākuma nodokli (Einkommensteuergesetz) pabalstu par apgādībā esošiem bērniem saņemšana ir pakļauta nosacījumam, ka pabalsta saņēmējam Vācijā nodoklis ir jāmaksā pilnā apmērā, un tātad – iesniedzējtiesas skatījumā – nosacījumam, ka tā dzīvesvietai ir jābūt šajā dalībvalstī.

15

Ņemot vērā Sociālā nodrošinājuma kodeksa Sestā sējuma (Sozialgesetzbuch, Sechstes Buch, turpmāk tekstā – “SGB VI”) 47. panta 1. punktu, apdrošinātajām personām līdz likumā noteiktā vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai ir tiesības uz audzināšanas pabalstu, ja:

16

Iesniedzējtiesas lēmums liecina, ka audzināšanas pabalstam saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem ir apgādnieka zaudējuma pensijas (t.i., pensija apgādnieka nāves gadījumā) raksturs.

17

P. Würker, 1963. gada 24. februārī dzimusī prasītāja, Vācijas pilsone, pēc sava šķirtā laulātā, ar kuru tai ir viens bērns – Diana, nāves 1991. gada 4. decembrī saskaņā ar SGB VI 47. panta 1. punktu saņem audzināšanas pabalstu.

18

P. Würker kopā ar saviem diviem citiem bērniem Laura un Chris, kā arī ar šo bērnu tēvu, ar kuru viņa nav laulībā, no 2008. gada 1. septembra dzīvo Zviedrijā.

19

Iesniedzējtiesas skatījumā, kaut gan Diana ir sasniegusi pilnu 18 gadu vecumu, P. Würker, ņemot vērā SGB VI 47. panta 1. punktu, ir tiesības uz audzināšanas pabalstu par viņas bērniem Laura un Chris, kuri dzimuši attiecīgi 1995. gada 24. martā un 1997. gada 15. novembrī.

20

No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka Zviedrijas iestādes, cita starpā ņemot vērā, ka P. Würker saņem SGB VI paredzēto audzināšanas pabalstu, ir noraidījušas P. Würker lūgumu piešķirt tai Zviedrijas tiesiskajā regulējumā paredzētos ģimenes pabalstus.

21

Turklāt saskaņā ar iesniedzējtiesas lēmumu starp pamatlietas pusēm nav strīda, ka, piemērojot Likumu par ienākuma nodokli, P. Würker kopš 2008. gada 1. septembra vairs nevar atsaukties uz tiesībām saņemt pabalstus par apgādībā esošiem bērniem. Ar 2010. gada 11. janvāra lēmumu Plauenes (Vācija) Ģimenes pabalstu kase noraidīja P. Würker lūgumu par šāda pabalsta piešķiršanu, jo P. Würker Vācijā nedzīvo un viņai nav pienākuma maksāt ienākuma nodokli. Šis lēmums ir kļuvis galīgs.

22

Ar 2010. gada 7. septembra lēmumu Familienkasse atstāja spēkā 2010. gada 22. februāra lēmumu, ar kuru bija noraidīts P. Würker lūgums, ievērojot viņas dzīvesvietas maiņu uz Zviedriju, piešķirt pabalstus par apgādībā esošiem bērniem attiecībā uz viņas bērniem Laura un Chris. Šis lēmums tika pamatots ar faktu, ka, pirmkārt, P. Würker nesaņem nevienu no Regulas Nr. 1408/71 77. pantā paredzēto veidu pabalstiem un, otrkārt, ka šīs regulas 78. pantā viņai par attiecīgajiem bērniem arī nav piešķirtas tiesības uz šiem pabalstiem, jo viņi nav P. Würker mirušā šķirtā laulātā bērni.

23

Prasība pamatlietā ir vērsta pret šo lēmumu. Iesniedzējtiesas skatījumā tās izskatīšanā esošā strīda priekšmets ir tiesības saņemt pabalstus par apgādībā esošiem bērniem, kuras ir pamatotas ar Likumu par pabalstiem par apgādībā esošiem bērniem, to lasot kopā ar koordinējošām Eiropas sociālo tiesību normām.

24

Pēc šīs tiesas Familienkasse adresētā pieprasījuma pēdējā minētā uzskatīja, ka P. Würker nevar arī lūgt pabalstu par apgādībā esošiem bērniem saskaņā ar Regulu Nr. 883/2004, ar kuru no 2010. gada 1. maija ir tikusi aizstāta Regula Nr. 1408/71.

25

Attiecībā uz laikposmu no 2008. gada septembra līdz 2010. gada aprīlim iesniedzējtiesa norāda, ka tā sliecas pievienoties Familienkasse argumentācijai. Savukārt attiecībā uz laikposmu no 2010. gada 1. maija šī iesniedzējtiesa uzskata, ka uz Vācijas tiesību aktiem balstītas tiesības uz ģimenes pabalstiem ir izskaidrojamas, pamatojoties uz Regulas Nr. 883/2004 67. pantu.

26

Šādos apstākļos Sozialgericht Nürnberg nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

27

Ir jāatgādina, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 1408/71 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 78. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ja uz pensionāru, kurš saņem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju vai pensiju par nelaimes gadījumu darbā vai par arodslimību, vai mirušo darba ņēmēju ir attiekušies vienas vienīgas dalībvalsts tiesību akti, ģimenes pabalsti tiek piešķirti saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem. Ņemot vērā šīs regulas 79. panta 1. punkta pirmo daļu, šos pabalstus saskaņā ar šiem tiesību aktiem nodrošina institūcija, kas ir atbildīga par šādu tiesību aktu piemērošanu, un tā to veic uz sava rēķina.

28

Saskaņā ar judikatūru “ģimenes piemaksas”, ko Regulas Nr. 1408/71 77. un 78. pantā ir paredzēts izmaksāt, ir tikai tie pabalsti, kuri atbilst šīs regulas 1. panta u) punkta ii) apakšpunktā ietvertajai definīcijai, izņemot jebkādus citus ģimenes pabalstus par apgādībā esošiem bērniem (šajā ziņā skat. 2011. gada 20. oktobra spriedumu lietā C-225/10 Perez Garcia u.c., Krājums, I-10111. lpp., 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

29

Šajā gadījumā nav strīda par to, ka Vācijas tiesību aktos paredzētie pabalsti par apgādībā esošiem bērniem atbilst šai definīcijai un ka tātad tie var ietilpt Regulas Nr. 1408/71 77. un 78. panta piemērošanas jomā (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Pérez Garcia, 33. punkts).

30

Tomēr šajā sakarā ir jāatgādina, ka atbilstoši to formulējumam Regulas Nr. 1408/71 78. panta 2. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunkta pirmajā daļā ir reglamentētas tikai “miruša darba ņēmēja bāreņa” tiesības uz pabalstiem (skat. 1989. gada 14. marta spriedumu lietā 1/88 Baldi, Recueil, 667. lpp., 15. punkts, un 2013. gada 21. februāra spriedumu lietā C‑619/11 Dumont de Chassart, 35. punkts).

31

No Tiesai iesniegtās informācijas izriet, ka P. Würker joprojām saņem SGB VI paredzēto audzināšanas pabalstu par saviem bērniem Laura un Chris, [bet] viņi nav mirušā [šķirtā laulātā] bērni.

32

No tā izriet, ka šāds pabalsts neietilpst Regulas Nr. 1408/71 78. panta piemērošanas jomā.

33

Runājot par Regulas Nr. 1408/71 77. panta 1. punktu, no tā formulējuma izriet, ka šī norma attiecas vienīgi uz personām, kas saņem “vecuma pensiju, invaliditātes pensiju vai pensiju par nelaimes gadījumu darbā vai par arodslimību”.

34

Tāpēc lietā, kāda ir pamatlieta, ir tā, ka tikai tad, ja tāds pabalsts, kāds ir SGB VI paredzētais audzināšanas pabalsts, neņemot vērā tā formulējumu, varētu tikt pielīdzināts kādai no minētā 77. panta 1. punktā uzskaitītajām piemaksu vai pabalstu kategorijām, Vācijas iestādēm, kuras kā kompetentās iestādes ir atbildīgas par šā pabalsta izmaksu, būtu pienākums piešķirt P. Würker ģimenes pabalstus par viņas bērniem Laura un Chris.

35

Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas zināt, vai Regulas Nr. 1408/71 77. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pabalsts, kāds ir SGB VI 47. panta 1. punktā paredzētais audzināšanas pabalsts, kurš nāves gadījumā tiek piešķirts mirušā šķirtajam laulātajam šā šķirtā laulātā bērnu audzināšanai, var tikt pielīdzināts “vecuma pensijai, invaliditātes pensijai vai pensijai par nelaimes gadījumu darbā vai par arodslimību” šīs regulas normas izpratnē.

36

Saskaņā ar Tiesas judikatūru Regulas Nr. 1408/71 vispārējā struktūrā apzīmēta pabalsta kvalifikācija pamatojas galvenokārt uz šā pabalsta būtiskajām pazīmēm, it īpaši uz tā mērķiem un piešķiršanas nosacījumiem, nevis uz kvalifikāciju, kura tam ir dota ar valsts tiesisko regulējumu (skat. pēc analoģijas par atšķirību starp pabalstiem, kuri neietilpst Regulas Nr. 1408/71 piemērošanas jomā, un pabalstiem, kuri tajā ietilpst, it īpaši 1978. gada 6. jūlija spriedumu lietā 9/78 Directeur régional de la Sécurité sociale de Nancy, Recueil, 1661. lpp., 12. punkts; 1998. gada 5. marta spriedumu lietā C-160/96 Molenaar, Recueil, I-843. lpp., 19. punkts, un 2013. gada 24. oktobra spriedumu lietā C‑177/12 Lachheb, 28. punkts).

37

Vispirms ir jākonstatē, kā izriet no šā sprieduma 15. punkta, ka nosacījums attiecībā uz SGB VI 47. panta 1. punktā paredzēto audzināšanas pabalstu nav ne nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, ne arī fizisks, garīgs vai psihisks kaitējums, kas kavē tiesību saņēmējam veikt profesionālo darbību.

38

No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, it īpaši no Vācijas valdības apsvērumiem, izriet, ka 1977. gada 1. jūlijā ieviestā audzināšanas pabalsta rašanās pamatā ir Vācijas laulības un ģimenes tiesību reforma, saistībā ar kuru, pirmkārt, laulības šķiršanas lietās “vainas princips” ir ticis aizstāts ar “laulības neizdošanās principu” un, otrkārt, tiesības uz uzturlīdzekļiem pēc laulības šķiršanas ir tikušas principā atdalītas no atbildības par laulības neizdošanos. Saistībā ar šo reformu ar audzināšanas pabalstu tika paredzēts nodrošinājuma jomā kompensēt iespējami radušos līdzekļu nepietiekamību, kas varētu kaitēt pārdzīvojušajam šķirtajam laulātajam, starp “tiesību uz pensiju kompensējošu sadalījumu”, ar kura ieviešanu ir tikusi atcelta apgādnieka zaudējuma pensija, kas līdz šim tika piešķirta pārdzīvojušajam šķirtajam laulātajam, un šķirtā laulātā uzturēšanu.

39

Kā izriet no šā sprieduma 15. punkta, nosacījums attiecībā uz šo audzināšanas pabalstu ir tāds, ka šķirtais laulātais ir miris. Saskaņā ar Vācijas valdības sniegtajiem paskaidrojumiem ar minēto pabalstu ir paredzēts kompensēt tiesības saņemt uzturlīdzekļus saistībā ar bērna apgādību, kas beigušās līdz ar šo nāvi, un novērst, ka vienam no vecākiem, kurš ir pārdzīvojušais laulātais, būtu jāveic profesionālā darbība, kas nebūtu bērna interesēs.

40

No Tiesai iesniegtās informācijas izriet arī, ka līdz 1991. gadam tiesības saņemt audzināšanas pabalstu radās tikai tad, ja pārdzīvojušais laulātais audzināja bērnu, kuram bija tiesības pieprasīt bāreņa pensiju. Tomēr kopš 1992. gada to personu loks, kuras ir tiesīgas pieprasīt šo pabalstu, tika palielināts tā, ka tiesības uz minēto pabalstu šķirtā laulātā nāves dēļ varēja rasties, pat ja – kā pamatlietā – bērns bija dzimis personas, kurai ir tiesības, jaunās attiecībās.

41

Turklāt no Vācijas valdības sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka tiesības saņemt audzināšanas pabalstu rodas neatkarīgi no jebkāda nosacījuma par personas, kurai ir tiesības, minimālo vecumu un ka Vācijas tiesību aktos paredzētā parastā pensionēšanās vecuma sasniegšanas fakts izbeidz tiesības uz šo pensiju, kura tad tiek aizstāta ar vecuma pensiju.

42

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāuzskata, ka pabalstam, kāds ir SGB VI paredzētais audzināšanas pabalsts, ir tāda pabalsta iezīmes, kuru maksā nāves gadījumā, piemēram, apgādnieka zaudējuma pensija, nevis kādai no minētajā Regulas Nr. 1408/71 77. panta 1. punktā īpaši uzskaitītajām piemaksu vai pabalstu kategorijām, respektīvi, “vecuma pensijai, invaliditātes pensijai vai pensijai par nelaimes gadījumu darbā vai par arodslimību”, raksturīgas iezīmes.

43

No tā izriet, ka pabalsts, kāds ir SGB VI 47. panta 1. punktā paredzētais audzināšanas pabalsts, nevar tikt pielīdzināts kādai no minētā 77. panta 1. punktā uzskaitītajām piemaksu vai pabalstu kategorijām.

44

Apstāklis, par kuru iesniedzējtiesa atgādināja, ka minētais audzināšanas pabalsts ietver būtiskus tādas pensijas elementus, kura tiek saņemta, pamatojoties uz pašas [apdrošinātās] personas kā algota darbinieka apdrošināšanas stāžu Vācijas sociālā nodrošinājuma sistēmā, nevar radīt šaubas par šo secinājumu (skat. pēc analoģijas 2001. gada 31. maija spriedumu lietā C-43/99 Leclere un Deaconescu, Recueil, I-4265. lpp., 50. punkts).

45

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1408/71 77. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pabalsts, kāds ir SGB VI 47. panta 1. punktā paredzētais audzināšanas pabalsts, kurš nāves gadījumā tiek piešķirts mirušā šķirtajam laulātajam šā šķirtā laulātā bērnu audzināšanai, nevar tikt pielīdzināts “vecuma pensijai, invaliditātes pensijai vai pensijai par nelaimes gadījumu darbā vai par arodslimību” šīs minētās regulas normas izpratnē.

46

Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, otrais jautājums ir jāsaprot kā tāds, ar kuru paredzēts noteikt, vai Regulas Nr. 883/2004 67. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pabalsts, kāds ir SGB VI 47. panta 1. punktā paredzētais audzināšanas pabalsts, ietilpst “pensijas” jēdzienā šā 67. panta izpratnē.

47

Šajā ziņā ir jānorāda, ka šī pēdējā minētā norma ir ietverta Regulas Nr. 883/2004 III sadaļas 8. nodaļā “Ģimenes pabalsti”. Šī nodaļa ir veltīta iepriekš Regulas Nr. 1408/71 III sadaļas 7. un 8. nodaļā ietvertajiem pabalstiem.

48

Regulas Nr. 883/2004 1. panta z) punktā ir izklāstīta jauna termina “ģimenes pabalsti” definīcija, tādēļ saistībā ar Regulas Nr. 1408/71 piemērošanu veiktā nošķiršana starp “ģimenes piemaksām” un “ģimenes pabalstiem”, par kuru atgādināts šā sprieduma 29. punktā, nav attiecināma uz situācijām, kurās piemēro Regulu Nr. 883/2004, ar kuru atbilstoši tās preambulas 34. apsvērumam ir paredzēts reglamentēt visus ģimenes pabalstus, ņemot vērā, ka to piemērošanas joma ir ļoti plaša.

49

Kā izriet no paša Regulas Nr. 883/2004 67. panta nosaukuma, tas skar ģimenes pabalstu izmaksas, it īpaši gadījumā, ja “ģimenes locekļi dzīvo citā dalībvalstī”. Šajā ziņā šā panta pēdējā teikumā ir izklāstīts speciāls noteikums, saskaņā ar kuru tādā gadījumā “pensionāram ir tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura atbild par viņa pensiju”.

50

Ir jāatgādina, ka atšķirībā no Regulas Nr. 1408/71 77. panta 1. punkta šīs normas piemērošana neaprobežojas ar konkrētu kategoriju pensiju vai pabalstu saņēmējiem.

51

Tomēr Regulas Nr. 883/2004 1. panta w) punktā ietvertā termina “pensija” definīcija ir tāda, kas sevī ietver ne tikai pensijas saistībā ar agrāk veiktu algotu darbu vai pašnodarbinātību, kādas bija minētas Regulas Nr. 1408/71 77. panta 1. punktā, bet arī tādas pensijas, kas tiek maksātas nāves gadījumā, piemēram, SGB VI paredzētais audzināšanas pabalsts.

52

No tā izriet, ka situācija, kādā ir P. Würker, kura ir šāda audzināšanas pabalsta saņēmēja, ietilpst Regulas Nr. 883/2004 67. panta piemērošanas jomā.

53

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 883/2004 67. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pabalsts, kāds ir SGB VI 47. panta 1. punktā paredzētais audzināšanas pabalsts, ietilpst “pensijas” jēdzienā šā 67. panta izpratnē.

54

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: