—

R. Časta personīgi,

—

Česká správa sociálního zabezpečení vārdā – J. Laumannová, advokátka,

—

Čehijas Republikas valdības vārdā – M. Smolek un D. Hadroušek, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – D. Martin un P. Němečková, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1968. gada 29. februāra Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV L 56, 1. lpp.), kura grozīta ar Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (OV L 124, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”), VIII pielikuma 11. panta 2. punktu, kā arī LES 4. panta 3. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp R. Časta un Česká správa sociálního zabezpečení (Čehijas Republikas Sociālā nodrošinājuma pārvalde, turpmāk tekstā – “ČSSZ”) par kapitāla, kas ietver valsts pensiju sistēmā iegūtās pensijas tiesības, kuras var pārskaitīt uz viņa kontu Savienības pensiju shēmā, aprēķināšanu.

3

Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts redakcijā, kas izriet no Padomes 1992. gada 2. marta Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 571/92, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus (OV L 62, 1. punkts), bija formulēts šādi:

“Ierēdnis, kurš uzsāk dienestu Kopienās pēc:

ir tiesīgs pēc štata ierēdņa statusa iegūšanas iemaksāt Kopienām vai nu izdienas pensiju tiesību, kas iegūtas, pamatojoties uz šādu darbu vai statusu, aktuāro ekvivalentu, vai vienotas likmes izpirkuma vērtību.

[..]”

4

Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā – redakcijā, kas izriet no Regulas Nr. 723/2004 – ir noteikts:

“Ierēdnis, kurš uzsāk dienestu Kopienās pēc

ir tiesīgs pēc štata ierēdņa statusa iegūšanas, bet pirms tiesību iegūšanas, saņemt izdienas pensiju Civildienesta noteikumu 77. panta nozīmē, iemaksāt Kopienām izdienas pensijas tiesību, kas iegūtas, pamatojoties uz šādu darbu vai statusu, kapitāla vērtību, kas atjaunināta līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam.

Tādā gadījumā iestāde, kurā ierēdnis strādā, ņemot vērā ierēdņa pamatalgu, vecumu un maiņas kursu pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas datumā, ar vispārīgo izpildes noteikumu palīdzību nosaka dienesta gadu skaitu, kas dod tiesības uz pensiju, un kurus viņam ieskaita Kopienu pensiju programmā par iepriekšējo dienesta laiku, pamatojoties uz pārskaitīto kapitālu, atņemot summu, kas atbilst kapitāla vērtības pieaugumam laikā no pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas datuma līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam.

Ierēdņi var izmantot šo iespēju tikai vienreiz attiecībā uz katru dalībvalsti un attiecīgo pensiju fondu.”

5

Komisijas 2004. gada 28. aprīļa Lēmuma par Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta vispārīgiem īstenošanas noteikumiem (2004. gada 9. jūnija Administratīvā informācija Nr. 60–2004) 6. pantā ir noteikts:

“Visa pārskaitāmā summa, kas jāmaksā attiecībā uz ierēdni kompetentajai pensiju kasei, ir jāapliecina kā atjaunināts kapitāls, kuru veido pirms dienesta uzsākšanas Kopienās vai Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 3. punkta gadījumā pirms atjaunošanas darbā iegūtās pensijas tiesības.

Pārskaitāmajai summai ir jāatbilst visam šim kapitālam. Tā var atbilst tiesībām, kas izriet no pabeigtiem dienesta laikposmiem vairākās pārvaldes iestādēs, organizācijas vai saistībā ar vairākām darbībām nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā.” [Neoficiāls tulkojums]

6

Atbilstoši Likuma Nr. 589/1992 par sociālās apdrošināšanas iemaksām un iemaksām valsts nodarbinātības politikai, ar tajā izdarītajiem grozījumiem, 3.–5. pantam darba devēji un darba ņēmēji veic Čehijas Republikas vecuma apdrošināšanas iemaksas. Darba devēju iemaksu likme laikposmā no 1996. līdz 2003. gadam bija 19,5 %, bet no 2004. gada tā ir 21,5 % no aprēķina bāzes. Šo darba devēja iemaksu aprēķina bāze bija visu attiecīgā darba devēja darba ņēmēju aprēķina bāžu summa. Darba ņēmēju iemaksu likme šajā laikposmā bija 6,5 % no aprēķina bāzes.

7

No Likuma Nr. 155/1995 par vecuma apdrošināšanu, ar tajā izdarītajiem grozījumiem (turpmāk tekstā – “Likums Nr. 155/1995”), 33.–36. panta izriet, ka vecuma pensijas apmēra aprēķinā pamatsumma, kas ir vienāda visām personām, kuras ir tiesīgas saņemt maksājumus, tiek saskaitīta ar mainīgu summu, kas ir atkarīga no pieteikuma iesniedzēja kopējā apdrošināšanas stāža un attiecīgās aprēķina bāzes.

8

Saskaņā ar minētā likuma 34. panta 1. punktu mainīgās summas apmērs par katru pilnu apdrošināšanas stāža gadu mēnesī ir 1,5 % no aprēķina bāzes. Apdrošināšanas stāžā 80 % apmērā tiek ieskaitīti laikposmi, kuros netika saņemti regulāri ienākumi (t.s. “darbam pielīdzinātie apdrošināšanas laikposmi”), kuri attiecas, piemēram, uz bērnu kopšanas atvaļinājumiem, studijām utt.

9

Saskaņā ar Likuma Nr. 155/1995 15. pantu aprēķina bāze tiek noteikta atkarībā no darba ņēmēja individuālās aprēķina bāzes. Atbilstoši šī paša likuma 16. pantam tā atbilst vidējiem ikmēneša ienākumiem, kuri tiek aktualizēti aprēķina brīdī un no kuriem ir jāveic vecuma apdrošināšanas iemaksas par kopējo apdrošināšanas stāžu, bet ne vairāk kā par pēdējiem 30 gadiem. Individuālai aprēķina bāzei līdz 10000 Čehijas kronas (CZK) ieskaitot aprēķina bāze atbilst individuālai aprēķina bāzei. Šo robežu pārsniedzošas summas līdz CZK 24 800 šajā bāzē tiek iekļautas 30 % apmērā, bet summas, kas pārsniedz šo otro robežu – 10 % apmērā.

10

Darbam pielīdzinātie apdrošināšanas laikposmi tiek ieskaitīti apdrošināšanas stāžā. Lai aprēķinātu individuālo aprēķina bāzi, no attiecīgā laikposma atskaita tā dēvētos “izslēgšanas” laikposmus, kas pēc būtības lielākoties sakrīt ar darbam pielīdzinātiem apdrošināšanas laikposmiem.

11

Saskaņā ar Likuma Nr. 155/1995, kam ir jāīsteno Civildienesta noteikumu prasības, 105.a panta 1. un 4. punktu apdrošinātajām personām, kuras ir kļuvušas par Kopienu ierēdņiem vai citiem darbiniekiem un kuras ir beigušas strādāt Čehijas Republikā, ir tiesības uz tajā iegūto pensijas tiesību pārskaitīšanu uz Kopienu pensiju shēmu, ja Čehijas Republikas vecuma apdrošināšanas sistēma viņiem nenodrošina pensiju, ar “pensijas tiesībām [..] saprotot noteiktu naudas summu, kas izteikta kā aktuārais ekvivalents atkarībā no iegūtā apdrošināšanas stāža un aprēķina bāzēm”.

12

Valdības noteikumos Nr. 587/2006, kuros paredzēti sīki izstrādāti noteikumi savstarpējai pensijas tiesību pārskaitīšanai saistībā ar Kopienu pensiju shēmu (turpmāk tekstā – “Valdības noteikumi Nr. 587/2006”), ir iekļauti precīzi noteikumi par Čehijas Republikas ierēdņa, kurš uzsāk darbu Kopienu dienestā, pensijas tiesību pārskaitīšanu. To 2. pantā ir paredzēti šādi pārskaitāmās summas kā Čehijas Republikā iegūto pensijas tiesību aprēķināšanas noteikumi:

“1)   Pārskaitāmo Čehijas Republikā iegūto pensiju tiesību apmēru aprēķina, reizinot atliktās pensijas vienības vērtību ar vecuma pensijas paredzētās mainīgās summas un vecuma pensijas pamatsummas proporcionālas daļas kopsummu.

2)   Paredzētā vecuma pensijas mainīgā summa tiek aprēķināta atbilstoši Likuma par vecuma apdrošināšanu 34. panta 1. punktā noteiktajai procedūrai tādējādi, ka apdrošināšanas stāžs un aprēķina bāze tiek noteikta atskaites datumā; ar atskaites datumu tiek saprasts datums, kad kompetentajai Eiropas Kopienu iestādei tiek lūgts pārskaitīt pensijas tiesības. [..] Individuālās aprēķina bāzes noteikšanai piederības Kopienas pensiju sistēmai laikposms tiek uzskatīts par izslēgšanas laikposmu. [..]

3)   Vecuma pensijas pamatsummas proporcionālo daļu aprēķina, reizinot atskaites datumā piemērojamo vecuma pensijas pamatsummu ar attiecību starp Čehijas Republikas pensiju sistēmā pabeigtu apdrošināšanas laikposmu atskaites datumā atbilstoši visam apdrošināšanas stāžam Čehijas Republikas pensiju sistēmā atskaites datumā un pabeigtiem apdrošināšanas laikposmiem no atskaites datuma līdz dienai, kad persona, kura lūdz pārskaitīt pensijas tiesības [..], ir sasniegusi pensionēšanās vecumu atbilstoši atskaites datumā spēkā esošajām tiesību normām. [..]

4)   Atliktās pensijas vienības vērtība tiek aprēķināta, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja vecumu atskaites datumā, [..] atskaites datumā piemērojamo mirstības tabulu un 70 % no atskaites datumā piemērojamās maksimālās tehniskās procentu likmes vērtības, kas noteikta tiesību normā apdrošināšanas nolūkā. [..]

5)   Lai noteiktu atliktās pensijas vienības vērtību, tiek izmantotas Darba un sociālo lietu ministrijas mirstības tabulas, kas vienādi attiecas uz vīriešiem un sievietēm un kas tiek attiecīgi noteiktas viens otram sekojošu piecu kalendāro gadu laikposmam.

6)   Saskaņā ar 1.–5. punktu aprēķinātajai summai tiek pieskaitīta naudas summa, kas tiek noteikta kā atbilstoši 1.–5. punktam aprēķinātās naudas summas procenti par laikposmu no atskaites datuma līdz datumam pirms dienas, kad tiek pārskaitīta naudas summa [..] uz Eiropas Kopienu pensiju shēmas kontu. [..]”

13

Valdības noteikumu Nr. 587/2006 pielikumā ir ietverta atliktās pensijas vienības vērtības aprēķināšanas formula. Maksimālā tehniskā procentu likme ir noteikta Valdības noteikumu Nr. 434/2009 12. panta 1. punkta pirmajā teikumā atkarībā no peļņas par valsts parādzīmēm.

14

R. Časta, Eiropas Komisijas ierēdnis, pirms 2006. gada 1. decembra, kad viņš uzsāka savu pienākumu pildīšanu šajā dienestā, bija apdrošināts Čehijas Republikas vecuma apdrošināšanas sistēmā. Attiecīgās iemaksas tika veiktas šajā sistēmā.

15

2008. gada 28. novembrī, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu, R. Časta iesniedza pieteikumu Komisijā par viņa Čehijas Republikā iegūto pensijas tiesību pārskaitīšanu.

16

Šis pieteikumu tika pārsūtīts ČSSZ, kura 2011. gada 8. februārī pieņēma lēmumu, ar kuru tā piedāvāja pārskaitīt CZK 523 584, kas ir saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu aprēķināta summa. Šī summa bija zemāka par pusi no kopējām iemaksām, kas tika veiktas līdz šim datumam R. Časta Čehijas Republikas pensiju sistēmas kontā.

17

R. Časta par šo lēmumu iesniedza sūdzību. Viņš uzskatīja, ka Čehijas Republikas regulējumā paredzētā aprēķina metode neatbilst Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktam, to lasot kopā ar LES 4. panta 3. punktu. Viņš apgalvoja, ka pārskaitāmajai summai bija jābūt gandrīz vienādai ar visu veikto iemaksu kopsummu vai lielākai par šo summu. Tāpat R. Časta norādīja uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. Turklāt viņš apstrīdēja to, ka viņa pensijas tiesību aprēķināšanā nav ņemts vērā laikposms, kurā viņš bija veicis iemaksas Savienības pensiju shēmā.

18

ČSSZ šo sūdzību noraidīja ar 2011. gada 10. marta lēmumu. 2011. gada 12. maijāR. Časta cēla Krajský soud v Praze (Prāgas Reģionālā tiesa) prasību atcelt šo lēmumu.

19

Šādos apstākļos Krajský soud v Praze nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

20

Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts var noteikt pensijas tiesību kapitāla vērtības summu, izmantojot šajā Civildienesta noteikumu normā pirms grozījumiem, kas tajā veikti ar Regulu Nr. 723/2004, paredzēto aktuāro ekvivalentu vai vienotas likmes izpirkumu vai ir jāizmanto tikai viena no šīm metodēm.

21

Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā redakcijā, kura bija spēkā pirms tā grozījumiem, kas veikti ar Regulu Nr. 723/2004, un kura izriet no Regulas Nr. 571/92, bija paredzēts, ka ierēdnis, kurš uzsāk dienestu Kopienās pēc darba valsts pārvaldē, valsts vai starptautiskā organizācijā vai darbības nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, ir tiesīgs pēc štata ierēdņa statusa iegūšanas iemaksāt Kopienām vai nu izdienas pensiju tiesību, kas iegūtas, pamatojoties uz šādu darbu vai statusu, aktuāro ekvivalentu vai vienotas likmes izpirkuma vērtību.

22

Šī norma piedāvāja dalībvalstīm alternatīvu, lai tās izpildītu savu pienākumu noteikt valsts pasākumus, kas nepieciešami, lai iestāžu ierēdņiem nodrošinātu iespēju veikt savu izdienas pensiju tiesību pārskaitīšanu uz Kopienu pensiju shēmu. Tādējādi, tā kā dalībvalstīm nebija pienākuma piešķirt ierēdņiem iespēju izvēlēties starp aktuārā ekvivalenta vai vienotas likmes izpirkuma vērtības pārskaitīšanu, tās varēja izvēlēties, kuru no šīm divām aprēķina metodēm izmantot (šajā ziņā skat. 1987. gada 17. decembra spriedumu lietā 315/85 Komisija/Luksemburga, Recueil, 5391. lpp., 20.–22. punkts).

23

Šī dalībvalstu izvēles brīvība tika paplašināta, ar Regulu Nr. 723/2004 veicot grozījumus Civildienesta noteikumos, tāpēc VIII pielikuma 11. panta 2. punktā ir paredzēts, ka ierēdnis, kurš uzsāk dienestu Kopienās, ir tiesīgs pēc štata ierēdņa statusa iegūšanas, bet pirms tiesību iegūšanas saņemt izdienas pensiju Civildienesta noteikumu 77. panta nozīmē, iemaksāt Kopienu pensiju shēmā izdienas pensijas tiesību, kas iegūtas, pamatojoties uz savu iepriekšējo darbu vai statusu, kapitāla vērtību, kas atjaunināta līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam.

24

Savienības likumdevējs, turpmāk izmantojot tikai jēdzienu “iegūto pensijas tiesību kapitāla vērtība”, atļāva dalībvalstīm piemērot pašu izraudzītu metodi, lai noteiktu uz Savienības pensiju shēmu pārskaitāmo naudas summu, ar nosacījumu, ka šī summa faktiski atbilst attiecīgā ierēdņa saistībā ar līdzšinējo darbību iegūtajām pensiju tiesībām.

25

Tādējādi dalībvalstis var izmantot vai nu tā dēvēto “aktuārā ekvivalenta” metodi, ko izmanto, lai aprēķinātu nākotnē sagaidāmās, varbūtējās pensijas faktisko vērtību, kuras summu parasti diskontē, ņemot vērā priekšlaicīgu izmaksu, kā arī mirstības risku pirms maksājuma termiņa beigām, vai par “vienotas likmes izpirkuma vērtību” dēvētu metodi, atbilstoši kurai tā tiek iegūta, saskaitot apdrošinātās personas un viņa darba devēja veiktās iemaksas, kurām var tikt pieskaitīti procenti (par šīm aprēķina metodēm skat. 1982. gada 18. marta spriedumu lietā 212/81 Bodson, Recueil, 1019. lpp., 7. un 8. punkts), vai arī citas metodes.

26

Šādos apstākļos uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts var noteikt pensijas tiesību kapitāla vērtības summu, pamatojoties vai nu uz aktuārā ekvivalenta metodi, vai uz vienotas likmes izpirkuma vērtības metodi vai arī uz citām metodēm, ar nosacījumu, ka pārskaitāmā summa faktiski atbilst attiecīgā ierēdņa saistībā ar līdzšinējo darbību iegūtajām pensiju tiesībām.

27

Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts un LES 4. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz izmantot Čehijas Republikas tiesiskajā regulējumā noteiktu pensijas tiesību, kas par līdzšinējo darbību iegūtas valsts pensiju sistēmā, kapitāla vērtības aprēķina metodi, un vai atbildi uz tādu jautājumu ietekmē apstāklis, ka, izmantojot šo metodi, uz Savienības pensiju shēmu pārskaitāmās kapitāla vērtības summa nesasniedz pat pusi no ierēdņa un viņa līdzšinējā darba devēja valsts pensiju sistēmā veiktajām iemaksām.

28

Lai nodrošinātu valstu un Savienības pensiju shēmu koordināciju, ir jāveic divas viena otrai sekojošas darbības, no kurām otrā darbība ietver valsts sistēmā iegūto pensijas tiesību kapitāla vērtības pārvēršanu izdienas gados, ko ņem vērā Savienības pensiju shēmā. Šo pārvēršanu veic Savienības iestādes atbilstoši vispārīgajiem, šo iestāžu noteiktajiem minētā 11. panta īstenošanas noteikumiem. Šo darbību reglamentē Savienības tiesības.

29

Turpretim, tā kā ar pirmo darbību tiek noteikta valsts sistēmā iegūtu pensijas tiesību kapitāla vērtība saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts atbilstošajiem tiesību aktiem, tā ietilpst vienīgi tās valsts iestādes kompetencē, kas administrē pensiju sistēmu, kurā attiecīgā persona bija apdrošināta pirms dienesta uzsākšanas Savienībā (skat. 1989. gada 9. novembra spriedumu apvienotajās lietās 75/88, 146/88 un 147/88 Bonazzi-Bertottilli u.c./Komisija, Recueil, 3599. lpp., 17. punkts).

30

Attiecībā uz dažādajiem valsts tiesiskajiem regulējumiem ir jānorāda, ka Savienības likumdevējs Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā neparedz saskaņot dažādās valsts tiesību normas pensiju jomā, kurām ir raksturīga liela daudzveidība un sarežģītība (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Luksemburga, 21. punkts). Turklāt, kā savu secinājumu 43. punktā norāda ģenerāladvokāte, no LESD 48. panta un 153. panta 4. punkta izriet, ka Savienības tiesībās ir atzīta dalībvalstu iespēja definēt savu sociālā nodrošinājuma sistēmu pamatprincipus.

31

No minētā izriet, ka dalībvalstīm, Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta īstenošanai pieņemot savu valsts tiesisko regulējumu, ir plaša rīcības brīvība.

32

Tas it īpaši attiecas uz metodi, ar kuru dalībvalstis nosaka pensijas tiesību, kas iegūtas valsts sistēmā un kas jāņem vērā Savienības pensiju shēmā, kapitāla vērtības summu, taču šai metodei ir jābūt noteiktai atbilstoši dalībvalstu pensiju sistēmu regulējošo principu un noteikumu būtībai.

33

Vispārīgi dalībvalstīm ir iespēja izveidot tostarp fondētu pensiju sistēmu, kas nodrošina iemaksām atbilstošas vecuma pensijas vai, pretēji, uz zināmu solidaritāti balstītu sistēmu, kurā paredzēts, ka šādā sistēmā garantētās pensijas nebūt nav proporcionālas iemaksām.

34

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmuma izriet, ka pamatlietā aplūkotajā valsts pensiju sistēmā pensiju apmērs, uz ko pensiju saņēmējiem ir tiesības, tiek aprēķināts, izmantojot formulu, kurā ņem vērā visu vecuma apdrošināšanas iemaksu veikšanas laikposmu un ienākumu līmeni, lai gan šī pēdēja komponente tomēr tika ņemta vērā būtiski samazinātā proporcijā. Šajā sistēmā augstāki ienākumi dod tiesības uz lielāku pensiju, taču konkrētu ienākumu līmeni pārsniedzošas algas summas tiek ņemtas vērā tikai ierobežotā apmērā.

35

Tādā paaudžu solidaritātes sistēmā ar izteiktu solidaritātes raksturu ir skaidri redzams, ka iegūto pensijas tiesību kapitāla vērtība neatbilst visām darba devēja un viņa darba ņēmēja veiktajām iemaksām šī darba ņēmēja vecuma apdrošināšanai.

36

Ja iegūto pensijas tiesību kapitāla vērtības aprēķins loģiski izriet no dalībvalstī spēkā esošās pensiju sistēmas būtības, principiem un noteikumiem, nevar apšaubīt šīs aprēķina metodes saderību ar Savienības tiesībām. Tikai gadījumos, ja šīs kapitāla vērtības aprēķināšanas noteikumi ievērojami atšķiras no valsts pensiju sistēmas būtības, principiem un noteikumiem, radot ierēdnim labvēlīgu vai nelabvēlīgu stāvokli, attiecīgās dalībvalsts tiesiskais regulējums var radīt LESD 45. pantā garantētās darba ņēmēju brīvas pārvietošanās šķērsli vai nonākt pretrunā LES 4. panta 3. punktā paredzētajiem pienākumiem.

37

Jāatgādina, ka, pirmkārt, saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Savienības ierēdnim ir migrējoša darba ņēmēja statuss (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā My, 37. punkts un tajā minētā judikatūra; 2006. gada 16. februāra spriedumu lietā C-185/04 Öberg, Krājums, I-1453. lpp., 12. punkts, kā arī 2013. gada 4. jūlija spriedumu lietā C‑233/12 Gardella, 25. punkts) un, otrkārt, dalībvalstu pienākums padarīt iespējamu pensiju tiesību, kuras Savienības ierēdņi ir ieguvuši, pildot savus agrākos pienākumus, pārskaitīšanu uz Savienības pensiju shēmu un šajā nolūkā noteikt aprēķina metodi, kas ietilpst LESD 4. panta 3. punkta piemērošanas jomā (šajā ziņā skat. 1997. gada 17. jūlija spriedumu lietā C-52/96 Komisija/Spānija, Recueil, I-4637. lpp., 9. punkts).

38

Nešķiet, ka pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums, kas izklāstīts šī sprieduma 11. un 12. punktā, atkāptos no valsts pensiju sistēmas būtības, principiem un noteikumiem. Tomēr valsts tiesai ir jāpārbauda, vai tā tas faktiski ir it īpaši šajā gadījumā, kurā prasītājs iesniedz nozīmīgus pierādījumus par pretējo, kā arī gadījumā, ja valsts noteikumos ir atļauts pārskaitīt pensijas tiesības uz citu valsts shēmu vai uz starptautiskas organizācijas shēmu, jāpārbauda, vai uz Savienības pensiju shēmu pārskaitāmās summas aprēķins nav veikts nelabvēlīgāk salīdzinājumā ar summas, kas pārskaitāma uz citām tādām shēmām, aprēķinu. Vienīgi fakts, ka izmantotās aprēķina metodes dēļ pārskaitāmā summa, kuras apmērs ir zemāks par pusi no ierēdņa un viņa līdzšinējā darba devēja valsts pensiju sistēmā veiktajām iemaksām, pati par sevi nav tāds pierādījums. Tāpat no Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem neizriet, ka valsts noteikumos ir atļauts pārskaitīt pensijas tiesības uz citu valsts vai starptautisku shēmu.

39

Turklāt ierēdnis, kurš pieprasa savu dalībvalsts pensiju sistēmā iegūto tiesību pārskaitīšanu uz Savienības pensiju shēmu, nevar lietderīgi atsaukties uz aizliegtu diskrimināciju, ko rada citas pārskaitāmā kapitāla aprēķina metodes izmantošana, iepretim Savienības ierēdņiem no citām dalībvalstīm. Tādā gadījumā atšķirīga attieksme būtu dalībvalstu kompetences izveidot savas pensiju sistēmas un to attiecīgās rīcības brīvības sekas.

40

Šādos apstākļos uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts un LES 4. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek liegts izmantot tādu pirms tam iegūto pensijas tiesību kapitāla vērtības aprēķināšanas metodi, kāda ir paredzēta Čehijas Republikas tiesiskajā regulējumā, pat ja šīs metodes izmantošanas rezultātā uz Savienības pensiju shēmu pārskaitāmā kapitāla summa nesasniedz pat pusi no iemaksām, kuras ierēdnis un viņa līdzšinējais darba devējs ir veicis valsts pensiju sistēmā.

41

Uzdodot trešo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts un LES 4. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pirms tam iegūto pensijas tiesību kapitāla summas, kas pārskaitāma uz Savienības pensiju shēmu, aprēķināšanas nolūkos ir jāņem vērā laikposms, kurā ierēdnis jau bija šīs shēmas dalībnieks.

42

Pirmkārt, attiecībā uz iepriekš minēto spriedumu lietā My, uz kuru savā trešajā jautājumā atsaucas iesniedzējtiesa, ir jāatgādina, ka Tiesa šī sprieduma 49. punktā ir spriedusi, ka ar LES 4. panta 3. punktu, lasot to kopā ar Civildienesta noteikumiem, netiek pieļauts tāds tiesiskais regulējums, kurā netiek ļauts ņemt vērā tos nodarbinātības gadus, kurus Savienības pilsonis bija nostrādājis Savienības iestādes dienestā, lai saskaņā ar viņa valsts shēmu varētu atzīt tiesības uz vecuma pensiju.

43

Tomēr, kamēr lietā My, kurā tika pasludināts iepriekš minētais spriedums, runa bija par Savienības iestādēs pabeigtu nodarbinātības laikposmu ņemšanu vērā, lai varētu atzīt tiesības uz vecuma pensiju atbilstoši valsts pensiju sistēmai, prasītājs pamatlietā iesniedzējtiesai lūdz, lai attiecīgajā dalībvalstī no valsts pensiju sistēmas uz Savienības pensiju shēmu pārskaitāmās summas noteikšanas nolūkos tiktu ņemts vērā nodarbinātības laikposms, kuru viņš ir pabeidzis, būdams Komisijas ierēdnis.

44

Ņemot vērā, ka situācija lietā My, kurā tika pasludināts iepriekš minētais spriedums, atšķiras no situācijas pamatlietā, šis spriedums nevar dot nekādas norādes atbildes sniegšanai uz trešo jautājumu.

45

Otrkārt, no Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta skaidri izriet, ka pensijas tiesības, kuras ierēdnis ir tiesīgs pārskaitīt no dalībvalstī spēkā esošās pensiju sistēmas uz Savienības pensiju shēmu, ir tikai tās tiesības, kas ir iegūtas saistībā ar nodarbinātību pirms viņa dienesta uzsākšanas Savienībā.

46

Turklāt šī norma ir precizēta Komisijas 2004. gada 28. aprīļa Lēmuma par Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta vispārīgiem īstenošanas noteikumiem 6. panta pirmajā daļā, proti, “visa pārskaitāmā summa, kas jāmaksā attiecībā uz ierēdni kompetentajai pensiju kasei, ir jāapliecina kā atjaunināts kapitāls, kuru veido pirms dienesta uzsākšanas Kopienās [..] iegūtās pensijas tiesības”.

47

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts un LES 4. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts pensiju sistēmā iegūto pensijas tiesību kapitāla summas, kas pārskaitāma uz Savienības pensiju shēmu, aprēķināšanas nolūkos nav jāņem vērā laikposms, kurā ierēdnis jau bija šīs shēmas dalībnieks.

48

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: