1

Ar savu apelācijas sūdzību Centrotherm Systemtechnik GmbH (turpmāk tekstā – “Centrotherm Systemtechnik”) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 15. septembra spriedumu lietā T-434/09 Centrotherm Systemtechnik/ITSB - centrotherm Clean Solutions (“CENTROTHERM”) (Krājums, II-6227. lpp., turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja tās prasību daļēji atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 25. augusta lēmumu lietā R 6/2008–4 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) attiecībā uz centrotherm Clean Solutions GmbH & Co. KG (turpmāk tekstā – “centrotherm Clean Solutions”) ierosināto atcelšanas procesu pret Kopienas vārdisku preču zīmi “CENTROTHERM”, kuras īpašniece ir Centrotherm Systemtechnik.

2

Turklāt ir jānorāda, ka 2011. gada 15. septembrī Vispārējā tiesa taisīja arī spriedumu paralēlā lietā, kurā ir tie paši lietas dalībnieki un kuras priekšmets arī ir apstrīdētais lēmums, ar šo spriedumu lietā T-427/09 centrotherm Clean Solutions/ITSB - Centrotherm Systemtechnik (“CENTROTHERM”) (Krājums, II-6207. lpp.) Vispārējā tiesa apmierināja centrotherm Clean Solutions prasību par daļēju minētā lēmuma atcelšanu.

3

Par minēto spriedumu Centrotherm Systemtechnik iesniedza apelācijas sūdzību (lieta C‑609/11 P).

4

Ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) ir kodificēta Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) un šī regula ir atcelta.

5

Regulas Nr. 207/2009 preambulas 10. apsvērumā ir noteikts:

“Nav pamata aizsargāt Kopienas preču zīmes vai aizsargāt pret tām kādu preču zīmi, kura ir reģistrēta pirms tam, izņemot gadījumus, kad šīs preču zīmes faktiski izmanto.”

6

Regulas Nr. 207/2009 15. pantā ar nosaukumu “Kopienas preču zīmju izmantošana” ir paredzēts:

“1.   Ja piecos gados pēc Kopienas preču zīmes reģistrācijas tās īpašnieks nav sācis šo preču zīmi Kopienā patiesi izmantot saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta, vai ja tās izmantošana ir pārtraukta uz nepārtrauktu piecu gadu laikposmu, uz Kopienas preču zīmi attiecina šajā regulā paredzētās sankcijas, ja vien šai neizmantošanai nav pamatotu iemeslu.

[..]”

7

Regulas Nr. 207/2009 IV sadaļas ar nosaukumu “Reģistrācijas procedūra” 4. iedaļā ar nosaukumu “Trešo personu apsvērumi” ietilpstošajā 42. pantā, kura nosaukums ir “Iebildumu izskatīšana”, ir paredzēts:

“1.   Izskatot iebildumus, [ITSB] tā noteiktā termiņā lūdz puses, cik bieži tas vajadzīgs, iesniegt savus apsvērumus par citu pušu vai paša [ITSB] iesniegtiem materiāliem.

2.   Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma agrākas Kopienas preču zīmes īpašnieks, kas iesniedzis savus iebildumus, apliecina, ka piecu gadu laikā, pirms Kopienas preču zīmes pieteikuma publicēšanas, agrākā Kopienas preču zīme ir Kopienā faktiski izmantota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta un ko šī persona uzskaita kā savu iebildumu pamatojumu, vai arī norāda pamatotus tās neizmantošanas iemeslus, ar nosacījumu, ka agrākā Kopienas preču zīme tobrīd ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus. Ja šāda apliecinājuma nav, iebildumus noraida. [..]

[..]”

8

Regulas Nr. 207/2009 VI sadaļas ar nosaukumu “Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība” 2. iedaļā ar nosaukumu “Pamats atcelšanai” ietilpstošajā 51. pantā, kura nosaukums arī ir “Pamats atcelšanai”, ir paredzēts:

“1.   Kopienas preču zīmes īpašnieka tiesības paziņo par atceltām, ja [ITSB] iesniegts attiecīgs iesniegums vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesu attiecībā uz pārkāpumu:

[..]

2.   Ja tiesību atcelšana ir pamatota tikai attiecībā uz dažām precēm vai pakalpojumiem, uz ko preču zīme ir reģistrēta, īpašnieka tiesības paziņo par atceltām tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.”

9

Regulas Nr. 207/2009 VI sadaļas 5. iedaļā ar nosaukumu “Lietu izskatīšanas procesi [ITSB] saistībā ar atcelšanu un spēkā neesamību” ietilpstošajā 57. pantā, kura nosaukums ir “Pieteikuma izskatīšana”, ir paredzēts:

“1.   Izskatot pieteikumu par tiesību atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu, [ITSB] tā noteiktā termiņā lūdz puses, cik bieži tas vajadzīgs, iesniegt savus apsvērumus par otras puses vai paša [ITSB] iesniegtiem materiāliem.

2.   Pēc Kopienas preču zīmes īpašnieka lūguma agrākas Kopienas preču zīmes īpašnieks, kas ir kāda no pusēm lietas izskatīšanas procesā par spēkā neesamību, iesniedz pierādījumus, ka piecu gadu laikā pirms pieteikuma par spēkā neesamības paziņošanu iesniegšanas agrākā Kopienas preču zīme ir Kopienā patiesi izmantota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta un ko šī persona uzskaita kā sava pieteikuma pamatojumu, vai arī norāda pamatotus tās neizmantošanas iemeslus ar nosacījumu, ka agrākā Kopienas preču zīme tobrīd ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus. [..] Ja šāda pierādījuma nav, pieteikumu par spēkā neesamības paziņošanu noraida. [..]

[..]”

10

Regulas Nr. 207/2009 IX sadaļas ar nosaukumu “Procedūra” 1. iedaļā ar nosaukumu “Vispārējie noteikumi” ietilpstošajā 76. pantā, kura nosaukums ir “Faktu pārbaude, ko Birojs veic pēc savas iniciatīvas”, ir noteikts:

“1.   Lietas izskatīšanas procesa laikā [ITSB] izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, [ITSB] aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu, ko puses iesniegušas [pušu izvirzīto pamatu un lūgumu], pārbaudi”.

2.   [ITSB] var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas laicīgi.”

11

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 207/2009 78. panta 1. punktam:

“Lietas izskatīšanas procesā [ITSB] pierādījumus sniedz vai iegūst:

[..]

12

Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2005. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1041/2005 (OV L 172, 4. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2868/95”), 22. noteikuma 2.–4. punktā ir noteikts:

13

Saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 40. noteikumu:

14

Tiesvedības priekšvēsturi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 1.–13. punktā ir izklāstījusi šādi:

15

Vispārējās tiesas sniegtais tiesvedības priekšvēstures izklāsts ir jāpapildina ar šādiem precizējumiem.

16

No apstrīdētā lēmuma 36. punkta izriet, ka attiecībā uz papildu pierādījumiem, ko Centrotherm Systemtechnik iesniedza Apelāciju padomē, šī instance uzskatīja, ka šāds “papildu pierādījums tika iesniegts novēloti, un to nevar ņemt vērā” tādēļ, ka [Regulas Nr. 2868/95] 40. noteikuma 5. punkta otrajā teikumā paredzētais termiņš ir noilguma termiņš, kura neievērošana izraisa preču zīmes atcelšanu atbilstoši [minētās regulas] 40. noteikuma 5. punkta trešajam teikumam. Šī lēmuma 37. punktā Apelāciju padome šajā ziņā piebilda, ka, pat pieņemot, ka Apelāciju padome saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu brīvi izvērtē novēloti iesniegtu pierādījumu ņemšanas vērā nozīmi, izskatāmajā lietā nav saskatāms iemesls, kādēļ tai būtu jāīsteno šīs tiesības par labu prasītājai. Apelāciju padome precizēja, ka prasītāja šajā ziņā ir izvirzījusi vienīgi vispārīgus argumentus par preču zīmes lomu un vērtību un ka tā nav atsaukusies uz neiespējamību iesniegt izmantošanas pierādījumus pirmajā instancē.

17

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 26. oktobrī, Centrotherm Systemtechnik cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu daļā, kurā bija apmierināts pieteikums par preču zīmes “CENTROTHERM” atcelšanu.

18

Pamatojot savu prasību, Centrotherm Systemtechnik izvirzīja trīs pamatus saistībā ar, pirmkārt, ITSB Anulēšanas nodaļā iesniegto izmantošanas pierādījumu kļūdainu vērtējumu, otrkārt, pienākuma pārbaudīt faktus pēc savas iniciatīvas atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktam pārkāpumu un, treškārt, Apelāciju padomē iesniegto pierādījumu neņemšanu vērā, pārkāpjot šīs regulas 76. panta 2. punktu. Pakārtoti Centrotherm Systemtechnik izvirzīja iebildi par prettiesiskumu attiecībā uz Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktu.

19

Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa šo prasību noraidīja.

20

Vispārējā tiesa, izvērtējot pirmo pamatu, pārsūdzētā sprieduma 21.–24. punktā vispirms norādīja uz atcelšanas kā sankcijas mērķi, kā arī uz atbilstošajām procesuālajām normām un principiem saistībā ar darbībām ar pierādījumiem, kas it īpaši izriet no Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkta.

21

Pēc tam Vispārējā tiesa šī sprieduma 25.–30. punktā atsaucās uz dažādiem judikatūras elementiem saistībā ar faktiskas izmantošanas jēdzienu un nosacījumiem, kādos var tikt konstatēta šāda izmantošana.

22

Vispārējā tiesa pēc tam, kad pārsūdzētā sprieduma 31. punktā bija norādījusi, ka vērtējums par to, vai Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā pamatoti uzskatīja, ka pierādījumi, ko Centrotherm Systemtechnik bija iesniegusi Anulēšanas nodaļā, nepierāda apstrīdētās preču zīmes faktisko izmantošanu attiecībā uz citām precēm, nevis tām, kas norādītas minētā sprieduma 11. punktā, ir jāveic visu šī sprieduma 21.–30. punktā atgādināto apsvērumu kontekstā, šī paša sprieduma 32.–34. punktā precizēja šādi:

23

Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 35.–43. punktā, ņemot vērā šī sprieduma 34. punktā izklāstīto, veica Centrotherm Systemtechnik faktūrrēķinu un fotogrāfiju, ko tā bija iesniegusi ITSB Anulēšanas nodaļā, pārbaudi. Šīs pārbaudes ietvaros Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 36. un 37. punktā tostarp norādīja šādi:

24

Savas pārbaudes, kas ietvēra iesniegtos faktūrrēķinus un fotogrāfijas, noslēgumā Vispārējā tiesa pārsūdzēta sprieduma 44. un 45. punktā secināja šādi:

25

Otro pamatu Vispārējā tiesa noraidīja pārsūdzētā sprieduma 53.–55. punktā izklāstīto argumentu dēļ:

26

Trešo pamatu Vispārējā tiesa noraidīja šādu motīvu dēļ:

27

Visbeidzot, attiecībā uz pamatu, kas izņēmuma kārtībā izvirzīts attiecībā uz Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkta prettiesiskumu, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 67.–70. punktā tostarp nosprieda šādi:

[..]

28

Ar savu apelācijas sūdzību Centrotherm Systemtechnik lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu, apmierināt tās prasību pirmajā instancē un piespriest ITSB, kā arī centrotherm Clean Solutions atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

29

ITSB lūdz noraidīt apelācijas sūdzību vai pakārtoti, noraidīt prasību pirmajā instancē, kā arī piespriest Centrotherm Systemtechnik atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

30

Centrotherm Clean Solutions lūdz noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest Centrotherm Systemtechnik atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

31

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Centrotherm Systemtechnik izvirza četrus pamatus.

32

Izskatāmajā lietā no tiesvedības priekšvēstures izklāsta, kas atgādināts šī sprieduma 14. punktā, izriet, ka, lai gan attiecīgais atcelšanas process tika uzsākts, pamatojoties uz Regulu Nr. 40/94, ITSB Apelāciju padome ir pieņēmusi apstrīdēto lēmumu pēc tam, kad stājās spēkā Regula Nr. 207/2009.

33

Tā kā ar šo minēto regulu tika veikta Regulas Nr. 40/94 kodifikācija un tās atbilstošajās normās šīs kodifikācijas rezultātā netika veikti nekādi grozījumi, turpmāk šajā spriedumā tiks veiktas atsauces vienīgi uz Regulu Nr. 207/2009.

34

Saistībā ar savu pirmo pamatu Centrotherm Systemtechnik apgalvo, ka Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 34. punktā apstiprinot, ka tādam zvērestam pielīdzināmam paziņojumam, kas paredzēts Regulas Nr. 207/2009 78. panta 1. punkta f) apakšpunktā, var tikt piešķirts pierādījumu spēks vienīgi tad, ja tas ir apstiprināts ar citiem iesniegtajiem pierādījumiem, ir kļūdaini interpretējusi ar šādiem paziņojumiem saistīto pierādījumu spēku, pat liegusi tiem jebkādu autonomu pierādījumu spēku. Turklāt, neņemot vērā faktu, ka izskatāmajā lietā apstrīdētā paziņojuma saturu nav apstrīdējuši pārējie lietas dalībnieki, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi principu, saskaņā ar kuru faktiskas izmantošanas raksturam ir jābūt visaptveroša vērtējuma, ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme lietā, priekšmetam.

35

Šāda zvērestam pielīdzināmiem paziņojumiem piemītoša pierādījumu spēka neņemšana vērā esot likusi Vispārējai tiesai secināt, pārkāpjot Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, par apstrīdētās preču zīmes faktiskas izmantošanas neesamību.

36

ITSB un centrotherm Clean Solutions uzskata, ka no pārsūdzētā sprieduma 34. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa in abstracto nav vispār izslēgusi zvērestam pielīdzināmo paziņojumu pierādījumu spēku, bet ka tā to ir vērtējusi, šī vērtējuma, kas apelācijas ietvaros nevar tikt pārbaudīts, noslēgumā konstatējot, ka izskatāmajā lietā esot nepieciešami papildu pierādījumi, ņemot vērā pastāvošās saiknes starp attiecīgā paziņojuma sniedzēju un Centrotherm Systemtechnik.

37

Ir jākonstatē, ka pārsūdzētā sprieduma 34. punkts, kas ir jāaplūko tostarp pirms un pēc tā esošo punktu kontekstā, atklāj citu nozīmi, nevis to, ko tam kļūdaini piešķir Centrotherm Systemtechnik.

38

Tādējādi vispirms ir jānorāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 32. punktā ir kvalificējusi kā “prasītājas iesniegtos pierādījumus” gan tās pārvaldnieka zvērestam pielīdzināmo paziņojumu, gan faktūrrēķinus un fotogrāfijas.

39

Turpinot, pretēji tam, ko apgalvo Centrotherm Systemtechnik, Vispārējā tiesa nekādi nav izslēgusi, ka zvērestam pielīdzināmam paziņojumam var būt pierādījumu spēks, bet, gluži pretēji, šī sprieduma 33. punktā ir uzsvērusi, ka, lai novērtētu šo pierādījumu spēku, ir jāpārbauda šādā paziņojumā ietvertās informācijas ticamība un patiesums, ņemot vērā it īpaši dokumenta izcelsmi, tā sagatavošanas apstākļus un adresātu, un jāpārliecinās, vai pēc satura minētais dokuments šķiet saprātīgs un uzticams.

40

Vienīgi šādi un konkrēti uzsākot tādu attiecīgā paziņojuma pārbaudi izskatāmajā lietā, Vispārējā tiesa minētā sprieduma 34. punktā uzskatīja, ka, ņemot vērā acīmredzamās saites, kas vieno šī paziņojuma sniedzēju un Centrotherm Systemtechnik, minētajam paziņojumam var piešķirt pierādījumu spēku izskatāmajā lietā vienīgi tad, ja to apstiprina iesniegto fotogrāfiju un faktūrrēķinu saturs.

41

Tostarp tādēļ Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 36. un 37. punktā, nekādi neapgalvojot, ka Centrotherm Systemtechnik būtu jāiesniedz faktūrrēķini, kas pilnībā pamato attiecīgajā zvērestam pielīdzināmajā paziņojumā apgalvoto apgrozījumu, turpretim ir uzsvērusi kraso atšķirību, kas pastāv starp šajā paziņojumā ietvertajiem apstiprinājumiem attiecībā uz gada apgrozījumu, par kuru apgalvots, ka Centrotherm Systemtechnik to realizējusi laikā no 2002. līdz 2006. gadam, un salīdzinoši minimālajiem pārdošanas apjomiem, kas attiecas uz ļoti īsu, pat ierobežotu periodu, ko apliecina faktiski iesniegtie faktūrrēķini.

42

Pēc detalizētas iesniegto faktūrrēķinu un fotogrāfiju pārbaudes, ko Vispārējā tiesa veica pārsūdzētā sprieduma 35.–43. punktā, tā šī sprieduma 44. punktā konstatēja, ka izskatāmajā lietā minētās fotogrāfijas un faktūrrēķini nekādā veidā neļauj apstiprināt pārvaldnieka paziņojumu, saskaņā ar kuru šajā iepriekš minētajā punktā uzskaitītās preces esot tikušas pārdotas ar apstrīdēto preču zīmi.

43

Tādējādi Vispārējā tiesa, nepieļaujot šajā ziņā kļūdu tiesību piemērošanā, minētā sprieduma 45. punktā varēja secināt, ka lietas materiālos esošo elementu un līdz ar to tostarp attiecīgā zvērestam pielīdzināmā paziņojuma visaptverošs vērtējums šādos apstākļos neļauj spriest vai vismaz izdarīt pieļāvumus vai pieņēmumus, ka strīdus preču zīme ir bijusi faktiskas izmantošanas priekšmets saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kuri aplūkoti izskatāmajā lietā.

44

Turklāt šajā ziņā ir jāatgādina, ka faktu un pierādījumu, konkrēti, pierādījumu spēka, kas saistīts ar Centrotherm Systemtechnik iesniegto zvērestam pielīdzināmo paziņojumu, vērtējums, ko šajā ziņā ir veikusi Vispārējā tiesa, ietilpst faktisko apstākļu jomā (šajā ziņā skat. 2007. gada 13. septembra spriedumu lietā C-234/06 P Il Ponte Finanziaria/ITSB, Krājums, I-7333. lpp., 75. punkts) un tātad, izņemot vienīgi faktu sagrozīšanas gadījumu, neveido tiesību jautājumu, kas apelācijas ietvaros ietilpst Tiesas pārbaudē.

45

Visbeidzot, runājot par apstākli, saskaņā ar kuru pieteikuma par atcelšanu iesniedzējs procesā ITSB nav apstrīdējis minētā paziņojuma saturu, pietiek konstatēt, ka tas nekādi nevar liegt Vispārējai tiesai veikt faktu un pierādījumu vērtējumu, kas tai jādara, lai pārbaudītu, vai procesā ITSB ir pierādīta agrākas preču zīmes faktiska izmantošana, un līdz ar to, lai izlemtu tās izskatīšanā esošu lietu.

46

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka apelācijas sūdzības pirmais pamats ir jānoraida.

47

Saistībā ar savu otro pamatu Centrotherm Systemtechnik apgalvo, ka pretēji tam, ko Vispārējā tiesa ir nospriedusi pārsūdzētā sprieduma 54. un 55. punktā, atcelšanas procesā ir piemērojama tiesību norma, saskaņā ar kuru ITSB pēc savas iniciatīvas veic faktu pārbaudi, kā tas ir paredzēts Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktā. Tādēļ, ka šo procesu var ierosināt jebkura persona, kas to vēlas, šo procesu neskarot šajā tiesību normā paredzētais izņēmums, kas attiecas ar procesiem saistībā ar relatīviem reģistrācijas atteikuma pamatiem.

48

Saistībā ar sava trešā pamata pirmo daļu Centrotherm Systemtechnik turklāt norāda, ka pretēji tam, ko Vispārējā tiesa ir nospriedusi pārsūdzētajā spriedumā, atcelšanas procesā uz preču zīmes īpašnieku negulstas šīs preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādīšanas pienākums.

49

Lai gan Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktā un 57. panta 2. punktā esot paredzēts, ka agrākas preču zīmes īpašniekam ir jāiesniedz tās faktiskas izmantošanas pierādījumi, pretējā gadījumā tā iebildumi vai pieteikums par atcelšanu tiks noraidīti, minētās regulas 51. pantā neesot ietverti līdzīgi precizējumi attiecībā uz atcelšanas procesiem. Šādos apstākļos Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkts, kas nosaka preču zīmes īpašniekam faktiskas izmantošanas pierādīšanas pienākumu, esot pretrunā Regulai Nr. 207/2009. No tā izrietot, ka Apelāciju padomei esot jāņem vērā tai iesniegtie pierādījumi, pamatojoties uz tās pienākumu pārbaudīt faktus pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktu.

50

ITSB uzskata, ka, ņemot vērā atcelšanas procesa, kas nav process saistībā ar absolūtiem vai relatīviem reģistrācijas atteikuma pamatiem, inter partes un sui generis raksturu, princips par faktu pārbaudi pēc savas iniciatīvas nav piemērojams un preču zīmes īpašniekam, kura rīcībā ir šim nolūkam piemērotie elementi, ir jāpierāda, ka tas ir veicis tās faktisko izmantošanu.

51

Centrotherm Clean Solutions norāda arī, ka Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts neattiecas uz atcelšanas procesiem. Turpretim Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktā esot paredzēti ar atcelšanu saistītie procesuālie noteikumi, skaidri nosakot, ka preču zīmes īpašniekam ir jāiesniedz tās faktiskas izmantošanas pierādījums.

52

Ar savu otro pamatu un trešā pamata pirmo daļu, kas jāaplūko kopā, Centrotherm Systemtechnik būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa, nospriežot, ka atcelšanas procesā ITSB nav pēc savas iniciatīvas jāizvērtē agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas esamības pierādījumi, bet ka šādas esamības pierādīšanas pienākums ir vienīgi šīs preču zīmes īpašniekam, un šī fakta dēļ nesodot Apelāciju padomi par to, ka tā nav ņēmusi vērā visus tās rīcībā esošos pierādījumus, esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu un Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktu.

53

Šajā ziņā ir jāatgādina, pirmkārt, kā tas izriet no Regulas Nr. 207/2009 15. panta, ja preču zīmes īpašnieks piecos gados pēc tās reģistrācijas nav šo preču zīmi faktiski izmantojis Eiropas Savienībā, viņam tiek piemērotas šajā regulā paredzētās sankcijas, tostarp preču zīmes tiesību atcelšana, ja vien šai neizmantošanai nav pamatotu iemeslu.

54

No minētās regulas preambulas 10. apsvēruma izriet, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies pakļaut ar Kopienas preču zīmi saistīto tiesību saglabāšanu nosacījumam par to, ka tā ir faktiski izmantota. Kopienas preču zīme, kas nav izmantota, varētu radīt šķērsli konkurencei, ierobežojot apzīmējumu virkni, ko citi var reģistrēt kā preču zīmi, un liedzot konkurentiem iespēju izmantot šo vai līdzīgu preču zīmi, kad iekšējā tirgū tiek laistas preces vai pakalpojumi, kas identiski vai līdzīgi tiem, kas ir aizsargāti ar attiecīgo preču zīmi (skat. 2012. gada 19. decembra spriedumu lietā C‑149/11 Leno Merken, 32. punkts).

55

Otrkārt, Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktā un 57. panta 2. punktā ir skaidri precizēts, ka attiecīgās preču zīmes īpašniekam ir jāiesniedz faktiskas izmantošanas pierādījumi vai jānorāda pamatoti neizmantošanas iemesli, pretējā gadījumā iebildumi vai pieteikums par atcelšanu tiek noraidīti.

56

Šajā ziņā apstāklis, ka Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punktā atšķirībā no šīs regulas 42. panta 2. punkta un 57. panta 2. punkta nav precizēts, ka minētajam īpašniekam ir jāiesniedz faktiskas izmantošanas pierādījumi vai jānorāda pamatoti neizmantošanas iemesli, nevar – pretēji tam, ko ierosina Centrotherm Systemtechnik, – tikt interpretēts tādā izpratnē, ka Savienības likumdevējs būtu vēlējies atcelšanas procesā izslēgt šo ar pierādīšanas pienākumu saistīto principu.

57

Turklāt precizējuma attiecībā uz pierādīšanas pienākumu neesamība Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punktā ir viegli izskaidrojama, ņemot vērā apstākli, ka šī 51. panta ar nosaukumu “Pamats atcelšanai” 1. punkta mērķis ir uzskaitīt preču zīmes [tiesību] atcelšanas pamatus, kam nav nepieciešams sniegt precizējumus attiecībā uz jautājumu par pierādīšanas pienākumu.

58

Savukārt šīs regulas 42. un 57. pants ietver būtībā procesuālo tiesību normas. Tā ir jānorāda, ka katra no šo pantu 2. punkta īpašais mērķis ir aptvert to, kas šķiet starpgadījums atbildētājas ierosinātajā procesā, lai apšaubītu pieteikuma iesniedzēja tiesības turpināt tā uzsākto procesu.

59

Tieši šī iebildumu un atcelšanas procesiem raksturīgā procesuālā konteksta dēļ Savienības likumdevējs, lai dotu iespēju noregulēt šādus procesa starpgadījumus, kuru risinājumam galvenajā procesā, kurā tie iekļaujas, ir iepriekšējs raksturs, ir paredzējis, ka pierādījumus tam, ka agrākā preču zīme ir faktiski izmantota, ir jāiesniedz tās īpašniekam un, ja šādu pierādījumu nav, iebildumi vai pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu tiek noraidīts.

60

Turpretim fakts, ka atcelšanas procesa ietvaros jebkurš šāda rakstura procesuāls starpgadījums hipotētiski ir izslēgts, ir viegli pamatojams ar to, ka, lai gan Regulas Nr. 207/2009 57. pants attiecas gan uz atcelšanas, gan uz spēkā neesamības atzīšanas procesiem, tāda norma kā šī panta 2. punkts ierobežoti attiecas tikai uz šiem iepriekš minētajiem procesiem.

61

Treškārt, ir jākonstatē, ka princips, kas tādējādi nejauši ir atzīts Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktā un 57. panta 2. punktā, saskaņā ar kuru agrākās preču zīmes īpašniekam ir jāiesniedz tās faktiskas izmantošanas pierādījumi, patiesībā pauž vienīgi to, ko pieprasa veselais saprāts un elementāra procesa efektivitātes prasība.

62

Neapšaubāmi, ka minētais īpašnieks vislabāk, atsevišķos gadījumos pat vienīgi viņš, spēj iesniegt pierādījumus par konkrētām darbībām, kas ļauj pamatot apgalvojumu, saskaņā ar kuru viņa preču zīme ir faktiski izmantota, vai norādīt pamatotus tās neizmantošanas iemeslus. Tas pats arī attiecas uz pamatojošiem elementiem, ar kuriem var pierādīt šādu izmantošanu, kuri piemēru veidā ir uzskaitīti Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 4. pantā, tādiem kā iepakojumi, uzlīmes, cenrāži, katalogi, faktūrrēķini, fotogrāfijas vai sludinājumi laikrakstos.

63

Tādējādi, kopsakarā aplūkojot Regulas Nr. 207/2009 15. pantu, 42. panta 2. punktu, 51. panta 1. punktu un 57. panta 2. punktu, var secināt, ka preču zīmes [tiesību] atcelšanas procesā tās īpašniekam, nevis ITSB, rīkojoties pēc savas iniciatīvas, principā ir jāpierāda minētās preču zīmes faktiska izmantošana.

64

Tāpat šajā ziņā ir jāsecina, ka, ciktāl Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktā ir paredzēts, ka pierādījumus par zīmes faktisko izmantošanu ir jāiesniedz preču zīmes īpašniekam, šī norma vienīgi izskaidro ar pierādīšanas pienākumu saistīto principu, kas, nebūt nepārkāpjot Regulu Nr. 207/2009, gluži pretēji izriet no tās normām un jēgas.

65

Šādos apstākļos Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktā izklāstītā noteikuma par faktu pārbaudi pēc savas iniciatīvas, ko veic ITSB, mērķis nav tā piemērošana attiecībā uz jautājumu par preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījumiem atcelšanas procesā ITSB.

66

No iepriekš minētā it īpaši izriet, ka, lai gan pārsūdzētā sprieduma 53. un 54. punktā ietvertā argumentācija un motīvi ir kļūdaini, no tiesību viedokļa ir pamatots secinājums, ko Vispārējā tiesa ir izdarījusi šī sprieduma 55. punktā, proti, ka Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktā nav paredzēts ITSB pienākums pēc savas iniciatīvas pārbaudīt faktus, lai pierādītu preču zīmes, kuras atcelšanas process norit ITSB, faktisko izmantošanu.

67

Tādēļ, ka to pamato arī citi tiesību argumenti, nevis tie, kurus norādījusi Vispārējā tiesa, pamata par Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta pārkāpumu noraidīšana, ko pārsūdzētā sprieduma 56. punktā veikusi Vispārējā tiesa, nevar būt pamats šī sprieduma atcelšanai.

68

Turklāt, kā tas izriet no iepriekš minētā, Vispārējā tiesa nav pieļāvusi nekādu kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētajā spriedumā uzskatot, ka preču zīmes [tiesību] atcelšanas procesā tās īpašniekam ir pienākums pierādīt preču zīmes faktisko izmantošanu.

69

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, apelācijas sūdzības otrais pamats un trešā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

70

Saistībā ar sava trešā pamata otro daļu Centrotherm Systemtechnik apgalvo, ka Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 62. un 63. punktā nospriežot, ka Apelāciju padomei izskatāmajā lietā nebija rīcības brīvības, lai eventuāli ņemtu vērā tai novēloti iesniegtos pierādīšanas līdzekļus par apstrīdētās preču zīmes izmantošanu, ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu.

71

Atkārtojot, ka ir skaidrs, ka no 2007. gada 13. marta sprieduma lietā C-29/05 P ITSB/Kaul (Krājums, I-2213. lpp.) 42. punkta izriet, ka minētajā tiesību normā ITSB piešķirtā rīcības brīvība, lai ņemtu vērā novēloti iesniegtus pierādījumus, pastāv vienīgi tad, ja nav “noteikuma par pretējo”, Centrotherm Systemtechnik norāda, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini uzskatījusi, ka Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkts veido šādu pretēja rakstura noteikumu.

72

ITSB apgalvo, ka, ņemot vērā uz Savienības tiesisko regulējumu attiecināmo tiesiskuma prezumpciju, Apelāciju padomei brīdī, kad tika pieņemts apstrīdētais lēmums, nebija citas izvēles, kā vien ievērot to, ko aizliedz minētā 40. noteikuma 5. punkts, kā to turklāt iepriekš esot nospriedusi Vispārējā tiesa, proti, ņemt vērā pierādījumus, kas iesniegti pēc minētajā normā paredzētā [pierādījumu iesniegšanas] termiņa beigšanās.

73

Šajā ziņā ITSB tomēr precizē, ka kopš pārsūdzētā sprieduma pasludināšanas Vispārējās tiesas judikatūrā ir notikusi attīstība. Tā šī tiesa 2011. gada 29. septembra sprieduma lietā T‑415/09 New Yorker SHK Jeans/ITSB – Vallis K.‑Vallis A. (“FISHBONE”) 31. punktā esot tostarp nospriedusi, ka, lai gan ir Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 2. punkts, ir jābūt iespējai, ka Apelāciju padome ņem vērā preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījumus, kas iesniegti pēc saskaņā ar šo tiesību normu ITSB noteiktā termiņa, atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktam vismaz gadījumā, kad ar šādiem pierādījumiem vienīgi tiek papildināti minētajā termiņā iesniegtie pierādījumi un kad ieinteresētajai personai nevar tikt pārmesta jebkāda novilcināšanas taktika vai acīmredzama neuzmanība.

74

ITSB, apstiprinot šo interpretāciju, uzskata, ka tāda pati pieeja ir jāatzīst attiecībā uz Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktu.

75

Centrotherm Clean Solutions uzskata, ka Vispārējā tiesa pamatoti ir nospriedusi, ka šīs iepriekš minētās tiesību normas, ar ko ir izveidota atkāpe no Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkta, sekas ir aizliegums Apelāciju padomei ņemt vērā tai novēloti iesniegtos preču zīmes izmantošanas pierādījumus.

76

Ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktā ir noteikts, ka ITSB var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas laicīgi.

77

Kā ir nospriedusi Tiesa, no šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka vispārīgi un ja vien nav noteikts pretējais, faktu un pierādījumu iesniegšana, ko veic lietas dalībnieki, ir iespējama pēc termiņu beigšanās, kas šādai iesniegšanai ir noteikti, pamatojoties uz Regulu Nr. 207/2009, un ka ITSB nekādā veidā nav aizliegts ņemt vērā faktus un pierādījumus, kas ir izvirzīti vai iesniegti novēloti (iepriekš minētais spriedums lietā ITSB/Kaul, 42. punkts).

78

Nosakot, ka ITSB “var” šādā gadījumā izlemt neņemt vērā šādus pierādījumus, minētā tiesību norma faktiski piešķir ITSB plašu rīcības brīvību, lai, pamatojot savu lēmumu šajā jautājumā, ņemtu vērā šādu informāciju vai ne (iepriekš minētais spriedums lietā ITSB/Kaul, 43. punkts).

79

Konkrētāk runājot par preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījumu iesniegšanu atcelšanas procesā, kas uzsākts, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vispirms ir jānorāda, ka šajā regulā nav ietverta neviena norma, lai precizētu termiņu, kurā ir jāiesniedz šādi pierādījumi.

80

Savukārt Regulas Nr. 2869/95 40. noteikuma 5. punktā šajā ziņā ir paredzēts, ka ITSB lūdz Kopienas preču zīmes īpašnieku ITSB norādītajā termiņā sniegt pierādījumus par zīmes faktisko izmantošanu.

81

Izskatāmajā lietā ITSB Anulēšanas nodaļa ir piemērojusi šo iepriekš minēto normu un noteikusi Centrotherm Systemtechnik termiņu šādu pierādījumu iesniegšanai. Turklāt ir skaidrs, ka Centrotherm Systemtechnik minētajā termiņā ir iesniegusi dažādus apstrīdētās preču zīmes izmantošanas pierādījumus.

82

Turpinot ir jāatgādina, ka minētā 40. noteikuma 5. punkta otrajā teikumā ir arī precizēts, ka, ja preču zīmes izmantošanas pierādījumi nav iesniegti ITSB šādi noteiktajā termiņā, šo preču zīmi atceļ.

83

Kā tas izriet no pārsūdzētā sprieduma 62. un 63. punkta, Vispārējā tiesa interpretēja šo otro teikumu tādējādi, ka ITSB šādi noteiktais termiņš jebkādos apstākļos veido noilguma termiņu, kuram beidzoties jebkāda izmantošanas pierādījumu iesniegšana ir aizliegta. Vispārējā tiesa arī uzskatīja, ka gadījumā, kad pierādījumi saistībā ar preču zīmes izmantošanu ir tiešām iesniegti noteiktajā termiņā, jebkāda papildu pierādījumu iesniegšana pēc minētā termiņa beigšanās ir izslēgta, tādējādi ITSB ir jāatceļ preču zīme, ja sākotnēji iesniegtie pierādījumi izrādās nepietiekami, lai konstatētu minētās izmantošanas faktisko raksturu.

84

Vispārējās tiesas šādi veiktā interpretācija ļāva tai uzskatīt, ka Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkta otrais teikums šī sprieduma 77. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē veido noteikumu, kas ir pretējs Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktam, tāpēc Apelāciju padomei nav tiesību ņemt vērā papildu pierādījumus par preču zīmes izmantošanu, ko Centrotherm Systemtechnik tai iesniedza, lai pamatotu savu apelācijas sūdzību.

85

Šādi Vispārējā tiesa ir veikusi kļūdainu Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkta interpretāciju.

86

Šajā ziņā, lai gan no šīs tiesību normas formulējuma neapšaubāmi izriet, ka gadījumā, kad ITSB noteiktajā termiņā nav iesniegts neviens attiecīgās preču zīmes izmantošanas pierādījums, ITSB principā pēc savas iniciatīvas ir jāpiemēro atcelšana kā sankcija, šāds secinājums turpretim nav izdarāms gadījumā, kad minētajā termiņā ir iesniegti šīs izmantošanas pierādījumi.

87

Līdzīgā gadījumā, ja vien nešķiet, ka minētajiem pierādījumiem nav nekādas nozīmes, lai pierādītu preču zīmes faktisku izmantošanu, procesam ir jāturpina sava norise. Tā ITSB tostarp ir jālūdz puses, kā tas ir paredzēts Regulas Nr. 207/2009 57. panta 1. punktā, cik bieži tas vajadzīgs, iesniegt savus apsvērumus par otras puses vai paša ITSB iesniegtiem materiāliem. Šādā kontekstā, ja vēlāk ir notikusi preču zīmes atcelšana, to veic, nevis pamatojoties uz Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktu, kas būtībā ir procesuāla rakstura norma, bet pamatojoties vienīgi uz tiesību normām pēc būtības, kas ietvertas Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punktā un 57. pantā.

88

No iepriekš minētā tostarp izriet, ka, līdzīgi kā tas ir atgādināts šī sprieduma 77. punktā, ka preču zīmes izmantošanas pierādījumu, ar kuriem vēlas papildināt tos pierādījumus, kas iesniegti ITSB noteiktajā termiņā saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktu, iesniegšana joprojām ir iespējama pēc minētā termiņa beigšanās un ka ITSB nekādi nav aizliegts ņemt vērā šādi novēloti iesniegtus papildu pierādījumus.

89

Kā tas ir atgādināts šī sprieduma 81. punktā, ir skaidrs, ka izskatāmajā lietā Centrotherm Systemtechnik ITSB noteiktajā termiņā bija iesniegusi dažādus pierādījumus, lai pierādītu attiecīgās preču zīmes izmantošanu. Tāpat ir skaidrs, ka šādi sākotnēji iesniegtie pierādījumi nebija tādi, kam šajā nolūkā nav nekādas nozīmes, jo tie tostarp ļāva Apelāciju padomei daļēji noraidīt pieteikumu par atcelšanu, motivējot ar to, ka minētā izmantošana ir tikusi pierādīta attiecībā uz zināmu preču skaitu.

90

Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētā sprieduma 62. un 63. punktā nospriežot, ka Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkts rada šķērsli tam, lai Apelāciju padome izmantotu tai ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu principā piešķirto rīcības brīvību, lai eventuāli ņemtu vērā tai iesniegtos papildu pierādījumus.

91

No tā izriet, ka trešā pamata otra daļa ir jāapmierina un līdz ar to pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ.

92

Saistībā ar savas apelācijas sūdzības ceturto pamatu Centrotherm Systemtechnik apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neatzīstot Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktu par nepiemērojamu izskatāmajā lietā.

93

Pirmkārt, to pašu iemeslu dēļ, kas jau ir norādīti, pamatojot trešā pamata pirmo daļu, šis noteikums pārkāpjot Regulu Nr. 207/2009, nosakot preču zīmes īpašniekam pienākumu pierādīt tās faktisko izmantošanu.

94

Otrkārt, ar minētā noteikuma striktu piemērošanu izskatāmajā lietā tiekot pārkāpts samērīguma princips. Šī noteikuma mērķis, proti, nodrošināt procesa efektivitāti, esot jālīdzsvaro ar būtiskām un galīgām juridiskajām sekām, kas esot saistāmas ar preču zīmes atcelšanu.

95

Centrotherm Clean Solutions norāda, ka ne ITSB, ne Vispārējai tiesai nav tiesību atteikties no Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkta piemērošanas, jo kompetentā tiesa šim nolūkam paredzētā tiesvedībā nav noteikusi tiesiskuma principu, kas nozīmē pienākumu atzīt gan regulu absolūtu spēkā esamību, gan to spēkā neesamību.

96

Apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentācija attiecībā uz šī pamata pirmo daļu – Regulas Nr. 207/2009 pārkāpumu – ir jānoraida tādu pašu motīvu dēļ, kas jau ir ļāvuši Tiesai noraidīt trešā pamata pirmo daļu.

97

Saistībā ar minētā pamata otro daļu – atcelšanas kā sankcijas nesamērīgo raksturu gadījumā, kad tā, līdzīgi kā izskatāmajā lietā, tiek piemērota, pamatojoties uz Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktu, – šajā lietā pietiek norādīt, ka argumentācija, ko Centrotherm Systemtechnik ir izvērsusi šajā ziņā, ir balstīta uz kļūdainu pieņēmumu attiecībā uz šī noteikuma piemērojamību.

98

Faktiski, kā tas arī izriet no šī sprieduma 85.–87. punkta un pretēji tam, ko apstrīdētajā lēmumā ir uzskatījusi Apelāciju padome, un tam, ko pārsūdzētajā spriedumā ir nospriedusi Vispārējā tiesa, atcelšana kā sankcija var tikt piemērota, pamatojoties uz minēto tiesību normu vienīgi tad, kad ITSB noteiktajā termiņā nav iesniegts neviens apstrīdētās preču zīmes izmantošanas pierādījums, vai tad, kad šķiet, ka iesniegtajiem pierādījumiem nav nekādas nozīmes, lai pierādītu šīs preču zīmes faktisko izmantošanu.

99

Tomēr izskatāmajā lietā tas tā nav tādēļ, kā tas arī izriet no trešā pamata otrās daļas vērtējuma, ka tas, ka Centrotherm Systemtechnik ITSB noteiktajā termiņā ir iesniegusi preču zīmes izmantošanas pierādījumus, izslēdz jebkādu iespēju veikt atcelšanu pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkta otro teikumu un nepieļauj to, ka Apelāciju padome uzskata – kā tā kļūdaini ir darījusi apstrīdētajā lēmumā –, ka tai nav nekādas rīcības brīvības, lai eventuāli ņemtu vērā vēlāk iesniegtos papildu pierādījumus.

100

Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, ceturtais pamats ir noraidāms.

101

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmajai daļai, ja Tiesa atceļ Vispārējās tiesas lēmumu, tā pati var pieņemt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija, vai nodot lietu atpakaļ sprieduma pieņemšanai Vispārējā tiesā.

102

Izskatāmajā lietā Tiesa uzskata, ka tiesvedības stadija to ļauj un tādēļ tai ir jāpieņem galīgais spriedums šajā lietā.

103

Attiecībā uz prasības priekšmetu pirmajā instancē ir jāatgādina, ka Centrotherm Systemtechnik ar savu prasību centās panākt daļēju apstrīdētā lēmuma atcelšanu, proti, vienīgi tajā tā daļā, kurā ir apmierināts pieteikums par apstrīdētās preču zīmes atcelšanu. Tādējādi šī prasība ir vērsta pret šī lēmuma rezolutīvās daļas 2) punktu, ar kuru Apelāciju padome daļēji noraidīja Centrotherm Systemtechnik apelācijas sūdzību, ar ko lūdza atcelt Iebildumu nodaļas 2007. gada 30. oktobra lēmumu.

104

Pamatojot savu Vispārējā tiesā celto prasību, Centrotherm Systemtechnik norāda, ka pretēji tam, ko Apelāciju padome ir kļūdaini uzskatījusi apstrīdētā lēmuma 36. punktā, šai instancei atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktam ir rīcības brīvība, lai ņemtu vērā papildu pierādījumus, ko Centrotherm Systemtechnik iesniedza, pamatojot savu apelācijas sūdzību šai instancei.

105

Tādēļ, ka ar šiem pierādījumiem tiecās papildināt savlaicīgi iesniegtos pierādījumus, Apelāciju padomei šajā gadījumā tos esot bijis jāņem vērā atbilstoši atziņām, kas izriet no iepriekš minētā sprieduma lietā ITSB/Kaul. Centrotherm Systemtechnik uzskata, ka šo ņemšanu vērā it īpaši vajadzēja veicināt šo papildu pierādījumu acīmredzamajai nozīmei procesa risinājumam, starp Apelāciju padomi un Anulēšanas nodaļu pastāvošajai funkcionālajai turpinātībai, būtisku procesuālu neērtību, kas nepieļauj šādu ņemšanu vērā, neesamībai un, visbeidzot, vajadzībai nodrošināt līdzsvaru starp procesa labas norises prasību un taisnīga risinājuma pēc būtības nepieciešamību, jo runa ir par procesu, kura iznākums var radīt tik smagas sekas kā preču zīmes [tiesību] atcelšana.

106

ITSB un centrotherm Clean Solutions lūdz noraidīt šo atcelšanas pamatu. Tie uzskata, ka Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkts izskatāmajā lietā izslēdz jebkādu iespēju Apelāciju padomei ņemt vērā apstrīdētos papildu pierādījumus. Turklāt, pat ja pieņem, ka šai padomei saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu ir rīcības brīvība, lai eventuāli ņemtu vērā šos papildu pierādījumus, šī instance esot visnotaļ izmantojusi šo rīcības brīvību, apstrīdētā lēmuma 37. punktā norādot, kāds šādā gadījumā negatīvs iznākums būtu bijis šādai rīcības brīvības izmantošanai, ja tai patiešām būtu minētā brīvība.

107

No apstrīdētā lēmuma 36. punkta izriet, ka Apelāciju padome uzskatīja, ka tā nevar ņemt vērā Centrotherm Systemtechnik tai iesniegtos papildu pierādījumus, pamatojoties uz rīcības brīvību, kas Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktā kā vispārējs noteikums piešķirta ITSB, ņemot vērā apstākli, ka šie pierādījumi tika iesniegti, beidzoties Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkta otrajā teikumā paredzētajam termiņam, kas ir noilguma termiņš, kura neievērošana automātiski izraisa preču zīmes atcelšanu.

108

Tomēr, kā tas izriet no šī sprieduma 85.–90. punkta, šāds vērtējums izraisa minētā 40. noteikuma 5. punkta kļūdainu interpretāciju un pārkāpj Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu.

109

Turklāt un pretēji tam, ko apgalvo ITSB un centrotherm Clean Solutions, nevar tikt uzskatīts, ka apstrīdētajā lēmumā šādi pieļautais pārkāpums ir ticis novērsts ar to vien, ka Apelāciju padome pēc tam šī lēmuma 37. punktā norādīja, ka, pat ja pieņem, ka tā var brīvi vērtēt, vai ir nozīme ņemt vērā novēloti iesniegtus pierādījumus, nav saskatāms iemesls, kādēļ tai būtu jāizmanto šī rīcības brīvība par labu apelācijas sūdzības iesniedzējai, jo tā šajā ziņā ir izvirzījusi vienīgi vispārīgus argumentus attiecībā uz preču zīmes lomu un vērtību, neatsaucoties uz neiespējamību iesniegt izmantošanas pierādījumus pirmajā instancē.

110

Tiešām, šādi vispārīgi un kategoriski apgalvojumi nekādi neļauj uzskatīt, ka Apelāciju padome ir efektīvi izmantojusi tai ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu piešķirto rīcības brīvību, lai pieņemtu lēmumu, kas tai ir jāpieņem, pamatoti un pienācīgi ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, un lemtu, vai ir vai nav jāņem vērā tai iesniegtie papildu pierādījumi (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā ITSB/Kaul, 43. un 68. punkts).

111

Šajā ziņā vispirms ir jāuzsver, ka tas, ka ITSB eventuāli ņem vērā minētos papildu pierādījumus, nekādi neveido vienai vai otrai pusei piešķirtu “priekšrocību”, bet atspoguļo ar minētā 76. panta 2. punktu šai iestādei piešķirtās rīcības brīvības objektīvu un pamatotu izmantošanu.

112

Turklāt ir jānorāda, ka šādi paredzētais pamatojuma pienākums izrādās jo nepieciešamāks gadījumā, kad ITSB nolemj noraidīt šos novēloti iesniegtos pierādījumus.

113

Šajā ziņā ir jānorāda, ka Tiesa ir tostarp nolēmusi, ka faktu un pierādījumu, kas ir iesniegti novēloti, ņemšana vērā, ko veic ITSB, kad tam ir jālemj iebildumu procesa kontekstā, it īpaši var būt pamatota tad, kad ITSB uzskata, ka, pirmkārt, šie novēloti iesniegtie pierādījumi sākotnēji var būt patiešām nozīmīgi attiecībā uz iebildumu procesa iznākumu un, otrkārt, ja procesa stadija, kurā šī novēlotā iesniegšana notikusi, un pārējie saistītie apstākļi neliedz šo ņemšanu vērā (iepriekš minētais spriedums lietā ITSB/Kaul, 44. punkts).

114

Tāpat šādi apsvērumi mutatis mutandis it īpaši var pamatot to, ka ITSB, kad tam jālemj par pieteikumu par [preču zīmes] atcelšanu, ņem vērā preču zīmes izmantošanas pierādījumus, kas, lai gan nav iesniegti ITSB saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktu noteiktajā termiņā, bet turpmākā procesa stadijā, ir papildu pierādījumi tiem, kas tika iesniegti minētajā termiņā.

115

Izskatāmajā lietā šķiet, ka šajā ziņā viens no apstākļiem, ko var ierindot starp vērā ņemamiem, ir fakts, ka Anulēšanas nodaļas lēmums par atcelšanu tika pieņemts pēc tam, kad šīs nodaļas noteiktajā termiņā tika iesniegti sākotnējie pierādījumi, kas patiešām saistīti ar apstrīdētās preču zīmes izmantošanu, papildus tiem iesniedzot apsvērumus, kuros paustas iebildes attiecībā uz konfidencialitāti un ietverts piedāvājums iesniegt papildu pierādījumus.

116

Tomēr nešķiet, ka Apelāciju padome ir pienācīgi izvērtējusi šos aspektus, ne arī citus elementus, kam var būt nozīme, tāpat kā nešķiet, ka tā ir izvērtējusi Centrotherm Systemtechnik iesniegto papildu pierādījumu iespējamo nozīmi.

117

Turklāt ir jānorāda, ka pretēji tam, kas apgalvots apstrīdētā lēmuma 37. punktā, papildu pierādījumu par preču zīmes izmantošanu, kas iesniegti pēc Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktā paredzētā termiņa beigām, eventuālā ņemšana vērā noteikti nenozīmē prasību, ka ieinteresētajai personai nav bijusi iespēja iesniegt šos pierādījumus minētajā termiņā.

118

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ daļā, kurā ITSB Apelāciju ceturtā padome ir noraidījusi Centrotherm Systemtechnik apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.

119

Minētajai Apelāciju padomei ir jāizvērtē, tostarp ievērojot no šī sprieduma izrietošās atziņas un pienācīgi ņemot vērā visus nozīmīgos apstākļus, kā arī norādot pamatojumu savam lēmumam šajā ziņā, vai ir jāņem vērā papildu pierādījumi, ko tai iesniedza Centrotherm Systemtechnik, lai pieņemtu lēmumu, kas tai ir jāpieņem attiecībā uz tās izskatīšanā joprojām esošo apelācijas sūdzību.

120

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.

121

Tā paša reglamenta 138. panta, kas saskaņā ar tā 184. panta 1. punktu ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, 3. punktā ir paredzēts, ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs.

122

Izskatāmajā lietā ir jānorāda, pirmkārt, ka, lai gan viens no Centrotherm Systemtechnik izvirzītajiem apelācijas sūdzības pamatiem ir apmierināts un pārsūdzētais spriedums šajā ziņā ir atcelts, tas tā nav attiecībā uz pārējiem pamatiem, kurus Tiesa ir noraidījusi.

123

Otrkārt, attiecībā uz prasību pirmajā instancē ir jānorāda, ka Tiesa, daļēji atceļot apstrīdēto lēmumu, ir arī apmierinājusi vienu no Centrotherm Systemtechnik izvirzītajiem prasības pamatiem. Turpretim no pārsūdzētā sprieduma, kuru Tiesa attiecībā uz šiem jautājumiem nav atcēlusi, izriet, ka spriedums ir nelabvēlīgs Centrotherm Systemtechnik attiecībā uz pārējiem pamatiem, kurus tā bija izvirzījusi pirmajā instancē.

124

Šādos apstākļos un tādēļ, ka katram no lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji nelabvēlīgs gan attiecībā uz pamatiem, kas izvirzīti pirmajā instancē, gan šajā apelācijas tiesvedībā, ir jāpiespriež katram no tiem segt savus tiesāšanās izdevumus pašam.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: