—

VBV – Vorsorgekasse AG vārdā – C. Leitgeb, Rechtsanwalt,

—

Finanzmarktaufsichtsbehörde (FMA) vārdā – R. Hellwagner, pārstāvis,

—

Čehijas valdības vārdā – M. Smolek un J. Očková, pārstāvji,

—

Eiropas Komisija vārdā – E. Montaguti un K.-P. Wojcik, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Savienības tiesību normas kapitāla brīvas aprites jomā, proti, LESD 63. un 65. pantu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp VBV – Vorsorgekasse AG (turpmāk tekstā – “VBV”) un Finanzmarktaufsichtsbehörde (Finanšu tirgus uzraudzības iestāde, turpmāk tekstā – “FMA”) par daļu iegādi kolektīvā ieguldījuma uzņēmumā, kurš reģistrēts dalībvalstī, kas nav Austrijas Republika.

3

Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvas 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 375, 3. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 21. janvāra Direktīvu 2001/108/EK (OV L 41, 35. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 85/611”), 1. pantā, kas ir šīs direktīvas I iedaļā ar nosaukumu “Vispārīgi noteikumi un darbības joma”, ir paredzēts:

“1.   Dalībvalstis šo direktīvu piemēro pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (turpmāk – “PVKIU”), kas atrodas to teritorijā.

2.   Šajā direktīvā, ievērojot 2. pantu, PVKIU ir uzņēmumi:

[..]”

4

Šīs direktīvas 19. pantā, kas ietilpst V iedaļā ar nosaukumu “Pienākumi attiecībā uz PVKIU ieguldījumu politiku”, ir detalizēti noteikumi par vērtspapīriem, kuros PVKIU var veikt savus ieguldījumus, kā arī šo ieguldījumu nosacījumi un ierobežojumi.

5

Likuma par uzņēmuma darbinieku un pašnodarbināto personu sociālo nodrošinājumu (Betriebliches Mitarbeiter- und Selbständigenvorsorgegesetz, BGBl. I, 100/2002), redakcijā, kas bija piemērojama pamatlietas faktiem (BGBl. I, 102/2007; turpmāk tekstā – “BMSVG”), 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka, ja darba attiecības ir ilgākas par vienu mēnesi, darba devējam ir jāveic pastāvīga iemaksa zināma procenta apmērā no ikmēneša darba samaksas veselības apdrošināšanas organizācijai, kuras dalībnieks ir darbinieks, lai tā tiktu pārskaitīta darbinieka uzņēmuma ieguldījuma fondā. Saskaņā ar BMSVG 14. panta 1. punktu, ja darba attiecības beidzas, strādājošais darba ņēmējs var izmantot savas tiesības uz pabalstu sakarā ar darba attiecību izbeigšanu uzņēmuma ieguldījuma fondā, kura dalībnieks viņš ir.

6

Saskaņā ar BMSVG 18. panta 1. un 2. punktu uzņēmuma ieguldījuma fondam ir jābūt atļaujai pārvaldīt un ieguldīt tam veiktās iemaksas, un tādēļ saskaņā ar šī paša likuma 28. panta 1. punktu tam ir jāizveido kolektīvā ieguldījuma uzņēmums.

7

BMSVG 30. pantā ar nosaukumu “Ieguldījumiem piemērojamie noteikumi” ir noteikts:

“1)   Uzņēmuma ieguldījumu fondam ir jāvada savas darbības iespējamo tiesību saņēmēju interesēs, un tādēļ tam ir jāvelta īpaša uzmanība drošībai, rentabilitātei un likviditātes vajadzībām, kā arī atbilstīgai aktīvu sadalei un dažādošanai.

2)   Kolektīvā ieguldījuma uzņēmumam piešķirtie aktīvi var tikt ieguldīti tikai šādos aktīvos un instrumentos:

3)   2. punktā minētie ieguldījumi var tikt veikti tikai ar šādiem nosacījumiem un šādiem ierobežojumiem:

[..]

8

Saskaņā ar BMSVG 32. panta 1. punktu kolektīvā ieguldījuma uzņēmumam piederošo pārveduma vērtspapīru glabāšanai, kā arī tam piederošo kontu pārvaldībai uzņēmuma ieguldījuma fondam ir jāpilnvaro noguldījumu banka. FMA atļauja ir nepieciešama noguldījumu bankas pilnvarošanai vai tās nomainīšanai.

9

Saskaņā ar BMSVG 43. pantu FMA ir jāizdod rīkojums par procentu izmaksu, ja uzņēmuma ieguldījuma fonds pārsniedz šī paša likuma 30. pantā paredzēto ieguldījuma ierobežojumu.

10

InvFG II nodaļa, uz kuru ir atsauce BMSVG 30. panta 2. punkta 5. apakšpunkta a) daļā, ir izteikta šādi:

“II nodaļa

Noteikumi par ārvalstīs ieguldīto kolektīvā ieguldījuma uzņēmumu daļu tirdzniecību

Piemērošanas joma

24. pants

1)   Šīs nodaļas [..] noteikumi ir piemērojami aktīviem atbilstošo daļu, kam piemēro ārvalstu tiesisko regulējumu un kas ir ieguldītas saskaņā ar dalīta riska principu, (ārvalstu kolektīvā ieguldījuma uzņēmumu daļu) publiskiem piedāvājumiem valsts teritorijā.

[..]

Publiskā piedāvājuma pieņemamība

25. pants

Kolektīvā ieguldījuma uzņēmuma daļu publiskais piedāvājums ir likumīgs, ja:

[..]

Pārstāvis

29. pants

1)   Pārstāvis pārstāv ārvalstu ieguldījumu sabiedrību tiesas un ārpustiesas jautājumos. Tiek prezumēts, ka viņš ir pilnvarots saņemt ieguldījumu sabiedrībai, pārvaldītājsabiedrībai, tirdzniecības sabiedrībai un publiskā piedāvājuma autoram paredzētos aktus. Šie pilnvarojumi nevar būt ierobežoti.

2)   Tiesai, kuras teritorijā pārstāvim ir domicils, ir jurisdikcija izskatīt prasības, ko cēlusi ārvalstu ieguldījumu sabiedrība, pārvaldītājsabiedrība vai tirdzniecības sabiedrība saistībā ar ārvalstu kolektīvā ieguldījuma uzņēmumu daļu tirdzniecību valsts teritorijā, kā arī prasības, kas vērstas pret valsts iestādēm. No šīs jurisdikcijas normas nevar atkāpties vienošanās ceļā.

[..]

Paziņošanas pienākums

30. pants

1)   Ārvalstu ieguldījumu sabiedrībai ir jāpaziņo FMA par savu nodomu valsts teritorijā tirgot ārvalstu kolektīvā ieguldījuma uzņēmuma daļas.

2)   Paziņojumam jābūt pievienotiem šādiem dokumentiem:

[Seko ļoti detalizēti precizējumi par dokumentiem un informāciju, kam ir jābūt pievienotai šim paziņojumam. Tiek arī precizēts, ka priekšnosacījums paziņojuma izskatīšanai ir EUR 3700 nodevas samaksa FMA, kurai ir paredzēts maksāt arī ikgadējo nodevu EUR 1700. Nodevas nesamaksa termiņā ir tirdzniecības aizlieguma motīvs.]

Nogaidīšanas laikposms – Tirdzniecības aizliegums

31. pants

1)   Ārvalstu kolektīvā ieguldījuma uzņēmuma daļu tirdzniecība var sākties četrus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas pilnībā, ja FMA nav aizliegusi tirdzniecības uzsākšanu. Tirdzniecības uzsākšana ir jāaizliedz, ja ārvalstu ieguldījuma sabiedrība neatbilst 25. panta nosacījumam vai tā nepienācīgā veidā izpilda 30. pantā paredzēto paziņojumu.

[..]

Reklāmas pasākumi

32. pasākums

1)   Jebkāda reklāma, kurā minētas FMA ar šo likumu piešķirtās pilnvaras, ir aizliegta.

[..]”

11

InvFG III nodaļā ir norādīti noteikumi, kas piemērojami kolektīvā ieguldījuma uzņēmumu, kam piemēro EEZ dalībvalsts tiesisko regulējumu, tirdzniecībai. Šīs nodaļas 33. pantā ar nosaukumu “Nosacījumi” ir noteikts:

“Šīs nodaļās [..] noteikumi ir piemērojami aktīviem atbilstošo daļu, ko veido [..] Direktīvas 85/611 19. panta 1. punktā norādītie vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti un citi likvīdi finanšu aktīvi, kuriem piemēro citas EEZ dalībvalsts tiesisko regulējumu un kas ir ieguldīti saskaņā ar dalīta riska principu, (EEZ kolektīvā ieguldījuma uzņēmumu daļu) publiskiem piedāvājumiem 24. panta 1. punkta izpratnē, ja daļas ir emitējusi citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu sabiedrība un ja ir izpildīti Direktīvas 85/611 [..] noteikumi.”

12

Šīs nodaļas nākamajos pantos ir InvFG II nodaļas noteikumiem analogi noteikumi, kas citēti iepriekš, ar tādu atšķirību, ka nodevu summas, kas tiek prasītas par paziņojuma izskatīšanu, kā arī ikgadējā nodeva ir mazāka un nogaidīšanas laikposms ir nevis četri mēneši, bet divi mēneši.

13

VBV ir apstiprināts uzņēmuma ieguldījuma fonds BMSVG 18. panta izpratnē, kuras juridiskā adrese ir Vīnē (Austrija). Tas ir pilnvarots pārvaldīt un ieguldīt tam pārskaitītās iemaksas.

14

Laikā no 2009. gada novembra līdz decembrim VBV tika veikta pārbaude uz vietas, kura īpaši attiecās uz BMSVG 30. pantā paredzēto ieguldījumu jomā paredzēto noteikumu ievērošanu. Kontroles laikā tika konstatēts, ka 2008. gada 22. augustāVBV bija iegādājusies acīmredzot ārpus Austrijas teritorijas kolektīvā ieguldījuma uzņēmuma ar juridisko adresi Luksemburgā, uzņēmuma, kas juridiski izveidots kā ieguldījumu sabiedrība ar mainīgu kapitālu (SICAV), daļas par EUR 5 000 200. Veicot šo iegādi, šim uzņēmumam netika piemērota atļaujas procedūra tā daļu tirgošanai Austrijā. Ar FMA2010. gada 28. jūnija lēmumu saskaņā ar BMSVG 43. pantu VBV tika noteikts samaksāt EUR 349 329,04 par BMSVG 30. panta 2. punkta 5. apakšpunkta a) daļā noteiktā maksimuma pārsniegšanu.

15

VBV cēla prasību Verwaltungsgerichtshof [Austrijas Augstākajā administratīvajā tiesā] par šo lēmumu un norādīja, ka šis BMSVG noteikums ir pretrunā kapitāla brīvai apritei, ņemot vērā to, ka citā dalībvalstī reģistrēta kolektīvā ieguldījuma uzņēmuma daļu iegādes likumības priekšnosacījums – atļaujas esamība tirdzniecībai valsts teritorijā – būtiski ierobežo uzņēmuma ieguldījuma fonda ieguldījumu iespējas. Šis ierobežojums esot pārmērīgs un neesot nepieciešams ar šo tiesisko regulējumu izvirzīto mērķu īstenošanai. Būtu vairāk nekā nepietiekami, ja valsts likumdevējs pakārto šādu uzņēmumu daļu iegādi tam, ka šis uzņēmums ievēro zināmus ierobežojumus aktīvu ieguldījumam vai sastāvam un ieguldījuma stratēģijām, nevis formālam kritērijam par tirdzniecības atļauju Austrijā. Katrā ziņā kolektīvā ieguldījuma uzņēmumam, kas reģistrēts citā dalībvalstī, nav intereses attiecināt uz sevi šādu garu un dārgu atļaujas procedūru tādam visai ierobežotam tirgum, kāds ir Austrijas tirgus.

16

Kā uzskata FMA, attiecīgā tiesiskā regulējuma iecerētais mērķis ir aizsargāt ieguldītājus un patērētājus. Šī mērķa īstenošana izrietot no vispārējām interesēm, interesēm, kas esot jānoliek vienā līmenī ar sabiedrisko kārtību. Ņemot vērā to, ka daļai Austrijas iedzīvotāju ir pienākums saskaņā ar darba tiesību jomā piemērojamām normām veikt iemaksas uzņēmumu ieguldījuma fondos un ieguldīt savus līdzekļus, izmantojot šos fondus, paziņošanas un atļaujas procedūra ārvalstu kolektīvā ieguldījuma uzņēmumiem esot absolūti nepieciešama, lai neapdraudētu šādas valsts mēroga intereses. Katrā ziņā šāda procedūra esot standartizēta un to veidojot oficiālā pārbaude, kurai ir nepieciešams tostarp iecelt pārstāvi valstī, iecelt valstī esošu maksātājorganizāciju, un ir jānorāda noguldījuma banka. Tas palīdzot izslēgt jebkādu tiesisko nenoteiktību ieinteresētajām personām.

17

No pirmā acu uzmetiena Verwaltungsgerichtshof piekrīt nostājai, ka attiecīgais tiesiskais regulējums ietver pasākumus, kuri apdraud kapitāla brīvas aprites tiesības. Tā tomēr šaubās, vai šādus pasākumus nevarot attaisnot sabiedriskās kārtības intereses [apsvērumi] LESD 65. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Esot jāņem vērā vispārējās intereses uzturēt sabiedrisko kārtību attiecībā uz iedzīvotāju ienākumu daļas ieguldīšanas drošību. Ja šādas intereses tiešām uzskatītu par attaisnojuma pamatojumu attiecībā uz reglamentētu ieguldījuma shēmu, kas vērsta uz nākotni un darba attiecību izbeigšanu, tomēr esot jānovērtē, vai šādi pasākumi var tikt uzskatīti par samērīgiem attiecībā pret iecerēto mērķi.

18

Ņemot vērā šos apsvērumus, Verwaltungsgerichtshof nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai tiesību norma, kas uzņēmuma ieguldījuma fondam ļauj ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai piešķirtos aktīvus ieguldīt tikai kolektīvā ieguldījuma uzņēmuma daļās, kuras ir atļauts tirgot Austrijā, ir saderīga ar LESD 63. un nākamajos pantos paredzēto kapitāla brīvu apriti?”

19

No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem neizriet, ka kolektīvā ieguldījuma uzņēmums, kas jāizveido uzņēmuma ieguldījuma fondam atbilstoši pamatlietā aplūkotajam tiesiskajam regulējumam, ir PVKIU Direktīvas 85/611 izpratnē. Turklāt nešķiet, ka šāds uzņēmums atbilst paredzētajai PVKIU definīcijai, kas sniegta šīs direktīvas 1. panta 2. punktā, it īpaši šīs normas otrajā ievilkumā. Tādējādi Tiesa ievēro pieņēmumu, ka šāds uzņēmums nav PVKIU.

20

Tādējādi Tiesas pārbaude galvenokārt balstīsies uz Līguma noteikumiem kapitāla brīvas aprites jomā.

21

Vispirms nav strīda par to, ka kolektīvā ieguldījuma uzņēmuma daļu iegāde ir tiešs ieguldījums dalības finanšu uzņēmuma kapitālā formā un tādējādi tā ir kapitāla aprite LESD 63. panta izpratnē, kas turklāt ir norādīts Padomes 1988. gada 24. jūnija Direktīvas 88/361/EEK par Līguma 67. panta īstenošanu [pants, kurš atcelts ar Amsterdamas līgumu] (OV L 178, 5. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 10. nodaļa, 1. sējums, 10.–23. lpp.) I pielikumā pārņemtās nomenklatūras IV punktā un tajā esošajās paskaidrojošajās piezīmēs (attiecībā uz daļu turējumu un vērtspapīru iegādi skat. 2002. gada 4. jūnija spriedumus lietā C-483/99 Komisija/Francija, Recueil, I-4781. lpp., 37. punkts, un lietā C-503/99 Komisija/Beļģija, Recueil, I-4809. lpp., 38. punkts).

22

Ir jānorāda, ka tiesiskais regulējums, par kuru ir pamatlieta, proti, BMSVG 30. panta 2. punkta 5. apakšpunkta a) daļa, izdarot atsauci uz InvFG II un III nodaļu, paredz kā priekšnosacījumu uzņēmuma ieguldījuma fonda aktīvu ieguldījumam gan trešajā valstī esoša, gan dalībvalstī esoša kolektīvā ieguldījuma uzņēmuma daļās to, ka šie uzņēmumi ir saņēmuši atļauju tirgot savas daļas valsts teritorijā, un saskaņā ar BMSVG 43. pantu šī nosacījuma neizpildes rezultātā šiem fondiem ir jāmaksā procenti.

23

Šajā ziņā nevar apgalvot, ka tiesiskais regulējums, par kuru ir pamatlieta, piemēro šādiem uzņēmumiem faktiski nevis atļaujas procedūru, bet tikai vienkāršas paziņošanas procedūru.

24

Šajā ziņā ir jāuzsver, ka iesniedzējtiesa pati kvalificē šo procedūru kā “atļaujas” procedūru. Turklāt Eiropas Komisija pamatoti norāda, ka paziņošanas mērķis ir ļaut FMA pārbaudīt, vai ir izpildīti šajā tiesiskajā regulējumā paredzētie pamatnosacījumi, kādēļ šī procedūra juridiski noteikti ir jākvalificē kā “piekrišana” vai “atļauja”. Kā arī, pat ja pieņemtu, ka formāli šī procedūra atbilst paziņošanai, izpildāmie nosacījumi, proti, administratīvās un finansiālās izmaksas, pārstāvja iecelšana valstī, kā arī maksātājorganizācijas iecelšana valstī, kam ir jābūt attiecīgās dalībvalsts kredītiestādei, ievērojami pārsniedz prasības, kas parasti raksturo paziņošanas procedūru.

25

Ir jānorāda, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru tāds tiesiskais regulējums, par kādu ir pamatlieta, paredzētā naudas soda dēļ var, pirmkārt, atturēt un faktiski liegt uzņēmumu ieguldījuma fondiem ieguldīt savus līdzekļus citā dalībvalstī reģistrētā kolektīvā ieguldījuma uzņēmumā un tādējādi ir jākvalificē kā kapitāla aprites ierobežojums LESD 63. panta 1. punkta izpratnē, kas ar šo noteikumu principā ir aizliegts (šajā ziņā skat. 2000. gada 26. septembra spriedumu lietā C-478/98 Komisija/Beļģija, Recueil, I-7587. lpp., 18. punkts, kā arī 2010. gada 8. jūlija spriedumu lietā C-171/08 Komisija/Portugāle, Krājums, I-6813. lpp., 50. punkts un tajā minētā judikatūra).

26

Otrkārt, tiesiskajam regulējumam, par kuru ir pamatlieta, ir ierobežojoša iedarbība arī uz citās dalībvalstīs reģistrētiem kolektīvā ieguldījuma uzņēmumiem, jo, lai veiktu to daļu tirdzniecības darījumus, tas tiem piemēro šajā tiesiskajā regulējumā noteiktu atļaujas procedūru valsts teritorijā.

27

Šāds tiesiskais regulējums piemēro citās dalībvalstīs reģistrētiem kolektīvā ieguldījuma uzņēmumiem atļaujas procedūru Austrijā, lai gan šie uzņēmumi, kas ir likumīgi reģistrēti un apstiprināti savas juridiskās adreses dalībvalstī, leģitīmi cer, ka spēs piesaistīt kapitālu no citām dalībvalstīm. Tādējādi šī prasība ir šķērslis kapitāla pārrobežu kustībai.

28

Attiecībā uz šī šķēršļa attaisnojumu Tiesa ir atkārtoti nospriedusi, ka brīvu kapitāla apriti var ierobežot tikai ar tādu valsts tiesisko regulējumu, kas ir pamatots ar kādu no LESD 65. pantā minētajiem apsvērumiem vai primāriem vispārējo interešu apsvērumiem Tiesas judikatūras nozīmē (šajā ziņā skat. 2011. gada 21. decembra spriedumu lietā C-271/09 Komisija/Polija, Krājums, I-13613. lpp., 55. punkts un tajā minētā judikatūra).

29

Šajā ziņā ir jākonstatē, pirmkārt, ka valsts tiesisko regulējumu, par kuru ir pamatlieta, nevar attaisnot, norādot sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības motīvus, kas paredzēti LESD 65. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uz šādiem motīviem var atsaukties tikai patiesu un pietiekami nopietnu draudu gadījumā, kas ietekmē sabiedrības pamatintereses, un turklāt tie nevar būt tikai ekonomiskiem mērķiem (šajā ziņā skat. 1977. gada 27. oktobra spriedumu lietā 30/77 Bouchereau, Recueil, 1999. lpp., 35. punkts, kā arī 2000. gada 14. marta spriedumu lietā C-54/99 Église de scientologie, Recueil, I-1335. lpp., 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Otrkārt, attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru attiecīgie ierobežojumi esot pamatoti ar LESD 65. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kuru piemērojot, “63. pants neskar dalībvalstu tiesības [..] veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu attiecīgās valsts normatīvo aktu pārkāpumus, jo īpaši [..] finanšu iestāžu konsultatīvās uzraudzības jomā”, ir pietiekami konstatēt, ka, lai gan šīs attiecīgās valsts tiesību normas var noteikt uzraudzības noteikumu, kas piemērojami uzņēmumu ieguldījuma fondu izveidotajiem kolektīvā ieguldījuma uzņēmumiem, materiālo saturu, to mērķis nekādi nav novērst attiecīgo valsts normatīvo aktu un noteikumu pārkāpumus finanšu iestāžu uzraudzības jomā. Tādēļ minētās tiesību normas neietilpst minētajā pantā paredzētajā izņēmumā (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Polija, 56. punkts).

31

Treškārt, saistībā ar apgalvoto attaisnojumu saistībā ar primāriem vispārējo interešu iemesliem ir jāatzīst, ka interese garantēt uzņēmumu ieguldījuma fondu izveidoto kolektīvā ieguldījuma uzņēmumu pārvaldīto aktīvu stabilitāti un drošību, it īpaši, pieņemot uzraudzības noteikumus, ir primārs vispārējo interešu iemesls, kas var pamatot brīvas kapitāla aprites ierobežojumus (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Polija, 57. punkts).

32

Tomēr tāds valsts tiesiskais regulējums, par kādu ir pamatlieta, ar kuru tiek prasīts, ka citā dalībvalstī reģistrētam kolektīvā ieguldījuma uzņēmumam piemēro atļaujas procedūru savu daļu tirdzniecībai valsts teritorijā, pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu iecerēto kontroles mērķi. Pirmkārt, kā izriet no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, uzņēmuma ieguldījuma fondam jau ir tikusi piemērota kontrole, lai saņemtu atļauju veikt savas darbības, un tā finanšu pārvaldību turpina īpaši uzraudzīt.

33

Otrkārt, tāda valsts uzraudzības iestāde kā FMA var leģitīmi prasīt uzņēmuma ieguldījuma fondam pat regulāri iesniegt visu nepieciešamo informāciju par citā dalībvalstī reģistrēta kolektīvā ieguldījuma uzņēmuma, kurā šim fondam ir nodoms ieguldīt vai tas jau ir ieguldījis savus līdzekļus, kapitāla sastāvu un aktīvu vērtību; informāciju, kura turklāt obligāti ir pieejama dalībvalstī, kurā ir šī kolektīvā ieguldījuma uzņēmuma juridiskā adrese.

34

Saskaņā ar šiem apsvērumiem ir jāsecina, ka tādā tiesiskajā regulējumā, par kādu ir pamatlieta, ir ietverti pasākumi, kas ir nesamērīgi ar iecerēto kontroles mērķi.

35

Šie paši apsvērumi, kas liek konstatēt šāda tiesiskā regulējuma nesamērīgumu, attiecas, ceturtkārt, uz maksājumu saņēmēju no uzņēmuma ieguldījuma fonda kā patērētāju aizsardzības piesaukšanu par primāru vispārējo interešu iemeslu Tiesas judikatūras izpratnē.

36

Visbeidzot ir jānorāda, ka ar BMSVG izveidotā sistēma neizriet no Austrijas sociālā nodrošinājuma sistēmas. No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka šī sistēma darbojas, pamatojoties uz kapitalizācijas principu, saskaņā ar kuru darba devēja maksājumi BMSVG [noteikta] procenta apmērā no attiecīgā darbinieka darba samaksas pirms nodokļiem uzņēmuma ieguldījuma fondā paredzēti, lai finansētu darbiniekam izmaksājamo pabalstu darba attiecību izbeigšanas gadījumā. Šīs sistēmas ietvaros darbinieka veselības apdrošināšanas organizācija darbojas tikai kā starpnieks. Tādējādi, neņemot vērā tās sociālo mērķi, šī sistēma nevarētu tikt uzskatīta saskaņā ar Savienības tiesībām par dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas daļu (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Polija, 40. punkts).

37

Tādējādi nerodas jautājums par iespējamo būtisko ietekmi uz šādas sistēmas finanšu līdzsvarotību, kādēļ nevar atsaukties uz LESD 153. panta 4. punktu, lai pamatotu tādu tiesisko regulējumu, par kādu ir pamatlieta.

38

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka LESD 63. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru uzņēmuma ieguldījuma fondam vai kolektīvā ieguldījuma uzņēmumam, ko šis fonds izveidojis fonda līdzekļu pārvaldīšanai, tiek ļauts ieguldīt šos līdzekļus citā dalībvalstī reģistrētā kolektīvā ieguldījuma uzņēmumā tikai tad, ja tam ir ļauts tirgot savas daļas valsts teritorijā.

39

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

LESD 63. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru uzņēmuma ieguldījuma fondam vai kolektīvā ieguldījuma uzņēmumam, ko šis fonds izveidojis fonda līdzekļu pārvaldīšanai, tiek ļauts ieguldīt šos līdzekļus citā dalībvalstī reģistrētā kolektīvā ieguldījuma uzņēmumā tikai tad, ja tam ir ļauts tirgot savas daļas valsts teritorijā.