Lieta C‑10/05
Cynthia Mattern un Hajrudin Cikotic
pret
Ministre du Travail et de l'Emploi
[Cour administrative (Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu]
Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Ģimenes locekļi – Trešās valsts pilsoņa, kas ir Kopienu pilsoņa laulātais, tiesības strādāt algotu darbu – Nosacījumi
Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes [Juliane Kokott] secinājumi, sniegti 2005. gada 15. decembrī
Tiesas spriedums (pirmā palāta) 2006. gada 30. martā
Sprieduma kopsavilkums
Personu brīva pārvietošanās — Darba ņēmēji — Ģimenes locekļu tiesības strādāt algotu darbu
(Padomes Regulas Nr. 1612/68 11. pants)
Regulas Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā 11. pants nepiešķir trešās valsts pilsonim tiesības strādāt algotu darbu citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā viņa laulātais, Kopienu pilsonis, kurš izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, strādā vai ir strādājis algotu darbu.
(sal. ar 28. punktu un rezolutīvo daļu)
TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2006. gada 30. martā (*)
Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Ģimenes locekļi – Trešās valsts pilsoņa, kas ir Kopienu pilsoņa laulātais, tiesības strādāt algotu darbu – Nosacījumi
Lieta C‑10/05
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,
ko Cour administrative (Luksemburga) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2005. gada 11. janvārī un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 14. janvārī, tiesvedībā
Cynthia Mattern,
Hajrudin Cikotic
pret
Ministre du Travail et de l’Emploi.
TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann], tiesneši K. Šīmans [K. Schiemann], N. Kolnerika [N. Colneric], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues] (referents) un E. Juhāss [E. Juhász],
ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],
sekretārs R. Grass [R. Grass],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Vācijas valdības vārdā – M. Lumma [M. Lumma] un K. Šulce‑Bāra [C. Schulze‑Bahr], pārstāvji,
– Apvienotās Karalistes valdības vārdā – S. Nuokolo [S. Nwaokolo], pārstāve, kam palīdz M. Hoskinss [M. Hoskins], barrister,
– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – G. Rozē [G. Rozet], pārstāvis,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus tiesas sēdē 2005. gada 15. decembrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 11. pantu Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulā (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.), ko groza Padomes 1992. gada 27. jūlija Regula (EEK) Nr. 2434/92 (OV L 245, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula”).
2 Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā Materna [Mattern] un Sikotiks [Cikotic] pret Ministre du Travail et de l’Emploi [darba un nodarbinātības ministrs] par lēmumu, ar kuru tas atteicās piešķirt Sikotikam darba atļauju.
Atbilstošās tiesību normas
Kopienu tiesiskais regulējums
3 Saskaņā ar EKL 39. panta 2. punktu darba ņēmēju pārvietošanās brīvība nozīmē to, ka tiek likvidēta jebkāda dalībvalstu darba ņēmēju diskriminācija pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem.
4 Saskaņā ar EKL 39. panta 3. punktu darba ņēmēju pārvietošanās brīvība “nozīmē turpmāk norādītās tiesības, ko var ierobežot, vienīgi pamatojoties uz sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem:
[..]
c) tiesības darba nolūkos uzturēties kādā dalībvalstī saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem, kas reglamentē šīs valsts pilsoņu nodarbinātību;
[..].”
5 Regulas 3. panta 1. punkts paredz:
“Saskaņā ar šo regulu normatīvos un administratīvos aktus, kā arī administratīvo praksi nepiemēro:
– ja tā ierobežo tiesības pieteikties darbā vai piedāvāt darbu, ārvalstnieku tiesības pieņemt un strādāt algotu darbu, vai arī izvirza viņiem nosacījumus, ko neattiecina uz saviem pilsoņiem, vai
– ja to piemēro neatkarīgi no pilsonības, tomēr tās vienīgais vai galvenais mērķis ir neļaut citu dalībvalstu pilsoņiem pieņemt piedāvāto darbu.
[..]”
6 Regulas 11. pants ir formulēts šādi:
“Ja dalībvalsts pilsonis strādā kā darba ņēmējs [algotu darbu] vai kā pašnodarbināta persona citā dalībvalstī, viņa laulātais un bērni, kas ir jaunāki par 21 gadu vai arī atrodas viņa apgādībā, ir tiesīgi strādāt kā darbinieki [algotu darbu] tajā pašā dalībvalstī arī tad, ja viņi nav nevienas dalībvalsts pilsoņi.”
Valsts tiesiskais regulējums
7 Luksemburgas Lielhercogistes 1972. gada 12. maija noteikumi (réglement grand-ducal), kas nosaka piemērojamos pasākumus ārvalsts darba ņēmēju nodarbināšanai Luksemburgas Lielhercogistes teritorijā (Mémorial A 1972, 945. lpp.), ko groza Luksemburgas Lielhercogistes 1994. gada 17. jūnija noteikumi (Mémorial A 1994, 1034. lpp.; turpmāk tekstā – “Lielhercogistes 1972. gada noteikumi”), 1. pants nosaka:
“Neskatoties uz noteikumiem attiecībā uz ieceļošanu un uzturēšanos Luksemburgas Lielhercogistē, neviens ārvalstnieks Luksemburgas teritorijā nevar strādāt fizisku vai garīgu darbu, nesaņemot atļauju saskaņā ar šiem noteikumiem.
[..]
Šie noteikumi nav piemērojami darba ņēmējiem, kas ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Līguma par Eiropas Ekonomisko zonu līgumslēdzējas puses pilsoņi [..].”
8 Saskaņā ar Luksemburgas Lielhercogistes 1972. gada noteikumu 10. pantu ārvalstu darba ņēmējam var atteikt piešķirt un atjaunot darba atļauju tādu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar darba tirgus situāciju, attīstību vai organizāciju.
Pamata prāva un prejudiciālais jautājums
9 No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka Sikotiks, trešās valsts pilsonis, ir precējies ar Maternu, Luksemburgas pilsoni, un viņu dzīvesvieta ir Beļģijā.
10 Materna piedalījās Beļģijā ģimenes un veselības aprūpes apmācībā asistenta amatam vidējās profesionālās izglītības ietvaros. No 2003. gada marta līdz jūnijam viņa šajā dalībvalstī izgāja arī darba praksi kā slimnieku kopēja.
11 Ar 2003. gada 14. jūlija lēmumu Ministre du Travail et de l’Emploi noraidīja darba atļaujas pieteikumu, ko Sikotiks 2003. gada 18. martā bija iesniedzis Luksemburgas nodarbinātības dienestam, pamatojoties uz paziņojumu par pieņemšanu darbā.
12 Prasībā, kas celta Tribunal administratif [Administratīvais tribunāls] pret minēto lēmumu, prasītāji pamata prāvā apgalvoja, ka Sikotikam nebija nepieciešama darba atļauja, jo viņam kā trešās valsts pilsonim, kurš precējies ar Kopienu pilsoni, saskaņā ar darba ņēmēju brīvas pārvietošanās principu bija tiesības strādāt algotu darbu Luksemburgas teritorijā.
13 Ar 2004. gada 29. marta spriedumu Tribunal administratif noraidīja šo prasību, it īpaši norādot, ka, tā kā Materna nestrādāja algotu darbu Beļģijā, Regula šajā gadījumā nebija piemērojama.
14 Cour administrative [Administratīvā tiesa], kurā tika iesniegta apelācijas sūdzība par šo spriedumu, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai Kopienu noteikumi par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos ir piemērojami tādā situācijā, kad trešās valsts pilsonis, kurš ir precējies ar Kopienu pilsoni, kas dalībvalstī, kura nav viņa valsts, iziet apmācību un darba praksi, un [..] vai tādēļ laulātajam, kas nav Kopienas pilsonis, nav jāsaņem darba atļauja, pamatojoties uz noteikumiem, kas Kopienu pilsoņiem un to ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu pilsoņi, garantē tiesības uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos?”
Par prejudiciālo jautājumu
15 Atbilstoši Regulas 11. pantam – ja dalībvalsts pilsonis strādā algotu darbu vai ir pašnodarbināta persona citā dalībvalstī, viņa laulātais un bērni, kas ir jaunāki par 21 gadu vai arī atrodas viņa apgādībā, ir tiesīgi strādāt algotu darbu tajā pašā dalībvalstī arī tad, ja viņi nav nevienas dalībvalsts pilsoņi.
16 Tiesības, ko šis pants piešķir migrējošā darba ņēmēja laulātajam, ir saistītas ar tiesībām, ko šis darba ņēmējs iegūst atbilstoši EKL 39. pantam (skat. 1986. gada 7. maija spriedumu lietā 131/85 Gül, Recueil, 1573. lpp., 20. punkts).
17 No tā izriet, ka trešās valsts pilsoņa, kurš ir precējies ar Kopienu pilsoni, tiesības uz pieeju dalībvalsts darba tirgum ir atkarīgas no tiesībām, kas atbilstoši EKL 39. pantam pienākas šim Kopienu pilsonim, it īpaši viņa darba ņēmēja statusa dēļ.
18 Kā Tiesa ir nospriedusi – “darba ņēmēja” jēdzienam EKL 39. panta izpratnē ir Kopienas nozīmes piemērojamība un tas nevar tikt interpretēts šauri. Par “darba ņēmēju” ir uzskatāma ikviena persona, kam ir reāla un efektīva nodarbošanās, izņemot nodarbošanos, kas ir tik neliela, ka tā ir tikai mazsvarīga un papildu nodarbošanās. Saskaņā ar šo judikatūru darba attiecību raksturīga iezīme ir tā, ka persona noteiktu laiku citas personas labā un tās vadībā sniedz pakalpojumus, pretī saņemot darba samaksu (skat. it īpaši 1986. gada 3. jūlija spriedumu lietā 66/85 Lawrie‑Blum, Recueil, 2121. lpp., 16. un 17. punkts, un 2004. gada 7. septembra spriedumu lietā C‑456/02 Trojani, Krājums, I‑7573. lpp., 15. punkts).
19 Šajā gadījumā – kā tas izriet no iesniedzējtiesas lēmuma – pēc tam, kad Materna Beļģijā pabeidza apmācību vidējās profesionālās izglītības ietvaros, viņa šajā dalībvalstī izgāja arī darba praksi kā slimnieku kopēja.
20 Šā apstākļa dēļ Maternai var tikt piešķirts darba ņēmēja statuss Kopienu tiesību izpratnē.
21 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru – ja prakse tiek pildīta nosacījumos, kas raksturīgi reālam un efektīvam algotam darbam, tas, ka šo praksi var uzskatīt par praktisku sagatavošanos pašai profesijai, netraucē piemērot EKL 39. pantu (skat. it īpaši iepriekš minēto spriedumu lietā Lawrie‑Blum, 19. punkts, un 2005. gada 17. marta spriedumu lietā C‑109/04 Kranemann, Krājums, I‑2421. lpp., 13. punkts).
22 Turklāt, lai gan darba samaksa par veiktajiem pakalpojumiem noteikti ir darba tiesisko attiecību pamatiezīme, ne minētās darba samaksas ierobežotais apmērs, ne tās līdzekļu izcelsme nekādā veidā nevar ietekmēt darba ņēmēja statusu Kopienu tiesību izpratnē (skat. 1982. gada 23. marta spriedumu lietā 53/81 Levin, Recueil, 1035. lpp., 16. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Kranemann, 17. punkts).
23 Valsts tiesai, izvērtējot faktus, ko darīt ir kompetenta tikai šī tiesa, ir jāpārliecinās, vai Materna darba prakses ietvaros ir veikusi reālu un efektīvu algotu darbu, kas ļauj viņu uzskatīt par darba ņēmēju EKL 39. panta izpratnē.
24 Tomēr no paša Regulas 11. panta teksta izriet, ka trešās valsts pilsonis, kas ir Kopienu pilsoņa laulātais, var atsaukties uz tiesībām uz pieeju darba tirgum tikai tajā dalībvalstī, kurā šis Kopienu pilsonis veic algotu darbu vai ir pašnodarbināta persona.
25 Kā to savu secinājumu 33. punktā pamatoti atzīst ģenerāladvokāte, tiesības veikt algotu darbu, pamatojoties uz Regulas 11. pantu, nepiešķir migrējošā darba ņēmēja ģimenes locekļiem tiešas tiesības uz brīvu pārvietošanos, šī tiesību norma drīzāk attiecas uz migrējošo darba ņēmēju, kura ģimenes loceklis – laulātais vai apgādājamais bērns – ir trešās valsts pilsonis.
26 Tomēr nav apstrīdēts, ka pamata prāvas notikumu laikā Materna neveica algotu darbu un nebija pašnodarbināta persona nevienā citā dalībvalstī, izņemot Beļģiju.
27 No tā izriet, ka Sikotiks var atsaukties uz Regulas 11. pantu tikai Beļģijā, lai šajā dalībvalstī gūtu pieeju darba tirgum ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi paredzēti minētās valsts pilsoņiem.
28 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas 11. pants nepiešķir trešās valsts pilsonim tiesības strādāt algotu darbu citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā viņa laulātais, Kopienu pilsonis, kurš ir izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, strādā vai ir strādājis algotu darbu.
Par tiesāšanās izdevumiem
29 Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:
Tādos apstākļos kā pamata prāvā 11. pants Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulā (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā, ko groza Padomes 1992. gada 27. jūlija Regula (EEK) Nr. 2434/92, nepiešķir trešās valsts pilsonim tiesības strādāt algotu darbu citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā viņa laulātais, Kopienu pilsonis, kurš izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, strādā vai ir strādājis algotu darbu.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – franču.