ATZINUMS

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

ES Ūdeņraža banka

_____________

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Ūdeņraža banku

[COM(2023) 156 final]

TEN/805

Ziņotājs: Thomas KATTNIG

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Komisija, 02/05/2023

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

16/05/2023

Pieņemts plenārsesijā

14/06/2023

Plenārsesija Nr.

579

Balsojuma rezultāts
(par
 / pret / atturas)

162/0/2

1.Secinājumi un ieteikumi

1.1.Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ieceri izveidot Eiropas Ūdeņraža banku (EŪB) un aicina Komisiju, ņemot vērā atzinumā par ES Ūdeņraža stratēģiju izklāstītās detalizētās piezīmes un ieteikumus, precizēt tālāk izklāstītos aspektus vai ņemt tos vērā EŪB radīšanā un īstenošanā no ekonomikas, vides un sociālās politikas perspektīvas.

1.2.EESK uzsver, ka fosilo kurināmo nedrīkst subsidēt ar ES līdzekļiem. Tāpēc nekaitēšanas princips jāpiemēro arī ar EŪB saistītajiem līdzekļiem: ūdeņradis (H2) ir jāfinansē no ES līdzekļiem tikai tad, ja izmantotā elektroenerģija nāk no avotiem, kas ir saderīgi ar Taksonomijas regulu un tiek uzskatīti par tādiem, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu dekarbonizācijā.

1.3.EŪB finansēšanā par prioritāti būtu jānosaka zaļā H2 ražošana, un tam jābūt saderīgam ar ES noteikumiem par ūdeņradi. EESK uzskata: lai pēc iespējas labāk pārvaldītu pieprasījumu un pieejamību grūti elektrificējamās nozarēs (it īpaši tērauda nozarē), EŪB jābūt pieprasījuma pārvaldības instrumentam. Turklāt kopīgam iepirkuma mehānismam grūti elektrificējamās nozarēs būtu jāpalīdz izvairīties no Eiropas iekšējās cenu konkurences, it sevišķi uzsākšanas posmā.

1.4.EESK iebilst pret to, ka energoietilpīgiem elektrolīzes procesiem tiek izmantoti [neatjaunīgie] energoresursi no Eiropas elektrotīkliem, tādējādi palielinot kopējo pieprasījumu pēc enerģijas. EESK uzsver nepieciešamību veicināt H2 izmantošanu saistībā ar atjaunīgo energoresursu attīstību un pievērsties tam tikai tad, ja tieša elektrifikācija nav iespējama.

1.5.Vairāku krīžu laikā ir būtiski pilnībā izpētīt darbvietu radīšanas potenciālu nozarēs, kas attīstās. Tāpēc EESK prasa Komisijai veikt analīzi, lai lejupslīdē esošajās nozarēs apzinātu tās darba ņēmēju prasmes, kuras būtu noderīgas jaunajās darbvietās H2 nozarē.

1.6.Saskaņā ar plānu REPowerEU līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka ES spēj ražot 10 miljonus tonnu zaļā H2. Prioritāte būtu jāpiešķir Eiropas ražošanas spēju attīstības un paplašināšanas paātrināšanai, lai panāktu enerģētisko neatkarību un nepieļautu jaunas stratēģiskas atkarības radīšanu.

1.7.EESK uzskata, ka atbalstāmo projektu izmaksu lietderībai nevajadzētu būt vienīgajam faktoram, ko ņem vērā, izstrādājot EŪB finansējuma piešķiršanas pamatnostādnes. Drīzāk būtu jāiekļauj vairāki citi kvalitātes kritēriji, tostarp vides un sociālās ilgtspējas standarti.

1.8.EESK uzskata, ka ir jāturpina stiprināt pašreizējo ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS); tas ietver efektīvus aizsardzības pasākumus, kas vērsti uz importu (ievedkorekcijas mehānisms). Prognozējama un mazāk svārstīga cenu attīstība var palīdzēt rūpēties par investīciju noteiktību, lai veiktu vajadzīgās investīcijas zaļajā H2. Komisijas galvenajām prioritātēm vajadzētu būt investīciju drošības garantēšanai saskaņā ar ES ETS, dabasgāzes subsīdiju atcelšanai un pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas atbalsta sniegšanai zaļā H2 ražošanas un sadales tehnoloģiju jomā.

1.9.EESK uzsver, ka H2 izmantošanā jāpiemēro augstas tehniskās drošības prasības, it īpaši attiecībā uz ekspluatācijā esošām iekārtām, un ka būs jāparedz nosacījumi un uzraudzība, lai apzinātu un samazinātu riskus.

1.10.EESK pauž nožēlu par to, ka pietiekama vērība nav veltīta stratēģijas īstenošanai dažādās nozarēs, un aicina šajā pārveides procesā aktīvāk iesaistīt sabiedrību – gan uzņēmumu, gan arī politiskajā līmenī. Tāpat EESK aicina Komisiju novērtēt zaļā H2 attīstības ietekmi uz mājsaimniecību enerģijas izmaksām.

1.11.EESK iesaka Komisijai, pamatojoties uz emisiju samazināšanas plāniem un mērķrādītājiem, precizēt rūpniecības pārejas periodus atbilstīgi nozares vajadzībām. Ir jāatbalsta tērauda un cementa ražošanas un ķīmiskās rūpniecības energosistēmu un ražošanas metožu, kā arī transporta sektoru pārveidošana. EESK uzsver, ka pretējā gadījumā šīs nozares, kas rada lielas CO2 emisijas, var nepārdzīvot pārmaiņas.

1.12.EESK uzskata, ka Eiropas Ūdeņraža bankai sadarbībā ar dalībvalstīm un to iestādēm, kā arī ar citiem ES finansēšanas instrumentiem un iestādēm būtu jānodrošina, ka finansējums tiek koordinēts tā, lai pēc iespējas palielinātu to nodrošinātos ieguvumus un vienlaikus nepieļautu pārmērīgu finansēšanu.

1.13.EESK uzskata, ka Eiropas Ūdeņraža bankai būtu jāiekļauj tādi noteikumi par dominējošo atalgojumu, darbaspēka pilnveidošanu un māceklību, kas būtu līdzīgi ASV inflācijas samazināšanas akta noteikumiem.

1.14.EESK piekrīt EŪB idejai, ka ir jārada stimuli H2 tirgus izveidei. Plānotā noteikumu pastiprināšana attiecībā uz vertikāli integrētu uzņēmumu īpašumtiesību nodalīšanu ierobežos daudzus pašvaldību projektus. Tas kavētu H2 nozares uzplaukumu un liktu priekšlaikus izbeigt vietējā mērogā integrētus pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu projektus.

1.15.EESK aicina rūpēties par to, ka EŪB finansēšanas programmu ietvaros publiskie un pašvaldību uzņēmumi nenonāk nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas darbojas tirgū.

1.16.EESK uzskata, ka Eiropas enerģētikas pārkārtošana var būt sekmīga tikai tad, ja arī izejvielu un it īpaši enerģijas globālā tirdzniecība balstās uz ekoloģiskās un sociālās ilgtspējas principiem, kā arī atjaunīgo energoresursu veicināšanu.

2.Ievads

2.1.Paziņojumā par EŪB 1 ir izklāstītas vispārīgas idejas par EŪB kā tāda finanšu instrumenta izstrādi, kas Eiropas Savienībā stimulētu un veicinātu zaļā H2 ražošanu un importu, kā arī publiskā un privātā sektora finansējumu un tādējādi H2 tirgus un vērtības ķēdes izveidi. Tāpēc EŪB nav banka. Iniciatīva paredz četrus EŪB pīlārus, kuriem būtu jāsāk darboties līdz 2023. gada beigām. Paredzēts, ka EŪB segs izmaksu atšķirību starp zaļo H2 un fosilo kurināmo sākotnējiem projektiem, izmantojot izsoļu sistēmu un fiksētu maksu par H2 kilogramu laikposmā, kas nepārsniedz 10 gadus. Ir plānota sistēma, lai nodrošinātu pārredzamību un koordināciju attiecībā uz pieejamību, kā arī vienošanās vai nolīgumi ar trešām valstīm, lai iegūtu H2.

2.2.Paziņojumā trūkst skaidras saiknes starp ES politiku H2 jomā un atvērtās autonomijas stratēģisko pieeju, kā arī ES rūpniecības un konkurences politiku. Tajā ir tikai nedaudz informācijas par to, kā izlietot resursus no inovācijas līdzekļiem, kā plānots pārdalīt resursus un kāda ir paredzamā saikne starp publiskajām un privātajām investīcijām. Tāpat nav noteiktas prioritātes zaļā H2 ražošanai, izmantošanai un sadalei.

2.3.EŪB budžets ir 3 miljardi EUR, un tās mērķis ir palīdzēt attīstīt H2 tirgu, samazināt atkarību no fosilā kurināmā un līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz nulles līmenim. Tiek lēsts, ka H2 ražošanas attīstībai nepieciešamie ieguldījumi ir 335–471 miljards EUR 2 , un tas nozīmē, ka lielāko daļu nepieciešamā finansējuma ir jānodrošina dalībvalstīm un privātiem avotiem, pat ja tiek ņemts vērā arī cits pieejamais ES finansējums.

2.4.Šai sakarā Komisija uzsver, ka zaļajam H2 ir būtiska nozīme viedas, labāk integrētas, optimizētas, drošas un neatkarīgas energosistēmas izveidē. Zaļajam H2 un tā vērtības ķēdei var izrādīties būtiska nozīme atjaunīgās enerģijas plūsmu svārstību līdzsvarošanā un mērķtiecīgā tādu nozaru energoapgādē, kuras ir sarežģīti vai neiespējami elektrificēt.

2.5.H2 var ražot dažādos veidos, taču nereti tie nav nedz klimatam nekaitīgi, nedz zaļi, nedz klimatneitrāli risinājumi. Izšķirošais faktors ir enerģijas avots, ko izmanto ūdeņraža ražošanai, piemēram, “brūno” H2 iegūst, gazificējot ogles, “pelēko” H2 ražo, izmantojot fosilo enerģiju, savukārt “sarkano” H2 ražo, izmantojot kodolenerģiju. “Zilā” H2 ražošana rada lielu metāna daudzumu (radītais oglekļa dioksīds tiek uztverts un uzglabāts). Tomēr zaļais ūdeņradis ir bez izņēmumiem tikai “zaļais” H2, ko ražo, izmantojot no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas enerģijas (vēja, ūdens vai saules enerģijas) pārpalikumu 3 . Šajā saistībā EESK norāda uz savu atzinumu TEN/718, kurā tā atzinīgi vērtējusi Komisijas skaidrojumus par tīra H2 definīciju. Tomēr Komiteja arī norāda, ka īstermiņā un vidējā termiņā stratēģija paliks atvērta iespējai izmantot arī citus mazoglekļa H2 veidus, kas iegūti no fosilā kurināmā, izmantojot oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu; tā ir tehnoloģija, kas joprojām tiek izmantota. Visā pasaulē pašlaik ar zaļo H2 var apmierināt tikai 1 % no enerģijas vajadzībām – tas ir ļoti rets, ierobežots un līdz ar to stratēģisks resurss.

2.6.Plāna REPowerEU priekšlikumā Komisija aicināja paātrināt H2 tehnoloģijas izstrādi līdz 2023. gada vasarai, lai līdz 2030. gadam izveidotu infrastruktūru 20 miljonu tonnu H2 ražošanai, importēšanai un transportēšanai 4 .

2.7.Programmas InvestEU mērķis ir atbalstīt publiskā un privātā sektora investīcijas klimatam draudzīgās tehnoloģijās, tostarp H2 piedziņas tehnoloģijās. Zaļā kursa industriālajā plānā ierosināts vienkāršot InvestEU procedūras un pielāgot tās pašreizējām vajadzībām. Inovāciju fonda mērķis ir atbalstīt novatoriskas tehnoloģijas un risinājumus, kas palīdz dekarbonizēt energoietilpīgas nozares un paplašināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu un enerģijas uzkrāšanu. Saskaņā ar Zaļā kursa industriālo plānu šajā desmitgadē šim nolūkam tiks piešķirti 40 miljardi EUR. EŪB nodrošinās 3 miljardus EUR ES H2 tirgus attīstības atbalstam. Tāpēc lielāko daļu nepieciešamo investīciju ir jāsedz dalībvalstīm un privātiem ieguldītājiem.

2.8.Saskaņā ar Hydrogen Europe aplēsēm ES H2 ražošana radīs aptuveni 1 miljonu jaunu darbvietu, tostarp aptuveni 150 000 augsti kvalificētu darbvietu.

3.Vispārīgas piezīmes

Atbalsts zaļajam ūdeņradim bez izņēmumiem

3.1.EESK uzsver, ka fosilo kurināmo nedrīkst subsidēt ar ES līdzekļiem. Tāpēc nekaitēšanas princips, kas skaidri noteikts ES taksonomijā, ir jāpiemēro arī finansējumam, kas saistīts ar EŪB. EESK uzsver, ka H2 elektrolīze ir jāfinansē no ES līdzekļiem tikai tad, ja šim nolūkam izmantotā elektroenerģija 5 nāk no avota, kas ir saderīgs ar Taksonomijas regulu un tiek uzskatīts par būtisku ieguldījumu dekarbonizācijā. Šai sakarā EESK uzsver, ka EŪB prioritātei jābūt zaļajam H2 kā vienīgajam risinājumam, kas saderīgs ar klimatneitralitātes mērķiem 6 .

3.2.Tālākā nākotnē finansiāls atbalsts būtu jāpiešķir tikai zaļā H2 ražošanai. Pirmo izsoli, ko Komisija ir izsludinājusi 2023. gada rudenī zaļā H2 ražošanas atbalstam, EESK iesaka attiecināt tikai uz tā dēvētajām grūti elektrificējamām nozarēm.

3.3.Vienlaikus EESK atzīst, ka “zilā” H2 izmantošana būs nepieciešama, kamēr tas būs pieejams pietiekamā daudzumā un par pieņemamu cenu. Lai pārvaldītu pieprasījumu, Eiropas Ūdeņraža bankai būtu jākalpo par pieprasījuma apkopošanas instrumentu, šajā nolūkā sniedzot un apkopojot pārskatu par H2 pieprasījumu un pieejamību grūti elektrificējamās nozarēs, lai piegādes cena būtu pēc iespējas zemāka, un tas nozīmē, ka EŪB darbosies līdzīgi kā ES Enerģijas platforma, kā ierosināts paziņojumā par EŪB.

3.4.EESK piekrīt paziņojumā par EŪB teiktajam, ka kopīgs H2 iepirkuma mehānisms grūti elektrificējamās nozarēs varētu palīdzēt izvairīties no konkurences Eiropā un tā vietā veicināt kopīgu iepirkumu. Šāds kopīgais iepirkums varētu palīdzēt veidot pirmās funkcionējošās vērtības ķēdes importam uz ES. EESK norāda: lai uzņemtos atbildību gan par finansēšanu, gan koordinēšanu, Eiropas Ūdeņraža bankai būs jāiegūst ievērojamas profesionālās spējas vairākās dažādās jomās.

3.5.EESK iebilst pret to, ka energoietilpīgiem elektrolīzes procesiem tiek izmantota Eiropas elektrotīklos esošā enerģija, kas iegūta no neatjaunīgiem energoresursiem, un tādējādi palielinās kopējais enerģijas pieprasījums; tā vietā ir vajadzīgi skaidri un pārredzami noteikumi, lai zaļā H2 ražošanas paplašināšanai izmantotu tikai atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas pārpalikumu. EESK uzsver nepieciešamību veicināt H2 izmantošanu saistībā ar atjaunīgo energoresursu attīstību un pievērsties tam tikai tad, ja tieša elektrifikācija nav iespējama.

3.6.Kā norādīts Ūdeņraža ceļvedī Eiropai 7 , zaļais H2 nav piemērots, lai galapatērētājs to plaši izmantotu ikdienā, it īpaši privātā transporta un apkures sistēmu jomā.

3.7.EESK uzskata, ka atbalstāmo projektu izmaksu lietderībai nevajadzētu būt vienīgajam faktoram, ko ņem vērā, izstrādājot EŪB finansējuma piešķiršanas pamatnostādnes. Galvenajiem kritērijiem drīzāk jābūt energoapgādes drošībai, vidiskai ilgtspējai, kvalitatīvu darbvietu veicināšanai un saglabāšanai un nepieciešamo investīciju steidzamībai. Turklāt obligāti jānodrošina konkurētspēja, jānosaka sociālie un vides kritēriji un jāizmanto atjaunīgie energoresursi piegādātājās valstīs.

3.8.EESK uzskata, ka ir jāturpina stiprināt pašreizējo ES ETS; tas ietver efektīvus aizsardzības pasākumus, kas vērsti uz importu (ievedkorekcijas mehānisms). Prognozējama un mazāk svārstīga cenu attīstība var palīdzēt rūpēties par investīciju noteiktību, lai veiktu nepieciešamās investīcijas zaļajā H2. Komisijas prioritātēm vajadzētu būt efektīvi pārvaldīt apjomus un ES ETS ietvaros nodrošināt investīciju noteiktību, atceļot dabasgāzes subsīdijas un nodrošinot finansējumu pētniecībai, tehnoloģijām un inovācijām, lai iegūtu tehnoloģijas zaļā H2 ražošanai un izplatīšanai.

3.9.EESK uzsver: lai attīstītu uz konkrētām nozarēm un lietojumiem vērstu H2 ekonomiku, ir nepieciešams sabiedrības – gan uzņēmēju, gan arī darba ņēmēju un patērētāju – atbalsts un līdzdalība. EESK pauž nožēlu par to, ka nav veltīta pietiekama vērība stratēģijas īstenošanai dažādās nozarēs, un aicina šajā pārveides procesā aktīvāk iesaistīt sabiedrību – gan uzņēmumu, gan arī politiskajā līmenī. Tāpat EESK aicina Komisiju novērtēt zaļā H2 attīstības ietekmi uz mājsaimniecību enerģijas izmaksām.

3.10.Komisija jau ir pavērusi ceļu investīcijām zaļā H2 tehnoloģijās un infrastruktūras attīstībā, apstiprinot IPCEI Hy2Tech. EESK aicina nodrošināt saskaņotību starp EŪB atbalsta pasākumiem un esošajām iniciatīvām, atbalsta programmām un svarīgiem projektiem Eiropas interesēs jeb IPCEI projektiem.

Stratēģiskās atkarības mazināšana

3.11.Saskaņā ar plānu REPowerEU līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka ES spēj ražot 10 miljonus tonnu zaļā H2. Prioritāte būtu jāpiešķir Eiropas ražošanas spēju attīstības un paplašināšanas paātrināšanai, lai panāktu enerģētisko neatkarību un nepieļautu jaunas stratēģiskas atkarības radīšanu. Ņemot to vērā, būtu jāveic arī piegādes avotu un piegādes līgumu dažādošana, kā arī, importējot H2, ir jāciena Eiropas vērtības. Šajā procesā jāņem vērā ģeogrāfiskā realitāte (piemēram, valsts ražošanas un eksporta spējas un jauda) un Eiropas stratēģiskās autonomijas mērķi. Saistībām attiecībā uz vides, sociālo un ekonomisko ilgtspēju vajadzētu būt daļai no nolīgumiem ar trešām valstīm.

3.12.Turklāt EESK uzskata, ka zaļā H2 importa nolīgumi būtu jānoslēdz tikai tad, ja pievienotā vērtība nāk par labu arī vietējiem ražotājiem piegādātājās valstīs un ja H2, kas importēts no trešām valstīm, tiek ražots, izmantojot tikai no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas pārpalikumu. Tas nāk par labu ekonomikas pārejai uz nulles emisijām Eiropas Savienībā un trešās valstīs.

3.13.EESK uzskata, ka Eiropas enerģētikas pārkārtošana var būt sekmīga tikai tad, ja arī izejvielu un it īpaši enerģijas globālā tirdzniecība balstās uz ekoloģiskās un sociālās ilgtspējas principiem, kā arī atjaunīgo energoresursu veicināšanu. ES enerģētikas un rūpniecības politika nedrīkst kavēt pasaules dienvidu valstu taisnīgu pārkārtošanos un liegt tām veidot savas spējas H2 nozarē. Stratēģiska enerģijas iegūšana kaitē globālajai enerģētikas pārkārtošanai un tādējādi ilgtermiņā arī Eiropas enerģētikas pārkārtošanai. Tā vietā ir vajadzīgas jaunas pieejas, lai noslēgtu starptautiskus nolīgumus par sadarbību klimata un enerģētikas jomā.

Finansējums un institucionālā īstenošana

3.14.EESK uzskata, ka Eiropas Ūdeņraža bankai sadarbībā ar dalībvalstīm, kā arī ar citiem ES finansēšanas instrumentiem un iestādēm būtu jānodrošina, ka finansējums tiek koordinēts tā, lai pēc iespējas palielinātu ieguvumus un vienlaikus nepieļautu pārmērīgu finansēšanu. Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu EŪB panākumus, pēc iespējas jāsamazina birokrātiskie šķēršļi finansējuma pieejamībai, it īpaši ņemot vērā ASV inflācijas samazināšanas akta vienkāršību. EESK vērš uzmanību uz to, ka ir jānodrošina investoriem pievilcīga un droša vide, lai novērstu investīciju aizplūšanu, jo ieguldītājus piesaista labvēlīgi ilgtermiņa nosacījumi, piemēram, nosacījumi, ko paredz ASV inflācijas samazināšanas akts.

3.15.EESK uzskata, ka Eiropas Ūdeņraža bankai būtu jāiekļauj noteikumi par dominējošo atalgojumu, darbaspēka pilnveidošanu un māceklību, lai nodrošinātu, ka lielākam, daudzveidīgākam kvalificētu darbinieku lokam ir piekļuve labām darbvietām un ka darba ņēmējiem ir prasmes, kas vajadzīgas, lai sasniegtu tīras enerģijas mērķus, līdzīgi kā tas paredzēts ASV inflācijas samazināšanas akta noteikumos.

3.16.Tā kā līdztekus publiskajām investīcijām ir vajadzīgas lielas privātā sektora investīcijas, ir jāsagatavo ex ante aplēses par publisko investīciju multiplikatora efektu, pamatojoties uz jaunāko programmu (InvestEU, IPCEI u. c.) multiplikatora efekta precīzu ex post novērtējumu.

3.17.EESK uzskata, ka ir jārada stimuli, piemēram, viedo tīklu sistēmu, infrastruktūras, uzglabāšanas jaudas un tiesiskā regulējuma attīstībai, lai izveidotu H2 tirgu. No 2031. gada plānotā noteikumu pastiprināšana attiecībā uz vertikāli integrētu un H2 ražošanā vai tīkla ekspluatācijā iesaistītu uzņēmumu – bieži vien pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu – īpašumtiesību nodalīšanu ierobežos daudzus pašvaldību projektus. Tas kavētu H2 nozares uzplaukumu un liktu priekšlaikus izbeigt vietējā mērogā integrētus pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu projektus.

3.18.EESK aicina rūpēties par to, ka EŪB finansēšanas programmu ietvaros publiskie un pašvaldību uzņēmumi nenonāk nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas darbojas tirgū.

Sociālā dimensija

3.19.Daudzējādu krīžu laikā ir būtiski veikt investīcijas nākotnes prasībām atbilstošās darbvietās. Tāpēc EESK uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvu apmācību darba ņēmējiem un ka enerģētikas nozare ir jāpadara pievilcīgāka ES jauniešiem. Paturot prātā šo mērķi, ES varētu izveidot izcilības centrus māceklībai darbvietās, kas būs vajadzīgas saistībā ar zaļo H2. Būtu jānodrošina saskaņotība ar Komisijas Zaļā kursa industriālajā plānā ierosinātajām neto nulles emisiju rūpniecības akadēmijām. Minētajām akadēmijām būtu jāievieš arī prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmas tādās stratēģiskās enerģētikas un ražošanas nozarēs kā zaļais H2. Turklāt Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai izveidotu standartizētus akreditācijas procesus, nodrošinātu kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu un šajā jomā izstrādātu izglītības un apmācības pamatnostādnes.

3.20.Papildus šīm nozaru un uzņēmumu prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmām lielāka uzmanība sabiedrībā jāpievērš arī profesionālajai apmācībai un tālākizglītībai. Visā izglītības sistēmā ir jādara vairāk, lai palielinātu informētību par taisnīgu pārkārtošanos un nodrošinātu nepieciešamās prasmes.

3.21.Darbvietu radīšanas veicināšana, kas notiek, izmantojot zaļā H2 tehnoloģiju, nozīmē atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kuri nodrošina gandrīz divas trešdaļas darbvietu Eiropas privātajā sektorā, kas nav saistīts ar finansēm 8 . EESK aicina Komisiju, veidojot EŪB, pievērst īpašu vērību MVU atbalstam.

3.22.Turklāt EESK norāda: lai uzlabotu ES konkurētspēju un stiprinātu tās noturību, ir jāsaglabā kontrole pār tās aktīviem un rūpniecības nozarēm un jāvēršas pret rūpniecisko dempingu no citu pasaules reģionu puses.

Drošības prasības

3.23.EESK uzsver, ka H2 izmantošanā jāpiemēro augstas tehniskās drošības prasības, it īpaši attiecībā uz ekspluatācijā esošām iekārtām, un ka būs jāparedz nosacījumi un uzraudzība, lai apzinātu un samazinātu riskus.

Briselē, 2023. gada 14. jūnijā

Oliver RÖPKE

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

_____________

(1)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52023DC0156 .
(2)    Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2022) 230, 28. lpp.
(3)     Wasserstoff-Farbenlehre (ūdeņraža krāsu sistēma) | SOLARIFY .
(4)    COM(2022) 230 final, 7. lpp., un SWD(2022), 26. lpp.
(5)    Piemēram, ja elektrolīzeru operators pierāda, ka tas saņem elektroenerģiju elektrolīzei tieši no jaunuzbūvētas atjaunīgo energoresursu enerģijas centrāles vai ka tam ir elektroenerģijas piegādes līgums, kas tiek aktivizēts tikai tad, kad vairumtirdzniecības tirgus cenas ir negatīvas.
(6)    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai””, (27.1.2021.).
(7)    Kopuzņēmums “Tīrs ūdeņradis” (2019), “Hydrogen roadmap Europe, A sustainable pathway for the European energy transition”, Eiropas ceļvedis ūdeņraža jomā, ES Publikāciju birojs .
(8)     https://www.touteleurope.eu/actualite/les-entreprises-dans-l-union-europeenne.html