ATZINUMS

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Tālāko reģionu ieguldījums ES attīstībā

_____________

Tālāko reģionu ieguldījums ES attīstībā
(izpētes atzinums)

ECO/567

Ziņotājs: Joël Destom

Līdzziņotājs: Gonçalo Lobo Xavier

LV

Atzinuma pieprasījums

Padome – Francijas prezidentvalsts, 21/09/2021

Clément BEAUNE, Eiropas lietu valsts sekretāra, vēstule

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

14/12/2021

Pieņemts plenārsesijā

20/01/2022

Plenārsesija Nr.

566

Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)

216/3/6

1.Secinājumi un ieteikumi

1.1.EESK atzīst, ka tālākie reģioni, kaut arī tie ir tūkstošiem kilometru attālumā no Eiropas kontinenta, ir neatņemama ES reģionu daļa. Tālākie reģioni ir salas, arhipelāgi un viena sauszemes teritorija (Francijas Gviāna). Šie deviņi reģioni atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā, Karību jūras baseinā, Amazones mežā un Indijas okeānā: Francijas Gviāna, Gvadelupa, Martinika, Senmartēna, Reinjona, Majota (Francija), Azoru salas un Madeira (Portugāle), un Kanāriju salas (Spānija). Tālākajos reģionos dzīvo gandrīz 5 miljoni iedzīvotāju. EESK uzsver, ka tālākie reģioni pārstāv Eiropu pasaulē un nodrošina Eiropai plašu jūras teritoriju, kādas nav nevienai citai lielvarai, un daudzas ģeostratēģiskas priekšrocības.

1.2.EESK prasa Komisijai apsvērt ievērojamās priekšrocības, ko tālākie reģioni var dot Eiropas nākotnei, un tos definēt kā laboratorijas, kas veicina progresu pasaules mērogā (Eiropas pārtikas un enerģētiskā autonomija, zaļā pārkārtošanās, ilgtspējīgs tūrisms, sociālā iekļaušana, pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana utt.). Tālākie reģioni var kļūt par piemēru citiem dažādos ģeogrāfiskajos baseinos, kuros tie atrodas.

1.3.Covid-19 pandēmija ir uzsvērusi to, cik liela nozīme ir stabilai un noturīgai pārtikas sistēmai, kas darbojas jebkādos apstākļos un spēj iedzīvotājiem nodrošināt piegādāt pietiekamu daudzumu pārtikas par pieņemamu cenu. Stratēģija “No lauka līdz galdam” ir jauna, daudzpusīga pieeja tam, kā eiropieši vērtē pārtikas ilgtspēju. Tā ir iespēja uzlabot dzīvesveidu, veselību un vidi. ES politikai tālākajos reģionos ir jānodrošina šo teritoriju pārtikas neatkarība, lai tās kļūtu par ES demonstrējumiem. Tālākie reģioni ir iespēju reģioni, kuros dažas tradicionālās ekonomikas nozares saņem pastāvīgu ES atbalstu. Jaunās nozares ir labāk jāatbalsta.

1.3.1.EESK prasa Komisijai ņemt vērā tālāko reģionu īpatnības Komisijas darba grafikā par stratēģiju “No lauka līdz galdam” un nodrošināt, ka POSEI (attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programma) valstu programmās tiek ievērots galvenais mērķis veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību.

1.4.EESK aicina Komisiju paātrināt tālākajos reģionos īstenotos ES finansētos Eiropas projektus, kuru mērķis ir apzināt vietējā līmenī ražotus, ilgtspējīgus un cenas ziņā pieejamus enerģijas avotus, vajadzības gadījumā piemērojot LESD 349. pantu. Mērķis ir parādīt, ka tie spēj attīstīt sistēmas, kuru pamatā ir atjaunojamie energoresursi. Enerģijas izmaksas šajos reģionos parasti ir augstākas nekā kontinentālajā daļā, un tāpēc laikā, kad Eiropa cenšas panākt enerģētisko autonomiju, tālākie reģioni var kļūt par izmēģinājumu laboratorijām.

1.5.EESK prasa Komisijai nodrošināt Atjaunojamo energoresursu direktīvas (Direktīvas (ES) 2018/2001) īstenošanu un svītrot tās 29. panta 13. punktu, jo Eiropas Savienība nevar subsidēt tālāko reģionu enerģētikas pārkārtošanu, ja tas veicina atmežošanu trešās valstīs.

1.6.EESK aicina Komisiju nesamazināt īpašo atbalstu tālākajiem reģioniem saistībā ar ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes, jo tiem ir vajadzīgi pietiekami finanšu līdzekļi, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti ES stratēģijā saistībā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Tālāko reģionu ģeogrāfiskās īpatnības rada lielu risku, kas saistīts ar ekstremāliem laikapstākļiem (piemēram, viesuļvētras, piekrastes zonu applūdināšana viļņu dēļ, zemestrīces, sausums), ar kuriem regulāri saskaras iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka šie reģioni būs pirmie, kas cietīs no klimata pārmaiņu sekām.

1.7.EESK prasa Komisijai nodrošināt, ka LESD 349. panta piemērošana nebūs šķērslis klimata, enerģētikas un transporta tiesību aktu pārskatīšanai nolūkā saskaņot pašreizējos dokumentus ar 2030. un 2050. gadam izvirzītajiem vērienīgajiem mērķiem.

1.7.1.Lai īstenotu šādu pārkārtošanos līdz 2030. gadam (un pēc tam — līdz klimatneitralitātes panākšanai), ir vajadzīga kopīga un iekļaujoša rīcība, kas izstrādāta sadarbībā ar industriālajām ekosistēmām.

1.7.2.Atjauninātajā industriālajā stratēģijā paziņots, ka kopā ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām tiks izveidoti pārkārtošanās ceļi, lai noskaidrotu, kā vislabāk paātrināt divējādo pārkārtošanos un gūt no tās labumu, ņemot vērā pārkārtošanās mērogu, ātrumu un katras ekosistēmas apstākļus.

1.8.EESK aicina Komisiju tālāko reģionu ekosistēmai izstrādāt īpašu pārkārtošanās ceļu, kurā būtu precizēts vajadzību, tostarp pārkvalifikācijas, apjoms, vajadzīgie ieguldījumi vai tehnoloģijas, kā arī noteikti pasākumi, kas jāveic šo vajadzību apmierināšanai, ņemot vērā tādus ieguldījumus kā ceļveži. Šo ceļvežu īstenošanas sākumpunkts var būt enerģētiskās autonomijas programmas INSULAE modelis, kas paredzēts ES programmā “Apvārsnis 2020”.

1.9.EESK aicina Komisiju izstrādāt stabilas politiskas pamatnostādnes tūrisma nozarē ar mērķi apvienot spēkus un apsvērt tūrisma izvēršanu, iekļaujot ilgtspējas principus visās darbībās un profesijās, jo tūrismam ir liela nozīme tālāko reģionu attīstībā, jo tam ir daudzējāda ietekme un ievērojams darbvietu radīšanas potenciāls, it īpaši jauniešiem. Ilgtspējīgam tūrismam jākļūst par tālāko reģionu identitāti. Visām tūrismā iesaistītajām ieinteresētajām personām ir sava loma nozares ilgtspējīgā attīstībā. Īstenojot atveseļošanas plānus šajos reģionos, ir jāveicina pakalpojumu un ar attīstību saistīto profesiju daudzveidība, kā arī mikrouzņēmumu un MVU plaša iesaiste tūrisma nozarē. Lai gan šajā kontekstā ir jāatgādina par nozares īpatnībām, ir jāņem vērā arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu nodarbinātības un tirdzniecības līdzsvara kvalitāti. Lai to panāktu, ir vajadzīgas stingras politikas pamatnostādnes, proti, ir jāapvieno spēki un jākoncentrējas uz būtiskām pārmaiņām, integrējot ilgtspējas principus visās darbībās un profesijās.

1.10.EESK aicina atbalstīt visneaizsargātākās kopienas un apsvērt, kā klimatiskajā, digitālajā un sociālajā pārveidē iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku. Nekāda pārkārtošanās nebūs iespējama, ja šajā pārveidē nebūs pilnībā iesaistīti vietējie iedzīvotāji, jo tālāko reģionu attīstības pamatā ir ārkārtējas, bet trauslas ekosistēmas. Tāpēc vajag prognozēt turpmākās publiskās politikas ietekmi, jo tālākie reģioni neizvairīsies no pārmaiņām, ko rada lielā klimata, digitālā un sociālā pārkārtošanās. Tālākajiem reģioniem ir jāprognozē savas ekonomikas vispārējā pārveide, lai apmierinātu turpmākās vajadzības, un tas jādara, īpašu uzmanību pievēršot šīs pārkārtošanās sociālajai ietekmei. Tādēļ būtu jārūpējas par to, lai atbalstītu visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas un apsvērtu, kā šajā procesā iesaistīt iespējami vairāk cilvēku. Nekāda pārkārtošanās nebūs iespējama, ja šajās pārveidēs nebūs pilnībā iesaistīti vietējie iedzīvotāji.

1.11.EESK prasa Komisijai pārskatīt Komisijas sabiedriskās apspriešanas procesu tā, lai ikviens iedzīvotājs vai uzņēmums varētu tajā piedalīties, iepriekš nereģistrējoties Pārredzamības reģistrā. EESK uzskata, ka sociālais dialogs ir visefektīvākais līdzeklis, kā kopā ar tālāko reģionu sociālajiem partneriem rast īpašus risinājumus. Komiteja aicina pastiprināt un plašāk izmantot sociālo dialogu. Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai ES programmu izstrādē ir jābūt reālai, un tā jāorganizē tiešā sadarbībā ar faktiskajiem dalībniekiem reģionos. Ir jāstiprina sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju reālā iesaiste atveseļošanas un noturības plānu īstenošanas un novērtēšanas posmos tālākajos reģionos. Svarīgi ir izveidot Eiropas Komisijas kontaktpunktu, kas būtu tieši pieejams pilsoniskajai sabiedrībai.

1.12.EESK aicina Komisiju izstrādāt paktu par kompetenci tālākajos reģionos, kā tas jau darīts attiecībā uz vairākām industriālajām ekosistēmām.

1.12.1.Tālāko reģionu zaļā pārkārtošanās būs veiksmīga tikai tad, ja šajos reģionos būs pieejams kvalificēts darbaspēks, kas vajadzīgs, lai saglabātu konkurētspēju. Ar tādiem instrumentiem kā Erasmus+ zaļais atzars un Klimatizglītības koalīcija svarīga loma atvēlēta izglītībai un apmācībai, kam ir būtiska nozīme informētības palielināšanā un zaļās ekonomikas prasmju veidošanā. Ar Eiropas Prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai Komisija īsteno pamatdarbības, kuru mērķis ir cilvēkiem nodrošināt prasmes zaļās un digitālās pārkārtošanās vajadzībām. Saskaņā ar programmu Komisija arī sekmē visu industriālo ekosistēmu pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides saistību uzņemšanos. Tālākie reģioni ir pilnībā jāiesaista šajās Komisijas pamatdarbībās, izstrādājot īpašu darba programmu.

1.12.2.EESK aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai mazinātu nevienlīdzību tālākajos reģionos, jo Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi centienus mazināt šo nevienlīdzību. Tālākie reģioni tiek uzskatīti par reģioniem, kuros joprojām pastāv nevienlīdzība. Centra un perifērijas jēdzienu interpretācija sniedz vairākus skaidrojumus par bagātības sadali ekonomikā, kur attiecības bieži vien ir nelīdzsvarotas. Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana ir viens no galvenajiem ES mērķiem.

1.13.EESK aicina Komisiju nodrošināt, ka atveseļošanas procesā tiek ņemtas vērā sociālās vajadzības, vienlaikus saglabājot šā procesa viendabīgumu un līdzsvarotību reģionālajā līmenī. Komiteja uzsver, ka ir jāraugās uz teritoriju kopumā, lai rastu tai pielāgotus risinājumus.

1.13.1.EESK aicina Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu digitālo piekļuvi tālākajos reģionos. Tālākajos reģionos vairāk nekā jebkur citur nevienlīdzību pastiprina nespēja nodrošināt vispārēju un uzticamu piekļuvi digitālajām tehnoloģijām un resursu efektīvu izmantošanu. Tomēr iepriekš pastāvējušās digitālās plaisas ir palielinājušās, un pandēmija ir saasinājusi dažas atšķirības, daļu iedzīvotāju atstājot malā, kaut arī digitalizācija paātrinās. Nodarbinātība, izglītība, veselības aprūpe un sabiedriskie pakalpojumi noteikti kļūs arvien vairāk atkarīgi no digitālajām tehnoloģijām.

1.13.2.EESK aicina Komisiju pastiprināt pasākumus pētniecības un inovācijas jomā, kas nepieciešami, lai izmantotu visas iespējas, kas saistītas ar tālāko reģionu īpašajām iezīmēm, piemēram, saikni ar okeāniem, jūrām un jūras resursiem, jo tie var būtiski stimulēt ekonomiku, radīt augstas kvalitātes darbvietas un nodrošināt iedzīvotāju labklājību. Tas attiecas uz daudziem dažāda lieluma uzņēmumiem. Tam ir svarīga nozīme gan tradicionālu darbību attīstībā, gan jaunu tirgus iespēju radīšanā, kas arī palīdzētu piesaistīt jauniešus.

1.14.EESK aicina Komisiju turpmākajās tālākajiem reģioniem paredzētajās darbības programmās izstrādāt nozīmīgu projektu par piekļuvi ūdenim un sanitārijai. Šos lielos projektus vajadzētu vadīt Eiropas Komisijai. Lielie projekti mobilizē apjomīgus ieguldījumus, kuru vienības vērtība pārsniedz 50 miljonus EUR, un tos atbalsta no ES kohēzijas politikas līdzekļiem. Šie projekti dod tiešu labumu dalībvalstīm un to iedzīvotājiem, veidojot labāku infrastruktūru un jaunas darbvietas, radot veselīgāku vidi un paverot jaunas uzņēmējdarbības iespējas.

1.14.1.Francijas tālākajos reģionos cilvēkiem nav pieejams dzeramais ūdens, un sanitārijas sistēma bieži vien nedarbojas. Piekļuve dzeramajam ūdenim un sanitārijai ir cieši saistīta ar tiesībām uz dzīvību un cilvēka cieņu, kā arī ar nepieciešamību nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni.

1.15.EESK aicina sagatavot atjauninātu paziņojumu par tālāko reģionu situācijas analīzi saistībā ar imigrāciju. Tajā aicināts īstenot teritoriālo sadarbību migrācijas jomā un ierosināts šiem reģioniem piemērot jauno Eiropas Migrācijas paktu, kas “migrācijas spiediena” apstākļos atļauj ieviest “obligāto solidaritātes mehānismu”.

2.Vispārīgas piezīmes

2.1.Tālākie reģioni, kas atrodas vairākos ģeogrāfiskajos baseinos, nodrošina Eiropai ģeostratēģisku, ekonomisku un kultūras pozīciju pie vairākiem kontinentiem, kā arī unikālas priekšrocības. Šīm priekšrocībām ir būtiska pievienotā vērtība, un tās veido pamatu ES sadarbībai ar trešām valstīm, tostarp ārpus to ģeogrāfiskajiem apgabaliem. Tālākie reģioni sniedz ieguldījumu Eiropas starptautiskajā atpazīstamībā, un tiem ir raksturīgs unikāls potenciāls ieviest risinājumus, kuru mērķis ir novērst problēmas, ar ko saskaras ES. Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka ES Padomes Francijas prezidentūras laikā tiks pieņemts jauns paziņojums par Komisijas stratēģiskās partnerības atjaunināšanu ar šiem reģioniem.

2.2.Konstatēto priekšrocību pilnīgāka izmantošana lielā mērā ir atkarīga no ES spējas uzturēt dialogu ar visiem tās iedzīvotājiem. Pilsoniskajai sabiedrībai jāpalīdz uzlabot dažādu ieinteresēto personu (valstu, reģionu, vietējo pašvaldību, vietējo kopienu, skolu, uzņēmumu un privātpersonu) izpratni par to, cik svarīgi ir atzīt, ka tālākie reģioni var veicināt konkrētu darbību izvēršanu, lai paātrinātu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu. Ietekmes novērtēšanu varētu piemērot vairāku veidu vajadzībām (zivsaimniecībai, lauksaimniecībai un modeļu maiņai; kultūrai un nozares vērtības celšanai; nodarbinātībai un apmācībai; izglītībai un jauniešu mobilitātei; uzņēmējdarbības attīstībai; videi, enerģētikai un klimata mērķiem; imigrācijai).

2.3.EESK priekšlikumos par atjaunošanu un atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas ir paredzēts satvars tālāko reģionu priekšrocību efektīvai izmantošanai. Priekšlikumi var atspoguļot šo reģionu ieguldījumu dažādās jomās: nepieciešamo strukturālo izmaiņu un saistīto investīciju veikšanā, galvenokārt digitalizācijas, pārdomātas un sociālas inovācijas un zaļās pārkārtošanās jomā; nepārtrauktā konkurētspējas uzlabošanā; piemērotas vides radīšanā, kas nodarbinātību izvirzītu par vienu no galvenajiem ekonomikas atveseļošanas virzītājspēkiem; apstākļu radīšanā lielākai pašpietiekamībai un noturībai; izplatīšanas ķēžu būtiskā uzlabošanā.

2.4.ES Ūdens pamatdirektīvā ir atzīts, ka “ūdens nav ikdienišķa prece, kuru var vienkārši pārdot, tas ir mantojums, kas jāaizsargā, jāaizstāv un pret kuru jāizturas ar pienācīgu cieņu”.

2.4.1.Lai nodrošinātu un uzlabotu piekļuvi ūdenim un sanitārijai, izšķiroša nozīme ir trim elementiem – kvalitātei, pieejamībai un pieņemamai cenai. ES ir palīdzējusi nodrošināt dalībvalstu iedzīvotājiem piekļuvi dzeramajam ūdenim un sanitārijai, izmantojot divu veidu darbības. Pirmkārt, ES ir noteikusi augstus ūdens kvalitātes standartus, kas nodrošina augstu sabiedrības veselības un vides aizsardzības līmeni. Otrkārt, ES ir finansējusi ūdensapgādes infrastruktūras attīstīšanu un uzlabošanu dalībvalstīs, tādējādi palīdzot uzlabot ūdensapgādes pakalpojumu kvalitāti un fizisko pieejamību. Pagaidām Francijas tālākajos reģionos ES intervence vēl nav jūtama, un iedzīvotājiem nav piekļuves ūdenim.

3.Īpašas piezīmes

3.1.Konteksts, kas norāda uz prioritātēm pārtikas un enerģētikas jomā

3.1.1.Tālākie reģioni tiek uzskatīti par ekonomiski neaizsargātiem reģioniem. Dažas vājās vietas ir saistītas ar riskiem, ko rada strukturālie mainīgie lielumi (izolācija, tirgu lielums, eksporta koncentrācija, lauksaimniecības un zivsaimniecības īpatsvars labklājības veidošanā utt.), savukārt citas – ar satricinājumiem, ko rada ārkārtas situācijas (ekonomiskā, vides, sociālā, veselības krīze utt.). Covid-19 pandēmija ir palielinājusi informētību par iespējamām sekām, ko rada nepietiekama sagatavotība. Pat ja izplatīšanas un piegādes ķēdes ir izturējušas šo krīzi, nekad nebūs nevienas vakcīnas, kas ļautu aizsargāt iedzīvotājus no pārtikas un enerģētiskās nestabilitātes sekām.

3.1.2.Tālākajiem reģioniem ir jāparāda, ka tie spēj apmierināt pamatvajadzības pārtikas un enerģētikas jomā tā, lai panāktu iedzīvotāju noturību pret ārējiem satricinājumiem. Tāda pieeja, kurā tiek radītas vietējās darbvietas un sociālā saikne, ir vērsta uz aktīvu iedzīvotāju iesaistīšanu inovatīvu projektu uzraudzībā uz vietas, izmantojot efektīvu un dialogam atvērtu publisko organizāciju palīdzību. Tālākajiem reģioniem ir nepieciešamās priekšrocības, lai īstenotu pārkārtošanos, kas veicina saimniecisko darbību un sociālo kohēziju. Šajos reģionos ir spēcīgi iesakņojusies kultūras tradīcija, ko veido saikne ar dabu, un tā varētu veicināt veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas ražošanas ekosistēmu rašanos. Plašas iespējas paver arī viegli pieejami visizplatītākie atjaunojamie energoresursi (ūdens enerģija, biomasa, vēja enerģija, siltumenerģija, ģeotermālā enerģija, fotoelementu enerģija).

3.1.3.ES pieņems jaunu klimata politikas ciklu – paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Tālākie reģioni var kļūt par laboratorijām, lai Eiropas Savienība kļūtu noturīgāka. Stratēģija “No lauka līdz galdam” ir Eiropas zaļā kursa galvenais elements. Tālākajiem reģioniem ir visas iespējas apliecināt, ka ir steidzami jāaizsargā bagātīgā biodaudzveidība, jānostiprina lauksaimnieku un zvejnieku pozīcija vērtību ķēdē, jāmudina uz ilgtspējīgu pārtikas patēriņu un jāveicina veselīgs uzturs par pieņemamu cenu visiem, nepieļaujot kompromisus attiecībā uz pārtikas produktu nekaitīgumu, kvalitāti vai cenu. Tālākie reģioni var būt inkubatori šai Eiropas Savienības stratēģijai, kuras mērķis ir aptvert visu pārtikas ķēdi. Tie var efektīvi informēt par to, ka ir jābūt pieejamiem attiecīgiem ietekmes novērtējumiem. Enerģētikas krīze tālākajos reģionos jau ir saasinājusies. Tādēļ ir jāmeklē īpaši risinājumi šiem reģioniem, jo pašreizējās enerģētikas krīzes saasināšanās gadījumā tie varētu būt vieni no vissmagāk skartajiem reģioniem.

3.1.4.Tālākajos reģionos, tāpat kā visos Eiropas reģionos, enerģētikas pārkārtošana nav tikai tehnoloģiju jautājums. Tas ir būtisks sociāls izaicinājums, kurā jāiesaista pilsoniskā sabiedrība. Šajā ziņā pēc Covid-19 pandēmijas paredzētā atveseļošana dod iespēju izmantot līdzekļus tā, lai sasniegtu mērķi, kas paredz, ka iedzīvotājiem ir jābūt enerģētikas pārkārtošanas centrā, un tādējādi stimulētu reģionālo ekonomiku. Atjaunojamie energoresursi, kas ir plaši pieejami tālākajos reģionos, ir decentralizēti. Tiem nepieciešamas samērā nelielas investīcijas salīdzinājumā ar izmaksām, ko rada centralizētas liela mēroga struktūras. Ar zaļo kursu Komisija ir izvirzījusi klimatneitralitāti par vienu no savām prioritātēm, un ar atveseļošanas plānu tā plāno investēt miljardiem euro ekonomikas atjaunošanā un augstas kvalitātes darbvietu radīšanā un saglabāšanā Eiropā. Tālākie reģioni var parādīt, kā īstenot uz iedzīvotājiem orientētu pieeju, kurā ņemti vērā visneaizsargātākie patērētāji.

3.1.5.ES Ūdens pamatdirektīvā ir atzīts, ka “ūdens nav ikdienišķa prece, kuru var vienkārši pārdot, tas ir mantojums, kas jāaizsargā, jāaizstāv un pret kuru jāizturas ar pienācīgu cieņu”. Lai nodrošinātu un uzlabotu piekļuvi ūdenim un sanitārijai, izšķiroša nozīme ir trim elementiem – kvalitātei, pieejamībai un pieņemamai cenai. ES ir palīdzējusi nodrošināt dalībvalstu iedzīvotājiem piekļuvi dzeramajam ūdenim un sanitārijai, izmantojot divu veidu darbības. Pirmkārt, ES ir noteikusi augstus ūdens kvalitātes standartus, kas nodrošina augstu sabiedrības veselības un vides aizsardzības līmeni. Otrkārt, ES ir finansējusi ūdensapgādes infrastruktūras attīstīšanu un uzlabošanu dalībvalstīs, tādējādi palīdzot uzlabot ūdensapgādes pakalpojumu kvalitāti un fizisko pieejamību. Pagaidām Francijas tālākajos reģionos ES intervence vēl nav jūtama, jo tikai šajos Eiropas reģionos iedzīvotājiem joprojām ir apgrūtināta piekļuve ūdenim.

3.2.Padziļināta plaisa un nevienlīdzība

3.2.1.Tālākie reģioni tiek uzskatīti par reģioniem, kuros joprojām pastāv nevienlīdzība. Centra un perifērijas jēdziena interpretācija sniedz vairākus skaidrojumus par bagātības sadali ekonomikā, kur attiecības bieži vien ir asimetriskas. Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana ir viens no galvenajiem ES mērķiem. Ievērojams budžets ir atvēlēts atšķirību mazināšanai, un tālākie reģioni no tā gūst lielu labumu. Neraugoties uz novērtēšanas instrumentu nepilnībām, ir jāatzīst, ka Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi centienus mazināt šo nevienlīdzību. Tālāko reģionu priekšsēdētāju konference 2021. gada 19. novembrī nāca klajā ar paziņojumu par šīm sekām. Tāpēc šajā kontekstā sociālajiem partneriem un visām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jābrīdina par nepieciešamību paātrināt visus procesus, lai pārtrauktu izmantot pieejas, kas balstītas uz iekavētā atgūšanu, lai pasākumu centrā būtu iedzīvotāji un izstrādātu uz nākotni vērstu skatījumu.

3.2.2.Stabili ekonomikas pamati ir būtisks faktors, kas veicinātu ilgtspējīgu attīstību un saglabātu ambiciozu sociālo modeli tālākajos reģionos. Sociālā politika jāīsteno vienlaikus ar politiku, kas veicina ekonomikas attīstību, atzīstot abu minēto politiku mērķi kalpot sabiedrībai. Radīt darbvietas, attīstīt prasmes un izveidot iekļaujošus darba tirgus ir vienīgās vakcīnas, kas ļauj novērst nevienlīdzību un atstumtību un stiprināt sabiedrības stabilitāti. Tādējādi atveseļošanas procesā jāņem vērā sabiedrības vajadzības, un šim procesam jābūt reģionāli sabalansētam un līdzsvarotam. Reģionālā teritorija ir jāaplūko kopumā, lai rastu katram kontekstam pielāgotus risinājumus.

3.2.3.Kopš 2020. gada marta visos reģionos ir notikusi masveida pāreja uz kibertelpu. Tālākajos reģionos, tāpat kā citviet, skolēni ir uzsākuši attālinātas mācības, algotie darbinieki ir pārgājuši uz tāldarbu un uzņēmumi ir centušies mainīt savus uzņēmējdarbības modeļus, lai turpinātu darbību. Tomēr iepriekš pastāvējušās digitālās plaisas ir palielinājušās, un pandēmija ir saasinājusi dažas atšķirības, straujajā digitalizācijā atstājot malā daļu iedzīvotāju. Atpakaļceļš šķiet maz ticams, un nodarbinātība, izglītība, veselība un sabiedriskie pakalpojumi noteikti kļūs arvien vairāk atkarīgi no digitālajām tehnoloģijām. Tālākajos reģionos vairāk nekā jebkur citur nevienlīdzību pastiprina nespēja nodrošināt vispārēju un uzticamu piekļuvi digitālajām tehnoloģijām un resursu efektīvu izmantošanu. Tālākajos reģionos ir steidzami jānodrošina piekļuve platjoslas internetam ar satelīta palīdzību, lai cilvēkiem būtu pieejamas digitālās tehnoloģijas.

3.2.4.Tālākajos reģionos būtu jāizvērš darbības, kas saistītas ar okeāniem, jūrām un jūras resursiem, jo tām ir liels potenciāls stiprināt ekonomiku, radīt pienācīgas kvalitātes darbvietas un nodrošināt iedzīvotāju labklājību. Tas attiecas uz ļoti dažādiem, dažāda lieluma uzņēmumiem. Lai izmantotu visas iespējas, kas saistītas ar tālāko reģionu raksturiezīmēm, ir vajadzīgi neatlaidīgi centieni pētniecības un inovācijas jomā. Šādai pieejai ir būtiska nozīme gan attiecībā uz tradicionālo darbību attīstīšanu, gan jaunu iespēju radīšanu, kas palīdzētu arī piesaistīt jauniešus.

3.3.Neatliekama vajadzība palielināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti

3.3.1.Ar ES programmām (“Erasmus+”, “Apvārsnis 2020” u. c.) tiek finansēti vairāki izmēģinājuma projekti tālākajos reģionos. Komisijas stratēģiskās partnerības atjaunināšanai ar šiem reģioniem vajadzētu būt iespējai pastiprināt šo atbalstu un pavairot šos projektus. Būs jāveicina enerģētiskās neatkarības, pašpietiekama pārtikas nodrošinājuma, ilgtspējīga tūrisma, bērnu izglītības, pieaugušo apmācības un sociālās iekļaušanas projekti. Digitalizācijas izvēršana ir priekšnoteikums, lai attīstītu tālāko reģionu ekonomiku.

3.3.2.Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas lielo ietekmi uz sabiedrību tālākajos reģionos, EESK aicina īstenot ekonomiskus un sociālus projektus, kas vērsti uz labklājību un kuros prioritāte ir piešķirta iedzīvotāju labbūtībai, nevienu neatstājot novārtā. Šajos reģionos galvenais izaicinājums ir rast risinājumu, kā novērst nevienlīdzību un nelīdzsvarotību. Krīze ir izgaismojusi un padziļinājusi ieilgušās atšķirības šajās sabiedrībās, tostarp veselības aprūpes un izglītības pieejamību. Šķiet, ka vistrūcīgāko personu vidū Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits ir bijis lielāks. Visnabadzīgākajiem cilvēkiem ir arī mazākas iespējas strādāt attālināti. Tālākie reģioni var būt laboratorijas, kas atveseļošanas laikā dotu iespēju novērst sociālās, ekonomikas un vides politikas nepilnības. Šajos reģionos ES fondiem būtu jāatspoguļo ne tikai skaitļi, mērķi un termiņi: tiem jāsimbolizē arī kopīgs nākotnes redzējums un reāla interese par Eiropas projektu.

3.3.3.Atveseļošanas plānu īstenošana tālākajos reģionos ir jāizmanto kā iespēja izmēģināt jaunu praksi attiecībā uz līdzekļu un resursu piešķiršanas uzraudzību. Izveidotās partnerības var papildināt ar pienākumu izveidot uzraudzības komitejas, kas pārstāv plašu ieinteresēto personu loku no pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Ņemot vērā tālāko reģionu stiprās puses, Eiropas Savienībai ir iespēja panākt politisko partiju, sociālo dalībnieku, uzņēmēju, arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības plašu konsensu, lai nodrošinātu pēc iespējas lielākus panākumus šajos Eiropas Savienības reģionos.

3.4.Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas un gaidāmās pārkārtošanās radīto problēmu mērogu tālākajos reģionos, visiem dalībniekiem, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, ir aktīvi jāsadarbojas, ievērojot katra konkrētā dalībnieka pienākumus un kompetenci. Sociālajam dialogam ir izšķiroša nozīme atveseļošanas plānu īstenošanā tālākajos reģionos. Sociālais dialogs varētu nodrošināt iespēju izmēģināt jaunu praksi līdzekļu un resursu piešķiršanas uzraudzībā. Partnerībās var paredzēt pienākumu izveidot uzraudzības komitejas, kurās pārstāvēts plašs ieinteresēto personu loks, tostarp sociālo partneru, kā arī citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju būtiskā loma. Ņemot vērā tālāko reģionu ieguldījumu Eiropas Savienībā, ir jāpanāk plašs konsenss, lai nodrošinātu pēc iespējas lielākus panākumus šajos ES reģionos.

3.5.Uz tālākajiem reģioniem pilnībā attiecas prasības, kas saistītas ar globalizāciju, ko galvenokārt raksturo arvien ciešāka teritoriju, kultūru un ekonomikas saikne. Šie reģioni veido ES robežas ļoti tālu no kontinenta. Tādēļ migrācijas plūsmu pārvaldība un robežu aizsardzība joprojām ir liels izaicinājums šiem reģioniem. Šāda situācija rada neaizsargātību, ko vēl vairāk pastiprina pandēmijas krīze. Ar ES 2007. gada 12. septembra paziņojumu “Stratēģija nomaļajiem reģioniem: sasniegumi un nākotnes perspektīvas” Eiropas Komisija nolēma pievērst uzmanību tālāko reģionu situācijai saistībā ar imigrāciju. Analīzē noskaidrots, ka šie reģioni saskaras ar diezgan sarežģītu publiskās rīcības līmeņu kombināciju. Kombināciju daudzveidība apgrūtina šo reģionu kopīgas pieejas izstrādi migrācijai.

Briselē, 2022. gada 20. janvārī

Christa Schweng

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

_____________