REX/603
KOPĪGĀ BALTĀ GRĀMATA
par Eiropas aizsardzības gatavību 2030
ATZINUMS
Ārējo attiecību specializētā nodaļa
KOPĪGĀ BALTĀ GRĀMATA
par Eiropas aizsardzības gatavību 2030
(JOIN(2025) 120 final)
Ziņotājs: Marcin NOWACKI
Līdzziņotājs: Carlos Manuel TRINDADE
|
Padomnieks(-ce)
|
Paulo José FERNANDES PEDROSO (līdzziņotājam)
|
|
|
|
|
Atzinuma pieprasījums
|
11/4/2025
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Ārējo attiecību specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
12/6/2025
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
76/3/6
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
D/M/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta visaptverošu un iekļaujošu Eiropas aizsardzības stratēģiju, ar ko militārā gatavība tiek integrēta ar civilo sagatavotību, sociālo noturību, diplomātiju, starptautiskajām tiesībām un miera, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu. Komiteja atbalsta Eiropas Komisijas Balto grāmatu un aicina īstenot saskaņotu ES pieeju, saskaņā ar kuru aizsardzība, miers un drošība tiek uzskatīta par kopīgiem sabiedriskiem labumiem, kuru pamatā ir spēcīga tiesiskā, institucionālā un finanšu sistēma ar demokrātisku pārraudzību.
1.2.Eiropas Savienībai ir steidzami jānovērš hibrīddraudi un konvencionālie apdraudējumi, jāmazina atkarība no ārējiem dalībniekiem un jāstiprina stratēģiskā autonomija. Tam ir vajadzīgas investīcijas kritiski svarīgās tehnoloģijās, uzmanību pievēršot Eiropas rūpniecisko un tehnoloģisko spēju uzlabošanai un nodrošinot, ka Eiropa saglabā konkurētspēju globālajā aizsardzības tirgū.
1.3.EESK uzsver, ka vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts MVU un reģionālajai attīstībai, un atbalsta procedūru vienkāršošanu, vienlīdzīgu piekļuvi finansējumam un ciešāku integrāciju aizsardzības vērtības ķēdēs. Tas veicinās inovāciju un uzlabos ES aizsardzības industrijas konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot augstu sociālo, vidisko un darba standartu saglabāšanu.
1.4.Investīcijām aizsardzības jomā jāaptver civilā infrastruktūra, izglītība un divējāda lietojuma tehnoloģijas, tostarp militārās medicīnas un kiberdrošības jomā. Stratēģiskā prognozēšana, darbaspēka apmācība un atbalsts pētniecībai un izstrādei šajās jomās ir kritiski svarīgi, lai nodrošinātu Eiropas tehnoloģiskās priekšrocības un ilgtermiņa aizsardzības spējas.
1.5.EESK atbalsta aicinājumu rīkoties, kas pausts Eiropadomes 2025. gada 6. marta secinājumos par Eiropas aizsardzību. Eiropas Savienībai ir ātri jārīkojas un jānovērš kritisko spēju trūkums, mobilizējot nepieciešamos instrumentus, lai stiprinātu ES drošību un uzlabotu tās iedzīvotāju aizsardzību. Investīcijas transporta, enerģētikas un digitālajā infrastruktūrā jāsaskaņo ar militāro mobilitāti un piegādes ķēžu noturību, nodrošinot, ka Eiropas aizsardzības spējas atbalsta stabila industriālā bāze.
1.6.EESK atzinīgi vērtē ierosinātos finansēšanas mehānismus, taču uzsver, ka jānodrošina visām dalībvalstīm vienlīdzīga un pārredzama piekļuve finansējumam. Turklāt ir būtiski, ka šie mehānismi atbalstītu fiskālo taisnīgumu un veicinātu sociālo kohēziju, kā arī nodrošinātu ar aizsardzību saistīto nozaru uzplaukumam nepieciešamo stabilitāti, tādējādi dodot uzņēmējdarbības sektoram, kas veido saikni starp publisko un privāto sektoru, iespēju uzņemties būtisku lomu Eiropas stratēģisko aizsardzības spēju stiprināšanā.
1.7.EESK atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir novērtēt, vai dalībvalstu atbalstītie risinājumi spēj izveidot pastāvīgu aizsardzības finansēšanas mehānismu, kas varētu izrietēt no starpvaldību nolīguma un iesaistīt trešās valstis.
1.8.Komiteja pauž bažas par to, ka Eiropas Komisijas ierosinātā ierobežotā elastība, aktivizējot valstu drošības klauzulas attiecībā uz aizsardzības izdevumiem, nenovērsīs risku, ka tiks meklēts kompromiss starp aizsardzības un sociālajiem izdevumiem. Šajā saistībā EESK ierosina Komisijai, Padomei, Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm pārskatīt Stabilitātes un izaugsmes paktu, lai fiskālajā sistēmā varētu iekļaut pasākumus izaugsmi sekmējošu publisko ieguldījumu veicināšanai. Komiteja arī ierosina skaidri noteikt, ka sociālās un reģionālās kohēzijas fondu līdzekļus nedrīkst piešķirt aizsardzības izdevumiem – ne Eiropas, ne dalībvalstu līmenī.
1.9.EESK uzsver Eiropas austrumu flanga stratēģisko nozīmi un aicina pastiprināt sadarbību ar priekšposteņa valstīm. Tas ietver mērķtiecīgas investīcijas aizsardzības infrastruktūrā, kopīgu apmācību un uzlabotu pārrobežu mobilitāti, lai stiprinātu ES drošību un noturību reģionā.
1.10.Nepieciešama cieša sadarbība ar NATO, trešām valstīm un nozīmīgākajiem partneriem, piemēram, Ukrainu. Eiropas Savienībai par prioritāti būtu jānosaka kopīga apmācība, tehnoloģiju kopīgošana un pārrobežu mobilitāte, kas veicinātu kopīgu inovāciju un palielinātu sadarbību aizsardzības spēju jomā.
2.Vispārīga informācija
2.1.EESK uzsver, ka ES drošības stratēģija jāpapildina ar plašāku miera stratēģiju visā Eiropā ar galīgo mērķi panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru. Šajā stratēģijā būtu jāparedz arī pastiprināti centieni veicināt mieru globālo konfliktu zonās. Kā EESK norādījusi iepriekšējos atzinumos, ilgstošu mieru var panākt tikai tad, ja tiek preventīvi risināti konfliktu pamatcēloņi un veicināta cilvēka cieņa, vienlīdzība un sociālā attīstība. Visos pasākumos stingri jāievēro Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) harta un starptautiskās tiesības, tostarp starptautiskās humanitārās tiesības.
2.2.Eiropas sabiedriskie labumi sekmē visu eiropiešu kolektīvo labklājību un drošību. Aizsardzība būtu jāuzskata par kopējā labuma būtisku sastāvdaļu, kam nepieciešama koordinēta rīcība ES līmenī, kas saskaņota ar ES vērtībām un starptautiskajām saistībām.
2.3.EESK atzīst, ka draudi demokrātijai ir cieši saistīti ar Eiropas drošību. Autoritāru un totalitāru režīmu parādīšanās, it īpaši kaimiņreģionos, rada problēmas reģionālajai stabilitātei un demokrātiskajām vērtībām. Šī mainīgā globālā vide akcentē to, cik svarīgi stiprināt ES drošības stratēģiju, vienlaikus aizsargājot savus demokrātijas principus.
2.4.EESK arī pauž bažas par jaunākajām populisma un autokrātijas tendencēm gan pašā Eiropas Savienībā, gan NATO partnervalstīs, tostarp saistībā ar dažām satraucošām pazīmēm, kas izriet no ASV pašreizējās administrācijas veiktajām darbībām.
2.5.Šis atzinums ir tieša atbilde uz Balto grāmatu par Eiropas aizsardzības gatavību 2030, ko Komisija publicēja 2025. gada 19. martā. Baltā grāmata kopā ar plānu “ReArm Europe” iezīmē nozīmīgu soli ES aizsardzības ainas pārveidē un ir saistīta ar priekšlikumiem par Eiropas sagatavotības savienības stratēģiju un jauno Eiropas iekšējās drošības stratēģiju “ProtectEU”.
2.6.Baltā grāmata nodrošina stratēģisku satvaru, uz ko jau ilgstoši vērsti EESK centieni aizsardzības un rūpniecības politikas jomā. Šā atzinuma pamatā ir EESK iepriekšējais darbs, atbalstot koordinētu ES pieeju aizsardzības spēju un rūpnieciskās noturības stiprināšanai. Tajā atspoguļots arī EESK nesenais izpētes atzinums par ES aizsardzības finansējumu, kurā atkārtoti apstiprināta vajadzība pēc visaptveroša un stabila finanšu satvara.
2.7.Kā uzsvērts Baltajā grāmatā, gan Nīnistes, gan Dragi ziņojumā īpaši atzīmēts fakts, ka sadarbības trūkums radījis būtisku efektivitātes trūkumu aizsardzības spēju attīstībā, radot papildu izmaksas dalībvalstīm. Sadrumstaloti un nepietiekami aizsardzības izdevumi, it īpaši inovācijas jomā, kavē progresu jaunu revolucionāru un Eiropas aizsardzības nākotnei kritiski svarīgu tehnoloģiju izstrādē.
2.8.Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanai jābūt daļai no plašākas ES industrializācijas stratēģijas, lai izvairītos no tādu pasākumu veikšanas, kas:
a)būtu pretrunā centieniem radīt miera vidi un stiprināt ekonomisko, sociālo un reģionālo kohēziju Eiropas Savienībā; un
b)varētu apdraudēt ES drošību vidējā termiņā un ilgtermiņā. Baltā grāmata iezīmē būtiskas pārmaiņas, aicinot veidot tādu aizsardzības stratēģiju, kurā apvienotas rūpnieciskās, tehnoloģiskās, sabiedriskās un militārās spējas.
Šajā atzinumā uzsvērts: lai uzlabotu ES gatavību aizsardzībai, ir nepieciešama holistiska pieeja, kurā inovācija, infrastruktūra un pilsoniskā noturība ir tikpat būtiska kā militārā un civilā sagatavotība.
2.9.Lai mazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem, būtiski ir stiprināt Eiropas spēju radīt jauninājumus un ražot kritiskas aizsardzības tehnoloģijas. Šajā atzinumā aicināts vairāk atbalstīt MVU un ciešāk sadarboties ar pētniecības iestādēm, lai apmierinātu aizsardzības vajadzības un aizsargātu stratēģisko autonomiju.
2.10.Lai samazinātu ārējās atkarības risku, valsts un ES finansējumam būtu jāatbalsta rūpniecības attīstība un jānodrošina, ka Eiropā tiek aizsargātas un radītas kvalitatīvas darbvietas, ne tikai drošības jomā. ES sociālais acquis (spēkā esošie noteikumi un tiesību akti) ir jākonsolidē, un nedrīkst pieļaut izņēmumus nepieciešamības pastiprināt militāro ražošanu dēļ.
2.11.EESK uzsver, ka ir svarīgi paplašināt starptautisko sadarbību aizsardzības jomā, it īpaši ar galvenajiem globālajiem partneriem, lai stiprinātu Eiropas drošības pozīciju. Baltās grāmatas uzsvars uz starptautisko sadarbību atspoguļojas šajā atzinumā, kurā aicināts veidot ciešākas partnerības, izmantojot tehnoloģiju apmaiņu, saskaņotas aizsardzības stratēģijas un citus šim nolūkam piemērotus līdzekļus.
3.Vispārīgas piezīmes
3.1.Eiropas Savienībai būtu jāapsver visaptveroša drošības stratēģija, kas ietver militāro drošību, civilo sagatavotību, sociālo noturību, ekonomisko drošību un aizsardzību pret citiem demokrātijas apdraudējumiem, piemēram, saistībā ar ārvalstu iejaukšanos, kiberdrošību un dezinformāciju. Tai būtu jāpievēršas arī klimata pārmaiņām, digitālajai pārkārtošanai, dabas katastrofām un globālajiem veselības riskiem, vienlaikus stiprinot sabiedriskos pakalpojumus un infrastruktūru, kā arī nodrošinot stratēģisko autonomiju ar spēcīgas industriālās politikas palīdzību.
3.2.EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai jāstrādā pie kopējas aizsardzības politikas izveides plašākā ārpolitikas un drošības politikas satvarā un jāizveido spēcīgs Eiropas aizsardzības pīlārs. Šajā nolūkā steidzami jāveic vajadzīgie leģislatīvie un finansiālie pasākumi. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībai jāuzņemas aktīva diplomātiska loma, ciešā sadarbībā ar attiecīgajām valdībām un ANO rezolūciju ietvaros cenšoties panākt taisnīgu mieru Ukrainā un citās konfliktu zonās, piemēram, Tuvajos Austrumos, it īpaši saistībā ar Palestīnu un Izraēlu.
3.3.EESK uzsver, ka Krievijas agresijas dēļ ir vajadzīgs spēcīgāks ES drošības satvars. Tā atbalsta Ukrainas kā priekšposteņa valsts ar aizsardzības zinātību svarīgo lomu, uzsverot ES un Ukrainas sadarbības nozīmi spēju, inovācijas un noturības palielināšanā. EESK arī atbalsta stratēģisku sadarbību ar Ukrainu, proti, tās integrāciju ES militārajā mobilitātē, kopīgajās aizsardzības spējās un kosmosā bāzētajos aktīvos.
3.4.Par prioritāti nosakot ES austrumu flangu, kas būtu jebkuras pret ES vērstas hibrīdveida un militāras agresijas priekšplānā, EESK atbalsta Austrumu robežas vairoga iniciatīvu – integrētu robežu pārvaldības stratēģiju, kuru virza priekšposteņa valstis –, kas ir proaktīvs un uz sadarbību vērsts solis nolūkā stiprināt ES kolektīvo aizsardzību un kohēziju. Šajā saistībā EESK arī uzsver, ka jāatbalsta dalībvalstu pūliņi strauji attīstīt savas nacionālās aizsardzības spējas, lai aizsargātu būtiskas drošības intereses, neatliekot steidzamus pasākumus.
3.5. EESK atzīst Arktikas pieaugošo stratēģisko nozīmi ES drošības jomā. Tā kā klimata pārmaiņas paver jaunus kuģošanas maršrutus un piekļuve resursiem raisa arvien vairāk strīdu, Eiropas Savienībai jāstiprina sava iesaiste Arktikas pārvaldībā, nodrošinot stabilitāti, ilgtspējīgu attīstību un miermīlīgu sadarbību šajā kritiski svarīgajā reģionā.
3.6.Komiteja uzsver Vidusjūras drošības nozīmi Eiropas Savienībai, proti, attiecībā uz migrāciju un jūras drošību, jo jūras transports ir vitāli svarīgs ES ekonomikai.
3.7.EESK atbalsta pārejas periodu, kas dod dalībvalstīm iespēju patstāvīgi iepirkt militāro aprīkojumu. Atbalstot Eiropas aizsardzības autonomijas ilgtermiņa mērķi, tūlītējas krājumu papildināšanas vajadzības ir jārisina, izmantojot visus pieejamos līdzekļus. Nākamajos piecos gados, atļaujot standarta izstrādājumu iepirkumu, dalībvalstis varēs ātri reaģēt uz jauniem draudiem un saglabāt operatīvo gatavību.
3.8.EESK uzskata, ka ir būtiski koncentrēt centienus uz pašreizējo kritisko aizsardzības spēju trūkumu novēršanu, lai nodrošinātu visaptverošu aizsardzības sagatavotību un palielinātu savas atturēšanas spējas, kā nolemts Eiropadomes 2025. gada 6. marta sanāksmē un izklāstīts baltajā grāmatā, kā arī vēl vairāk nostiprināts ar Padomes 2025. gada 27. maija Regulu (ES) 2025/1106, ar ko izveido instrumentu rīcībai Eiropas drošības jomā (SAFE).
3.9.Progresīvu sakaru un aizsardzības tehnoloģiju, piemēram, 5G un kvantu sistēmu, izstrāde un ieviešana ir būtiska drošām un efektīvām operācijām. Rūpniecības, pētniecības un akadēmiskās sadarbības stiprināšana paātrinās inovāciju un modernizāciju šajās jomās. Partnerībām ir izšķiroša nozīme, taču dažām stratēģiski nozīmīgām tehnoloģijām var būt vajadzīgas pielāgotas vai patstāvīgas ES atbalstītas iniciatīvas, lai aizsargātu stratēģisko kontroli un noturību.
3.10.EESK atbalsta Komisijas SAFE priekšlikumu, kura mērķis ir palielināt ieguldījumus aizsardzības jomā ar ES atbalstītu aizdevumu palīdzību, un vienlaikus uzsver, ka vajadzīga pārredzamība, vienlīdzīga piekļuve un saskaņotība ar esošajām ES iniciatīvām. Komiteja arī vēlreiz aicina izveidot stabilu finansēšanas mehānismu, lai nodrošinātu ilgtermiņa konsekvenci un demokrātisku pārraudzību.
3.11.Baltajā grāmatā ar pienācīgu piesardzības devu uzmanība pievērsta Eiropas Investīciju bankas (EIB) iesaistei aizsardzības finansēšanā. EESK atbalsta Eiropadomes aicinājumu EIB valdei arī turpmāk steidzami pielāgot EIB praksi attiecībā uz aizdevumiem aizsardzības industrijai, it īpaši, atkārtoti izvērtējot izslēgto darbību sarakstu un palielinot drošības un aizsardzības jomā pieejamā finansējuma apmēru. Komiteja uzskata, ka vajadzīgās investīcijas – visās nozarēs – būtu jāfinansē, emitējot kopējas euro denominētas ES parādzīmes. ES līmeņa aizņēmumi var apmierināt kopējo pieprasījumu, atbalstīt sociālo kohēziju un palīdzēt veidot noturību.
3.12.Aizsardzības investīcijās par prioritāti jānosaka ilgtermiņa mērķi, nevis īstermiņa risinājumi, lai nodrošinātu, ka Eiropas spējas joprojām ir stabilas un pielāgojamas mainīgajiem drošības izaicinājumiem. Turklāt aizsardzības izdevumiem jāietver investīcijas civilajā sagatavotībā un sabiedrības noturībā. EESK norāda, ka Baltajā grāmatā trūkst šādas plašākas pieejas, neraugoties uz tās mērķi novērst konfliktus un krīzes.
3.13.Augstās enerģijas izmaksas Eiropā rada izaicinājumu energoietilpīgai aizsardzības aprīkojuma ražošanai. Tādēļ daudzi kritiski svarīgi komponenti tiek ražoti trešās valstīs, kur enerģijas izmaksas ir zemākas. Lai to risinātu, jākoncentrējas uz vietējās enerģijas ražošanas palielināšanu un tādu pasākumu veikšanu, kas novērstu augstās enerģijas cenas.
3.14.EESK piekrīt, ka būtu jāatbalsta kritiski svarīgās piegādes ķēdes, lai mazinātu riskus un uzlabotu ražošanas noturību. Tomēr vienlīdz liela uzmanība jāpievērš arī visu ražošanas procesā izmantoto izejmateriālu nodrošināšanai, jo, neņemot vērā šos riskus, var rasties sastrēgumpunkti.
3.15.Komiteja aicina iesaistīt sociālos partnerus notiekošajās diskusijās, kā atzīts Eiropas Sociālā dialoga paktā, gan aizsardzības industrijā, gan plašākā starpnozaru līmenī, jo šie lēmumi ietekmē sabiedrību kopumā.
3.16.EESK arī aicina stiprināt mehānismus dialogam ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu, ka Eiropas aizsardzības stratēģija ir kopīga, saprotama un plašas sabiedrības atbalstīta, kā arī ir visaptveroša, aptverot pilsonisko izglītību un aizsardzības pilsonisko dimensiju.
3.17.Komiteja uzsver, cik svarīgi ir ieguldīt ar aizsardzību saistītā izglītībā, prasmju attīstībā un stratēģiskajā prognozēšanā. Lai panāktu informētību un sagatavotību, būtiska nozīme būs plašākas sabiedrības pilsoniskajai izglītībai. Lai sasniegtu ES aizsardzības mērķus, ir svarīgi nodrošināt kvalificētu darbaspēku, tai skaitā inženierus, tehniķus un kiberdrošības ekspertus. Tāpēc izglītība ir jāpieskaņo mainīgajām nozares vajadzībām, jāuzlabo profesionālā apmācība un jāveicina divējādas karjeras iespējas. Turklāt ir būtiski atbalstīt militārās medicīnas tehnoloģijas, kas dod iespēju uzlabot personāla veselību un gatavību.
3.18.EESK uzsver, ka a) ir proaktīvi jāiegulda sociālajā kohēzijā, kā arī nabadzības un nevienlīdzības apkarošanas pasākumos Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu, ka joprojām saglabājas iedzīvotāju atbalsts Eiropas projektam un ka nav apdraudēta ES iekšējā drošība, un b) populistisku, antidemokrātisku un neofašistisku kustību pieaugums jāapkaro, īstenojot ES un dalībvalstu politiku, kas novērstu aptuveni 100 miljonu nabadzīgo vai nabadzības apdraudēto cilvēku dziļo ekonomisko un sociālo nenodrošinātību.
3.19.EESK atkārtoti iesaka Komisijai informēt sabiedrību par problēmām, kas saistītas ar kopīgas aizsardzības finansēšanu, lai veidotu drošību un saglabātu Eiropas integrāciju, kuras pamatā ir miers un solidaritāte. Tam būtu jāietver izpratnes veicināšana par jauniešu militāro dienestu un bruņoto spēku lomu.
3.20.Komiteja visnotaļ iesaka izstrādāt mērķtiecīgas stratēģijas, lai atbalstītu MVU, tai skaitā uzlabotu piekļuvi finansējumam, racionalizētu procedūras un uzlabotu integrācijas mehānismus, veicinātu sadarbību starp lieliem konsorcijiem un mazākiem uzņēmumiem un nodrošinātu, ka bruņojuma plānošana ir pārredzama un iekļaujoša.
3.21.MVU ir galvenais inovācijas virzītājspēks aizsardzības nozarē. Regulējuma vienkāršošana un vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšana publiskajam finansējumam jānosaka par prioritāti, kas visās dalībvalstīs palīdzēs izveidot noturīgāku un konkurētspējīgāku aizsardzības nozari. Turklāt regulējuma vienkāršošanai jābūt daļai no plašākas stratēģijas, kas vērsta uz konkurētspējīgas un daudzveidīgas Eiropas aizsardzības industrijas attīstību, kā uzsvērts ierosinātajāOmnibus paketē aizsardzības jomā. Tomēr EESK uzsver, ka birokrātijas mazināšanas pasākumiem nevajadzētu kaitēt pārredzamībai vai tirgus efektivitātei. Izšķiroša nozīme ir līdzsvaram starp konkurētspēju un ilgtspēju, lai neapdraudētu ilgtermiņa sociālos un vidiskos mērķus.
3.22.EESK atbalsta tādu finanšu instrumentu izmantošanu kā valstu valdību garantēti aizdevumi aizsardzības ražotājiem ar zemām procentu likmēm, lai palīdzētu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām pārvarēt piekļuves šķēršļus un paplašināt savu darbību. Publiskais finansējums ir būtisks, taču ir svarīgi to papildināt ar publiskā un privātā sektora partnerībām, paātrinot inovāciju un ieviešanu kritiskās jomās.
3.23.EESK atbalsta līdz 1,5 % no IKP mobilizēšanu aizsardzībai, taču uzsver, ka ES Aizsardzības fonda līdzekļi ir jāpiešķir taisnīgi, nodrošinot, ka valstis ar mazāk attīstītu aizsardzības industriju nenonāk nelabvēlīgākā situācijā.
3.24.EESK atbalsta vēl vērienīgākus aizsardzības izdevumu mērķus, mudinot NATO dalībvalstis censties panākt minimālos aizsardzības izdevumus 2,5 % apmērā no IKP, kā minēts tās atzinumā par ES aizsardzības finansējumu. Šis palielinājums uzlabotu ES gatavību novērst ģeopolitiskos draudus un stiprināt transatlantisko partnerību, vienlaikus respektējot dalībvalstu suverenitāti un papildinot NATO drošības satvaru.
3.25.Komiteja visnotaļ iesaka aizsardzības un drošības finansējumā iekļaut sociālos nosacījumus, lai saglabātu uzņēmumu atrašanās vietas un garantētu kvalitatīvas darbvietas, labāku nodarbinātību, darba apstākļus, koplīguma sarunas, kā arī darba ņēmēju tiesību un arodbiedrību tiesību pilnīgu ievērošanu.
3.26.Atzīstot militārās mobilitātes izšķirošo nozīmi, EESK atbalsta Baltās grāmatas priekšlikumus tās uzlabošanai. Lai atvieglotu ātru militāro pārvietošanos un uzlabotu Eiropas transporta tīklus, ir būtiski vienkāršot pārrobežu procedūras, saskaņot noteikumus un modernizēt divējāda lietojuma infrastruktūru. Turklāt prioritāte joprojām ir tūlītējs atbalsts tādu līdzekļu, aprīkojuma un aizsardzības materiālu ražošanai, kuru pašlaik trūkst.
3.27.Pastāvīgi ieguldījumi galvenajos transporta koridoros gan militāram, gan civilam lietojumam ir svarīgi, lai nodrošinātu ES mēroga noturību un pastiprinātu iniciatīvas vienotā tirgus netraucētākas darbības nodrošināšanai. Turklāt ir nepieciešama visaptveroša transporta infrastruktūras analīze, tai skaitā analīze par dzelzceļa platformām un vagoniem, kas pieejami munīcijas, smagās tehnikas, izejvielu un aizsardzības komponentu pārvietošanai.
3.28.EESK atzinīgi vērtē atziņu, ka investīcijas infrastruktūrā ir būtiskas, lai atvieglotu karaspēka un ekipējuma ātru pārvietošanos visā Eiropā. Šāda pārvietošanās ir būtisks uzlabotas sagatavotības elements. Komiteja arī uzsver nepieciešamību līdztekus militārajai mobilitātei apsvērt savienojamību, lai nodrošinātu integrētu, netraucētu transporta tīklu un iekārtu darbību visā ES.
3.29.Komiteja uzsver, ka ir svarīgi ES infrastruktūras programmas, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), saskaņot ar mainīgajām drošības un aizsardzības prioritātēm. Integrējot aizsardzības vajadzības plašākā ES infrastruktūras plānošanā, ES var novērst reģionālo nevienlīdzību, uzlabot ilgtermiņa savienojamību un stiprināt savas aizsardzības noturību.
3.30.EESK arī uzsver, ka ir svarīgi uzlabot starptautisko sadarbību aizsardzības jomā, regulāri apmainoties ar informāciju, rīkojot kopīgas sanāksmes un ieceļot specializētus koordinatorus no katras partnervalsts. Tāpat Komiteja uzsver arī nepieciešamību būt atvērtiem sadarbībai ar trešām valstīm, atzīstot globālo partnerību būtisko nozīmi.
Briselē, 2025. gada 12. jūnijā
Ārējo attiecību specializētās nodaļas priekšsēdētājs
Dimitris Dimitriadis
*
*
*
PIELIKUMS
Ārējo attiecību specializētās nodaļas
ATZINUMAM
of the
Section for External Relations
Turpmāk minētais grozījums ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs (Reglamenta 60. panta 2. punkts).
|
2. GROZĪJUMS
REX/603
Kopīgā baltā grāmata par Eiropas aizsardzības gatavību 2030
3.24. punkts
Grozīt šādi
|
Iesniedza:
BUZEK Tanja
JEAMBRUN Denis
KOLLER Erika
ÖNGÖRUR Berivan
PALMIERI Stefano
QUAREZ Christophe
TRINDADE Carlos Manuel
WAGNSONNER Thomas
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
EESK atbalsta vēl vērienīgākus aizsardzības izdevumu mērķus, mudinot NATO dalībvalstis censties panākt minimālos aizsardzības izdevumus 2,5 % apmērā no IKP, kā minēts tās atzinumā par ES aizsardzības finansējumu. Šis palielinājums uzlabotu ES gatavību novērst ģeopolitiskos draudus un stiprināt transatlantisko partnerību, vienlaikus respektējot dalībvalstu suverenitāti un papildinot NATO drošības satvaru.
|
EESK atbalsta vēl vērienīgākus aizsardzības izdevumu mērķus, mudinot NATO dalībvalstis steidzami izpildīt savas NATO izdevumu saistības un noteikt, kāds papildu finansējums ir vajadzīgs nākamajiem 10 gadiem. Šis palielinājums uzlabotu ES gatavību novērst ģeopolitiskos draudus un stiprināt transatlantisko partnerību, vienlaikus respektējot dalībvalstu suverenitāti un papildinot NATO drošības satvaru.
|
Balsojuma rezultāts:
Par:
42
Pret:
42
Atturas:
4