SOC/787
Kontrabandas apkarošanas pakete
ATZINUMS
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Kontrabandas apkarošanas pakete
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par policijas sadarbības uzlabošanu saistībā ar migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, kā arī par Eiropola atbalsta uzlabošanu šādu noziegumu novēršanā un apkarošanā un par Regulas (ES) 2016/794 grozīšanu
(COM(2023) 754 final - 2023/0438 (COD))
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka minimālos noteikumus, lai novērstu un apkarotu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās Savienībā atbalstīšanu, un aizstāj Padomes Direktīvu 2002/90/EK un Padomes Pamatlēmumu 2002/946/TI
(COM(2023) 755 final - 2023/0439 (COD))
|
Kontaktinformācija
|
soc@eesc.europa.eu
|
|
Administrators(-e)
|
Gemma AMRAN
|
|
Dokumenta datums
|
31/5/2024
|
Ziņotājs: Florin BERCEA
|
Padomnieks
|
Claudiu CRACIUN (ziņotāja padomnieks, I grupa)
|
|
|
|
|
Atzinuma pieprasījums
|
Eiropas Komisija, D/M/2024
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
(par/pret/atturas)
|
23/5/2024
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
57/2/0
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
D/M/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
...
|
|
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Komisijas ierosinātajos tiesību aktu priekšlikumos pamatoti norādīts, ka migrācijas pamatcēloņi ir jaunās un padziļinātās krīzes, it īpaši ekonomikas lejupslīde, klimata pārmaiņu izraisītas ārkārtas situācijas vides jomā, konflikti un demogrāfiskais spiediens daudzās trešās valstīs. Tādēļ ir vajadzīga visaptveroša un globāla pieeja, kā risināt migrācijas jautājumu un tā īpašo elementu, proti, migrantu kontrabandu.
1.2.Kontrabanda un kontrabandas apkarošana ir tikai daļa no sarežģīta procesa, kas ietver migrācijas pamatcēloņus izcelsmes valstīs, tranzīta valstu spēju un vēlmi ierobežot kontrabandu un kontrabandistu pastāvīgi mainīgās stratēģijas. Abi tiesību aktu priekšlikumi un Globālā alianse piedāvā proporcionālu un pakāpenisku spēju veidošanu, taču ir nepieciešami stratēģiskāki mērķi un apņemšanās efektīvi risināt šo procesu.
1.3.Migrantu kontrabandas apkarošanai nepieciešams jauns stimuls un labāka koordinācija visos līmeņos. Vienlaikus ir svarīgi atvērt likumīgas migrācijas kanālus un procedūras tiem, kas vēlas droši un likumīgi nokļūt ES. Šie kanāli samazinās vajadzību pēc kontrabandas pakalpojumiem un novērsīs ar to saistīto kaitējumu un ievainojamību.
1.4.Lai ES patvēruma sistēma darbotos efektīvi, ir svarīgi rast veidus, kā atrisināt problēmas, kas saistītas ar sistemātisku atpakaļraidīšanas izmantošanu pie ES ārējām robežām, jo to aizliedz Ženēvas konvencija. Tā kā nav drošu un likumīgu ceļu ieceļošanai ES, bēgļiem un migrantiem, kas meklē drošību, nav citas iespējas kā izmantot bīstamākus ceļus, kas apdraud viņu dzīvību.
1.5.Komiteja atkārtoti uzsver, ka ES ir nozīmīga dalībniece ekonomikas, politikas un attīstības jomā. Tā spēj un ir ieinteresēta palīdzēt trešām valstīm pārvarēt krīzes, kas rada spiedienu uz to kopienām un iestādēm un mudina cilvēkus izvēlēties ilgu, dārgu, bīstamu un dažkārt letālu ceļu uz ES. Minētās trešās valstis saskaras ar dažādām krīzēm un spiedienu uz savām spējām, un to līdzdalības līmenis migrācijas sadarbībā ievērojami atšķiras. Sadarbība nav tikai tehniska un administratīva. Tā ir arī politiska, un tā ir jāpapildina ar budžeta saistībām ārpus ES, it īpaši valstīs, kurās darbojas kontrabandisti.
1.6.Komiteja aicina Komisiju izstrādāt stingrāku pieeju, kas pārsniegtu Globālās alianses darbības jomu, nolūkā stiprināt trešo valstu spējas un veicināt sadarbību ar Eiropolu un dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm.
1.7.Komiteja pauž nožēlu, ka pakete neattiecas uz personām, kas izmanto migrantu kontrabandistu pakalpojumus, lai gan tās ir atzītas par potenciāliem upuriem. ES savā kontrabandas apkarošanas stratēģijā ir jāiekļauj pamattiesību dimensija attiecībā uz cilvēkiem, kuri ir pietiekami izmisuši un neaizsargāti, lai izmantotu kontrabandistu pakalpojumus. Politikas pasākumi būtu vairāk jāorientē uz vēl neaizsargātākām cilvēku grupām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti.
1.8.EESK aicina nodrošināt lielāku pārredzamību priekšlikumu sagatavošanā. Diemžēl priekšlikumiem nebija pievienots ex-ante ietekmes novērtējuma ziņojums. EESK aicina Komisiju veikt ex-ante ietekmes novērtējumu, ja priekšlikumiem ir būtiska ietekme uz pamattiesībām un ja to īstenošana var tieši ietekmēt personas dzīvi, tiesības un drošību. Šajā sakarā Komiteja aicina Komisiju publicēt apspriešanās rezultātus un ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko pētījumu sniegtos plašos pierādījumus.
1.9.Komiteja atzinīgi vērtē direktīvu, taču brīdina, ka tās saturs varētu nopietni ietekmēt migrantu pamattiesības un to personu pamattiesības, kuras viņiem palīdz humānu apsvērumu dēļ. Tiesvedība, administratīvi un praktiski šķēršļi un policijas īstenota vajāšana padara humānās palīdzības sniegšanu sarežģītāku un bīstamāku, tādējādi radot “atturošu ietekmi”. Komiteja uzskata, ka šādas baiļu gaisotnes radīšana, kas saistīta ar humāno, juridisko vai pat administratīvo palīdzību, ir nepareizs un nepieņemams veids, kā apkarot kontrabandu.
1.10.Turklāt humānās palīdzības sniedzēji, viņu ģimenes locekļi un citas personas, kas sniedz pakalpojumus migrantiem, būtu jāizslēdz no kriminālvajāšanas. Šādam kriminālvajāšanas pamatojumam jābūt iespējamam tikai tad, ja tas saistīts ar nepamatotu finansiālu labumu.
1.11.Ar ierosināto direktīvu tiek ieviests jauns noziedzīga nodarījuma sastāvs attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo “publisku kūdīšanu” nelikumīgi ieceļot, tranzītā šķērsot vai uzturēties Eiropas Savienībā (3. panta 2. punkts). Komiteja ar lielām bažām norāda, ka to var izmantot pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas sniedz juridisku informāciju un atbalstu migrantiem. Tāpēc Komiteja aicina svītrot noziegumu “publiska kūdīšana” nelikumīgi ieceļot, uzturēties un šķērsot tranzītā (3. panta 2. punkts un 25. apsvērums). Komiteja arī aicina nodrošināt, lai netiktu izmantotas jaunas izmeklēšanas metodes pret migrantu tiesību aizstāvjiem un advokātiem.
1.12.Ierosinātajā regulā nosakot Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra stratēģiskos un operatīvos uzdevumus, lielāka uzmanība būtu jāpievērš migrantu pamattiesību aizsardzībai. Šī atbildība būtu jāuztic centra vadībai, nodrošinot, ka darbinieki ir informēti un apzinās sava darba pamattiesību aspektus.
1.13.Neraugoties uz daudzpusēju juridisko pamatu kontrabandas apkarošanai, ierosinātajai Globālajai aliansei un abiem tiesību aktu priekšlikumiem ir jāpiedāvā skaidri stimuli sadarbībai tiesībaizsardzības jomā starp trešām izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm. Tas ir viens no galvenajiem trūkumiem ES atjaunotajos centienos panākt kontrabandas apkarošanas pasākumu efektivitāti.
2.Vispārīgas piezīmes
2.1.Priekšlikumi ir iesniegti satraucošā kontekstā, ko izklāstījusi Komisija. 2022. gadā pie ES ārējām robežām ir konstatēti aptuveni 331 000 neatbilstīgi ieceļošanas gadījumi, kas ir lielākais skaits kopš 2016. gada un pieaugums par 66 % salīdzinājumā ar 2021. gadu. 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos pie ES ārējām robežām tika konstatēti aptuveni 281 000 neatbilstīgas robežšķērsošanas gadījumu, kas bija par 18 % vairāk nekā tajā pašā laikposmā 2022. gadā. Tas sakrīt ar kontrabandas darbību pieaugumu, un 2022. gadā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex) ir ziņots par 15 000 vai vairāk migrantu kontrabandistiem. Saskaņā ar aplēsēm vairāk nekā 90 % neatbilstīgo migrantu, kuri nonāk Eiropas Savienībā, izmanto kontrabandistu pakalpojumus, un saistībā ar kontrabandistu darbībām, it īpaši jūrā, kopš 2014. gada ir gājuši bojā vairāk nekā 28 000 cilvēku.
2.2.Efektīvas kontrabandas apkarošanas stratēģijas pamatproblēma ir tā, ka lielākā daļa darbību notiek ārpus ES teritorijas, tostarp starptautiskajos ūdeņos. Šī problēma nav pienācīgi risināta kontrabandas apkarošanas paketē. Atzinīgi vērtējama un nepieciešama ir koncentrēšanās uz Eiropola stiprināšanu, tai skaitā tā darbu ar dalībvalstīm.
2.3.Komiteja atkārtoti pauž atbalstu Komisijas jau ierosinātajai “visa maršruta” pieejai, kas nozīmē, ka ir jāpastiprina ierosinātie pasākumi pret kontrabandas tīkliem, uzlabojot tiesu iestāžu un policijas sadarbību; jāuzlabo sadarbība un dialogs ar kaimiņvalstīm cīņā pret kontrabandas tīkliem; jāpastiprina darbības, ar ko novērst un nodrošināt kontrabandas ceļā vesto personu ekspluatāciju un nodrošināt viņu aizsardzību; un koordinētāk un spēcīgāk jāapkaro nelikumīga nodarbinātība un darbaspēka ekspluatācija. Šie pasākumi varētu arī novērst tiesību pārkāpumus pie ES ārējām robežām, nodrošinot, ka ES politika kontrabandas apkarošanas jomā tiek īstenota saskaņā ar ES Pamattiesību hartu, starptautiskajām tiesībām, kā arī ES juridiskajām saistībām attiecībā uz patvērumu un migrāciju.
2.4.Priekšlikumos minētie pamattiesību aizsardzības pasākumi būtu jāpaplašina ne tikai saistībā ar personas datu aizsardzību un privātās dzīves neaizskaramību, bet arī attiecībā uz to personu tiesībām, kurām palīdz kontrabandisti. Koncentrēšanās uz kontrabandistu identificēšanu un kriminālvajāšanu nedrīkstētu novest pie tā, ka tiek pamesti cilvēki, kas atrodas neaizsargātības un riska situācijā.
2.5.Komiteja uzskata, ka abos tiesību aktu priekšlikumos būtu jāiekļauj aizsardzības pasākumi pret solidaritātes kriminalizāciju. Kā norādīts tās iepriekšējā atzinumā, personas, kas aizsargā cilvēkus un sniedz medicīnisko aprūpi un humāno palīdzību, nebūtu jāuzskata par krimināli sodāmām vai pret tām nevajadzētu attiekties tāpat kā pret kontrabandas tīkliem, un tās būtu jāsauc pie atbildības tikai tad, ja kontrabanda ir veikta ar iepriekšēju nodomu un nolūkā tieši vai netieši iegūt kādu finansiālu vai citu materiālu labumu.
2.6.Komiteja ar lielām bažām norāda, ka pašreizējais direktīvas priekšlikums nenodrošina pietiekamus aizsardzības pasākumus pret solidaritātes kriminalizāciju. Komiteja ierosina 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā svītrot vārdus “tieši vai netieši”, jo šāds formulējums var novest pie kriminālatbildības noteikšanas par savstarpēju palīdzību, izīrētājiem, taksometru vadītājiem un par citu pakalpojumu sniegšanu personām bez dokumentiem.
2.7.Turklāt jaunajā 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā dalībvalstīm ir pienākums noteikt kriminālatbildību par nelikumīgas ieceļošanas vai uzturēšanās veicināšanu, ja pastāv liels risks radīt nopietnu kaitējumu, pat ja persona nav saņēmusi, pieprasījusi vai pieņēmusi finansiālu vai materiālu labumu. Būtu jāsvītro 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts, un vārdkopa “rada smagu kaitējumu” jāpārceļ uz atbildību pastiprinošo apstākļu sarakstu 4. pantā.
2.8.Komiteja atkārtoti uzsver savu nostāju, ka migrantu instrumentalizācija, ko veic trešās valstis, it īpaši tās, kas robežojas ar ES, piemēram, Baltkrievija, ir hibrīddrauds un ir pilnībā nepieņemama. Komiteja arī norāda, ka visos pasākumos, kas paredzēti šāda hibrīddrauda novēršanai, vienmēr ir jānodrošina, ka migrantiem tiek sniegta humānā palīdzība saskaņā ar ES tiesību aktiem, galvenokārt, lai atbalstītu neaizsargātas personas. Humānās palīdzības organizācijām vajadzētu būt iespējai sniegt palīdzību krīzes zonās, un tās nedrīkst sodīt par solidaritātes izpausmi
.
2.9.Savā aicinājumā izveidot Globālo aliansi ES aicina trešās valstis cita starpā izstrādāt un stiprināt valsts tiesisko regulējumu un spējas; uzlabot robežu pārvaldību; izstrādāt informēšanas un izpratnes veicināšanas kampaņas; atvēlēt atbilstošus un mērķtiecīgus resursus; uzlabot datu vākšanu un apmaiņu ar tiem; veicināt kopīgu tiesībaizsardzības izmeklēšanu un operatīvo sadarbību; uzlabot tiesu iestāžu sadarbību; sadarboties finanšu izmeklēšanā, līdzekļu konfiskācijā un atgūšanā; un nodrošināt migrantu tiesību aizsardzību un palīdzību viņiem.
Izņemot norādi par migrantu kontrabandas apkarošanu kā neatņemamu ES migrācijas partnerību sastāvdaļu un augsta līmeņa konferenču un ekspertu grupu organizēšanu, uzaicinājumā netiek virzīti nekādi konkrēti instrumenti, programmas un apņemšanās panākt vēlamo sadarbību.
2.10.Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Eiropolā ir izveidots Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs, kā arī pārvaldības sistēma nolūkā regulēt un atbalstīt tā darbības kā kontaktpunkts, kas atbalsta dalībvalstis migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā.
2.11.Komiteja atzinīgi vērtē direktīvā ietverto priekšlikumu definēt noziedzīgus nodarījumus vainu pastiprinošos apstākļos (piemēram, ja noziedzīgo nodarījumu izdara organizētā noziedzīgā grupā, ja tas rada smagu kaitējumu vai apdraud dzīvību vai veselību vai ir izraisījis nāvi) un attiecīgi bargākus kriminālsodus par šādiem nodarījumiem.
2.12.Komiteja vērš uzmanību uz kontrabandas apkarošanas negatīvo ietekmi uz dažādām ekonomikas nozarēm, piemēram, uz autotransporta nozari. Piemēram, kontrabandas apkarošanas politika varētu nesamērīgi ietekmēt kravas automašīnu vadītājus, no kuriem daudzi paši ir migranti. Jāveic papildu darbs, kas aizsargātu autovadītājus un transporta uzņēmumus.
2.13.Nepieciešamais solis uz priekšu ir uzlabot jurisdikcijas tvērumu. Atzinīgi vērtējama ierosinātajā direktīvā paredzētā dalībvalstu jurisdikcijas paplašināšana, attiecinot to arī uz gadījumiem, kad neatļautas ieceļošanas ES veicināšana ir nesekmīga un trešo valstu valstspiederīgie zaudē dzīvību. Priekšlikums attiecas uz gadījumiem, kad kuģošanai nederīgs kuģis nogrimst starptautiskajos ūdeņos, tā arī nesasniedzot kādas dalībvalsts vai trešās valsts teritoriālos ūdeņus. Šajos un citos gadījumos paplašināšana ir pamatota.
Briselē, 2024. gada 23. maijā
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas priekšsēdētāja
Cinzia Del Rio
_____________