NAT/914
Ceļā uz lielāku ieinteresēto personu iesaisti ES lauku redzējuma īstenošanā
ATZINUMS
Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Ceļā uz dalībvalstu, reģionu un pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu lielāku iesaisti ES lauku apvidu ilgtermiņa redzējuma īstenošanā
(pašiniciatīvas atzinums)
|
|
|
|
|
|
|
|
Kontaktinformācija
|
nat@eesc.europa.eu
|
|
Administrators
|
Nicolas STENGER
|
|
Dokumenta datums
|
12/4/2024
|
Ziņotājs: Marc Decoster
|
Pilnsapulces lēmums
|
11/07/2023
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 52. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
09/04/2024
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
54/0/3
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atkārtoti pauž atbalstu ilgtermiņa redzējumam par ES lauku apvidiem (a long-term vision for the EU’s rural areas, LTVRA) un apliecina apņemšanos iesaistīties tā īstenošanā. Komiteja norāda, ka Lauku rīcības plānā un paktā paredzētie pasākumi, it īpaši lauku apvidiem svarīgo aspektu iestrādāšana, Lauku novērotava un Rīcības plāna iniciatīvas, lielā mērā atbilst lauku ieinteresēto personu gaidām. Tomēr Komiteja aicina papildināt Lauku rīcības plānu ar jauniem noteikumiem un to atjaunināt, lai labāk apmierinātu lauku apvidu vajadzības, un katru gadu novērtēt tā īstenošanu valsts un reģionālā līmenī.
1.2.EESK atgādina, ka ilgtermiņa redzējuma par ES lauku apvidiem panākumi ir atkarīgi no dalībvalstu, reģionu, vietējo pašvaldību un ekonomikas, sociālās jomas un pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu ciešas līdzdalības visos līmeņos. Šo ieinteresēto personu ziņā ir noteikt rīcības prioritātes savās teritorijās vietējā līmenī atbilstoši to īpašajām situācijām. To paturot prātā, Lauku pakts tika ieviests, lai veicinātu visu ieinteresēto personu iesaistīšanos visos līmeņos. EESK atbalsta šo daudzlīmeņu un daudzpusējas pārvaldības pieeju un aicina to stiprināt, lai visas ekonomikas un sociālās jomas ieinteresētās personas kopā ar administratīvajām iestādēm būtu faktiski iesaistītas Rīcības plāna un Lauku pakta pasākumu noteikšanas un īstenošanas procesā ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī.
1.3.Šajā kontekstā EESK ar gandarījumu atzīmē, ka vairākas dalībvalstis un reģioni ir pieņēmuši lauku attīstības shēmas, piemēram, lauku attīstības programmas vai lauku paktus. Stratēģisko ieviržu dokumenta “Lauku pakta īstenošana dalībvalstīs” publicēšanai būtu jākalpo par ceļvedi dalībvalstīm, lai sāktu vai pastiprinātu lauku apvidu atbalsta darbības. EESK ierosina pieņemt Eiropas Hartu par lauku un pilsētu teritoriju tiesībām un pienākumiem, kuras pamatā būtu šīs shēmas.
1.4.EESK atgādina Padomes 2023. gada 20. novembra secinājumus
, kuros pausts aicinājums lauku redzējumu pārveidot par pilnvērtīgu ES lauku stratēģiju visaptverošas pieejas veidā, kas izstrādāta sadarbībā starp visām lauku ieinteresētajām personām un attiecīgajām vietējām iestādēm un pašvaldībām. Šai jaunajai stratēģijai būtu jāpalīdz sagatavot jaunu ES lauku modeli.
1.5.EESK uzskata, ka Lauku pakts un Lauku rīcības plāns veido pamatu turpmākai lauku attīstības politikai pēc 2027. gada, kas paredzēta visiem lauku apvidiem un pielāgota to īpašajiem apstākļiem. Lai konkretizētu šo ilgtermiņa redzējumu, EESK aicina Komisiju izpētīt iespēju izstrādāt īpašu politiku Lauku rīcības plāna un Lauku pakta īstenošanai, paredzot pienācīgu finansējumu, lai nodrošinātu ilgtermiņa redzējumā par ES lauku apvidiem ierosināto noteikumu konsekventu īstenošanu. Lai šo ilgtermiņa redzējumu īstenotu efektīvi, ir svarīgi šajā jaunajā politikā izmantot visus pieejamos līdzekļus, tostarp Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), struktūrfondus un kohēzijas politiku.
1.6.EESK uzskata, ka turpmākajā lauku attīstības politikā īpaša uzmanība jāpievērš ģimenes struktūrām, nelieliem uzņēmumiem un vietējā līmeņa darbībām.
1.7.EESK uzskata, ka ES novērotava ir būtisks ieguvums lauku apvidu attīstībai, un aicina Komisiju to izmantot, lai uzzinātu vairāk par ieinteresētajām personām lauku apvidos, it īpaši par maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un mikrouzņēmumiem, lauksaimnieciskām darbībām, kooperatīviem, sieviešu lomu, kā arī par to komplementaritāti un starpnozaru apspriešanos, ekonomisko un sociālo nozīmi un vajadzībām.
1.8.EESK īpaši atzinīgi vērtē finansēšanas rīkkopas pieņemšanu lauku apvidiem, taču pauž nožēlu par ES līdzekļu nepietiekamību. Komiteja aicina šos līdzekļus palielināt, izmantot tādus finanšu instrumentus kā InvestEU un atbalstīt kolektīvo finansēšanu un piekļuvi banku kredītiem, izstrādājot savstarpēju garantiju sistēmas. EESK arī ierosina stiprināt Eiropas Investīciju fonda instrumentus un tāpēc iesaka Komisijai apsvērt iespēju izveidot iepriekš minēto jauno lauku attīstības politiku laikposmam pēc 2027. gada.
1.9.Sarežģītā piekļuve dažādiem ES fondiem attur projektu īstenotājus. EESK ierosina vienkāršošanas pasākumus, tostarp vienotu procedūru projektu iesniegšanai, samērīgas pārbaudes, jaunus maksājumu noteikumus un vienotus teritoriālos kontaktpunktus, kā arī ātru strīdu izskatīšanu. EESK atgādina, ka lielākā daļa lauku ieinteresēto personu ES finansējumu lauku attīstībai var saņemt tikai kolektīvo projektu ietvaros, kurus cita starpā īsteno vietējās vai reģionālās pārstāvības organizācijas.
1.10.Minētajām organizācijām ir būtiska nozīme konsultāciju sniegšanā un mentorēšanā, it īpaši lauksaimniecības un ar lauksaimniecību nesaistītiem MVU un mikrouzņēmumiem. EESK ierosina Komisijai stiprināt kolektīvo rīcību un palielināt piekļuvi konsultācijām, ko sniedz šīs starpniekorganizācijas, Lauku rīcības plānā iekļaujot tiem paredzētus atbalsta pasākumus, veicinot piekļuvi tehniskās palīdzības un spēju veidošanas pasākumiem un izveidojot informācijas un konsultāciju punktus NUTS 3 līmenī. Komiteja arī prasa ievērojami stiprināt saskaņotās vietējās attīstības iniciatīvas, piemēram, Leader vai “Viedie ciemati”, kā arī sekmēt vietējās inovatīvās iniciatīvas.
1.11.EESK konstatē, ka daudzas vietējās ieinteresētās personas nav informētas par ilgtermiņa redzējumu, un aicina Komisiju stiprināt plānus komunikācijai ar ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību, kā arī ar medijiem, lai informētu vietējās ieinteresētas personas un vietējās un reģionālās publiskās iestādes. Saskaņā ar apņemšanos atbalstīt Lauku paktu EESK savukārt turpinās veicināšanas un iesaistes pasākumus.
2.Vispārīgas piezīmes
2.1.Atzinumā NAT/839 “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem” EESK pauda atbalstu Komisijas priekšlikumam un atbalstīja Lauku rīcības plāna un Lauku pakta pasākumus, uzsverot, ka to faktiskas īstenošanas gadījumā, optimistiskai un pārliecinošai Eiropas lauku nākotnei būs reāls pamats.
2.2.Lauku apvidi bieži tiek pasniegti kā ES nākotnes ekonomiskā un industriālā telpa, ko it īpaši raksturo paaudžu saiknes, ciešas attiecības ar vidi un dinamisks uzņēmējdarbības gars. Lauku politikā ir jāņem vērā katra lauku apvidus dažādība, un šī politika ir jāizstrādā un jāīsteno ciešā sadarbībā ar visām vietējām ieinteresētajām personām.
2.3.EESK atgādina, ka lauku attīstības politikai ir jābūt vērstai uz visiem lauku apvidiem bez izņēmuma un jāatbilst katras teritorijas reālajai situācijai un vajadzībām.
2.4.Ilgtermiņa redzējuma panākumi lielā mērā būs atkarīgi no visu dalībvalstu, reģionu un vietējo kopienu ieinteresētības, kā arī no pašvaldību, lauksaimnieku, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības iesaistes kvalitātes. Šajā ziņā EESK atbalsta Lauku paktu un aicina to stiprināt.
2.5.ES līmenī visiem ES iestāžu dienestiem ir jāapņemas īstenot Lauku pakta un Lauku rīcības plāna prioritātes, un tajos ietvertie koncepti būtu jāintegrē visās ES politikas prioritātēs un darbības programmās. Pirms ES tiesību aktu un darbības priekšlikumu pieņemšanas tie visi ir jāizvērtē, lai noteiktu, kāda būs to ietekme uz lauku apvidu, un sistemātiski ir jāapspriežas ar lauku nozares ieinteresēto personu pārstāvjiem.
2.6.EESK uzskata, ka visaptveroša pieeja LTVRA ļauj visām ieinteresētajām personām gūt labumu no Lauku rīcības plāna un Lauku pakta. Tāpēc vietējo ieinteresēto personu un visu līmeņu politisko un administratīvo iestāžu ziņā ir kopīgi noteikt rīcības un finansēšanas prioritātes. Ar šīm prioritātēm ir ne tikai jāspēj rast risinājumus konkrētās situācijās, piemēram, kalnu apgabalos, piekrastes teritorijās, salās un perifēros un tālākajos reģionos, bet arī – līdzīgi kā programmas “Atveseļošanas palīdzības kohēzijai un Eiropas teritorijām” (REACT-EU) vai Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) gadījumā – ātri jāreaģē uz ārkārtas situācijām un konkrētiem, vietējas nozīmes izaicinājumiem, piemēram, uz klimata pārmaiņu sekām vai uzņēmumu slēgšanas ekonomisko un sociālo ietekmi, vai starptautiskās politikas lēmumiem.
2.7.Izaicinājumi, ar kuriem saskaras lauku apvidi, ir labi apzināti. Tomēr EESK konstatē datu iztrūkumu un uzsver, ka nav visaptverošu pētījumu, it īpaši attiecībā uz tādu saimniecisko darbību integrāciju, kas nav lauksaimniecība.
2.8.EESK uzskata, ka ilgtermiņa redzējumam jābūt stūrakmenim turpmākajā lauku attīstības politikā pēc 2027. gada, kuras pamatā vajadzētu būt Lauku rīcības plāna priekšlikumiem un kurai jāstiprina Lauku pakta īstenošana. Komiteja pauž nožēlu, ka daudziem politikas veidotājiem šis redzējums vēl nav pietiekami labi zināms.
2.9.Tāpēc EESK prasa ES iestādēm pieņemt jaunu lauku attīstības politiku, kas konkretizētu Padomes 2023. gada 20. novembra ieteikumus, un izveidot atbilstošas darbības programmas.
2.10.EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas jauno ziņojumu par galvenajiem redzējuma rezultātiem un nākotnes iespējām un ar gandarījumu konstatē līdzības ar šajā atzinumā aprakstītajiem ieteikumiem un turpmākās virzības iespējām. Komiteja atzinīgi vērtē arī to, ka atzinumā ir sniegta atbilde uz vairākiem ziņojuma jautājumiem un ierosināti vairāki risinājumi un inovatīvas iniciatīvas.
3.Īpašas piezīmes
Lauku pakts un rīkkopa
3.1.EESK ar gandarījumu atzīmē, ka Pakta pasākumi lielā mērā atbilst iecerētajam, un atzinīgi vērtē Lauku pakta kopienas izveidi un dažādās uzsāktās darbības. Komiteja mudina Komisiju izvērst savas darbības šajā jomā un plaši iepazīstināt ar darbu un tā rezultātiem.
3.2.EESK atzinīgi vērtē Komisijas publiskoto rīkkopu par ES finansējumu lauku apvidu attīstībai. Komiteja ierosina, no vienas puses, informēt par šo rīkkopu visas lauku ieinteresētās personas, galvenokārt ar valsts un reģionālo iestāžu starpniecību, kuras to varēs papildināt ar savām valsts un reģionālām finansēšanas shēmām, un, no otras puses, izstrādāt, tostarp izmantojot tehnisko palīdzību un spēju veidošanu, informācijas un apmācības programmu ekonomikas un sociālās jomas struktūrām, kas atbalsta un konsultē lauku ieinteresētās personas.
Lauku aspektu iestrādāšana
3.3.Atzinumā NAT/839 EESK ar gandarījumu konstatēja, ka ir nostiprināts lauku aspektu iestrādāšanas mehānisms, kura mērķis ir mērķi novērtēt ES likumdošanas iniciatīvu ietekmi uz lauku apvidiem. Komiteja prasa nodrošināt jau veiktās lauku aspektu iestrādāšanas pilnīgu pārredzamību un novērtēt, cik lielā mērā likumdošanas procesā tiek ņemta vērā lauku realitāte. Komiteja arī aicina Eiropas Parlamentu un Padomi savās procedūrās piemērot lauku aspektu iestrādāšanu.
3.4.EESK aicina attiecīgos partnerus ES līmenī un dalībvalstīs informēt Komisiju, tostarp saistībā ar Lauku pakta kopienas darbu, par tiem spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas nav pielāgoti lauku apvidu realitātei un kuri būtu jāpārskata.
3.5.EESK ar gandarījumu atzīmē, ka dalībvalstis tiek aicinātas veikt šo lauku aspektu iestrādāšanu valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Tomēr, lai palielinātu procesa pārredzamību un efektivitāti, Komiteja mudina Komisiju Lauku rīcības plānā iekļaut gada ziņojuma publicēšanu par lauku aspektu iestrādāšanas īstenošanu dalībvalstīs. Šajā ziņojumā būtu jāsniedz ne tikai detalizēts novērtējums par to, kā lauku aspektu iestrādāšana tiek veikta dažādos līmeņos, bet arī jāizceļ novērotā labā prakse. Šī pieeja palielinās lauku aspektu iestrādāšanas procesa skaidrību un pamanāmību un vienlaikus veicinās zināšanu apmaiņu un labas prakses izplatīšanu starp dalībvalstīm, tādējādi palīdzot izstrādāt saskaņotāku un efektīvāku lauku aspektu iestrādāšanas politiku.
3.6.EESK uzskata, ka īpaši steidzami ES tiesību aktos jānovērš pārmērīgs regulējums, kas negatīvi vai atturoši ietekmē profesionālo un sociālo darbību lauku apvidos, un jāvienkāršo tiesību akti, tos aprobežojot līdz absolūti nepieciešamajam. Komiteja prasa Komisijai šos tiesību aktus izskatīt kopā ar ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem.
3.7.Ņemot vērā administratīvos šķēršļus un dažkārt pretrunīgo regulējumu, it īpaši attiecībā uz atļauju piešķiršanu telpu būvniecībai, atjaunošanai vai ierīkošanai lauku apvidos, EESK prasa Komisijai mudināt dalībvalstis sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām pieņemt līdzīgus pasākumus valsts un reģionālā līmenī.
Lauku novērotava lauku vajadzību risināšanai
3.8.EESK uzsver, ka svarīga ir Lauku novērotava, kuras darbībai nevajadzētu aprobežoties tikai ar statistikas apkopošanu un izplatīšanu par laukiem, bet kurai būtu jāiesaistās padziļinātu analīžu veikšanā un pētniecības projektos. EESK iesaka, apspriežoties ar lauku ieinteresētajām personām, izstrādāt novērotavas darba programmu, kurā īpaša uzmanība būtu pievērsta dažādām lauku ekonomikas un sociālās jomas ieinteresētajām personām un to vajadzībām, darbības nozarēm un to attīstībai, kā arī ES lauku attīstības iniciatīvu ekonomiskai un sociālajai ietekmei. Turklāt Lauku novērotava varētu izplatīt labu praksi, tādējādi palīdzot stiprināt ES un valstu lauku attīstības politikas efektivitāti un koordināciju.
3.9.EESK ir sarūgtināta par to, ka trūkst datu par tādu iniciatīvu kā Leader, sabiedrības virzīta vietējā attīstība, “Viedie ciemati” un “Bauhaus” ekonomisko un sociālo ietekmi. Šo iniciatīvu kvalitātes visaptveroša analīze ir būtiska, lai ar tām kā ar labas prakses piemēriem iepazīstinātu politikas veidotājus un lauku ieinteresētās personas.
3.10.Viens no lielākajiem izaicinājumiem integrētā lauku attīstībā ir nodrošināt darbvietas un nākotnes perspektīvas jauniešiem. Lai gan lauku MVU un mikrouzņēmumiem, kuru Eiropā ir gandrīz 8 miljoni, ir būtiska loma kā galvenajiem darbvietu radītājiem lauku apvidos, tiem trūkst atpazīstamības. EESK atgādina par šo uzņēmu būtisko ieguldījumu lauku apvidu ekonomiskajā un sociālajā līdzsvarā; Komiteja uzsver, ka daudzi MVU un mikrouzņēmumi darbojas valsts un starptautiskajos tirgos, un atgādina, ka daudzi no minētajiem uzņēmumiem tiek uzskatīti par slēptiem inovāciju līderiem, tostarp ļoti augsto tehnoloģiju jomās.
3.11.Tāpat arī kooperatīvu sektors, neraugoties uz tā nozīmi un potenciālu, joprojām ir mazpazīstams, lai gan tas skar visas lauksaimnieciskās un nelauksaimnieciskās ekonomiskās darbības un veicina sadarbību starp tām. EESK uzskata, ka šis sektors ir svarīgs uzņēmumu attīstībai un konkurētspējai, kā arī lauku uzņēmēju ienākumu garantēšanai. Izšķiroša nozīme ir stingrai politikai šī sektora atbalstam.
3.12.Lai gan lauksaimniecības nozare ir plaši pētīta, tās īpatnības dažādu veidu lauku apvidos, it īpaši t. s. nelabvēlīgu apstākļu skartos apgabalos, perifēros un tālākos reģionos, ir pelnījušas labāku izpratni.
3.13.EESK prasa Komisijai ātri sākt ES mēroga pētījumus un analīzi par MVU, mikrouzņēmumiem, kooperatīviem un lauksaimniecības nozari, izmantojot Lauku novērotavu kā galveno rīku datu vākšanai, nozaru analīzei un ieteikumu formulēšanai.
3.14.EESK arī uzsver minēto darbības jomu komplementaritātes nozīmi, it īpaši vietējo produktu, lauksaimniecības pārtikas, mežsaimniecības produktu ražošanas un popularizēšanas ķēdēs, kā arī būvniecības nozarē. EESK aicina novērotavu veikt pētījumus, kas ļautu apzināt problēmas un vajadzības, kā arī izprast to savstarpējo atkarību un komplementaritāti.
3.15.Novērotavai būtu jāpievēršas arī jautājumam par sievietēm lauku apvidos, it īpaši lauksaimniecības un nelauksaimnieciskos uzņēmumos; šo sieviešu uzņēmējdarbība, līdzstrādājošās laulātās vai ģimenes aprūpētājas darbība, kā arī sociālā iesaiste lauku dzīvē bieži vien netiek atzīta; tāpēc novērotavai jāsniedz ieteikumi par labu praksi, it īpaši, lai atbalstītu ekonomiskās vai sociālās darbības radīšanu un atvieglotu darba un privātās dzīves līdzsvarošanu.
3.16.EESK konstatē, ka laukos brīvprātīgajam darbam ir ārkārtīgi liela nozīme gan no ekonomisko un sociālo, gan vides un sabiedrisko aktivitāšu viedokļa, jo tas dod iespēju novērst vairākas lauku vidē pastāvošās problēmas. Komiteja vēlas, lai novērotava ar to iepazītos un ierosinātu atbalsta un stiprināšanas pasākumus.
Lauku rīcības plāns
3.17.EESK uzskata, ka četras prioritārās jomas, deviņas pamatiniciatīvas un 15 papildu pasākumi aptver visas darbības un veido stabilu pamatu turpmākajai lauku attīstības politikai, kas būtu jāatjaunina, lai padziļināti iesaistītu dalībvalstis, reģionus un pilsonisko sabiedrību. Atjaunināšanas procesam vajadzētu būt pārredzamam un iekļaujošam un tam ir jānodrošina, lai visas ieinteresētās personas varētu aktīvi sniegt ieguldījumu īstenojamo prioritāšu un darbību noteikšanā. EESK iesaka Lauku rīcības plānā iekļaut konkrētus mērķus, kas saistīti ar lauku dzīves vidi, piemēram, sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, piekļuvi veselības aprūpei, digitālo savienojamību, mobilitāti, transportu un mājokli. Šie elementi ir būtiski, lai nodrošinātu lauku apvidos dzīvojošo cilvēku dzīves kvalitāti un veicinātu šo apvidu pievilcību. Turklāt svarīgi ir norādīt, ka šīs atjaunināšanas centrā vajadzētu būt lauku aspektu iestrādāšanai.
3.18.EESK uzskata, ka turpmākajā lauku attīstības politikā īpaša uzmanība jāpievērš maziem vai nelieliem uzņēmumiem, ģimenes ekonomikas struktūrām, kopienas pasākumiem un pasākumiem, kas vērsti uz vietējo nodarbinātību. Stingra atbalsta politika šajā jomā var veicināt lauku apvidu ekonomiku un cīņu pret pārtuksnešošanos.
3.19.Tomēr, atzīstot, ka minētie pasākumi ir svarīgi rīcības virzieni un atgādinot par atzinumu NAT/839, kurā jau pasvītrota detalizētas un operatīvas pieejas nozīme, EESK atkārtoti uzsver, ka Rīcības plāns ir konkrēti jāpapildina un jāatjaunina. Komiteja ierosina integrēt īpašus pasākumus, kas saistīti ar lauku dzīvi, piemēram, piekļuvi vietējai veselības aprūpei un pakalpojumiem, profesionālu ēku un mājokļu atjaunošanu atbilstoši vides standartiem, kultūras, vēstures un gastronomiskā mantojuma, kā arī mājokļu, rūpniecības un reliģiskās arhitektūras mantojuma saglabāšanu, atbalstu jaunajiem uzņēmējiem, vietējās zinātības veicināšanu, atbildīgu tūrismu, civilo aizsardzību, cīņu pret klimata pārmaiņu sekām un ūdens attīrīšanu utt.
3.20.Šajā saistībā EESK uzskata, ka Lauku rīcības plānam būtu ievērojami jāstiprina pasākumi, kas saistīti ar izglītību, profesionālo apmācību, māceklību un profesionālo rezultātu atzīšanu. Komiteja ierosina izveidot vai stiprināt Erasmus programmas lauku ekonomikas un sociālās jomas ieinteresētajām personām.
3.21.Saskaņā ar atzinumu NAT/839 EESK prasa izstrādāt konkrētus nepārprotamus rādītājus, kas attiecas uz NUTS 3 līmeni un, ja iespējams, uz vietējās administratīvās vienības (LAU) līmeni, ar skaidru mērķi un efektīvu uzraudzības sistēmu, lai novērtētu Lauku rīcības plāna īstenošanu. Šie rādītāji it īpaši ļautu pielāgot un uzlabot uzsāktās darbības, novērtēt to ietekmi un tādējādi veicināt Rīcības plāna efektivitāti.
3.22.Turklāt EESK uzskata, ka atjauninātajam Lauku rīcības plānam būtu ievērojami jāstiprina un jāizvērš daudzās iniciatīvas, kas izrādījušās efektīvas un svarīgas, tostarp Leader, “Viedie ciemati” un Eiropas “Bauhaus”, vienlaikus veicinot jaunus izmēģinājuma projektus un inovatīvas iniciatīvas ES, valstu un vietējā līmenī.
3.23.Šajā nolūkā EESK uzsver, ka svarīga ir Lauku atdzīvināšanas platforma un dažādi lauku tīkli, un uzskata, ka tie ir būtisks instruments, kas ļauj veicināt sadarbību un partnerības starp dažādiem darbības sektoriem un ekonomikas un sociālās jomas ieinteresētajām personām. Komiteja mudina lauku kopienas, valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas aktīvi iesaistīties šajos tīklos, lai radītu sinerģiju, apmainītos ar paraugpraksi un stiprinātu saiknes starp projektu pārvaldītājiem. Šīs pieejas mērķis ir lauku attīstību padarīt dinamiskāku, veicinot sadarbīgas iniciatīvas un tādējādi sniedzot ieguldījumu lauku apvidu ekonomiskajā un sociālajā līdzsvarā.
Budžets, kas atbilst politiskajai realitātei un deklarācijām
3.24.Saskaņā ar iepriekšējiem apsvērumiem (NAT/839) EESK konstatē, ka pašlaik lauku apvidu attīstībai piešķirtie budžeta līdzekļi neatbilst politiskajiem paziņojumiem, jo tie ir pārāk mazi. Komiteja aicina Padomi un Parlamentu lauku programmām nodrošināt ievērojamus budžeta līdzekļus, kas atbilstu politiskajiem mērķiem.
3.25.EESK iesaka izmantot tādus finanšu instrumentus kā InvestEU un vēlas noskaidrot, vai lauku aktivitātēm būtu jāizveido jauns instruments, kas atbalstītu arī jaunos lauku uzņēmējus, līdzīgi kā pašreizējais instruments JESSICA. Būtu lietderīgi to apvienot ar konsultatīvo atbalstu, banku izmaksu samazināšanu un spēcīgiem fiskāliem stimuliem, it īpaši, lai atbalstītu uzņēmumu izveidi un pārņemšanu visos lauku ekonomikas sektoros, kā arī veicinātu materiālās un nemateriālās investīcijas, kas ļautu palielināt to konkurētspēju un uzlabot piekļuvi tirgiem.
3.26.Turklāt EESK ierosina efektīvāku koordināciju starp ES fondiem un iesaka tos papildināt ar valsts un reģionālo finansējumu, piemēram, kolektīvo finansēšanu (crowdfunding) un savstarpēju galvojumu un garantiju sistēmām. Komiteja prasa lauku attīstības programmā atbalstīt šādus finansējumus reģionālā un vietējā līmenī un dalībvalstīm pieņemt stingrus fiskālos noteikumus, lai veicinātu iedzīvotāju vietējās un ģimenes investīcijas ekonomiskajā un sociālajā darbībā lauku apvidos. Noteikti jāuzsver, ka šajā koordinācijā būtu jāintegrē lauku aspektu iestrādāšana, lai tādējādi nodrošinātu finansējuma atbilstību lauku apvidu vajadzībām un reālajiem apstākļiem.
3.27.Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem attiecas arī uz daudzu ES fondu ieguldījumu lauku apvidu attīstībā. Tomēr to daudzveidība, katram fondam raksturīgo procedūru atšķirības, kā arī dalībvalstīm specifiskie nosacījumi rada neskaidrības, kā arī administratīvo sarežģītību, kas var mazināt projektu pārvaldītāju motivāciju.
3.28.Lauku attīstībai ES līmenī nav īpašas politikas, un tās pamatā galvenokārt ir kohēzijas politika un kopējā lauksaimniecības politika. Šī struktūra neļauj saskaņoti un pietiekami reaģēt uz visiem lauku izaicinājumiem. EESK uzskata: problēma ir tā, ka lauku attīstības politika nav ne lauksaimniecības politika, ne kohēzijas politika, bet gan vairāku ES politiku kombinācija konkrētu teritoriju attīstībai, kuras atbilst LAU klasifikācijas līmenim zem NUTS 3. līmeņa.
3.29.Tāpēc EESK uzsver, ka lauku attīstības politika laikposmam pēc 2027. gada ir rūpīgi jāapsver. Lai efektīvi īstenotu Lauku rīcības plānu un Lauku paktu, Komiteja iesaka izstrādāt šo jauno politiku, kas būtu juridiski un finansiāli nošķirta no KLP. Šā ieteikuma mērķis ir konkretizēt ilgtermiņa redzējumu, jauno politiku balstot uz visiem pieejamajiem fondiem, tostarp tiem, kas minēti paziņojumā “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem”, un papildinot to ar jauniem pasākumiem, kas ieteikti atzinumā, lai risinātu lauku apvidu īpašās vajadzības. Ir būtiski uzsvērt, ka šā priekšlikuma saistībā nav nepieciešams pārvietot KLP līdzekļus, bet gan mobilizēt resursus, kas vajadzīgi, lai izstrādātu šo jauno lauku attīstības politiku.
3.30.Ņemot vērā finansējuma avotu sarežģītību un tiem raksturīgos kritērijus, EESK vēlas, lai vietējām iniciatīvām vistuvākajā līmenī (ideālā gadījumā NUTS 3. līmenī) lauku projektu pārvaldītāju konsultēšanas nolūkā tiktu izveidoti teritoriālie vienotie kontaktpunkti vai vienas pieturas aģentūras, kas koordinētu visus ES fondus, kā arī valstu un reģionālos fondus Lauku rīcības plāna īstenošanai. Šos teritoriālos vienotos punktus varētu efektīvi pārvaldīt uzraudzības komitejas, kuru sastāvā ir publiskās un administratīvās iestādes, ekonomiskie un sociālie partneri un NUTS 3. līmeņa pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Šīs uzraudzības komitejas, kas izveidotas teritoriālā līmenī, varētu būt tās pašas, kas paredzētas saskaņā ar kohēzijas politiku Rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību.
3.31.Tajā pašā laikā katrā reģionā NUTS 3. vai NUTS 2. līmenī būtu jāuzsāk plaša informēšanas un apmācības programma starpniekorganizācijām, kas pārstāv ekonomikas un sociālās jomas ieinteresētās personas un vietējās pašvaldības, par fondu piedāvātajām rīcības iespējām lauku attīstībai.
Iesaistīt dalībvalstis un īstenot Lauku rīcības plānu
3.32.Dažas dalībvalstis un reģioni ir pieņēmuši lauku attīstības shēmas, piemēram, valsts lauku attīstības programmas. EESK atzinīgi vērtē to, ka ir publicēts stratēģisko ieviržu dokuments “Lauku pakta īstenošana dalībvalstīs”, kurā apzinātas visas šīs shēmas un izklāstīti galvenie elementi jeb “sastāvdaļas”, kas vajadzīgas, lai iesaistītu ieinteresētās personas un veicinātu saskaņotu rīcību. Minētais dokuments var kalpot kā ceļvedis dalībvalstīm un lauku ieinteresētajām personām. EESK uzstāj uz nepieciešamību koordinēt šīs shēmas un mudina dalībvalstis īstenot Lauku paktu valsts un reģionālā līmenī, pamatojoties uz publikācijā sīki izklāstīto labo praksi, piemēram, uz Čehijas Republikas Lauku paktu.
3.33.EESK uzsver, ka ilgtermiņa redzējuma panākumi ir atkarīgi no visu dalībvalstu, reģionu un vietējo kopienu, kā arī Padomes un Parlamenta atbalsta. Atzinumā NAT/820 un NAT/839 EESK uzsver: lai šis redzējums varētu kļūt par īstu iedvesmas avotu, tas ES līmenī ir stingri jābalsta uz ES lauku un pilsētu tiesību un pienākumu hartas, kuras pamatā būtu esošo valstu shēmu principi un kas tiktu izplatīta visās valodās izpratnes un iesaistes palielināšanas nolūkā.
3.34.Ņemot to vērā, EESK aicina atjaunināt Lauku rīcības plānu, īpaši precizējot dalībvalstīm un reģioniem noteikumus un saistības lauku attīstības jomā, kā arī pārvaldības standartus, ar kuriem reglamentē partnerības un ekonomisko un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu operatīvo pasākumu izstrādē un īstenošanā. Šai pieejai jānodrošina visaptverošāks, integrētāks un proaktīvāks redzējums, kura pamatā ir skaidri mērķi ar precīziem termiņiem un cieša uzraudzība.
Iesaistīt visas lauku ieinteresētās personas
3.35.Ilgtermiņa redzējuma par ES lauku apvidiem panākumi ir atkarīgi arī no ieinteresēto personu, ekonomisko un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistes, kā arī no tā, cik viņu iesaiste rīcības programmu izstrādē ir kvalitatīva. Tomēr daudzas valsts vai reģionālās administratīvās iestādes minētos dalībniekus pietiekami neiesaista lauku attīstības programmu izstrādē un īstenošanā vai aprobežojas ar apspriešanos ar tām bez reāla rezultāta.
3.36.Saskaņā ar atzinumu NAT/893 EESK uzsver, ka jaunieši ir svarīgi lauku attīstības pīlāri, tāpat kā veci cilvēki un pensionāri, no kuriem lielākā daļa aktīvi iesaistās lauku ekonomiskajā un apvienību dzīvē. Svarīgi ir šīs galvenās ekonomikas un sociālās jomas ieinteresētās personas pilnībā iesaistīt lauku redzējuma īstenošanā un Lauku paktā un Lauku rīcības plānā ņemt vērā viņu reālo situāciju un vajadzības.
3.37.EESK atzinīgi vērtē dažādu lauku ieinteresēto personu pārstāvju iesaistes līmeni un kvalitāti Lauku pakta pasākumos. Komiteja prasa pastiprināt šo iesaisti un garantēt visu ieinteresēto personu piedalīšanos lēmumu pieņemšanas procesā visos līmeņos, bet it īpaši valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, daudzlīmeņu un daudzpusējas pārvaldības veidā, lai tādējādi nodrošinātu lēmumu atbilstību katras teritorijas reālajai situācijai un ieinteresēto personu īpašajām vajadzībām.
3.38.EESK iesaka:
·integrēt lauku attīstības politiku Kopīgo noteikumu regulā (KNR) un lauku attīstībai piemērot KNR 8. pantā (Partnerības nolīguma saturs) noteikto partnerības principu, kā arī Rīcības kodeksa attiecībā uz partnerību noteikumus, it īpaši saistībā ar uzraudzības komiteju izveidi reģionālā vai vietējā līmenī;
·precizēt ieinteresēto personu līdzdalības noteikumus to optimālai iesaistei;
·iekļaut partnerības principu turpmākās lauku attīstības politikas ex ante nosacījumos un noteikt, ka ES līdzekļu piešķiršana ir atkarīga no šā principa piemērošanas.
Vienkāršot procedūras
3.39.Lai atvieglotu piekļuvi ES līdzekļiem, EESK aicina ievērojami samazināt birokrātismu projektu pārvaldītājiem un labuma guvējiem. Lai gan Komisija ir ievērojami vienkāršojusi projektu iesniegšanas, revīzijas un kontroles, digitalizācijas un maksājumu procedūras, joprojām pastāv atšķirības, jo īpaši tāpēc, ka dažas dalībvalstis piemēro papildu procedūras un regulējumu (pārmērīgs regulējums).
3.40.EESK uzsver, ka šīs administratīvās grūtības bieži vien ir strīdu iemesls projektu pārvaldītājiem, tostarp saistībā ar maksājumu kavējumiem un revīziju un pārbaužu slogu. Šie strīdi ne vien attur projektu pārvaldītājus, bet var arī radīt nopietnas finansiālas grūtības saņēmējiem, kuras dažkārt ir novedušas pie uzticamu darbību pārtraukšanas tikai dažu vadošo iestāžu neelastības un bezdarbības dēļ. Lai strīdus varētu ātri atrisināt, EESK iesaka ieviest alternatīvas strīdu izšķiršanas sistēmas pēc SOLVIT sistēmas parauga, atbalstīt padomdevēju mediācijas darbības starpniekorganizācijās un vajadzības gadījumā izveidojot ombudus NUTS 3. līmenī vai vietējās pašvaldībās. Šo ātrās strīdu izskatīšanas funkciju varētu uzticēt arī 3.29. punktā minētajām reģionālajām uzraudzības komitejām.
3.41.Lai veicinātu nelielus projektus un kolektīvus projektus lauku apvidos saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības akta “Small Business Act”
principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, EESK jo īpaši ierosina:
·piemērot proporcionalitātes principu un nelieliem projektiem pieņemt galēji vienkāršotas “de minimis” procedūras vai kontroles procedūras visā projekta īstenošanas laikā, tādējādi samazinot, vienkāršojot vai pat atceļot nobeiguma kontroles;
·neprasīt labuma guvējiem avansa finansējumu, proti, veikt pirmo maksājumu pirms projekta sākuma, un ievērot ES tiesību aktus par maksājumu termiņiem;
·atļaut garantiju sistēmas, kas nav banku garantiju sistēmas, it īpaši attiecībā uz kolektīviem projektiem, kurus pārvalda uzticamas un atbildīgas starpniekorganizācijas;
·piemērot Mazās uzņēmējdarbības akta “Small Business Act” vienreizējas iesniegšanas principu un tādējādi ļaut projektu pārvaldītājiem administratīvās kontroles procedūras veikt tikai vienu reizi tiešajās vadošajās iestādēs, kurām pēc tam informācija jānodod valsts un ES līmenī;
Atbalstīt starpniekorganizācijas
3.42.EESK atgādina, ka administratīvā sloga un maksājumu termiņu dēļ lielākā daļa lauku ieinteresēto personu, kas bieži vien ir iesaistītas neliela mēroga projektos, galvenokārt ir atkarīgas no kolektīvās rīcības, ko reģionālā vai vietējā līmenī vada to pārstāvības organizācijas, lai piekļūtu ES finansējumam. Turklāt šīs organizācijas sniedz arī būtisku atbalstu un palīdzību, it īpaši MVU un mikrouzņēmumiem.
3.43.EESK prasa Lauku rīcības plānā iekļaut šo organizāciju atbalsta pasākumus un nodrošināt tām vieglu piekļuvi tehniskās palīdzības apropriācijām, kas paredzētas programmās, un gūt labumu no spēju veidošanas pasākumiem, kuri tām ļautu darboties.
Stiprināt komunikāciju un informāciju
3.44.Lauku redzējuma panākumi ir atkarīgi no vietējo ieinteresēto personu, iedzīvotāju un vietējo un reģionālo pašvaldību, it īpaši, pagastu vadītāju, iesaistes. Tomēr EESK norāda, ka daudzas no šīm privātā un publiskā sektora ieinteresētajām personām nav informētas par ilgtermiņa redzējumu un par Lauku pakta un Lauku rīcības plāna iespējām, lai gan šī informācija ir pieejama tiešsaistē. Komiteja arī konstatē, ka līdz šim valsts un reģionālie mediji praktiski ir ignorējuši šos rīkus.
3.45.Lai labotu šo situāciju, EESK iesaka Komisijai ar visiem attiecīgajiem ES partneriem sākt īpaši dinamisku komunikācijas stratēģiju, kas ietvertu valsts, reģionālos un vietējos pasākumus. Komiteja ierosina arī piedāvāt mācību programmas, izmantojot lauku ieinteresētās personas pārstāvošu organizāciju tīklus.
3.46.EESK prasa Komisijai regulāri informēt Komiteju par veiktajiem pasākumiem un panākto progresu.
Briselē, 2024. gada 9. aprīlī.
Peter Schmidt
Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētās nodaļas priekšsēdētājs
_____________