INT/1046
Eiropas pārrobežu asociācijas
ATZINUMS
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
a)Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) 2018/1724 groza attiecībā uz Iekšējā tirgus informācijas sistēmas un vienotās digitālās vārtejas izmantošanu dažu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES).../... par Eiropas pārrobežu asociācijām (COM(2023)516) noteikto prasību izpildei
[COM(2023) 515 final – 2023/0314 (COD)]
b)Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas pārrobežu asociācijām
[COM(2023) 516 final – 2023/0315 (COD)]
|
Kontaktinformācija
|
int@eesc.europa.eu
|
|
Administratore
|
Annalisa TESSAROLO
|
|
Dokumenta datums
|
04/01/2024
|
Ziņotājs: Giuseppe Guerini
|
Atzinuma pieprasījums
|
Eiropas Parlaments, 02/10/2023
|
|
|
Padome, 20/09/2023
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 50. un 114. pants
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
20/12/2023
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
54/0/0
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu atvieglot bezpeļņas asociāciju pārrobežu darbības Eiropas Savienībā, izveidojot jaunu juridisko formu “Eiropas pārrobežu asociācija”, un iesaka likumdevējiestādēm ātri to pieņemt.
1.2.EESK atzīst grūtības, ar kurām bezpeļņas asociācijas un struktūras saskaras, lai piedalītos iekšējā tirgū, un iesaka Komisijai un dalībvalstīm novērst juridiskos un administratīvos šķēršļus, tādējādi palielinot šo asociāciju nozīmi Eiropas Savienībā ekonomiskās un sociālās vērtības radīšanā.
1.3.Priekšlikums veicina Sociālās ekonomikas rīcības plāna mērķu sasniegšanu un ir saistīts ar dažiem tā pasākumiem, piemēram, priekšlikumu Ieteikumam par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi dalībvalstīs un diviem Komisijas dienestu darba dokumentiem par nodokļu sistēmām.
1.4.EESK atzīst bezpeļņas organizāciju potenciālu vienotā tirgus kontekstā un atgādina, ka ir jāveicina ES ekosistēmas izveide šāda veida struktūrām, lai vienoto tirgu padarītu “sociālāku”.
1.5.EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu dalībvalstu tiesību sistēmās ieviest papildu juridisko formu – Eiropas pārrobežu asociācijas (European cross-border association, ECBA) ar mērķi samazināt juridisko un administratīvo slogu, kas saistīts ar tādu bezpeļņas asociāciju atzīšanu un izveidi, kuras darbojas citā dalībvalstī.
1.6.EESK ierosina, ka vajadzētu būt iespējai ECBA statusu iegūt visām organizācijām, kuras atbilst prasībām un kuru juridiskā adrese ir Eiropas Savienībā, pat ja starp izpildinstitūcijas locekļiem ir fiziskas personas ārpus ES, un it īpaši, ja tās ir rezidenti Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.
1.7.EESK iesaka: ņemot vērā demokrātijas principu un brīvas biedrošanās principu, dažādie asociāciju dalības veidi un balsstiesību izpausme būtu brīvi jānosaka pašu asociāciju biedriem to statūtos.
1.8.Šī iniciatīva palīdz atzīt bezpeļņas asociāciju lomu, kuras saskaņā ar statūtiem un likumdošanas pilnvarām veic vispārējas nozīmes funkcijas Eiropā. Iniciatīva ir atsauces punkts turpmākiem pasākumiem, kas var veicināt pārrobežu darbību attīstību citām struktūrām, kuras veic vispārējas nozīmes funkcijas, piemēram, savstarpējās apdrošināšanas sabiedrībām un fondiem.
1.9.EESK atbalsta un atzinīgi vērtē ECBA sertifikāta izveidi, jo tas ļaus atzīt šo jauno juridisko formu visā Eiropas Savienībā pēc ECBA reģistrēšanas kādā dalībvalstī, taču iesaka uzlabot klasifikācijas un reģistrācijas sistēmas, izveidojot salīdzināmas datubāzes.
1.10.Apzinoties situācijas sarežģītību saistībā ar dalībvalstu atšķirīgajām nostājām attiecībā uz fondiem, EESK uzskata, ka priekšlikums par ECBA varētu būt vērtīgs atsauces punkts, lai atsāktu ES iestāžu sarunas par ES Fondu statūtiem.
2.Piezīmes par Komisijas priekšlikumu
2.1.Šajā atzinumā analizētais priekšlikums papildina pasākumus, kas paredzēti Eiropas Komisijas 2023. gada leģislatīvā darba programmā Sociālās ekonomikas rīcības plāna īstenošanas ietvaros. Priekšlikums ietver direktīvu un regulu, un tā priekšrocība ir tiesību aktu nepilnību novēršana, kā skaidri norādīts priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā. ES līmenī nav īpašu noteikumu, kas ļautu bezpeļņas asociācijām veikt pārrobežu darbības iekšējā tirgū.
2.2.Ietekmes novērtējumā tika konstatēti četri šķēršļi bezpeļņas asociāciju un struktūru dalībai iekšējā tirgū, un tie faktiski apgrūtina un dažos gadījumos neļauj: i) īstenot bezpeļņas asociāciju tiesības veikt uzņēmējdarbību, kad tās darbojas pāri robežām; ii) sniegt pakalpojumus un preces; iii) piedalīties vienotā kapitāla tirgū un dot ieguldījumu tajā; iv) ņemt dalību bezpeļņas asociāciju pārvaldības struktūrās, ja tās darbojas pāri robežām. Tas ne tikai rada bezpeļņas asociācijām pārrobežu mobilitātes trūkumu, bet arī mazina iespējas Eiropā attīstīt sociālās ietekmes investīciju tirgu, kā par to daļēji varētu liecināt EuSEF regulas ierobežotā izmantošana, kura tika speciāli izstrādāta, lai veicinātu investīcijas sociālajā uzņēmējdarbībā.
2.3.Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu, kurā apvienota un īstenota virkne ierosinājumu, kas pēdējos gados ir uzsvērti vairākos atzinumos, jo Komiteja piekrīt, ka šāds pasākums ir vajadzīgs, lai atvieglotu bezpeļņas asociāciju pārrobežu darbības Eiropas Savienībā, izveidojot jaunu juridisko formu “Eiropas pārrobežu asociācija”. Pārrobežu asociācijas ir organizācijas, kas darbojas pāri valstu robežām, bieži vien ar mērķi starp kaimiņvalstīm vai reģioniem veicināt sadarbību, informācijas apmaiņu un kopīgi izmantot resursus. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, novēršot juridiskos un administratīvos šķēršļus bezpeļņas asociācijām, kas darbojas vai vēlas darboties vairākās dalībvalstīs, tādējādi veicinot šādu asociāciju lomu ES ekonomiskās un sociālās vērtības radīšanā. Tas arī ļaus izveidot vienlīdzīgus darbības nosacījumus asociācijām.
2.4.Līdztekus bezpeļņas asociācijām svarīgi ir atzīt sabiedriskā labuma nozīmi citām filantropiskām organizācijām un fondiem, kas dažkārt saskaras ar līdzīgiem šķēršļiem kā asociācijas attiecībā uz juridiskās personas statusa atzīšanu, juridiskās adreses pārcelšanu vai uzņēmumu pārrobežu apvienošana; tāpēc EESK uzskata, ka būtu jāizstrādā risinājumi arī šīm struktūrām, kā sākotnēji prasīts Eiropas Parlamenta ziņojumā.
2.5.Priekšlikums sniedz ieguldījumu Sociālās ekonomikas rīcības plāna mērķu sasniegšanā un ir saistīts ar dažām tā darbībām, piemēram, ar priekšlikumu Ieteikumam par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi dalībvalstīs, ko Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības (EPSCO) padome pieņēma 2023. gada 9. oktobrī, un diviem Komisijas dienestu darba dokumentiem – “Attiecīgās nodokļu sistēmas sociālās ekonomikas struktūrām” un “Nediskriminējoša aplikšana ar nodokļiem – no ES judikatūras izrietošie principi”. Lai gan daudzas bezpeļņas asociācijas atsaucas uz sociālās ekonomikas pamatprincipiem, pastāv arī bezpeļņas asociācijas ar atšķirīgiem mērķiem, piemēram, patērētāju, uzņēmumu un iedzīvotāju tiesību veicināšana un aizsardzība.
2.6.Bezpeļņas asociācijas rada sociālu un ekonomisku vērtību kā pakalpojumu sniedzējas sociālajā, veselības, aprūpes, kultūras, nodarbinātības, izglītības, sporta, vides, starptautiskās sadarbības un humānās palīdzības jomā. Tās arī rada pilsoniskās sabiedrības līdzdalības un līderības vietas un veicina iedzīvotāju aktīvu lomu, tādējādi veidojot sociālo infrastruktūru demokrātijai.
2.7.Šīm sociālajām infrastruktūrām ir izšķiroša nozīme, risinot galvenās problēmas, ar kurām saskaras Eiropa: no klimata pārmaiņām līdz digitālajai pārkārtošanai, no cīņas pret nabadzību līdz prasmju izaugsmei; bieži vien tās var nodrošināt nozīmīgus risinājumus sociālajai inovācijai un pārmaiņu atbalstam: visas funkcijas, kas sniedz izšķirīgu ieguldījumu vienotā tirgus sekmīgā darbībā.
2.8.EESK uzskata, ka šī iniciatīva un Padomes Ieteikums par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi, kā arī citas Sociālās ekonomikas rīcības plānā iekļautās pamatdarbības, kas paredzētas asociācijām un fondiem, papildina un pastiprina viena otru. Likumdošanas iniciatīvas mērķis ir palīdzēt bezpeļņas asociācijām pārvarēt šķēršļus, ar kuriem tās kā sociālās ekonomikas svarīgas dalībnieces saskaras, darbojoties pāri robežām vienotajā tirgū, un radīt labvēlīgu vidi, kas respektē pilsoniskās sabiedrības organizatorisko veidu dažādību Eiropas Savienībā.
2.9.Kā atzīts Sociālās ekonomikas rīcības plānā, sociālā ekonomika ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina iekļaujošas un nediskriminējošas Eiropas izveidi, jo tā lielu uzsvaru liek uz sabiedrības izaicinājumu risināšanu, piemēram, palīdzība nelabvēlīgā situācijā esošām grupām integrēties darba tirgū vai palīdzības un atbalsta sniegšana tādām konkrētām sociālās atstumtības riskam pakļautām grupām kā vecāka gadagājuma cilvēki, personas ar invaliditāti, migranti un bēgļi, kā arī no darba tirgus atsvešinātas personas. Bezpeļņas organizāciju un filantropisko struktūru potenciāls vienotā tirgus kontekstā joprojām netiek izmantots, un tas galvenokārt attīstās vietējos apstākļos. Šā priekšlikuma mērķis ir veicināt ES ekosistēmas izveidi šāda veida struktūrām un sniegt būtisku ieguldījumu, lai vienoto tirgu padarītu “sociālāku”.
2.10.Pašreizējās Komisijas apņēmībai izvērst šo likumdošanas iniciatīvu vajadzētu būt vērienīgai, un tās mērķim vajadzētu būt tāda vienotā tirgus izveidei, kurā būtu vienlīdzīgi nosacījumi dažāda veida organizācijām, kas īsteno vispārējas nozīmes mērķus un rada kopīgu labumu kopienā, kurā tās darbojas. Līdztekus Sociālās ekonomikas rīcības plānam šim priekšlikumam ir jābūt īstenam pavērsienam, kas ļautu ES pilsoniskajai sabiedrībai, bezpeļņas struktūrām un filantropiskajām organizācijām sniegt ieguldījumu sabiedrībā, kas darbojas cilvēku un planētas labā. Priekšlikumam būtu arī jāļauj sociālajai ekonomikai kopumā strādāt, lai izveidotu iekļaujošu un daudzveidīgu Eiropas Savienību, kas ir efektīva un iekļaujoša. Šajā sakarā EESK aicina likumdevējiestādes to ātri pieņemt.
2.11.Būtiski ir uzlabot bezpeļņas asociācijas iespējas panākt, lai tās tiesībsubjektība tiktu atzīta citās dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi iekšējā tirgū. Vienlīdz svarīgi ir, lai ECBA kvalifikācija paliktu par statusu, kas iegūstams brīvprātīgi, un lai neviena asociācija nebūtu spiesta mainīt savu juridisko formu.
2.12.Sociālās ekonomikas subjektu vidū savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības ir uzņēmumi, kas sniedz dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī nodrošina papildu sociālā nodrošinājuma shēmas. Tā kā ne visas dalībvalstis atzīst savstarpējo apdrošināšanas sabiedrību juridisko formu, pašreizējais ES tiesiskais regulējums neļauj savstarpējām apdrošināšanas sabiedrībām gūt labumu no iekšējā tirgus sniegtajām priekšrocībām. Pārrobežu asociācijas variants ir iespēja, kas varētu būt solis ceļā uz savstarpējo apdrošināšanas sabiedrību konkrētu atzīšanu.
2.13.ES dalībvalstīs ir 3,8 miljoni bezpeļņas asociāciju, kas veido 2,9 % no ES IKP. Tiek lēsts, ka jaunie noteikumi ļaus aptuveni 310 000 bezpeļņas asociācijām, kas pašlaik saskaras ar šādiem šķēršļiem, darbojoties citā valstī, samazināt administratīvās izmaksas līdz 770 miljoniem euro gadā, iespējams, 15 gadu laikā sasniedzot 8,5 miljardus eiro. Turklāt, ja priekšlikumā konstatētie šķēršļi tiks novērsti, paredzams, ka aptuveni 185 000 citu bezpeļņas asociāciju varētu sākt pārrobežu darbību un 15 gadu laikā radīt pievienoto vērtību līdz pat 4,2 miljardiem eiro.
2.14.Eiropas Savienībā bezpeļņas asociācijām piemēro 24 dažādus regulatīvos režīmus, kurus daudzos gadījumos papildina reģionālie noteikumi. Šī juridiskā sadrumstalotība rada šķēršļus pārrobežu pilsoniskajai līdzdalībai un galu galā ierobežo pilsonisko telpu. Patlaban, ja bezpeļņas asociācijas iesaistās darbībās kādā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tās ir iedibinātas, minēto asociāciju tiesībsubjektība, tiesībspēja un rīcībspēja netiek atzīta vienādi, un bieži vien tām ir jāreģistrējas otrreiz vai pat jāveido jauna juridiska persona šajā dalībvalstī.
2.15.Dažas asociācijas veido valstu un ES organizāciju tīkli, un bieži vien tajās ir locekļi un tās darbojas paplašinātā Eiropā, kas sniedzas pāri Eiropas Savienības robežām. Lai šīs organizācijas varētu saņemt ECBA sertifikātu, direktīvas priekšlikuma 7. pantā noteiktais ierobežojums ir jāpārskata tiktāl, ciktāl tajā paredzēts, ka ECBA izpildinstitūcijā var būt tikai fiziskas personas, kas ir Eiropas Savienības pilsoņi. Šis ierobežojums šķiet pārmērīgs. EESK uzskata, ka paplašināšana uz Eiropas Ekonomikas zonu ir nepieciešama, lai sasniegtu mērķi par dalību vienotajā tirgū saskaņā ar LESD 114. pantu.
2.16.Svarīgi ir arī nodrošināt elastību balsstiesību piešķiršanā saskaņā ar demokrātijas principu, lai ņemtu vērā ES līmenī strādājošo asociāciju dalības veidu daudzveidību, jo pašreizējais 8. panta formulējums, kas paredz vienu balsi katram ECBA loceklim, šķiet pārāk ierobežojošs.
3.ECBA loma
3.1.Ar Komisijas priekšlikumu dalībvalstu tiesību sistēmās tiek ieviesta papildu juridiskā forma – Eiropas Pārrobežu asociācija (ECBA); šo sistēmu lielās atšķirības ir plaši ņemtas vērā priekšlikumam pievienotajā dokumentācijā, kā arī ierosinātās direktīvas tekstā. ECBA kvalifikācija ir īpaši izstrādāta pārrobežu mērķiem un samazinās juridisko un administratīvo slogu saistībā ar tādu bezpeļņas asociāciju atzīšanu un izveidi, kuras darbojas citā dalībvalstī.
3.2.Līdztekus papildu juridiskās formas izveidei pārrobežu asociācijām būtu jāapsver atbilstīgs instruments fondiem. Jau 2012. gadā ES Fondu statūtu pieņemšana bija neveiksmīga; tagad, pateicoties impulsam, ko dod Sociālās ekonomikas rīcības plāns un ieteikums, varētu būt pienācis īstais brīdis uzsākt citu iniciatīvu šajā jomā.
3.3.EESK atzīst, ka svarīgi ir atcelt visus nepamatotus ierobežojumus attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu brīvu apriti, preču brīvu apriti un kapitāla brīvu apriti, kas joprojām ir spēkā dažu dalībvalstu tiesību aktos. Šajā sakarā Komiteja uzskata: ir īpaši lietderīgi, ka direktīvas priekšlikuma 12. pantā ir paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina, ka ECBA jāreģistrējas tikai vienreiz.
3.4.Bezpeļņas asociācijām, kuras vēlas veikt saimniecisko darbību citā dalībvalstī, ir pienākums veidot un reģistrēt pavisam jaunu bezpeļņas asociāciju attiecīgajā dalībvalstī, un tas rada tām papildu administratīvās izmaksas un formalitātes.
3.5.Tas ietekmē arī kapitāla novirzīšanu starp bezpeļņas asociācijām, kavējot netraucētu kapitāla plūsmu un mazinot bezpeļņas asociāciju spēju veikt darbības citā dalībvalstī. Noteikumi atšķiras arī attiecībā uz piekļuvi kapitālam, un pastāv grūtības saistībā ar piekļuvi finanšu aizdevumiem, kredītiem un garantijām kredītiestādēs.
3.6.EESK uzskata, ka, izveidojot jaunu bezpeļņas asociāciju juridisko formu, ko atzīst visas dalībvalstis, varēs vēl vairāk atraisīt jebkāda lieluma pilsoniskās sabiedrības organizāciju potenciālu un atbalstīt to būtisko ieguldījumu mūsu sabiedrībā. Tas var būt svarīgs instruments, kas spēj mobilizēt iedzīvotāju kolektīvo iesaisti, it īpaši ar asociāciju un fondu starpniecību, lai veiktu vairāk sabiedriskā labuma darbību un sadarbotos visās dažādajās sabiedrības jomās. Turklāt pārrobežu reģionu asociācijas varēs turpināt sadarboties un tādējādi veidot arvien dziļāku Eiropas gara un pilsonības izjūtu šajās unikālajās jomās. Šī iniciatīva veicinās vispārējas nozīmes bezpeļņas asociāciju lomas atzīšanu Eiropā un var kalpot par atskaites punktu turpmākām iniciatīvām, kurās būs iesaistītas cita veida struktūras, piemēram, fondi.
3.7.Īpaši noderīgs un atzinīgi vērtējams ir fakts, ka direktīvas priekšlikumā ir paredzēts, ka ECBA iegūst tiesībsubjektību un tiesībspēju un rīcībspēju līdz ar ECBA reģistrēšanu kādā dalībvalstī. Tiklīdz Eiropas pārrobežu asociācija būs izveidota kādā dalībvalstī, tā tiks automātiski atzīta un varēs veikt darbības, tostarp saimnieciskās darbības, visās dalībvalstīs, un tas ļaus ECBA pilnībā atraisīt savu sociālo un ekonomisko potenciālu Eiropas Savienībā.
3.8.ECBA līdzāspastāvēs citām nacionālajām asociācijām dalībvalstu līmenī. Attiecībā uz jautājumiem, kas nav ietverti direktīvas priekšlikumā, piemēram, nodokļu režīms, dalībvalstis pret ECBA izturas kā pret analogām valsts bezpeļņas asociācijām, ievērojot katras dalībvalsts tradīcijas šajā jomā un bez jebkādām sekām esošajām asociācijām.
3.9.Jaunie noteikumi ļaus, izmantojot ECBA sertifikātu, ātri atzīt šo jauno juridisko formu visā Eiropas Savienībā pēc ECBA reģistrēšanas kādā dalībvalstī; tie arī paredz saskaņotus noteikumus par juridiskās adreses pārcelšanu, tādējādi ļaujot ECBA pilnībā izmantot visas priekšrocības, ko sniedz brīvība veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvība, kā arī preču un kapitāla brīva aprite Eiropas Savienībā.
3.10.ECBA pilnībā izmantos iekšējā tirgus priekšrocības neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tā ir reģistrēta, gūstot labumu no brīvas un nediskriminējošas piekļuves publiskajam finansējumam katrā dalībvalstī, kurā tā darbojas.
3.11.EESK uzskata, ka ir jāpalielina tādu datu pieejamība, kas attiecas uz struktūrām, kas atbilst ECBA statusam, lai uzlabotu informāciju un zināšanas par bezpeļņas organizāciju daudzajām asociatīvajām formām, un mudina izveidot piemērotus un salīdzināmus statistikas reģistrus un sistēmas. Peļņas gūšanas asociāciju reģistriem un klasifikācijas sistēmām ir jābūt vērstām uz to, lai izvairītos no ECBA piešķirto priekšrocību ļaunprātīgas izmantošanas, bet tos nevar izmantot, lai noteiktu ierobežojumus, kā skaidri noteikts direktīvas priekšlikuma 15. pantā.
3.12.Kopā ar direktīvas priekšlikumu Komisija pieņēma arī tehniska rakstura regulu, ar ko groza Iekšējā tirgus informācijas sistēmas un Vienotās digitālās vārtejas regulu, ar mērķi nodrošināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un veiktu digitālās darbības, izmantojot vienoto digitālo vārteju, un tādējādi ļaut sabiedrībai piekļūt tiešsaistē pieejamai informācijai, kas saistīta ar ECBA.
3.13.EESK ir atzinīgi novērtējusi vienotas digitālās vārtejas izveidi un pārvaldību, lai iedzīvotājiem, uzņēmumiem un juridiskām personām, kas nav uzņēmumi, nodrošinātu vieglu piekļuvi kvalitatīvai informācijai, efektīvām procedūrām un lietderīgiem palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem attiecībā uz ES un valstu noteikumiem, kas piemērojami iedzīvotājiem, uzņēmumiem un juridiskām personām.
Briselē, 2023. gada 20. decembrī
Sandra Parthie
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētās nodaļas priekšsēdētāja
_____________