INT/1044
Sociālā ekonomika / nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana
ATZINUMS
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana, izmantojot sociālās ekonomikas un sociāli ekonomiskās inovācijas spēku
(izpētes atzinums)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kontaktinformācija
|
int@eesc.europa.eu
|
|
Administratore
|
Annalisa TESSAROLO
|
|
Dokumenta datums
|
04/01/2023
|
Ziņotājs: Alain COHEUR
Līdzziņotājs: Ferre WYCKMANS
|
Apspriešanās
|
Padomes prezidentvalsts, 10/07/2023
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
20/12/2023
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
52/0/0
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā ir jāņem vērā daudzās dimensijas, kādas ir jēdzienam “nabadzība”, kas negatīvi ietekmē piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei, mājoklim, pārtikai, mobilitātei, digitālajiem rīkiem, enerģijai, kultūrai utt. Lai nodrošinātu sociālo iekļaušanu, ir jāpiemēro transversāla pieeja nabadzībai. Lai gan visi ekonomikas dalībnieki ir iesaistīti cīņā pret nabadzību, valsts ziņā ir īstenot savu pilnīgu atbildību šajā jomā. Pateicoties daudzveidīgajām darbībām un sociālajam mērķim, sociālā ekonomika organiski un transversāli veicina nabadzības apkarošanu.
1.2.Lai pilnībā izmantotu sociālās ekonomikas saimniecisko, rūpniecisko un sabiedrisko potenciālu un veicinātu vispārēju sociālo iekļaušanu, EESK aicina Eiropas Komisiju (EK) turpināt īstenot sociālās ekonomikas rīcības plānu un 2025. gadā to izvērtēt, lai pilnveidotu jauno rīcības plānu, nodrošināt aktīvu atbalstu dalībvalstīm ieteikuma īstenošanā un nākamajā EK darba programmā iekļaut sociālo ekonomiku un sociālās inovācijas politiku.
1.3.EESK iesaka piemērot spēcīgu teritoriālo pieeju, kurā būtu paredzēta reģionu, pašvaldību un dažādu ieinteresēto personu iesaistīšana sociālās ekonomikas izvēršanas politikā. Ar pārvaldes iestāžu doto stimulu ir iespējams veicināt vietējo attīstību, ražošanas rīku pārvietošanu, nepārvietojamu darbvietu radīšanu, veidot ekonomikas dalībnieku sadarbību (rīku kopīgošana, paraugprakses apmaiņa) un izveidot stimulējošu ekosistēmu, kurā iesaistīti apvienību dalībnieki, kooperatīvi, savstarpējas apdrošināšanas tipa uzņēmumi, tradicionālie uzņēmumi, banku nozares investori, pilsoniskā sabiedrība, sociālie partneri, akadēmiskās aprindas utt.
1.4.EESK prasa Eiropas Komisijai rūpēties, lai sociālās inovācijas iniciatīvās tiktu piemērota transversāla pieeja un iesaistītas dažādas ieinteresētās personas no tradicionālajiem uzņēmumiem un sociālās ekonomikas, šādā pieejā aptverot vidiskās un sociālās perspektīvas.
1.5EESK aicina Eiropas Komisiju iekļaut sociālo ekonomiku un sociālo inovāciju iniciatīvās, ko tā īstenos saistībā ar sava prognozēšanas ziņojuma darbības virzienu izstrādi, lai prioritārā kārtā palielinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū. Šīs līdzdalības palielināšana joprojām ir izaicinājums citām mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām: cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem un citām nepietiekami pārstāvētām vai atstumtām grupām, kuras nemācās, nestrādā un neapgūst arodu vai dzīvo galējā nabadzībā.
1.6Vērienīgas sociālās ekonomikas attīstīšanas stratēģijas īstenošana nozīmē iespēju radīt daudzveidīgas darbvietas un līdz ar to apkarot nabadzību, izstrādājot sociālprofesionālas integrācijas vai nodarbinātības shēmas, atbalstot projektu virzītājus mikrouzņēmumu, kooperatīvu, apvienību vai sociālo uzņēmumu izveidei utt.
1.7Šai ilgtermiņa un kopīgi izstrādātajai stratēģijai jābūt ar juridisko pamatu, nodokļu sistēmu, kas pielāgota sociālās ekonomikas uzņēmējdarbības modelim, īpašām administratīvajām struktūrām un par sociālās ekonomikas jautājumiem apmācītiem ierēdņiem, kā arī konkrētiem instrumentiem.
2.Vispārīgas piezīmes
2.1.Vispārīga informācija
2.1.1.Pēc ES Padomes prezidentvalsts Beļģijas pieprasījuma EESK ir sagatavojusi šo atzinumu par nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu, izpētot priekšrocības, ko šajā ziņā sniedz sociālā ekonomika un sociāli ekonomiskās inovācijas.
2.1.2.Šis atzinuma pieprasījums ir saņemts laikā, kad sabiedrība saskaras ar sarežģītām problēmām, kuras var atrisināt tikai tad, ja tiek mobilizēti visi attiecīgie resursi sabiedrībā, kurā sociālajai ekonomikai un pilsoniskajai sabiedrībai ir izšķiroša nozīme, jo tās sekmē sociālo inovāciju.
2.1.3.Nabadzības apkarošana attiecas uz visiem mūsu sabiedrības dalībniekiem; pat ja sociālās ekonomikas organizāciju darbība neaprobežojas tikai ar sociāliem pasākumiem, daudzas no tām sniedz pamatpakalpojumus, kas saistīti ar ārkārtējām (arvien biežāk sastopamām) situācijām, piemēram, bezpajumtniecību (nodrošinot izmitināšanu un pirmās nepieciešamības pakalpojumus), galēju nabadzību (nodrošinot pārtikas palīdzību). Tās arī nodrošina darba iespējas tiem, kuri ir attālināti no darba tirgus, tādējādi veicinot iekļaušanu un atbalstot politiku, kas risina nabadzības strukturālos cēloņus.
2.1.4.Kopš 2014. gada Eurostat dati rāda, ka samazinās to cilvēku skaits, kuri saskaras ar vismaz vienu no šādiem trim nabadzības un sociālās atstumtības riskiem: nabadzības risks, smagas materiālas un sociālas nenodrošinātības risks un/vai dzīve mājsaimniecībā ar ļoti zemu darba intensitāti. Tomēr jākonstatē, ka Eiropas Savienībā 2022. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 95,3 miljoni cilvēku (22 % iedzīvotāju jeb katrs piektais cilvēks); pārticīgajā Eiropā šis līmenis ir nepamatoti augsts.
2.1.5.EESK atgādina, ka 2021. gada martā Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā EK izvirzīja vispārēju mērķi līdz 2030. gadam vismaz par 15 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuri dzīvo nabadzībā.
2.1.6.Nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā ir jāņem vērā nabadzības jēdziena daudzās dimensijas. Tas neaprobežojas tikai ar vienu kritēriju, attiecas uz dažādiem aspektiem un ietekmē piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei, mājoklim, pārtikai, mobilitātei, digitālajiem rīkiem, enerģijai, kultūrai utt. Lai nodrošinātu vispārēju sociālo iekļaušanu, ir vajadzīga transversāla pieeja nabadzībai.
2.1.7.Dažādu nabadzības veidu kumulatīvo ietekmi papildina neaizsargātības līmeņa atšķirības starp atsevišķām iedzīvotāju grupām. Eurostat 2023. gada jūnija dati liecina, ka sievietes, gados jauni pieaugušie, cilvēki ar zemu izglītības līmeni, bezdarbnieki un nabadzīgi strādājošie vidēji ir vairāk pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Nabadzība īpaši skar arī pirmsskolas vecuma bērnus, viena vecāka ģimenes, personas, kas saskaras ar diskrimināciju (invaliditāte, rasisms, karš), kā arī vecus cilvēkus
2.1.8.Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas rīcības plānā Eiropas Komisija 2021. gada martā noteica, ka sociālā ekonomika ir viena no darbvietu radīšanas iespējām, un uzsvēra, ka daudzās nozarēs lielākās sabiedrības problēmas bieži vien var risināt ar sociālās inovācijas palīdzību. Eiropas Komisija uzskata, ka sociālajai ekonomikai ir ievērojams neizmantots ekonomiskais potenciāls un īpaša nozīme, jo tā rada divkāršu – sociālo un ekonomisko – vērtību.
2.1.9.Nozīmīgs solis cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību ir arī 2023. gada 5. septembra priekšlikums direktīvai, kuras mērķis ir veicināt bezpeļņas apvienību pārrobežu darbību, jo šīs struktūras bieži vien darbojas šajās jomās. Šī direktīva dos iespēju veicināt apvienības, palīdzēt tām pilnībā izmantot iekšējā tirgus tiesības, stiprināt integrāciju un atvieglot Eiropas pilsoņu pamatbrīvību faktisku īstenošanu.
2.2.Sociālā ekonomika un tās sabiedriskās vērtības
2.2.1.Līdzdalības un demokrātiskas pārvaldības vērtības sociālās ekonomikas organizācijās palīdz arī nodrošināt iespējas tiem, kuri tur atrod darbu. Šāda aktīva līdzdalība var arī mudināt viņus vairāk iesaistīties savās kopienās, veicināt viņu sociālo iekļaušanu un tādējādi dot viņiem iespēju pilnībā īstenot savu pilsoņu lomu, kā arī veicināt iedzīvotāju labbūtību. Rīkojoties preventīvi un savlaicīgi, sociālā ekonomika var novērst dažu iedzīvotāju grupu nonākšanu nabadzībā.
2.3.Starptautiskais impulss
2.3.1.Nesenais Padomes Ieteikums ir vēl viens svarīgs solis sociālās ekonomikas starptautiskajā dinamikā, kas vērojama kopš sociālās ekonomikas rīcības plāna uzsākšanas. Par to liecina Starptautiskās Darba organizācijas rezolūcija par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un sociālo un solidaritātes ekonomiku (2022. gada jūnijs), ESAO ieteikums par sociālo un solidaritātes ekonomiku un sociālo inovāciju (2022. gada jūnijs) un ANO rezolūcija par sociālās un solidaritātes ekonomikas veicināšanu ilgtspējīgai attīstībai (2023. gada aprīlis).
2.3.2.Šajā sakarā ir ļoti svarīgi, lai ES par prioritāti izvirzītu pamatnosacījumu izstrādi ar mērķi veicināt sociālo ekonomiku 27 dalībvalstīs un to izvērstu visos tās transversālajos aspektos. Sociālajai ekonomikai ir izšķiroša nozīme piekļuvē nodarbinātībai, cita starpā attiecībā uz neaizsargātām grupām, kas ir attālinātas no darba tirgus, taču tā aptver arī plašu saimniecisko un rūpniecisko darbību klāstu (enerģija, pārtika, veselības aprūpe, izglītība, kultūra, ražošana, tālākpārdošana un atkalizmantošana utt.). Tādējādi sociālā ekonomika ir priekšplānā taisnīgas, ilgtspējīgas un iekļaujošas pārkārtošanās nodrošināšanai.
2.3.3.Šis transversālais aspekts ir atspoguļots arī ieteikuma sistēmiskajā un holistiskajā pieejā, sasaistot to ar dažādām svarīgām politikas jomām un stratēģiskām pamatnostādnēm, piemēram, zaļo kursu, Savienību, kurā valda līdztiesība, aprūpes stratēģiju, bērnu tiesībām, pastiprinātu Garantiju jauniešiem, pārkārtošanās ceļu “Tuvums un sociālā ekonomika” utt.
2.3.4.Lai pilnībā izmantotu sociālās ekonomikas saimniecisko, rūpniecisko un sabiedrisko potenciālu un veicinātu vispārēju sociālo iekļaušanu, EESK aicina EK turpināt īstenot sociālās ekonomikas rīcības plānu un 2025. gadā paredzēt tā izvērtēšanu, izstrādāt jaunu sociālās ekonomikas rīcības plānu un nodrošināt aktīvu atbalstu dalībvalstīm ieteikuma īstenošanā.
2.4.Sociālā ekonomika – sociālās inovācijas katalizators
2.4.1.Pašreizējos daudzo krīžu apstākļos sabiedrības problēmas var atrisināt tikai tad, ja tiek mobilizēti visi sabiedrības resursi, izmantojot daudzlīmeņu un starpnozaru pieeju. Šāda pieeja tiek uzskatīta par sociālo inovāciju, kas ieteikumā definēta kā “aktivitāte, kura ir sociāla gan attiecībā uz tās mērķi, gan tās līdzekļiem, un jo īpaši aktivitāte, kura ir saistīta ar tādu jaunu ideju izstrādi un īstenošanu attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, paņēmieniem un modeļiem, kas vienlaikus apmierina gan sociālās vajadzības, gan rada jaunas sociālās attiecības vai sadarbības izpausmes starp publiskām, pilsoniskās sabiedrības vai privātām organizācijām, tādējādi sniedzot labumu sabiedrībai un veicinot tās spēju rīkoties”. Ieteikumā ir precizēts, ka sociālā ekonomika bieži vien virza sociālo inovāciju.
2.4.2.Sociālās inovācijas pamatā ir profilakse un agrīna iejaukšanās, izmantojot ilgtermiņa pieeju, nevis koncentrēšanos uz īstermiņa ieguvumiem. Šo pieeju bieži dēvē par sociālajiem ieguldījumiem. Sociālie ieguldījumi ir cieši saistīti ar taisnīgu pārkārtošanos un ir saskaņoti ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Uzsveru liekot uz proaktīviem pasākumiem, tiek radīta noturīgāka sabiedrība, ilgtermiņā samazinātas sociālās izmaksas un vienlaikus veicināta ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Sociālā ekonomika var būt viens no galvenajiem pārkārtošanās virzītājspēkiem, jo tā piedāvā unikālu priekšrocību kopumu sociālajiem ieguldījumiem un stimulē inovāciju, kas ļauj risināt sociālās problēmas jomās, kurās citas nozares saskaras ar ierobežojumiem.
2.4.3.Sociālo inovāciju virza nepieciešamība reaģēt uz neatrisinātajām sociālajām vajadzībām, taču tā ir arī atbilde uz vajadzību risināt sabiedrības problēmas un panākt sociālas un ekonomiskas pārmaiņas. Sociālā inovācija ietver visas sabiedrības grupas, sociālo ekonomiku, pilsonisko sabiedrību un daudzus nevalstiskā sektora dalībniekus un visu pārvaldes līmeņu publiskās iestādes. EESK aicina Eiropas Komisiju rūpēties, lai sociālās inovācijas iniciatīvās tiktu piemērota transversāla pieeja un iesaistītas dažādas ieinteresētās personas no tradicionālajiem uzņēmumiem un sociālās ekonomikas, šādā pieejā aptverot vidiskās un sociālās perspektīvas.
2.4.4.EESK aicina EK un dalībvalstis nodrošināt, lai sociālās inovācijas atbalstam tiktu izmantoti tādi svarīgi instrumenti kā publiskais iepirkums, struktūrfondi un vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi.
3.Īpašas piezīmes
3.1.Vietējais un reģionālais līmenis
3.1.1.Nesenajā Padomes Ieteikumā dalībvalstīm ir minēta sociālās ekonomikas vēstnieku iecelšana vietējā vai reģionālā līmenī dalībvalstīs ar mērķi veicināt ekosistēmu, atvieglot piekļuvi ES vai valsts finansējumam vai sniegt vienādranga atbalstu. Tas nozīmē atdzīvināt kopienas un vietējo attīstību. Vietējie projekti pozitīvi ietekmē darbvietu radīšanu, atstumto personu reintegrāciju un pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Tādējādi tie var nabadzības ciklus pavērst pretējā virzienā. Atzinumā INT/1037 EESK uzsver vietējā līmeņa nozīmi.
3.1.2.Daudzas sociālās ekonomikas iniciatīvas ir dziļi iesakņojušās iespējami tuvāk attiecīgajai kopienai. Šāda iesakņošanās veicina īsas vērtības ķēdes, kas sekmē vietējo ražošanu un patēriņu un tādējādi veicina zaļo pārkārtošanos (īsā pārtikas ķēde, enerģijas ražošana). Tādēļ EESK iesaka piemērot spēcīgu teritoriālo pieeju, kurā būtu paredzēta reģionu, pašvaldību un dažādu ieinteresēto personu iesaistīšana sociālās ekonomikas izvēršanas politikā. Ar pārvaldes iestāžu doto stimulu ir iespējams veicināt vietējo attīstību, ražošanas rīku pārvietošanu, nepārvietojamu darbvietu radīšanu, veidot ekonomikas dalībnieku sadarbību (rīku kopīgošana, paraugprakses apmaiņa) un izveidot stimulējošu ekosistēmu, kurā iesaistīti apvienību dalībnieki, kooperatīvi, peļņas uzņēmumi, banku nozares investori, pilsoniskā sabiedrība, sociālie partneri, savstarpējas apdrošināšanas tipa uzņēmumi, akadēmiskās aprindas utt. Sociālās ekonomikas organizācijas stiprina labi funkcionējošu ekonomiku, kas papildina tradicionālo uzņēmumu darbību. Tās nekonkurē, bet gan papildinošā veidā palīdz nerentabliem tirgus segmentiem. Tās ļauj, piemēram, atbalstīt galējā nabadzībā nonākušus cilvēkus, kuri citādi netiktu ņemti vērā.
3.2.Sadarbības stratēģijas
3.2.1.Lai īstenotu šādu sociālās ekonomikas un sociālās inovācijas izvēršanas politiku un noteiktu stratēģiju, kuras pamatā ir prioritārie virzieni, ir jāraugās desmit gadu perspektīvā. Šai stratēģijai, kas jāveido kopā, jābūt balstītai uz:
·juridisko pamatu un nodokļu sistēmu, kas pielāgota uzņēmējdarbības modelim sociālās ekonomikas jomā,
·īpašu administrāciju un ierēdņiem, kas apmācīti par sociālo ekonomiku (tās īpašajām iezīmēm un vērtībām),
·rīkiem, kas paredzēti, lai uzņemtos iniciatīvu izveidot sociālās ekonomikas uzņēmumu:
oinkubatori,
opadomdevējas aģentūras,
ofinansiāls atbalsts,
oizglītība un apmācība, tostarp pārvaldība,
obudžeta līdzekļi ekosistēmas organizēšanai un pamanāmības nodrošināšanai,
ouzaicinājumi iesniegt projektus, sadarbības stipendijas utt.
3.2.2.Ņemot vērā sociālās ekonomikas transversālo raksturu, tā savā daudzveidībā ir jāatzīst par atsevišķu ekonomikas un uzņēmējdarbības modeli, kuru var piemērot daudzās nozarēs (iekļaušana, kopienā balstīti pakalpojumi, pārtika, īss aprites cikls, mājoklis, atkalizmantošana, enerģija, kultūra, mobilitāte, bankas, apdrošināšana, veselības aprūpe utt.), un tas nozīmē, ka par sociālo ekonomiku atbildīgajai administrācijai ir jāspēj strādāt ciešā sadarbībā ar citām administratīvām struktūrām, kas nodarbojas ar nozaru prasmēm, lai garantētu sociālajai ekonomikai vienlīdzīgus apstākļus salīdzinājumā ar citiem uzņēmējdarbības modeļiem. EESK iesaka:
-dažādos teritoriālajos līmeņos izveidot sociālās ekonomikas vadības struktūras;
-reģionālā līmenī izveidot koordinācijas komiteju, kurā apvienotas dažādas attiecīgās administrācijas un reģionālās ekosistēmas ieinteresētās personas;
-pilsētu līmenī domes deputāti varētu iesaistīties sociālās ekonomikas kolēģijā, lai veicinātu vietējo vēlēto pārstāvju iesaistīšanos. Šādas kolēģijas izveide varētu būt obligāta pilsētās, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, bet mazās pašvaldībās to varētu organizēt kā pašvaldību kopienu ar eventuālu reģionālo atbalstu;
-izstrādāt īpašas valsts programmas sociālās inovācijas jomā un veidot ciešāku saikni starp dažādām politikas jomām, lai veicinātu sociālo rezultātu kopīgu koncepciju un kopīgu rezultātu panākšanu.
3.2.3.Jaunākajā stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā, kas publicēts 2023. gada jūlijā
, EK norāda, ka ES būtu arī turpmāk jāmudina dalībvalstis ieviest iekļaujošus un kvalitatīvus sociālos pakalpojumus, kas stiprina cilvēku spēju sniegt ieguldījumu ekonomikā un sabiedrībā, vienlaikus īstenojot savu potenciālu un vēlmes. Lai to panāktu, ir jāatjaunina arī sociālās aizsardzības politika, izmantojot ilgtspējīgu pieeju, kurā paredzēti sociālie ieguldījumi visa mūža garumā, jāatbalsta dalība darba tirgū, kā arī iekļaušana, sociālās aizsardzības pielāgošana nestandarta nodarbinātības veidiem un arī aktīvas iekļaušanas pieeja darba tirgū.
3.2.4. EESK aicina EK sociālo ekonomiku iekļaut iniciatīvās, ko tā īstenos saistībā ar sava prognozēšanas ziņojuma darbības virzienu izstrādi, lai cita starpā plašāk iesaistītu darba tirgū visas iedzīvotāju grupas, to skaitā sievietes, cilvēkus ar invaliditāti, jauniešus un citas nepietiekami pārstāvētas vai atstumtas grupas, kuras nemācās, nestrādā un neapgūst arodu vai dzīvo galējā nabadzībā.
3.2.5.Vērienīgas sociālās ekonomikas izvēršanas stratēģijas īstenošana dod iespēju radīt daudzveidīgas darbvietas, izmantojot sociāli profesionālās integrācijas vai ar darbu saistītas apmācības shēmas, atbalstu tādu projektu virzītājiem, kuru mērķis ir izveidot mikrouzņēmumus, kooperatīvus, apvienības vai sociālos uzņēmumus u. c. Inovatīvi projekti, piemēram, “teritorijas, kurās nav ilgtermiņa bezdarbnieku”, kas tiek īstenoti vairākās dalībvalstīs (Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un Austrijā), ir vēl viens piemērs iniciatīvām, kas dod iespēju radīt pienācīgas kvalitātes darbvietas, kuras ir noderīgas teritorijām, kurām minētās iniciatīvas ir paredzētas. EESK mudina Eiropas Komisiju atbalstīt šādu iniciatīvu izstrādi un attīstību, cita starpā izmantojot paraugprakses apmaiņu un popularizēšanu, piemēram, ar jaunās platformas “sociālās ekonomikas portāls” starpniecību.
3.3.Noturība, finanses un izvērtēšanas rīki
3.3.1.Spēcīgas un vērienīgas sociālās ekonomikas izvēršanas stratēģijas pamatā ir finanšu resursu pieejamība. Savā ieteikumā ES atzīst, ka dalībvalstis, tostarp reģionālās un vietējās pašvaldības, varētu labāk izmantot dažādās ES finansējuma iespējas, t. sk. kohēzijas un noturības fonda līdzekļus, sociālās ekonomikas pasākumiem.
3.3.2.Šajā stratēģijā ir jāiekļauj izvērtēšanas un uzraudzības rīki, kas jau to izstrādes posmā ir pielāgoti sociālās ekonomikas specifikai, lai veicinātu elastīgumu, pielāgošanās spēju un noturību nolūkā pēc iespējas labāk reaģēt uz ieinteresēto personu vajadzībām. Ir atzīts, ka sociālās ekonomikas struktūrām piemīt noturības iezīmes. 2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā (“Iezīmējam kursu uz noturīgāku Eiropu”) EK konstatē, ka sadarbības un bezpeļņas organizācijas Covid-19 krīzes laikā ir nostiprinājušas savu sociālo un ekonomisko noturību. Šo organizāciju mērķis ir stiprināt labi funkcionējošu ekonomiku papildus tradicionālo uzņēmumu darbībai. Tās nav konkurentes, bet gan palīdz nerentabliem tirgus segmentiem. Tās, piemēram, palīdz galējā nabadzībā nonākušiem cilvēkiem, kuri citādi netiktu ņemti vērā.
Briselē, 2023. gada 20. decembrī
Sandra PARTHIE
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētās nodaļas priekšsēdētāja
_____________