|
ATZINUMS
|
|
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
|
|
Zvejniecība — NAFO
|
|
_____________
|
|
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2019/833, ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā
[COM(2023) 108 final – 2023/0056 (COD)]
|
|
Dosjē NAT/901
|
|
|
|
Galvenais ziņotājs: Stefano PALMIERI
|
|
Atzinuma pieprasījums
|
Padome, 10/03/2023
Eiropas Parlaments, 13/03/2023
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts un 304. pants
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
15/06/2023
|
|
Plenārsesija Nr.
|
579
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
151/0/1
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK atkārtoti pauž savu viedokli par iesniegto priekšlikumu regulai, kas jau izklāstīts Komitejas atzinumos 2018/05155
, 2020/02842
un 2022/01131
, kuru secinājumi un ieteikumi ir sīkāk izklāstīti turpmāk.
1.2.Komiteja uzskata, ka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) pieņemtie saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi ir jātransponē Savienības tiesībās, lai panāktu pasākumu vienotu un efektīvu īstenošanu Eiropas Savienībā.
1.3.Tomēr EESK uzskata, ka iesniegtajā priekšlikumā nav paredzēts efektīvs mehānisms NAFO pieņemto pasākumu transponēšanai un nav atrisināta problēma, ko rada nepieciešamība tos katru gadu atjaunināt.
1.4.Komiteja atbalsta efektīvāku un vienkāršāku mehānismu, un tādēļ ierosina pieņemt regulu, kas ietvertu vienu vienīgu pantu, kurā būtu noteikts, ka Eiropas Savienībai ir savai flotei obligāti jāpiemēro NAFO apstiprinātie pasākumi.
1.5.EESK norāda uz risku, ko varētu radīt deleģēto aktu sistēmas ieviešana, jo tā Komisijai dotu iespēju pieņemt tiesību aktus bez pienākuma ievērot parastās procedūras.
2.Tiesību akta priekšlikuma kopsavilkums
2.1.Iesniegtā priekšlikuma galvenais mērķis ir Savienības tiesībās iekļaut saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, ko Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) pieņēmusi gadskārtējā sanāksmē 2022. gada septembrī.
2.2.Priekšlikumā ietverti grozījumi, kuri attiecas uz jauniem karoga dalībvalstu pienākumiem, kas saistīti ar pētniecības plānu iesniegšanu un prasībām, kādas izvirzāmas kuģiem, kuri piedalās pētnieciskās darbībās; noteikumi par zvejas rīka izmēģinājuma vilkšanu pēc pirmreizējas ieiešanas kādā rajonā zvejas reisa ietvaros; korekcijas, kuras attiecas uz sarkanasaru zvejošanas aizliegumu 3M rajonā; aizliegums izkraut, citā kuģī pārkraut un uz kuģa paturēt Grenlandes haizivi; ar to savā sarakstā pārņemti citu reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju NNN zvejas kuģu sarakstos minētie nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas kuģi.
2.3.Bez tam attiecībā uz dalībvalstu pienākumiem, kas saistīti ar pētniecības plānu iesniegšanu un prasībām, kādas izvirzāmas kuģiem, kuri piedalās pētnieciskās darbībās, priekšlikums deleģē Komisijai pilnvaras grozīt Regulu (ES) 2019/833. Tas tiktu darīts gadījumā, ja minētos pasākumus vēlāk grozītu NAFO.
3.Vispārīgas piezīmes
3.1.EESK uzskata, ka pēdējā gadskārtējā NAFO sanāksmē apstiprinātie saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi ir jātransponē Savienības tiesību aktos, lai panāktu pasākumu saskaņotu īstenošanu visā Eiropas Savienībā.
3.2.Tomēr Komiteja uzskata, ka šajā transponēšanas procedūrā joprojām nav paredzēts ātrs mehānisms, kaut gan šie pasākumi var mainīties katru gadu un ES birokrātiskās procedūras ir ļoti lēns, un tāpēc rastos NAFO pieņemto noteikumu un ES tiesību aktu pastāvīga neatbilstība.
3.3.EESK atkārtoti norāda, ka ir vajadzīga dinamiskāka procedūra, kā ierosināts Komitejas 2019. gada, 2020. gada un 2021. gada atzinumos un kuru atbalstījušas dalībvalstu iestādes un attiecīgās nozares. Tā būtu vienkārša regula ar vienu vienīgu pantu, kurā atzītas Eiropas Savienības saistības obligāti piemērot savai flotei pasākumus, ko katru gadu apstiprina NAFO. Šīs vienkāršās regulas saistībā varētu tikt ieviesta klauzula, kurā būtu noteikts, ka tie NAFO pieņemtie pasākumi, kas neatbildīs ES tiesību aktiem, netiks piemēroti, kamēr likumdevēji nebūs vienojušies par šo jautājumu.
3.4.Komiteja vēlreiz brīdina, ka šīs regulas saglabāšana var radīt konfliktējošus noteikumus vai vismaz juridiskās nenoteiktības periodus gan iestādēm, gan uzņēmumiem, jo tie nezinās, vai tiem jāievēro iepriekšējie un vēl joprojām spēkā esošie ES noteikumi vai jaunie noteikumi. Tas arī rada traucējumus to pasākumu piemērošanā, kas pieņemti attiecībā uz trešo valstu flotēm.
3.5.EESK uzskata, ka vienīgais, kas atvieglos deleģēto aktu sistēmas ieviešanu, ir tas, ka Komisija varēs paredzēt noteikumus bez pienākuma ievērot parastās procedūras.
4.Īpašas piezīmes
4.1.EESK atzīst, ka pētniecības kuģiem ir būtiska loma jūras vides stāvokļa uzraudzībā un vērtēšanā, it īpaši saistībā ar zvejniecību. Precīza ekoloģisko kopienu raksturošana no biodaudzveidības un pārtikas tīkla viedokļa ir svarīga to saglabāšanai. Vietējās bagātības var liecināt par statistiski nozīmīgām, sezonāli noteiktām zivju nozvejas pārmaiņām, kas var neatspoguļot bioloģiskās daudzveidības un funkcionālās barošanās īpašības
.
4.2.Nesen zinātnieki jūras ekosistēmu stāvokļa uzraudzībā un vērtēšanā ieviesa inovatīvu pieeju, kas ietver visaptverošu vides DNS analizēšanu un modelēšanu. Ar šo pieeju tiek ieviesti jauni paņēmieni un koncepcijas, kas var veicināt efektīvu vadību un pārvaldību zvejniecības jomā
. EESK atzīst, ka vides DNS sniedz papildu datus, kas nodrošina lietderīgu informāciju par barības tīkla un jūras ekosistēmas stāvokli. Tā kā daži pētniecības kuģi novērošanas kampaņu laikā apkopo vides DNS, EESK aicina ņemt vērā vides DNS vākšanu un glabāšanu, jo tā sniedz vērtīgus datus, kas būtu jāietver informācijā par nozveju.
4.3.Lielākā daļa valstu ievēro pīlārus, kas ir paredzēti Nagojas protokolā, kurš stājās spēkā 2014. gada 12. oktobrī un kurš pamatojas uz Konvenciju par bioloģisko daudzveidību. Atbilstoši šim protokolam pētniecības un attīstības darbība ir jāīsteno saskaņā ar visiem piemērojamiem noteikumiem par piekļuvi un ieguvumu sadali un tai ir jābūt izsekojamai. Paredzētajos gadījumos pirms jebkuras tādas pētniecības programmas īstenošanas, kuras saistībā ir nepieciešams izmantot un pārsūtīt ģenētiskos resursus, neraugoties uz piegādātāju valsti, kompetentajām iestādēm ir jāveic visas noteiktās piekļuves un ieguvumu sadalījuma procedūras. Lielākā daļa valstu ir parakstījušas Nagojas protokolu, un tas ir jāratificē vairs tikai dažām no tām
.
4.4.Priekšlikums ietver prasību, kas liek pētniecības kuģu operatoriem pēc pieprasījuma sniegt noteiktus datus, taču šī prasība varētu būt neatbilstīga tajos gadījumos, kad ārēji faktori (piemēram, laikapstākļi, specifiska satelītu informācija par barības vielu sadalījumu) liktu veikt straujas novērošanas kampaņu izmaiņas. Dažas prasības, piemēram, nepieciešamība uz kuģa atrasties novērotājam ar pietiekami lielām ekspertzināšanām un pienākums piezvejas gadījumā kuģiem mainīt pozīciju arī var vājināt procesa spēju efektīvi veicināt veselīgu un produktīvu jūras ekosistēmu saglabāšanu un pārvaldību, it īpaši tajos gadījumos, kad savāktā informācija nav paziņota plašākai kopienai.
4.5.Ņemot vērā grūtības, kuras rada darbības procesa pielāgošana tiesību aktu prasībām un otrādi, EESK atzinīgi vērtē pragmatiskāku pieeju, kuras pamatā ir pārredzama informācijas aprite. Šajā kontekstā EESK ierosina noteikt, ka ex post jāpublicē to ekspertu dzīves gājuma apraksts, kuri ir identificēti kā kompetentie novērotāji, kā arī īss ziņojums par piezvejas gadījumā veiktās pozīcijas maiņas pamatojumu un detaļām. Publiska šīs informācijas pieejamība veicinātu dalīšanos ar paraugpraksi un uzlabotu iesaistīto ieinteresēto personu reputāciju.
Briselē, 2023. gada 15. jūnijā
Oliver RÖPKE
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs
________________