SOC/759
Sadarbība jaunatnes jomā
ATZINUMS
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Sadarbība jaunatnes jomā
(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Spānijas pieprasījuma)
|
Kontaktinformācija
|
soc@eesc.europa.eu
|
|
Administratore
|
Sabrina BORG
|
|
Dokumenta datums
|
05/06/2023
|
Ziņotāja: Nicoletta MERLO
|
Padomes prezidentvalsts Spānijas pieprasījums
|
2022. gada 8. decembra vēstule
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants.
Izpētes atzinums
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
31/05/2023
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
50/1/8
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK uzsver: lai nodrošinātu, ka ES jaunatnes stratēģijas īstenošana ir sekmīga un nodrošina satvaru un pamatu jaunatnes programmu veicināšanai visās dalībvalstīs, ir svarīgi iegūt precīzus un atjauninātus datus. Tas ļaus uzraudzīt un novērtēt tādu krīžu kā Covid-19 asimetrisko ietekmi un politikas ietekmi uz jaunatni un definēt labu praksi, kas tieši un ekskluzīvi ir vērsta uz jauniešiem vai kas viņus būtiski ietekmē.
1.2.EESK atzinīgi vērtē pastāvīgos uzlabojumus ES jaunatnes dialogā un uzskata, ka ir būtiski stiprināt šo dialogu un visā politikas veidošanas procesā jēgpilni iesaistīt struktūras, kas pārstāv jauniešus, atzīstot to lomu un pienācīgi ņemot vērā jaunos veidus, kādos jaunieši šodien iesaistās, apspriežas un mobilizējas, bieži vien izmantojot tehnoloģijas un sociālos medijus.
1.3.Lai palielinātu jauniešu līdzdalību politikā, EESK vēlas kopā ar nākamo prezidentvalstu trijotni (Spāniju, Beļģiju, Ungāriju) izstrādāt stratēģijas, lai aktivizētu pirmreizējos vēlētājus un uzlabotu jauniešu kā vēlētāju aktivitāti un piedalīšanos kā kandidātiem vēlēšanās visā Eiropā.
1.4.EESK ir apņēmusies sekmēt sociālo dialogu saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu par sociālā dialoga stiprināšanu Eiropas Savienībā. Lielāks atbalsts būtu jāpiešķir sociālo partneru, it īpaši jauno dalībnieku, spēju veidošanai saistībā ar sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanas sarunām.
1.5.EESK uzskata, ka ir būtiski, lai par visiem dalībvalstu tiesību aktiem, juridiski saistošiem aktiem, rīcībpolitikām, stratēģijām, programmām, pasākumiem un publiskajiem ieguldījumiem notiktu apspriešanās Jauniešu testa ietvaros, tiktu veikts ietekmes novērtējums, politikas plānošana un iesniegti priekšlikumi ietekmes mazināšanas pasākumiem, kas vērsti uz jauniešu tiesību pārkāpumu un diskriminācijas novēršanu.
1.6.Lai likvidētu ekonomiskos šķēršļus, Eiropas Savienībai un dalībvalstīm par prioritāti būtu jāizvirza gan jauniešu integrācija darba tirgū ar kvalitatīvu darbvietu palīdzību, gan jāuzlabo spēja sasniegt jauniešus, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.
1.7.Atsaucoties uz Eiropas Prasmju gadu, EESK uzsver mūžizglītības nozīmīgumu un transversālo prasmju nepieciešamību. Jauniešiem ir jāapgūst finanšpratība, zināšanas par darba ņēmēju tiesībām un uzņēmējdarbības prasmes. Lielāka uzmanība jāpievērš digitālo un STEM prasmju veicināšanai, it īpaši meiteņu vidū.
1.8.EESK uzsver: lai veicinātu garīgo veselību un apkarotu vardarbību un iebiedēšanu, ir svarīgi nodrošināt, lai pusaudži iegūtu sociālemocionālās prasmes, un sniegt bezmaksas psiholoģisko un sociālo atbalstu skolās un citās lielās grupās.
1.9.EESK uzskata: lai uzlabotu psiholoģisko un fizisko veselību, ir svarīgi, lai visiem jauniešiem būtu iespēja nodarboties ar sportu un iesaistīties sabiedrības dzīvē un kultūras pasākumos.
1.10.EESK uzskata, ka ir būtiski palīdzēt jauniešiem segt mājokļa izmaksas un veicināt publisko mājokļu politiku, lai garantētu piekļuvi pienācīgam mājoklim, mudinot viņus dzīvot patstāvīgi un atbalstot viņus savas ģimenes dzīves plānošanā. Dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvas īstenošanā, it īpaši attiecībā uz agrīnās bērnu aprūpes un jaunām ģimenēm svarīgu pakalpojumu pieejamību un piekļūstamību.
1.11.EESK aicina jēgpilnāk iesaistīt jauniešus klimatrīcības un vides jautājumu risināšanā un uzsver, ka ir svarīgi attīstīt prasmes šajās jomās.
1.12.EESK aicina ES un tās dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā saistību starp klimata jautājumiem un jauniešu garīgo veselību, kā arī palielināt pētniecību un valdību spēju reaģēt klimatrīcības jomā.
1.13.Pievēršoties iepriekš minētajiem tematiem, ir svarīgi apzināt marginalizētos jauniešus un izmantot intersekcionālu pieeju, ņemot vērā ar dzimumu, etnisko piederību, invaliditāti utt. saistītos aspektus.
2.Ievads
2.1.Kopš 2002. gada ES īsteno īpašu sadarbību jaunatnes politikas jomā, pamatojoties uz aktīvas līdzdalības un vienlīdzīgu iespēju pieejamības principiem.
2018. gada decembrī Eiropas Savienības Padome pieņēma Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam. Tā nodrošina strukturētu regulējumu attiecībā uz mērķiem, principiem, prioritātēm un pasākumiem, kas saistīti ar sadarbību jaunatnes politikas jomā visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, pienācīgi ņemot vērā to attiecīgās kompetences un subsidiaritātes principu. Stratēģijas un tās 11 jaunatnes mērķu īstenošanu sekmē regulārais ES jaunatnes dialogs. Tas ir mehānisms dialogam starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem gan valstu, gan ES līmenī. Ir jāstiprina šis process un jāīsteno ES jaunatnes dialoga ieteikumi pat valstu līmenī.
2.2.Tāpēc prezidentvalsts Spānija ir lūgusi EESK sagatavot izpētes atzinumu, kurā norādītas galvenās problēmas, jautājumi un grūtības, ar ko saskaras jaunie eiropieši, galveno uzmanību pievēršot tam, kas viņiem traucē dzīvot pilnvērtīgu un iekļaujošu dzīvi, neierobežoti izmantojot savas pamattiesības un vienlīdzīgas iespējas un bez jebkādas negatīvas ietekmes.
2.3.EESK uzskata, ka pašreizējā un turpmākajā ES jaunatnes programmā būtu jāpievēršas galvenajām problēmām, jautājumiem un šķēršļiem, ar ko saskaras Eiropas jaunieši (apzināti ES jaunatnes dialogā un Eirobarometrā). Tajā būtu arī jānosaka, kā ES var palīdzēt jauniešiem tos pārvarēt. Eiropas Savienībai būtu jāmudina dalībvalstis pastiprināt pasākumus, kas tieši izstrādāti, lai mazinātu starppaaudžu netaisnīgumu un veicinātu starppaaudžu taisnīgumu, izmantojot stingrus koordinācijas un pārraudzības mehānismus, lai nodrošinātu politikas saskaņotību. Dalībvalstīm ir jāpastiprina arī starpnozaru pasākumi, kas pozitīvi ietekmē jauniešus, potenciāli ietekmējot galvenokārt gados jaunus atbalsta saņēmējus
un mazinot paaudžu plaisu.
2.4.Vēl viens aspekts, ko EESK uzskata par būtisku, ir datu ieguve — kvalitatīvu, Eiropas un valstu līmenī pieejamu un izmērāmu sadalītu datu iegūšana par jauniešiem ir priekšnosacījums, lai analizētu pašreizējo situāciju no dažādām perspektīvām, novērtētu veicamos pasākumus un pārbaudītu to ietekmi.
3.Vispārīgas piezīmes
3.1. ES jaunatnes dialoga un jauniešu līdzdalības uzlabošana
3.1.1.Jauniešiem ir tiesības piedalīties jaunatnes politikas veidošanā un — plašākā nozīmē — visu rīcībpolitiku veidošanā. EESK atzinīgi vērtē pastāvīgos uzlabojumus ES jaunatnes dialogā un uzskata, ka ir būtiski to stiprināt un iesaistīt struktūras, kas jēgpilni pārstāv jauniešus visā politikas veidošanas procesā, sākot no politikas noteikšanas līdz īstenošanai, novērtēšanai un turpmākajiem pasākumiem. Tikpat būtiski ir nodrošināt marginalizētu jauniešu grupu iekļaušanu un izmantot intersekcionālu pieeju. Tas nodrošinās reālu un efektīvu sadarbību visos līmeņos starp jauniešiem un publiskā sektora iestādēm.
3.1.2.EESK uzskata, ka Eiropas, valstu un vietējām iestādēm ir obligāti jāatzīst visu veidu jaunatnes organizāciju nozīme un loma. Ļoti svarīgi ir arī pienācīgi ņemt vērā jaunos, bieži vien neformālos veidus, kādos jaunieši šodien iesaistās, apspriežas un mobilizējas, bieži izmantojot tehnoloģijas un sociālos medijus.
3.1.3.EESK uzskata: lai nodrošinātu jaunākās paaudzes aktīvu līdzdalību, ir svarīgi apzināt un pārvarēt sociālos, ekonomiskos un ar kultūru saistītos šķēršļus, kas kavē jauniešu, it īpaši visneaizsargātāko jauniešu, visaptverošu līdzdalību. Turklāt ES un dalībvalstīm būtu jāapzina veidi, kā finansēt darbu ar jaunatni un aizsargāt jauniešu pilsonisko telpu Eiropā, kur viņi var īstenot savas tiesības uz vārda, informācijas, biedrošanās, miermīlīgas pulcēšanās un citu ar to saistītu brīvību īstenošanu.
3.1.4.Jaunā paaudze sevi pierāda kā proeiropeiska, taču jauniešu kā vēlētāju aktivitāte un aktīva piedalīšanās kā kandidātiem vietējās, reģionālajās, valsts un Eiropas Parlamenta vēlēšanās tradicionāli ir ļoti zema. EESK vēlas kopā ar nākamo prezidentvalstu trijotni (Spāniju, Beļģiju, Ungāriju) izstrādāt stratēģijas, lai aktivizētu pirmreizējos vēlētājus un uzlabotu jauniešu kā vēlētāju aktivitāti un piedalīšanos kā kandidātiem vēlēšanās visā Eiropā.
3.1.5.Efektīvai komunikācijai ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu jaunāko paaudzi: EESK iesaka visām publiskajām iestādēm lietot pieejamu un jauniešiem draudzīgu valodu un efektīvāk izmantot sociālos medijus, lai sniegtu būtisku informāciju un informētu par saviem pasākumiem un politiku.
3.1.6. EESK ir apņēmusies sekmēt sociālo dialogu saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu par sociālā dialoga stiprināšanu Eiropas Savienībā (2023. gada janvāris). Lielāks atbalsts būtu jāpiešķir sociālo partneru, it īpaši jauno dalībnieku, spēju veidošanai saistībā ar sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanas sarunām un ES līmeņa autonomo sociālo partneru nolīgumu īstenošanu.
3.1.7.Vienlaikus EESK atzīst citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, piemēram, tirdzniecības un rūpniecības kameru, lomu prasmju veidošanā un papildināšanā un profesionālās izglītības un apmācības (PIA) politikas īstenošanā.
3.2.Politikas pasākumu ietekme uz paaudzēm
3.2.1.EESK uzskata, ka ir būtiski, lai par visiem dalībvalstu tiesību aktiem, juridiski saistošiem aktiem, rīcībpolitikām, stratēģijām, programmām, pasākumiem un publiskajiem ieguldījumiem notiktu apspriešanās Jauniešu testa ietvaros, tiktu veikts ietekmes novērtējums, politikas plānošana un iesniegti priekšlikumi ietekmes mazināšanas pasākumiem, kas vērsti uz jauniešu tiesību pārkāpumu un diskriminācijas novēršanu ar pastiprināti novecojošu sabiedrību saistītas ekonomikas
un globalizācijas apstākļos
.
3.2.2.Šajā jomā Eiropā ir īstenoti pilotprojekti, veicot zinātniskus ietekmes pētījumus, uzraudzību vai pat tiesību aktu projektu ex ante novērtēšanu jauniešu interesēs. Divas Eiropas valstis — Austrija un Vācija — ir veikušas ex ante un ex post novērtējumus, kas ir īpaši interesanti.
3.2.3.EESK norāda uz savu atzinumu par ES jauniešu testu, kurā tā mudina Eiropas un valstu iestādes nodrošināt pienācīgu jaunatnes organizāciju iesaisti, īstenot pasākumus un mehānismus, lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā jaunatnes perspektīva, un veikt sistemātisku publiskās politikas ietekmes novērtējumu, pilnībā īstenojot “jauniešu testu”.
3.3.Ekonomisko šķēršļu likvidēšana
3.3.1.Jauniešu nodarbinātība bieži vien ir nestabila (pagaidu darbs, uz kuponu sistēmu balstīts darbs, platformu darbs, gadījumdarbu ekonomika, kopdarbs u. c.). Šāds darbs parasti ir slikti apmaksāts, ar neregulāru darba laiku un ierobežotu sociālo aizsardzību (apmaksātu brīvdienu, pensiju, slimības atvaļinājumu utt. ziņā) vai bez tās.
3.3.2.ES un dalībvalstu prioritātei ir jābūt jauniešu iekļaušanai darba tirgū, nodrošinot kvalitatīvu nodarbinātību un uzlabojot spējas sasniegt jauniešus, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu. Šajā saistībā EESK mudina prezidentvalsti Spāniju apsvērt jaunatnes prasības attiecībā uz pašlaik izskatāmajiem tiesību aktiem, kas ir īpaši svarīgi jaunajiem eiropiešiem — saistoši pasākumi kvalitatīvas stažēšanās nodrošināšanai un direktīva par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu un sociālo partneru autonomiju.
3.3.3.EESK mudina dalībvalstis izmantot nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (NANP), ESF+ un citos esošajos fondos paredzēto finansējumu, lai radītu pilnīgas un kvalitatīvas nodarbinātības darbvietas un, ja nepieciešams, pilnveidotu jauniešu prasmes, īpašu uzmanību pievēršot beztermiņa darba līgumiem un pienācīgiem darba nosacījumiem, kas ierobežo nestabilu dzīves un darba apstākļu risku, ņemot vērā valstu tiesisko regulējumu un koplīgumus.
3.3.4.Straujas izmaiņas darba tirgū, ko daļēji izraisa zaļā un digitālā pārkārtošanās, uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka izglītības un apmācības programmas un kvalifikācijas joprojām ir aktuālas un atbilst darba devēju mainīgajām prasmju vajadzībām. Ir būtiski attīstīt gan zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam nepieciešamās prasmes, gan augšupējas pieejas mācību programmu atjaunināšanai. Jauniešiem ir vajadzīgas dažādas digitālās, zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) un transversālās prasmes, kā arī spēja pielāgoties. Digitālo un STEM prasmju uzlabošana ir būtiski svarīga efektīvai dzimumu līdztiesībai, jo līdz ar to vairāk sieviešu varētu konkurēt nākotnes darbvietās un mazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Dzimumu līdztiesības tematam vajadzētu būt daļai no izglītības programmas. Ir jāizstrādā un jāīsteno stratēģijas, kas veicina integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai.
3.3.5.Eiropas Savienībā būtu jāuzlabo uzņēmējdarbības gars. Aptuveni 40–45 % jauniešu ir ieinteresēti uzņēmējdarbībā, taču tikai 7 % ir pašnodarbināti. Jaunieši veido 11 % no “zudušajiem” uzņēmējiem Eiropas Savienībā. Viņi saskaras ar dažādiem būtiskiem šķēršļiem uzņēmumu izveidē, tostarp ar uzņēmējdarbības prasmju trūkumu.
3.3.6.Atsaucoties uz Eiropas Prasmju gadu, EESK uzsver mūžizglītības nozīmīgumu un transversālo prasmju nepieciešamību. Finanšpratība un zināšanas par darba ņēmēju tiesībām ir prasmes, kas visiem jauniešiem ir jāapgūst un jāpārvalda, lai īstenotu savu potenciālu. Dalībvalstīm būtu jāapsver elastīgu mācīšanās iespēju ieviešana un neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātā iegūto prasmju labāka atzīšana.
3.3.7.Daudzām jaunām sievietēm joprojām ir jāizvēlas starp ģimeni un karjeru, jo ir objektīvi sarežģīti panākt darba un privātās dzīves līdzsvaru. Tāpēc jaunas sievietes, kurām ģimenes apstākļu dēļ ir mazāka piekļuve nodarbinātībai, arī biežāk nonāk nabadzībā un viņām ir mazāk iespēju no tās izkļūt. Ieguldījumi materiālā un nemateriālā bērnu aprūpes infrastruktūrā un ilgtermiņa aprūpes iestādēs varētu ievērojami veicināt sieviešu pilnīgu nodarbinātību.
3.3.8. Jauniešu ekonomiskās autonomijas nodrošināšana ir ļoti svarīga, jo tā arī ļauj viņiem kļūt par aktīviem pilsoņiem. Itālijā ar paaudžu plaisas indeksu
tiek mērīts to šķēršļu apmērs, ar kuriem jaunieši saskaras ekonomiskās un sociālās autonomijas panākšanā, un tas ir nozīmīgākais satvars nākotnes Jauniešu testam. Līdzīgs projekts, lai gan ar nedaudz atšķirīgu taksonomiju un rādītājiem
, ir veikts Lielbritānijā (Intergenerational Fairness Index) un parāda arvien drūmāku ainu attiecībā uz jauniešu perspektīvām visā Eiropā. Vācijai, Austrijai un Flandrijai jau ir pieredze saistībā ar regulējuma ietekmes novērtējumu (RIN) attiecībā uz jauniešiem. EESK atzīst, ka šādas prakses ir svarīgas, un mudina visas dalībvalstis smelties iedvesmu no šiem labajiem piemēriem.
3.4.Seksuāla un ar dzimumu saistīta vardarbība
3.4.1.Lai gan pēdējos gados ir panākts ievērojams progress, joprojām ir daudz jauniešu, kuri ziņo par vardarbības gadījumiem seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ. EESK uzskata, ka būtu jāuzlabo tādas iespējas kā patversmes un projekti, kas reintegrē cilvēkus sabiedrībā, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ir pieejami instrumenti, ar kuriem pārvarēt traumas un atbalstīt no vardarbības un jebkāda veida diskriminācijas cietušos. Būtiski ir arī juridiskie, veselības, psiholoģiskie un sociālās mediācijas pakalpojumi.
3.4.2.Skolās un darbvietā būtu jāsāk izglītojošas kampaņas par šiem jautājumiem, lai veicinātu cieņu pret daudzveidību. Kampaņās būtu ne tikai jāpēta šie jautājumi, bet arī jānodrošina iespējas uzklausīt tos, kuri cietuši no ar dzimumu saistītas vardarbības un diskriminācijas, un runāt ar viņiem. Lai šīs iniciatīvas izdotos, EESK uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt sociālo partneru, organizētas pilsoniskās sabiedrības un izglītības iestāžu aktīvu iesaistīšanos.
3.4.3.ES un pasaulē katra trešā sieviete ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību. Šobrīd aptuveni katra piektā meitene ir cietusi no seksuālas izmantošanas. Vardarbība tiešsaistē pieaug; katrs otrais jaunietis tiešsaistē cieš no vardarbības, kas saistīta ar dzimumu. EESK aicina dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, pēc iespējas ātrāk ratificēt Stambulas konvenciju.
3.5.Psiholoģiskie un emocionālie ierobežojumi un diskriminācija
3.5.1.Kā skaidri norādīts Ženēvas labklājības hartā, ar ko ir vainagojusies Pasaules Veselības organizācijas atbalstītā 10. globālā konference par veselības veicināšanu (2021. gads), pozitīvs priekšstats par veselību paredz fiziskās labbūtības komponentu apvienošanu ar garīgās un sociālās labbūtības komponentiem.
3.5.2.Jauniešu labbūtību un garīgo veselību ietekmē daudzi aspekti. Izslēgšana, stigmatizācija, nestabili ģimenes apstākļi un nestabilas darbvietas ir aspekti, kas var palielināt risku piedzīvot garīgās veselības problēmas. Aprūpes trūkums izraisa sekas, kas izplatās no pusaudžu vecuma līdz pieaugušo vecumam un vēl ilgāk, apdraudot fizisko un garīgo veselību un ierobežojot iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
3.5.3.EESK uzsver, cik būtiski ir attīstīt pusaudžu sociālās un emocionālās prasmes un sniegt bezmaksas psiholoģisku un sociālu atbalstu skolās un citās lielās grupās, lai veicinātu garīgo veselību un cīnītos pret vardarbību un iebiedēšanu, kas var notikt jebkurā vietā un jebkurā veidā (tostarp tiešsaistē).
3.5.4.Jauniešu vidū bieži tiek runāts par kolektīvo vientulību, proti, stāvokli, kad mūsdienu paaudzes pārstāvji jūtas vientuļi citu vidū. Tomēr šis fakts slēpj arī citu parādību: pasivitāti, ko izraisa izolētība aizsardzības nolūkā. Tā ir strauji augoša sociālā fobija, ko bieži papildina vairāk vai mazāk akūti depresijas veidi, kas rodas laika gaitā. EESK atzinīgi vērtē secinājumus, kas 2022. gada 6. decembrī izdarīti Eiropas Jaunatnes gada noslēguma konferencē par tematu “Pieprasīt nākotni”, aicinot pievērst lielāku uzmanību profilaktiskai veselības aprūpei, cīņai pret garīgām slimībām un vientulību.
3.5.5.Garīgā veselība var ietekmēt arī organisma spēju uzņemt barību — smagos gadījumos tas var ietekmēt fizisko veselību. Pēdējos gados ir palielinājusies nekontrolētas ēšanas izplatība, tā bieži vien ir saistīta ar aptaukošanos un metabolisko sindromu un ir arī garastāvokļa traucējumu, paaugstināta stresa un palielinātas sociālās trauksmes sekas.
3.5.6.Veselīgs dzīvesveids palīdz novērst dažas hroniskas nepārnēsājamas slimības, piemēram, diabētu, sirds un asinsvadu slimības un dažus vēža veidus. Iespējas nodarboties ar sportu, socializēties un apmeklēt kultūras pasākumus ir ne tikai ārkārtīgi vērtīgs personīgās izaugsmes elements, bet tās ir arī cieši saistītas ar psiholoģiskās un fiziskās veselības uzlabošanos, un tāpēc šādas iespējas jānodrošina visiem jauniešiem.
3.6.Sociālie izaicinājumi
3.6.1.Pienācīgas vai vismaz pietiekamas algas trūkuma dēļ jaunieši bieži vien nevar īstenot dažus būtiskus dzīves soļus, piemēram, iegādāties vai īrēt mājokli vai izveidot ģimeni. Šāds aspekts izraisa neatgriezenisku demogrāfiskā līdzsvara destabilizāciju kontinentā, jo arvien vairāk jauniešu atsakās no ģimenes veidošanas.
3.6.2.Stāvokli pasliktina krīze nekustamā īpašuma tirgū, it īpaši lielajās pilsētās, kur cenas nav samērojamas ar algām, un grūtības, ar ko saskaras jaunieši, ja viņiem nav garantiju, lai saņemtu finansējumu no bankām. EESK uzskata, ka ir būtiski svarīgi palīdzēt jauniešiem segt mājokļa izmaksas un veicināt valsts mājokļu politiku, lai garantētu piekļuvi pienācīgam mājoklim, mudinot viņus dzīvot patstāvīgi un atbalstot viņus ģimenes dzīves plānošanā.
3.6.3.No otras puses, nedrīkst aizmirst, ka ģimenes, visdažādākajās formās, kādas var iedomāties, ir mūsdienu sabiedrības pamats — ģimenes un demogrāfiskais progress (vai vismaz stabilitāte) ir mūsu ekonomikas un attīstības modeļa pamatā. Ja nespēsim pienācīgi atbalstīt un iedrošināt jaunas ģimenes, būs jāpārdomā visa mūsu labklājības sistēma, un tas ir tikai viens aspekts.
3.6.4.Eiropā, kur iedzīvotāju novecošanās un paaudžu maiņas trūkums ietekmē demogrāfiskās tendences, ir nepieciešams patiesi pievērsties ģimenēm un saskaņot darba dzīvi un vecāku pienākumus. Vecāku atvaļinājuma palielināšana un pieejamu bērnu aprūpes iestāžu izveides paātrināšana dalībvalstīs, kur tās nav pieejamas, ir galvenie instrumenti dzimumu līdztiesības stiprināšanai un veicināšanai, jo tie nodrošina, ka abiem vecākiem ir iespēja pavadīt vairāk laika kopā ar bērniem, un veicina vienlīdzīgu dalību darba tirgū.
3.7.Ekoloģiskās un vides problēmas
3.7.1.Jaunieši ir svarīgi pārmaiņu un inovācijas veicinātāji un būtiski partneri Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un citu daudzpusēju nolīgumu un instrumentu, tostarp Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām un Eiropas zaļā kursa, īstenošanā. EESK aicina jēgpilnāk iesaistīt jauniešus klimatrīcībā un vides jautājumu risināšanā.
3.7.2.Izglītībai ir būtiska nozīme ilgtspējīgas attīstības panākšanā: jāņem vērā tas, cik svarīgi ir pilnveidot jauniešu prasmes tādās jomās kā klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī aprites ekonomika. Turklāt bērnu izglītošana ilgtspējas jomā būtu jāatbalsta ar vecākiem paredzētu mūžizglītību un pilsonisko audzināšanu.
3.7.3.Pašlaik lauku apvidus apdraud iedzīvotāju skaita samazināšanās, jo tajos nav pakalpojumu un infrastruktūras vai tie ir nepietiekami. Mērķtiecīgi ieguldījumi šajos apvidos var palielināt konkurētspēju, radīt darbvietas un uzlabot dzīves kvalitāti, apvēršot minēto tendenci un mudinot jauniešus turp pārcelties. Turklāt viedas sinerģijas attīstīšana starp ilgtspēju, vietējās pārtikas ražošanu un tūrismu var sniegt jaunas iespējas jauniešiem iesaistīties jēgpilnā un ietekmīgā darbā lauku apvidos, tādējādi veicinot šo reģionu izaugsmi un vitalitāti.
3.7.4.Jaunieši ir viena no neaizsargātākajām un pret klimata pārmaiņu vidisko ietekmi jutīgākajām grupām. Ja globālā sasilšana nemazināsies, tā postoši ietekmēs bērnu un jauniešu veselību jūras līmeņa paaugstināšanās, karstuma viļņu, slimību, nepilnvērtīga uztura un citu apstākļu dēļ. Gandrīz 70 % cilvēku, kas jaunāki par 18 gadiem, sliecas uzskatīt, ka klimata pārmaiņas ir globāla mēroga ārkārtas situācija, un šādas bažas negatīvi ietekmē jauniešu emocionālo un psiholoģisko labbūtību. 2021. gadā veiktā pētījumā, kurā tika aptaujāti 10 000 jauniešu no visas pasaules, ir konstatēts, ka vairāk nekā 50 % aptaujāto jauniešu izjuta skumjas, satraukumu, dusmas, bezspēcību, bezpalīdzību un/vai vainas sajūtu saistībā ar klimata pārmaiņām, savukārt 45 % norādīja, ka viņu sajūtas par klimata pārmaiņām negatīvi ietekmē viņu ikdienas dzīvi un darbību. EESK aicina ES un tās dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā šo saistību, kā arī palielināt pētniecību un valdību spēju reaģēt klimatrīcības jomā.
3.7.5.EESK atgādina par savu atzinumu par jauniešu lomu zaļās pārkārtošanās procesā, kurā ierosināti dažādi pasākumi ar mērķi nodrošināt, lai jaunā paaudze uzņemtos vadību klimata un vides pārmaiņu jomā.
Briselē, 2023. gada 31. maijā
Cinzia Del Rio
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas priekšsēdētāja
_____________
NB!
Pielikumi nākamajās lappusēs.
PIELIKUMS
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
ATZINUMAM
Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs (Reglamenta 43. panta 2. punkts).
|
4. GROZĪJUMS
SOC/759
Sadarbība jaunatnes jomā
3.3.1. punkts
Grozīt šādi:
|
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
Jauniešu nodarbinātība bieži vien ir nestabila[1] (pagaidu darbs, uz kuponu sistēmu balstīts darbs, platformu darbs, gadījumdarbu ekonomika, kopdarbs u. c.). Šāds darbs parasti ir slikti apmaksāts, ar neregulāru darba laiku un ierobežotu sociālo aizsardzību (apmaksātu brīvdienu, pensiju, slimības atvaļinājumu utt. ziņā) vai bez tās.
[1] https://www.cedefop.europa.eu /en/ tools/ skills- intelligence/ involuntary- part- time- employment?year=2020&country=EU#2; https://www.youthforum.org/topics/platform- work#:~:text=Young%20workers%20who%20are%20at,any%20policies%20on%20this%20topic
|
Saskaņā ar Eurofound datiem bezdarba pieaugums, pretēji gaidītajam, nebija ES darba tirgu iezīme pēc pandēmijas. Šis pieaugums, kurš bija mērens, galvenokārt skāra darba ņēmējus vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, jo nesamērīgi daudziem no viņiem bija pagaidu vai cita veida nestabili darba līgumi, kas nozīmē, ka viņi no darbvietu saglabāšanas shēmām gūst mazāku labumu nekā darba ņēmēji citās vecuma grupās, un nesamērīgi daudzi no viņiem bija nodarbināti nozarēs, ko smagi skāra pārvietošanās ierobežojumi, piemēram, viesmīlības un izklaides nozarēs. Daudzi gados jauni darba ņēmēji zaudēja darbu, kad tika slēgti uzņēmumi visā Eiropā, tādējādi palielinot jau tā augsto jauniešu bezdarba līmeni. EESK par pozitīvu tendenci uzskata to, ka jauniešu bezdarba līmenis ir samazinājies līdz līmenim, kurš ir zemāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas[1].
[1] Eurfound Yearbook 2022, Living and working in Europe, 2023. gada 4. maijs, https://www.eurofound.europa.eu/ publications/ annual- report/ 2023/living- and- working- in- europe-2022
|
|
Balsojuma rezultāts:
|
|
Par:
19
Pret:
34
Atturas:
6
|
|
5. GROZĪJUMS
SOC/759
Sadarbība jaunatnes jomā
3.3.2. punkts
Grozīt šādi:
|
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
ES un dalībvalstu prioritātei ir jābūt jauniešu iekļaušanai darba tirgū, nodrošinot kvalitatīvu nodarbinātību un uzlabojot spējas sasniegt jauniešus, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu. Šajā saistībā EESK mudina prezidentvalsti Spāniju apsvērt jaunatnes prasības attiecībā uz pašlaik izskatāmajiem tiesību aktiem, kas ir īpaši svarīgi jaunajiem eiropiešiem — saistoši pasākumi kvalitatīvas stažēšanās nodrošināšanai[1] un direktīva par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu un sociālo partneru autonomiju.
[1] https://www.eesc.europa.eu/en/documents/resolution/long-lasting-legacy-european-year-youth-youth-mainstreaming-and-empowerment “Neapmaksāta vai nekompensēta stažēšanās var ļoti negatīvi ietekmēt jauniešu pieredzi darba tirgū, un tā ir jāaizliedz.”
|
ES un dalībvalstu prioritātei ir jābūt jauniešu iekļaušanai darba tirgū, nodrošinot kvalitatīvu nodarbinātību un uzlabojot spējas sasniegt jauniešus, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu. Šajā saistībā EESK mudina prezidentvalsti Spāniju apsvērt jaunatnes prasības attiecībā uz pašlaik izskatāmajiem tiesību aktiem, kas ir īpaši svarīgi jaunajiem eiropiešiem — adekvāti un pienācīgi īstenoti pasākumi kvalitatīvas stažēšanās nodrošināšanai[1] un direktīva par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu un sociālo partneru autonomiju.
[1] https://www.eesc.europa.eu/en/documents/resolution/long-lasting-legacy-european-year-youth-youth-mainstreaming-and-empowerment “Neapmaksāta vai nekompensēta stažēšanās var ļoti negatīvi ietekmēt jauniešu pieredzi darba tirgū, un tā ir jāaizliedz.”
|
|
Balsojuma rezultāts:
|
|
Par:
21
Pret:
35
Atturas:
3
|
|
6. GROZĪJUMS
SOC/759
Sadarbība jaunatnes jomā
3.3.3. punkts
Grozīt šādi:
|
|
|
Atzinuma projekts
|
Grozījums
|
|
EESK mudina dalībvalstis izmantot nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (NANP), ESF+ un citos esošajos fondos paredzēto finansējumu, lai radītu pilnīgas un kvalitatīvas nodarbinātības darbvietas un, ja nepieciešams, pilnveidotu jauniešu prasmes, īpašu uzmanību pievēršot beztermiņa darba līgumiem un pienācīgiem darba nosacījumiem, kas ierobežo nestabilu dzīves un darba apstākļu risku[1], ņemot vērā valstu tiesisko regulējumu un koplīgumus.
[1] OV C 152, 6.4.2022., 27. lpp.
|
EESK mudina dalībvalstis izmantot nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (NANP), ESF+ un citos esošajos fondos paredzēto finansējumu, lai radītu pilnīgu un kvalitatīvu nodarbinātību, darbvietas un pilnveidotu jauniešu prasmes, jo pienācīgas kvalitātes nodarbinātība ierobežo nestabilu dzīves un darba apstākļu risku[1], ņemot vērā valstu tiesisko regulējumu un koplīgumus.
[1] OV C 152, 6.4.2022., 27. lpp.
|
|
Balsojuma rezultāts:
|
|
Par:
31
Pret:
34
Atturas:
2
|
_____________