INT/1021
Noturīga, ilgtspējīga un atbildīga kritiski svarīgu izejvielu piegādes ķēde
ATZINUMS
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Noturīga, ilgtspējīga un atbildīga Eiropas Savienības kritiski svarīgu izejvielu piegādes ķēde
(pašiniciatīvas atzinums)
|
|
|
|
|
|
Kontaktinformācija
|
INT@eesc.europa.eu
|
Administratore
|
Silvia STAFFA
|
Dokumenta datums
|
07/09/2023
|
Ziņotāja: Cinzia DEL RIO
Pilnsapulces lēmums
|
25/01/2023
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 52. panta 2. punkts
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
04/09/2023
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
68/12/12
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Atzinuma mērķis ir prioritārā kārtā apzināt to, kā sociālā un vidiskā līmenī vērsties pret ietekmi, ko rada kritiski svarīgu izejvielu pieaugošā izmantošana vērtības ķēdēs trešās valstīs, jo līdz šim nav pietiekami risināts jautājums par savstarpējo saistību starp globālajām vērtības ķēdēm, klimata pārmaiņām un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību. Eiropas stratēģiskās autonomijas kontekstā citas būtiskas nozares, piemēram, veselība, aizsardzība un elektronika, ir īpaši pakļautas iespējamai negodīgai konkurencei vai trešo valstu manipulācijām.
1.2.Kombinācija, ko rada Covid-19 un ģeopolitiskās sekas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī jaunā spriedze starp ASV un Ķīnu Indijas un Klusā okeāna reģionā ir novedusi pie arvien acīmredzamākas polarizācijas starptautiskajās attiecībās. Ņemot vērā globālo konkurenci starp Eiropas Savienību (ES), ASV un Ķīnu, patlaban valdību un ES prioritāte ir nodrošināt vissvarīgākās izejvielas rūpniecības sistēmas digitālās un zaļās pārkārtošanās atbalstam, izmantojot jaunu retzemju metālu piegādes ģeogrāfiju. Ideālā gadījumā līdztekus būtu jāievēro sociālie un vidiskie standarti visās vērtības ķēdēs.
1.3.Lai risinātu šos problēmjautājumus, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ierosina virkni mērķu un darbību noturīgas, ilgtspējīgas un atbildīgas ES piegādes ķēdes izveidošanai. Tāpēc ES politikas lēmumos būtu jāiekļauj šādi ieteikumi:
1.4.pamatojoties uz pašreizējo starptautisko dinamiku un sociālajiem un vidiskajiem ierobežojumiem, kurus nevar ignorēt, jāatzīst, ka brīvprātīgi un nesaistoši pasākumi nav pietiekami, lai risinātu tik sarežģītus izaicinājumus;
1.5.tehniskā un finansiālā atbalsta pārvaldībā jāiesaista visi publiskā un privātā sektora dalībnieki, lai veicinātu visaptverošu pārkārtošanos, izvairītos no vēlākām strukturālām atšķirībām starp ES valstīm un nodrošinātu līdzsvaru, iekļautību un vienlīdzīgu piekļuvi atbalstam, sākot ar taisnīgas pārkārtošanās pasākumiem saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām;
1.6.piegādes avotu dažādošanā jāņem vērā vidējā termiņa un ilgtermiņa mērķi, lai: a) samazinātu pieprasījumu pēc kritiski svarīgajām izejvielām un to patēriņu un investētu reciklēšanas un atkalizmantošanas jomā; b) palielinātu atjaunojamo materiālu izmantošanu; c) investētu noturīgā, ilgtspējīgā un atbildīgā ieguves un ražošanas praksē; d) palielinātu piegādes no partneriem, kas tiek uzskatīti par “uzticamiem” gan komerciālās, gan sociālās un vides aizsardzības ziņā; e) vestu sarunas par jauniem tirdzniecības nolīgumiem – brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) – un pielāgotu esošos nolīgumus, kā arī uzlabotu instrumentus tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) sadaļas efektīvai īstenošanai, pamatojoties uz starptautisko standartu ievērošanu un veicināšanu. nodarbinātības un vides jomā;
1.7.jāpieņem Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (Corporate Sustainability Due Diligence), kas būtu piemērojama visiem ES uzņēmumiem, izņemot MVU, un to darbībām, kā arī stratēģiskiem projektiem visā piegādes un apakšuzņēmumu ķēdē, tostarp trešās valstīs, un jānodrošina, lai tiktu piemērotas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (ESAO) vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem un ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām, kas ļautu atbildīgi atteikties no saistībām ar šīm valstīm. Stratēģisko projektu paātrinātajās procedūrās nevajadzētu paredzēt sociālo un vidisko standartu pārsniegšanu;
1.8.tirdzniecības nolīgumos saistošā veidā jānodrošina visu starptautisko standartu ievērošana, sākot ar standartiem, kas attiecas uz resursu nelikumīgu tirdzniecību, un jāparedz komerciāla rakstura sankcijas;
1.9.jāpiemēro ESAO noteikumi attiecībā uz esošajiem smago retzemju metālu vai izstrādājumu, kuru pamatā ir smagie retzemju metāli, krājumiem; kad vien iespējams, jāidentificē piegāžu avots un jāuzņemas atbildība par pienācīgu rūpību visā piegādes ķēdē, nodrošinot tās atbilstību un nepaļaujoties uz trešām personām;
1.10.izmantojot sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanas sarunas, jāatbalsta tirdzniecības partneri pienācīgas kvalitātes nodarbinātības, vienādas darba samaksas un vienlīdzīgu iespēju darba vietā veicināšanā. Jāparedz atbalsts, kas dotu iespēju uzņēmumiem identificēt nozarei raksturīgos riskus un savās pārvaldības sistēmās īstenot pienācīgas rūpības procedūras;
1.11.jāpieņem procedūras, lai uzņēmumi, kas gūst labumu no stimuliem un citiem atbalsta veidiem, tieši vai netieši neveicinātu kaitējumu saistībā ar tādu izejvielu un smago retzemju metālu izmantošanu, kuri bezatbildīgi iegūti cilvēktiesību un vidisko tiesību iespējamo pārkāpumu un konfliktsituāciju kontekstā;
1.12.jānodrošina, lai pirms stratēģisko projektu īstenošanas tiktu novērtēta ietekme uz vidi (pagarinot pašreizējo 30 dienu termiņu) un tiktu iesaistīti sociālie partneri un vietējās kopienas, kas veicinātu visu ieinteresēto personu konsensa rašanos un novērstu projektu īstenošanas varbūtību aizsargājamās teritorijās. Jānodrošina, lai šajās iniciatīvās ietvertais kvalitatīvu darbvietu radīšanas potenciāls tiktu pilnībā izmantots;
1.13.jānosaka 30 % mērķis projektiem, kas ietver otrreizējās izejvielas, kuras nāktu, piemēram, no poligoniem vai no atkritumu reģenerācijas un pārstrādes rūpnīcām. Tikpat svarīgi būs novērtēt iesaistīto uzņēmumu iepriekšējo darbību un nodrošināt pārredzamu un demokrātisku atlases procesu, kā arī lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīt ne tikai Komisijas jauno Regulējuma kontroles padomi (Regulatory Scrutiny Board), bet arī visas ES iestādes un ieinteresētās personas;
1.14.jāizveido dažādu ražošanas ķēdes dalībnieku sadarbība, kas ļaus atbalstīt visaptverošu nolīgumu slēgšanu starp sociālajiem partneriem, un, kā noteikusi Starptautiskā Darba organizācija (SDO), jāatbalsta visas ieinteresētās personas, kā arī starptautiskie un valsts uzņēmumi, lai tie pieņemtu atbilstīgus pasākumus un garantētu valsts pienākumu aizsargāt un uzņēmumu atbildību ievērot cilvēktiesības, šajā nolūkā stiprinot publiskās iestādes un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanu;
1.15.jāmudina investori un retzemju metālu nozares publicēt ziņojumus par piegādes avotiem no trešo valstu piegādātājiem un jāizmanto sviras efekts un iespējamie ierobežojošie pasākumi, kas mazinātu uzņēmumu vēlmi izmantot piegādes no riska valstīm. Produkta izmaksās būtu jāiekļauj arī sociālās un vides aizsardzības, atkritumu apstrādes un pārstrādes procesu izmaksas;
1.16.jāatbalsta ražošanas ķēdes digitalizācija. Digitālo tehnoloģiju izmantošana būs būtiska, lai uzlabotu piegādes ķēdes pārvaldību un ražošanas ķēdes efektivitāti, kā arī savlaicīgi apzinātu problēmas, izmantojot pasūtījumu pārvaldības platformas, produktu izsekojamību un ražošanas procesu uzraudzību;
1.17.jāinvestē apmācībā, prasmju uzlabošanā un inovācijā, lai radītu kvalitatīvas darbvietas un ilgtspējīgas ražošanas sistēmas, izmantojot ES stimulus un finanšu instrumentus, kuru mērķis ir stiprināt visu ražošanas ķēdi.
2.Vispārīgas piezīmes
2.1.Konteksts
2.1.1.Jaunais ģeopolitiskais konteksts liek pārveidot ražošanas ķēdes atbilstoši jauniem kritērijiem, kas vairs nav galvenokārt saistīti ar izmaksām un tirgus dinamiku: 1) neatkarība no atsevišķām dominējošām valstīm, dažādojot piegādes avotus, lai izvairītos no piegādes traucējumu riska; 2) stratēģiskā autonomija, tostarp arī politisku iemeslu dēļ; 3) drošība; 4) vidiskā un sociālā ilgtspēja.
2.1.2.Vērtības ķēžu pieaugošā izmantošana ir veicinājusi darbvietu radīšanu, miljoniem neoficiālo darbvietu pārvēršot oficiālās darbvietās, taču, kā norādījusi SDO, daudzās jomās ir vērojama darba apstākļu, veselības un drošības pasliktināšanās, bērnu un piespiedu darba pieaugums, dažāda veida diskriminācija un tiesiskās aizsardzības trūkums. Turklāt šai parādībai ir būtiska ietekme uz vidi, it īpaši ieguves rūpniecībā, rūpniecības zonās un eksporta pārstrādes zonās (EPZ), kur pārsvarā strādā miljoniem sieviešu.
2.1.3.Vairāk nekā 450 miljoni darba ņēmēju, tostarp 190 miljoni sieviešu, strādā globālajās piegādes ķēdēs, kuras smagi skārusi Covid-19 pandēmija, ne tikai apģērbu ražošanas un lauksaimniecības nozarēs, bet arī ieguves un automobiļu rūpniecībā. Sievietes, kas veido lielu daļu no darbaspēka globālajās piegādes ķēdēs, galvenokārt veic zemu atalgotu un mazkvalificētu darbu. Saskaņā ar SDO datiem Eiropā tikai ieguves un pārstrādes nozarē vien ir 3,4 miljoni darba ņēmēju.
2.1.4.Vides jomā arī Pasaules Banka ir aicinājusi uz sinerģisku rīcību, izmantojot jaunu ražošanas politiku attiecībā uz stratēģiskiem minerāliem.
2.1.5.Kritiski svarīgu izejvielu ieguvē un pārstrādē Eiropa ir ļoti atkarīga no trešām valstīm. 63 % no baterijās izmantotā kobalta iegūst Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), 97 % magnija nāk no Ķīnas, un gandrīz 100 % no pasaulē izmantotajiem retzemju elementiem tiek rafinēti Ķīnā, bet ir iegūti citur, galvenokārt Mjanmā. Dienvidāfrika piegādā 71 % platīna grupas metālu (rutēnijs, rodijs, pallādijs, osmijs, irīdijs un platīns), bet Turcija nodrošina 98 % no Eiropas borāta piegādēm. Nesenajā EP pētījumā ir iekļauti jaunākie dati par kritiski svarīgo izejvielu importa līmeni, un tas liecina, ka lielākā daļa izejvielu, kas ir būtiskas dažām ES rūpniecības nozarēm un kuras ES importē, nāk no valstīm ar ierobežotu ekonomisko brīvību un zemu demokrātijas līmeni, kam īstermiņā ir grūti atrast alternatīvu.
2.1.6.Konkrēts piemērs ir Mjanma/Birma, kur jau divus gadus valda vardarbīga militārā diktatūra un ko Ķīna “izmanto” kā ieguves zemi. Kopš 2016. gada Kačinas pavalstī (reģions valsts ziemeļos, kura platība ir Singapūras lielumā), ir izveidotas vairāk nekā 2700 smago retzemju metālu raktuves. Saskaņā ar Global Witness ziņojumu šī ļoti toksiskā sektora darījumdarbības pārcelšana uz Mjanmu ir pārveidojusi šo teritoriju par pasaulē lielāko disprozija un terbija (divu no visvērtīgākajiem smagajiem metāliem) minerālu ieguves avotu. Turklāt, lai gan kritiskās izejvielas ir ārkārtīgi svarīgas inovatīvai ražošanai, tās bieži vien ir ļoti toksiskas tiem, kas ar tām strādā: tas attiecas, piemēram, uz litiju. Saskaņā ar Eiropas Ķimikāliju aģentūras Riska novērtēšanas komitejas sniegto informāciju trīs litija sāļi (karbonāts, hidroksīds un litija hlorīds) būtu jāklasificē kā “reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas”, jo tās izraisa neauglību un abortus
. Daži ražotāji pret šādu klasifikāciju iebilst, apgalvojot, ka zinātniskie pierādījumi ir “pārāk vāji”, lai “pamatotu” tik stingru klasifikāciju, kas būtiski ietekmētu ES rūpniecības mērķus attiecībā uz elektriskajiem transportlīdzekļiem, akumulatoriem un kritiski svarīgām izejvielām.
2.1.7.EESK uzsver: svarīgi ir nodrošināt, lai mērķi, kas izvirzīti jaunajā ES stratēģijā attiecībā uz izejvielu (tostarp retu un bieži vien toksisku izejvielu, kas ir ļoti svarīgas ES rūpniecībai) izmantošanu, tiktu vērsti uz investīcijām inovatīvās un ilgtspējīgās ieguves metodēs, reto materiālu otrreizēju pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, kā arī uz aizstāšanu ar netoksiskiem materiāliem; tas nozīmē, ka ir jāatsakās no piegādes no valstīm, kurās ir riskanti sociālie un vidiskie standarti. Tajā pašā laikā prioritāte ir to darba ņēmēju darba aizsardzība, kuri izmanto šīs izejvielas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem. EESK aicina ES dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ratificēt divas SDO pamatkonvencijas Nr. 155 un Nr. 187 par darba drošību un arodveselību, kurās ir nostiprinātas tiesības uz drošu darba vidi.
2.1.8.Plašais pieejamo datu klāsts liecina, ka vides iznīcināšana, zemes konfiskācija, nežēlīgu, dažās valstīs ar varu saistītu kaujinieku vervēšana, pieaugošais pieprasījums pēc retzemju metāliem un zaļās enerģijas daudzviet ir ievērojami palielinājis ļaunprātīgu izmantošanu vietējā līmenī.
3.ES rīcība un vērtības ķēžu ilgtspēja
3.1.Eiropas Komisija 2020. gadā izveidoja Eiropas Izejvielu aliansi (European Raw Materials Alliance - ERMA) ar mērķi pielāgot tiesību aktus un veidot noturīgākas ES rūpnieciskās ekosistēmas.
3.2.ES 2023. gada 1. februārī nāca klajā ar Zaļā kursa industriālo plānu (Green Deal Industrial plan - GDIP), kurā ietverti divi instrumenti: neto nulles emisiju industrijas akts (Net-Zero Industry Act) un Kritiski svarīgo izejvielu akts (Critical Raw Materials Act).
3.3.ES stratēģijā ir noteikti ilgtermiņa mērķi, lai nodrošinātu lielāku ES autonomiju pasaules līmenī, bet tai būtu arī jātiecas veicināt jaunu stratēģiju attiecībā uz trešām piegādātājvalstīm, ES ekonomiskās un tirdzniecības intereses cieši saistot ar Eiropas Savienības, starptautiskajos un valstu tiesību aktos, koplīgumos un starptautiskajos vides aizsardzības noteikumos paredzēto sociālo un darba tiesību ievērošanu. Tika veikts arī mērķorientēts pētījums par aprites cikla sociālās ietekmes novērtēšanas (social life cycle assessment) metodiku kā līdzekli izejvielu atbildīgai piegādei Eiropā.
3.4.Ziņu aģentūras Associated Press (AP) pētījumi liecina, ka retzemju metāli nav iekļauti ES regulā par izrakteņiem, kas iegūti konfliktu skartajās teritorijās. Regulas mērķis ir novērst vai samazināt derīgo izrakteņu piegādi no reģioniem, kur peļņa finansē bruņotus konfliktus, taču regula attiecas tikai uz ierobežotu skaitu derīgo izrakteņu: alvu, tantalu, volframu un zeltu no Kongo Demokrātiskās Republikas, tās kaimiņvalstīm vai citām augsta riska teritorijām. Vienā no EK paziņojumiem tika uzsvērti ar uzraudzību saistīti trūkumi piegādes ķēdē, kas stiepjas līdz Eiropai, un norādīts, ka “pagaidām vēl nav skaidrs, kā” izpaudīsies Ķīnas iniciatīva, kas vērsta uz retzemju metālu regulēšanu.
3.5.Minerālizejvielu drošības partnerība, ko sākotnēji 2019. gadā parakstīja ASV, Kanāda un Austrālija un kurai pēc tam pievienojās Somija, Francija, Vācija, Japāna, Dienvidkoreja, Zviedrija, Apvienotā Karaliste un Eiropas Komisija, paredz veicināt atbildīgu ražošanu un pasaules ekonomikai un valsts drošībai ļoti svarīgo derīgo izrakteņu drošu piegādi. Šī stratēģija paredzēta, lai mazinātu arvien lielāko satraukumu par atkarību no to kritiski svarīgo minerālizejvielu importa, kas ir būtiskas augsto tehnoloģiju preču ražošanai.
3.6.EESK atbalsta Eiropas Izejvielu alianses, ko ES izveidoja 2020. gadā, mērķus un uzsver, ka jau atzinumā par ilgtspējīgām piegādes ķēdēm un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību starptautiskajā tirdzniecībā Komiteja bija norādījusi uz pasākumiem, kas vajadzīgi, lai liegtu iespēju tirdzniecības politikā un korporatīvajā pārvaldībā mazāku uzmanību piešķirt cilvēktiesību ievērošanas un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības radīšanas mērķiem; pie tam ir jāsāk ar pienācīgu rūpību (par to ir priekšlikums ES direktīvai), kas būtu jāstiprina visā vērtības ķēdē, kā tas daļēji paredzēts Francijas un Vācijas tiesību aktos.
3.7.Aprites ekonomikas politikas un programmu pieņemšana, jau izstrādes posmā iesaistot sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību, varētu sekmīgi noslēgt ciklu, radīt jaunus tirgus retu izejvielu reciklēšanai, kā arī pavērt milzīgas iespējas darbvietu radīšanai aprites ekonomikā otrreizējo izejvielu un reciklēšanas jomā. Daži pētījumi liecina, ka līdz 2030. gadam varētu izveidot 700 000 jaunu darbvietu. Tomēr, lai tas notiktu, ir nepieciešami lielāki stimuli un apņēmība ES un valstu līmenī.
3.8.EESK arī prasa uzraudzīt Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas efektīvu īstenošanu un rūpēties, lai “sinerģijā ar starptautisko tirdzniecības un ieguldījumu programmu” notiktu atkāpšanās no cilvēktiesību un darba tiesību aizsardzības instrumentu brīvprātīgā rakstura.
3.9.EESK norāda: neraugoties uz EK lielo apņēmību, ES valstis ļoti atpaliek un tām ir ļoti sašķelts viedoklis par kopējas stratēģijas pieņemšanu ar mērķi samazināt problēmas saistībā ar izejvielu piegādi, par ko līdz šim ir noslēgti līgumi ar valstīm, kuras ir sociāli un ekoloģiski ļoti bezatbildīgas gan ieguves, gan rafinēšanas ziņā.
3.10.Uz EP pētījumu par vērtības ķēdēm un sinerģiju ar tirdzniecības politiku balstās nesen pieņemtā rezolūcija, kas ir solis pareizajā virzienā. ES valstis tajā tiek mudinātas izstrādāt jaunu rūpniecības politiku, lai strukturāli un saskaņoti pievērstos jautājumam par ES stratēģisko autonomiju galvenajās nozarēs, nepalēninot zaļajā kursā paredzētos zaļās pārkārtošanās mērķus un nodrošinot sociālos un darba standartus visā ražošanas ķēdē.
3.11.Svarīgi būs veidot alianses ar t. s. līdzīgi domājošām valdībām, radīt spēcīgu sinerģiju ar demokrātiskām valdībām un pieņemt pasākumus, kuru pamatā ir sinerģija starp darba pamattiesību ievērošanu un vides aizsardzību. Patlaban daudzas valdības ir piešķīrušas ievērojamus finanšu resursus, lai risinātu šos izaicinājumus: ASV ir pieņēmusi Inflācijas samazināšanas likumu (Inflation Reduction Act), Indija piemēro virkni stimulu bateriju un fotoelementu moduļu sektorā, bet Japāna īsteno investīciju plānu aptuveni 140 miljardu eiro apmērā. Viens no ES un ASV Kritisko izejvielu nolīguma mērķiem ir panākt, lai retzemju metāli, kas iegūti vai pārstrādāti ES, tiktu uzskatīti par ražotiem ASV līdzīgi kā noteikts ASV un Japānas nolīgumā.
3.12.EESK uzskata, ka šie divpusējie nolīgumi būtu jāiekļauj G7 satvarā kopējai stratēģijai retzemju metālu tirdzniecības jomā, turklāt lielajām ekonomikām ir jāapņemas aizsargāt sociālos un vidiskos standartus ieguves un pārstrādes valstīs.
Briselē, 2023. gada 4. septembrī
Sandra PARTHIE
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētās nodaļas priekšsēdētāja
_____________