SOC/765
Eiropas invaliditātes karte
ATZINUMS
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Eiropas invaliditātes karte
(Eiropas Komisijas pieprasīts izpētes atzinums)
Ziņotājs: Ioannis VARDAKASTANIS
|
Atzinuma pieprasījums
|
Komisijas pieprasīts izpētes atzinums
Priekšsēdētāja vietnieka jautājumos par iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu Maroš Šefčovič vēstule — 20/01/2023
|
|
Juridiskais pamats
|
Eiropas Komisijas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sadarbības protokola 11. pants
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
03/04/2023
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
59/2/1
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas pamatiniciatīvu, ar kuru tiks ieviesta Eiropas invaliditātes karte, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties visā ES, atvieglojot kartes turētāju invaliditātes statusa savstarpēju atzīšanu. Eiropas invaliditātes karte ir sena prasība un augsta prioritāte invaliditātes jomā, ņemot vērā joprojām pastāvošos pārvietošanās brīvības ierobežojumus, ko uztur invaliditātes neatzīšana.
1.2.EESK uzsver, ka invaliditātes savstarpēja neatzīšana kavē atbalsta pasākumu pieejamību personām ar invaliditāti, kas nozīmē tiešu atteikšanos īstenot viņu tiesības ceļot un/vai pārcelties uz citām ES valstīm.
1.3.EESK apzinās, ka pārvietošanās brīvības uzlabošana, savstarpēji atzīstot invaliditāti, veicinātu kopējas Eiropas identitātes veidošanu un nodrošinātu lielāku saskaņotību personām ar invaliditāti, rosinot pakalpojumu sniedzēju izpratni par piekļūstamības trūkumu un uzlabojot piekļuvi ilgtermiņā. Vienlaikus tas būs ieguvums arī pakalpojumu sniedzējiem, palielinot apmeklētāju skaitu.
1.4.Eiropas invaliditātes karte arī stiprinās sadarbību starp dažādām valsts iestādēm un valdības aģentūrām, lai palielinātu informētību par invaliditātes jautājumiem, sniedzot konkrētām personām ar neredzamu invaliditāti instrumentu, lai atvieglotu piekļuvi priekšrocībām un pakalpojumiem, nepaskaidrojot savu invaliditāti. Tā arī atvieglos pakalpojumu sniegšanu personām ar invaliditāti no dalībvalstīm, kurās nav valsts invaliditātes kartes, nodrošinot dokumentu, ko šīs personas var izmantot kā invaliditātes pierādījumu arī valsts līmenī.
1.5.EESK uzsver, ka ir svarīgi gan Eiropas, gan valsts līmenī Eiropas invaliditātes kartes ieviešanu papildināt ar pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot būvētās vides, transporta, pakalpojumu un preču vispārēju piekļūstamību saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/882, Direktīvu (ES) 2016/2102, noteikumiem par transporta pieejamību un saistītiem pieejamības standartiem.
1.6.EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ierosina likumdošanas iniciatīvu attiecībā uz Eiropas invaliditātes karti, un aicina Eiropas Komisiju ierosināt regulu, jo tā ir piemērotāks instruments, lai nodrošinātu piemērošanas elastīgumu un novērstu atšķirības īstenošanā valstu līmenī.
1.7.EESK uzsver, ka ir svarīgi Eiropas invaliditātes kartē iekļaut iespēju piekļūt visu veidu pakalpojumiem, pabalstiem un atlaidēm, kas jau ir piešķirtas valsts līmenī, ko pieņem visi pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvā atvieglotus nosacījumus vai pielāgojumus personām ar invaliditāti, neatkarīgi no tā, vai šie pakalpojumu sniedzēji ir publiskas vai privātas struktūras.
1.8.EESK iesaka Eiropas invaliditātes kartē iekļaut iespēju uz laiku — vismaz invaliditātes atkārtotas novērtēšanas un apliecināšanas procesa laikā — piešķirt pabalstus, kas saistīti ar valsts sociālo politiku un/vai valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu, ja persona ar invaliditāti ir pārcēlusies uz dalībvalsti, lai mācītos vai strādātu.
1.9.Lai gan invaliditātes atzīšana, izmantojot Eiropas invaliditātes karti, nenozīmē, ka invaliditātes novērtēšanas modeļi dalībvalstīs ir jāpadara viendabīgi, tā liek dalībvalstīm uzlabot pašreizējās sistēmas, kuru pamatā ir galvenokārt medicīniska pieeja, lai tās būtu līdzīgākas modeļiem, kas atbilst ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām.
1.10.EESK uzskata, ka kartei jābūt fiziskā formātā un ar digitālām iespējām, pilnībā pieejamai un izgatavotai standartizētā ID izmērā, iekļaujot arī informāciju par kartes īpašniekam nepieciešamo personīgo palīdzību un/vai pavadošo personu.
1.11.EESK ierosina Eiropas invaliditātes kartes tiesību aktos iekļaut pilnībā piekļūstamu ES līmeņa tīmekļa vietni, kurai būtu viegli lasāma versija un zīmju valodas pieejamība, kura būtu pieejama visās ES valodās un kurā būtu sniegta praktiska informācija attiecībā uz katru valsti. Jāīsteno arī tādas ES mēroga un valsts mēroga izpratnes veicināšanas kampaņas visās ES valodās, kuras paredzētas plašai sabiedrībai, potenciālajiem karšu lietotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.
1.12.EESK atbalsta ierosinājumu kopā ar priekšlikumu par Eiropas invaliditātes karti izstrādāt jaunu tiesību aktu par ES stāvvietu izmantošanas karti. Tomēr EESK aicina Komisiju ņemt vērā, ka abām kartēm visos gadījumos jāpaliek fiziski nošķirtām.
1.13.EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai ES iestādes uzturētu ciešu sadarbību ar personām ar invaliditāti, kā arī ES līmeņa, valsts, reģionālajām un vietējām personu ar invaliditāti pārstāvības organizācijām, izstrādājot, ieviešot un vēlāk novērtējot Eiropas invaliditātes karti.
1.14.EESK saprot, ka Eiropas invaliditātes karte pilnībā atbilst Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR) un aizsargā lietotāja persondatus. Tā aicina Komisiju ierosinātajā tiesību aktā par Eiropas invaliditātes kartes izstrādi un izmantošanu garantēt šo datu augsta līmeņa aizsardzību, kā arī drošības un viltošanas novēršanas pasākumus.
2.Vispārīgas piezīmes
2.1.EESK atzīmē, ka Eiropas pilsonības statuss, kas minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. pantā, ietver tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Attiecībā uz personām ar invaliditāti šīs tiesības ir aizsargātas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), ko Eiropas Savienība un tās 27 dalībvalstis ir ratificējušas, konvencijas 18. pantā nosakot personu ar invaliditāti tiesības uz pārvietošanās brīvību, brīvu dzīvesvietas un pilsonības izvēli vienlīdzīgi ar citiem. Tā kā invaliditāte ir dažādi traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var kavēt pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem, visas sabiedrības pienākums, jo īpaši izmantojot valsts un Eiropas publiskās politikas pasākumus, ir aizsargāt un efektīvi nodrošināt šo tiesību īstenošanu.
2.2.Saskaņā ar šo regulējumu atbalsta, palīdzības, piekļūstamības pasākumu, īpašu pakalpojumu, saprātīgu pielāgojumu, pozitīvas rīcības un cita veida ieguvumu nodrošināšana personām ar invaliditāti ir instrumenti, ar kuru palīdzību tiek panākta vienlīdzīga tiesību izmantošana un pārvarēti šķēršļi. Tādējādi invaliditātes neatzīšana, kas kavē šo atbalsta pasākumu pieejamību, nozīmē tiešu atteikšanos īstenot 87 miljonu ES dzīvojošo personu ar invaliditāti tiesības ceļot un/vai pārcelties uz citām ES valstīm.
2.3.EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ierosina likumdošanas iniciatīvu attiecībā uz Eiropas invaliditātes karti, un stingri iesaka Eiropas invaliditātes karti izveidot ar regulu, kas būtu ātri, efektīvi un viendabīgi piemērojama visās dalībvalstīs. Regula ir piemērotāks instruments, lai nodrošinātu elastīgu piemērošanu un izvairītos no atšķirībām īstenošanā valstu līmenī. Tiesību aktam nevar būt ieteikuma raksturs, jo tas neļautu universāli un viendabīgi piemērot šo karti. Attiecībā uz direktīvu pastāv liels risks, ka tās transponēšanai nepieciešamais laiks tiktu pagarināts par nenoteiktu laikposmu, iespējams, radot situāciju, ka Eiropas invaliditātes kartei dažās dalībvalstīs ir aktīvs statuss, bet citās ES valstīs nav atbilstošu tiesību aktu, ar kuriem tiktu piemērotas kartes sniegtās priekšrocības. Savukārt regulai būtu tūlītēja iedarbība visās dalībvalstīs.
2.4.Tādējādi Eiropas invaliditātes karte, kas atvieglo šķēršļu likvidēšanu personu ar invaliditāti tiesībām brīvi pārvietoties ES, darbotos, un tā būtu kā Eiropas invaliditātes pase, kas ļautu identificēt visus pamatoti pelnītos pakalpojumus un ieguvumus un pēc tam tiem piekļūt.
2.5.EESK uzskata, ka izmēģinājuma projekts, kas no 2016. līdz 2019. gadam tika uzsākts astoņās dalībvalstīs, parādīja kartes ieviešanas iespējamību un iespējas, ko tā sniedz lietotājiem, kā arī to, kā tā atvieglo mobilitāti, ar labvēlīgiem nosacījumiem nodrošinot piekļuvi konkrētiem pakalpojumiem, kas jau ir pieejami personām ar invaliditāti uzņēmējvalstī.
2.6.2021. gadā izstrādātā izmēģinājuma projekta novērtējumā tika detalizēti aprakstīta tā efektivitāte. Piemēram, kartes lietošana veicināja personu ar invaliditāti līdzdalību kultūras un izklaides nozarēs, palielināja pārrobežu mobilitāti un daudziem lietotājiem paplašināja tūrisma iespējas ārvalstīs.
2.7.Tomēr novērtējums arī parādīja, ka lietotāji pieprasa lielāku vērienu un to, lai tiktu aptverts vairāk nozaru, tostarp transporta nozare, kuras iekļaušana bija ierobežota. Turklāt par ļoti vajadzīgām tika atzītas izpratnes veicināšanas kampaņas, lai potenciālie lietotāji varētu labāk izprast jaunās iespējas un pakalpojumu sniedzēji varētu atpazīt karti un ar to saistītās atlaides un pakalpojumus.
2.8.Novērtējuma ziņojumā ir skaidri izklāstītas ne tikai iespējas, bet arī personu ar invaliditāti prasības un iespējamie trūkumi saistībā ar Eiropas invaliditātes karti, ja aptvertās nozares būs ierobežotas. Tāpēc EESK uzsver, ka ir svarīgi Eiropas invaliditātes kartes lietotājiem nodrošināt piekļuvi visu veidu pakalpojumiem, pabalstiem un atlaidēm, kas jau ir piešķirtas valsts līmenī, ko pieņem visi pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvā atvieglotus nosacījumus vai pielāgojumus personām ar invaliditāti, neatkarīgi no tā, vai šie pakalpojumu sniedzēji ir publiskas vai privātas struktūras. EESK uzskata, ka tiesību aktā nevajadzētu noteikt ierobežotu nozaru sarakstu — tas būtu jāpiemēro visiem ES vienotā tirgus pakalpojumiem —, jo saraksta veidošana paredzētu daudzus izņēmumus, tādējādi saglabātos lielākā daļa pašreizējo šķēršļu un tiktu ierobežota tiesību akta efektivitāte.
2.9.EESK apzinās, ka attiecībā uz tādu pabalstu segšanu, kuri ir saistīti ar publisko sociālo politiku un/vai valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu, piemēram, tiešu ekonomisku atbalstu, personīgās palīdzības sniegšanu, atbalstu studentiem vai ar darbu saistītiem pabalstiem uzņēmumiem, kuri pieņem darbā darba ņēmējus ar invaliditāti, Eiropas invaliditātes kartei būtu jānodrošina iespēja uz laiku — vismaz invaliditātes atkārtotas novērtēšanas un apliecināšanas procesā — piešķirt šādus pakalpojumus, ja persona ar invaliditāti ir pārcēlusies uz dalībvalsti, lai studētu vai strādātu. Tas nozīmēs, ka personām ar invaliditāti, kas pārceļas uz citu dalībvalsti darba vai studiju nolūkā (piemēram, izmantojot programmu “Erasmus+”), būs iespēja piekļūt jebkādam atbalstam, kas vajadzīgs, lai vienlīdzīgi ar citiem strādātu vai studētu.
2.10.EESK uzsver, ka Eiropas invaliditātes karte pilnībā atbilst Vispārējai datu aizsardzības regulai (VDAR) un aizsargā lietotāja persondatus, jo, izmantojot šo dokumentu, lai piekļūtu pakalpojumiem un ieguvumiem, persona ir atbrīvota no pienākuma uzrādīt persondatus un sniegt par tiem informāciju, jo īpaši invaliditātes novērtējumu un personīgo veselības informāciju.
2.11.Priekšlikumā par Eiropas invaliditātes karti būtu jāiekļauj izpildes un uzraudzības sistēmas ieviešana, lai nodrošinātu tās raitu un efektīvu īstenošanu, kā arī struktūra, kas paredzēta, lai virzītu un pārvaldītu lietotāju sūdzības un pieprasījumus.
2.12.EESK saprot, ka invaliditātes atzīšana, izmantojot Eiropas invaliditātes karti, nenozīmē, ka invaliditātes novērtēšanas modeļi dalībvalstīs ir jāpadara viendabīgi. Tomēr tas liek dalībvalstīm uzlabot pašreizējās sistēmas, kuru pamatā ir galvenokārt medicīniska pieeja, lai tās tuvinātos modeļiem, kas atbilst ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām. Saskaņā ar neseno Eiropas Parlamenta pētījumu “Invaliditātes novērtēšana, savstarpējā atzīšana un ES invaliditātes karte” pastāv pārliecinoša vienprātība par nepieciešamību uzlabot kopīgu principu pieņemšanu un labāk saskaņot invaliditātes novērtēšanu, invaliditātes definīcijas un savstarpēju atzīšanu. EESK arī saprot, ka pašreizējās novērtēšanas sistēmas ir vairāk vērstas uz individuālajām īpašībām nekā uz vidi, lielā mērā paļaujoties uz medicīniskajām zināšanām vai testiem attiecībā uz indivīdiem, kuri eksistē ārpus konteksta, nevis īstenojot holistiskāku pieeju, kurā tiktu ņemtas vērā cilvēku reālās dzīves situācijas.
3.Īpašas piezīmes
3.1.EESK uzskata, ka kartei jābūt fiziskā formātā un ar digitālām iespējām, piemēram, pozitīvs papildinājums būtu QR kods un/vai elektroniskā mikroshēma, kas būtu piesaistīta datiem par invaliditātes novērtējumu. Šai fiziskajai kartei jābūt pilnīgi pieejamai, ar aprakstu Braila rakstā un izgatavotai standartizētā ID izmērā.
3.2.Eiropas invaliditātes kartes projektā jāietver ES līmeņa tīmekļa vietne, kurā sniegta praktiska informācija attiecībā uz katru valsti, piemēram, par to, kur saņemt karti un kā tā darbojas. Šai ES tīmekļa vietnei vajadzētu būt pieejamai visās valodās, un tai jābūt piekļūstamai Tīmekļa satura piekļūstamības pamatnostādņu visaugstākajā atbilstības līmenī (AAA), ar viegli lasāmiem formātiem un zīmju valodas pieejamību, un tas pats attiecas uz valstu tīmekļa vietnēm un visu kartes iegūšanas procesu.
3.3.Eiropas invaliditātes kartē būtu jāietver arī informācija par kartes īpašniekam nepieciešamo personīgo palīdzību un/vai pavadošajām personām, lai attiecīgā gadījumā tās iekļautu ieguvumu un atbalsta darbības jomā. Šo informāciju var izteikt ar konkrētu simbolu vai norādi uz fiziskās kartes.
3.4.EESK uzskata, ka Eiropas invaliditātes kartes izmantošanai jābūt brīvprātīgai, tiesību aktos kodificējot, ka ikviena persona ar invaliditāti var izlemt, vai tā vēlas pieteikties kartei, un nedrīkstētu noteikt pienākumu turēt šādu karti, lai pierādītu invaliditāti.
3.5.EESK mudina Komisiju nodrošināt finansēšanas instrumentu, lai visās ES dalībvalstīs ieviestu Eiropas invaliditātes karti, kā arī ES līmeņa tīmekļa vietni. Pēc tam ir jānodrošina pastāvīgs finansējums kartes drukāšanai un izsniegšanai, personālam, komunikācijai un tīmekļa vietnes un saistīto rīku, piemēram, iespējamo mobilo lietotņu, uzturēšanai. To varētu panākt, turpinot izmantot ES finansēšanas instrumentu un/vai valstu finansējuma plūsmas.
3.6.Komunikācijai un izpratnes veidošanai par Eiropas invaliditātes karti ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu, ka karte sasniedz visus potenciālos saņēmējus un pakalpojumu sniedzējus. Kartes ieviešana būtu jāapvieno ar tādām ES un valsts mēroga izpratnes veidošanas kampaņām, kuras būtu paredzētas plašai sabiedrībai, potenciālajiem karšu lietotājiem, lai viņi varētu pieteikties kartes saņemšanai, un pakalpojumu sniedzējiem, lai tie varētu pievienoties šai shēmai, tādējādi pilnībā izmantojot tās potenciālu, visās ES valodās, viegli lasāmos un zīmju valodas formātos, lai nodrošinātu pieejamību visiem. Īpaši ir jācenšas sasniegt tās personas ar invaliditāti, kurām var būt grūtāk piekļūt informācijai par kartes esamību, priekšrocībām un ar kartes iegūšanu saistītajiem procesiem, piemēram, personas ar psihosociālu vai intelektuālu invaliditāti, un personas, kurām ir ierobežota atbalsta sistēma, kā tas ir bēgļu ar invaliditāti gadījumā. Lai labāk sasniegtu Ukrainas bēgļus ar invaliditāti, komunikācijai vajadzētu būt arī ukraiņu valodā. Pēc šādām kampaņām ir jāīsteno regulāri komunikācijas pasākumi ar mērķi informēt karšu turētājus un plašu sabiedrību par jauniem kartes shēmas papildinājumiem un kartes sniegtajiem ieguvumiem kopumā, lai nodrošinātu, ka šis ES projekts ir ļoti pamanāms.
3.7.EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai ES iestādes uzturētu ciešu sadarbību ar personām ar invaliditāti, kā arī ar ES līmeņa, valstu, reģionālajām un vietējām personu ar invaliditāti pārstāvības organizācijām. Šis projekts būtu jāīsteno, pilnībā iesaistot personas ar invaliditāti un viņu pārstāvības organizācijas. Tam būtu jānotiek gan politiskajā līmenī — karti izstrādājot —, gan izpildvaras līmenī — to ieviešot un izplatot, kā arī informējot par to. Komisijai būtu jāorganizē ikgadēja informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm par problēmām, progresu un paraugpraksi, iesaistot personas ar invaliditāti un viņas pārstāvošās organizācijas, lai laika gaitā uzlabotu kartes darbības jomu un izmantošanu.
3.8.Ieviešot Eiropas invaliditātes karti, būtu jāīsteno arī datu vākšanas process, lai iegūtu anonimizētu informāciju par kartes saņēmējiem, datus sadalot pēc dzimuma un vecuma.
4.ES stāvvietu izmantošanas karte
4.1.EESK apzinās, cik svarīgi ir atjaunināt tiesību aktus, lai saskaņotu ES stāvvietu izmantošanas kartes īpašības un darbību. Dažādie kartes formāti, kas ieviesti valsts, reģionālā vai pat vietējā līmenī, joprojām rada šķēršļus un problēmas tās lietotājiem. Tomēr tās lietošana ir ārkārtīgi svarīga daudzām personām ar invaliditāti, jo īpaši tāpēc, ka tas ir vienīgais risinājums, kas ļauj piekļūt ierobežotām pilsētu teritorijām, ņemot vērā to, ka piekļūstamības trūkuma dēļ sabiedriskais transports bieži vien nav alternatīvs risinājums.
4.2.EESK uzskata, ka ES stāvvietu izmantošanas kartes formāts, īpašības un izsniegšanas procedūra būtu jāsaskaņo tādā veidā, kas ir saistošs dalībvalstīm, un par to skaidri jāpaziņo kartes lietotājiem. Būtu arī jāpastiprina kontrole attiecībā uz kartes krāpniecisku izmantošanu un personām ar invaliditāti rezervētu stāvvietu nelikumīgu izmantošanu un jāīsteno stingrāki drošības un viltošanas novēršanas pasākumi, kā arī jānosaka lielāki un efektīvāki naudas sodi par kartes ļaunprātīgu izmantošanu un viltošanu. Izpratnes veicināšanas kampaņai attiecībā uz cīņu pret rezervētu stāvvietu nelikumīgu izmantošanu vajadzētu būt vērstai arī uz plašu sabiedrību.
4.3.Tiesību aktos par ES stāvvietu izmantošanas karti būtu vēl vairāk jāsaskaņo noteikumi par attiecināmību un izsniegšanas procedūru, darot to tādā veidā, kas ir saistošs dalībvalstīm, un par to skaidri paziņojot kartes lietotājiem. Tie var arī veicināt paraugprakses apmaiņu starp valstu iestādēm, izveidojot Komisijas darba grupu par šo tematu, kas pavērtu iespēju izstrādāt idejas ES līmenī.
4.4.Izstrādājot jauno tiesību aktu par ES stāvvietu izmantošanas karti kopā ar priekšlikumu par Eiropas invaliditātes karti, ir jāņem vērā, ka abām kartēm visos gadījumos ir jāpaliek fiziski nošķirtām. Ne visas personas ar invaliditāti, kuras ir invaliditātes kartes potenciālie turētāji, arī vada transportlīdzekli, un praktisku iemeslu dēļ stāvvietu izmantošanas kartei ir jāpaliek stāvēšanai novietotā transportlīdzeklī, savukārt Eiropas invaliditātes kartei būtu jāglabājas pie lietotāja.
Briselē, 2023. gada 3. aprīlī
Aurel Laurenţiu Plosceanu
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas priekšsēdētājs
_____________