|
ATZINUMS
|
|
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
|
|
EESK ieteikumi nopietnai Eiropas pusgada reformai
|
|
_____________
|
|
EESK ieteikumi nopietnai Eiropas pusgada reformai
(pašiniciatīvas atzinums)
|
|
|
|
ECO/600
|
|
|
|
Ziņotāji: Gonçalo LOBO XAVIER, Javier DOZ ORRIT un Luca JAHIER
|
|
Pilnsapulces lēmums
|
27/10/2022
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 52. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
18/04/2023
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
27/04/2023
|
|
Plenārsesija Nr.
|
578
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
226/2/6
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Eiropas pusgads, neraugoties uz saviem trūkumiem, ir ļoti palīdzējis Eiropas Savienībā koordinēt valstu ekonomikas politiku. Tomēr tā procedūras nav devušas iespēju apmierinošā veidā tā procesos un ieteikumu izstrādē iesaistīt pilsoņus un valstu politikas, ekonomikas un sociālās jomas speciālistus dalībvalstīs. Organizētās pilsoniskās sabiedrības līdzdalība Eiropas pusgadā lielākajā daļā dalībvalstu nav pietiekama un ir zemas kvalitātes. Lai gan ar nacionālo atveseļošanas un noturības plānu izstrādi saistītajās apspriedēs ir notikuši daži uzlabojumi, tie vēl nav nostiprināti, un dažās valstīs politisku iemeslu dēļ ir pasliktinājies atbalsts turpmākai dalībai šajās apspriedēs.
1.2.Ar EESK atbalstīto Eiropas Komisijas paziņojumu par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzēm ir izveidots elastīgs un diferencēts fiskālās politikas satvars, kurā būs noteikta prasība apspriesties un panākt vienošanos starp ES iestādēm un dalībvalstīm. Lai tas notiktu veiksmīgi, ir svarīgi, lai valstu līmenī pastāvētu ieinteresētība gan par šo procesu, gan par noteiktajām saistībām. Tāpēc ir nepieciešams reformēt Eiropas pusgada procedūras un grafiku.
1.3.EESK uzskata, ka dalībvalstu ieinteresētību ir iespējams panākt tikai ar konkrētu un strukturētu politikas, ekonomikas un sociālās jomas pārstāvju iesaisti Eiropas pusgada procesā. EESK ir pārliecināta, ka sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kā arī valstu parlamentu un vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai ir jākļūst par vienu no šā reformētā Eiropas pusgada pīlāriem. Eiropas Parlamenta (EP) kompetence būtu jāpaplašina līdz tādam līmenim, lai tam būtu lielākas koplēmuma tiesības attiecībā uz ekonomikas politikas pamatnostādnēm un Eiropas mēroga priekšlikumiem.
1.4.EESK ierosina reformēt Eiropas pusgadu ar mērķi stiprināt tā pārredzamību un demokrātiju, organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaisti un tā darbības efektivitāti saistībā ar ekonomikas izaugsmes un kvalitatīvas nodarbinātības, dalībvalstu sociālās kohēzijas un konverģences mērķiem un ar zaļās un digitālās pārkārtošanās paātrināšanu. Novērtējuma procedūru pilnveides nolūkā ir jāpārskata, jāpapildina un savā starpā jāsaskaņo pastāvošās rādītāju sistēmas.
1.5.EESK ir pārliecināta, ka Eiropas pusgada galvenie instrumenti, respektīvi, konkrētām valstīm adresētie ieteikumi, būtu jāattiecina uz triju gadu periodu, un katru gadu būtu jāveic izvērtēšana un pārskatīšana. Šis priekšlikums atbilst Eiropas Komisijas paziņojumam par pārskatīto ES ekonomikas pārvaldības sistēmu, un tas palīdzēs uzlabot valstu ieinteresētību par šo procesu un organizētas pilsoniskās sabiedrības līdzdalību.
1.6.Tā saskaņotība ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem rada iespēju novērtēt Eiropas pusgada derīgumu un efektivitāti. Tāpēc EESK uzskata, ka vislabākais stimuls ir to īstenošanas sasaiste ar ES budžetu un līdzekļu daļēja saņemšana tieši no tā, ievērojot Atveseļošanas un noturības mehānisma pozīcijas.
1.7.EESK ierosina gādāt par to, ka sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas Eiropas un valstu līmenī iesaista ar oficiālas strukturētas apspriešanās procedūras palīdzību un aptver gan izstrādes, gan lēmumu pieņemšanas posmu, gan īstenošanas, uzraudzības un izvērtēšanas posmu. Procedūrai vajadzētu notikt īpašā struktūrvienībā vai kādā no jau pastāvošajām struktūrvienībām, kurai būtu likumīgi jāpiešķir šādas funkcijas. Pastāvošajām ekonomikas un sociālo lietu padomēm šajā procesā arī būtu jāuzņemas svarīga loma.
1.8.EESK uzskata, ka ES regulējumā būtu jānosaka principi un vispārējā kārtība strukturētai un pastāvīgai pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistei dažādos Eiropas pusgada posmos, un vienlaikus būtu jāievēro tas, ka procedūras un struktūrvienības, kurās šīm apspriedēm ir jānotiek, tālāk ir jānosaka valstu tiesību aktos, un tas ir jāizdara, ievērojot atklātības, pārredzamības un reprezentativitātes kritēriju.
1.9.EESK skatījumā šādā regulējumā būtu jānosaka pamatkritēriji un pamatprincipi sekojošiem jautājumiem: grafiki (saistīti ar Atveseļošanas un noturības mehānismu un Eiropas pusgadu), sanāksmju oficiālais formāts un sabiedrības piekļuve dokumentiem noteiktā laikā un veidā, protokoli, publiskā komunikācija par priekšlikumiem un par valdības atbildēm, kā arī nolīgumu īstenošanas ceļvedis.
1.10.EESK uzskata, ka debates par ES fiskālajām spējām un pašu resursiem ir jāpadziļina. Komitejas ieskatā ģeopolitiskās, ekonomiskās, sociālās un vides problēmas, kas Eiropas Savienību skars tuvākajos gados liks finansēt Eiropas kopējos mērķus.
2.Ievads
2.1.Šā atzinuma mērķis ir rosināt pārdomas un formulēt priekšlikumus nopietnai Eiropas pusgada procedūru reformai ar mērķi uzlabot Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības pārredzamību, demokrātiskumu un efektivitāti un organizēto pilsonisko sabiedrību iesaistīt efektīvāk.
2.2.Savā analīzē un priekšlikumos mēs ņemam vērā ES ekonomiskās pārvaldības saturu, Eiropas Komisijas paziņojumu par pārskatītas ES ekonomikas pārvaldības sistēmas ievirzēm, kā arī EESK atzinumu par šo paziņojumu un Komitejas rezolūcijas par organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaisti nacionālo atveseļošanas un noturības plānu izstrādē un īstenošanā (2021. un 2022. gada rezolūciju).
2.3.Tāpat kā gatavojot iepriekšminētās rezolūcijas, ar grupā “Eiropas pusgads” pārstāvēto valstu delegāciju starpniecību (trīs locekļi no katras valsts – viens katrai grupai) mēs veicām plašas apspriedes ar organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Apspriedes notika, izmantojot anketas, un tika apmeklētas septiņas valstis (apaļā galda sarunas). Apspriežu rezultāti ir izklāstīti pielikumā un apkopoti atzinuma 5. punktā.
3.Konteksts
3.1.Pēc 2008. gada krīzes Eiropas pusgads tika ieviests kā ES ekonomikas pārvaldības instruments. Sākumā tā uzmanības centrā bija dalībvalstu finanšu stabilitāte, bet laika gaitā tajā papildus ekonomikas un budžeta politikai tika ietverti arī nodarbinātības un sociālie jautājumi. Tagad tas ir ekonomikas, nodarbinātības, sociālās un fiskālās politikas koordinēšanas pusgada cikls: dalībvalstis saskaņo savus budžetus un ekonomikas politiku ar mērķiem un noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās ES līmenī. Kopš šā satvara ieviešanas 2011. gadā tas kļuvis par vispāratzītu forumu ES dalībvalstu budžeta, ekonomikas un nodarbinātības politikas problēmu apspriešanai saskaņā ar vienoto gada grafiku. Ņemot vērā ekonomiskās un sociālās sekas, kuras izraisīja 2020. gada pandēmija, kā arī nepamatotais un neprovocētais Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā, radās nepieciešamība pastiprināt koordināciju dalībvalstu starpā. Tāpēc 2021. gadā Eiropas pusgads tika pielāgots, ņemot vērā Atveseļošanas un noturības mehānisma izveidi. Tagad valstu reformas un investīciju programmu vairākiem gadiem uz priekšu ievirza nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošana. Eiropas pusgada tvērums ir plašāks un tam paredzēta daudzpusēja uzraudzība, tāpēc tas veiksmīgi papildina nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu.
3.2.Saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas 18. panta 4. punkta q) apakšpunktu, lai sagatavotu un īstenotu nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, ir vajadzīgs kopsavilkums par apspriežu procesu, kas īstenots atbilstoši valsts tiesiskajam satvaram, un īss skaidrojums par to, kā šajos plānos ir atspoguļots ieinteresēto personu ieguldījums. Šo ieinteresēto personu vidū ir vietējās un reģionālās pašvaldības, sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, jauniešu organizācijas un citi. Tomēr, kā EESK uzsvērusi 2022. gada maijā pieņemtajā rezolūcijā, organizētās pilsoniskās sabiedrības iesaiste līdz šim ir vērtēta kā neapmierinoša, pat ja ņem vērā likumsakarīgās atšķirības starp valstīs eksistējošajiem apspriešanās procesiem.
3.3.Četri galvenie Eiropas pusgada mērķi ir šādi: 1) novērst pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību Eiropas Savienībā; 2) nodrošināt stabilas ilgtspējīgas publiskās finanses (Stabilitātes un izaugsmes pakts); 3) atbalstīt strukturālās reformas, kuru mērķis ir veicināt ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un sociālo politiku (“Eiropa 2020”, zaļais kurss, ilgtspējīgas attīstības mērķi, Eiropas sociālo tiesību pīlārs); 4) veicināt investīcijas. Pēc Covid-19 krīzes un NextGenerationEU pieņemšanas mērķis tagad ir arī nacionālo atveseļošanas un noturības plānu uzraudzība.
3.4.2022. gada novembrī Eiropas Komisija publicēja paziņojumu par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzēm, kurā tā ierosināja saglabāt stabilitātes un izaugsmes pakta atsauces vērtības (3 % no IKP deficīta un 60 % valsts parāda attiecību pret iekšzemes kopproduktu) un ieviest katrai no valstīm diferencētu parāda samazināšanas procedūru, kas būtu jāapspriež ar valdībām (ar valsts vidēja termiņa fiskālās virzības plāniem). Šim pārskatītajam satvaram vajadzētu būt vienkāršākam, pārredzamākam un efektīvākam, ar lielāku valsts līmeņa ieinteresētību un uzlabotu īstenošanu. Šīs jaunās sistēmas ietvaros to dalībvalstu fiskālos plānus, kuru parādi ir vislielākie, paredzēts sagatavot četru gadu periodam (ar iespēju pagarināt uz trijiem papildu gadiem), ievērojot vienošanās ceļā izveidotu īpašu ieguldījumu un reformu programmu, kurai katru gadu tiktu veikta atbilstības uzraudzība. Šis priekšlikums, kā norādīts, atbilst NextGenerationEU idejai. 2023. gada 14. marta ECOFIN padomes secinājumi ietver gan daudzas tādas jomas, kurās dalībvalstu viedoklis sakrīt, gan tādas, kurās ir nepieciešams turpināt darbu pie pārskatītā satvara. Tie ietver politiskas norādes par piemērotiem likumdošanas priekšlikumiem, kurus varētu sagatavot Eiropas Komisija. Padome norādīja, ka dalībvalstīm visos Eiropas pusgada un politikas veidošanas cikla posmos sistemātiski, savlaicīgi un jēgpilni jāiesaista sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrības un citas attiecīgās ieinteresētās personas, jo tas ir svarīgi sekmīgai ekonomikas, nodarbinātības un sociālās politikas koordinēšanai un īstenošanai. To 23. martā apstiprināja arī Eiropadome.
3.5.Ir paredzēts, ka ar šā koordinācijas instrumenta palīdzību EESK pastāvīgi veicinās pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti tajos lēmumos, kas to var skart. Tā mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības demokrātisko leģitimitāti un uzticēšanos ES iestādēm, kā arī panākt, lai palielinātos minēto plānu un programmu īstenošanas efektivitāte. Šī apspriede tika rīkota ar mērķi uzzināt, ko iesaka dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un stiprināt to lomu šajos procesos. Apspriedē tika ņemtas vērā pārmaiņas, kas norisinās saistībā ar Eiropas pusgadu (Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošana, REPowerEU sadaļas iekļaušana un ES ekonomikas pārvaldības satvara pārskatīšana).
4.Apspriešanās vajadzībām izmantotā metodoloģija
4.1.Šim ziņojumam vajadzīgie dati un informācija tika vākti no 2022. gada decembra līdz 2023. gada martam. Kopumā tika saņemti 23 valstu viedokļi (atbildes uz anketas jautājumiem un/vai apaļā galda sanāksmes rīkošana). Apspriešanās notika, pamatojoties uz locekļu individuālajām zināšanām un iesaistot sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Dažās valstīs tika iesaistītas valstu ekonomikas un sociālo lietu padomes vai līdzvērtīgas struktūras, savukārt citās apspriedes notika arī ar valdības pārstāvjiem.
4.2.Atzinumā izmantoti arī ārēji avoti, piemēram, domnīcu publikācijas, salīdzinoši pētījumi un valstu debates. Anketa tika nosūtīta dažām Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, EESK Sadarbības grupas locekļiem un citiem triju EESK grupu pārstāvjiem.
5.Piezīmes par apspriešanās rezultātiem
I sadaļa. Atskats uz iepriekšējo darbu saistībā ar nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem
5.1.1. jautājums – Kā notiek pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā?
Vērtējot kopumā, būtiskas pārmaiņas nav notikušas. Galvenie šķēršļi ir valdību politiskās gribas trūkums, sistemātiskas un vienotas pieejas neesamība uzraudzības jomā, pastāvīgu un oficiālu procedūru, kā arī informācijas un dialoga struktūru neesamība. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ierosina izveidot centrālo Eiropas pusgada platformu, kurā būtu iekļauta visa valstu informācija, izveidot standartizētus apspriežu un uzraudzības mehānismus, kuros aktīvāka loma būtu paredzēta valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm (un tām līdzvērtīgām iestādēm).
II sadaļa. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedoklis par Eiropas pusgadu
2. jautājums – apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību Eiropas pusgada ietvaros Apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību Eiropas pusgada ietvaros parasti tiek vērtēta kā nepietiekama un/vai neefektīva, kā formalitāte, un apspriešanās gaitā sniegtie priekšlikumi reti tiek pieņemti. Intervētās valstu ieinteresētās personas ierosina konkrēti definētu un regulāru apspriešanās ciklu ar labāku piekļuvi dokumentiem un ar uzlabotu pārredzamību, rezultātu publicēšanu, ar grafiku, kas atbilstu Eiropas pusgada ciklam, un ar sabiedrībai pārredzamu procesu.
5.2.3. jautājums – Eiropas pusgada kā ekonomiskās un fiskālās politikas instrumenta efektivitāte un leģitimitāte
Vairums pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju pozitīvi vērtē Eiropas pusgada lomu ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinācijā, lai gan minētie trūkumi liedz palielināt efektivitāti un leģitimitāti. Šīs organizācijas uzskata, ka procesa interaktivitāti mazina administratīvais slogs un tas, ka nepastāv strukturēta un vienota apspriešanās metode. Kritiski tās vērtē arī to, ka tiek izmantota tikai neliela daļa konkrētām valstīm adresēto ieteikumu, un to, ka Eiropas sociālo tiesību pīlāra un sociālo rādītāju integrācija novērtēšanas mehānismos ir nepilnīga. Vairākums ierosina Eiropas pusgada reformā par prioritāti noteikt vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus.
5.3.4. jautājums – konkrētām valstīm adresētie ieteikumi
Lielākā daļa respondentu ir pārliecināti, ka konkrētām valstīm adresētie ieteikumi atbilst vidēja termiņa un ilgtermiņa uzdevumiem, tomēr tie ir pārāk vispārīgi vai vērsti uz fiskālo ilgtspēju, neskar tādus jautājumus kā veselība, izglītība un sociālā iekļautība un tikai daļēji atspoguļo sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju intereses. Lai uzlabotu konkrētām valstīm adresēto ieteikumu ievērošanu, ir jāuzlabo to atbilstība valdību un pilsoņu prioritātēm, to pārredzamība un līdzdalības uzraudzības un novērtēšanas mehānismi. Turklāt ir arī vajadzīga efektīva stimulu un sankciju sistēma.
5.4.5. jautājums – prioritāri stiprināmie Eiropas pusgada pīlāri
Pandēmijas dēļ prioritāšu secībā augstāk ir pacēlušās strukturālās reformas un izaugsme. Strukturālās reformas veicina ekonomikas noturību, un tām ir nepieciešami ieguldījumi, kas ir Eiropas pusgada otrā prioritāte. Ar ieguldījumiem būtu jāatbalsta ekonomiskā attīstība un sociālā kohēzija. Ar Eiropas tiesību aktu ir jāstiprina sociālais dialogs un organizētās pilsoniskās sabiedrības līdzdalība Eiropas pusgadā. Būtiski svarīgo publisko finanšu ilgtspēju nevajadzētu pretnostatīt ieguldījumiem, kas vērsti uz augšupēju ekonomisko un sociālo konverģenci.
5.5.7. jautājums – Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi)
Lielākā daļa respondentu uzskata, ka ir jāstiprina saikne starp ESI fondiem un konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu, politiskais un sociālais dialogs un sinerģija starp valsts struktūrvienībām, kuras atbild par Eiropas pusgada un ESI fondu pārvaldību konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanas plānu sagatavošanas saistībā. Būtu jāveicina dziļāka valstu mērķu, politikas un resursu integrēšana un konverģence, jāuzlabo līdzekļu sasaiste ar Eiropas politiku un jāpilnveido resursu izmantošana nelabvēlīgākā situācijā esošo reģionu attīstības atbalsta nolūkā.
II sadaļa. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedoklis par Eiropas ekonomikas pārvaldību
5.6.6. jautājums – aspekti, kas būtu jāstiprina, lai uzlabotu Eiropas ekonomikas pārvaldības īstenošanu
Pārredzamība un pārskatatbildība tiek uzskatītas par galvenajiem elementiem, kas ļauj uzlabot Eiropas ekonomikas pārvaldības īstenošanu. Ir svarīgi panākt, lai visām ieinteresētajām personām būtu piekļuve informācijai par ieteikumiem ekonomikas politikas jomā un par to īstenošanu, un jārada nepārprotami makroekonomikas rādītāji, robežvērtības un mērķi, kas ES ekonomikas pārvaldības sistēmu un Eiropas pusgadu padarītu detalizētāku, koncentrētāku un rezultatīvāku. Pastāv arī viedoklis, ka Eiropas Parlamenta, valstu parlamentu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste būtu jāstiprina ar mērķi panākt, lai ekonomikas politika atspoguļotu visdažādāko ieinteresēto personu vajadzības un problēmas.
6.Vispārīgas piezīmes
ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšana
6.1.EESK atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumus par ekonomikas pārvaldības reformu un aicina bez kavēšanās pieņemt likumdošanas instrumentus tā, lai tie varētu stāties spēkā 2024. gadā, kad tiks atcelta arī Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārēja izņēmuma klauzula.
6.2.Eiropas Komisijas paziņojumā ietvertās izmaiņas, it īpaši tās, kas vērstas uz dalībvalstu publiskā parāda līmeņa samazināšanu atbilstoši diferenciācijas un elastīguma principiem, noteikti radīs prasību pēc Eiropas pusgada procedūru izmaiņām. EESK uzskata: lai saglabātu pilnvērtīgu visas sabiedrības demokrātisku pārstāvību, , pilnīgi noteikti ir vairāk jāiesaista arī valstu politikas, ekonomikas un sociālās jomas pārstāvji. Šajā svarīgajā ekonomikas politikas jomā ir rūpīgi jāņem vērā dažādie viedokļi un intereses, kuras pārstāv tieši sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Eiropas Komisija uzsver, ka svarīga ir ieinteresētība valsts līmenī. Šajā kontekstā ir būtiski, lai fiskālās virzības plāni būtu balstīti uz to, kas ir izdarīts atveseļošanas un noturības plānu kontekstā, un ir svarīgi šos sasniegumus stiprināt, un šajā nolūkā, piemēram, ietvert pantu, kas būtu līdzīgs Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas 18. panta 4. punkta q) apakšpunktam un paredzētu, ka jāuzlabo pārraudzība pār dalībvalstu īstenoto apspriešanās procesu un plānos jāietver organizētās pilsoniskās sabiedrības prasības. Ir svarīgi zināt, kāds ir sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedoklis par reformām un ieguldījumiem, kas ierosināti šajos plānos, un par to, kā notiek to īstenošana.
6.3.Eiropas Komisija nesen ir publicējusi paziņojumu par zaļā kursa industriālo plānu neto nulles emisiju laikmetam. Ar to vienlaikus ir risināta nepieciešamība nodrošināt atbilstību zaļā kursa mērķiem, īstenot Eiropas rūpniecības stratēģisko neatkarību un pasākumus Eiropas zaļās rūpniecības konkurētspējas stiprināšanai, saskaroties ar sekām, kuras izraisījis ASV inflācijas samazināšanas akts. Viens no zaļā kursa industriālā plāna priekšlikumiem ir Eiropas Suverenitātes fonda izveide 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanas kontekstā ar mērķi ieguldīt visinovatīvākajās tehnoloģijās zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, “tādējādi aizsargājot kohēziju un vienoto tirgu pret apdraudējumu, ko rada nevienāda valsts atbalsta pieejamība”.
6.4.Politiskās un akadēmiskās debates par Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldību ietver, piemēram, jautājumu par pastāvīgas ES centrālās fiskālās spējas veidošanu un par to, kādam vajadzētu būt Eiropas Savienības pašu resursu līmenim un veidam. Šā atzinuma mērķis nav komentēt šos jautājumus. EESK skatījumā Eiropas Savienības iestādēm steidzami būtu jārisina padziļinātas apspriedes par šiem jautājumiem un par to, kādiem vajadzētu būt tālākajiem monetārās, fiskālās un budžeta politikas integrācijas modeļiem. Mēs esam pārliecināti, ka Komiteja, pauzdama tieši Eiropas organizētās pilsoniskās sabiedrības vairākuma viedokli, runā par to, ka kopēju Eiropas risinājumu meklēšana un kopēju Eiropas mērķu veidošana ir svarīga, lai pārvarētu ģeopolitiskās, ekonomiskās, vides un sabiedrības problēmas, kas skar Eiropas Savienību un tās dalībvalstis, un veiksmīgi īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos, kuras rezultātā paredzēts pāriet uz produktīvāku, konkurētspējīgāku, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu ekonomikas modeli. EESK skatījumā, lai pārvarētu tehnoloģisko plaisu, kas mūs šķir no ASV un Ķīnas, un stiprinātu vērtības ķēdes, ir vajadzīga kopēja Eiropas rūpniecības politika. Stratēģiskā autonomija, kuru vēlas panākt Eiropas iestādes virknē jomu – no ārpolitikas un aizsardzības politikas līdz rūpniecības, tehnoloģiju, tirdzniecības, veselības, prasmju, pētniecības un attīstības politikai –, ir vajadzīgi kopēji Eiropas risinājumi un kopējas Eiropas preces. Mums nepietiks ar valstu risinājumiem, kas būs balstīti uz katras dalībvalsts fiskālo spēju, jo tie var graut to, kā darbojas viens no Eiropas Savienības labākajiem sasniegumiem: vienotais tirgus.
6.5.EESK uzskata, ka Eiropas kopējam labumam piemērota finansējuma meklējumi mums ir jāsāk ar darbu pie optimāla, efektīva un racionāla pastāvošo resursu izmantojuma un jāpanāk, lai pēc iespējas labāk tiktu izmantoti visi tie resursi, kas pieejami publisko un publiski privāto investīciju jomā, kā arī ES rīcībā esošie finanšu instrumenti. Tāpēc EESK aicina piemērot maksimālu elastību programmu īstenošanā, sinerģijas veidošanā un līdzekļu pārdalē starp šīm programmām, kā arī vienlaikus piemērot stingras novērtēšanas un uzraudzības sistēmas. Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība var palīdzēt uzlabot šā procesa pārredzamību un efektivitāti.
6.6.Taču arī tādā gadījumā, ņemot vērā investīciju vajadzību apjomu, kas kopējā labuma un investīciju atbalsta nolūkā būs nepieciešams dalībvalstīm, vajadzēs papildu finansējumu. Turklāt ir arī jārada optimāli apstākļi, kas nodrošinātu vajadzīgos privātos ieguldījumus un panāktu ilgtermiņā vispiemērotāko regulatīvo satvaru. Šādu viedokli EESK pauda iepriekšminētajā rezolūcijā (2022) par nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem, kas saistīta ar zaļā kursa mērķu sasniegšanu un enerģētikas pārkārtošanas paātrināšanu. Mums ir jāapzinās, ka obligāts priekšnosacījums šādai virzībai vispirmām kārtām ir veiksmīga nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošana.
6.7.EESK uzskata, ka labai ekonomikas un budžeta pārvaldībai ir pēc iespējas ātrāk jāatrisina šis Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas jautājums un tādējādi jāizpilda saistības, kas noteiktas 2021. –2027. gada daudzgadu finanšu shēmā un NextGenerationEU, un jāieliek pamats Eiropas budžeta stiprināšanai ilgtermiņā.
Eiropas pusgads un tā procedūras
6.8.Eiropas pusgads, neraugoties uz nepilnībām, ir ievērojami palīdzējis koordinēt valstu ekonomikas politikas. Tomēr tā procedūras nedod iespēju Eiropas pusgada procesos un ieteikumu izstrādē skaidri un regulāri iesaistīt iedzīvotājus un dalībvalstu politikas, ekonomikas un sociālās jomas dalībniekus. Šā gadsimta Lielās recesijas laikā Eiropas pusgads kalpoja par pārneses kanālu skaidri procikliskai politikai, kas, protams, izrietēja no tās politiskās ekonomikas principiem, saskaņā ar kuru tā tika pārvaldīta. Ļoti atšķirīgajā atbildē, kuru Eiropas iestādes sniedza uz Covid-19 krīzi, Eiropas pusgada procedūras tika aizstātas ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas procedūrām. Pateicoties dotāciju un aizdevumu pozitīvajai ietekmei, tā ar nacionālo atveseļošanas un noturības plānu palīdzību ir iedibinājusi noteiktu indikatīvas plānošanas modeli ieguldījumiem un strukturālajām reformām. Kad Atveseļošanas un noturības mehānisma darbība beigsies, nebūs iespējams atgriezties pie iepriekšējā Eiropas pusgada modeļa. Tāpēc ir nepieciešama EESK ierosinātā reforma.
6.9.Problēmas, kuras organizētā pilsoniskā sabiedrība ir konstatējusi Eiropas pusgada un Atveseļošanas un noturības mehānisma darbībā dalībvalstīs, protams, atšķiras veida un intensitātes ziņā. Tomēr vislielāko kritiku ir izpelnījušies šādi aspekti:
·komunikācija ar ieinteresētajām personām un sabiedrību nav pietiekami kvalitatīva un pārredzama;
·sociālo partneru un organizētās pilsoniskās sabiedrības dalība reti sasniedz tādu kvalitātes līmeni, lai tās lietderība tiktu atzīta;
·tā kā Eiropas pusgadā apspriedēm ar organizēto pilsonisko sabiedrību ir paredzēti īsi termiņi, ir sarežģīti iesaistīt visus politikas, ekonomikas un sociālās jomas dalībniekus un ievērot valstu reformu plānos un konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos ietvertās nostādnes;
·daudzos gadījumos valstu reformu plāni un konkrētām valstīm adresētie ieteikumi nav pietiekami labi strukturēti mērķu un reformu priekšlikumu ziņā, turklāt to sociālais saturs ir nepiemērots;
·konkrētām valstīm adresēto ieteikumu ievērošana dažādās valstīs ir nepilnīga, un sankciju mehānisms ir izrādījies neefektīvs.
6.10.Atveseļošanas un noturības mehānisma procedūras ir uzlabojušas stāvokli dažos aspektos. Pavisam drīz būs pienācis laiks veikt vidusposma novērtējumu, tomēr apspriedes, kas veiktas divu iepriekšminēto EESK rezolūciju un šā atzinuma saistībā, ir atklājušas samērā lielu atbilstību prasītajām reformām. Tas nenoliedzami ir saistīts ar pozitīvo stimulu, kuru ir nodrošinājusi Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu saņemšana. Tomēr ieguldījumu īstenošanas līmenis ir nepietiekams. Organizētās pilsoniskās sabiedrības līdzdalības līmenis uzlabojās pirmajos nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanas posmos salīdzinājumā ar to, kas tika panākts sagatavošanās posmā un salīdzinājumā ar parasto Eiropas pusgada līmeni. Savukārt 2022. gadā uzlabojumi nav konstatēti, un dažās valstīs politisko pārmaiņu dēļ ir atklājusies stāvokļa pasliktināšanās.
6.11.Eiropas Komisijas ierosinājumā par ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu ir ietverts aicinājums pielāgot Eiropas pusgadu. Pārskatītais kopējās fiskālās politikas satvars nodrošinās elastīgāku un diferencētāku satvaru, kas ietvers sarunas un vienošanos starp ES iestādēm un dalībvalstīm. Tiks izdarītas izmaiņas Eiropas pusgada grafikā un procedūrās. Lai arī turpmāk tas saglabātu efektivitāti un gūtu panākumus, tam būs jāveicina ieinteresētība valstu līmenī par tā procesu un uzliktajiem pienākumiem; to būs iespējams izdarīt tikai tad, ja procesā tiks plašāk iesaistīti politikas, ekonomikas un sociālās jomas dalībnieki. EESK skatījumā sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistei tāpēc ir jābūt vienam no pārskatītā Eiropas pusgada pīlāriem. Ļoti svarīga ir arī valstu parlamentu un vietējo un reģionālo pašvaldību iesaiste.
6.12.EESK jau ir aicinājusi ar Eiropas leģislatīvo aktu regulēt sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti Eiropas pusgadā. Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas 18. panta 4. punkta q) apakšpunktu var uzskatīt par tāda noteikuma pirmssākumu, kādu vēlas EESK. Mēs ierosinām šajā nolūkā izmantot regulējumu, kurā tiktu noteikti tie pamatprincipi un īpašības, kam jāpiemīt sarunām ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tādējādi regulējums atbilstu valstu tradīcijām un procedūrām, kas tiek piemērotas sabiedrības iesaistē, un vienlaikus būtu noteikta prasība to īstenot saskaņā ar Eiropas regulējumā paredzētajiem principiem un īpašībām.
6.13.Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka gaidāms paziņojums par sociālā dialoga stiprināšanu un ieteikums par sociālā dialoga lomu valstu līmenī. Ja šo iniciatīvu paredzēts noslēgt ar tiesību akta pieņemšanu, EESK skatījumā tam vajadzētu papildināt regulējumu, kura pieņemšanu ierosina Komiteja.
7.Eiropas pusgada reformas priekšlikums
7.1.EESK ierosina reformēt Eiropas pusgadu, lai stiprinātu šādus principus, vērtības un tendences: pārredzamību, demokrātiju, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti, tā darbību efektivitāti un ietekmi uz ekonomikas izaugsmi un kvalitatīvu nodarbinātību, ieguldījumu sociālajā kohēzijā un konverģenci starp dalībvalstīm, kā arī ES ekonomikas zaļās un digitālās pārkārtošanās pabeigšanu.
7.2.Šajā nolūkā pastāvošās ekonomikas un nodarbinātības, sociālo un vides rādītāju sistēmas ir jāatjauno, jāpapildina un savstarpēji jāsaskaņo tā, lai nostiprinātos novērtēšanas procedūras, kurās ir jābūt iesaistītiem arī sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
7.3.EESK atbalsta tādu Eiropas pusgadu, kurā, koordinējot ES ekonomiku un formulējot priekšlikumus tās ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanai, būtu ņemta vērā ekonomisko lēmumu sociālā dimensija. Saistībā ar Eiropas pusgada ietvaros atbalstītajiem pasākumiem prioritāte ir jādod inovācijas spējai un ražīguma pieaugumam, kā arī taisnīgas pārejas īstenošanai Eiropas ekonomikas zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā. Tieši šāds ražīgs līdzsvars ir nosaukts par Eiropas Savienības konkurētspējīgu ilgtspēju, ko EESK ir pilnībā atbalstījusi divos pēdējos atzinumos par gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu.
7.4.EESK ir pārliecināta, ka galvenie Eiropas pusgada instrumenti – gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija, valstu reformu plāni un konkrētām valstīm adresētie ieteikumi – būtu jāparedz uz trijiem gadiem ar ikgadēju novērtēšanu un pārskatīšanu. Tas dotu arī iespēju uzlabot politikas, ekonomikas un sociālās jomas dalībnieku iesaistīšanas procesu, palielināt ieinteresētību valstu līmenī un stiprināt un uzlabot šo instrumentu īstenošanu.
7.5.Atbilstība konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem vidēja termiņa perspektīvā, kādu atbalsta EESK, palīdzēs novērtēt Eiropas pusgada derīgumu un efektivitāti. Apspriedēs, kas tika īstenotas šā atzinuma kontekstā, tika gūts priekštats par to, kā organizētā pilsoniskā sabiedrība vērtē sankcijas, kas tiek noteiktas par neatbilstību, un par visefektīvākajiem sankciju veidiem. EESK skatījumā visefektīvākā pieeja ir stimuli, kas vērsti uz to, lai panāktu valstij noteikto pienākumu izpildi, un šo stimulu sasaiste ar ES budžetu un konkrētu līdzekļu piešķiršanu dalībvalstij, ievērojot Atveseļošanas un noturības mehānisma modeli. Lai šīs saistības būtu līdzsvarotas un atbilstu visiem ekonomiskās pārvaldības pīlāriem, ir svarīgi, lai valsts ieinteresētības veicināšanas process būtu demokrātisks un būtu iesaistīti politikas un sociālās jomas dalībnieki.
7.6.Lai Eiropas pusgads kļūtu demokrātiskāks, tā procedūrās un dažkārt tā lēmumos ir jāiesaista Eiropas un valstu demokrātiskās politiskās struktūras. Mūsu skatījumā šādas struktūras varētu būt Eiropas Parlaments un valstu parlamenti, kā arī vietējās un reģionālās politiskās iestādes. Šajā atzinumā nav paredzēts ierosināt īpašas formulas un kompetences. Tomēr būtu jāuzsver, ka valstu ieinteresētību par Eiropas pusgada ieteikumiem un pasākumiem, kas ir tik nepieciešama to efektivitātes nodrošināšanai, ir iespējams panākt, valstu iestādēm dodot lomu gan plānu un ieteikumu izstrādē, kā arī to novērtēšanā. Tāpat būtu jāpaplašina EP kompetence līdz tādam līmenim, ka tas spēj piedalīties lemšanā par vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm un Eiropas mēroga priekšlikumiem.
7.7.EESK ierosina ar strukturētu Eiropas un valsts līmeņa oficiālo apspriežu procedūru palīdzību iesaistīt sociālos partnerus un reprezentatīvas pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Iesaistei būtu jānotiek gan vadlīniju, ieteikumu un pasākumu izstrādes posmā, gan īstenošanas un novērtēšanas posmā. Noteiktai, iespējams, jau iepriekš pastāvošai struktūrvienībai, būtu formāli un juridiski jāuztic Eiropas pusgada apspriežu un pilsoniskās sabiedrības iesaiste Eiropas pusgada novērtēšanā. Valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm varētu būt svarīga loma Eiropas pusgada apspriedēs un novērtēšanā daudzās dalībvalstīs. Tomēr šim jautājumam vajadzētu palikt valstu kompetencē un būt pakārtotam katras dalībvalsts tradīcijām un tiesību aktiem. Dalībvalstis arī pašlaik lemj, vai sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas iesaistīt ar vienas un tās pašas vai citas procedūras un struktūrvienības palīdzību.
7.8.EESK skatījumā sociālo partneru un organizētās pilsoniskās sabiedrības iesaiste dažādos Eiropas pusgada posmos būtu jāparedz ar ES regulējums, kurā būtu noteiktas vērtības, principi un galvenās iezīmes, kas būtu jāievēro. Dalībvalstu ziņā būtu jāatstāj iespēja noteikt procedūras un struktūrvienības, kurām jāatbild par to īstenošanu. EESK skatījumā šādā regulējumā kā galvenās prasības attiecībā uz efektīvu oficiālas apspriešanās procesu valsts līmenī būtu jāiekļauj sekojoši elementi:
-procesam ir jābūt pastāvīgam un strukturētam, un specifikācijām ir jābūt pakļautām valsts tiesību aktiem; tām dalībvalstīm, kurās šādi tiesību akti jau ir spēkā, tiesību akti būtu jāpārskata un jāatjaunina saskaņā ar ES regulējuma noteikumiem;
-procesam nevajadzētu būt vienreizējam, paredzētam tikai konkrētam periodam vai gadam, bet balstītam uz piemērotu pastāvīgu apspriežu un apmaiņas mehānismu, kas aptvertu dažādus posmus, un ar piemērotām struktūrām un metodēm. Regulāri, reizi gadā, būtu jāpublicē ziņojumi par apspriešanās procesiem. Tie būtu jānosūta Eiropas Komisijai, valstu parlamentiem un organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai, un katrā no dalībvalstīm tiem ir jābūt plašai auditorijai pieejamiem;
-procedūrām ir jāatbilst atklātības, pārredzamības un pārstāvības principiem. Informācijas atklātai piekļuvei būtu jāattiecas uz visiem dokumentiem un uz statistiku, kas saistīta ar Atveseļošanas un noturības mehānismu un Eiropas pusgadu, tostarp uz galvenajiem datiem par investīciju projektiem un uz ekonomisko, sociālo un vides rezultātu pārskatiem. Uz visām dalībvalstīm būtu jāattiecina noteikums par to atspoguļošanu tīmekļa vietnēs attiecīgi strukturētā veidā;
-Katrai dalībvalstij ir jānosaka struktūras vai struktūru veids, ar kuru starpniecību tiks īstenots līdzdalības process, kā arī iezīmes, kas tām būtu vajadzīgas, lai nodrošinātu savu locekļu pārstāvību un neiejaukšanos politikā. Formālai apspriešanai ar organizētu pilsonisko sabiedrību būtu jānotiek gan Eiropas pusgada galveno dokumentu – gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījuma, vienotā nodarbinātības ziņojuma un nodarbinātības pamatnostādņu, valstu reformu programmu, konkrētām valstīm adresēto ieteikumu u. c. – izstrādes posmā, kā arī īstenošanas un novērtēšanas posmos. Organizētās pilsoniskās sabiedrības iesaiste būtu jāattiecina arī uz reformu procesu, kas saistīts ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem un makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru vai ar pārskatīto ekonomikas pārvaldības modeļa mehānismu;
-apspriešanās procesu grafikiem vajadzētu būt dalībvalstu līmenī pietiekami vienveidīgiem, lai būtu iespējama konverģence vienotā procesā un tiktu nodrošināta saskaņa starp jau pastāvošajiem procesiem un tiem, kas ir pielāgoti Atveseļošanas un noturības mehānisma integrēšanai Eiropas pusgadā;
-atbilstošā laikā un formātā tiks rīkotas sanāksmes; nepieciešamie dokumenti un informācija tiks nosūtīta ielūgtajiem sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, paredzot pietiekami daudz laika, lai ar tiem varētu iepazīties organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Sanāksmēm jāsagatavo protokoli un tajos jāietver priekšlikumi, kurus izteikuši organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji;
-valstu valdībām un Eiropas Komisijai uz sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju priekšlikumiem jāatbild paredzētajā laikā, un priekšlikumi un motivētas atbildes jāiekļauj Eiropas pusgada dokumentos dažādos tā posmos. Jāietver arī pieņemtais priekšlikumu īstenošanas ceļvedis;
-organizētās pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, kas notiek, izvirzot delegātus no reprezentatīvām organizācijām un ar formālu strukturētu apspriežu palīdzību, var papildināt ar tiešsaistes, atklātām vai daļēji atklātām apspriedēm, taču tās nevar aizstāt.
7.9.EESK skatījumā līdzīgi kritēriji būtu jāattiecina uz sociālo dialogu un pilsoniskās sabiedrības dialoga procedūrām, kā arī iestādēm, ko tās atbalsta Eiropas līmenī. Ir skaidrs, ka būs nepieciešami daži pielāgojumi, ņemot vērā tvēruma, satura un grafiku atšķirības.
Briselē, 2023. gada 27. aprīlī
Oliver RÖPKE
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs
_____________