|
ATZINUMS
|
|
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
|
|
Tādu produktu aizliegšana Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu
|
|
_____________
|
|
Tādu produktu aizliegšana Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu
[COM(2022) 453 final]
|
|
|
|
REX/565
|
|
|
|
Galvenais ziņotājs: Thomas WAGNSONNER
|
|
|
|
Pieprasījums
|
Eiropas Parlaments, 06/10/2022
Padome, 12/10/2022
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 207. pants
|
|
Pilnsapulces lēmums
|
14/12/2022
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa:
|
Ārējo attiecību specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
–
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
25/01/2023
|
|
Plenārsesija Nr.
|
575
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
196/1/4
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu regulai par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, (COM(2022) 453 final)
, jo, kā norādīts ES Rīcības plāna cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam
1.4. punkta j) apakšpunktā, ir būtiski veicināt ekonomiskās, sociālās, kultūras un darba tiesības un tādējādi izskaust visu veidu piespiedu darbu un ekspluatāciju.
1.2.EESK norāda, ka pašreizējā priekšlikumā nav pienācīgi ņemta vērā gan Eiropas Savienībā, gan trešās valstīs darbaspēka ekspluatācijā piespiedu kārtā iesaistīto darba ņēmēju perspektīva. Lai stiprinātu to darba ņēmēju situāciju, kuri tiek iesaistīti piespiedu darbā, ar ES regulējumu būtu jānodrošina, ka cietušie var saņemt atbilstošu kompensāciju. EESK norāda, ka ir būtiski, lai visas ES dalībvalstis ratificētu Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pieņemtās Piespiedu darba konvencijas (1930. gads)
protokolu (2014. gads).
1.3.EESK atbalsta regulas 2. panta a) punktā minēto definīciju, kuras pamatā ir SDO sniegtā piespiedu darba definīcija. Šī definīcija ietver visus darbus vai pakalpojumus, un tāpēc Komisijas priekšlikumā būtu jāmin arī preces, ko pārvadā, izmantojot piespiedu darbu.
1.4.EESK atzīmē, ka Komisijas ierosinātajā regulā skaidri norādīts uz bērnu piespiedu darbu. Lai paātrinātu bērnu darba izskaušanu, minētās regulas darbības jomā būtu jāiekļauj SDO Konvencija par minimālo vecumu (Nr. 138, 1973. gads)
, SDO Ieteikums Nr. 146
, SDO Bērnu darba ļaunāko formu konvencija (Nr. 182, 1999. gads)
un SDO Ieteikums Nr. 190
. EESK norāda, ka ir vajadzīga atbilstoša ES likumdošanas iniciatīva, lai apkarotu visus citus bērnu darba veidus.
1.5.EESK atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā minēti visi ekonomikas dalībnieki. Valstu kompetento iestāžu veiktās izmeklēšanas galvenokārt būtu jākoncentrē atkarībā no ekonomikas dalībnieku lieluma un ekonomiskajiem resursiem. Prioritāri būtu jāpievēršas uzņēmumiem, kuriem ir augsts piespiedu darba izmantošanas risks, kā arī lieliem ekonomikas dalībniekiem.
1.6.EESK norāda, ka pirms priekšlikuma iesniegšanas netika veikts ietekmes novērtējums, neraugoties uz to, ka ir veikti citu iniciatīvu ietekmes novērtējumi (piemēram, priekšlikums direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju). Minētajā regulā uzmanība galvenokārt pievērsta importētu un eksportētu produktu aizliegšanai, aprites apturēšanai un aizturēšanai muitā vai ostās, un tāpēc tiks ieviestas jaunas procedūras. Novērtējumam vajadzētu būt līdzsvarotam, un tajā būtu jāņem vērā piespiedu darba apkarošanas sniegtie ieguvumi un radītās izmaksas.
1.7.Organizētai pilsoniskajai sabiedrībai ir jāuzņemas nozīmīga loma cīņā pret visu veidu piespiedu vai obligāto darbu. Sociālajiem partneriem ir stratēģiskas iespējas nodrošināt iestāžu iesaisti un ilgtspēju. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi minētā regulējuma īstenošanā institucionāli iesaistīt sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas.
1.8.Tā kā pašreizējais priekšlikums ir saistīts ar ierosināto direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, joprojām ir vajadzīga skaidrība par to, kā abi tiesību akti reāli mijiedarbosies. Eiropas Komisijai būtu jāizraugās saskaņota pieeja un jāizvairās no nekonsekvences.
1.9.EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu izdot pamatnostādnes, kā norādīts regulas 23. pantā, lai palīdzētu uzņēmumiem apzināt, novērst, mazināt vai izbeigt piespiedu darba riskus to darbībā un vērtības radīšanas ķēdēs. Tas ir īpaši svarīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Ļoti svarīgi, lai pēc regulas stāšanās spēkā tiktu publicētas pamatnostādnes.
1.10.Eiropas Komisijai ir jāuzņemas aktīva un vadoša loma Savienības Piespiedu darbā izgatavotu produktu apkarošanas tīklā (UNAFLP), kurš ierosināts regulas 24. pantā, lai atbalstītu un koordinētu valstu iestāžu centienus panākt regulas izpildi. EESK uzsver, ka būtiski ir atvēlēt pietiekamu finansējumu, lai Eiropas un valstu līmenī izveidotu atbilstošu un efektīvu infrastruktūru piespiedu darba novēršanai.
1.11.EESK norāda, ka 11. pantā ierosinātā datubāze būs viens no nozīmīgākajiem aizlieguma īstenošanas instrumentiem. Sīki jāizstrādā šīs datubāzes struktūra. EESK uzsver, ka ir vajadzīgi precīzi un pārredzami riska rādītāji, kuru pamatā ir ne tikai informācija par produkta izcelsmi un sastāvdaļām, bet arī cita būtiska informācija. Lai efektīvi panāktu noteikumu izpildi, ir vajadzīga detalizēta informācija par produktu, ražotāju, importētāju, izcelsmi un sastāvdaļām, kā arī par resursiem un izrakteņiem, kas izmantoti produktā un tā sastāvdaļās. Šī datubāze ir jāatjaunina, un jauna informācija daļēji jāpievieno pēc veiktas izmeklēšanas.
1.12.EESK uzsver, cik svarīga ir pārredzamība un uzņēmumu, kompetento iestāžu, organizētas pilsoniskās sabiedrības un plašas sabiedrības iespējas brīvi piekļūt informācijai. EESK ierosina datubāzē ieviest arī salīdzinošās novērtēšanas sistēmu. Šī salīdzinošās novērtēšanas sistēmas pamatā būtu vērtēšanas sistēma reģioniem un nozarēm līdz pat produktu grupām, produktiem un uzņēmumiem ar augstu un zemu risku, un vērtējumi balstītos uz, bet ne tikai, informāciju, ko datubāzē apkopojuši eksperti. EESK uzsver, ka ir svarīgi pavērt organizētai pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp sociālajiem partneriem, iespēju sniegt attiecīgu informāciju.
1.13.EESK uzskata, ka kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesībām aizturēt preces uz ES robežas, tiklīdz tās saskata pamatotas bažas saskaņā ar 2. panta n) punktu. EESK ierosina, ka ekonomikas dalībnieku pienākumiem vajadzētu atšķirties atkarībā no tā, vai tie ir klasificēti kā augsta vai zema riska uzņēmumi. Turklāt kompetentajām valstu iestādēm izmeklēšanas sākuma posmā darbs būtu jākoncentrē uz produktiem, kas saistīti ar augsta riska reģioniem, uzņēmumiem un/vai nozarēm. Jebkurā gadījumā komercnoslēpumi ir jāsargā, piemēram, izmantojot piemērotas konfidencialitātes klauzulas.
1.14.Izmeklēšanas sākuma posmā ekonomikas dalībniekam ir jāsniedz pienācīgas pārbaudes paziņojums, ja produkts ir saistīts ar augsta riska reģioniem, uzņēmumiem un/vai nozarēm. Neatbilstība pienācīgas rūpības prasībām, kas tiks detalizēti izklāstītas pamatnostādnēs (23. pants), kā arī vajadzīgo pienācīgas pārbaudes paziņojumu nenosūtīšana ir jāklasificē kā pamatotas bažas, kuru dēļ produkts tiek aizturēts un tiek sākta tieša izmeklēšana.
1.15.EESK lūdz Eiropas Komisijai apsvērt, vai būtu iespējams izveidot publisku ES aģentūru, kas veidotu ekoloģiskās un sociālās ilgtspējas reitingu un nodarbotos arī ar cilvēktiesībām uzņēmējdarbības kontekstā. Šādai aģentūrai līdztekus citiem uzdevumiem, piemēram, valstu kompetento iestāžu tehniskai atbalstīšanai, būtu jāizstrādā Eiropas standarti attiecībā uz pienācīgas rūpības sistēmām. Šie standarti varētu būtiski veicināt vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanu, kas it īpaši ir Eiropas uzņēmumu interesēs.
1.16.EESK atzīmē, ka vajadzīgs gan skaidrs un saprotams formulējums, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, gan vienkāršas pamatnostādnes, lai varētu saglabāt pārvaldāmu administratīvo slogu ekonomikas dalībniekiem, it īpaši MVU. Valstu kompetentajām iestādēm ir jāsniedz tehnisks atbalsts uzņēmumiem, it īpaši MVU, kad tie izstrādā savas pienācīgas rūpības sistēmas.
1.17.EESK uzsver, ka ir vajadzīgs vienots un ES mēroga sankciju minimums, ko piemēro par regulas pārkāpumiem. Tādējādi tiks novērsta dalībvalstu sacensība un nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi.
1.18.Eiropas Komisijai būtu vairāk jācenšas izveidot starptautiskas struktūras, kuru mērķis ir piespiedu darba problēmas risināšana. EESK vēlreiz aicina ES atbalstīt saistošu ANO līgumu par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām, kā arī apsvērt iespēju izstrādāt SDO konvenciju par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību piegādes ķēdēs. Sadarbība un informācijas apmaiņa ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām ir svarīga, lai nodrošinātu pienācīgu īstenošanu.
2.Ievads
2.1.Starptautiskā Darba organizācija (SDO) nesen publicētajā materiālā par mūsdienu verdzību lēš, ka katru dienu aptuveni 27,6 miljoni cilvēku ir spiesti veikt piespiedu darbu. Neviens pasaules reģions nav pasargāts no piespiedu darba, pat Eiropa.
2.2.SDO 1930. gadā pieņemtajā Piespiedu darba konvencijā (Nr. 29)
piespiedu vai obligātais darbs ir definēts kā jebkurš darbs vai pakalpojums, kas tiek prasīts no cilvēka, piedraudot ar kādu sodu, un ko minētā persona nav uzņēmusies veikt labprātīgi. Protokols par piespiedu darbu (1. panta 3. punkts) aptver trīs aspektus:
·“darbs vai pakalpojums” ir visu veidu darbs, ko veic jebkurā darbībā, nozarē vai sektorā, tostarp neoficiālajā ekonomikā;
·“sods” ir plašs sankciju klāsts, ko izmanto, lai kādu piespiestu strādāt;
·“brīvprātīgs piedāvājums” attiecas uz darba ņēmēja brīvu un apzinātu piekrišanu sākt darbu un brīvību jebkurā brīdī pamest darbu (tas ietver tādus jautājumus kā personu apliecinoša dokumenta piespiedu nodošana).
SDO atzinusi SDO Konvenciju Nr. 29, Konvencijas Nr. 29 2014. gada protokolu
un SDO Konvenciju Nr. 105 par piespiedu darba izskaušanu par SDO pamatkonvencijām.
2.3.EESK norāda, ka vairākos būtiskos starptautiskos un Eiropas nolīgumos ir aizliegts piespiedu darbs, piemēram, ES Pamattiesību hartas
5. panta 2. punktā un Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas
4. pantā. Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām
8. pants nosaka, ka “nevienam nedrīkst pieprasīt veikt piespiedu vai obligātu darbu”. Lai sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus
(it īpaši 8. ilgtspējīgas attīstības mērķi), ir vajadzīgi efektīvi instrumenti piespiedu darba izskaušanai. Eiropas Sociālā harta
nodrošina pamatu sociāli taisnīgiem darba apstākļiem un taisnīgām sociālajām tiesībām. EESK uzsver, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt cilvēktiesību, tostarp darba tiesību, ievērošanu neatkarīgi no iespējamā konflikta ar četrām iekšējā tirgus brīvībām (preču, pakalpojumu, kapitāla brīva aprite un personu brīva pārvietošanās).
2.4.EESK šo jautājumu tieši aplūkojusi atzinumā REX/395 “Piespiedu darba apkarošana Eiropā un pasaulē: ES loma. EESK ieguldījums SDO 2014. gada konferencē”
un vairākos citos atzinumos, tostarp SOC/727
, INT/911
, INT/973
, REX/532
un REX/518
.
2.5.Piespiedu darbā iesaistīto cilvēku skaits laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam palielinājās par 2,7 miljoniem. Nesenās krīzes, it īpaši Covid-19 pandēmija, klimata krīze un daudzie bruņotie konflikti, no kuriem jaunākais ir Krievijas agresija Ukrainā, negatīvi ietekmē ienākumu gūšanu un tādējādi palielina nabadzību, kas rada piespiedu darba problēmu.
2.6.EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu regulai par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu (COM(2022) 453 final). Īstenojot ES apņemšanos veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē, piespiedu darba apkarošanai ir jābūt ES cilvēktiesību darba programmas prioritātei.
2.7.Kā minēts ES Rīcības plāna cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam 1.4. punkta j) apakšpunktā, ekonomisko, sociālo, kultūras un darba tiesību veicināšana un tādējādi visu veidu piespiedu darba un ekspluatācijas izskaušana ir būtiska, lai nodrošinātu ES globālo līderību cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Līdztekus Komisijas paziņojumam par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē
šajā atzinumā aplūkotā regula ir viens no vairākiem instrumentiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šo mērķi un atbalstītu sociāli atbildīgu Eiropas ražotāju konkurētspēju vienotajā tirgū un arī citviet.
2.8.EESK norāda, ka ir svarīgi izveidot saskaņotu ES tiesisko regulējumu šajā jomā. Līdztekus Komisijas priekšlikumam direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju
, kas attiecas uz uzņēmumu rīcību un uzņēmumu pienācīgas rūpības procedūrām, atzinumā aplūkotajai regulai vajadzētu būt atbilstošam regulatīvam instrumentam, ar kuru panākt ES (piemēram, Regulas (ES) 2019/1020) un valstu tiesību aktu konsekvenci. Ierosinātajai regulai būtu arī jāpapildina centieni veicināt piespiedu darba izskaušanu un īstenot starptautiskus standartus attiecībā uz atbildīgu uzņēmējdarbību, piemēram, ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi
un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem
. Kā atbalstu uzņēmumu un valdību centieniem izskaust piespiedu darbu var turklāt izmantot SDO Trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku
un SDO Rokasgrāmatu darba devējiem un uzņēmumiem par piespiedu darba izskaušanu
.
2.9.Organizētai pilsoniskajai sabiedrībai ir jāuzņemas nozīmīga loma cīņā pret visu veidu piespiedu vai obligāto darbu. It īpaši sociālajiem partneriem ir stratēģiskas iespējas nodrošināt iestāžu iesaisti un ilgtspēju. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi atzinumā aplūkotajā tiesību aktā institucionāli nostiprināt normu, ka sociālie partneri un NVO ir jāiesaista turpmākajā īstenošanas procesā visos piegādes ķēdes līmeņos.
2.10.Viens no galvenajiem piespiedu darba cēloņiem ir vēlme iespējami palielināt peļņu uz cilvēktiesību neievērošanas rēķina. EESK norāda, ka plašāk jāpievēršas piespiedu darba cēloņiem un izraisītājiem. Tomēr šajā atzinumā aplūkotā regula var būt svarīgs papildu solis, lai radītu globālus pamatus vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem.
3.Vispārīgas piezīmes
3.1.EESK norāda, ka ir svarīgi īstenot efektīvus pasākumus, lai Eiropas Savienībā un trešās valstīs novērstu un izskaustu piespiedu darbu, cietušajiem nodrošinātu aizsardzību un piekļuvi piemērotiem un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, piemēram, kompensācijai, un piemērotu sankcijas piespiedu vai obligātā darba izmantotājiem. EESK norāda, ka SDO Konvencijas Nr. 29 (P029) 2014. gada protokola
ratifikācija visās ES dalībvalstis ir pirmais solis, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu. Eiropas Savienībai politiskajā un likumdošanas darbā ir jāpiemēro P029 izklāstītie ieteikumi un jāveicina starptautiskais ratifikācijas process, izmantojot visus pieejamos instrumentus (piemēram, tirdzniecības nolīgumus, attīstības sadarbību, cilvēktiesību dialogu utt.). Turklāt SDO 1949. gada Konvencijas par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (Nr. 98)
ratifikācijas un efektīvas īstenošanas veicināšana visā pasaulē ir būtisks elements cīņā pret piespiedu darba cēloņiem.
3.2.Uzņēmumu pienācīgas rūpības procedūru ieviešana ir svarīgs solis, lai visā piegādes ķēdē nodrošinātu korporatīvo atbildību ražošanas procesā; attiecīgi šajā procesā uzmanība tiek koncentrēta uz ražošanas procesu. Lai panāktu gan efektīvu piemērošanu, gan pārvaldāma administratīvā sloga saglabāšanu, it īpaši MVU, vajadzīgi skaidri definēti un reāli izpildāmi pienākumi, kas ir saskanīgi un saskaņoti ar Eiropas Komisijas jau iesniegtajiem tiesību aktiem, it īpaši ar ierosināto direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju. EESK atzinīgi vērtē to, ka importa aizliegums, kas papildina spēkā esošo un plānoto tiesisko regulējumu, ir vērsts uz produktu līniju.
3.3.Tomēr, koncentrējoties uz produktu līniju, netiek ņemts vērā tas, ka piespiedu darbs bieži vien ir sistēmisks modelis visā ražotāja, izgatavotāja vai importētāja organizācijā. EESK uzsver, ka produktu apzināšana ir svarīgs sākumpunkts, tomēr centieniem izskaust piespiedu darbu nevajadzētu būt izolētiem. Regulas mērķis nepārprotami ir aptvert visus ekonomikas dalībnieku produktus, jo piespiedu darbs neaprobežojas tikai ar vienas ražotnes produktu līniju.
3.4.EESK atzīmē, ka pirms priekšlikuma iesniegšanas netika veikts ietekmes novērtējums, neraugoties uz to, ka ir veikti citu iniciatīvu ietekmes novērtējumi, piemēram, priekšlikums direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju. Minētajā regulā uzmanība galvenokārt pievērsta importētu un eksportētu produktu aizliegšanai, aprites apturēšanai un aizturēšanai muitā vai ostās, un tāpēc tiks ieviestas jaunas procedūras. Novērtējumam tomēr vajadzētu būt līdzsvarotam, un tajā būtu jāņem vērā piespiedu darba apkarošanas sniegtie ieguvumi un radītās izmaksas.
3.5.Taču, tā kā pašlaik tiek gatavots priekšlikums direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un regulas priekšlikums arī paredz skaidrus elementus, kam jānodrošina pienācīga rūpība piegādes ķēdēs, joprojām ir vajadzīga skaidrība par to, kā abi tiesību akti reāli mijiedarbosies. Eiropas Komisijai tāpēc būtu jāizraugās saskaņota pieeja un jāizvairās no nekonsekvences.
3.6.EESK atzīmē, ka priekšlikums ir stipri ierobežots, kad raugāmies uz sistēmiska piespiedu darba izskaušanu. Lai šo problēmu varētu pienācīgi risināt, skaidra procedūra, kas aptvertu augsta piespiedu darba izmantošanas riska grupā ierindotus reģionus un sektorus, varētu ievērojami stiprināt minētās regulas ietekmi, mazinot valsts uzspiesta piespiedu darba izplatību (it īpaši ES piegādes ķēdēs) un liekot uzņēmumiem to izskaust.
3.7.EESK norāda, ka 11. pantā minētā datubāze būs viens no svarīgiem aizlieguma īstenošanas instrumentiem. Tomēr šīs datubāzes struktūra ir sīki jāizstrādā. EESK uzsver, ka ir vajadzīgi skaidri definēti, precīzi, pārredzami un nepārprotami riska rādītāji, kuru pamatā ir, bet ne tikai, produkta izcelsme un sastāvdaļas, kā arī cita būtiska informācija. Šī datubāze ir jāatjaunina, un jauna informācija daļēji jāpievieno pēc veiktas izmeklēšanas.
3.8.EESK uzsver, cik svarīga ir pārredzamība un uzņēmumu, kompetento iestāžu, organizētas pilsoniskās sabiedrības un plašas sabiedrības iespējas brīvi piekļūt informācijai. Tāpēc EESK ierosina datubāzē ieviest salīdzinošās novērtēšanas sistēmu, kas būtu līdzīga tai, kura ierosināta Eiropas Komisijas priekšlikumā regulai par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas preces un izstrādājumus, kā arī par to eksportu no Savienības (COM(2021) 706 final). Šī salīdzinošās novērtēšanas sistēmas pamatā būtu vērtēšanas sistēma reģioniem un nozarēm līdz pat produktu grupām, produktiem un uzņēmumiem ar augstu un zemu risku, un vērtējumi balstītos uz, bet ne tikai, informāciju, ko datubāzē apkopojuši eksperti. EESK arī uzsver, ka ir svarīgi pavērt organizētai pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp sociālajiem partneriem, iespēju sniegt attiecīgu informāciju. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas trešās valstīs varētu viegli sniegt attiecīgu informāciju par piespiedu darbu. Ciešai ar piespiedu darba izskaušanu saistītai sadarbībai ar ES pastāvīgajām pārstāvniecībām un delegācijām, kā arī ar ANO birojiem (tostarp SDO birojiem), SDO nesen izveidoto Piespiedu darba novērošanas centru un tā datubāzi un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, piemēram, Delta 8.7, ir ļoti liela nozīme attiecīgās informācijas vākšanā.
3.9.Nozīmīgs regulas priekšlikuma elements ir tas, ka kompetentajām iestādēm, rīkojoties pēc savas iniciatīvas vai reaģējot uz saņemto informāciju, ir jāsāk izmeklēšana, ja tām ir pamats aizdomām, ka preces ir izgatavotas, izmantojot piespiedu darbu. EESK uzskata, ka kompetentajām valstu iestādēm vajadzētu būt tiesībām aizturēt preces uz ES robežas, tiklīdz tām rodas pamatotas bažas saskaņā ar 2. panta n) punktu. ASV muitas iestādes jau izmanto līdzīgu pieeju, izdodot “preču aizturēšanas rīkojumus”. EESK ierosina, ka ekonomikas dalībnieku pienākumiem vajadzētu atšķirties atkarībā no tā, vai tie ir klasificēti kā augsta vai zema riska uzņēmumi.
3.10.Augsta riska gadījumā pienācīgas rūpības sistēmai, tostarp informācijas vākšanai, riska novērtēšanai un riska mazināšanai, ir jābūt obligātai, kā paredzēts sistēmā, kas izveidota ar Regulu par neatmežojošiem produktiem, bet šī sistēma ir jāpielāgo priekšlikumam par piespiedu darbu. Tāpēc piegādes ķēžu kartēšanas un publiskošanas procesā – kas ir būtiska prasība, lai varētu noteikt, kur vērtības radīšanas ķēdē notiek piespiedu darbs – ir vajadzīga detalizēta informācija par produktu, ražotāju, importētāju, izcelsmi un komponentiem, kā arī par resursiem un izrakteņiem, kas izmantoti ražojumā un tā sastāvdaļās. Ņemot vērā MVU stāvokli, būtu jāveic vienkāršota pienācīgas rūpības pārbaude, kas aprobežojas ar attiecīgas informācijas vākšanu. Turklāt valstu kompetentajām iestādēm izmeklēšanas sākuma posmā darbs būtu jākoncentrē uz produktiem, kas saistīti ar augsta riska reģioniem, uzņēmumiem un/vai nozarēm. Jebkurā gadījumā komercnoslēpumi ir jāsargā, piemēram, izmantojot piemērotas konfidencialitātes klauzulas.
3.11.Izmeklēšanas sākuma posmā ekonomikas dalībniekam ir jāsniedz pienācīgas pārbaudes paziņojums, ja produkts ir saistīts ar augsta riska reģioniem, uzņēmumiem un/vai nozarēm. Neatbilstība pienācīgas rūpības prasībām, kas tiks detalizēti izklāstītas pamatnostādnēs (23. pants), kā arī vajadzīgo pienācīgas pārbaudes paziņojumu nenosūtīšana ir jāklasificē kā pamatotas bažas, kuru dēļ produkts tiek aizturēts un tiek sākta tieša izmeklēšana. Runājot par produktiem, kas saistīti ar zema riska reģioniem, uzņēmumiem un/vai nozarēm, jānorāda, ka ekonomikas dalībnieki ir atbrīvoti no obligātās pienācīgas rūpības pārbaudes, un procedūra ir jāveic, kā ierosinājusi Eiropas Komisija. EESK tomēr uzsver, ka pienācīga rūpība nebūtu jāizmanto kā vairogs pret izmeklēšanas sākšanu, jo pienācīga rūpība ir būtisks elements, lai nepieļautu bezatbildīgu darījuma attiecību izbeigšanu.
3.12.EESK norāda, ka pienācīgu izpildi var panākt tikai tad, ja ES dalībvalstis piešķirs pietiekamu finansējumu un resursus kompetentajām valstu iestādēm. Eiropas Komisija jau atzinusi, ka efektīva izpildes panākšana ir ļoti apdraudēta, ja valstu muitas iestādēm trūkst resursu. Turklāt kompetentajām valstu iestādēm būtu jādod pietiekami daudz laika, lai veiktu padziļinātu un rūpīgu izmeklēšanu.
3.13.Kā norādīts nesenajā SDO publikācijā par mūsdienu verdzību, piespiedu darba upuru sociāldemogrāfiskais sastāvs ir dažāds. Neaizsargātās sociālās grupas, piemēram, migrējošie darba ņēmēji, ir pakļautas lielākam piespiedu darba riskam. Tāpēc EESK aicina īpašu uzmanību pievērst migrējošiem darba ņēmējiem, bezvalstniekiem un bērniem. Īpaša uzmanība jāpievērš dzimumam.
3.14.Saskaņā ar SDO datiem 160 miljoni bērnu visā pasaulē ir iesaistīti bērnu darbā. Bērnu darba reālai izskaušanai daļēji ir veltīta SDO Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. ES apņemšanos izskaust bērnu darbu atspoguļo tās absolūtā neiecietība pret bērnu darbu, pamatojoties uz ES Pamattiesību hartas 32. pantu, ES stratēģiju par bērna tiesībām
un ES Rīcības plāna cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam 1.4.c punktu. EESK atzīst, ka Eiropas Komisija ierosinātās regulas 2. panta a) punktā skaidri norāda uz bērnu piespiedu darbu. Tomēr, lai paātrinātu bērnu darba izskaušanu, minētās regulas darbības jomā būtu jāiekļauj SDO Konvencija par minimālo vecumu pieņemšanai darbā (1973. gads, Nr. 138), SDO Ieteikums Nr. 146, SDO Bērnu darba ļaunāko formu konvencija (1999. gads, Nr. 182) un SDO Ieteikums Nr. 190. EESK arī uzskata, ka ir vajadzīga atbilstoša ES likumdošanas iniciatīva, lai apkarotu visus citus bērnu darba veidus.
3.15.EESK norāda, ka pašreizējā priekšlikumā nav pienācīgi ņemta vērā gan Eiropas Savienībā, gan trešās valstīs darbaspēka ekspluatācijā piespiedu kārtā iesaistīto darba ņēmēju perspektīva. Lai stiprinātu to darba ņēmēju situāciju, kuri tiek iesaistīti piespiedu darbā, ar ES regulējumu būtu jānodrošina, ka cietušie var saņemt atbilstošu kompensāciju. Darba ņēmēju pārstāvjiem, vietējām arodbiedrībām, Starptautiskajai Arodbiedrību konfederācijai (ITUC) un pašiem darba ņēmējiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāpiedalās izmeklēšanas un lēmumu pieņemšanas procesos, lai nodrošinātu, ka visos posmos tiek ņemti vērā skarto darba ņēmēju viedokļi un intereses.
3.16.Eiropas Komisijai būtu vairāk jācenšas izveidot starptautiskas struktūras, kuru mērķis ir risināt piespiedu darba problēmu un saskaņot darbības un pasākumus, lai nodrošinātu juridisko noteiktību starptautiskā līmenī. EESK vēlreiz aicina ES atbalstīt saistošu ANO līgumu par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām, kā arī apsvērt iespēju izstrādāt SDO konvenciju par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību piegādes ķēdēs, kā jau minēts EESK atzinumā SOC/727
. Sadarbība un informācijas apmaiņa ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām ir svarīga, lai nodrošinātu regulējuma mērķu pienācīgu īstenošanu.
3.17.EESK norāda, ka stingri un vērienīgi tiesību akti ir būtiski, lai izskaustu piespiedu darbu Eiropas Savienībā un visās tās partnervalstīs. Tāpēc, lai izvairītos no neatbilstībām un efektīvi risinātu piespiedu darba jautājumu globālā līmenī, pašreizējais priekšlikums ir jāsaskaņo ar definīcijām un kritērijiem it īpaši ASV, Kanādā un citos attīstītos un nobriedušos tirgos (piemēram, ASV UFLPA, ASV Tarifu likums un izskatīšanā esošais Likums par cīņu pret piespiedu darbu un bērnu darbu piegādes ķēdēs). Tomēr ir svarīgi izveidot efektīvu ES iestāžu sistēmu pasaulē vērojamā piespiedu darba izvērtēšanai, kam uzņēmumiem ir jāpakļaujas. Ar priekšlikumu būtu jācenšas izveidot kopīgas starptautiskas struktūras, lai risinātu piespiedu darba problēmu nolūkā panākt lielāku saskaņotību, juridisko skaidrību un noteiktību starptautiskā līmenī, jo īpaši, lai izvairītos no tā, ka ES uzņēmumi nonāk pretrunā ārvalstu tiesību aktiem.
3.18.Tā kā piespiedu darbs ir globāla problēma un globālās vērtību ķēdes ir cieši saistītas, ir jāveicina starptautiskā sadarbība cīņā pret piespiedu darbu. EESK uzsver, ka cieša sadarbība un informācijas apmaiņa ar trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām, it īpaši SDO un ANO, ir būtiska, lai nodrošinātu aizlieguma pienācīgu īstenošanu.
3.19.ES pastāvīgajām pārstāvniecībām un delegācijām uz vietas būtu jāuzņemas nozīmīga loma saziņā ar piespiedu darba upuriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tām būtu arī jāuzņemas svarīga loma sadarbībā ar ANO un SDO, vācot un sniedzot vērtīgus datus riska novērtējumiem (piemēram, izveidojot vai atbalstot valstu apsekojumus par piespiedu darbu), un tām būtu jādarbojas kā sadarbības partneriem notiekošajās izmeklēšanās. Tām vajadzētu būt pirmajam kontaktpunktam sūdzību iesniegšanai.
3.20.Globalizācijas process ir nostiprinājis pasaules mērogā darbojošos uzņēmumu pozīciju un vājinājis valsts iestāžu varu, it īpaši globālajos dienvidos. EESK norāda, ka ir svarīgi ES tirdzniecības un attīstības sadarbības politikā iekļaut cīņu pret piespiedu darbu. Runājot par mazāk attīstītām un vismazāk attīstītajām valstīm, jānorāda, ka prioritātei vajadzētu būt aktīvam vietējo darba iestāžu atbalstam. EESK uzsver, ka šim regulējumam jābūt vienādam pret visām valstīm, un brīdina, ka mazāk attīstītās un vismazāk attīstītās valstis nedrīkst nonākt nesamērīgi nelabvēlīgākā situācijā.
3.21.EESK atzinīgi vērtē priekšlikuma darbības jomu, kas aptver visus ekonomikas dalībniekus neatkarīgi no to lieluma. Tomēr iestāžu veiktās izmeklēšanas prioritātēm vajadzētu būt atkarīgām no ekonomikas dalībnieku lieluma un ekonomiskajiem resursiem. Tāpēc uzmanība būtu galvenokārt jāvelta uzņēmumiem, kuriem ir augsts piespiedu darba izmantošanas risks, kā arī lieliem ekonomikas dalībniekiem. EESK norāda, ka digitālo tirgu unikalitātes dēļ ir vajadzīga īpaša attieksme pret šī regulējuma izpildes panākšanu.
3.22.EESK vēlas izmantot iespēju, ko sniedz minētās regulas pieņemšana, un, kā jau minēts EESK atzinumā REX/518 (3.11. punktā), aicināt Eiropas Komisiju apsvērt iespēju izveidot publisku ES aģentūru, kas veidotu ekoloģiskās un sociālās ilgtspējas reitingu un nodarbotos arī ar cilvēktiesībām uzņēmējdarbības kontekstā. Šādai aģentūrai būtu jāizstrādā Eiropas standarti attiecībā uz pienācīgas rūpības sistēmām. Šie standarti varētu būtiski veicināt vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanu, kas it īpaši ir Eiropas uzņēmumu interesēs. Turklāt šai aģentūrai ir jāizstrādā obligāti kvalitātes standarti uzņēmumiem, kas veic revīzijas, un akreditācijas procedūras šiem revīzijas uzņēmumiem Eiropas Savienībā, kā arī uzraudzības sistēma šo uzņēmumu regulārām pārbaudēm.
3.23.EESK aicina dalībvalstīs nozīmēt vai izveidot kompetentās valstu iestādes, kas veiktu tādu uzņēmumu akreditāciju, kuri veic revīzijas tādās jomās kā vides un sociālā ilgtspēja un cilvēktiesības uzņēmējdarbības kontekstā. Valstu kredītreitingu aģentūrām jāpalīdz kompetentajām valstu iestādēm, sniedzot tehnisku atbalstu un nodrošinot apmācību un tādā veidā sekmējot valstu sistēmu iedibināšanu un atbalstot uzņēmumu pūliņus, kas saistīti ar atbildību un pienācīgu rūpību. Runājot par minētās regulas īstenošanu, EESK norāda, ka ir vajadzīgi skaidri un saprotami formulējumi, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un vienkāršas pamatnostādnes un tādā veidā varētu saglabāt ikdienas darbā pārvaldāmu administratīvo slogu ekonomikas dalībniekiem, it īpaši MVU. Tāpēc kompetentajām valstu iestādēm ir jāsniedz tehnisks atbalsts uzņēmumu, it īpaši MVU, pūliņiem izstrādāt savas pienācīgas rūpības sistēmas (saskaņā ar ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem un SDO Trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku).
4.Īpašas piezīmes
4.1.EESK atbalsta 2. panta a) punktā minēto definīciju, kuras pamatā ir SDO definīcija par piespiedu darbu, kas ietver “visu darbu vai pakalpojumu”. Tāpēc ar priekšlikumu būtu jāaptver arī preces, ko pārvadā, izmantojot piespiedu darbu, gan lai tādā veidā panāktu atbilstību definīcijai, gan ņemot vērā to, ka transporta pakalpojumi ir būtiska preču piegādes ķēdes daļa.
4.2.Eiropas Komisijai ir jāuzņemas spēcīga, aktīva un vadoša loma 24. pantā ierosinātajā Piespiedu darbā izgatavotu produktu apkarošanas tīklā (UNAFLP), lai atbalstītu un koordinētu valstu iestāžu centienus panākt regulas izpildi. EESK aicina Komisiju nodrošināt skaidri definētu struktūru un pietiekamu finansējumu šim tīklam, lai tas varētu atbalstīt ES dalībvalstu pūliņus vākt informāciju un to izmantot pastāvīgas informācijas plūsmas nodrošināšanai. Tīklam būtu jākoordinē rīcība, piemēram, starptautiskas izmeklēšanas veikšana, un jāatbalsta importa aizliegumu izpilde. Turklāt Komisijai būtu jāapsver iespēja pašai veikt izmeklēšanu, kā tā jau dara, uzraugot un izmeklējot pret konkurenci vērstu praksi. EESK aicina Komisiju iesaistīt organizēto pilsonisko sabiedrību, it īpaši sociālos partnerus, visā tīkla darbībā.
4.3.EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu izdot priekšlikuma 23. pantā minētās pamatnostādnes, lai palīdzētu uzņēmumiem apzināt, novērst, mazināt vai izbeigt piespiedu darba riskus to darbībā un vērtības radīšanas ķēdēs. Eiropas Komisijai vai citām publiskām iestādēm turklāt būtu jāsniedz skaidri ieteikumi par to, kā izstrādāt pienācīgas rūpības shēmas maziem un vidējiem uzņēmumiem un tādējādi tos īpaši atbalstīt. EESK aicina Komisiju iesaistīt organizēto pilsonisko sabiedrību izstrādes procesā un publicēt minētās pamatnostādnes (11. un 23. pants) tā, lai tās būtu viegli un pēc iespējas ātrāk pieejamas, jebkurā gadījumā labu laiku pirms regulas stāšanās spēkā. Tas pavērs kompetentajām valstu iestādēm, muitai un uzņēmumiem iespēju sagatavoties tiesību akta īstenošanai un iespējamām ar to saistītām grūtībām.
4.4.EESK norāda, ka kompetentajām valstu iestādēm ir vajadzīga ekonomikas dalībnieku piekrišana, lai veiktu izmeklēšanu, kā noteikts 5. panta 6. punktā. Tas vājina izmeklēšanas procesu un rada nepilnības ierosinātajā regulā.
4.5.EESK uzsver, ka ir vajadzīgs vienots un ES mēroga sankciju minimums, ko piemēro par regulas pārkāpumiem. Tādējādi tiks novērsta dalībvalstu sacensība un nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Turklāt būtu lietderīgi noteikt Komisijai pienākumu regulāri (piemēram, reizi divos gados) ziņot par regulas piemērošanu atsevišķās dalībvalstīs.
4.6.EESK pauž bažas par to, ka par regulas īstenošanu būs atbildīgas valstu muitas iestādes (12. pants). Tas varētu mazināt īstenošanas efektivitāti, jo var būt atšķirības starp dažādām valstu muitas iestādēm, radot neatbilstības Eiropas Savienībā. Tādēļ būtu jāuzsver un institucionāli jānodrošina pienācīga īstenošana dažādās valstīs. Jānodrošina valstu izpildiestādēm skaidras pamatnostādnes un resursi, lai tās varētu efektīvi uzraudzīt un īstenot ierosināto regulu. Būtu jāsniedz tehnisks atbalsts uzņēmējiem, lai palīdzētu tiem īstenot regulējumu. Tāpēc Komiteja uzskata, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga konceptuāla sistēma kopīgam riska novērtējumam, kā arī skaidras pamatnostādnes, nepieļaujot birokrātijas dublēšanos un iespējami veicinot procedūru vienkāršošanu.
4.7.Runājot par izmeklēšanas procesa termiņiem, Komiteja uzskata, ka termiņam, kas nepieciešams uzņēmumiem pierādījumu iesniegšanai, vajadzētu būt ilgākam nekā 15 dienas sākotnējā procesa posmā un vēl 15 dienas izmeklēšanas otrajā posmā. Turklāt 30 dienu periodam, kas uzņēmumiem tiek piedāvāts, lai atsauktu produktus, kuri pārkāpj regulu, vajadzētu būt ilgākam. Tāpat ir vajadzīga lielāka skaidrība par to, kā izņemšanas process, tostarp vajadzības gadījumā veicamā produktu iznīcināšana notiks praksē.
4.8.Kā minēts EESK atzinumā INT/973 “Ilgtspējīga korporatīvā pārvaldība”
, arodbiedrības un darba ņēmēju pārstāvji labi zina, kur var notikt pārkāpumi. Tāpēc EESK norāda, ka ir svarīgi iesaistīt gan darba ņēmēju pārstāvjus, gan vietējās arodbiedrības un Starptautisko Arodbiedrību konfederāciju pienācīgas rūpības procesa izveidē (riska kartēšana), tā uzraudzībā (īstenošana) un ziņošanā par pārkāpumiem (brīdinājuma mehānismi). EESK aicina 26. panta a) punktā skaidri minēt arodbiedrības un darba ņēmēju pārstāvjus ES un trešās valstīs.
4.9.EESK norāda, ka, sagatavojot regulas 27. pantā minētos deleģētos aktus, būtu jāapspriežas ar organizētu pilsonisko sabiedrību.
Briselē, 2023. gada 25. janvārī
Christa SCHWENG
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja
_____________