ATZINUMS

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Aizsardzības nostiprināšana, izmantojot iepirkumu

_____________

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu [COM(2022) 349 final]

CCMI/200

Galvenais ziņotājs: Maurizio MENSI

Galvenais līdzziņotājs:: Jan Pie

Atzinuma pieprasījums	Padome, 22/07/2022 Eiropas Parlaments, 12/09/2022
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 173. panta 3. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija
Pieņemts plenārsesijā	21/09/2022
Plenārsesija Nr.	572
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	155/1/13

1.Secinājumi un ieteikumi

1.1.EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai, ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (turpmāk — “instruments”), lai ātri stiprinātu Eiropas aizsardzības rūpniecību un aizsardzības spējas, ņemot vērā tūlītējās problēmas, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā.

1.2.EESK atbalsta instrumenta mērķus veicināt Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata (EDTIB) efektivitāti un spēju ātri reaģēt uz ārkārtas situācijām noturīgākas Savienības veidošanai un veicināt dalībvalstu sadarbību un mijiedarbību aizsardzības iepirkuma procesā. Abi mērķi ir svarīgāki kā jebkad situācijā, kad Eiropā ir atgriezies karš un sabiedrība kopumā ir pienācīgi jāaizsargā, ņemot vērā iespējamas turpmākas spriedzes perspektīvas stratēģiskā līmenī.

1.3.EESK uzskata, ka instruments ir noderīgs, lai labāk strukturētu un organizētu pašreizējo rekordaugsto pieprasījumu pēc steidzami nepieciešama standarta aprīkojuma, taču to nevar uzskatīt par jaunās Eiropas aizsardzības investīciju programmas priekšteci, jo tas ir diezgan vājš rūpniecības politikas instruments.

1.4.EESK piekrīt, ka ir jārīkojas, lai, īstenojot sadarbību, paātrinātu rūpniecības pielāgošanos strukturālām pārmaiņām, tostarp palielinātu tās ražošanas jaudas, nolūkā palīdzēt Eiropas rūpniecībai savlaicīgi apmierināt dalībvalstu pieaugošo pieprasījumu.

1.5.EESK arī uzskata, ka ir vajadzīgs kopīgs iepirkums, lai izvairītos no tā, ka lielāki valstu ieguldījumi aizsardzības jomā padziļina Eiropas aizsardzības nozares sadrumstalotību, ierobežo sadarbības potenciālu, pastiprina ārējo atkarību un kavē sadarbspēju, tādējādi nodrošinot, ka visas dalībvalstis var ātri apmierināt savas steidzamākās vajadzības spēju jomā, kas atklātas vai saasinājušās saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu.

1.6.Vienlaikus EESK uzskata, ka krājumu papildināšana bieži vien nozīmē uz Ukrainu nosūtīto ražojumu aizstāšanu ar tieši tādiem pašiem produktiem. Šādiem pirkumiem var nebūt būtiskas strukturētas ietekmes uz rūpniecību, un tie arī neveicina tehnoloģisko inovāciju. Tāpēc EESK apšauba, vai instrumenta loģika būtu tieši jāattiecina arī uz jauno Eiropas aizsardzības investīciju programmu.

1.7.EESK atzinīgi vērtē pieeju, kas paredz stimulēt kopīgu iepirkumu, izmantojot tiešu finansiālu atbalstu no ES budžeta, taču apšauba, vai finansējums 500 miljonu EUR apmērā būs pietiekams, lai panāktu izmaiņas dalībvalstu iepirkuma lēmumos.

1.8.EESK apšauba to, vai ir efektīvi izlietot finansiālo atbalstu tehniskā un administratīvā atbalsta sniegšanai instrumenta īstenošanai, kā arī subsīdiju piešķiršanas ar izmaksām nesaistīta finansējuma formā efektivitāti; tāpēc aicinām likumdevējus precizēt šo metodi, lai nodrošinātu ES finansējuma izlietojuma efektivitāti.

1.9.EESK atzinīgi vērtē to, ka ES finansiālais atbalsts attiecas tikai uz ES vai asociētajās valstīs izgatavotu aizsardzības ražojumu iepirkumu, kā arī īpašos nosacījumus ES uzņēmumiem, kurus kontrolē trešās valstis. Šāds ierobežojums ir Eiropas nodokļu maksātāju interesēs, un tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi stiprināt Eiropas aizsardzības rūpniecības spējas, un tas atbilst stratēģiskās autonomijas mērķim.

1.10.Vienlaikus EESK aicina elastīgi interpretēt prasību, ka aizsardzības ražojumam nedrīkst piemērot ierobežojumus attiecībā uz neasociēto trešo valsti (vienību). Tā kā instruments attiecas uz standarta iepirkumu un tā mērķis ir apmierināt steidzamākās produktu vajadzības, EESK uzskata, ka šī prasība instrumentam ir mazākā mērā piemērota kā EAF (Eiropas Aizsardzības fonds), kura mērķis ir attīstīt nākotnes spējas. Tāpēc tas būtu jāīsteno piesardzīgi, līdzsvarojot lielākas autonomijas meklējumus ar iepirkuma steidzamību un nepieciešamību nodrošināt sadarbspēju ar esošo ekipējumu.

1.11.EESK atbalsta paredzēto īstenošanu tiešā pārvaldībā, taču uzsver, ka ir jānodrošina, lai kompetentie Komisijas dienesti savlaicīgi iegūtu cilvēkresursus, kas vajadzīgi, lai tiktu galā ar darba slodzi, ko tā rada.

1.12.EESK aicina dalībvalstis cieši sadarboties ar Eiropas Komisijas un Augstā pārstāvja / Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītāja izveidoto Kopīgā iepirkuma darba grupu aizsardzības jomā, lai nodrošinātu instrumenta veiksmīgu īstenošanu.

2.Atzinuma konteksts

2.1.ES valstu vai to valdību vadītāji, tiekoties Versaļā 2022. gada 11. martā, apņēmās “uzlabot Eiropas aizsardzības spējas”, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Versaļas deklarācijā norādīts, ka dalībvalstīm jāpalielina aizsardzības izdevumi, jāpastiprina sadarbība ar kopīgu projektu starpniecību, jānovērš nepilnības un jāsasniedz mērķi attiecībā uz spējām, jāveicina inovācija, tostarp izmantojot civilās/militārās sinerģijas, un jāstiprina ES aizsardzības nozare. Turklāt Eiropadome aicināja “Komisiju, koordinējot to ar Eiropas Aizsardzības aģentūru, līdz maija vidum nākt klajā ar analīzi par aizsardzības investīciju nepietiekamību un ierosināt turpmākas iniciatīvas, kas vajadzīgas, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi”.

2.2.Atbildot uz šo uzaicinājumu, Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis 2022. gada 18. maijā iesniedza Kopīgu paziņojumu “Aizsardzības investīciju nepietiekamības analīze un turpmākā virzība”. Kopīgajā paziņojumā norādīts, ka gadiem ilgi ievērojami nepietiekami ieguldījumi aizsardzībā ir izraisījuši rūpniecības un spēju trūkumu ES un pašreizējo zemo aizsardzības ekipējuma krājumu līmeni. Aizsardzības ekipējuma nosūtīšana uz Ukrainu, kā arī tas, ka krājumu apjoms ir paredzēts miera laikam, ir radījis steidzamu un kritisku nepietiekamību militārā ekipējuma jomā.

2.3.Kopīgajā paziņojumā ir atgādināts, ka, ņemot vērā drošības situāciju un jau veiktos sūtījumus uz Ukrainu, dalībvalstīm steidzamā kārtā jāatjauno kaujas gatavība aizsardzības nolūkiem. Materiālu krājumu papildināšana arī ļautu tām sniegt turpmāku palīdzību Ukrainai. Vienlaikus kopīgajā paziņojumā dalībvalstis tiek aicinātas iegādāties vajadzīgo aizsardzības ekipējumu un materiālus, īstenojot sadarbību. Steidzami vajadzīgu ražojumu kopīgs iepirkums nodrošinātu lielāku izdevīgumu, uzlabotu sadarbspēju un novērstu to, ka visvairāk apdraudētajām ES dalībvalstīm nav iespēju iegūt tām nepieciešamo, jo pastāv pretrunīgas aizsardzības nozares prasības, kas nav pielāgotas šādam straujam pieprasījuma kāpumam īstermiņā.

2.4.Ņemot vērā iepriekš minēto, kopīgajā paziņojumā ir ierosināts veicināt kopīgu iepirkumu, izmantojot īpašu ES budžeta īstermiņa instrumentu. Ar instrumenta starpniecību sniegtajam ES finansiālajam atbalstam būtu jāstimulē uz sadarbību balstītais aizsardzības jomas iepirkums no dalībvalstīm un jārada pozitīva ietekme uz EDTIB, vienlaikus nodrošinot ES dalībvalstu bruņoto spēku spēju rīkoties, piegādes drošību un lielāku sadarbspēju.

2.5.Reaģējot uz situācijas steidzamību, Komisija 2022. gada 19. jūlijā iesniedza priekšlikumu šādam instrumentam, proti, regulai, ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu. Komisija paļaujas uz regulas ātru pieņemšanu un tās stāšanos spēkā līdz 2022. gada beigām.

2.6.Pēc instrumenta izveides Komisija ierosinās Eiropas aizsardzības investīciju programmas (EDIP) regulu. Komisija uzskata, ka EDIP regula varētu kalpot par pamatu turpmākiem kopīgiem attīstības un iepirkuma projektiem, kas ļoti lielā mērā ir dalībvalstu un Savienības drošības kopīgajās interesēs, un, paplašinot īstermiņa instrumenta loģiku, varētu kalpot par pamatu iespējamai saistītai Savienības finansiālai intervencei Eiropas aizsardzības rūpnieciskās bāzes nostiprināšanai, jo īpaši attiecībā uz projektiem, kurus neviena dalībvalsts nevarētu attīstīt vai iepirkt viena pati.

3.Vispārīgas piezīmes

3.1.Savienības ģeopolitiskā situācija ir krasi mainījusies, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Teritoriālā konflikta un augstas intensitātes karadarbības atkārtošanās Eiropas teritorijā liek dalībvalstīm pārskatīt to aizsardzības plānus un spējas. Tam jānotiek vienlaikus ar pamatā esošās rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes pielāgošanu, kas jāveicina, lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu bruņotos spēkus, kas ir nobriedušas demokrātijas būtisks instruments Eiropas iedzīvotāju aizsardzībai.

3.2.EESK atzinīgi vērtē paziņojumus par dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšanu, lai ātri novērstu steidzami risināmus trūkumus militārajā jomā. Tomēr bez koordinācijas un sadarbības aizsardzības izdevumu palielināšana paaugstina risku padziļināt Eiropas aizsardzības nozares sadrumstalotību, ierobežo sadarbības potenciālu visā iegādātā ekipējuma aprites ciklā un kavē sadarbspēju. Turklāt izdarītajai izvēlei īstermiņa iegāžu jomā bieži vien ir ilgāka termiņa ietekme uz EDTIB pozīciju tirgū un iespējām nākamajās desmitgadēs.

3.3.Tāpēc EESK atbalsta iniciatīvu stimulēt kopīgu iepirkumu steidzamāko aizsardzības ražojumu vajadzību nodrošināšanai. Kopīgs iepirkums ir īpaši svarīgs pašreizējā situācijā, kad pēkšņs līdzīgu ražojumu pieprasījuma pieaugums sastopas ar rūpniecības piedāvājumu, kas joprojām ir pielāgots miera laikam un tādējādi ar grūtībām apmierina pieprasījumu. Tāpēc ir nepieciešama sadarbība aizsardzības iepirkuma jomā, lai nodrošinātu solidaritāti starp dalībvalstīm, uzlabotu sadarbspēju, novērstu izspiešanas efektu un uzlabotu publisko izdevumu efektivitāti.

3.4.Vienlīdz svarīgi ir palīdzēt nozarei pielāgoties strukturālajām pārmaiņām jaunajā drošības vidē. Tā kā nepieciešamā Eiropas militāro spēju stiprināšana ir ilgtermiņa pasākums un pastāvīgs atbalsts Ukrainai var būt nepieciešams ilgāku laiku, EDTIB būs jāpalielina sava ražošanas jauda. Tas ir nepieciešams, lai tiktu galā ar pašreizējo augsto pieprasījumu, un būs nepieciešams arī turpmāk.

3.5.Šai sakarā EESK uzskata, ka ierosinātā instrumenta pieeja, darbības joma un finansējums ir pārāk ierobežoti, lai panāktu ietekmi uz Eiropas rūpniecības spēju stiprināšanu. Krājumu papildināšana pēc būtības ierobežo ražojumu un piegādātāju izvēli — 500 miljoni EUR 27 dalībvalstīm divu gadu periodā ir diezgan pieticīgs ieguldījums.

3.6.Kopumā EESK uzskata, ka ierosinātā regula var sniegt lietderīgu devumu, lai labāk strukturētu un pārvaldītu pašreizējo augsto pieprasījumu pēc steidzami nepieciešama standarta ekipējumu, taču tā ir pārāk vājš rūpniecības politikas instruments. Tāpēc EESK neuzskata, ka instruments noteikti būtu uzskatāms par jaunās Eiropas aizsardzības investīciju programmas priekšteci, kas ir izziņots kā instruments ar mērķi atbalstīt kopīgi izstrādātu sistēmu kopīgu iepirkumu un kopīgu iepirkumu šādām sistēmām visā to aprites ciklā.

4.Īpašas piezīmes

4.1.Saskaņā ar priekšlikumu instruments ņems vērā Komisijas un Augstā pārstāvja / Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītāja izveidotās Kopīgā iepirkuma darba grupas aizsardzības jomā darbu. Darba grupas uzdevums ir atvieglot dalībvalstu ļoti īsa termiņa iepirkuma vajadzību koordināciju un sadarboties ar dalībvalstīm un ES aizsardzības ražotājiem, lai atbalstītu kopīgu iepirkumu krājumu papildināšanai. Tāpēc šīs darba grupas darbam ir izšķiroša nozīme instrumenta veiksmīgai īstenošanai, un EESK aicina dalībvalstis to pilnībā izmantot.

4.2.EESK apšauba ierosinātā budžeta finansējuma pietiekamību, lai būtiski ietekmētu dalībvalstu lēmumus par iepirkumu. Vienlaikus mēs pilnībā apzināmies finansiālo spiedienu uz pašreizējo DFS un nepieciešamību pēc papildu finansējuma nākamajai EDIP. Ņemot vērā iepriekš minēto, būs īpaši svarīgi ierobežoto instrumenta finansējumu novirzīt būtiskākajām kopīgā iepirkuma procedūrām.

4.3.Saistībā ar ierobežoto budžetu un projektu atlasi EESK apšauba, kā ar izmaksām nesaistīta finansējuma koncepciju praksē var piemērot pirkumiem saskaņā ar instrumentu. EESK arī vēlas zināt, cik efektīvi ir instrumenta īstenošanai izmantot tehniskās un administratīvās palīdzības finansējumu.

4.4.EESK atbalsta paredzēto īstenošanu tiešā pārvaldībā, taču uzsver, ka ir jānodrošina, lai kompetentie Komisijas dienesti savlaicīgi iegūtu cilvēkresursus, kas vajadzīgi, lai tiktu galā ar darba slodzi, ko tā rada.

4.5.EESK piekrīt ierosinātajā regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, jo īpaši iespējai paplašināt jau esošos iepirkuma līgumus.

4.6.EESK arī atbalsta papildu nosacījumu ierobežot ES finansējumu ekipējuma iepirkumam ES vai asociētajās valstīs, tostarp uzņēmumiem, kas pakļauti trešo valstu (vienības) kontrolei un kas var sniegt drošības garantijas dalībvalstī, kurā tie atrodas. Šis nosacījums atbilst attiecīgajiem EAF noteikumiem un nodrošina EDTIB stiprināšanas mērķa sasniegšanu.

4.7.Vienlaikus EESK apšauba prasības nodrošināt, ka aizsardzības ražojumam netiek piemēroti ierobežojumi attiecībā uz neasociēto trešo valsti (vienību), nozīmi. Tā kā ierosinātais instruments attiecas uz standarta iepirkumu un tā mērķis ir apmierināt steidzamākās ražojumu vajadzības, instrumentam šī prasība ir mazākā mērā piemērota kā EAF, kura mērķis ir attīstīt nākotnes spējas un attiecībā uz kuru ir noteikts mērķis panākt tehnoloģisko suverenitāti. Tāpēc EESK aicina šo noteikumu interpretēt elastīgi, ļaujot dalībvalstīm darbības brīvības meklējumus līdzsvarot ar iegādes steidzamību un esošā ekipējuma sadarbspēju.

4.8.Visbeidzot, EESK vēlas noskaidrot, cik piemēroti ir daži ierosinātie piešķiršanas kritēriji, proti, tie, kas attiecas uz iepirkuma pozitīvo ietekmi uz EDTIB. Ņemot vērā to, ka uzsvars likts uz steidzamākajām vajadzībām un ātri pieejama ekipējuma standarta iepirkumu, šāda ietekme, visticamāk, nav būtisks kritērijs dalībvalstīm, izņemot, ja līgumslēdzējs atrodas to teritorijā. Turklāt iepircējām dalībvalstīm, iespējams, būs grūti pierādīt pozitīvo ietekmi uz EDTIB, jo īpaši gadījumos, kad galvenā problēma ir steidzamība.

Briselē, 2022. gada 21. septembrī

Christa Schweng

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

_____________