|
ATZINUMS
|
|
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
|
|
FAST-CARE
|
|
_____________
|
|
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) 2021/1060 groza attiecībā uz papildu elastību, lai novērstu Krievijas Federācijas militārās agresijas sekas – FAST (elastīga palīdzība teritorijām) – CARE
[COM(2022) 325 final – 2022/0208 (COD)]
|
|
|
|
ECO/596
|
|
|
|
Ziņotāja: Elena-Alexandra CALISTRU
|
|
|
|
Atzinuma pieprasījums
|
Eiropas Parlaments, 04/07/2022
Eiropas Savienības Padome, 15/07/2022
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 177. un 304. pants
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
09/09/2022
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
21/09/2022
|
|
Plenārsesija Nr.
|
572
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
189/0/1
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Ar priekšlikumu par FAST-CARE Komisija veikusi ļoti vajadzīgos papildu pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm, vietējām pašvaldībām un partneriem, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, pārvarēt Krievijas agresijas pret Ukrainu sekas. EESK ļoti atzinīgi vērtē šo jauno visaptverošo pasākumu kopumu, kas paplašina saskaņā ar CARE (kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā) jau sniegto atbalstu, nodrošinot vēl lielāku atbalstu un vairāk elastības kohēzijas politikas finansējuma izmantošanā.
1.2.EESK arī atzīmē, ka neizprovocētā iebrukuma, kas sākās 24. februārī, tiešās un netiešās sekas ir izraisījušas to bēgļu skaita pastāvīgu pieaugumu, kuri ierodas visās dalībvalstīs, it īpaši pie ES robežām, un ka tādēļ ir vajadzīga aktīvāka rīcība. Ar šādu situāciju līdz šim neesam saskārušies, un tāpēc šajos īpašajos apstākļos ir jāveic visi šajā situācijā iespējamie pasākumi. Šajā saistībā EESK uzskata, ka FAST-CARE dod iespēju reaģēt uz šiem apstākļiem un tāpēc tiek paredzēts papildu finansējums migrācijas problēmām, ko radījusi Krievijas militārā agresija, un palīdzība, lai mazinātu negatīvo ietekmi, kuru rada projektu novēlota īstenošana, kam ir vairāki iemesli, proti, Covid-19 un kara izraisītais enerģijas izmaksu pieaugums un izejvielu un darbaspēka trūkums.
1.3.EESK pastāvīgi uzsvērusi, ka nekavējoties un efektīvi ir jāreaģē, izmantojot visus iespējamos līdzekļus. Turpinot centienus vairot finansēšanas elastību, būtu jānodrošina visefektīvākā 2014.–2020. gada DFS paredzēto kohēzijas politikas ieguldījumu veikšana un arī 2021.–2027. gada programmu raita uzsākšana. EESK atzinīgi vērtē pagaidu iespēju kohēzijas politikas programmu īstenošanai piešķirt 100 % līdzfinansējumu no ES budžeta. Vienlīdz atzinīgi vērtējama arī iespēja veikt vēl citus līdzekļu pārvedumus starp Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu, kā arī starp reģionu kategorijām.
1.4.EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atzinusi smago slogu, kas tagad gulstas uz vietējām pašvaldībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas vietējās kopienās un risina Krievijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas. EESK atzinīgi vērtē noteikumu, ka attiecīgajās prioritātēs jāparedz vismaz 30 % atbalsta līmenis vietējām pašvaldībām, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai nodrošinātu, ka šāda veida saņēmēji saņem pienācīgu līdzekļu daļu, ņemot vērā to aktīvo lomu bēgļu uzņemšanas un integrācijas pasākumu veikšanā. Tomēr šī procentuālā daļa varētu būt pārāk maza valstīm, kuras uzņem ļoti daudz bēgļu; tāpēc būtu rūpīgāk jāapsver iespēja paaugstināt šo līmeni tām valstīm, kas robežojas ar Ukrainu.
1.5.EESK uzskata, ka nevalstiskajām organizācijām (NVO) un sociālajiem partneriem ir būtiska nozīme gan kā īstenotājorganizācijām, gan kā vērtīgiem partneriem šādu programmu īstenošanas uzraudzībā, un EESK ir gatava veicināt plašākas debates Eiropas Savienībā vai Ukrainā par šādu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru iesaisti. Pilsoniskā sabiedrība ir pierādījusi savu efektivitāti, nekavējoties reaģējot kara pirmajos posmos, un ar pietiekamiem resursiem nodrošinās ciešus saikni starp iedzīvotāju vajadzībām un to atspoguļošanu augsta līmeņa politikas veidošanā. Karam nebeidzoties, EESK turpina centienus aktīvāk iesaistīties tūlītējā reaģēšanā un panākt labāku ilgtermiņa iesaisti integrācijas programmas veidošanā.
1.6.EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu atbrīvot dalībvalstis no nepieciešamības ievērot tematiskās koncentrācijas prasības attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, jo tas dod tām iespēju viena un tā paša fonda un reģionu kategorijas līdzekļus novirzīt starp vienas un tās pašas prioritātes tematiskajiem mērķiem, ņemot vērā straujās vietējā stāvokļa izmaiņas. EESK atzinīgi vērtē arī noteikumu, kas paredz, ka izņēmuma kārtā no iebrukuma datuma par attiecināmiem tiek uzskatīti ārkārtas izdevumi par pabeigtiem vai pilnībā īstenotiem projektiem.
1.7.EESK atzīmē visaptverošo pasākumu kopumu, kas ņem vērā vajadzības mikro/individuālā līmenī (piemēram, laika pagarināšana un jaunizveidoto vienības izmaksu palielināšana, kura dod iespēju nodrošināt personu, kam piešķirta pagaidu aizsardzība, pamatvajadzības un atbalstu) un vajadzības makro/dalībvalstu līmenī (piemēram, atvieglot iespēju 2014.–2020. gada programmu darbības pakāpeniski īstenot 2021.–2027. gada plānošanas periodā, lai šo iespēju attiecinātu uz lielāku skaitu iekavēto darbību, vienlaikus neietekmējot dalībvalstu pienākumus ievērot tematiskās koncentrācijas prasības un klimatisko ieguldījumu mērķrādītājus).
1.8.Pozitīvi vērtējami arī noteikumi, kuru mērķis ir mazināt dalībvalstu administratīvo slogu, un Eiropas Komisijas apņemšanās palīdzēt saņēmējiem un ieinteresētajām personām, sniedzot papildu atbalstu un norādījumus, piemēram, tādu iepirkuma līgumu pārvaldībā, kas saskaras ar izmaksu pārsniegšanas problēmu, kā arī citi neleģislatīvi pasākumi un norādījumi. EESK mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, vietējām pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību, lai likvidētu visu iespējamo nevajadzīgo administratīvo slogu un vienlaikus nodrošinātu pilnīgu pārredzamību attiecībā uz tādu pasākumu paredzēšanu un īstenošanu, kuru mērķis ir novērst Ukrainas kara sekas. Šajā saistībā EESK arī uzsver, ka aktīvāk jāiesaista pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri no Eiropas Savienības un Ukrainas, lai nodrošinātu resursu efektīvu plānošanu, pārvaldību un uzraudzību un gādātu par to, ka resursi sasniedz tos, kam tie visvairāk vajadzīgi, un nonāk tur, kur tie ir visvairāk vajadzīgi.
1.9.EESK atzīmē, ka visi iespējamie pasākumi būtu jāveic saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu. Šajā saistībā Komiteja atbalsta Komisijas ieceri grozīt DFS regulu, lai optimizētu atlikušo 2014.–2020. gada resursu izlietošanu un nodrošinātu netraucētu pāreju uz 2021.–2027. gada programmu. Tomēr jāatzīmē: EESK vienmēr ir aicinājusi nodrošināt iespējami vairāk elastības visos līmeņos no programmu sākuma līdz to slēgšanai, lai nodrošinātu, ka pieejamie resursi tiek izlietoti pēc iespējas lielākā apmērā, taču, Ukrainas kara tiešajai un netiešajai ietekmei arvien pieaugot, Komiteja uzskata, ka, iespējams, būs jāpievieno arī jauni novatoriski finanšu instrumenti. Viens no iespējamiem risinājumiem, ko EESK jau ieteikusi, ir īpašs Eiropas Savienības fonds Ukrainas atjaunošanai un attīstībai, kas papildinātu centienus atbalstīt kara skartās dalībvalstis.
1.10.EESK aicina Padomi un Eiropas Parlamentu ātri apstiprināt regulu, lai tā tiek pieņemta pēc iespējas drīzāk. Problēmas mēroga dēļ ir vajadzīga kolektīva un saskaņotāka rīcība, it īpaši tāpēc, ka strauji tuvojas aukstie gadalaiki.
2.Vispārīgas piezīmes
2.1.Kopš 24. februāra Komisija ir iesniegusi vairākus priekšlikumus kohēzijas rīcības bēgļu atbalstam Eiropā (CARE) ietvaros, lai nodrošinātu, ka finansējums, kas pieejams saskaņā ar 2014.–2020. gada kohēzijas politiku un Eiropas fondu vistrūcīgākajām personām (EAFVP), kā arī REACT-EU programmu priekšfinansējums tiek ātri mobilizēts ar mērķi novērst tūlītējās sekas, kuras rada Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, un vienlaikus dot dalībvalstīm iespēju turpināt centienus nodrošināt zaļu, digitālu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes.
2.2.Tomēr, tā kā vajadzības turpina augt, Eiropadome, Eiropas Parlaments un ES reģioni aicināja Komisiju daudzgadu finanšu shēmas satvarā nākt klajā ar jaunām iniciatīvām, kas atbalstītu dalībvalstu centienus šajā jomā. Tagad ir vajadzīgs atbalsts pārvietoto civiliedzīvotāju ilgtermiņa vajadzībām, un būtu viņiem jāpalīdz integrēties, nodrošinot izmitināšanu un veselības aprūpi, kā arī piekļuvi nodarbinātībai un izglītībai, kamēr viņi atrodas ES dalībvalstīs. Noteikti jāatzīmē, ka šis bēgļu ilgtermiņa vajadzību apmierināšanas jautājums ietekmē kopienas, kuras jau smagi skārusi Covid-19 pandēmija (piemēram, slogs veselības aprūpes sistēmai), un rada arī jaunas problēmas, piemēram, ar dzimumu līdztiesību saistītus politikas pasākumu aspektus (piemēram, pārāk maz bērnu tiek uzņemti skolās, un tas ievērojami kavē sieviešu profesionālo integrāciju).
2.3.Karš ir atklājis piegādes ķēdes nepilnības un radījis darbaspēka trūkumu. Un tas ir izraisījis preču, tostarp enerģijas un materiālu, cenu strauju pieaugumu. Šī situācija papildina pandēmijas sekas, radot papildu slogu publiskajiem budžetiem un vēl vairāk aizkavējot ieguldījumus, it īpaši infrastruktūrā.
2.4.Ar tiesību aktu kopumu FAST-CARE tiek veikti vairāki būtiski grozījumi tiesību aktos attiecībā uz 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada kohēzijas politiku, lai paātrinātu un vienkāršotu dalībvalstu sniegto atbalstu trešo valstu valstspiederīgo integrācijai un vienlaikus turpinātu centienus palīdzēt reģioniem atgūties no Covid-19 pandēmijas.
2.5.Lielāku atbalstu dalībvalstīm, vietējām pašvaldībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas uzņem pārvietotās personas, paredzēts nodrošināt ar šādiem pasākumiem:
·priekšfinansējuma maksājumi tiek palielināti par 3,5 miljardiem euro, kas tiks izmaksāti 2022. un 2023. gadā, tādā veidā ātri nodrošinot papildu līdzekļus visām dalībvalstīm;
·laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam nodrošinātā iespēja piešķirt ES līdzfinansējumu 100 % apmērā tagad tiek paplašināta, attiecinot to arī uz pasākumiem, kas veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālo un ekonomisko integrāciju;
·tāda pati iespēja tiek paredzēta 2021.–2027. gada programmās, kuras iecerēts pārskatīt 2024. gada vidū;
·vienkāršoto vienības izmaksu summu bēgļu pamatvajadzību segšanai, kas saskaņā ar CARE bija noteikta 40 euro apmērā, paredzēts palielināt līdz 100 euro nedēļā vienai personai, un šo izmaksu segšanu varēs pieprasīt par laikposmu līdz 26 nedēļām (pašlaik tās ir 13 nedēļas);
·tiks paplašināta ERAF un ESF šķērsfinansējuma iespēja, kas jau paredzēta saskaņā ar CARE. Tas nozīmē, ka Kohēzijas fonds tagad var arī mobilizēt līdzekļus, lai risinātu migrācijas problēmu sekas;
·izdevumus, kas saistīti ar darbībām, ar kurām risina migrācijas problēmas, tagad var deklarēt ar atpakaļejošu datumu, lai tos atlīdzinātu, pat ja darbība jau ir pabeigta.
2.6.Lai nodrošinātu, ka ieguldījumi tiek veikti tur, kur tie ir visvairāk vajadzīgi, arFAST-CARE tiek ieviestas divas būtiskas izmaiņas:
·vismaz 30 % no līdzekļiem, kas mobilizēti, izmantojot nodrošinātās elastības iespējas, būtu jāpiešķir darbībām, kuras pārvalda vietējās pašvaldības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas vietējās kopienās, un tas jādara, lai tie, kuri iegulda visvairāk pūļu, saņemtu pienācīgu atbalstu.
·Atzīsts, ka bēgļi bieži pārvietojas dalībvalsts robežās, un tāpēc programmas var atbalstīt darbības ārpus programmas ģeogrāfiskās darbības jomas, bet attiecīgās dalībvalsts robežās.
2.7.Sniedzot praktisko atbalstu novēlotas īstenošanas problēmas risināšanai, 2021.–2027. gada programmās var turpināt atbalstu projektiem (it īpaši infrastruktūras projektiem), kuru vērtība pārsniedz 1 miljonu euro un kurus atbalsta no 2014.–2020. gada programmām, bet kurus nevarēja laikus pabeigt cenu pieauguma un izejvielu un darbaspēka trūkuma dēļ. Atbalstu var sniegt, pat ja šie projekti nebūtu atbalsttiesīgi saskaņā ar 2021.–2027. gada attiecināmības noteikumiem.
3.Īpašas piezīmes
3.1.EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus izveidot pielāgotus un efektīvus finansiālā atbalsta sniegšanas līdzekļus, kuri novērstu sekas, ko rada Krievijas militārā agresija, kuras mērogs un ietekme ir paplašinājusies. Tādēļ dalībvalstīs pastāvīgi ieplūst liels daudzums no Krievijas agresijas bēgošu personu. Šo situāciju vēl vairāk sarežģī Covid-19 pandēmijas sekas, konkrētāk, vērtības ķēžu pārrāvumi. Tas viss ir izaicinājums publiskajām finansēm, kas bija vērstas uz ekonomikas atveseļošanu, un vienlaikus var aizkavēt investīcijas, it īpaši infrastruktūrā.
3.2.EESK arī atzīmē: tā kā Ukrainas kara tiešā un netiešā ietekme turpina palielināties visās dalībvalstīs, ir ļoti svarīgi nodrošināt līdzekļus migrācijas problēmu risināšanai un tirgus traucējumu novēršanai, izmantojot finansējumu, procedūras un tehnisko palīdzību, ko papildina arī elastība, pielāgojamība un ātra reaģēšana.
3.3.EESK pilnībā piekrīt viedoklim, ka jādara pieejams finansējums, mērķtiecīgi pārskatot pašreizējo finanšu shēmu, lai nepieļautu tā finansējuma pārtraukšanu, kas vajadzīgs svarīgākajiem pasākumiem, kuru mērķis ir krīzes pārvarēšana un atbalsts vistrūcīgākajām personām. EESK jau pieņemtos atzinumos ieteica piešķirt dalībvalstīm papildu līdzekļus kā tūlītēju priekšfinansējumu.
3.4.EESK atzinīgi vērtē to, ka iespēja šiem pasākumiem izmantot līdz 100 % līdzfinansējuma tika pagarināta līdz grāmatvedības gadam, kas beidzas 2022. gada 30. jūnijā, lai palīdzētu mazināt slogu uz dalībvalstu publiskajām finansēm, un to, ka būtiskais priekšfinansējuma palielinājums no REACT-EU resursiem nodrošināja dalībvalstīm nepieciešamo likviditāti vissteidzamāko vajadzību segšanai.
3.5.EESK atzinīgi vērtē arī Komisija ierosinājumu 2021.–2027. gada programmās ieviest līdzfinansējuma likmi līdz 100 % prioritātēm, kas veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālo un ekonomisko integrāciju. Lai gan tā beigu datums ir 2024. gada 30. jūnijs, iespēja to pārskatīt, ņemot vērā to, kā šī iespēja izmantota, un paplašināt, ja tā būs izrādījusies efektīva, ir ceļvedis, kā nodrošināt vairāk elastības un līdzekļu, kad rodas steidzamas finansējuma vajadzības.
3.6.EESK ļoti atzinīgi vērtē noteikumu, kas paredz, ka vismaz 30 % no attiecīgajām prioritātēm paredzētā atbalsta jāpiešķir saņēmējiem, kas ir vietējās pašvaldības, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras darbojas vietējās kopienās, lai nodrošinātu, ka šāda veida saņēmēji saņem pienācīgu šādu resursu daļu, ņemot vērā viņu aktīvo lomu bēgļu uzņemšanas un integrācijas darbībās. Tomēr procentuālā daļa varētu būt pārāk zema tām valstīm, kuras robežojas ar Ukrainu un kuras uzņem ievērojami vairāk bēgļu. Tāpēc, lai gan šis līmenis ir obligāti nodrošināmais apmērs, būtu jāveicina lielāks piešķīrums, vismaz 50 % no atbalsta saskaņā ar attiecīgo prioritāti piešķirot saņēmējiem, kas ir vietējās pašvaldības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras darbojas vietējās kopienās.
3.7.EESK izprot nepieciešamību saglabāt kohēzijas politikas sākotnējos mērķus un to, ka kohēzijas politika nedrīkst kļūt par universālu “plāksteri” visām ārkārtas situācijām, kas varētu rasties. Tāpēc ir saprotami noteikumi, kas paredz, ka kopējā summa, kas dalībvalstī plānota bēgļu integrācijas prioritātēm, nepārsniedz 5 % no attiecīgās dalībvalsts saņemtā sākotnējā piešķīruma no ERAF un ESF+ kopā. Tomēr šīs robežvērtības būtu jāpārskata agrāk, lai vajadzības gadījumā atstātu pietiekami daudz vietas, it īpaši robežvalstīm. Nenoliedzami, ka problēmas valstīm, kas uzņem lielāko daļu Ukrainas bēgļu, ir lielākas nekā citām ES dalībvalstīm. Tāpēc, nosakot procentuālos ierobežojumus, būtu jāņem vērā reālais stāvoklis uz vietas un atšķirīgās problēmas, ar kurām saskaras dažādas dalībvalstis.
3.8.EESK mudina Eiropas Komisiju cieši sadarboties ar dalībvalstīm, vietējām pašvaldībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai pēc iespējas efektīvāk un ātrāk izmantotu FAST-CARE sniegtās iespējas atbalstīt Ukrainas bēgļus. Regulā dalībvalstis tiek aicinātas nobeiguma ziņojumā par īstenošanu informēt par 30 % nosacījuma izpildi, tomēr EESK aicina paredzēt pastāvīgu ziņošanu un pilsoniskās sabiedrības iesaisti minēto noteikumu īstenošanas uzraudzībā.
3.9.Iepriekš minētie apsvērumi attiecas arī uz to programmu plānošanu, īstenošanu un uzraudzību, kas saistītas ar kohēzijas politikas īstenošanu, kā arī uz īstenojamo projektu atlasi. Šajā saistībā uzmanība būtu jāpievērš riskam, ka kohēzijas politika varētu kļūt par sadrumstalotu risinājumu kopumu ārkārtas situācijām, kas satricinājušas mūsu kontinentu.
3.10.Skaidras sinerģijas radīšanai starp kohēzijas principiem un politikas pamatmērķiem un jauno sociālo, ekonomisko un vidisko realitāti, kas saistīta ar darbaspēka trūkumu, piegādes ķēdes sarežģījumiem un cenu un enerģijas izmaksu pieaugumu, vajadzētu būt svarīgākajam apsvērumam centienos nodrošināt pienācīgu apguves līmeni, kurš atspoguļo pieejamo līdzekļu visefektīvāko izmantošanu.
4.EESK atzīmē Komisijas lēmumu par vēl vienu gadu nepagarināt 2014.–2020. gadā piemēroto n+ 3 noteikumu un tās atziņu, ka neatkarīgi no maksājumu apropriāciju iepriekšējas piešķiršanas 2022. un 2023. gadam (galvenokārt priekšfinansējuma dēļ) FAST-CARE laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam neietekmē budžetu un nebūs vajadzīgas izmaiņas daudzgadu finanšu shēmā, kurā noteikts maksimālais gada saistību un maksājumu apmērs. Tomēr EESK visnotaļ mudina Komisiju uzraudzīt grozījumu ietekmi un paredzēt, ka iespējamas jaunas vai svarīgākas vajadzības vai prioritātes.
Briselē, 2022. gada 21. septembrī
Christa Schweng
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja
_____________