|
ATZINUMS
|
|
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
|
|
Vīzu procedūras digitalizācija
|
|
_____________
|
|
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz vīzas procedūras digitalizāciju groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (EK) Nr. 810/2009 un (ES) 2017/2226, Padomes Regulas (EK) Nr. 1683/95, (EK) Nr. 333/2002, (EK) Nr. 693/2003 un (EK) Nr. 694/2003 un Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu
|
|
|
|
SOC/736
|
|
|
|
Ziņotājs: Ionuț SIBIAN
|
|
|
|
Atzinuma pieprasījums
|
Eiropas Komisija, 28/06/2022
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants.
|
|
Atbildīgā specializēta nodaļa
|
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
29/09/2022
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
26/10/2022
|
|
Plenārsesija Nr.
|
573
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
187/0/0
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK nešaubīgi atbalsta pilnībā digitalizētas vīzu procedūras ieviešanas iniciatīvu. Piekļūstama, ātra un uzticama digitālā vīza un imigrācijas sistēma, kas mazāk būtu balstīta uz dokumentiem papīra formātā, būtiski samazinātu ar imigrāciju saistīto administratīvo slogu.
1.2.EESK atzinīgi vērtē digitalizācijas iniciatīvu, jo tā atbilst vispārējai Eiropas Savienības sabiedrisko pakalpojumu modernizācijas un digitalizācijas veicināšanas pieejai un Komisijas paziņojumam “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”.
1.3.EESK uzskata, ka izskatāmais priekšlikums paver iespēju efektīvi uzlabot vīzas pieteikuma procesu, samazinot izmaksas un slogu dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējiem, un nodrošināt juridisko noteiktību, kā arī paaugstināt Šengenas zonas drošību.
1.4.EESK atzinīgi vērtē faktu, ka ierosinātā vīzu procedūras digitalizācija samazinās to trešo valstu pilsoņu mobilitātes ierobežojumus, kuri iesniedz vīzu pieteikumus (jo viņiem ceļošanas dokuments vairs nebūs jāiesniedz klātienē).
1.5.Vīzu pieteikumu procedūras digitalizācijā ir jāizvairās no jebkādas (netīšas) diskriminācijas: tajā ir jāievēro personu ar invaliditāti tiesības un to cilvēku tiesības, kuriem nav datora vai digitālo līdzekļu izmantošanas prasmju, vai piekļuves internetam. Vīzu procedūras digitalizācijai ir jāatbilst piekļūstamības prasībām, kas noteiktas Eiropas Tīmekļa piekļūstamības direktīvā (Direktīva par tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību) un Eiropas Piekļūstamības aktā.
1.6.EESK stingri iesaka nodrošināt, lai IT risinājumi, kas tiks izmantoti Eiropas Savienības vīzu pieteikumu platformā, ietvertu instrumentus/līdzekļus bērna tiesību aizsardzībai un cilvēku tirdzniecības novēršanai.
1.7.ES digitālajai vīzu pieteikumu platformai vajadzētu būt pilnībā savienotai ar valstu vīzu sistēmām, ko pārvalda katra dalībvalsts.
1.8.EESK uzskata, ka būtu jāizveido vienota “ES digitālā vēstniecība” ES līmenī, kas noteiktu saskaņotas ES līmeņa prasības apliecinošajiem dokumentiem un kas ceļotājiem sniegtu informāciju un norādes pieteikumu iesniegšanas procesā.
1.9.EESK uzskata, ka vīzu procedūras digitalizācija vairos ES pievilcību un stimulēs ceļošanu uz Eiropas Savienību kā galamērķi.
1.10.EESK atzīst, ka vīzu procedūras digitalizācija varētu pozitīvi ietekmēt vidi un ka centralizētā pieteikumu platforma ir energoefektīvs risinājums.
1.11.EESK iesaka Komisijai stingri apņemties strādāt kopā ar trešo valstu valdībām, dalībvalstu vēstniecībām/konsulātiem un organizētu pilsonisko sabiedrību ar mērķi informēt un sagatavot pieteikumu iesniedzējus un palīdzēt viņiem visā vīzu pieteikumu procedūrā.
2.Vispārīgas piezīmes
2.1.Atzinuma konteksts, tostarp saistībā ar ierosināto tiesību akta priekšlikumu
2.1.1.Ideja par digitalizētu Šengenas vīzu radās 2018. gadā. Minētajā gadā Eiropas Komisija ierosināja grozīt Vīzu kodeksu un uzsvēra, ka ilgtermiņā būtu jāpāriet uz digitālām vīzām. Eiropas Parlaments un Padome ES Vīzu kodeksa pārskatīšanu uzsāka 2019. gadā. Abas šīs iestādes noteica, ka mērķis būs pilnībā izmantot jaunākās tiesiskās izmaiņas un tehnoloģiju attīstību, lai veidotu vienotu risinājumu, kas dotu iespēju Šengenas vīzu pieteikumus iesniegt tiešsaistē.
2.1.2.2020. gadā Covid-19 pandēmija palēnināja ar Šengenas vīzām saistītās darbības visā pasaulē, jo vēstniecībās un pārstāvniecībās bija grūti pieņemt pieteikumus. Rezultātā dalībvalstis no jauna aicināja procesu digitalizēt.
2.1.3.Eiropas Komisija savā 2021. gada darba programmā pieteica tiesību akta priekšlikumu par vīzu procedūru digitalizāciju, ar ko bija paredzēts nākt klajā 2021. gada ceturtajā ceturksnī. 2020. gada septembrī prezentētajā jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā ir noteikts mērķis līdz 2025. gadam pilnībā digitalizēt vīzu procedūru – pāriet uz digitālām vīzām un vīzas pieteikumu iesniegšanu tiešsaistē.
2.1.4.Komisija ar priekšlikumu par ES vīzu digitalizāciju iepazīstināja 2022. gada 27. aprīlī. Priekšlikuma mērķi ir šādi:
·modernizēt, vienkāršot un saskaņot vīzas pieteikuma procesu, digitalizējot vīzas procedūru;
·ar digitalizācijas palīdzību samazināt krāpšanas un (identitātes) viltošanas riskus un atvieglot pārbaudes procesu robežšķērsošanas vietā.
2.1.5.Priekšlikumā paredzēta vienota tiešsaistes platforma. Šai sistēmai būs šādas priekšrocības:
·vīzas pieteikuma iesniedzējiem būs iespēja pieteikties vīzai tiešsaistē, kā arī samaksāt nodevu par vīzu, izmantojot vienotu ES platformu, neatkarīgi no tā, kāda būs apmeklējamā Šengenas valsts;
·platforma automātiski noteiks, kura Šengenas valsts ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu, it īpaši tajos gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs plāno apmeklēt vairākas Šengenas valstis;
·platforma pieteikuma iesniedzējiem sniegs jaunāko informāciju par Šengenas īstermiņa uzturēšanās vīzām, kā arī visu nepieciešamo informāciju par prasībām un procedūrām (piemēram, par apliecinošajiem dokumentiem, vīzas nodevu un nepieciešamību pēc apmeklējuma biometrisko identifikatoru iegūšanai);
·paredzēts, ka konsulātā būs jāierodas klātienē, tikai, piesakoties vīzai pirmo reizi, biometrisko identifikatoru iegūšanai, tiem pieteikuma iesniedzējiem, kuru biomteriskie identifikatori vairs nav derīgi, un tiem, kuriem ir jauns ceļošanas dokuments;
·vīzas ietvers jaunākos drošības elementus, kas būs drošāki par pašreizējo vīzas uzlīmi.
2.1.6.Ierosinātajā regulā uzsvērts, ka jaunā sistēma nodrošinās, lai vienmēr tiktu aizsargātas pamattiesības.
2.1.7.Par ES pieteikuma platformu un tās komponentu tehnisko izstrādi un darbības pārvaldību VIS ietvaros atbildēs Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA).
2.1.8.Digitālo Šengenas vīzu pieteikumu sistēmu pēc tās ieviešanas varēs izmantot visi ārvalstu pilsoņi, kuriem būs vajadzīga vīza kādai no 26 Šengenas valstīm. Platformu nevarēs izmantot pārējās piecas ES valstis, kas nav Šengenas zonā, jo tām vēl nav pilnvaru izsniegt Šengenas vīzas.
2.1.9.Ceļotājiem no valstīm, kuru iedzīvotājiem nav nepieciešamas vīzas Šengenas zonas apmeklēšanai, platforma nebūs jāizmanto. Tā vietā, sākot no 2023. gada novembra
, šiem ceļotājiem būs
jāiesniedz ETIAS atļaujas pieteikums
, lai varētu ceļot pa Eiropu.
2.2.Vispārīgas piezīmes
2.2.1.EESK pārliecinoši atbalsta pilnībā digitalizētas vīzu sistēmas ieviešanu. Piekļūstama, ātra un uzticama digitālā vīza un imigrācijas sistēma, kas būtu mazāk balstīta uz dokumentiem papīra formātā, būtiski samazinātu ar imigrāciju saistīto administratīvo slogu. Papīra dokumentu pārraudzība, apstrāde un arhivēšana (kā arī iznīcināšana) ir lēna un konsulātiem izmaksā dārgi, un dalībvalstis, kā arī trešo valstu pilsoņi, kas pieteiksies uz vīzām, pēc vīzu procedūras digitalizācijas būs lieli ieguvēji.
2.2.2.Ierosinātā tiešsaistes sistēma jāizveido tā, lai tā būtu ātra, lietotājdraudzīga, droša (piedāvātu pietiekamas garantijas, ka ievadītie dati ir drošībā) un prognozējama (atbilstīgi juridiskās noteiktības principam). Šīs sistēmas darbībai jābūt uzticamai, un pieteikumu iesniedzējiem jāvar paļauties uz to, ka tiešsaistes pieteikumu process aizņems ne vairāk kā nedaudzas dienas.
2.2.3.Vīzu pieteikumu procedūru saskaņošana un vienādošana Šengenas zonā palīdzēs novērst tā saukto vīzu izdevīgāku iegādi, ko veic pieteikuma iesniedzēji, kuriem varētu būt vilinājums iesniegt pieteikumu tajā Šengenas valstī, kas piedāvā ātrāku un ērtāku vīzu pieteikumu apstrādi nekā valsts, kura ir viņu īstais galamērķis (piemēram, vīzu izdevīgāku iegādi, ko veiks Krievijas pilsoņi, ja netiks panākta vispārēja vienošanās apturēt ES nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu). Vīzas procesu digitalizācija samazinās arī drošības riskus, kurus rada fiziskās vīzas uzlīmes, kuras joprojām ir pakļautas falsifikācijai un krāpšanai un kuras ir iespējams nozagt. Priekšlikums atbilst arī ES vispārējai nostājai par to, ka ir jāveicina publisko pakalpojumu modernizācija un digitalizācija.
2.2.4.EESK uzskata, ka izskatāmais priekšlikums paver iespēju efektīvi uzlabot vīzas pieteikuma procesu, samazinot izmaksas un slogu dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējiem, kā arī paaugstināt Šengenas zonas drošību.
2.2.5.EESK atzinīgi vērtē faktu, ka ierosinātā vīzu procedūras digitalizācija samazinās to trešo valstu pilsoņu mobilitātes ierobežojumus, kuri iesniedz vīzu pieteikumus. Tā kā pieteikuma iesniedzējam ceļošanas dokuments vairs nebūs jāiesniedz konsulātā vai vīzu pieteikšanas centrā, pieteicējs varēs brīvi ceļot ārzemēs, kamēr viņa vīzas pieteikums tiks izskatīts. EESK uzskata, ka tas būs izdevīgi cilvēkiem, kuri regulāri ceļo
darba saistībā, kā arī minoritāšu tiesību aizstāvjiem un minoritāšu grupām (piemēram, LGBTQI+, romi) piederīgiem cilvēkiem, kuriem vajadzības gadījumā būs vairāk iespēju sev atrast drošu patvērumu.
2.2.6.Digitālajai vīzu pieteikumu platformai vajadzētu būt pilnībā savienotai ar valstu vīzu sistēmām, ko pārvalda katra dalībvalsts. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka jaunā digitālā vīzu sistēma, tostarp pati digitālā vīza, uzreiz būs integrēta dalībvalstu digitālajā vīzu sistēmā un izstrādāta tā, lai tā būtu pilnībā sadarbspējīga starp dalībvalstīm.
2.2.7.Tomēr būtu jāizveido vienota “ES digitālā vēstniecība” ES līmenī, kas noteiktu saskaņotas ES līmeņa prasības apliecinošajiem dokumentiem un kas ceļotājiem sniegtu informāciju un norādes pieteikumu iesniegšanas procesā.
2.2.8.EESK uzskata, ka vīzu procedūras digitalizācija vairos ES pievilcību un stimulēs ceļošanu uz Eiropas Savienību kā galamērķi.
2.2.9.EESK iesaka Komisijai stingri apņemties strādāt kopā ar trešo valstu valdībām un organizētu pilsonisko sabiedrību ar mērķi informēt un sagatavot to valstspiederīgos un palīdzēt viņiem visā vīzu pieteikumu procedūrā.
2.3.Īpašas piezīmes
2.3.1.Vīzu pieteikuma procedūras digitalizācija samazinās dalībvalstu atkarību no ārēju pakalpojumu sniedzējiem, un tādējādi mazināsies risks, ka personas dati varētu nonākt trešo personu rīcībā.
2.3.2.Digitālā vīza apgrūtinās vīzu uzlīmju viltošanu (jo vīzas vairs nebūs “fiziskas”). Turklāt atkritīs arī augstās vīzu uzlīmju izmaksas.
2.3.3.Viena no digitālās vīzas priekšrocībām izpaudīsies, ja ceļošanas dokuments būs nozagts vai pazaudēts, jo jauno ceļošanas dokumentu būs viegli sasaistīt ar derīgo vīzu un nebūs jāiesniedz iesniegt jaunas vīzas pieteikums, kā tas ir pašreizējā procedūrā (jo pastāv fiziska saikne starp vīzas uzlīmi un ceļošanas dokumentu). Tādējādi ierosinātajā jaunajā digitalizācijas sistēmā izzudīs tās papildu izmaksas, kuras dalībvalstīm rada jaunu vīzu izsniegšana, un papildu izmaksas pieteikumu iesniedzējam.
2.3.4.Vīzu procedūras digitalizācijā ir jānodrošina, ka tiek apmierinātas konkrētas vajadzības un ievērotas personu ar invaliditāti tiesības, un jāļauj tām pieteikties bez diskriminācijas, tostarp izpildot piekļūstamības prasības, kas noteiktas Eiropas Tīmekļa piekļūstamības direktīvā (Direktīva par tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību) un Eiropas Piekļūstamības aktā.
2.3.5.EESK stingri iesaka nodrošināt, lai IT risinājumi, kas tiks izmantoti Eiropas Savienības vīzu pieteikumu platformā, ietvertu instrumentus/līdzekļus bērna tiesību aizsardzībai un cilvēku tirdzniecības novēršanai.
2.3.6.Digitalizācijai nav jākļūst par sinonīmu automatizācijai un tikai mākslīgā intelekta izmantošanai, tādēļ darbinieku skaitu nedrīkst samazināt vienīgi vīzu procedūras digitalizācijas dēļ.
2.3.7.Par vīzu apstrādi atbildīgajam administratīvajam personālam arī ir nepieciešama atbilstoša sagatavošana, lai prastu izmantot procedūras digitalizācijas radītās ērtības un izvairītos no kļūdām.
2.3.8.Papildu atbalsts ir jāpiedāvā ES dalībvalstu vēstniecībām (konsulātiem), lai pārvarētu iespējamās problēmas, kuras pieteikumu iesniedzējiem no trešām valstīm varētu radīt interneta piekļūstamība un datorzināšanu trūkums, lai viņi netiktu diskriminēti saistībā ar piekļuvi vīzu pieteikumu sistēmai.
2.3.9.EESK uzskata, ka vīzu procedūras digitalizācija varētu labvēlīgi ietekmēt vidi, jo ar vīzu pieteikumu sistēmu un vīzas uzlīmes izsniegšanu saistītā papīra izmantošana un izšķērdēšana ir mazāka un vīzas pieteikumu iesniedzējiem vairs nebūs jāceļo, lai iesniegtu pieteikumu un saņemtu ceļošanas dokumentus pēc tam, kad pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas process būs pabeigts. Lai arī EESK apzinās, ka digitalizācijai (datu uzglabāšanai un pārvaldībai) ir vajadzīga enerģija, kas rada CO2 emisijas, tā uzskata, ka centralizēta pieteikumu iesniegšanas platforma ir daudz energoefektīvāks risinājums nekā atsevišķas pieteikumu iesniegšanas platformas izveide katrā dalībvalstī.
Briselē, 2022. gada 26. oktobrī
Christa SCHWENG
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja
_____________