|
ATZINUMS
|
|
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
|
|
Kultūras diplomātija kā ES ārējo attiecību virzītājspēks:
jaunas partnerības un pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) loma
|
|
_____________
|
|
Kultūras diplomātija kā ES ārējo attiecību virzītājspēks:
jaunas partnerības un pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) loma
(pašiniciatīvas atzinums)
|
|
|
|
REX/548
|
|
|
|
Ziņotājs: Luca JAHIER
|
|
Pilnsapulces lēmums
|
20/01/2022
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 32. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Ārējo attiecību specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
14/10/2022
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
27/10/2022
|
|
Plenārsesija Nr.
|
573
|
|
Balsojuma rezultāts
(par/pret/atturas)
|
178/1/1
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Kultūra ir iekļaujoša. Kultūra ir tāda veida kapitāls, kas ļauj izgaismot gan ceļu, pa kuru ejam Eiropā, gan tēlu, ko projicējam pasaulē. Laikā, kad Eiropas kontinentā ir atgriezies karš, nodarot iznīcinošus postījumus un sagraujot cilvēku dzīves un vietas, kultūras attiecībām vairāk nekā jebkad agrāk jābūt dialoga, miera un nākotnes instrumentam. Patlaban par patiesu prioritāti jākļūst kultūras attiecību izvēršanai par stratēģisku un nozīmīgu Eiropas Savienības ārpolitikas virzītājspēku, kā tas pēdējo 17 gadu laikā vairākkārt aicināts daudzos dokumentos un svarīgās iniciatīvās.
1.2.Pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2016. gada paziņojumu, daudzajiem Padomes lēmumiem un pamatnostādnēm un Eiropas Parlamenta (EP) ieteikumiem, tagad ir pienācis laiks pieņemt pilnvērtīgu daudzgadu stratēģisko rīcības plānu, kas, Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) koordinējot, radītu patiesu sinerģiju ar dažādām Eiropas Komisijas un dalībvalstu politikas jomām un struktūrām un nodrošinātu platformu efektīvai mijiedarbībai ar plašāku dalībnieku loku: gan ieinteresētajām teritoriālajām iestādēm, gan daudzajiem privātajiem vai institucionālajiem dalībniekiem, kas jau sekmīgi darbojas. Plāns ir jānodrošina ar nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem.
1.3.Tikmēr nekavējoties jāpastiprina pasākumi mantojuma aizsardzībai, restaurācijai un atjaunošanai dabas katastrofu, krīžu un konfliktu zonās un jāstiprina vietējo dalībnieku apmācība un vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošana. Vērienīgāki pasākumi jāveic radošo industriju jomā. Būtu jāuzsāk nozīmīgi izmēģinājuma projekti tādos reģionos kā Rietumbalkāni, Vidusjūras reģions un Tuvie Austrumi, Āfrikas kontinents un Ukraina.
1.4.Turklāt, lai izveidotu ES platformu starptautiskajām kultūras attiecībām, ir jāveic kartēšana, kas aptvertu daudzveidīgās darbības un iniciatīvas, kuras jau īsteno ES iestādes un organizācijas, atsevišķas valstis un daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas dalībvalstīs, kā arī tās, kuras izstrādātas dažādās starptautiskajās partnerībās.
1.5.EĀDD ietvaros ir vajadzīga nozīmīga, specializēta struktūra, kuru vadītu ES īpašais sūtnis kultūras attiecībās, kura izstrādātu visaptverošu politisku ievirzi, kuras rīcībā būtu nepieciešamais budžets un kura spētu veidot tīklus ar dalībvalstīm un dažādām organizācijām, kā arī nodrošināt instrumentus un nelielus finanšu piešķīrumus ES delegācijām, lai izvērstu iniciatīvas attiecīgajās valstīs.
2.Vispārīgais konteksts
2.1.ES iestādes jau sen darba kārtībā ir iekļāvušas kultūru kā Eiropas Savienības ārpolitikas instrumentu, kura mērķis ir padziļināt dialogu starp kultūru daudzveidību, cilvēktiesībām un sociālo un ekonomisko kohēziju, pamatojoties uz radošo un kultūras nozaru izaugsmes dzinējspēku. Specifika, kas piemīt kultūras diplomātijai, ko Eiropas Savienība labprāt izmanto kā ārpolitikas instrumentu, ir tāda, ka sadarbībai kultūras jomā netiek izvirzīti nosacījumi un tiek veicināta pieeja, kas neaprobežojas tikai ar dalībvalstu kultūras produktu popularizēšanu, bet sekmē arī kultūras kopražojumu telpas koplietošanu ar partnervalstīm pilsoniskās sabiedrības līmenī.
2.2.Jau 2007. gadā Eiropas Komisija pieņēma “Paziņojumu par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos”
, tostarp arī ar mērķi piešķirt kultūras dimensijai lielāku nozīmi ES ārējās attiecībās. Šī perspektīva tika stingri atbalstīta Parlamenta 2008. gada rezolūcijā un arī 2011. gada rezolūcijā, un nākamajā gadā tika paredzēts īpašs budžets 500 000 euro apmērā, lai īstenotu sagatavošanas darbības kultūras izmantošanai starptautiskajās attiecībās, kā rezultātā 2014. gadā tika izstrādāts nozīmīgs pamatpētījums
.
2.3.Eiropadome ir atkārtoti atbalstījusi kultūras attiecību diplomātisko potenciālu, it īpaši savos 2007., 2008., 2014. un 2015. gada secinājumos, un šāda pieeja redzama arī Komisijas rīcības plānos kopš 2014. gada.
2.4.Minētajā desmitgadē veiktais sagatavošanas darbs tika izmantots Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada jūnija kopīgajā paziņojumā
“Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana”. Paziņojumā bija norādītas trīs darbības jomas šādas stratēģijas izstrādei:
·sociālekonomiskā attīstība, izmantojot kultūras politiku, vietējo pašvaldību lomu kultūras iniciatīvās un kultūras un radošās nozares partnervalstīs;
·starpkultūru dialogs mieram un stabilitātei;
·kultūras mantojuma aizsardzība pret dabas katastrofu draudiem, bruņotiem konfliktiem un artefaktu nelikumīgu tirdzniecību, ar ko var tikt finansētas arī teroristu darbības.
2.5.Paziņojumā arī norādīts, ka jāveicina pakāpeniska dalībvalstu rīcības koordinācija, lai pārvarētu pašreizējo lielo sadrumstalotību, palielinātu dažu ES delegāciju kā centra lomu trešās valstīs, stiprinātu sadarbību ar Eiropas Savienības valstu kultūras institūtiem (EUNIC), kas garantē dalībvalstu prerogatīvu kultūras jomā, un izmantotu instrumentus un finansēšanas pozīcijas, kas jau pastāv dažādās jomās. Paziņojumā ir arī paredzēta Kultūras diplomātijas platformas
izveide, lai atvieglotu piemērotu programmu un resursu apzināšanu un koordināciju starp dažādām ieinteresētajām personām.
2.6.EESK 2017. gada maijā sniedza atzinumu par šo paziņojumu
, paužot ne tikai pārliecinošu atbalstu, bet arī norādot uz nepieciešamību spert soli uz priekšu — no dokumenta “ES stratēģijas veidošana” uz pilnvērtīgas stratēģijas un rīcības plāna pieņemšanu un tai sekojošu īstenošanu. Atzinumā tika norādīts, ka rīcības plānam jāatbilst četrām strukturālām vajadzībām: jārada skaidrība par pārvaldību ES līmenī; jātiecas panākt saskaņotību un sniegt papildu atbalstu dalībvalstu līmenī; skaidri jānosaka finanšu aspekti un jāveicina kultūras darbinieku, kas pārstāv plaukstošu kulturālu pilsonisko sabiedrību, savstarpēji saistītu tīklu izveide. EESK arī aicināja noteikt kultūru par ceturto ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pīlāru un izveidot piemērotus tīklus, lai iesaistītu dažādas organizētas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas organizācijas dažādos līmeņos, kas jau darbojas šajā jomā.
2.7.Arī Eiropas Parlaments 2017. gada jūlijā pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā
uzsvēra, ka paziņojums nav pietiekami strukturēts, lai varētu izstrādāt īstu ES kultūras diplomātijas stratēģiju un paredzēt tai atbilstošus līdzekļus. RK 2017. gada jūnijā arī nāca klajā ar spēcīgu atzinumu
, kurā īpaši atgādināja par pilsētu un vietējā pārvaldības līmeņa būtisko lomu kultūras sadarbības tīklu attīstībā kaimiņreģionu līmenī. Šis temats lielā mērā tika iekļauts visaptverošā EP 2020. gada pētījumā
, kurā izklāstīta daudzlīmeņu stratēģija starptautiskajām kultūras attiecībām.
2.8.Padome savos 2017. gada maija secinājumos apkopoja un atkārtoja Komisijas priekšlikumus, kā arī ieteica izveidot Prezidentvalsts draugu grupu kā transversālu platformu stratēģijas īstenošanas veicināšanai. Pie kultūras diplomātijas jautājuma Padome vēlreiz atgriezās savos svarīgajos 2019. gada jūnija secinājumos par ES stratēģisko pieeju starptautiskajām kultūras attiecībām un par rīcības satvaru
, 2019. gada septembra secinājumos par ilgtspējīgas attīstības kultūras dimensiju
, 2020. gada maija secinājumos par riska pārvaldību kultūras mantojuma jomā
un, visbeidzot, 2021. gada jūnija secinājumos
par ES pieeju kultūras mantojumam konfliktu un krīžu gadījumā.
2.9.Visbeidzot, Eiropas rīcības satvarā, kas publicēts pēc Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018), Komisija noteica, ka “Kultūras mantojums spēcīgākām globālām partnerībām: stiprināt starptautisko sadarbību” ir viens no pieciem ES rīcības pīlāriem šajā jomā.
3.Piezīmes un priekšlikumi
3.1.Izklāstītais konteksts ilustrē politikas izstrādes mērogu un plašo pamatnostādņu, priekšlikumu un lēmumu klāstu, kas ir izveidojies gadu gaitā, kā arī šobrīd pastāvošo konsensu, kurā kultūra tiek atzīta par identitātes un kohēzijas veidošanas vektoru, sociālekonomiskās attīstības virzītājspēku un būtisku faktoru miera attiecību veidošanā, tostarp cilvēku savstarpējā sadarbībā (kas attiecas gan uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām, gan uz universitātēm, kultūras centriem, muzejiem, pilsētām un citām starpniekorganizācijām).
Turklāt arvien pieaug vienprātība, ka uzsvars uz kultūras dimensiju ir būtisks, lai īstenotu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.
3.2.Tāpat kultūra tagad ir viens no galvenajiem ES sadarbības instrumentiem, kā arī daļa no vairākiem ES divpusējiem nolīgumiem ar trešām valstīm, un daudzus gadus ES tehniskās un finansiālās palīdzības ietvaros tiek īstenots plašs kultūras projektu klāsts.
Šīm darbībām ir šādi mērķi: kultūras mantojuma vietu saglabāšana un atjaunošana, mākslas darbu ražošana un aprite, muzeju izveide un atjaunošana, kultūras darbinieku un mākslinieku spēju stiprināšana vietējā līmenī, viņu brīvas pārvietošanās veicināšana starp valstīm, nozīmīgu kultūras pasākumu organizēšana, sabiedrības informētības palielināšana par kultūras mantojuma aizsardzību un jauna ilgtspējīga tūrisma modeļa izstrāde. Komisija arī atbalsta kultūras industriju izveidi un stiprināšanu partnervalstīs, it īpaši audiovizuālajā un kinematogrāfijas nozarē, kā arī vietējās kultūras pieejamības veicināšanu.
3.3.Tomēr šī darbība ir ļoti sadrumstalota, kopumā tā nav pamanāma, un tai trūkst taustāma stratēģiska redzējuma. Tas nozīmē, ka tā ir mazspējīga īstenot savu reālo potenciālu kā arvien svarīgāks ES ārpolitikas “vektors” un pārveidojošs partnerības instruments daudzās pasaules daļās. Būdams īsts paslēpts dārgums, milzīgais kapitāls, kas aptver gan pašreizējās, gan iespējamās iniciatīvas dalībvalstu līmenī, kā arī ļoti plašu vietējo dalībnieku, iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sarakstu, veido kritisko masu, ko vajadzētu apgūt.
3.4.Turklāt nevajag aizmirst, ka, lai Eiropas Savienības kultūras diplomātija būtu jēgpilna, tā ir jāuztver un jāizvērš kā ES ārpolitikas instruments, tādēļ tā jāpapildina ar nepieciešamo ietekmes sfēru, kas Eiropas Savienības gadījumā izpaužas kā tās mierīgas līdzāspastāvēšanas un tautu integrācijas modeļa popularizēšana pasaulē, ievērojot pamattiesības un mākslinieciskās izpausmes brīvību, un saskaņā ar demokrātijas un tiesiskuma principiem.
3.5.Turklāt kultūra ir tāda darba rezultāts, kas veido pīlāru, uz kura balstās Eiropa. Darbs ir ļāvis attīstīt rūpniecību, izvirzījis Eiropu tirdzniecības centrā, veidojis Eiropas pilsētu vēsturi, nodrošinot iedzīvotāju emancipāciju, un vienlaikus garantējis sociālo tiesību un Eiropas sociālā modeļa nostiprināšanos. Darba kultūrai arī turpmāk jābūt Eiropas rīcības pamatā.
3.6.Kultūras mantojums tā materiālajā un nemateriālajā dimensijā pēc būtības ir politiski jutīgs, ļoti sarežģīts un ar augstu simbolisku un emocionālu nozīmi. Tāpēc tas ir saistīts ar augstu politisku manipulāciju risku attiecībā uz tā vēsturi, piederību vienai vai otrai sabiedrības daļai un tā izmantošanu, it īpaši, ja runa ir par minoritātēm un konfliktu gadījumā. Tāpēc kultūras mantojums var kļūt ne tikai par konfliktu izraisītāju, bet arī par miera, izlīguma un kopīgas attīstības virzītājspēku. Tas skaidri norāda, ka kultūras mantojums ir spēcīgs un papildinošs diplomātisks komponents ES pieejā mieram, drošībai un ilgtspējīgai attīstībai.
3.7.ES Padomes 2021. gada 21. jūnija secinājumos, kuros galvenā uzmanība pievērsta mantojuma aizsardzībai konfliktu un krīžu gadījumā, ir atkārtoti pausts mērķis padarīt “kultūras diplomātiju” par būtisku miera un attīstības vektoru Eiropas kopējās drošības un aizsardzības politikas ietvaros. Secinājumos tika noteikts EĀDD, Komisijai un visām attiecīgajām ES aģentūrām un struktūrām sagatavot konkrētus pasākumus šajā virzienā, tostarp izveidojot īpašu darba grupu, ko vadītu EĀDD, un prasība katru gadu ziņot Padomei par panākto progresu. Secinājumu 8. punktā uzsvērts, ka svarīgi ir stiprināt visas nepieciešamās partnerības ar attiecīgajām starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī starpvaldību un nevalstiskajām organizācijām (PSO).
3.8.Tāpēc ir pārliecinoši vēlreiz jāuzsver tas, kas jau tika pausts Komitejas 2017. gada atzinumā un EP 2017. gada rezolūcijā, proti, ka jāpieņem visaptverošs rīcības plāns, kā tas jau nesen tika izdarīts vairākās citās ES darbības jomās, jāizveido elastīga pārvaldības struktūra un jāparedz nepieciešamais finansējums, tostarp pašu līdzekļi un līdzekļi, kurus varētu aktivizēt citu esošo programmu ietvaros.
Šajā plānā īpaši būtu jākoncentrējas uz šādiem aspektiem: ES ārējās politikas un instrumentu saskaņotības palielināšana; materiālā un nemateriālā mantojuma komplementaritāte; saikne ar klimata pārmaiņām kā krīzes avotu; vietējo dalībnieku, sieviešu un jauniešu iekļaušanu un iespēju palielināšana; apmācība un zināšanu apmaiņa; tīklu izveide un sasaiste ar esošajiem tīkliem, piemēram, Erasmus+; dažādas iespējas izvērst konkrētu sadarbību un partnerību starp ES kultūras iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām šajā jomā un to līdziniekiem trešās valstīs; pastiprināt sadarbību ar dažādām esošajām reģionālajām un starptautiskajām struktūrām, lai kultūra kļūtu par svarīgu šīs sinerģijas asi.
Minētajam plānam pirmām kārtām jāattīsta savstarpēji savienojumi starp šādām dimensijām:
·kultūras attiecības un ilgtspējīga attīstība;
·kultūras attiecības un aprites ekonomika;
·kultūras attiecības un digitālā pārkārtošanās;
·kultūras attiecības, miers un stabilitāte;
·kultūras attiecības un pamattiesību un vārda brīvības veicināšana;
·kultūras attiecības un minoritātes, minoritāšu kultūru un valodu aizsardzība un veicināšana;
·kultūras attiecības un dzimumu līdztiesības veicināšana.
3.9.Līdztekus šāda plāna izstrādei ar visplašāko iespējamo iesaisti, kā tas tagad ierasts, un ar tikpat lielu uzsvaru un nozīmīgumu, kāds piešķirts citiem nesen pieņemtajiem plāniem, ir virkne konkrētu pasākumu, kurus jāsāk īstenot nekavējoties, lai beidzot nodrošinātu saturu Padomes pilnvarojumam un daudzajiem iepriekš minēto iestāžu ieteikumiem un priekšlikumiem un ļautu šim procesam izvirzīties priekšplānā. Turpmāk izklāstīti šādu pasākumu piemēri.
3.9.1.Mantojuma aizsardzība, restaurācija un atjaunošana dabas katastrofu, krīžu un konfliktu zonās, pamatojoties uz esošajām kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijām (Afganistānā, Ukrainā, Gruzijā, Kosovā, Lībijā, palestīniešu teritorijās (Ramallā un Rafā), Nigērā, Mali un Āfrikas ragā (Somālijā un Somālilendā) un vajadzības gadījumā pielāgojot to pilnvaras. Šajā nolūkā vajag: ieguldīt kopienu un starpetniskajā (un attiecīgajā gadījumā starpkonfesionālajā) dialogā; kultūras mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu padarīt par instrumentu kopīgas atmiņas atjaunošanai un samierināšanai, kā arī par iespēju darbavietu radīšanai, ilgtspējīgai ekonomiskajai darbībai un tūrismam; izvērst vietējo spēju veidošanu un nepieciešamās apmācības darbības; palielināt satelītkartēšanas un digitālo attēlu izmantošanu preventīvo pasākumu izstrādei.
3.9.2.Sadarbībā ar Eiropolu un Interpolu pastiprināt cīņu pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību, ko izmanto arī starptautiskā terorisma finansēšanai un kas ir ļoti nozīmīga konfliktu zonās, un nodrošināt labāku robežpolicijas apmācību.
3.9.3.Izstrādāt konkrētu iniciatīvu radošajām industrijām, īpaši mūsdienu mākslai un jaunajām tehnoloģijām, īpašu uzmanību pievēršot jaunākajām paaudzēm. Šī joma, kurā jau iepriekš sadarbībā ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO) ir izstrādātas dažas nozīmīgas iniciatīvas, noteikti ir viens no daudzsološākajiem virzieniem ilgtspējīgas attīstības radīšanā, un tā jau ir atzīts par svarīgu jaunajā partnerattiecību nolīgumā ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm. Gaidāmā ĀKK kultūras fonda izveide un priekšlikums par ĀKK un ES kultūras ministru pirmo sanāksmi paver iespējas ļoti interesantam politikas satvaram, kuram pelnīti jābūt prioritāram. Tāpat jānorāda uz 2021. gada Radošo forumu Ļubļanā, kas apvieno radošus uzņēmumus no visa Vidusjūras reģiona un sekmē zaļo pārkārtošanos, sociālo inovāciju un ekonomikas izaugsmi.
3.9.4.To iniciatīvu daudzveidības un bagātības sistemātiska kartēšana, kas jau ieviestas visos līmeņos, tostarp izveidojot interaktīvu vietni, kas ir atvērta paraugprakses apmaiņai un jaunu sinerģiju veidošanai starp dažādu līmeņu un transnacionāliem dalībniekiem. Mērķis ir izveidot ES platformu starptautiskajām kultūras attiecībām, līdzīgi citām veiksmīgām iniciatīvām, kas uzsāktas citās jomās (sk. Aprites ekonomikas platforma, Jaunā Eiropas “Bauhaus” festivāls utt.). Šajā jomā EESK sadarbībā ar lielākajām attiecīgajām Eiropas kultūras organizācijām noteikti var būt vērtīgs un stabils institucionālais forums.
3.9.5.Sākt izmēģinājuma projektus dažās konkrētās jomās, kas saistītas ar katrā no teritorijām jau noteiktām politiskajām prioritātēm. Daži piemēri, kad koordinēta ES rīcība var radīt pārmaiņas.
3.9.5.1.Ņemot vērā arī izredzes integrēties Eiropas Savienībā, apgabals, kurā ir vērts spēcīgi izvērst kultūras dimensiju, ir Rietumbalkāni, piemēram, sniedzot atbalstu tādu reģionālam pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīklam visās Rietumbalkānu valstīs, kuras cenšas saglabāt kultūras un dabas mantojumu kā kopīgu mantojumu. Tādējādi Belgradas un Prištinas dialoga ietvaros par Serbijas un Kosovas attiecību normalizēšanu kultūras un reliģijas mantojuma jautājums būtu jāizvirza daudz augstākas prioritātes līmenī, ņemot vērā tā ļoti lielo nozīmi dažādu kopienu identitātei. Tāpat atbalsts būtu jāsniedz arī reģionāliem sadarbības projektiem, kuros iesaistīti vēsturnieki un mākslas vēsturnieki plašākajā Dienvidaustrumeiropas reģionā, lai palīdzētu pārvarēt augošās tendences pārskatīt vai pārrakstīt vēsturi un ar tām saistīto vēstures pieminekļu un kultūras mantojuma vietu (daudzpusīgās) identitātes kropļošanu. Šai pieejā jāparedz arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu spēju veidošana, piemēram, izmantojot sadraudzības programmas ar muzejiem, fondiem utt. ES dalībvalstīs; uzsākot ES un Rietumbalkānu kultūras mantojuma čempionu (EU-Western Balkans Heritage Champions) programmu, ko iedvesmojusi esošās programmas “ILUCIDARE Champions” metodika, kas ļauj ES un Rietumbalkānu mantojuma profesionāļiem apmainīties ar pieredzi un paraugpraksi; izmantojot Eiropas Solidaritātes korpusa programmu, lai mudinātu jauniešus piedalīties mantojuma restaurācijas darbos. Turklāt īpaša kultūras mantojuma brīvprātīgā darba shēma (Cultural Heritage Volunteering scheme) reģionālā līmenī (atvērta gan ES, gan trešo valstu pilsoņiem) varētu ievērojami palīdzēt veidot atjaunotu solidaritātes garu šajā apgabalā
3.9.5.2.Vidusjūra un Tuvie Austrumi. Tas noteikti ir prioritāras nozīmes apgabals, kurā notiek daudz konfliktu vai kuram ir grūti izkļūt no konfliktsituācijas, kurā netrūkst vietu un bagātību, kas pieder nenovērtējamam kultūras mantojumam, kam var būt svarīga nozīme izlīguma, miera, rekonstrukcijas un pat ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, kā arī jaunu krīžu novēršanā līdz ar vietējo kopienu un tradīciju vērtīgās enerģijas atgriešanos apritē. Noteikti jāatsāk un jāatbalsta projekti, ko savulaik Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts (DEVCO ĢD) bija uzsācis Mosulas apgabalā, lai atjaunotu nopietni iedragātas identitātes un izkliedes riskam pakļauto mantojumu, šajā nolūkā apmācot vietējos kultūras darbiniekus un profesionāļus un izvēršot ar to saistīto saimniecisko darbību. Līdzīgi pasākumi būtu jāīsteno arī Sīrijā, lai atjaunotu Palmīru. Arī Lībijas sarežģītā procesa kontekstā nedrīkst par zemu novērtēt šīs valsts kultūras mantojuma milzīgo vērtību. Par tādām vietām kā Sabrāta, Leptismagna, Kirēne, Apollonija un Gadāmisa jau sen ir ziņots kā par visvairāk apdraudētajām kopš konflikta sākuma; tajās ir kultūras liecības, kurām ir milzīga vērtība un kuras varētu tikt nopietni izkliedētas nelegālās tirdzniecības tīklos.
Kopš 2015. gada Savienība Vidusjūrai ir veicinājusi neatkarīgu Vidusjūras reģiona ekspertu tīklu klimata pārmaiņu jautājumos, kurš ir izdarījis būtiskus secinājumus un nozīmīgs ir arī Rīcības plāns stratēģiskai pilsētu attīstībai 2040. gadam. Īpašam projektam kopā ar Savienību Vidusjūrai par kopīgu stratēģiju, kas nodrošinātu materiālā kultūras mantojuma drošību, būtu augsta politiskā vērtība, tādējādi saglabājot arī visas saistītās tūrisma un saimnieciskās darbības.
Tagad galvenā atsauce ir noslēguma deklarācija, kas pieņemta Vidusjūras reģiona kultūras ministru konferencē Neapolē 2022. gada 16. un 17. jūnijā, ar mērķi izstrādāt kopīgas stratēģijas un darbības, lai aizsargātu un stiprinātu kultūru kā reģiona kopējo labumu un sāktu “Neapoles procesu” kultūras sadarbībai Vidusjūras reģionā.
3.9.5.3.Kultūras nozīme Āfrikas kontinentā noteikti nav jaunums, bet bieži vien šis aspekts ir bijis ļoti maznozīmīgs gan politiskajās attiecībās, gan konkrētos projektos un investīcijās. Neraugoties uz to, labas prakses piemēru netrūkst, ĀKK kopienā šis jautājums kļūst arvien vairāk prioritārs un rada ievērojamu potenciālu attiecībās ar Āfrikas Savienību. Viens no galvenajiem punktiem ir 2018. gada beigās atklātais Melno civilizāciju muzejs Dakārā – projekts, kura vīziju izloloja Senegālas pirmais prezidents Léopold Sédar Senghor: tas ir galvenais kultūras apmaiņas mezgls visā kontinentā un tas ir saistīts ar Āfrikas renesanses izredzēm. Šajā kontekstā neapšaubāmi jāiekļauj Tigraja; šis apgabals, kurā pašlaik valda konflikti un ārkārtas humanitārā situācija, ir mājvieta milzīgam kultūras mantojumam, kas ir koptu reliģijas šūpulis ar tās nozīmīgajiem klosteriem un baznīcām.
Āfrika ir arī kontinents ar vislielāko bēgļu un pārvietoto personu skaitu pasaulē: ir jāinvestē šo iedzīvotāju grupu kultūras dimensijā, citastarp, lai veicinātu spēju saglabāt tradīcijas un padarīt tās par pamatu restartam un atjaunošanai. Vēl viens jautājums ir kultūras dimensija attiecībās ar attiecīgajām diasporām, kuru ir daudz un kuras var būt attīstības sviras.
Visbeidzot, kontinentā burtiski eksplodē modes industrijas, it īpaši amatniecības un mazo un vidējo uzņēmumu līmenī, attīstība, un tā ir ne tikai ekonomiskās labklājības un nodarbinātības virzītājspēks, bet veido arī identitāti un rada lepnumu par kontinenta radošumu. Ir pārliecinoši jāstiprina konkrēti projekti, kas paredzēti gan apmācībai, gan abu kontinentu ekonomikas dalībnieku partnerībai.
3.9.5.4.Jāizstrādā īpaša iniciatīva Ukrainai, ņemot vērā daudzos valsts reģionos notiekošo kultūras mantojuma iznīcināšanu milzīgā apmērā, par ko jau ir ticis ziņots. Eiropas muzeji varētu organizēt līdzekļu vākšanu Ukrainas kultūras mantojuma atbalstam, un dalībvalstis varētu veicināt publiskā un privātā sektora partnerības, lai finansētu atjaunošanas projektus. EP izmēģinājuma projektā “Eiropas kultūras vietas” varētu pievērsties Ukrainai, Kijivā izveidojot Eiropas Kultūras namu bibliotēkas vai citas kultūras telpas veidā, ko organizētu ES valstu kultūras institūti (EUNIC) sadarbībā ar EĀDD.
3.9.5.5.Nolūkā graut Putina propagandu jāsāk arī konkrētas darbības, lai sniegtu pozitīvu rietumu vēstījumu par mieru un cieņu pret Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotājiem un Krievijas kultūru.
3.9.6.Lietderīga ir koordinācija ar Eiropas Padomi, kas jau īsteno kultūras politiku kontinentālā līmenī, piemēram, programmu “Cultural heritage routes”, ar UNESCO (Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju), ICCROM (Starptautisko kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centru) un ICOM (Starptautisko muzeju padomi), kas stiprinātu daudzpusējo sadarbību, ņemot vērā gaidāmo UNESCO Pasaules konferenci par kultūras politiku un ilgtspējīgu attīstību – MONDIACULT 2022 –, kuras norise plānota Meksikā 2022. gada 28.–30. septembrī.
3.9.7.Jāizstrādā pamatnostādnes nolaupītu mākslas darbu restitūcijas politikai un atbalsta spēju veidošanai valstīm un muzejiem, kuros atrodas šie darbi, lai atjaunotu izlaupītās un izkrāptās kultūras. Repatriācijas nepieciešamība palielinās tādu senlietu gadījumā, kuras cilvēcei ir īpaši svarīgas un kuras ir izvestas no valsts teritorijas tādā veidā, kas nelabvēlīgi ietekmē pieminekli vai plašāku arheoloģisko vidi – tā ir nepieciešama, pamatojoties gan uz kultūras mantojuma tiesību pamatprincipiem, gan uz nepieciešamību atjaunot pieminekļa integritāti tā vēsturiskajā, kultūras un dabas kontekstā. Šis princips ir pausts arī 1970. gada UNESCO Konvencijā par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem, kas atvieglo starptautisko repatriāciju, apkarojot arheoloģisko laupīšanu, senlietu nelikumīgu tirdzniecību un mākslas objektu kontrabandu. Daži piemēri ir Native American Graves, Benina Bronzes, Master Zhang Gong statuja un Partenona skulptūras.
3.9.8.Jāstiprina kultūras nozarē aktīvās pilsoniskās sabiedrības spēju veidošana un starptautiskās kultūras attiecības katrā valstī, atbalstot neatkarīgu un it īpaši vietējo organizāciju attīstību.
3.10.Lai varētu izvērst šādu darbību, EĀDD ietvaros jāizveido nozīmīga īpaša struktūra, kas savienota tīklā ar citiem attiecīgajiem EK ģenerāldirektorātiem. Šādas struktūras centrā būtu ES īpašais sūtnis kultūras attiecībās, kas pārraudzītu visaptveroša, atzīta un spēcīga politikas virziena izstrādi, veidotu tīklus un būtu atbildīgs par minētā rīcības plāna vispārēju vadību.
Šādai struktūrai piešķiramajam budžetam pirmām kārtām ir jāgarantē šī funkcija.
Tas jāpapildina ar kultūras kontaktpunktu tīklu dažādās ES delegācijās, pamatojoties uz dažādām politiskajām prioritātēm, bet vienmēr ar atpazīstamu galveno pīlāru, proti, Eiropa, kas ir miera nesēja. Būtu jāparedz, ka ES delegācijām tiek piešķirti īpaši līdzekļi kultūras pasākumiem uz vietas.
3.11.Visbeidzot, lai ES starptautisko attiecību kultūras dimensiju sasaistītu ar digitālās un ilgtspējīgas pārkārtošanās perspektīvu, visos partnervalstīs izvērstajos pasākumos ir jāiekļauj skaidri kvalitātes principi investīcijām kultūrā. Piemēram, attiecībā uz investīcijām materiālajā mantojumā tajā ir jāiekļauj Jaunā Eiropas “Bauhaus” principi (ilgtspēja, estētika, iekļaušana) un Davosas būvkultūras (Baukultur) kvalitātes sistēmu.
Briselē, 2022. gada 27. oktobrī
Christa SCHWENG
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja
_____________