1.Secinājumi un ieteikumi

1.1.EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas mērķi stiprināt pusvadītāju ekosistēmu, ievērojami palielināt noturību un piegādes drošību, kā arī mazināt atkarību no ārējiem faktoriem. Mikroshēmu akts ir unikāla iespēja visām ES dalībvalstīm kopīgi rīkoties, lai veidotu spēcīgāku tehnoloģisko pamatu.

1.2.Jāņem vērā ne tikai mazie elementu izmēri (< 2 nm), bet arī klientu nozares vajadzības un Eiropas pusvadītāju nozares stiprās puses, it īpaši attiecībā uz jaudas pusvadītājiem un sensoriem, kas ir ievērojami lielāki. Mazāka izmēra elementu prasmīga izmantošana nav vienīgais noteicošais pusvadītāju ekosistēmas panākumu faktors. Īpašās prasības attiecībā uz mikroelektroniku nākotnē kļūs arvien diferencētākas, un būs vajadzīgs arī arvien plašāks tādu mikroshēmu risinājumu klāsts, kas ir revolucionāri un inovatīvi neatkarīgi no to lieluma. Tāpēc EESK iesaka visaptverošu pieeju, kuras pamatā galvenokārt ir inovatīva pusvadītāju ekosistēma.

1.3.Lai ilgtermiņā mazinātu pusvadītāju deficītu, svarīga ir piekļuve izejvielām, pētniecības un izstrādes iekārtām, intelektuālajam īpašumam un tehnoloģiskajai zinātībai, kā arī kvalificēta darbaspēka pieejamība. Tam nepieciešamas privātas investīcijas un nozīmīgs publiskā sektora atbalsts. EESK aicina Komisiju precizēt savus investīciju plānus, it īpaši attiecībā uz to, kā tiks finansēti ieguldījumi.

1.4.EESK atzīst, ka pusvadītāju nozares veicināšana ir svarīgs un uz nākotni vērsts ES stratēģisks projekts, kas būs būtiski svarīgs energoapgādes drošībai un Eiropas kā inovācijas centra un uzņēmējdarbības īstenošanas vietas nākotnei. Tomēr vismaz vidējā termiņā ir jāgarantē šādu iekārtu ekonomiskā dzīvotspēja, lai nodrošinātu, ka investīcijas no publiskā sektora līdzekļiem ir efektīvas un ilgtspējīgas. Ir jānovērš sacensība par subsīdijām un līdzekļi jātērē efektīvi, neradot jaudas pārpalikuma situācijas un tirgus izkropļojumus.

1.5.EESK ir pārliecināta, ka Eiropas pusvadītāju ekosistēma būtu jāstiprina, lai nodrošinātu atvērtu stratēģisko autonomiju. Pusvadītāju vērtību ķēde ir viena no visvairāk globalizētajām jomām. Tā kā pusvadītāju tirgū pastāv augsta līmeņa starptautiska savstarpēja atkarība, slēgtas vērtību ķēdes izveide katrā pasaules daļā nebūtu ekonomiski pamatota. Tomēr tiem tehnoloģiju segmentiem, kas ir īpaši neaizsargāti, t. i., ģeopolitisku problēmu vai to stratēģiskās nozīmes dēļ, būtu jāsaņem nepieciešamais atbalsts.

1.6.Šī starptautiskā savstarpējā atkarība ir jāņem vērā arī attiecībā uz paredzētajiem ārkārtas pasākumiem. Palielinot Eiropas noturību, Eiropas Komisijai būtu arī jāstiprina starptautiskās partnerības.

1.7.EESK pauž nožēlu arī par to, ka nav veikts ietekmes novērtējums.

1.8.EESK vēlas vērst uzmanību uz saviem attiecīgajiem atzinumiem 1 .

2.Vispārīgas piezīmes

2.1.Digitalizētajā pasaulē pusvadītāji arvien vairāk kļūst par būtisku daudzu dažādu ekonomikas nozaru un dzīves jomu komponentu – gan rūpniecībai, gan patērētājiem. Pasaulē pārdoto mikroshēmu vērtība pēdējos gados ir nepārtraukti palielinājusies, un paredzams, ka 2022. gadā to pārdošana palielināsies par 11 % 2 . Turklāt bez pusvadītājiem nav iespējams sasniegt zaļās un digitālās pārkārtošanas mērķus. Tehnoloģiskais progress šajā jomā ļauj ieviest starpnozaru inovāciju visā vērtību ķēdē.

2.2.Pieaug arī pusvadītāju ģeopolitiskā nozīme. Pusvadītāju vērtību ķēde ir viena no visvairāk globalizētajām jomām. Nevienai valstij nav pilnīgas autonomijas visā vērtības radīšanas procesā. Tā vietā pastāv augsts darba dalīšanas līmenis un valstu un reģionu savstarpēja atkarība, ko rada augstās izmaksas un sarežģītie ražošanas posmi. Tādēļ EESK ir pārliecināta, ka slēgtas vērtību ķēdes izveide visās pasaules daļās nebūtu ekonomiski pamatota. Par sākumpunktu debatēm attiecībā uz to, kā mērķtiecīgas investīcijas varētu palielināt Eiropas noturību, drīzāk būtu jāizmanto detalizēta analīze par Eiropas pusvadītāju ekosistēmas priekšrocībām un trūkumiem. Vienlaikus Eiropas Komisijai būtu jāstiprina starptautiskās partnerības pusvadītāju ekosistēmā, lai radītu sinerģiju. Tomēr tehnoloģiju segmentiem, kas ir īpaši neaizsargāti, t. i., ģeopolitisku problēmu vai to stratēģiskās nozīmes dēļ, būtu jāsaņem nepieciešamais atbalsts gan finansiāli, gan politiski.

2.3.Ņemot vērā pieaugošo ģeopolitisko spriedzi un problēmas pusvadītāju vērtību ķēdē, daži ekonomikas reģioni jau patlaban veic apjomīgas investīcijas. Pieņemot “CHIPS for America Act” (akts “MIKROSHĒMAS Amerikai”), ASV laikā no 2021. līdz 2026. gadam plāno ieguldīt 52 miljardus USD un likvidēt kritiski svarīgo atkarību 3 . Ķīna uzskata, ka pusvadītāju nozare ir tās stratēģiskās orientācijas atslēga, un tās mērķis ir līdz 2025. gadam mobilizēt aptuveni 150 miljardus USD 4 . Tās mērķis ir līdz tam laikam spēt apmierināt 70 % no savām vajadzībām. Tomēr vēl nav skaidrs, vai šis mērķis ir reālistisks.

2.4.Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, EESK atzīst, ka ES ir steidzami jārīkojas šajā jomā, lai mazinātu stratēģisko un ekonomisko atkarību. “Digitālajā kompasā” Komisija 5 ir noteikusi mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt, ka modernu un ilgtspējīgu pusvadītāju ražošana Eiropā veidos vismaz 20 % no pasaulē saražoto pusvadītāju vērtības. Šis mērķis tika atkārtoti apstiprināts 2030. gada politikas programmas priekšlikumā “Digitālās desmitgades ceļš” 6 . EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas mērķi stiprināt pusvadītāju ekosistēmu, ievērojami palielināt noturību un piegādes drošību, kā arī mazināt atkarību no ārējiem faktoriem, un atbalsta mērķi uzņemties nozīmīgu lomu pusvadītāju ekosistēmā visā pasaulē.

2.5.EESK norāda, ka Eiropas Komisijas plānotie 43 miljardi EUR nav “jauna nauda”. Budžeta lielākā daļa jau ir atvēlēta, piemēram, programmai “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”, un tā vienkārši tiks tikai pārdalīta. 43 miljardus EUR var sasniegt tikai ar lielām privātām investīcijām, kas vēl ir jānodrošina. Tas acīmredzami kontrastē ar ASV piešķirtajiem 52 miljardiem USD. Vienlaikus EESK uzsver, ka jānovērš sacensība par subsīdijām un līdzekļi jātērē efektīvi.

2.6.EESK pauž nožēlu, ka nav veikts ietekmes novērtējums par attiecīgo paziņojumu un ar to saistītajiem priekšlikumiem.

3.Īpašas piezīmes

3.1.Šajā iedaļā EESK izvērtē Eiropas mikroshēmu stratēģijas stratēģisko mērķu konkrētus aspektus.

3.2.Politikas virzītas investīcijas

3.2.1.Lai sasniegtu mikroshēmu stratēģijas mērķus, Eiropas Komisija plāno mobilizēt aptuveni 43 miljardus EUR ar publiskā un privātā sektora investīcijām. Tas ietver publiskā sektora investīcijas 11 miljardu EUR apmērā saskaņā ar iniciatīvu “Mikroshēmas Eiropai”. Turklāt Komisija plāno kombinēt dažādus pasākumus, piemēram, pašu kapitāla atbalstu, mikroshēmu fondu 2 miljardu EUR vērtībā, EIB aizdevumus un līdzekļus no mikroelektronikas jomas pasākumiem atveseļošanas un noturības plānos un no valsts vai reģionālajiem fondiem. Komisija arī min atbalstu rūpnieciskajai pētniecībai un inovācijai, izmantojot svarīgus projektus visas Eiropas interesēs (IPCEI). Principā EESK atbalsta vērienīgos investīciju plānus. Tomēr joprojām nav skaidrs, kā tie tiks finansēti. EESK aicina Komisiju precizēt šos plānus.

3.3.Stiprināt vadošo lomu pētniecībā un tehnoloģijās

3.3.1.Pētniecības pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” jau ir izvirzīts mērķis veicināt nākamās paaudzes tehnoloģijas. EESK šo mērķi pilnībā atbalsta. Eiropas Komisija uzskata, ka turpmākie pētniecības pasākumi, kuri tiks atbalstīti saskaņā ar kopuzņēmumu “Mikroshēmas”, palīdzēs labāk apmierināt vertikālo nozaru vajadzības nākotnē un nodrošināt, ka tiek risinātas sabiedrības un vides problēmas.

3.3.2.Pētniecības centieni būs vērsti uz tehnoloģijām, lai sasniegtu tranzistoru izmērus zem 2 nm, revolucionārām MI tehnoloģijām, īpaši energoefektīviem mazstrāvas procesoriem, jaunmateriāliem, kā arī dažādu materiālu heterogēno un 3D integrāciju un jauniem dizaina risinājumiem. EESK būtībā atzinīgi vērtē un atbalsta šādu pieeju. Eiropai ir labs pamats kļūt par pētniecības centru. Eiropas pusvadītāju vērtību ķēdei radot ražojumiem specifisku intelektuālo īpašumu, tostarp pamatojoties uz RISC-V atvērtā pirmkoda pieeju, vajadzētu turpmāk uzlabot prasmes pusvadītāju risinājumos daudzās galvenajās nozarēs.

3.3.3.EESK piekrīt nodomam veicināt pamatfunkciju integrāciju, ilgtspējīgu enerģijas patēriņu, uzlabotu datošanas veiktspēju un revolucionāras tehnoloģijas, piemēram, neiromorfiskas un iegultas mikroshēmas mākslīgajam intelektam (MI), integrētu fotoniku, grafēnu un citas tehnoloģijas, kuru pamatā ir 2D materiāli. Jāņem vērā ne tikai mazie elementu izmēri (< 2 nm), bet arī klientu nozares vajadzības un Eiropas pusvadītāju nozares stiprās puses, jo īpaši attiecībā uz pusvadītāju un sensoru jaudu, kas ir ievērojami lielāka. Lai gan tādām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās, 5G/6G un augstas veiktspējas datošana ir nepieciešami mikroshēmu risinājumi, kas ir 5 nm un mazāki, rūpnieciskajai ražošanai plašā mērogā joprojām ir nepieciešamas specializētas mikroshēmas ar daudz lielākiem elementu izmēriem. Tāpēc Eiropai nevajadzētu koncentrēties tikai uz vismazākajiem elementu izmēriem. EESK ir stingri pārliecināta, ka mazāka izmēra (< 10 nm) elementu prasmīga izmantošana nav vienīgais noteicošais pusvadītāju ekosistēmas panākumu faktors. Gluži pretēji, īpašās prasības attiecībā uz mikroelektroniku nākotnē kļūs arvien diferencētākas, un būs vajadzīgs arī arvien plašāks tādu mikroshēmu risinājumu klāsts, kas ir revolucionāri un inovatīvi neatkarīgi no to lieluma. Tāpēc EESK iesaka pieņemt visaptverošu pieeju, kuras pamatā galvenokārt ir pusvadītāju ekosistēmas inovatīvais potenciāls.

3.3.4.EESK atbalsta pētniecību kvantu mikroshēmu jomā un atzinīgi vērtē finansējuma piešķiršanu no pamatiniciatīvas “Apvārsnis Eiropa” kvantu tehnoloģiju jomai.

3.4.Līderība projektēšanā, izgatavošanā un iepakošanā

3.4.1.EESK atzinīgi vērtē mērķi stiprināt pusvadītāju tehnoloģiju un inovācijas spējas Eiropas Savienībā un veicināt dinamisku un noturīgu pusvadītāju ekosistēmu. Šī visaptverošā pieeja, kas vērsta ne tikai uz tehnoloģiju inovācijas jomā ieinteresētajām personām, bet arī uz piegādes un lietotāju nozarēm, ir vērtējama pozitīvi. EESK uzsver, ka ir jāstiprina visa pusvadītāju vērtību ķēde un ekosistēma, jo ne tikai mikroshēmām, bet arī prasmēm materiālu un procesu, tostarp iepakošanas, jomā ir būtiska nozīme jauno pusvadītāju tehnoloģiju izvēršanā. Cieša sadarbība starp piedāvājuma un pieprasījuma puses ieinteresētajām personām ir svarīga, un Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju rūpniecības aliansei kopā ar citām ieinteresētajām personām ir padomdevējas loma. EESK iesaka virzīt šo iniciatīvu ātrā tempā. Tomēr galu galā tā būs šo pasākumu faktiskā īstenošana, kas noteiks, vai šie pasākumi ir sekmīgi un vai plānotās investīcijas ir faktiski veiktas.

3.4.2.Eiropas Komisija plāno izveidot projektēšanas infrastruktūru integrētām pusvadītāju tehnoloģijām. Šī infrastruktūra būs pieejama visām ieinteresētajām personām, tostarp MVU. EESK atzinīgi vērtē skaidru intelektuālā īpašuma noteikumu ieviešanu, kas ir būtiski šādas platformas veiksmīgai darbībai, ja pētniecībā tiek ieguldīti ievērojami līdzekļi. Tā arī uzskata, ka dalībai un galvenokārt dizainparaugu izstrādei jābūt brīvprātīgai. Sadarbības koncepcija un sinerģiju radīšana, tostarp starptautiskā līmenī, ir ļoti vēlama. Tomēr šajā gadījumā būtiska nozīme būs arī faktiskai īstenošanai. Šī platforma var būt veiksmīga tikai tad, ja dažādas ieinteresētās personas no akadēmiskajām aprindām, pētniecības iestādēm, universitātēm, izstrādātājiem un nozares pārstāvjiem izrādīs lielu vēlmi piedalīties.

3.4.3.EESK atzinīgi vērtē plānu izveidot inovatīvas izmēģinājuma iekārtas prototipiem, pamatojoties uz esošajām izmēģinājuma iekārtām. Tāpat ir jēga tos sasaistīt ar projektēšanas infrastruktūras platformu.

3.4.4.Pusvadītāju nozare ražo plaša spektra augsto tehnoloģiju izstrādājumu, kas ir svarīgi daudziem lietojumiem. Šis izstrādājumu klāsts ir integrēts starptautiskajos tirgos. Tāpēc EESK uzsver, ka centieniem ieviest sertifikāciju būtu jābalstās uz starptautiskām normām un standartiem. Šajā saistībā ir svarīga cieša sadarbība ar ražotājiem, lietotājiem un starptautiskajiem partneriem. Pēdējā laikā pusvadītāju nozare piegādes ķēdē ir bijusi reģionālās tirdzniecības spriedzes un nesaskaņu centrā. Apvienojumā ar jaunu tirgus dalībnieku ambīcijām tas rada atšķirīgas valstu un reģionālām pieejas standartizācijai, kā arī spriedzi oficiālajā standartizācijā starptautiskā līmenī attiecībā uz starptautisko standartu noteikšanu un attiecīgajām saistītajām sertifikācijas shēmām. ES būtu jāpieliek visas pūles, lai izstrādātu uz tirgu orientētus standartus, kurus var piemērot kā starptautiskos standartus. Šajā nolūkā īpaši svarīga ir sadarbība gan ES, gan ar starptautiskajiem partneriem.

3.4.5.EESK piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka privātā sektora investīcijām modernās pusvadītāju ražošanas iekārtās, visticamāk, būs vajadzīgs ievērojams publiskā sektora atbalsts. Komisija plāno ņemt vērā arī to, vai ražošanas iekārtas valsts atbalsta novērtējumos ir “pirmās šāda veida” saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un norāda, ka pat 100 % no pierādītā finansējuma deficīta var segt no publiskā sektora līdzekļiem, ja šādas iekārtas citādi Eiropā nepastāvētu. EESK atzīst, ka pusvadītāju nozares veicināšana ir svarīgs un uz nākotni vērsts ES stratēģisks projekts, kas būs būtiski svarīgs energoapgādes drošībai un Eiropas kā inovācijas centra un uzņēmējdarbības īstenošanas vietas nākotnei. Vienlaikus EESK norāda, ka ievērojama valsts atbalsta piešķiršana līdz pat 100 % apmērā – ko finansē nodokļu maksātāji – varētu radīt ieguldījumus, kas nav komerciāli dzīvotspējīgi un varētu negatīvi ietekmēt tirgu. Ja attiecīgā subsīdiju daļa un finansējums ir par lielu un sedz jebkādu ekonomisko risku, tas varētu radīt negodīgus konkurences apstākļus. EESK arī uzsver, ka pastāv risks saistībā ar izmaksu ziņā dārgu starptautisku sacensību pēc subsīdijām, it īpaši, ja vieta, kas izraudzīta modernai pusvadītāju ražošanas iekārtai, nav optimāla. EESK vērš uzmanību uz Eiropas Komisijas paziņojumu “Jauno problēmu risināšanai piemērota konkurences politika” 7 , kurā precizēts, ka šādam atbalstam jāpiemēro stingri aizsardzības pasākumi un ka ieguvumi tiek plaši un bez diskriminācijas kopīgoti visā Eiropas ekonomikā. EESK atzīst, ka pirmais šāda veida princips rada pievilcīgus pamatnosacījumus ražošanas pārcelšanai, kas varētu arī radīt katalizatora efektu uz citiem uzņēmējiem. Tomēr vismaz vidējā termiņā ir jāgarantē šādu iekārtu ekonomiskā dzīvotspēja, lai nodrošinātu, ka investīcijas no publiskā sektora līdzekļiem ir efektīvas. Tas ir vienīgais veids, kā novērst sliktākā scenārija iespējamību ar mazu jaudu strādājošai pusvadītāju rūpnīcai, kas izmaksā miljoniem euro dienā.

3.5.Privātā sektora investīciju veicināšana

3.5.1.EESK atzinīgi vērtē “mikroshēmu fonda” izveidi, jo īpaši, ja tas atvieglos iespēju uzņēmumiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, saņemt atbilstošu finansējumu.

3.6.Akūtā prasmju trūkuma novēršana

3.6.1.Digitalizācija un tehnoloģiju pārmaiņas paredz nepārtrauktu izglītību un apmācību. EESK aicina Komisiju un dalībvalstis novērst prasmju trūkumu galvenajās digitālajās jomās, lai apmierinātu augsto pieprasījumu pēc kvalificētiem darba ņēmējiem gan ar universitātes grādu, gan bez tā, it īpaši STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) jomās. Tam ir jāsākas skolā. Veidojot studiju un profesionālās orientācijas sistēmu, ir jāveido arī pamati mūžizglītībai. Īpaši svarīgi ir arī strukturāli veicināt sieviešu lielāku pārstāvību IT nozarē, izmantojot programmas digitālo prasmju uzlabošanai. Uzņēmumiem arī būtu jāpiedalās, nodrošinot iespējas sievietēm uzlabot savas IT prasmes, izmantojot dažādas digitālo prasmju programmas un apmācības kursus. Labus piemērus rāda iniciatīvas ES līmenī un dalībvalstīs, kuru mērķis ir vairāk sieviešu iesaistīt digitalizācijā, piemēram 8 , WomenTechEU 9 un SheTransformsIT. Būtu jāpastiprina sadarbība starp valstu un Eiropas iniciatīvām.

3.7.Pasaules piegādes ķēžu izprašana un jaunu krīžu paredzēšana

3.7.1.EESK atzinīgi vērtē stratēģisko pieeju iespējamo trūkumu noteikšanai un novērtēšanai pusvadītāju piegādes ķēdē. Uzraudzība ir svarīgs instruments, lai novērtētu un prognozētu tendences un notikumus, kas var izraisīt traucējumus piegādes ķēdē. Eiropas Komisija jau veic ieinteresēto personu aptauju 10 par pusvadītāju ekosistēmu, lai apkopotu informāciju par pašreizējo pieprasījumu pēc mikroshēmām un pusvadītāju plāksnēm, kā arī konkrētas uzņēmējdarbības prognozes par pieprasījumu nākotnē. Tas veicinās arī Eiropas mikroshēmu akta trešo pīlāru un augšupējos ārkārtas pasākumus. Tomēr EESK aicina Komisiju stingri ievērot minētās aptaujas rezultātu konfidencialitāti, jo atbildes uz jautājumiem par pusvadītāju faktisko ražošanu ietver sensitīvus datus un, iespējams, komercnoslēpumus. Tādēļ ir svarīgi, lai šādas aptaujas būtu brīvprātīgas un lai šie sensitīvie dati tiktu apstrādāti ar vislielāko konfidencialitāti.

3.7.2.EESK uzskata, ka pasākumi traucējumu novēršanai ir ļoti tālejoši. Pasūtījumu prioritāšu noteikšana kritiski svarīgām nozarēm, kopīgas iepirkumu shēmas un eksporta kontrole ir plaša tirgus intervence, kas jāparedz ārkārtas situācijām. Ņemot vērā uz tirgu balstītu ekosistēmu, globalizētās vērtību ķēdes un augsta līmeņa savstarpējo atkarību starp dažādiem pasaules reģioniem, valsts intervence ir jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam. Komisijai būtu sīkāk jāizklāsta paredzamo pasākumu priekšnosacījumi. EESK arī kritiski vērtē to, ka Pusvadītāju padomē, kas lems par pasākumiem, būs tikai dalībvalstu un Komisijas pārstāvji, bet netiks iesaistīti attiecīgie tirgus dalībnieki un sociālie partneri.

3.8.Starptautiskā sadarbība

3.8.1.Ņemot vērā pusvadītāju ekosistēmas savstarpējo atkarību pasaules mērogā, centieni stiprināt pusvadītāju nozari būtu jākoordinē starptautiskā līmenī, piemēram, G7 un G20 līmenī, lai atbalstītu visu pusvadītāju vērtību ķēdi un radītu sinerģiju. EESK atbalsta vienlīdzīgu piekļuvi tirgum un vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tas ietver savstarpēju šķēršļu likvidēšanu investīcijām un jaunu tirdzniecības ierobežojumu novēršanu kā atbildes pasākumus. Ciešā sadarbībā ar nozari un sociālajiem partneriem būtu jāizstrādā kopīgas stratēģijas, lai aizsargātu pusvadītāju piegādes ķēdi, tostarp attiecībā uz iekārtām, materiāliem un izejvielām. Tirgus virzītu un uz konsensu balstītu Eiropas standartu izstrāde, lai tos piemērotu starptautiskā līmenī, kā arī starptautiskā sadarbība standartizācijas jomā ir vēl viens būtisks priekšnosacījums, lai panāktu apjomradītus ietaupījumus, kas sniedz labumu galalietotājiem cenu ziņā pieejamu, augstas kvalitātes izstrādājumu veidā.

Briselē, 2022. gada 15. jūnijā

Christa Schweng
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

*

*    *

NB!    Šā dokumenta pielikumā pievienots Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas papildatzinums — CCMI/195 — “Eiropas Mikroshēmu akts” – EESC-2022-01287-00-00-AS-TRA.

.

CCMI/195

Eiropas Mikroshēmu akts

ATZINUMS


Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)

Eiropas Mikroshēmu akts: Eiropas Mikroshēmu akta ietekme uz aizsardzību un kosmiskās aviācijas ražošanu
(INT/984 papildatzinums)

Ziņotājs: Maurizio MENSI

Līdzziņotājs: Jan PIE

1.Secinājumi un ieteikumi

1.1.EESK uzskata, ka pusvadītāji ir mūsdienu ģeopolitikas un tehnoloģiski rūpnieciskās līderības pamatā. Tādējādi modernas Eiropas pusvadītāju ekosistēmas un noturīgu piegādes ķēžu veicināšana ir būtiska ES stratēģiskajai autonomijai, tehnoloģiskajai suverenitātei, noturībai un rūpniecības konkurētspējai, tai skaitā stratēģiskās aizsardzības un kosmiskās aviācijas nozarēs. Tāpēc EESK pilnībā atbalsta Eiropas Mikroshēmu akta vērienīgos mērķus.

1.2.EESK uzskata, ka vērienīgo mērķu sasniegšanai pusvadītāju jomā Eiropas Savienībai ir vajadzīgi lielāki resursi, nekā pašlaik paredzēts. Lai pēc iespējas labāk izmantotu savus ierobežotos resursus, Eiropas Savienībai būtu arī jāapsver iespēja noteikt par prioritāti konkrētas tehnoloģijas vai vērtību ķēdes segmentus un jāīsteno papildu centieni kopā ar līdzīgi domājošiem partneriem.

1.3.EESK ir stingri pārliecināta, ka ar Eiropas Mikroshēmu aktu būtu jānodrošina, ka neatkarīgi no to tirgus lieluma tiek atbalstītas it īpaši aizsardzības un kosmiskās aviācijas nozares, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi un kritiski svarīgas nozares statusu. Tas būtu jāatspoguļo visos iniciatīvas pīlāros, tostarp veicinot jaunu mikroshēmu projektēšanu, kas atbilst aizsardzības un kosmiskās aviācijas nozaru specifiskajām prasībām. Konkrēti pasākumi ietvertu prioritāru piekļuvi izmēģinājuma līnijām un iespēju par prioritāti noteikt kritiski svarīgu nozaru pasūtījumus uz integrētajām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām ārpus “krīzes režīma”.

1.4.EESK uzskata, ka rūpniecības nozares ieinteresētajām personām no pusvadītāju un lejupējām kritiski svarīgajām nozarēm jābūt pilntiesīgiem Eiropas Pusvadītāju padomes un tās palīgstruktūru locekļiem, lai nodrošinātu maksimālu koordināciju starp politikas veidotājiem un augšupējiem un lejupējiem tirgus dalībniekiem.

1.5.EESK uzskata, ka ieguldījumi gan progresīvo, gan nobriedušo mikroshēmu ražošanā Eiropā ir nepieciešami, lai aizsardzības un kosmiskās aviācijas ražošanas jomā nodrošinātu noturīgas piegādes ķēdes, turklāt ir jāatbalsta inovācija attiecībā uz visiem pusvadītāju veidiem, kas nepieciešami Eiropas rūpniecībai.

1.6.EESK uzskata, ka ES stratēģijā jāiekļauj īpaši pasākumi izejvielu piegādes jomā.

1.7.EESK uzskata, ka finansējums pēc iespējas būtu jākoordinē ES līmenī, lai izvairītos no nelabvēlīgas sacensības subsīdiju jomā, savukārt LESD 107. pantā noteiktais valsts atbalsta kontroles mehānisms būtu jāpielāgo, lai nodrošinātu novērtējuma prognozējamību un saskaņotību ar citiem ES mērķiem.

1.8.EESK uzskata, ka valsts atbalsts būtu jāpiešķir tām integrētajām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām, no kurām tiešu labumu gūst vairākas dalībvalstis, un ka valsts atbalstu varētu koncentrēt uz iniciatīvām, kas ir cieši saistītas ar “zaļajiem” lietojumiem.

1.9.EESK uzskata, ka datu vākšana piegādes ķēžu uzraudzības un turpmāku krīžu prognozēšanas nolūkā būtu jāveic vienotai ES līmeņa struktūrai.

1.10.EESK iestājas par piemērotu datu pārvaldības sistēmu, kas ietvertu datu pārredzamību, sadarbspēju, koplietošanu, piekļuvi un drošību.

1.11.EESK uzskata, ka aizsardzības nozare un kosmiskās aviācijas nozare kā stratēģiski svarīgas nozares būtu jānosaka par prioritārām sertifikācijas procedūru izstrādē, un ar iniciatīvu “Mikroshēmas Eiropai” varētu atbalstīt kopīgu militāro un civilo standartu izstrādi Eiropas standartizācijas stratēģijas kontekstā.

1.12.EESK uzskata, ka Eiropas Mikroshēmu aktam jābūt saskaņotam un skaidri saistītam ar visiem pārējiem ES un valstu politikas instrumentiem, kam ir līdzīgi mērķi, to skaitā ar Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju rūpniecības aliansi, ES Kritisko tehnoloģiju observatoriju un Eiropas Izejvielu aliansi.

1.13.EESK atzinīgi vērtē Eiropas Mikroshēmu aktu un aicina nekavējoties sākt sarunas par šo iniciatīvu, kā arī panākt tās ātru, vērienīgu un efektīvu īstenošanu.

2.Vispārīga informācija

2.1.Pasaulē, kas kļūst arvien digitalizētāka, pusvadītāji ir būtisks elements daudzās ekonomikas nozarēs un dzīves jomās. Tie nodrošina visu digitālo produktu darbību, ļauj izmantot galvenās nākotnes pamattehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu, 5G, mākoņdatošanu un perifērdatošanu, kā arī veido pamatu kritiski svarīgai infrastruktūrai, kas ir mūsu sabiedrības balsts.

2.2.Pusvadītājiem ir būtiska nozīme arī aizsardzības un kosmiskās aviācijas ražošanā. Sarežģītās sistēmas, uz kurām arvien vairāk paļaujas Eiropas militāristi un citi galalietotāji, ietver visu veidu mikroshēmas, to skaitā daudzas komerciālos produktos esošās mikroshēmas. Tomēr, ja komerciālo mikroshēmu ražošana koncentrējas uz rentabilitāti pie liela apjoma, tad aizsardzībai un kosmiskajai aviācijai ir nepieciešami mazi apjomi un uzsvars tiek likts uz ilgmūžību, uzticamību un informācijas drošību. Aizsardzības un kosmiskās aviācijas nozares 2020. gadā kopā veidoja aptuveni 1 % no pasaules mikroshēmu tirgus 11 .

2.3.Digitālās pārkārtošanās globālais paātrinājums veicina augošo pieprasījumu pēc visiem pusvadītāju veidiem visās rūpniecības nozarēs, un paredzams, ka līdz 2030. gadam tas divkāršosies . Koronavīrusa pandēmijas uzliesmojums palielināja pieprasījumu un izjauca globālās piegādes ķēdes, un kopš tā laika ievērojamas piegādes problēmas ir skārušas visas lejupējās rūpniecības nozares visā pasaulē. Tas ir izraisījis ilgu piegādes kavēšanos, pasūtījumu atcelšanu un rūpnīcu slēgšanu ar nopietnām ekonomiskām sekām. Piemēram, laikā no 2019. līdz 2021. gadam saskaņā ar iepirkumu vadītāju indeksu (Purchasing Managers’ Index) jauno pasūtījumu attiecība pret piegādātāju piegādes termiņiem ražotājiem eurozonā ir vairāk nekā trīskāršojusies, it īpaši tajās nozarēs, kas ražošanā izmanto pusvadītājus (piemēram, auto, tehnoloģiju iekārtas), savukārt mehānisko transportlīdzekļu ražošana eurozonā laikposmā no 2020. gada novembra līdz 2021. gada martam ir pieaugusi par 18,2 % 12 .

2.4.Šīs norises ir atklājušas Eiropas atkarību no neliela ārvalstu mikroshēmu un komponentu piegādātāju skaita, kā arī tās neaizsargātību pret traucējumiem piegādes ķēdē. Šo neaizsargātību īpaši asi izjūt Eiropas Savienības aizsardzības un kosmiskās aviācijas rūpniecība. Nespējot apmierināt augošo globālo pieprasījumu un vadoties pēc tirgus loģikas, mikroshēmu ražotāji par prioritāti izvirza vietējos tirgus un liela apjoma nozares, atstājot novārtā pārējās nozares.

2.5.Tā kā mikroshēmas ir mūsu ekonomikas centrā, piegādes ķēdes traucējumi rada ekonomisku un, iespējams, sociālu problēmu. Tomēr tādās stratēģiskās nozarēs kā aizsardzība un kosmiskā aviācija atkarība kļūst arī par drošības problēmu, jo tā apdraud aizsardzības un kosmiskās aviācijas preču piegādi uz Eiropas Savienību.

2.6.Tas ir ļoti problemātiski saistībā ar pieaugošo ģeopolitisko spriedzi un tirdzniecības un tehnoloģiju plūsmu izmantošanu kā ieroci, kā rezultātā pusvadītāji ir kļuvuši par ģeopolitiski kritiski svarīgu preci. Tādēļ vadošās ekonomikas intensīvi strādā, lai stiprinātu savu ražošanas jaudu un mazinātu atkarību. Piemēram, ASV plāno līdz 2026. gadam savā pusvadītāju ekosistēmā ieguldīt 52 miljardus USD, Ķīnas mērķis ir mobilizēt 150 miljardus USD, lai līdz 2025. gadam panāktu 70 % pašpietiekamību, un Dienvidkoreja plāno līdz 2030. gadam mobilizēt privātos ieguldījumus līdz pat 450 miljardu USD apmērā.

2.7.Ņemot vērā iepriekšminēto, Eiropas Savienībai ir steidzami jāsamazina atkarība, jāpalielina sava konkurētspēja un jāpastiprina mikroshēmu piegādes drošība, nostiprinot savas pozīcijas globālajā piegādes ķēdē. Šis mērķis ir īpaši svarīgs tādās stratēģiskās nozarēs kā aizsardzība un kosmiskā aviācija. Vienlaikus, ņemot vērā lielo sarežģītību, izmaksas un šķēršļus ienākšanai tirgū, autarkija pusvadītāju ražošanā ir gan nereāla, gan nevēlama. Tāpēc Eiropas apgādes drošības uzlabošanā izšķiroša nozīme būs starptautisko partnerību stiprināšanai.

2.8.Komisija 2020. gada industriālajā stratēģijā atzīst pusvadītājus par stratēģisku rūpniecības jomu, kurā būtu jārisina Eiropas atkarības jautājumi. 2021. gada digitālajā kompasā tika izklāstīts mērķis līdz 2030. gadam divkāršot Eiropā saražoto modernāko un ilgtspējīgāko mikroshēmu īpatsvaru līdz 20 %. Savā 2021. gada runā par stāvokli Savienībā Komisijas priekšsēdētāja Ursula Von der Leyen paziņoja par Eiropas Mikroshēmu aktu, kura mērķis ir izveidot modernu Eiropas mikroshēmu ekosistēmu. Visbeidzot, 2022. gada martā Eiropadome atkārtoti apstiprināja šīs iniciatīvas nozīmi, aicinot samazināt ES stratēģisko atkarību īpaši jutīgās jomās, tai skaitā pusvadītāju jomā.

3.Vispārīgas piezīmes

3.1.Redzējums

3.1.1.Lai gan dažos mikroshēmu vērtības ķēdes segmentos (piemēram, pētniecībā un izstrādē, iekārtu ražošanā) Eiropa ir spēcīga, tai ir jāstiprina savas pozīcija visā ķēdē. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas mērķi izmantot esošās priekšrocības, lai aizvērtu plaisu starp posmiem “no laboratorijām fabrikās”.

3.1.2.EESK pauž bažas par to, ka Eiropas stratēģijā pietiekama uzmanība nav pievērsta izejvielu jautājumam, kas ir būtisks piegādes drošības aspekts un kur Eiropa ir atkarīga no trešām valstīm attiecībā uz atsevišķiem resursiem (piemēram, fotorezists, silīcija metāls). Eiropas Mikroshēmu aktā būtu jāietver īpaši pasākumi šāda riska novēršanai, tostarp saikņu izveide ar Eiropas Izejvielu aliansi.

3.1.3.EESK pilnībā atbalsta mērķi Eiropā kāpināt progresīvu un ilgtspējīgu pusvadītāju ražošanu. Tomēr kritiski svarīgajās nozarēs, to skaitā aizsardzības un kosmiskās aviācijas ražošanas nozarēs, ir vajadzīgas arī vecākas paaudzes mikroshēmas. Tāpēc EESK uzskata, ka ir vajadzīgi ieguldījumi gan progresīvu, gan nobriedušu mikroshēmu ražošanā, lai nodrošinātu noturīgas piegādes ķēdes.

3.1.4.EESK ir pārliecināta, ka ir jāiesaista visa ekosistēma, tostarp jaunuzņēmumi, augoši uzņēmumi un MVU, kā arī lielāki uzņēmumi, lai atbalstītu plaša mēroga tehnoloģisko spēju veidošanu un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

3.2.Investīcijas

3.2.1.Lai sasniegtu mikroshēmu stratēģijas mērķus, Eiropas Komisija rēķinās ar aptuveni 43 miljardiem EUR no politikas virzītiem ieguldījumiem līdz 2030. gadam, tostarp 11 miljardiem EUR no publiskajiem ieguldījumiem saskaņā ar iniciatīvu “Mikroshēmas Eiropai”. Tomēr ir vajadzīga daudz lielāka skaidrība par finansējuma avotiem un summām, pašreizējo budžeta apropriāciju izlietojumu un katras budžeta pozīcijas atbalstītajiem mērķiem.

3.2.2.EESK ir skeptiska attiecībā uz ES mikroshēmu stratēģijā paredzēto publisko ieguldījumu, no kuriem daži jau ir paredzēti pasākumiem mikroelektronikas jomā, atbilstību tās vērienīgajam līmenim. ES rūpnieciskie konkurenti ir snieguši un turpina sniegt daudz lielāku atbalstu savām pusvadītāju ekosistēmām, kas jau tagad ieņem labāku pozīciju globālajā vērtību ķēdē. Tāpēc EESK uzskata, ka vērienīgās iniciatīvas izvirzīto mērķu sasniegšanai gan attiecībā uz tirgus daļu, gan laika grafiku vajadzīgi lielāki resursi, nekā pašlaik paredzēts. Par prioritāti būtu jāuzskata administratīvā sloga samazināšana piekļuvē šiem resursiem.

3.2.3.Lai visefektīvāk izmantotu ierobežotos resursus, Eiropas Savienībai būtu arī jāapsver iespēja konkrētas tehnoloģijas vai vērtību ķēdes segmentus noteikt par prioritāriem. Koordinācija ar līdzīgi domājošiem partneriem šajā ziņā varētu nodrošināt centienu savstarpēju papildināmību un nedublēšanos.

3.2.4.EESK arī uzskata, ka, pārdalot budžetu no pamatprogrammām “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”, nedrīkst pieļaut, ka citām prioritārajām jomām, piemēram, kosmosam, mākslīgajam intelektam un kiberdrošībai, pietrūkst resursu, lai sasniegtu pašām savus konkrētos mērķus. Turklāt nav pieļaujama līdzekļu pārdale no Eiropas Aizsardzības fonda, jo tas samazinātu jau tāpat ierobežotos resursus stratēģiskās aizsardzības nozares atbalstam.

3.3.Kritiski svarīgās nozares

3.3.1.Ar Eiropas Mikroshēmu aktu ir atzīta “kritiski svarīgo nozaru”, to skaitā aizsardzības un kosmiskās aviācijas, nozīme, un ir noteikts, ka ievērojamu piegādes traucējumu gadījumā tās jānosaka par prioritārām. EESK atzinīgi vērtē šo stratēģisko pieeju, jo tā atspoguļo šo nozaru būtisko lomu mūsu sabiedrības drošībā un noturībā.

3.3.2.Tomēr EESK uzskata, ka jēdziens “kritiski svarīgās nozares” būtu jāatspoguļo visos iniciatīvas pīlāros. Konkrēti, iniciatīvā “Mikroshēmas Eiropai” būtu jāiekļauj īpaši pasākumi kritiski svarīgo nozaru atbalstam, tostarp prioritāra piekļuve izmēģinājuma līnijām, savukārt integrētām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām būtu jārezervē obligāts minimums no to kopējās ražošanas jaudas, lai apmierinātu šo nozaru pieprasījumu.

3.4.Aizsardzības un kosmiskās aviācijas stratēģiskā nozīme

3.4.1.EESK ir stingri pārliecināta, ka ar Eiropas Mikroshēmu aktu būtu jānodrošina atbalsts aizsardzības un kosmiskās aviācijas nozarēm, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi un “kritiski svarīgas nozares” statusu. Nodrošinot atbalstu, būtu jāņem vērā šo nozaru īpatnības, tai skaitā to nelielā tirgus daļa un ierobežotās iespējas ietekmēt saistītos ieguldījumus un tirgus izvēli.

3.4.2.Ņemot vērā šīs īpatnības, lai šajās nozarēs nodrošinātu piegādes drošību, ir nepieciešams atbilstošs līdzsvars starp tirgus virzītu, uz apjomu balstītu pieeju un stratēģisku, uz kritisko svarīgumu balstītu pieeju. Šis līdzsvars īpaši būtu jāatspoguļo, par relatīvu prioritāti nosakot pasūtījumus ražotnēm un sadalot ražojumus pēc kopīgiem iepirkumiem, kuros aizsardzības un kosmiskās aviācijas ražošanas nozarēm jākonkurē ar daudz lielākām nozarēm.

3.5.Vide

3.5.1.EESK uzskata, ka Eiropas Mikroshēmu akts pilnībā jāsaskaņo ar ES stratēģisko mērķi līdz 2030. gadam izveidot zaļu un ilgtspējīgu ES ekonomiku un jāatbalsta tā īstenošana. Tādēļ būtu jāpastiprina pētījumi par pusvadītāju iniciatīvu ietekmi uz vidi, lai gūtu padziļinātu izpratni par visas vērtības ķēdes ietekmi uz vidi, nevis tikai par galaprodukta veiktspēju.

3.5.2.Tāpēc valsts atbalsts būtu jākoncentrē uz tādām pusvadītāju iniciatīvām, kas ir cieši saistītas ar “zaļajiem” lietojumiem, tostarp piešķirot uzņēmumiem, kuri izstrādā šādus produktus, labākus nosacījumus valsts atbalsta saņemšanai.

3.6.Pārvaldība

3.6.1.Nozares ieinteresētās personas var labāk nekā jebkurš cits uzraudzīt tirgus tendences un novērtēt iespējamos risinājumus piegādes traucējumu gadījumā. Tāpēc EESK ir pārliecināta, ka mikroshēmu stratēģijas pārvaldībā ir cieši jāiesaista šādas ieinteresētās personas, it īpaši pusvadītāju nozares un kritiski svarīgo nozaru pārstāvji, arī kā pilntiesīgie Pusvadītāju padomes un tās apakšgrupu locekļi. Iesaistot lejupējās un augšupējās nozares, tiks uzlabota arī to koordinācija, tādējādi ļaujot nozarei pārvarēt piegādes traucējumus bez plašas iejaukšanās tirgū.

3.7.Saskaņotība

3.7.1.Mikroshēmām jau pievēršas vairāki ES līmeņa politikas instrumenti, piemēram, “Apvārsnis Eiropa”, “Digitālā Eiropa”, Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju rūpniecības alianse un ES Kritisko tehnoloģiju observatorijas. Ar saistītiem jautājumiem nodarbojas arī Eiropas Izejvielu alianse. Lai maksimāli palielinātu vispārējo efektivitāti un lietderību, minētajiem instrumentiem un Eiropas Mikroshēmu aktam jābūt pilnībā saskaņotiem un skaidri saistītiem. Būs nepieciešama koordinācija starp ES līmeņa iniciatīvām un valstu projektiem, ko dalībvalstis aktīvi izstrādā.

4.Īpašas piezīmes

4.1.Zinātniskās izpētes un līderlomas tehnoloģijā nostiprināšana

4.1.1.EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu atbalstīt nākamās paaudzes tehnoloģijas, piemēram, < 2 nm tranzistorus, revolucionāras mākslīgā intelekta tehnoloģijas un kvantu mikroshēmas. Šīm tehnoloģijām ir liels potenciāls, lai apmierinātu stratēģisko nozaru, to skaitā aizsardzības un kosmiskās aviācijas, nākotnes vajadzības, tāpēc ir ļoti svarīgi šajās jomās ātri attīstīt un aizsargāt Eiropas intelektuālo īpašumu.

4.1.2.Tajā pašā laikā Eiropas lejupējās rūpniecības nozarēs, arī aizsardzībā un kosmiskās aviācijas nozarē, arī turpmāk būs vajadzīgas lielāka izmēra specializētas mikroshēmas. Tāpēc Eiropas Mikroshēmu aktam vajadzētu ne tikai koncentrēties uz vismazākajām mikroshēmām, bet arī veicināt inovāciju attiecībā uz visiem nepieciešamajiem mikroshēmu veidiem.

4.2.Vadošā loma projektēšanā, ražošanā un iepakošanā

4.2.1.EESK atzinīgi vērtē to, ka iniciatīvā “Mikroshēmas Eiropai” ir uzsvērta cieša sadarbība starp piedāvājuma un pieprasījuma puses dalībniekiem un konsultatīva loma paredzēta arī Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju rūpniecības aliansei; abi šie faktori palīdzēs nodrošināt centienu saskaņotību.

4.2.2.EESK ir stingri pārliecināta, ka Eiropas aizsardzības un kosmiskās aviācijas nozares noturībai un autonomijai ir īpaši svarīgi, lai Eiropas Savienībai būtu pašai savas spējas izstrādāt nākotnes elektroniku, tostarp attiecībā uz tādām funkcijām kā kiberaizsardzība, mākslīgā intelekta iespējas, modularitāte un atkalizmantošana.

4.2.3.EESK pilnībā atbalsta inovatīvu prototipu izmēģinājuma līniju izveidi. Lai veicinātu sinerģiju starp komerciālo ražošanu un stratēģiski svarīgo aizsardzības un kosmiskās aviācijas ražošanas nozari, šajā kontekstā izstrādāto mikroshēmu projektēšanā būtu jāņem vērā abu minēto nozaru unikālās prasības. Projektos, kuru mērķis ir apmierināt aizsardzības un kosmiskās aviācijas vajadzības, būtu jāparedz arī prioritāra piekļuve izmēģinājuma līnijām.

4.2.4.EESK uzskata, ka, izstrādājot sertifikācijas procedūras, aizsardzības un kosmiskās aviācijas nozares jānosaka par prioritārām kā stratēģiski svarīgas nozares. Izšķiroša nozīme būs standartu izstrādei. Lai maksimāli palielinātu sinerģijas potenciālu, ar iniciatīvu “Mikroshēmas Eiropai” varētu atbalstīt kopīgu militāri civilo standartu izstrādi Eiropas standartizācijas stratēģijā.

4.3.Eiropas ekosistēmas stiprināšana un piegādes drošības garantēšana

4.3.1.EESK piekrīt, ka būs vajadzīgs ievērojams un ātrs valsts atbalsts, lai stimulētu lielos privātos ieguldījumus, kas nepieciešami Eiropas ražošanas jaudas palielināšanai. Lai piesaistītu šos ieguldījumus, ļoti svarīgi būs nodrošināt juridisko noteiktību un cik vien iespējams samazināt birokrātisko slogu. Tāpēc ir svarīgi skaidri definēt kritērijus integrētu ražotņu un ES atvērto fabriku noteikšanai un valsts atbalsta atļaušanai, kā arī racionalizēt administratīvās procedūras. Lai valsts atbalsta noteikumus piemērotu efektīvi un nediskriminējoši, būtu jānosaka arī dažādu pieejamo atbalsta pasākumu koordinēšanas kritēriji.

4.3.2.EESK atzinīgi vērtē to, ka princips “tāda veida pirmais” nodrošina atbalstu inovācijai ne tikai tehnoloģiju mezgla, bet arī procesa tehnoloģijas, veiktspējas un ilgtspējas ziņā. Varētu ieviest papildinošu “ES mēroga” principu, lai atzītu ražotnes, kas sniedz tiešu labumu vairākām valstīm (piemēram, apņemoties ar vienādiem nosacījumiem nodrošināt piegādes vairāku dalībvalstu uzņēmumiem).

4.3.3.Lai izvairītos no dārgas dalībvalstu sacensības par subsīdijām, EESK ierosina pēc iespējas labāk koordinēt publisko finansējumu ES līmenī (izmantojot kopuzņēmumu un IPCEI satvaru un koordinējot nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sadaļas par digitalizāciju, kurās ir paredzēts līdzekļus 20 % jeb 145 miljardu apmērā tērēt digitālajai pārveidei). Ir attaisnojama arī LESD 107. pantā minētā valsts atbalsta kontroles mehānisma piemērošanas pielāgošana, lai būtu iespējams ātrāk un prognozējamāk novērtēt valsts atbalstu. Šajā saistībā Komiteja atzīmē, ka sekmīgs ir izrādījies, piemēram, Covid pagaidu regulējums savlaicīga un pienācīga atbalsta nodrošināšanā, kā arī pamatnostādnes par atbalstu platjoslas pakalpojumiem. Lai gan valsts atbalsts integrētajām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām var tikt sniegts 100 % apmērā no iztrūkstošā finansējuma, šajā saistībā ir ļoti vēlamas tālākas norādes attiecībā uz analīzi. Piemēram, integrētās ražotnes un ES atvērtās fabrikas, kas atbilst arī ES mēroga kritērijam, varētu pretendēt uz ātrāku atbalsta apstiprināšanu.

4.3.4.EESK uzskata, ka, izvērtējot valsts atbalstu, Komisijai būtu jāņem vērā papildu mērķi, piemēram, veicināt tādas stratēģiskās nozares kā aizsardzība un kosmiskā aviācija un nodrošināt saskaņotību ar ES ilgtspējas mērķiem.

4.4.Akūta prasmju trūkuma novēršana

4.4.1.Lai sasniegtu Eiropas mērķus pusvadītāju jomā, ļoti svarīgas ir digitālās prasmes, un pieprasījums pēc tām turpinās pieaugt. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē uzsvaru uz Eiropas digitālo prasmju trūkuma novēršanu un aicina vērienīgi īstenot paredzētās attiecīgās iniciatīvas.

4.5.Izpratne par globālajām piegādes ķēdēm un nākotnes krīžu prognozēšana

4.5.1.EESK atzinīgi vērtē stratēģisko uzsvaru uz piegādes ķēžu kartēšanu un uzraudzību, kā arī traucējumu risku noteikšanu. Daži riski aizsardzības un kosmiskā aviācijas nozarei ir īpaši svarīgi, to skaitā vides, sociālās un pārvaldības (VSP) politikas ietekme uz piegādātājiem, ES regulas, piemēram, REACH, un ārvalstu piegādātāju izcelsmes valstu ārējā un eksporta politika (piemēram, ASV ITAR/EAR).

4.5.2.Šim uzdevumam ir vajadzīga pieeja, kas atspoguļotu piegādes ķēžu sarežģīto pārrobežu raksturu un nodrošinātu informācijas saskaņotību. Tāpēc EESK aicina datu vākšanu centralizēti uzņemties vienai ES līmenī izraudzītai struktūrai, kurai uzņēmumi visā Savienībā ziņotu saskaņā ar skaidrām un racionalizētām prasībām. Jāizveido piemēroti mehānismi, lai nodrošinātu nozares sniegtās sensitīvās informācijas konfidencialitāti.

4.5.3.Visbeidzot ir svarīgi, lai būtu skaidrība par noteikumiem, ko piemēro “krīzes režīmā”. Piemēram, tā kā vairums mikroshēmu veidu tiek izmantoti dažādās nozarēs, globāla deficīta laikā uzņēmumiem no vairākām kritiski svarīgām nozarēm, visticamāk, būs nepieciešama piekļuve vieniem un tiem pašiem produktiem un ražošanas jaudām. Tādēļ ir vajadzīgi skaidri kritēriji pasūtījumu prioritārās secības noteikšanai un produktu sadalei pēc kopējiem iepirkumiem.

4.6.Starptautiskā sadarbība

4.6.1.Globālā pusvadītāju ekosistēma ir sarežģīta, specializēta un savstarpēji ļoti atkarīga. Tāpēc ES līmeņa centieni palielināt ražošanas jaudu un noturību ir jāapvieno ar sadarbību ar līdzīgi domājošiem starptautiskajiem partneriem. Katra partnera priekšrocību izmantošana un koordinētu stratēģiju izstrāde veicinās sinerģiju, novērsīs centienu dublēšanos un palielinās efektivitāti visā vērtību ķēdē.

Īstenojot sadarbību ar partneriem mikroshēmu jomā, Eiropas Savienībai būtu pēc iespējas labāk jāizmanto esošie forumi, piemēram, ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padome, un jāiesaista nozares ieinteresētās personas, ņemot vērā to speciālās zināšanas un lomu projektu īstenošanā uz vietas.

Briselē, 2022. gada 13. maijā

Pietro Francesco De Lotto

Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas priekšsēdētājs

____________

(1)    EESK atzinumi INT/985, INT/986 un CCMI/195 (vēl nav publicēti).

(2)    IC Insights: https://www.icinsights.com/news/bulletins/2022-Semiconductor-Sales-To-Grow-11-After-Surging-25-In-2021/.

(3)     Senate Passage of USICA Marks Major Step Toward Enacting Needed Semiconductor Investments - Semiconductor Industry Association (semiconductors.org).

(4)     A new world under construction: China and semiconductors (“Jauna pasaule būvniecības procesā: Ķīna un pusvadītāji”) | McKinsey.

(5)    COM(2021) 118.

(6)    COM(2021) 574.

(7)    COM(2021) 713 final.

(8)    Digitalisierung braucht mehr Frauen | SheTransformsIT .

(9)     Women TechEU (europa.eu).

(10)     https://ec.europa.eu/growth/news/stakeholder-survey-european-chip-demand-2022-02-16_en .

(11)    TechNavio, Semiconductor Market in Military and Aerospace Industry by Product and Geography - Forecast and Analysis 2021-2025, 2021. gada novembris ( url ); Gartner, “Worldwide Semiconductor Revenue Incenue 10.4% in 2020”, Gartner Press Release, 2021. gada 12. aprīlis ( url ).

(12)    Attinasi, Maria Grazia, et al. “Pusvadītāju trūkums un tā ietekme uz eurozonas tirdzniecību, ražošanu un cenām”, ECB Ekonomikas biļetens 4/2021, 2021. gada aprīlis ( url ).