|
ATZINUMS
|
|
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
|
|
MVU, sociālās ekonomikas uzņēmumi, amatniecība un brīvās profesijas / pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”
|
|
_____________
|
|
MVU, sociālās ekonomikas uzņēmumi, amatniecība un brīvās profesijas / pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”
[pašiniciatīvas atzinums]
|
|
|
|
INT/979
|
|
|
|
Ziņotāja: Milena ANGELOVA
|
|
Līdzziņotājs: Rudolf KOLBE
|
|
Pilnsapulces lēmums
|
20/01/2022
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 52. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
27/06/2022
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
21/09/2022
|
|
Plenārsesija Nr.
|
572
|
|
Balsojuma rezultāts
(par/pret/atturas)
|
143/1/0
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi – neatkarīgi no tā, vai tie ir tradicionāli uzņēmumi, ģimenes uzņēmumi, tirgotāji, sociālās ekonomikas uzņēmumi vai pārstāv amatniecību vai brīvās profesijas (turpmāk – “MMVU”) – ir būtiska daļa no risinājuma virzībā uz konkurētspējīgu, klimatneitrālu, aprites un iekļaujošu ES ekonomiku ar nosacījumu, ka ir jārada piemēroti apstākļi un tiem ir jādominē. MMVU rada pozitīvu ietekmi, uzlabojot savu veikumu vides jomā un nodrošinot ekspertīzi un risinājumus citiem uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskajam sektoram. Atzīstot un uzsverot MMVU daudzveidību un dažādās vajadzības, EESK aicina īpašu uzmanību pievērst vismazākajiem un visneaizsargātākajiem uzņēmumiem.
1.2.Daudziem MMVU trūkst zināšanu par nepārtraukti mainīgajām tiesiskajām prasībām, kas noteiktas, lai panāktu klimatneitralitāti, un par to, kā uz tām reaģēt. Turklāt tiem ir grūtības apzināt iespējamos darījumdarbības ieguvumus un iespējas, ko sniedz zaļā pārkārtošanās. Tāpēc EESK uzsver, ka ir steidzami jāatbalsta MMVU, lai tie pēc iespējas labāk izprastu zaļo pārkārtošanos un spētu ar to tikt galā.
1.3.EESK aicina EK un dalībvalstis kopā ar uzņēmēju organizācijām, palātām, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām koordinēti un savstarpēji papildinoši īstenot plaša mēroga un mērķtiecīgus informēšanas un izpratnes veicināšanas pasākumus.
1.4.EESK arī aicina izstrādāt visaptverošu programmu, kuras mērķis ir atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus visos jautājumos, ar ko tie saskaras savā darījumdarbībā un darbībās, kuras saistītas ar videi nekaitīgu rīcību un tiesību aktu ievērošanu. Tā kā starp MMVU pastāv ievērojamas atšķirības, ir vajadzīgi īpaši pielāgoti risinājumi un mērķtiecīga rīcībpolitika un pasākumi.
1.5.Tūlītējs un mērķtiecīgs īstermiņa atbalsts MMVU ir izšķirošs, lai veicinātu to ekonomikas atveseļošanos no pandēmijas un palīdzētu tiem pārvarēt sekas, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā, piemēram, augstās enerģijas cenas un materiālu un produktu piegādes trūkums. Ņemot vērā ārkārtējos apstākļus, EESK uzskata, ka laika gaitā līdz krīzes beigām jānodrošina pienācīga elastība Eiropas zaļā kursa grafikos un vienlaikus jāpanāk, lai mērķi nekādu iemeslu dēļ netiktu atcelti.
1.6.Lai uzlabotu MMVU resursu izmantošanas efektivitāti, EESK ierosina dažādos reģionos izveidot “apritīguma centrus”. Tam būtu jāveicina dažādu nozaru uzņēmumu sadarbība un jāatvieglo jaunas prakses un procesu attīstība, tostarp jaunu tehnoloģiju demonstrēšana. Minētā procesa neatņemamai daļai vajadzētu būt MMVU organizācijām, palātām, akadēmiskajām aprindām, sociālajiem partneriem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām.
1.7.EESK uzskata, ka ir svarīgi iesaistīt MMVU pārstāvjus nozaru klimatrīcības plānu sagatavošanā valstu līmenī, kā arī ES līmeņa pārkārtošanās plānu izstrādē dažādām darījumdarbības ekosistēmām, tādējādi arī uzlabojot zināšanas par paraugprakses apmaiņu, pareizu resursu piešķiršanu un efektīvu īstenošanu.
1.8.EESK aicina ES un dalībvalstis paātrināt MMVU zaļos ieguldījumus, un šajā nolūkā nodrošināt labvēlīgu, prognozējamu un stimulējošu normatīvo vidi, tostarp netraucētas atļauju piešķiršanas procedūras, un izvairīties no apgrūtinošiem administratīviem pienākumiem, kā arī nodrošināt ātru, vieglu, vienkāršu un izsekojamu piekļuvi finansējumam, kas pielāgots visu dažādo MMVU grupu atšķirīgajām vajadzībām.
1.9.EESK mudina izglītības sniedzējus cieši sadarboties ar MMVU un apmācību veidot tā, lai tā atbilstu prasmēm un iemaņām, kas vajadzīgas zaļajai pārkārtošanai, un šajā nolūkā izmantot arī gan darba ņēmēju, gan uzņēmēju kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju. Turklāt EESK aicina atbalstīt inovācijas pasākumus MMVU, stimulējot un atvieglojot sadarbību ar citiem uzņēmumiem, to organizācijām, palātām, universitātēm un pētniecības organizācijām.
1.10.EESK mudina veicināt MMVU izstrādāto zaļo risinājumu tirdzniecību, tostarp publiskā iepirkuma jomā, nodrošinot MMVU vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū un atvieglojot to piekļuvi zaļo produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu ārvalstu tirgiem. Jānodrošina konkurētspējīga darījumdarbības vide ES uzņēmumiem attiecībā pret trešām valstīm, izmantojot visus diplomātijas līdzekļus, tostarp klimata, resursu un tirdzniecības politikas jomās, un īpašu uzmanību pievēršot Ķīnas un citu jauno tirgu virzībai.
2.Zaļā pārkārtošanās un MMVU
2.1.MMVU palīdz radīt ar darbvietām bagātu un ilgtspējīgu ekonomiku. Šie uzņēmumi stiprina sabiedrību, bieži apvienojot ekonomiskās un sociālās funkcijas, un tādējādi stiprina demokrātijas, vienotības un iekļautības pamatu. Tiem ir būtiska nozīme ekonomikas un sociālās atveseļošanās, kā arī labklājības nodrošināšanā, jo tie ir izplatīti katrā ES nostūrī un jo īpaši attālos un lauku reģionos, kur tie bieži vien ir vienīgais saimniecisko darbību veicinošais faktors.
2.2.Klimata pārmaiņas liek pāriet uz ilgtspējīgu enerģētiku, bet – vissvarīgākais – tās virza visu ekonomiku un sabiedrību uz klimatneitralitāti, apritīgumu un vispārēju ilgtspēju. Tās izraisa ekstremālas laika parādības un dabas katastrofas un ir saistītas ar citām būtiskām vides problēmām, piemēram, biodaudzveidības samazināšanos, vides piesārņojumu un dabas resursu degradāciju.
2.3.Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir īpaši vērsta uz klimata pārmaiņu mazināšanu un ietver daudzus tiesību aktus, kas dažādos veidos ietekmē MMVU. Tā ir daļa no ES zaļā kursa pamatiniciatīvas īstenošanas, kas vērsta uz ilgtspējīgu izaugsmi saistībā ar ražošanu, tirdzniecību, pakalpojumiem un enerģētiku, transportu, ēkām un pārtikas sistēmām. Visās šajās nozarēs būtiska nozīme ir MMVU.
2.4.MMVU ir būtiska risinājuma daļa Eiropas zaļā kursa īstenošanā ar nosacījumu, ka ir jārada piemēroti apstākļi un tiem ir jādominē. Šo pozitīvo ietekmi rada, no vienas puses, visdažādāko MMVU darbības uzlabojumi un, no otras puses, šo MMVU darbība, kas nodrošina specializētas zināšanas un risinājumus citiem uzņēmumiem, pilsoņiem un publiskajam sektoram.
2.5.Zaļā pārkārtošanās ir cieši saistīta ar digitālo pārveidi, un MMVU ir jātiek galā ar abām šīs divkāršās pārkārtošanās daļām. Šī ir ļoti sarežģīta dubultproblēma, jo prasa ievērojamus resursus. Digitalizācija ir instruments, kas padara darījumdarbību efektīvāku un palīdz paplašināt un internacionalizēt jaunus tirgus, un tai ir ievērojams potenciāls samazināt emisijas, atkritumus un dabas resursu izmantojumu. Taču digitālie pakalpojumi un iekārtas ietekmē arī vidi, un arī šo ietekmi nedrīkst atstāt bez ievērības.
2.6.Papildus zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam MMVU cīnās ar ekonomikas atveseļošanu pēc pandēmijas un ar sekām, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā. Augstas enerģijas cenas un materiālu un produktu piegādes trūkums ir vienas no jaunākajām problēmām, kas būtiski ietekmē MMVU un to darījumdarbību. To konkurētspēju, kā arī ES ekonomikas vispārējo konkurētspēju vēl vairāk apdraud pēkšņie Ķīnas un citu jauno tirgu soļi. Šie tirgi ir ieguvēji no tā, ka apiet Krievijai noteiktās sankcijas un tajos tiek ievērotas zemākas klimata un vides prasības.
2.7.Ar klimatu un vidi saistītās problēmas ir ne tikai vides ilgtspējas jautājums, bet lielā mērā tās ietekmē arī uzņēmumu konkurētspēju, rentabilitāti un vispārējos ekonomiskos rādītājus. MMVU ievēro ne tikai savas vērtības un vispārpieņemtus principus, bet izpilda klimata un vides prasības un standartus arī ar dažādu mehānismu palīdzību:
-MMVU tiesiskā regulējuma tiešās prasības attiecībā uz, piemēram, emisijām, enerģiju, materiāliem un produktiem vai administratīviem pienākumiem.
-Dažu prasību netiešās sekas, kas ietekmē ražošanas faktoru, piemēram, enerģijas un materiālu, pieejamību un cenas vai citas darījumdarbības veikšanas izmaksas, tostarp nodokļus.
-Vērtības ķēdēs eksistējošās prasības, kas izpaužas kā klientu, ieguldītāju un finansētāju vēlmes, piemēram, attiecībā uz ilgtspējīgām finansēm un ziņošanu, vai citu ieinteresēto personu prasības.
2.8.Daudzi MMVU nav pilnībā informēti par to, kā īpaša klimata un vides politika un prasības ietekmē viņu uzņēmumus un viņu piegādes un vērtības ķēdes, kā arī par to, kā savlaicīgi pielāgot vai pārveidot produktus un pakalpojumus, lai novērstu vēlākus zaudējumus vai pat izslēgšanu no tirgus. Turklāt tiem ir ierobežoti cilvēkresursi un finanšu resursi ikdienas darbībām un uzņēmumu attīstībai, un pastāv risks, ka ierobežotā lieluma dēļ varētu būt nepieciešams pārāk daudz specializētu zināšanu dažādās jomās. Ievērojama daļa uzņēmumu saskaras ar grūtībām, ko rada nepārtraukti mainīgo tiesību aktu sarežģītība, administratīvais slogs, finanšu noteikumi un augstās izmaksas, īpašas vides zinātības trūkums un tādu zināšanu neesamība, kas palīdzētu izvēlēties pareizos pasākumus, kā arī grūtības piekļūt jaunām vērtību ķēdēm, finansēm, darbiniekiem un jauniem darījumdarbības modeļiem.
2.9.Lai gan izpratnes trūkums par prasībām un par to, kā uz tām reaģēt, ir svarīga problēma, grūtības rada arī potenciālo darījumdarbības ieguvumu un iespēju apzināšana, piemēram, samazinātas enerģijas un materiālu izmaksas, uzlabota piekļuve finansēm, lielāks pieprasījums un jauni tirgi, kā arī uzlabots tēls ieinteresēto personu vidū.
2.10.MMVU, kuriem ir darījumdarbības vērtības piedāvājums aprites ekonomikas, klimata, biodaudzveidības, atjaunīgās enerģijas un citās Eiropas zaļā kursa jomās, piemīt vēlme izpētīt, ieguldīt un izmantot jaunas darījumdarbības iespējas šajās jomās. Tiem ir daudz iespēju, piemēram, ēku renovācijā, infrastruktūras plānošanā un būvniecībā, rūpnieciskajā ražošanā un iekārtu uzturēšanā, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā un digitālo risinājumu izstrādē. Pārkārtošanās process lielā mērā ir atkarīgs no šo uzņēmumu pārdomātajiem risinājumiem, kurus rada viņu nodarbinātie eksperti. Tas izceļ augstas kvalitātes un atbilstošas izglītības, PIA un pastāvīgas kvalifikācijas celšanas nozīmi.
2.11.Savukārt visneaizsargātākā MMVU grupa, kurai arī ir visvairāk vajadzīga informācija, ir tie uzņēmumi, kuri uzskata, ka Eiropas zaļais kurss ir tikai vēl viens tiesību akts, kas palielina kopējo administratīvo slogu, rada spiedienu uz to pašreizējiem darījumdarbības modeļiem un mazina ierastās uzņēmējdarbības rentabilitāti. Tas liecina par to, ka visām MMVU kategorijām, neatkarīgi no tā, vai tie ir neaizsargāti atpalicēji, sekotāji vai līderi, ir vajadzīgs atbalsts, kurš ir atšķirīgs un īpaši vērsts uz šiem uzņēmumiem
.
2.12.Turklāt no kapacitātes un sagatavotības viedokļa starp MMVU pastāv daudzas atšķirības klimata un vides problēmu rakstura un apmēra un šiem uzņēmumiem izvirzīto prasību un standartu ziņā, pie tam atšķiras arī iespējas, kas tiem kļūst pieejamas. Atšķirības rada dažādi faktori: uzņēmuma dabas resursu intensitāte, uzņēmuma lielums, uzņēmuma stāvoklis piegādes ķēdēs un darījumdarbības ekosistēmās, uzņēmuma atrašanās vieta, klientu veidi, ražošanas faktoru avoti un uzņēmuma ģeogrāfiskie tirgi.
2.13.Tādēļ ir vajadzīgi īpaši pielāgoti risinājumi un mērķtiecīga rīcībpolitika un pasākumi, kuros ņemtas vērā atšķirības starp, piemēram, vidējiem uzņēmumiem apstrādes rūpniecībā, uzņēmumiem, kas darbojas viesmīlības un mazumtirdzniecības nozarēs, ģimenes uzņēmumiem un tradicionālajiem uzņēmumiem, novatoriskiem jaunuzņēmumiem, sociālās ekonomikas uzņēmumiem, amatniecības uzņēmumiem un brīvajām profesijām.
2.14.Neraugoties uz daudzajām atšķirībām starp MMVU, ikviena uzņēmuma zaļās pārkārtošanās sekmīga pārvaldība sākas ar pienācīgu izpratni un zināšanām par aktuāliem jautājumiem un tendencēm, kas ļauj saskatīt uzņēmuma stiprās un vājās puses, iespējas un riskus un noteikt, kā tas vēlas sevi pozicionēt zaļās pārkārtošanās kontekstā.
2.15.Vismērķtiecīgākais darbs uzņēmumu līmenī ir saistīts ar kopējās darījumdarbības, tostarp preču un pakalpojumu ražošanas un tirdzniecības, transporta un loģistikas, kā arī enerģijas, izejvielu un citu ražošanas faktoru iepirkumu, plānošanu, organizēšanu un uzraudzību. Arī klimata un vides aspekti ir neatņemams elements inovācijas pasākumos, prasmju attīstībā un visu darbinieku iesaistīšanā, kā arī saziņā un sadarbībā ar ieinteresētajām personām.
3.Rīcībpolitika un pasākumi, lai atbalstītu MMVU saskaņā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”
3.1.Lai MMVU izpildītu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” nosacījumus un spētu sekmīgi īstenot zaļo pārkārtošanos, šie uzņēmumi ir detalizēti jāinformē un tiem jāpalīdz labāk izprast jauno un sarežģīto tiesību aktu priekšlikumu ietekmi. Tādēļ ir vajadzīgi plaši un mērķtiecīgi informācijas un izpratnes veicināšanas pasākumi, ko koordinēti un savstarpēji papildinoši īsteno EK un dalībvalstis, kurām šajā ziņā ir būtiska atbildība. Būtiska ir arī uzņēmumu organizāciju un palātu loma, jo tās informē un atbalsta savus locekļus; nozīme ir arī izglītības un apmācības sniedzējiem, reģionālās attīstības birojiem, kopu organizācijām, sociāliem partneriem un attiecīgajām PSO.
3.1.1.Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tagad notiek atklātas apspriedes par Eiropas zaļā kursa politiku saistībā ar grafikiem, ņemot vērā jaunos ārkārtas apstākļus un ES atkarību no Krievijas un Ukrainas enerģijas un pārtikas. EESK atzīst ārkārtējos apstākļus un atkarību un uzskata, ka nekādā gadījumā nevajadzētu atteikties no zaļajiem mērķiem, tomēr laika gaitā līdz krīzes beigām būtu jāparedz pamatots elastīgums.
3.1.2.Papildus visu tiesību aktu iniciatīvu atbilstīgam ietekmes novērtējumam EESK aicina Eiropas Komisiju sniegt visaptverošus, skaidrus un nepārprotamus norādījumus par visām spēkā esošajām un gaidāmajām ar klimatu saistītajām prasībām un to ietekmi uz MMVU, kurā būtu jāietver:
-tiešās prasības vai ierobežojumi MMVU saskaņā ar dažādiem tiesību aktiem, kas iedalīti pēc dažādiem uzņēmumu veidiem un kategorijām (nozare, lielums utt.);
-netiešā ietekme uz MMVU, kas paredzama tirgus mehānismu ietvaros, jo prasības ir vērstas uz lieliem uzņēmumiem.
3.1.3.EESK aicina sagatavot arī atbilstošas vadlīnijas par tiesību aktiem citos svarīgos vides jautājumos. Kopumā šāda veida norādījumiem būtu jākļūst par regulāru praksi un jāpapildina visas turpmākās iniciatīvas Eiropas zaļā kursa jomā. MMVU ir vajadzīgs stabils tiesiskais regulējums, kas sniedz skaidras perspektīvas un ļauj plānot to ieguldījumus. Tādēļ ir jāizvairās no pēkšņām izmaiņām, piemēram, nesenajām atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes mērķu izmaiņām, kas ierosinātas REPowerEU plānā, jo tās pasliktina jau tā ļoti sarežģīto un nedrošo vidi.
3.2.Ņemot vērā Eiropas zaļā kursa plašo darbības jomu un dziļumu, ir paredzēta pilnīga rūpniecības pārveide. Ievērojot principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, kā arī lai izvairītos no tā, ka mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi vienkārši pārtrauc darbību, ir vajadzīga visaptveroša un plaša atbalsta un spēju attīstības programma. Mērķis būtu atbalstīt MMVU visos jautājumos, ar kuriem tie saskaras savā darījumdarbībā un darbībās, kas saistītas ar videi nekaitīgu rīcību un tiesību aktu ievērošanu.
3.2.1.EESK apliecina EK un Eiropas Parlamenta ieinteresētību balstīties uz jau uzsāktajām iniciatīvām, lai veicinātu MVU stratēģiju un izpētītu turpmākās iespējas stratēģijas sekmīgai īstenošanai. EESK aicina šo ieinteresētību efektīvi īstenot politikā visās iespējamās jomās un uzsver būtisko nozīmi, kas ir dalībvalstīm, kuras sadarbojas ar MMVU organizācijām, palātām, sociālajiem partneriem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām.
3.2.2.Jaunie uzņēmēji ir turpmākā MMVU un darbvietu izaugsmes nākotne. Tāpēc, piemēram, atveseļošanas plānos ir konkrētāk jāapzina un jāskata to fokuss uz patērētājiem un uz gados jaunu darba ņēmēju piesaistīšanu laikā, kad pieaug bažas par zaļo pārkārtošanos. Turklāt, lai pilnībā izmantotu visas sabiedrības potenciālu un veicinātu uzņēmumu daudzveidību, ir jānovērš jebkādi šķēršļi sieviešu darījumdarbībai. Ir jāstimulē un jāveicina arī visu neaizsargāto grupu, piemēram, personu ar invaliditāti, migrantu un minoritāšu kopienu, uzņēmējdarbības gars.
3.2.3.Lai uzlabotu digitalizācijas un zaļināšanas sinerģiju MMVU, rīcībpolitikas un pasākumu izstrādē vienlaikus jāņem vērā abas tendences. Tā kā ne zaļā, ne digitālā pārkārtošanās nav tikai tehnisks vai finansiāls jautājums, ir jārisina svarīgi personāla un darījumdarbības jautājumi, lai lielākā daļa MMVU varētu izvēlēties ilgtermiņa un nākotnē noturīgu divējādās pārkārtošanās modeli.
3.2.4.EESK arī aicina EK un dalībvalstis uzraudzīt zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanas ietekmi uz piegādes un vērtības ķēdēm, kā arī attiecīgo reģionālo ekonomisko un sociālo attīstību, lai jau savlaicīgi varētu novērst iespējamo negatīvo ietekmi uz MMVU un nodarbinātību.
3.3.Lai atbalstītu MMVU ikdienas darījumdarbības, piemēram, preču un pakalpojumu ražošanu, enerģijas ražošanu un izmantošanu un loģistikas organizēšanu, ir jānodrošina pienācīga praktisko konsultāciju pakalpojumu un sadarbības platformu pakalpojumu sniegšana.
3.3.1.EESK aicina ES un dalībvalstis uzlabot un veicināt MMVU pieejamu tehnoloģiskā un pārvaldības atbalsta pakalpojumu izveidi, pilnībā izmantojot dažādu instrumentu potenciālu, jo īpaši īstenojot nacionālos atveseļošanas un noturības plānus un partnerības nolīgumus, lai palīdzētu uzņēmumiem uzlabot energoefektivitāti un materiālu efektivitāti un samazinātu emisiju un atkritumu rašanos, tādējādi samazinot gan izmaksas, gan ietekmi uz vidi. EESK arī aicina iekļaut vides aspektus konsultāciju pakalpojumos digitālajā jomā.
3.3.2.Lai uzlabotu MMVU resursu izmantošanas efektivitāti, EESK ierosina dažādos reģionos izveidot “apritīguma centrus”. Tiem būtu jāveicina dažādu nozaru uzņēmumu sadarbība un jāatvieglina jaunu procesu izstrāde atkritumu un blakusproduktu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai, tostarp jaunu tehnoloģiju demonstrēšana.
3.3.3.EESK aicina MMVU un to pārstāvjus iesaistīties nozaru klimatrīcības plānu izstrādē valstu līmenī, kā arī ES līmeņa pārkārtošanās plānu izstrādē dažādām darījumdarbības ekosistēmām, tādējādi arī uzlabojot zināšanas par paraugprakses apmaiņu, pareizu resursu piešķiršanu un efektīvu īstenošanu.
3.4.Lai veicinātu un atbalstītu ieguldījumus MMVU, ekonomikas un visas sabiedrības zaļināšanā, ir jānodrošina labvēlīga ieguldījumu vide un apstākļi, kas MMVU radītu pienācīgu piekļuvi finansējumam.
3.4.1.EESK aicina ES un dalībvalstis paātrināt MMVU ieguldījumus:
-nodrošinot labvēlīgu un veicinošu normatīvo vidi, tostarp īsas un vienkāršotas atļauju piešķiršanas procedūras un apgrūtinošu administratīvo pienākumu neesamību;
-nodrošinot ātru, vieglu, vienkāršu un izsekojamu piekļuvi finansējumam, kas pielāgots dažādām MMVU vajadzībām, atkarībā no uzņēmumu veida, darbības, atrašanās vietas, nozares utt., tostarp ar mērķdotāciju instrumentu palīdzību.
3.4.2.EESK aicina Eiropas Komisiju pienācīgi ņemt vērā ilgtspējīga finansējuma kritēriju netiešo ietekmi uz MMVU. Tas pats attiecas uz maksātspējas prasībām bankām un citiem politikas pasākumiem ekonomikas un fiskālās politikas jomā, kam ir netieša ietekme uz MMVU spēju ieguldīt un darboties, kā rezultātā tiek radītas un saglabātas darbvietas.
3.4.3.EESK aicina, piešķirot publisko finansējumu videi nekaitīgiem ieguldījumiem, ievērot veselīgas konkurences noteikumus. EESK arī uzsver, ka finanšu plūsmas ir jāuzrauga, izmantojot atbilstošus rādītājus. Ir svarīgi piešķirt MMVU vienlīdzīgu piekļuvi publiskajam iepirkumam un ieguldījumiem, piemēram, vispārējā infrastruktūrā, kā arī veicināt ieguldījumus pašu MMVU zaļināšanā, piemēram, izmantojot publisko finansējumu kā sviru privātiem ieguldījumiem.
3.4.4.Pēc nesenajiem notikumiem enerģijas tirgos EK ir atzinusi, ka MMVU ir neaizsargāti, jo pieaug enerģētiskās nabadzības risks. EESK atzinīgi vērtē “neaizsargātu mikrouzņēmumu” definīciju un aicina pielikt papildu pūles, lai sniegtu tiem atbilstošu atbalstu šā sloga mazināšanai.
3.5.EESK aicina ES un dalībvalstis, radot un nodrošinot atbilstošus tirgus apstākļus turpmāk minētajiem mērķiem, veicināt MMVU tirdzniecību ar videi nekaitīgiem risinājumiem:
-Nodrošināt MMVU vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū attiecībā uz tādu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu tirdzniecību, kas veicina zaļo pārkārtošanos.
-Nodrošināt, lai MMVU būtu pienācīgas iespējas publiskajam sektoram piedāvāt videi nekaitīgus risinājumus saistībā ar iepirkumiem, kas attiecas, piemēram, uz būvniecību, tehnoloģijām un pakalpojumiem. Ir nepieciešams šādiem pakalpojumiem par obligātām noteikt uz kvalitāti balstītas procedūras un samazināt jaudas prasības, kas kavē MMVU dalību publiskā iepirkuma procedūrās.
-Izmantojot daudzpusējus un divpusējus tirdzniecības nolīgumus, atvieglot MMVU vienlīdzīgu piekļuvi zaļo produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu ārvalstu tirgiem. EESK arī mudina dalībvalstis savos eksporta veicināšanas pasākumos pienācīgi ņemt vērā mazo un vidējo uzņēmumu vajadzības.
-Nodrošināt ES uzņēmumiem konkurētspējīgu darījumdarbības vidi attiecībā pret trešām valstīm, izmantojot visus diplomātijas līdzekļus, tostarp klimata, resursu un tirdzniecības politikas jomā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Ķīnai un citiem jaunajiem tirgiem un būtu ātri un koordinēti jāreaģē uz to pēkšņām pārmaiņām.
-Nodrošināt, lai standarti, kas veicina zaļo pārkārtošanos, tiktu izstrādāti MMVU labvēlīgā veidā, un pavērtu inovācijas iespējas līdzvērtīgu alternatīvu risinājumu ieviešanā.
3.6.Lai nostiprinātu MMVU lomu jaunu videi nekaitīgu risinājumu izstrādē uzņēmumiem, patērētājiem un sabiedrībai kopumā, EESK aicina veikt šādus pasākumus:
-dažādajām inovācijas programmām un iniciatīvām jābūt vieglāk saprotamām un pieejamām MMVU, un jāsniedz norādījumi par dažādiem finansēšanas instrumentiem, kas pieejami videi nekaitīgas inovācijas jomā, tostarp par Eiropas Investīciju fonda instrumentiem;
-finansējumam būtu jāveicina MMVU piekļuve inovācijas ekosistēmām un partnerattiecības ar vadošajiem lielajiem uzņēmumiem. Turklāt dalībvalstīm būtu jāveicina sadarbība starp MMVU un universitātēm un pētniecības organizācijām jaunu produktu, tehnoloģiju un risinājumu izstrādē;
-būtu jāpaātrina kopēju datu telpu izstrāde un MMVU viegla piekļuve tām, lai veicinātu jaunu videi nekaitīgu un digitālu risinājumu veidošanu, tostarp tādu, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts.
3.7.Lai nodrošinātu pienācīgas prasmes, kas vajadzīgas, lai attīstītu un vadītu uzņēmumus saskaņā ar zaļo pārkārtošanos, EESK aicina:
-nodrošināt, lai arodizglītības un augstskolu studiju programmās, kā arī profesionālās kvalifikācijas celšanā (CDP) tiktu pilnībā ņemtas vērā prasmes un iemaņas, kas vajadzīgas zaļās pārkārtošanās realizēšanā, galveno uzmanību pievēršot plašākam videi draudzīgāku darbvietu veidošanas procesam un nozaru savstarpējai atkarībai;
-rosināt ciešu sadarbību starp izglītības sniedzējiem un MMVU, veidojot apmācību piedāvājumu, tostarp moduļus un mikrokursus, kas piemēroti prasmju uzlabošanai, lai apmierinātu uzņēmumu vajadzības;
-izmantot sociālo dialogu, lai noteiktu vajadzības un attīstītu prasmes darbvietās. Ņemot vērā MMVU lielumu un daudzveidību un dažādu valstu sistēmu īpatnības, sociālais dialogs un sadarbība starp darba devējiem un darba ņēmējiem MMVU notiek dažādos veidos.
3.8.EESK aicina izveidot atbilstošus rādītājus un praktiskus instrumentus, kas palīdzētu sistemātiski uzraudzīt uzņēmumu darbību un ietekmi saistībā ar zaļo pārkārtošanos. Tiem būtu arī jāpalīdz informēt plašs ieinteresēto personu loks. Vienlaikus EESK aicina ES politikas veidotājus atturēties no apgrūtinošu ziņošanas pienākumu noteikšanas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un izvērtēt arī netiešo ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ko rada ziņošanas prasības, kas vērstas uz lielajiem uzņēmumiem.
4.Īpašas piezīmes par brīvajām profesijām, amatniecību un sociālās ekonomikas uzņēmumiem
4.1.Lai nodrošinātu taisnīgu ekoloģisko pārkārtošanos, kurā neviens netiek atstāts novārtā, ir ļoti svarīgi formulēt ES rīcībpolitiku, ņemot vērā tās iespējamo ietekmi uz tirdzniecību un amatniecību. Šie ekonomikas dalībnieki patiešām ir svarīgi vietējai ekonomikai, jo nodrošina neaizstājamas preces un pakalpojumus, kas pielāgoti patērētāju vajadzībām, pat ģeogrāfiskos apgabalos, kuri ir mazāk saistīti ar pilsētu centriem. Dialogs ar to pārstāvjiem, piemēram, uzņēmēju organizācijām un palātām, dod iespēju pieņemt saprātīgus politiskus lēmumus, kuros ņemta vērā iespējamā vietējā ietekme.
4.2.Lai rastu optimālus inovatīvus risinājumus klimata pārmaiņām un citām vides problēmām, ir vajadzīga neatkarīga profesionāla pieredze. Brīvās profesijas nosedz šīs vajadzības vairākās ekonomikas un sabiedrības jomās, jo sniedz tehniskas, juridiskas, finanšu un ar finansēm nesaistītas zināšanas un konsultācijas. EESK aicina veikt ES mēroga pasākumus, kas mudinātu dalībvalstis veidot profesiju regulējumu ar mērķi nodrošināt zaļās un digitālās pārkārtošanās pienācīgu īstenošanu, piemēram, izmantojot kompleksas tehniskas pieejas, lai sekmētu visvairāk uz tirgu orientētos un novatoriskākos risinājumus.
4.3.Vietējās un reģionālās teritoriālās plānošanas ilgtspējas palielināšanu var nodrošināt, uzlabojot konsultāciju pakalpojumus pašvaldībām. Svarīgi ir arī turpināt attīstīt stratēģiskā vides novērtējuma koncepciju ilgtspējas novērtējuma (ekoloģiskā, ekonomiskā un sociālā) virzienā. Publiskā iepirkuma procedūrās visā ES būtu jāpiemēro klimata un citi uz kvalitāti orientēti kritēriji, tādējādi veicinot MMVU inovāciju un atvieglojot to piekļuvi projektiem, jo īpaši plānošanas pakalpojumu jomā.
4.4.Pārejā uz aprites ekonomiku ir vajadzīgi jauni paņēmieni, produkti un procesi. Piemēram, būvniecības nozarē ir nepieciešams pārstrādāt renovācijas un būvniecības atkritumus, atkārtoti izmantot elementus un ieviest jaunus būvmateriālus, tostarp atzīt kvalitatīvus lietotus būvmateriālus, kā arī nodrošināt ciešu sadarbību starp ražotājiem, amatniekiem, profesionāļiem un pārstrādes nozari. Reģionālās vērtību ķēdes un ēku kopas ir jāstiprina, iesaistot arī amatniekus.
4.5.Vides problēmas, kas saistītas ar sociālās ekonomikas uzņēmumiem, būtībā ir tādas pašas kā citiem uzņēmumiem attiecīgo jautājumu ziņā. Tomēr šo uzņēmumu īpašie nosacījumi ir pienācīgi jāapsver saskaņā ar daudzajiem EESK atzinumiem, izmantojot mērķtiecīgus pasākumus, kuru pamatā ir nesenais ES sociālās ekonomikas rīcības plāns.
Briselē, 2022. gada 21. septembrī
Christa SCHWENG
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja
_____________