ATZINUMS

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Digitālās inovācijas centri un MVU

_____________

Digitālās inovācijas centri un MVU (pašiniciatīvas atzinums)

CCMI/194

Ziņotājs: Giuseppe GUERINI

Līdzziņotājs: Nicos EPISTITHIOU

Plenārsesijas lēmums	20/01/2022
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializēta nodaļa	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	13/09/2022
Pieņemts plenārsesijā	27/10/2022
Plenārsesija Nr.	573
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	136/0/0

1.Secinājumi un ieteikumi

1.1.EESK ir stingri pārliecināta, ka Eiropas ekonomika var gūt labumu no digitālās un zaļās pārkārtošanās un kļūt konkurētspējīgāka, ilgtspējīgāka, noturīgāka un autonomāka.

1.2.Lai sasniegtu šos mērķus, ES ir jāuzlabo savas pētniecības un izstrādes, kā arī inovācijas spējas un jāpalielina tehnoloģiju izplatība starp iedzīvotājiem, valsts pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem.

1.3.Komiteja uzskata, ka ES ieguldījumi pētniecībā un izstrādē pēc iespējas ātrāk jāpalielina līdz 3 % no IKP. ES ir jāattīsta īpašs prasmju kopums saistībā ar jaunās paaudzes digitālajām tehnoloģijām un jānodrošina, ka tās kļūst par daļu no ES uzņēmumu darījumdarbības modeļiem.

1.4.Divējādā pārkārtošanās paver daudzas iespējas MVU konkurētspējas uzlabošanai, taču tā var arī radīt apdraudējumu. Lai šādus riskus novērstu, ir jāpalīdz Eiropas MVU pārkārtoties, izmantojot politikas un instrumentu kopumu.

1.5.Lai gan tradicionālie MVU var būt ārkārtīgi novatoriski, tiem ir grūtības pārvaldīt divējādo pārkārtošanos finansiālu un organizatorisku ierobežojumu dēļ, kā arī kompetences trūkuma dēļ.

1.6.Katrā dalībvalstī ir radikāli jāuzlabo MVU piekļuve inovācijas finansējumam, arī izmantojot pašu kapitāla finansējumu un nodokļu stimulus, kas saistīti ar digitālajām tehnoloģijām un prasmēm.

1.7.Digitālās inovācijas centri darbojas kā vienoti kontaktpunkti, kas uzņēmumiem nodrošina analīzi un risinājumus divējādās pārkārtošanās pārvarēšanai. EESK uzskata, ka vairāk ES uzņēmumu, pat tie, kas darbojas sociālās ekonomikas jomā, būtu jāiesaista digitālās inovācijas centru darbībās un ka par rezultātiem būtu jāinformē labāk, it īpaši MVU.

1.8.Digitālās inovācijas centri var darboties kā platformas tehnoloģisko risinājumu pārbaudei pirms ieguldījumiem (“vispirms pārbaudīt, tad ieguldīt”), paraugprakšu apmaiņai un digitālo prasmju veidošanai. Tiem var būt arī liela nozīme digitālo tehnoloģiju potenciāla izmantošanā ilgtspējas nolūkos.

1.9.Komiteja uzskata, ka trūkst skaidra redzējuma par digitālās inovācijas centru turpmāko attīstību, it īpaši ņemot vērā jaunizveidotos Eiropas digitālās inovācijas centrus. Ir vajadzīgi galvenie snieguma rādītāji digitālās inovācijas centru snieguma novērtēšanai, lai tos pārveidotu par galvenajiem iekļaujošas MVU inovācijas Eiropas centriem.

1.10.EESK uzskata, ka digitālās inovācijas centriem būtu jādarbojas kā starpposmam, kura uzdevums ir uzklausīt MVU prasības un noteikt instrumentus un risinājumus, lai tiem palīdzētu. Ļoti svarīgi ir uzlabot informētību par to, cik svarīgi var būt digitālās inovācijas centri.

1.11.Komiteja konstatē, ka vairākas ar MVU saistītas politikas jomas valstu līmenī netiek īstenotas un pastāv lielas atšķirības informēšanā par šādām MVU iespējām. ES un dalībvalstīm ir kopīgi jāiesaistās informētības uzlabošanā par esošajām Eiropas un valstu iniciatīvām, kas orientētas uz MVU, tostarp par ieguvumiem, ko sniedz pievienošanās digitālās inovācijas centru tīklam.

1.12.EESK uzskata, ka ir jānodrošina pienācīgs finansējums digitālās inovācijas centru darbībām – no uzņēmumu attīstības un pētniecības un inovācijas atbalsta programmām līdz subsidētam finansējumam uzņēmumiem un dalībai uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus.

1.13.EESK uzskata, ka digitālās inovācijas centriem galvenā uzmanība būtu jāpievērš reģionālās ekonomikas un vietējo MVU sistēmu atbalstam, un iesaka veikt esošo centru reģionālo kartēšanu un izstrādāt rīcības plānu, kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta reģionālajai attīstībai un lielākai iekļaušanai un līdzdalībai. Sadarbība starp lieliem uzņēmumiem un MVU var pārnest digitālo inovāciju jaunā līmenī, izmantojot pašlaik neizmantoto potenciālu, ko sniedz uz piegādes ķēdi balstīta inovācija.

1.14.EESK norāda, ka digitālās inovācijas centru sadalījums Eiropas reģionos atšķiras, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīm atpaliekot. Atšķirību mazināšana starp dalībvalstīm un reģioniem ir būtiski svarīga Eiropas progresam.

1.15.Digitālās inovācijas centriem ir jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi darbaspēka, tostarp uzņēmēju, prasmju pilnveidē un pārkvalificēšanā, lai nodrošinātu arī turpmāku nodarbināmību strauji mainīgos apstākļos. Izglītības sistēmas ir jāattīsta, jau no sākumskolas īpašu uzmanību pievēršot STEM. Turklāt svarīga nozīme ir tehniskajai un profesionālajai vidējai un augstākajai izglītībai, kā arī vietējām universitātēm. Digitālās prasmes ir izšķirošs faktors, lai panāktu pilnīgu digitalizāciju un piesaistītu jaunus talantus arī tradicionālajām nozarēm.

1.16.Arodbiedrībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, darba devēju apvienībām un publiskā sektora iestādēm ir jāsadarbojas gan digitālās inovācijas centru uzdevumu, gan stratēģiju pārvaldībā un jāizstrādā mūžizglītības un arodapmācību programmas, kas garantē pastāvīgu nodarbināmību ar pienācīgām darba vietām un atalgojumu, nodrošinot darba ņēmēju sociālās tiesības un aktīvu līdzdalību. Šajā procesā būtiski svarīgs ir sociālais dialogs, un ir jānodrošina dzimumu līdztiesība.

2.Priekšlikuma konteksts un vispārīgi apsvērumi

2.1.Digitālā pārveide ārkārtīgi ietekmē ekonomiku, vidi un sabiedrību kopumā. Tā palielina ekonomikas sistēmu produktivitāti, uzlabo sabiedriskos pakalpojumus un cilvēku dzīves kvalitāti, kā arī veicina jaunu attīstību. Uzņēmumi un organizācijas (publiskās un privātās, tirgus un sociālās), kas uzsākušas digitālo pārkārtošanos, ir attīstījuši savus pakalpojumus, produktus un procesus un kļuvuši konkurētspējīgāki.

2.2.Bailes par digitalizācijas nelabvēlīgo ietekmi uz nodarbinātību ir arī ieguvušas skaidrāku kontekstu – augsti standartizētas darbības tajās nozarēs, kas ir vairāk pakļautas konkurencei, rada pārvietošanas risku, taču šāds risks ir daudz mazāks nozarēs ar lielāku pievienoto vērtību un ražošanas nozarē. Kopumā Eiropas ekonomika var gūt labumu no digitālās un vidiskās pārkārtošanās un kļūt konkurētspējīgāka, ilgtspējīgāka, noturīgāka un autonomāka.

2.3.Digitālās pārkārtošanās radītās pārmaiņas ir fundamentālas un straujas. Tās liek visām organizācijām pastāvīgi neatpalikt no straujā pārmaiņu tempa, tostarp sevi pilnībā pārveidojot. MVU, kas ir Eiropas ekonomikas pamats, ir to organizāciju vidū, kuras no digitālās pārkārtošanās ir cietušas visvairāk.

2.4.Tradicionālie MVU mēdz koncentrēt finansējuma, cilvēkkapitāla un organizatoriskās struktūras ziņā ierobežotos resursus konsolidētās darbībās un praksē. Pat ja MVU ir ļoti inovatīvi, tie mēdz dot priekšroku pakāpeniskai (vidēji augsta tehnoloģiskā līmeņa), nevis radikālai (augsto tehnoloģiju) inovācijai, kas ir raksturīga digitālajai jomai. MVU kā finansējumu izmanto arī tradicionālos banku aizdevumus, ko dažkārt kavē nodrošinājuma trūkums vai kredītvēstures neesamība. Ir iespējams attīstīt labākas finansēšanas iespējas, it īpaši attiecībā uz pašu kapitāla finansēšanu, kas ES joprojām ir mazāk attīstīta nekā, piemēram, ASV, kur daudz finansējuma ir pieejams posmos, kad parādu nevar atmaksāt.

2.5.Covid-19 pandēmija paātrināja digitālās pārkārtošanās procesus – nozīmīgi ekonomikas un sabiedrības dzīves aspekti, piemēram, darbs, tirdzniecība, izglītība, komunikācija, izklaide, pēkšņi tika pārnesti virtuālajā vidē. Lai MVU turpinātu pastāvēt, tiem bija arī jāattīsta digitālā darbība.

2.6.Covid-19 pandēmija arī ierobežoja tirdzniecības plūsmas un izjauca globālās vērtības ķēdes, apliecinot, ka Eiropai ir steidzami nepieciešama daudz augstāka tehnoloģiskā neatkarība. Tas ir virziens, kurā ir vērstas ES stratēģijas autonomu un ļoti konkurētspējīgu risinājumu izstrādei attiecībā uz svarīgākajām nākotnes tehnoloģijām. Tas ietver politikas izvēli, kas ir jāveicina un jāatbalsta. Lai gan ir gūti panākumi, vēl ir daudz iespēju uzlabojumiem attiecībā uz uzņēmumu, publiskā sektora iestāžu un citu organizāciju digitālo pārkārtošanos.

2.7.EESK uzskata, ka spēja gan radīt inovāciju, gan izplatīt to sabiedrībā un ekonomikā būs galvenie faktori, kas noteiks ES konkurētspēju līdz 2050. gadam. Šajā nolūkā, kā Eiropas Komisija paredz programmā “Digitālā Eiropa” 1 , ES ir jāattīsta īpašs prasmju kopums attiecībā uz tādām jaunās paaudzes digitālajām tehnoloģijām kā IoT (lietu internets), lielie dati, mākslīgais intelekts, robotika, mākoņdatošana un blokķēde un jānodrošina, ka šīs pamattehnoloģijas kļūst par pastāvīgu daļu Eiropas uzņēmumu darījumdarbības modelī, tostarp izmantojot digitālās inovācijas centra darbības. Skaidrības labad šajā atzinumā gan digitālās inovācijas centri, gan Eiropas digitālās inovācijas centri ir dēvēti par digitālās inovācijas centriem.

2.8.Par digitālo pārkārtošanos teiktais attiecas arī uz zaļo pārkārtošanos. Abiem sistēmiskās pārkārtošanās posmiem ir daudz kopēja, un tie rada divkāršu slogu MVU (un, protams, dažādas iespējas, kas rūpīgi jāizvērtē).

2.9.Eiropas rūpniecības digitalizācija tieši ietekmēs zaļā kursa klimata mērķu un 2030. gada programmas ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu. Tomēr progresīvi digitālie projekti arī patērē ļoti daudz enerģijas, un EESK uzskata, ka Eiropas digitālās inovācijas centriem var būt nozīmīga loma centienos analizēt ietekmi uz zaļo pārkārtošanos. Ilgtspējīgus ražošanas un aprites darījumdarbības modeļus Eiropā var radīt tikai ar lieliem ieguldījumiem jaunās tehnoloģijās.

2.10.Lai risinātu šīs problēmas, ir strauji un enerģiski jāattīsta ES tehnoloģiskās spējas. EESK norāda, ka pētniecības un izstrādes ieguldījumu ziņā attiecībā pret IKP ES joprojām atpaliek (2,32 % 2020. gadā salīdzinājumā ar 3,08 % ASV un 3,2 % Japānā) 2 . Ieguldījumi pētniecībā un izstrādē būtu pēc iespējas ātrāk jāpalielina līdz 3 % no IKP, lai ES varētu globālā mērogā konkurēt digitālās pārkārtošanās pasaulē.

2.11.Eiropas līmenī uzņēmumiem, ne tikai MVU, ir grūtības pieņemt jaunas tehnoloģijas. EESK vairākos atzinumos ir uzsvērusi, ka, lai gan digitālā pārkārtošanās visā ES paver ievērojamas iespējas uzņēmumiem, daudzi no tiem joprojām saskaras ar šķēršļiem un juridisku nenoteiktību, it īpaši attiecībā uz pārrobežu darbībām. Šāda nenoteiktība daudziem MVU liedz piekļuvi finansējumam vai ieguldījumu resursiem, kā arī izraisa prasmju trūkumu.

2.12.Tāpēc būtu jāizstrādā un jānostiprina instrumenti MVU atbalstam, lai šos trūkumus novērstu. Digitālās inovācijas centri ir galvenie instrumenti šajā nolūkā. EESK uzskata, ka Eiropas uzņēmumiem būtu vairāk jāsadarbojas ar digitālās inovācijas centriem un ka būtu labāk jāinformē par gūtajiem rezultātiem, it īpaši MVU.

3.Digitālās inovācijas centri kā infrastruktūra MVU atbalstam

3.1.Digitālās inovācijas centri ir dažādas struktūras (organizatoriski, pārvaldības, kā arī sniegto pakalpojumu ziņā), kas izveidotas visā Eiropā, lai palīdzētu MVU veikt digitālo pārkārtošanos. Digitālās inovācijas centri darbojas kā vienoti kontaktpunkti, kas uzņēmumiem nodrošina analīzi un risinājumus divējādās pārkārtošanās pārvarēšanai.

3.2.Digitālās inovācijas centri sniedz MVU tādus pievienotās vērtības pakalpojumus kā prasmju pilnveide un pārkvalifikācija, konsultācijas par inovācijām, tehnoloģijām, stratēģijām, finansēm, zaļo pārkārtošanos un aprites ekonomiku. Tie arī bieži piedāvā tehnoloģiskās iekārtas un platformas tehnoloģisko risinājumu pārbaudei pirms ieguldījumu veikšanas (“vispirms pārbaudīt, tad ieguldīt”).

3.3.Plašais digitālās inovācijas centru tīkls Eiropā pašlaik tiek ievērojami pārstrukturēts. Nesen izvēlētie Eiropas digitālās inovācijas centri 50 % apmērā tiks finansēti ar programmas “Digitālā Eiropa” līdzekļiem un 50 % apmērā – no valstu un reģionālajiem fondiem, un to uzdevums būs atbalstīt MVU un publiskā sektora iestāžu digitalizāciju. Pēc programmas “Digitālā Eiropa” pieņemšanas pirmie Eiropas digitālās inovācijas centri sāks darboties 2022. gada septembrī. Pašreizējie digitālās inovācijas centri turpinās darboties, lai atbalstītu MVU un reģionu digitālo pārkārtošanos, izmantojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un ERAF līdzekļus. EESK uzskata, ka šāda nosaukumu pārklāšanās varētu radīt apjukumu pakalpojumu saņēmējiem.

3.4.EESK uzskata, ka trūkst skaidra redzējuma par digitālās inovācijas centru turpmāko attīstību. Tāpēc EESK aicina noteikt dažus skaidrus galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu digitālās inovācijas centru sniegumu laika gaitā, kā arī noteiktu MVU digitalizācijas stratēģijas progresu Eiropas līmenī. Digitālās inovācijas centriem ir jākļūst par visaptverošu vienotu kontaktpunktu tīklu, kas palīdz risināt MVU digitālās vajadzības.

3.5.Eiropas digitālās inovācijas centri būs standartizētāki lieluma, pārvaldības un uzdevumu ziņā. Tiem būs diezgan plašs ģeogrāfiskais segums un tie attīstīs konkrētas augsta līmeņa spējas atsevišķu svarīgu pamattehnoloģiju jomā, kā noteikts programmā “Digitālā Eiropa”. Tie palīdzēs digitāli pārveidot uzņēmumus, it īpaši MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrības, kā arī publiskā sektora iestādes.

3.6.Lai gan uz svarīgajām pamattehnoloģijām un augstajām tehnoloģijām vērstā pieeja, ko Eiropas Komisija izmanto attiecībā uz Eiropas digitālās inovācijas centriem, atbilst Eiropas tehnoloģiskās konkurētspējas mērķiem, kas noteikti programmā “Digitālā Eiropa”, rodas bažas par tās spēju pielāgoties MVU inovācijas iespējām.

3.7.EESK uzskata, ka MVU digitālo spēju palielināšanas stratēģijā ir būtiski vairāk uzmanības pievērst šāda veida uzņēmumu izteiktā pieprasījuma raksturam, kā arī iespējamiem kritiski svarīgiem jautājumiem, kas varētu rasties šajos radikālo pārmaiņu procesos. Tas tiks panākts, palielinot spēju uzklausīt MVU vajadzības un sadarbojoties ar dažādām ieinteresētajām personām, tostarp lieliem uzņēmumiem, īpašās inovāciju programmās.

3.8.MVU nav oficiālas organizatoriskas lomas inovācijā un pētniecībā un izstrādē, un to pieeja inovācijai galvenokārt ir vērsta uz vidēja līmeņa tehnoloģijām (iedibinātu tehnoloģiju integrācija) un pakāpenisku inovāciju (progresīva un lēnāka, nevis radikāla digitālā inovācija), kas attīstās arī neformālos un daļēji formālos īpašo zināšanu apmaiņas un eksperimentu veidos ar citiem uzņēmumiem, tostarp izmantojot apakšuzņēmēju attiecības. Pamattehnoloģijas varētu arī ieviest MVU, veidojot stratēģiskas un tehnoloģiskas attīstības iespējas, kas ietver šādas tehnoloģijas.

3.9.Tāpēc MVU inovācijas procesos ir vajadzīgs vidusposms starp pieprasījumu un piedāvājumu. Tas jāveido tā, lai ņemtu vērā (pat vāju) pieprasījumu un noteiktu vispiemērotākos instrumentus un risinājumus pārlieku plašajā un haotiskajā tehnoloģisko risinājumu piedāvājumā. Digitālās inovācijas centi varētu būt šāds vidusposms. Ļoti svarīgi ir uzlabot informētību par to, cik svarīgi var būt Eiropas digitālās inovācijas centri.

3.10.Šajā ziņā digitālās inovācijas centru sasniegtos rezultātus jau var uzskatīt par labiem. Saskaņā ar EIB sniegto informāciju vāktie dati liecina, ka digitālās inovācijas centriem ir būtiska nozīme, atbalstot Eiropas MVU digitālo pārkārtošanos. [...] Vairāk nekā 70 % aptaujāto uzņēmumu, kuri izmantoja digitālās inovācijas centru, uzskata, ka saņemtais atbalsts ir uzlabojis viņu digitalizāciju.

3.11.Digitālās inovācijas centriem var būt arī ļoti svarīga loma, veicinot sociālās ekonomikas uzņēmumu digitalizāciju, jo īpaši sociālo uzņēmumu, kas darbojas labklājības un mājas aprūpes nozarē, kur digitālās tehnoloģijas var palīdzēt uzlabot pakalpojumus, ņemot vērā cilvēku ar invaliditāti vajadzības.

4.Priekšlikumi Eiropas politikas uzlabošanai attiecībā uz MVU digitālo inovāciju

4.1.EESK atzinīgi vērtē MVU veltīto uzmanību un to atbalstam paredzētās politikas un programmu apjomu. Taču Komiteja konstatē, ka EK vispārējā pieeja nav pietiekami vērsta uz MVU procesiem un vajadzībām. Turklāt ne visas politikas jomas ir īstenotas valstu līmenī, un komunikācijā par šiem mehānismiem starp MVU ir lielas atšķirības. Informētības uzlabošanai par Eiropas un valstu iniciatīvām ir jākļūst par prioritāti, un atbildība ir jāsadala starp Eiropas iestādēm un dalībvalstīm.

4.2.EESK uzskata, ka, lai īstenotu digitālās inovācijas centru uzdevumus, ir jānodrošina pienācīgs finansējums, izmantojot dažādus avotus no darījumdarbības attīstības un pētniecības un inovācijas atbalsta programmām reģionālā, valstu un Eiropas līmenī līdz subsidētam finansējumam uzņēmumiem un dalībai uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus. Attiecībā uz MVU ir jāparedz iespēja piekļūt nodokļu stimuliem, kas saistīti ar ieguldījumiem digitālajā inovācijā un ar to saistītajās prasmēs.

4.3.EESK uzskata, ka digitālās inovācijas centriem būtu jābūt svarīgiem vienmērīgā un līdzsvarotā ES ekonomikas un nodarbinātības attīstībā un jo īpaši jāpapildina divējādā MVU digitālā un zaļā pārkārtošanās. Šajā nolūkā tiem būtu arī jāattīsta tā dēvēto “ārpustirgus” pakalpojumu sniegšana kā daļa no apmācības un informētības uzlabošanas pasākumiem, un šo sabiedrībai nozīmīgo pasākumu izmaksas būtu jāsedz no publiskā finansējuma.

4.4.EESK uzskata, ka digitālās inovācijas centriem vispirms būtu jāuzņemas sistēmu integrētāju loma, apvienojot MVU vajadzības un tehnoloģiskos risinājumus. Šajā nolūkā ir būtiski svarīgi, lai digitālās inovācijas centri attīstītu spēju darboties kā vietējas inovācijas platformas, apvienojot vietējo inovācijas tīklu (un, iespējams, ārējo tīklu) prasmes un resursus un pieprasījumu/iespējas, ko rada vietējās ražošanas sistēmas, pirms konkrētu prasmju veidošanas atsevišķās galvenajās tehnoloģijās, kas raksturīgas citām pētniecības un inovācijas struktūrām (pētniecības centriem, universitātēm, lieliem uzņēmumiem).

4.5.Ņemot vērā pārrobežu sadarbības procesu un stimulu standartizāciju un zināšanu, pieredzes un prakses apmaiņu, tostarp izmantojot kopīgu digitālo platformu, EESK uzskata, ka digitālās inovācijas centriem būtu jāvērš uzmanība uz reģionālās ekonomikas un vietējo MVU sistēmu atbalstīšanu. Tāpēc EESK iesaka sadarbībā ar MVU darba devēju organizācijām veikt esošo centru reģionālo kartēšanu un izstrādāt rīcības plānu, kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta reģionālajai attīstībai un lielākai integrācijai un līdzdalībai.

4.6.EESK norāda, ka joprojām pastāv atšķirības digitālās inovācijas centru sadalījumā pa Eiropas reģioniem, atpaliekot tām pašām Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīm, kurās pēdējos gados ir bijusi zema digitalizācijas aktivitāte. Iepriekšējā atzinumā EESK norādīja, ka digitālās plaisas mazināšana būs īpaša prioritāte. Pandēmija ir atklājusi gan digitālās komunikācijas iespējas, gan trūkumus, jo īpaši tiem, kas dzīvo lauku apvidos. Atšķirību mazināšana starp dalībvalstīm un reģioniem ir būtiski svarīga Eiropas progresam.

4.7.EESK uzskata, ka, lai stimulētu MVU zaļo un digitālo pārkārtošanos, ir pienācīgi jāuzrauga un jārisina divi svarīgi aspekti – plaši izplatītas digitālās prasmes un uzņēmumu sadarbība, sākot ar ražošanas un piegādes ķēdēm.

4.8.Digitālās prasmes ir būtiski svarīgs faktors, īpaši MVU, jo tās ir galvenais šķērslis pilnīgai digitalizācijai, pat ja pastāv spēcīgi finansiāli stimuli ieguldījumiem. Attiecībā uz MVU prasmju pilnveide un kvalifikācijas paaugstināšana ietver gan nodarbināto darbaspēku, gan uzņēmējus, kuri ir tieši iesaistīti ražošanas procesos, inovācijā un ieguldījumu izvēlē. Ja uzņēmējiem trūkst digitālo prasmju, tas liedz viņiem izmantot digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas un nopietni kavē uzņēmumu konkurētspēju, kas nelabvēlīgi ietekmē nodarbinātību.

4.9.MVU nav oficiālas organizatoriskas lomas inovācijā un pētniecībā un izstrādē, un to pieeja inovācijai galvenokārt ir vērsta uz vidēja līmeņa tehnoloģijām (iedibinātu tehnoloģiju integrācija) un pakāpenisku inovāciju (progresīva un lēnāka, nevis radikāla digitālā inovācija), kas attīstās arī neformālos un daļēji formālos īpašo zināšanu apmaiņas un eksperimentu veidos ar citiem uzņēmumiem, tostarp izmantojot apakšuzņēmēju attiecības. Pamattehnoloģijas varētu arī ieviest MVU, veidojot stratēģiskas un tehnoloģiskas attīstības iespējas, kas ietver šādas tehnoloģijas.

4.10.Arodbiedrībām, nevalstiskajām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, darba devēju apvienībām un publiskā sektora iestādēm, kurām, uzņemoties vadošu lomu, ir jāvirza digitālās inovācijas centru uzdevumi un stratēģijas, ir jāsadarbojas, lai izstrādātu prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas, mūžizglītības un profesionālās apmācības programmas, kas garantē darbaspēka pastāvīgu nodarbinātību, pienācīgas darbavietas un algas, kā arī sociālās tiesības. Darba ņēmējiem jāuzņemas vadoša loma digitālās pārkārtošanās procesos, un ir jānodrošina dzimumu līdztiesība. Šajā nolūkā būtiski svarīgs ir sociālais dialogs, un tas ir jāatbalsta, lai konstatētu vajadzības īstermiņā un vidējā termiņā, kā arī ilgtermiņa politikas ietekmi.

4.11.Veidojot sadarbību starp lieliem uzņēmumiem un MVU, sākot no ražošanas un piegādes ķēdēm, varētu pārnest digitālo inovāciju jaunā līmenī, pārvarot daudzus šķēršļus zināšanām, standartizācijai un izmaksām.

4.12.EESK uzskata, ka Eiropas digitālās inovācijas centru turpmākā stratēģiskā loma ir atkarīga no diviem faktoriem: spējas nodot politikas veidotājiem informāciju par MVU vajadzībām, ierobežojumiem un iespējām pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā, lai labāk izstrādātu politiku, kas veicina MVU nozīmi un kvalitāti; un spējas uzlabot mūsu sociālo un uzņēmējdarbības ekosistēmu, palīdzot to padarīt noturīgāku un tālredzīgāku.

Briselē, 2022. gada 27. oktobrī

Christa SCHWENG

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

_____________

(1)     OV L 166, 11.5.2021., Regula (ES) 2021/694 .

(2)     https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=R%26D_expenditure&oldid=551418