|
ATZINUMS
|
|
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
|
|
Enerģētikas un digitālā pārkārtošana lauku apvidos
|
|
_____________
|
|
Enerģētikas un digitālā pārkārtošana lauku apvidos
(pašiniciatīvas atzinums)
|
|
|
|
NAT/859
|
|
|
|
Ziņotājs: John COMER
|
|
Līdzziņotājs: Luís MIRA
|
|
Pilnsapulces lēmums
|
20/01/2022
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 52. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
Atbildīgā specializēta nodaļa
|
Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
30/06/2022
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
21/09/2022
|
|
Plenārsesija Nr.
|
572
|
|
Balsojuma rezultāts
(par/pret/atturas)
|
173/1/2
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK uzskata, ka kombinēta enerģētikas un digitālās pārkārtošanās stratēģija lauku apvidos nav saņēmusi tādu uzmanību un atbalstu, ko varētu gaidīt. EESK aicina, izmantojot ES Lauku paktu, ātri īstenot Komisijas ilgtermiņa redzējumu par ES lauku apvidiem un iesaistīt ieinteresētās personas. Īpaša uzmanība jāpievērš visneaizsargātākajiem lauku apvidiem, lai neviens netiktu atstāts novārtā. Ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību enerģētiskās nabadzības problēmai un lauku apgabaliem, kuros ir nabadzība.
1.2.EESK ir pārliecināta, ka Eiropas panākumi nākotnē lielā mērā būs atkarīgi no tā, kā mēs nodrošināsim, ka pret lauku apvidiem piemērojam līdzvērtīgu attieksmi kā pret pilsētu teritorijām. Lauku kopienām nevajadzētu būt nelabvēlīgākā situācijā digitalizācijas un enerģijas izmantošanas iespēju ziņā, piemēram, situācijā, kad sabiedriskā transporta trūkuma dēļ jāizmanto privātie automobiļi.
1.3.Ir jāizmanto vietējo kopienu piedāvātās iespējas, lai panāktu taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu apvienojumā ar kopienu attīstību, izveidojot un paplašinot atjaunīgās enerģijas kopienas un iedzīvotāju energokopienas, kurās brīvprātīgi iesaistās iedzīvotāji, vietējās pašvaldības un MVU, lai veicinātu sociālos un ekonomiskos ieguvumus.
1.4.EESK aicina pastiprināt šādus politikas virzienus un instrumentus.
·Atjaunīgo energoresursu politika: pašreizējo atjaunīgo energoresursu politiku galvenokārt virza nepieciešamība steidzami palielināt jaudu, nevis uzlabot sinerģiju ar lauku kopienu labklājību. Nepieciešamība maksimāli palielināt atjaunīgo energoresursu jaudu ir būtiska, un vienlīdz būtiska ir arī nepieciešamība piemērot kvantitatīvu pieeju visiem lauku attīstības jautājumiem un sasniegt rezultātus.
·Konkursu politika: pašreizējā piedāvājumu iesniegšanas politika attiecībā uz atjaunīgās enerģijas iekārtām nepalīdz lauku kopienām, jo galvenā uzmanība tajā ir vērsta uz izmaksu samazināšanu, nevis uz lauku iedzīvotāju sociālekonomiskajām vajadzībām. Visas atjaunīgās enerģijas iekārtas būtu jāizveido pēc iespējas rentablāk un jāsniedz praktisks ieguldījums lauku kopienu un lauku iedzīvotāju sociālekonomisko vajadzību apmierināšanā.
·Elektroenerģijas uzkrāšana: elektroenerģijas uzkrāšanas nozarei ir jāattīstās. Viena no galvenajām problēmām būs sezonālā elektroapgādes drošība. Šajā ziņā noderīga būs uzglabāšana akumulatoros un gudra elektrifikācija apvienojumā ar pieprasījuma puses risinājumiem. Zaļā ūdeņraža uzglabāšana būs nepieciešama kā rezerves variants.
·Īpašs finansējums, ko iezīmē nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos un tādējādi nodrošina, ka nauda tiek faktiski izlietota lauku apvidos.
1.5.EESK aicina Komisiju ierosināt Digitālo aktu lauku apvidiem kā ES digitālās stratēģijas trešo komponentu līdztekus Digitālo tirgu tiesību aktam un Digitālo pakalpojumu tiesību aktam. Digitalizācija pavērs jaunas iespējas, it īpaši jauniešiem, un tas varētu mainīt tendences iedzīvotāju vidū, ļaujot cilvēkiem strādāt no mājām un no darba centriem laukos.
1.6.EESK uzsver: lai ES vai nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos pilnībā izmantotu lauku apvidu ieguldījumu, ir jānodrošina ātrdarbīgs interneta pieslēgums, aptverot visu teritoriju, tostarp mazapdzīvotus apvidus. EESK mudina valdības vai nu radīt apstākļus privātiem operatoriem, lai sniegtu šo pakalpojumu, vai šā pakalpojuma sniegšanai izmantot valsts uzņēmumu.
1.7.EESK uzskata, ka valsts iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem ir jāizstrādā lietotājdraudzīgas lietojumprogrammas, kas būtu īpaši pielāgotas lauku dzīvesveida un darbības realitātei. Šo tehnoloģiju izmantošana, piemēram, samazinās lauksaimniecības radīto oglekļa pēdu (precīzā lauksaimniecība) un palīdzēs uzlabot attālu apgabalu pieejamību (droni). Publiskajam sektoram ir jāiesaistās, ja privātais sektors nespēj nodrošināt šos risinājumus.
1.8.EESK uzsver, ka lietotājiem laukos neatkarīgi no vecuma ir jābūt iespējām saņemt atbilstošu apmācību un uzlabot prasmes, lai viņi varētu izmantot šīs jaunās digitālās tehnoloģijas. Izmantojot iekļaušanu, mazāk labvēlīgos apgabalos jānodrošina arī piekļuve vajadzīgajām ierīcēm, vai nu tās koplietojot vai piešķirot valsts subsīdiju to iegādei.
1.9.EESK secina, ka digitālo tehnoloģiju ieviešana lauku apvidos ir nepieciešama, lai atbalstītu enerģētikas pārkārtošanu. Lauku energosistēmai ir jābūt decentralizētai, un tas nozīmē, ka ir ļoti nepieciešams veidot vairāk un labākus starpsavienojumus, kas paši par sevi saistīti ar nepieciešamību ieviest digitālās tehnoloģijas, lai saskaņotu piedāvājumu un pieprasījumu un nodrošinātu efektīvas enerģijas plūsmas. Digitālajai lietojumprogrammai lauku līmenī būs jābūt ļoti energoefektīvai, jo izmantošanas līmenis ir zemāks un iedzīvotāju blīvums ir mazāks. Zemas enerģijas IT savienojamība lauku apvidos ir obligāts priekšnoteikums.
1.10.EESK uzsver: tā kā 30 % ES iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos, taisnīga enerģētikas pārkārtošana laukos ir būtisks elements taisnīgā pārejā uz klimatneitrālu, ilgtspējīgu un pārticīgu Eiropas Savienību saskaņā ar Teritoriālās attīstības programmu 2030. gadam.
1.11.Komisija ir ierosinājusi 20 % no NextGenerationEU ieguldīt digitālajā jomā. EESK iesaka visām dalībvalstīm vismaz 10 % no šiem līdzekļiem veltīt lauku digitālizācijai, neradot nevajadzīgu birokrātiju.
2.Enerģētikas pārkārtošana lauku apvidos
Ievads
2.1.Ir vispārēja zinātniska vienošanās, ka visticamākais veids, kādā cilvēce ietekmē globālās klimata pārmaiņas, ir oglekļa dioksīda izdalīšanās no fosilā kurināmā dedzināšanas.
2.2.Klimata zinātnieks Michael Mann savā grāmatā The New Climate War apgalvo, ka planēta jau ir sasilusi līdz bīstamam līmenim un ka vēl netiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu lielāko globālo krīzi, ar ko līdz šim esam saskārušies.
2.3.Dažviet bīstamas klimata pārmaiņas jau ir sākušās paaugstināta jūras līmeņa dēļ. Šajā ziņā ar būtiskām problēmām saskaras Venēcija un Maiami. Amazones reģionā ir notikusi plaša atmežošana un radies klimata pārmaiņu izraisīts sausums. Lielas bažas rada tas, ka Arktikas ledus sega kūst ātrāk nekā gaidīts.
2.4.Visām ieinteresētajām personām pasaules mērogā nekavējoties ir jārīkojas, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu, veicot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) samazināšanas nolūkā. Ātrai fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanai jābūt tūlītējai prioritātei.
Lauku apvidi
2.5.Eiropas Savienībā 130 miljoni cilvēku jeb 30 % dzīvo lauku apvidos. Lauku apvidi ir daudzveidīgi, un tos daudzējādā ziņā ietekmē atrašanās vieta. Daudzos apvidos, it īpaši Dienvideiropā, klimata pārmaiņas pakāpeniski palielinās ūdens trūkumu, saasinās plūdus un palielinās savvaļas ugunsgrēku intensitāti un biežumu. Ziemeļeiropā aizvien biežākās lietusgāzes un vētras var radīt un radīs ievērojamus un dārgus bojājumus infrastruktūrai. Temperatūras paaugstināšanās pastiprinās ūdens ciklu un palielinās spēcīgu vētru biežumu. Šie apstākļi liecina, ka lauku apvidos ir vajadzīga pēc iespējas ātrāka enerģētikas un digitālā pārkārtošana.
2.6.Ideja par enerģētikas pārkārtošanu laukos nav guvusi tādu ievērību, kādu varētu gaidīt. Tas ir pārsteidzoši, jo atjaunīgās enerģijas ražošanai nepieciešamie resursi daudzējādā ziņā ir saistīti ar lauku apvidiem. Lielākā daļa atjaunīgo energoresursu infrastruktūras, piemēram, vēja turbīnas, saules un biogāzes stacijas, atrodas lauku apvidos. Arī elektroenerģijas tīkli ir lauku ainavai raksturīga iezīme. Daudzi lauku iedzīvotāji uzskata, ka šādas struktūras viņiem tiek uzspiestas un sniedz lielāku labumu pilsētu teritorijām.
2.7.Lauku apvidiem ir dažādas un atšķirīgas vajadzības atkarībā no to atrašanās vietas. Lauku apvidus var iedalīt šādi:
·lauku apvidi pilsētas pierobežas rajonos (60 km rādiusā), kuru attīstība ir cieši saistīta ar pilsētu;
·lauku reģioni, kas nav pilsētas darba tirgus daļa, taču kuros ir preču un vides pakalpojumu plūsma un notiek citas saimnieciskās darbības reģionā un ārpus tā;
·attāli lauku reģioni, kuros vietējā ekonomika daudzējādā ziņā ir atkarīga no primāro darbību, piemēram, lauksaimniecības produktu, eksportēšanas no reģiona. Šādos apvidos mēdz būt mazāk iedzīvotāju un vāji sabiedriskie pakalpojumi.
2.8.Šie dažādie lauku apvidi saskaras ar daudzām un dažādām problēmām enerģētikas pārkārtošanas īstenošanā, kas liecina par taisnīgas pārkārtošanās nozīmīgumu, lai sasniegtu vēlamo mērķi.
2.9.Daudzi lauku apvidi ir fiziski nošķirti, tajos ir vāja ekonomikas daudzveidība un zems iedzīvotāju blīvums. Daudzos gadījumos zemi ienākumi un sabiedrības novecošanās palielina lauku kopienu neaizsargātību. To cilvēku situācija, kas dzīvo vieni nošķirtos lauku apvidos un maz saskaras ar citiem cilvēkiem, rada milzīgas problēmas enerģētikas pārkārtošanas īstenošanā. Enerģētiskā nabadzība šajos apvidos ir būtiska problēma.
2.10.Viedo skaitītāju ieviešana ir būtiski svarīga daļa enerģētikas pārkārtošanā laukos. Šķiet, ka līdz šim viedo skaitītāju ieviešana lauku apvidos ir notikusi diezgan lēni. Ir arī jānodrošina, lai mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem un cilvēki ar ierobežotām datorprasmēm varētu pēc iespējas labāk izmantot viedos skaitītājus enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas ietvaros, kurā neviens netiek atstāts novārtā. Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros 25 miljardi EUR ir piešķirti digitālo prasmju un digitālās izglītības atbalstam. Dalībvalstīm pienācīga daļa no šā fonda ir jānovirza‑ digitālo prasmju un pratības apmācībai lauku iedzīvotājiem. Tas, ka dažās Eiropas daļās nav interneta, ir nepieļaujama situācija, un tā ir jānovērš pēc iespējas ātrāk.
2.11.EESK atzinumā “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ilgtspējīgai lauku un pilsētu attīstībai”
ir uzsvērusi, ka lauksaimniecības, pārtikas un lauku politikai ir jābūt saistītai ar klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības politiku. Lauksaimniecības daudzfunkcionālais aspekts ir tikpat svarīgs kā nelauksaimniecisko darbību veicināšana, piemēram, uzņēmumu izveide tīras enerģijas pakalpojumu nozarē, lai radītu darba iespējas. Ir jāizpēta e-komercijas potenciāls.
2.12.Paziņojums “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem”
ietver Lauku paktu, kura mērķis ir arī veicināt teritoriālo kohēziju un radīt jaunas iespējas inovatīvu uzņēmumu piesaistīšanai. Šī redzējuma īstenošana ievērojami atvieglotu taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu lauku apvidos. EESK atzinīgi novērtēja šo pieeju atzinumā “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem”
.
Transports
2.13.Transporta nodrošināšana laukos ir svarīgs jautājums, jo sabiedriskais transports ir nepietiekams, iedzīvotāju blīvums ir zems un veikali un pakalpojumi atrodas tālu. Turklāt lauku iedzīvotāji, kas strādā pilsētās, bieži brauc lielus attālumus no mājām līdz darba vietai.
2.14.Ir vajadzīga vietējā un valsts līmeņa plānošana, lai nodrošinātu multimodālu transporta sistēmu, pārejot uz atjaunīgo enerģiju. Šādai sistēmai ir jānodrošina izvēles iespējas un alternatīvas cilvēku un preču pārvadājumiem.
2.15.Preču pārvadājumiem lauku apvidos jāpievērš īpaša uzmanība saistībā ar enerģētikas pārkārtošanu. Piemēram, enerģētikas pārkārtošanas plānošanā svarīgai ir jābūt lauksaimniecību apgādei un lauksaimniecības ražojumu savākšanai. Elektriskajiem smagajiem kravas transportlīdzekļiem un ar ūdeņradi darbināmiem smagajiem kravas transportlīdzekļiem jābūt sasniedzamam mērķim. Ilgtspējīga biodegviela un hibrīda transportlīdzekļi īstermiņā varētu palīdzēt samazināt SEG emisijas.
2.16.Lielais tiešsaistes pirkumu skaita pieaugums, jo īpaši lauku apvidos, liecina par to, cik svarīgi ir samazināt piegādes furgonu SEG emisijas. Elektrisko furgonu izmantošana būtu piemērota šim mērķim, tiklīdz būs izveidota atbilstoša uzlādes infrastruktūra. Arī kurjeru uzņēmumiem ir jāfinansē ar elektrību darbināmu furgonu iegāde. Tūlītēja prioritāte ir sākt samazināt emisijas visos iespējamajos veidos.
2.17.Par prioritāti ir jānosaka piemērotāka sabiedriskā transporta nodrošināšana lauku apvidos, ietverot samazinātas SEG emisijas un sociālo iekļaušanu un nodrošinot lauku attīstības iespējas. Enerģētikas pārkārtošanas kontekstā lauku sabiedriskais transports ir jāuzskata par sabiedrisku labumu, tāpēc ir vajadzīgs publiskais finansējums, lai veicinātu un atbalstītu ilgtspējīgu sabiedrisko transportu.
2.18.Privātie automobiļi tiek uzskatīti par neaizstājamu lauku transporta līdzekli, jo bez tiem dzīvot laukos nebūtu iespējams. Prioritātei jābūt palīdzēt lauku iedzīvotājiem un viņus mudināt, kad iespējams, samazināt privāto automobiļu izmantošanu un pāriet uz transportlīdzekļiem ar zemu emisiju līmeni. Finansiālajam atbalstam, lai veicinātu elektrisko transportlīdzekļu iegādi, jābūt svarīgam mērķim enerģētikas pārkārtošanā lauku apvidos.
2.19.Uzglabāšana akumulatoros ir efektīvs veids, kā izlīdzināt atjaunīgās elektroenerģijas neto pieprasījuma līkni. Elektrisko transportlīdzekļu plaša izmantošana šajā ziņā varētu palīdzēt. Ja elektriskie transportlīdzekļi var nosūtīt elektroenerģiju atpakaļ uz tīklu, elektriskais parks var darboties kā akumulators papildus citiem akumulatoru izmantošanas veidiem. EESK atzinumā, kurā analizēta regula par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu, ir norādījusi, ka patērētājiem jābūt finansiāli ieinteresētiem elektroenerģiju no elektriskajiem transportlīdzekļiem atgriezt tīklā
.
Tūrisms
2.20.Lauku apvidi bieži vien ir atkarīgi no tūrisma kā nozīmīga ienākuma avota. Tāpēc lauku apvidos jābūt piemērotai alternatīvu degvielu infrastruktūrai, lai veicinātu tūrisma nozari, vienlaikus samazinot SEG emisijas. Automobiļu nomas uzņēmumi ir jāmudina pāriet uz transportlīdzekļiem ar zemu emisiju līmeni un, vēlams, uz elektriskajiem transportlīdzekļiem. Enerģētikas pārkārtošana lauku apvidos liek rīkoties, lai veicinātu lielākus ienākumus no tūrisma.
Atjaunīgā elektroenerģija
2.21.Atjaunīgā elektroenerģija, piemēram, vēja enerģija, saules enerģija un biogāze, ir ievērojams elements lauku ainavā. Tiesību aktu saskaņošanai starp dalībvalstīm jāveicina un jāaizsargā ražojošo patērētāju intereses un jāmotivē ieguldījumi atjaunīgās enerģijas infrastruktūrā. Jaudai, kas nepieciešama, lai saražoto enerģiju pārdotu un iekļautu valsts tīklā, jābūt pieejamai visās dalībvalstīs. Lai nodrošinātu lauku apvidu enerģētisko neatkarību, ir vajadzīgas atbilstošas kompensācijas shēmas, kas orientētas uz attiecību starp ražojošo patērētāju saražoto atjaunīgo enerģiju un patērēto enerģiju.
2.22.Nesenās izsoles par atjaunīgo energoresursu centralizētu iepirkumu ir kļuvušas arvien izplatītākas, un daudzos gadījumos ir izdevies samazināt vēja un saules enerģijas iekārtu būvniecības izmaksas. Kopumā lauku elektroenerģijas attīstība galvenokārt ir saistīta ar enerģētikas nozares dekarbonizāciju un nav sinerģijas ar lauku attīstības mērķiem. Lauku iedzīvotāji bieži iebilst pret šādu attīstību, jo nesaskata būtiskus ieguvumus vietējai sabiedrībai.
2.23.Ir jāiesaista kooperatīvi un citas vietējā līmeņa organizācijas, lai vienotos par atjaunīgās elektroenerģijas iekārtu atrašanās vietām gan sauszemes, gan piekrastes reģionos. Vietējām kopienām ir jābūt kapitāla daļām un jāgūst vietējs labums no šādām iekārtām.
2.24.Lielajos projektos atjaunīgās enerģijas attīstība galvenokārt ir saistīta ar enerģētikas nozares dekarbonizāciju, lauku attīstība ir mazsvarīga. Nelieli vēja enerģijas parki, mazi saules enerģijas un anaerobie noārdītāji, ko izmanto kooperatīvi un vietējie iedzīvotāji, var būt vairāk vērsti uz lauku attīstību, kā arī uz lauku kopienu sociālo un ekonomisko iekļautību. Ir jāpanāk līdzsvars attiecībā uz šīm abām sistēmām. Atjaunīgo energoresursu energokopienas un iedzīvotāju energokopienas ir veids, kā panākt taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu apvienojumā ar kopienu attīstību.
2.25.Gadījumu izpēte Zviedrijas lauku apvidos (Ejdemo un Söderholm, 2015) atklāja, ka bez kopienas pabalstu shēmām nodarbinātības iespējas lauku attīstības kontekstā ir ļoti niecīgas.
2.26.Iedzīvotāju energokopiena ir juridiska vienība, kurā iedzīvotāji, MVU un vietējās iestādes apvienojas kā galalietotāji, lai sadarbotos atjaunīgās enerģijas ražošanā. Viens no šādiem piemēriem ir Feldheimas pagasts (neliels ciemats uz dienvidrietumiem no Berlīnes), kas ir kļuvis pašpietiekams enerģijas ziņā. Viņi ir izveidojuši vēja turbīnas savā pagalmā un uzstādījuši neatkarīgu tīklu. Iedzīvotāji maksā minimālo cenu par elektrību. Biogāzes stacijas izveide ļāva ciematam izveidot centralizētas siltumapgādes tīklu. Tas ir lielisks piemērs tam, kā darbojas atjaunīgās enerģijas kopiena. Tas arī pierāda, ka augšupēja pieeja ir būtiski svarīga lauku apvidu nākotnei
.
2.27.Reakcija pieprasījuma pusē pārvirza elektroenerģijas patēriņu uz laika periodiem, kad sistēma var apmierināt pieprasījumu. Ir jāizlīdzina neto pieprasījuma līkne lielākā elektroenerģijas pieprasījuma periodos, lai novērstu elektroenerģijas padeves pārrāvumus, ražojot vairāk zaļās elektroenerģijas. Akumulatoru izmantošana, hidroakumulācijas un viedā elektrifikācija nodrošinās elastību neto pieprasījuma līknes izlīdzināšanā.
2.28.Uzrunājot Īrijas parlamenta deputātus Dublinā, enerģētikas komisāre Kadri Simson teica, ka karš Ukrainā ir licis Briselei virzīties tālāk un ātrāk, lai atteiktos no Krievijas degvielas importa. Viņa norādīja, ka saskaņā ar priekšlikumiem, par kuriem vēl jāvienojas, ES centīsies līdz 2030. gadam panākt, ka 45 % no enerģijas patēriņa veido atjaunīgie energoresursi. Tas būs pieaugums salīdzinājumā ar pašreizējo 32 % mērķi un vairāk nekā divas reizes pārsniegs 22 % īpatsvaru 2020. gadā. EESK atbalsta šo jauno mērķi, taču brīdina, ka to var sasniegt, tikai strauji virzot uz priekšu jaunus un lielākus ieguldījumus lauku enerģētikas pārkārtošanā.
2.29.Ne vienmēr ir vējš, tāpēc būs nepieciešams rezerves variants. Zaļais ūdeņradis var nodrošināt rezerves, lai apmierinātu dažādo pieprasījumu pēc elektroenerģijas, un to var uzglabāt, līdz tas ir nepieciešams.
Lauksaimniecība
2.30.Lauksaimnieciskā darbība ir ļoti svarīga lielākās lauku apvidu daļas attīstībai un labklājībai. Šī lauku ekonomikas nozare saskaras ar milzīgām problēmām enerģētikas pārkārtošanas nodrošināšanā.
2.31.Nav paveikts daudz, lai samazinātu lauksaimniecības iekārtu radīto oglekļa pēdu.
2.32.Varētu šķist, ka tuvākajā nākotnē ilgtspējīgas biodegvielas izmantošana rada vislabāko iespēju samazināt emisijas, jo varētu izmantot pašreizējās iekārtas, tās attiecīgi pārveidojot.
2.33.Ilgtspējīgu biodegvielu ražošana nav lēta, un tā var divas reizes pārsniegt dīzeļdegvielas cenu. Turpmāk cenas var nedaudz samazināties.
2.34.Nākotnē, kad ar elektrību darbināma lauksaimniecības tehnika kļūs plašāk pieejama, būs iespējams ievērojami samazināt emisijas.
2.35.Lauksaimniecība lielākoties ir zemas peļņas darbība, tāpēc kapitāla izmaksas, pārejot uz elektriskām iekārtām, būtu ārkārtīgi grūti finansēt. Problēmas pārvarēšana saistībā ar finansējumu pārejai uz elektriskām vai ar ūdeņradi darbināmām mašīnām būs svarīgs jautājums lauku apvidu enerģētikas pārkārtošanā.
2.36.Saules enerģijas paneļu izmantošana lauku saimniecību ēkās ļautu lauksaimniekiem izmantot zaļo elektroenerģiju, un, tā kā lauksaimniecībā ir liels elektroenerģijas patēriņš, tas būtu ievērojams ieguvums enerģētikas pārkārtošanā. Jebkuru pārpalikumu varētu pārdot atpakaļ tīklam.
2.37.Precīzā lauksaimniecība ir datos balstīta pieeja lauku saimniecību pārvaldībai, kas var uzlabot ražošanu un ražu un samazināt lauksaimniecības oglekļa pēdu. Tas ir iespējams, ņemot vērā digitālo tehnoloģiju attīstību ar tālizpēti, GPS un satelītu vadības sistēmām traktoriem. Tas viss būs svarīgi enerģētikas pārkārtošanā lauksaimniecībā apvienojumā ar ieguldījumu, apmācības un prasmju pilnveidošanas prasībām.
2.38.Lauksaimniekiem var būt iespējas pārdot pārpalikušo elektroenerģiju tīklam, jo piensaimnieku un liellopu audzētāju saimniecībās ir plaši jumti. Daži lauksaimnieki var kļūt par partneriem biomasas staciju izveidē un pārdot gāzi gāzes tīklam. Mežsaimniecības atlieku izmantošana biomasas ražotnēs ir svarīga, lai atvieglotu meža apsaimniekošanu apvidos, kuros šādi materiāli ir pieejami.
2.39.Ukrainas kara sekas nozīmē, ka mums atkal ir jāpievēršas pārtikas nodrošinājumam Eiropas Savienībā. Zeme prioritāri jāizmanto pārtikas ražošanai. Nedrīkstētu raksties konkurence ar saules enerģijas paneļu uzstādīšanu rūpnieciskā mērogā un ar biomasas ražošanu atjaunīgajiem energoresursiem; tiem drīzāk jābūt papildinošiem izmantojuma veidiem.
Biometāns
2.40.Biometāns ir biogāze, no kuras atdalīts oglekļa dioksīds, sērūdeņradis un ūdens, pēc tam to var ievadīt tieši gāzes tīklā vai izmantot ar gāzi darbināmā transportlīdzeklī.
2.41.Anaerobie noārdītāji jānodrošina netālu no vietām, kur ir pietiekami daudz šķidro kūtsmēslu. Var izmantot arī zāles skābbarības un kukurūzas skābbarības pārpalikumu, ja tas nav pretrunā pārtikas un lopbarības ražošanai.
2.42.Ir vajadzīgi turpmāki pētījumi, lai uzlabotu anaerobo noārdītāju efektivitāti un samazinātu ar šo procesu saistītās izmaksas.
2.43.Jāveicina un jāfinansē anaerobo noārdītāju izmantošana kā daļa no enerģētikas pārkārtošanas lauku apvidos.
2.44.Biomasas enerģiju var izmantot siltuma ražošanai vai elektroenerģijas ražošanai. Biomasai būs būtiska nozīme atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanā.
Lauku mājas
2.45.Daudzām lauku mājsaimniecībām ir iespējas uzstādīt mikroģenerācijas tehnoloģijas, piemēram, saules paneļus un mazas vēja turbīnas, ar iespēju pārdot pārpalikumu atpakaļ tīklā.
2.46.Mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem ir vajadzīga finansiāla palīdzība, lai uzstādītu mikroģenerācijas iekārtas. Tas nozīmētu ievērojamu enerģētikas pārkārtošanu lauku mājsaimniecībās.
2.47.Lauku mājas parasti ir mazāk nosiltinātas un ne tik energoefektīvas kā mājas pilsētās. Daudzas lauku mājas ir savrupmājas vietās, kas pakļautas laikapstākļu ietekmei.
2.48.Enerģētikas pārkārtošanā ir vajadzīga plaša ieguldījumu programma, lai modernizētu lauku mājokļus nolūkā uzlabot siltumizolāciju un energoefektivitāti. Šāds ieguldījums būs būtisks solis uz priekšu enerģijas patēriņa samazināšanā un lauku mājokļu apkures dekarbonizācijā. Tā kā lielas modernizācijas shēmas kapitāla izmaksas ir ļoti augstas, būs nepieciešama dotāciju atbalsta shēma. Mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un tām, kas saskaras ar degvielas trūkumu, būs vajadzīga īpaša palīdzība, lai veiktu šādu pārkārtošanu.
3.Digitālā pārkārtošana lauku apvidos
3.1.Eiropas Komisija 2021. gadā nāca klajā ar savu redzējumu par Eiropas digitālo pārkārtošanu līdz 2030. gadam. Pirmkārt, tā uzsvēra, ka ar Digitālo tirgu akta un Digitālo pakalpojumu akta priekšlikumiem ir jārada drošāka digitālā telpa, kurā tiek aizsargātas lietotāju pamattiesības, un vienlīdzīgas konkurences apstākļi Eiropas uzņēmumiem digitālajā pasaulē.
3.2.Lai paēdinātu arvien lielāku skaitu pasaules iedzīvotāju, pēc iespējas mazāk ietekmējot vidi un veicinot oglekļneitralitāti, lauku apvidos ir vajadzīga digitāla un tehnoloģiska infrastruktūra, kas veicinātu resursu efektīvu un precīzu izmantošanu lauksaimniecībā. Neraugoties uz to, ka 30 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos un ka šādi apvidi aizņem 80 % no 27 dalībvalstu teritorijas, digitalizācija lauku apvidos saskaras ar lielākām grūtībām, kas, ja netiks risinātas, apdraudēs Eiropas mērķu sasniegšanu digitālajā jomā. Eiropas tiesiskais regulējums par Digitālo lauku aktu ir paredzēts, lai risinātu šīs grūtības, veicinot:
·vienlīdzīgu nodrošinātu platjoslas tīkla pārklājumu visos Eiropas reģionos – pašreiz pārklājums ir pietiekams lielos pilsētu centros un slikts lauku apvidos; lai sasniegtu digitalizācijas mērķrādītājus, šī problēma jārisina steidzami, lai neradītu vēl lielāku plaisu starp reģioniem;
·infrastruktūru – privāto ieguldījumu nodrošināšana “pēdējā kilometra” infrastruktūras attīstībā, ņemot vērā nefinansiālus ieguvumus, piemēram, sociālekonomiskos ārējos faktorus;
·spēju veidošanu – lauku apvidos dzīvojošo cilvēku digitālās pratības uzlabošana;
·piemērotību – tādu lietojumu izstrādes veicināšana, kas atbilst lauksaimniecības un lauku kopienas vajadzībām, kuri maz izmanto pilsētvidei paredzētus digitālos pakalpojumus.
3.3.Digitālo lauku akts kā Eiropas Komisijas likumdošanas mehānisms – tāpat kā Digitālo tirgu akts un Digitālo pakalpojumu akts – būs noteikumu, pienākumu un atbildības kopums ar mērķi nodrošināt, ka Eiropas lauku apvidiem ir piekļuve iniciatīvām, instrumentiem un piekļuves veidiem, kas zemā iedzīvotāju blīvuma dēļ ir ekonomiski neizdevīgi privātajiem ieguldījumiem. Tādējādi Digitālo lauku akts nodrošinās digitalizāciju lauku apvidos, kur vajadzība pēc digitalizācijas ir apgriezti proporcionāla finansiālajai atdevei.
3.4.Visbeidzot Digitālo lauku akts būs lielākais Eiropas zaļā kursa, stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Eiropas oglekļneitralitātes līdz 2050. gadam priekštecis, jo pārkārtošanās uz taisnīgu, veselīgu un videi nekaitīgu pārtikas sistēmu būs iespējama tikai tad, ja tehnoloģija un digitalizācija būs pieejama lauksaimniecībā un lauku apvidos.
3.5.EESK atzinumā “Pilnveidot iekļaujošu, drošu un uzticamu digitalizāciju visiem” uzsvērts, ka digitalizācijas nozīmi nevar novērtēt par zemu, jo tā var “var sekmēt arī mobilitāti darba tirgū, palielināt ražīgumu un elastību darbavietā un veicināt darba un privātās dzīves saskaņošanu, kad darba ņēmēji strādā tāldarba režīmā.” Lai tas notiktu, ir vajadzīgs visaptverošs digitālo prasmju kopums neatkarīgi no tā, vai darba ņēmēji dzīvo pilsētās vai lauku apvidos. Tomēr attālās vietās pastāv papildu daudzveidīgi šķēršļi. Tāpēc EESK aicina izveidot īpašu digitālo prasmju programmu, lai atbalstītu Eiropas iedzīvotājus, kas dzīvo lauku apvidos. Šai pieejai vajadzētu būt Digitālā lauku apvidu akta centrā, un ar tās palīdzību vienlaikus būtu jāpārvar digitālā plaisa un jāgūst labums no sabiedrības digitālās pārveides.
Briselē, 2022. gada 21. septembrī
Christa SCHWENG
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja
_____________