|
ATZINUMS
|
|
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
|
|
Augstākās izglītības tiesību aktu kopums
|
|
_____________
|
|
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas universitāšu stratēģiju
[COM(2022) 16 final]
Priekšlikums Padomes ieteikumam veidot tiltus efektīvai sadarbībai augstākās izglītības jomā Eiropā
[COM(2022) 17 final]
|
|
|
|
SOC/715
|
|
|
|
Ziņotāja: Tatjana Babrauskienė
|
|
Atzinuma pieprasījums
|
Eiropas Komisija, 01/03/2022
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
23/03/2022
|
|
Plenārsesija Nr.
|
568
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
190/0/2
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK uzsver, cik nozīmīgs attiecībā uz iniciatīvu ir Eiropas Komisijas paziņojums: “Universitātēs ir jāvalda brīvībai — vārda, domu, mācīšanās, un pētniecības brīvībai, kā arī akadēmiskajai brīvībai plašā nozīmē. Akadēmiskā brīvība nav atraujama ne no institucionālās autonomijas, ne no studentu un mācībspēku līdzdalības augstākās izglītības pārvaldībā.” Komiteja aicina Eiropas Komisiju, dalībvalstis un augstākās izglītības iestādes (AII) to uzskatīt par vienu no īstenošanas pamatprincipiem.
1.2.EESK ir gandarīta, ka iniciatīva mudina dalībvalstis un AII pastiprināt starptautisko sadarbību, lai uzlabotu studentu prasmes un kompetenci saistībā ar darba tirgus un ekonomikas divējādo pārkārtošanos, aizstāvētu ES vērtības, identitāti un demokrātiju un padarītu Eiropas sabiedrību un ekonomiku noturīgāku.
1.3.EESK norāda, ka augstākās izglītības iestādēm ir būtiska loma, uzlabojot zaļo prasmju apguvi, atbildību par vidi un ilgtspējīgu attīstību – aspektiem, kas būtu transversāli jāiekļauj izglītības apguves rezultātos. Tā atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iecerētos pasākumus, ar ko palīdzēt dalībvalstīm un AII izstrādāt valsts un iestāžu pieeju ilgtspējai un izpratnei par klimatu un vidi. EESK norāda, ka tas ir svarīgi gan studentiem, kuri apgūst pilnu studiju programmas, gan tiem, kuri izmanto AII mūžizglītības programmas, ne tikai mikrodiplomu jomā.
1.4.EESK aicina dalībvalstis un AII, izstrādājot digitalizācijas stratēģijas, uzlabot augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti, taisnīgumu, vienlīdzību un sociālo iekļaušanu, veicināt visu studentu vienlīdzīgu piekļuvi digitālajiem materiāliem, atbalstīt digitālo tehnoloģiju drošu izmantošanu, vienlaikus vienmēr par prioritāti izvirzot mācīšanas klātienē sociālo mijiedarbību, un respektēt akadēmisko aprindu intelektuālā īpašuma tiesības. EESK aicina Eiropas Komisiju iesaistīt studentus un akadēmisko aprindu pārstāvjus digitālo prasmju izglītības un apmācības programmu izstrādē programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros.
1.5.EESK uzsver, cik būtiska ir līdzsvarota partnerība starp AII un uzņēmumiem, lai apmierinātu studentu, sabiedrības un darba tirgus vajadzības pēc prasmēm, kā arī lai nodrošinātu un paplašinātu studentu piekļuvi kvalitatīvai un apmaksātai mācekļa praksei un stažēšanās iespējām uzņēmumos un iestādēs. Tā aicina dalībvalstis un AII nodrošināt akadēmisko brīvību un iestāžu autonomiju, it īpaši attiecībā uz sadarbību ar neakadēmiskajiem dalībniekiem mācību programmu izstrādes, prasmju un akadēmiskā personāla prasību jomā.
1.6.EESK atgādina, ka Eiropas Komisijai un ikvienai dalībvalstij ir jāaizsargā akadēmiskā brīvība un institucionālā autonomija kā Romas komunikē nostiprinātās pamatvērtības. EESK atzinīgi vērtē tādu Eiropas universitāšu alianšu (UA) iniciatīvu kā Erasmus+ projekti, kas ietver AII veiktus brīvprātīgus un augšupējus pasākumus, un tie ir svarīgi ciešākai sadarbībai demokrātiskā vadībā. EESK pauž bažas par to, ka pamatvērtības ir apdraudētas, kad Eiropas Komisija un Padome institucionalizē UA projektus, un aicina dalībvalstis noteikt tiesisku statusu alianšu kopīgajiem Eiropas grādiem, kā arī ārējo kvalitātes nodrošināšanu un akreditāciju alianšu kopīgajiem starptautiskajiem izglītības pasākumiem un programmām.
1.7.EESK norāda uz daudzveidības būtisko vērtību, kas piemīt AII, kuras var atbalstīt dažādu veidu kultūras, izglītības, sociālās un ekonomiskās vajadzības. EESK aicina atzīt AII līdzvērtīgumu gan universitāšu aliansēs, gan ārpus tām un ievērot zināšanu brīvības principu. EESK atzinīgi vērtē akadēmisko pamatvērtību aizsardzības pamatprincipu noteikšanu, pamatojoties uz Romas komunikē un iesaistot attiecīgos sociālos partnerus un ieinteresētās personas.
1.8.EESK pauž nožēlu, ka, neraugoties uz pieaugošajām vajadzībām pandēmijas laikā, AII finansējums ir nepietiekams, un aicina dalībvalstis palielināt tām paredzēto publisko finansējumu. Tā ir nobažījusies par pieaugošo AII privatizāciju un privātiem ieguldījumiem augstākajā izglītībā un pētniecībā, kas varētu apdraudēt akadēmisko brīvību un iestāžu autonomiju. Tā arī norāda, ka, saglabājot finansiālo atbalstu UA, tiks nodrošināts ilgtspējīgs valsts publiskais finansējums visām AII. EESK aicina dalībvalstis izmantot Eiropas pusgadu un ES fondus, tostarp ANM, ESF+, Erasmus+ un “Apvārsnis Eiropa”, lai palīdzētu AII sasniegt savus mērķus.
1.9.EESK aicina Eiropas Komisiju, izmantojot Eiropas pusgada un ANM vadošos politiskos instrumentus uzraudzīt ES, valstu un iestāžu līmeņa ieguldījumus augstākajā izglītībā. Tā arī aicina Komisiju ierobežot Eiropas augstākās izglītības nozares rezultātu pārskata izmantošanu un ekspertu grupas par kvalitatīviem ieguldījumiem izglītībā un apmācībā konstatējumus, nosakot, ka tiem ir atbalsta funkcija.
1.10.EESK pauž bažas par Eiropas augstākās izglītības nozares rezultātu pārskata mērķiem un pārvaldību, kurā ik gadu tiek izvērtēti panākumi, kas gūti visā ES virzībā uz iniciatīvas galvenajām prioritātēm: iekļaušanu, vērtībām, kvalitāti un atbilstību, mobilitāti, zaļajām un digitālajām prasmēm, nodarbināmību, starptautisko sadarbību, tehnoloģiju nodošanu un zināšanu vērtības atzīšanu. EESK aicina Eiropas Komisiju precizēt minētā instrumenta lomu dalībvalstu progresa uzraudzībā un minētā uzraudzības instrumenta pārvaldību saistībā ar Eiropas pusgada procesu, kā arī precizēt, vai šis instruments tiks izmantots arī, lai uzraudzītu valstu ieguldījumus augstākajā izglītībā. EESK aicina saglabāt dalībvalstu, izglītības jomas sociālo partneru un attiecīgo ieinteresēto personu lomu šajā procesā.
1.11.EESK atzinīgi vērtē Eiropas Augstākās izglītības nozares novērošanas centra izveidi nolūkā apvienot labākos pašreizējos ES datu rīkus un spējas. EESK aicina Eiropas Komisiju saglabāt dalībvalstu, izglītības jomas sociālo partneru un attiecīgo ieinteresēto personu lomu šajā procesā. Sociālajiem partneriem ir nozīmīga funkcija pārejā no izglītības uz darba dzīvi, studentu interešu pārstāvībā darba tirgū un jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, skaita samazināšanā. Gan ES, gan dalībvalstu līmenī būtu jāpieliek lielākas pūles, lai sekotu līdzi studentu pārejai no izglītības uz darba dzīvi.
1.12.EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis aktīvi iesaistīt izglītības jomas sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas Komisijas iniciatīvu un pasākumu turpmākajā izstrādē šīs stratēģijas ietvaros un tās īstenošanā dalībvalstu līmenī. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka studenti apgūst prasmes, kas vajadzīgas, lai kļūtu par demokrātijas pilsoņiem un piekļūtu kvalitatīvām darbvietām divējādās pārkārtošanās laikā. Demokrātiska pārvaldība un efektīvs sociālais dialogs ir būtiski, lai uzlabotu studentu labbūtību, akadēmisko brīvību, personāla pastāvīgo statusu un darba apstākļus, kā arī iestāžu autonomiju. EESK aicina Eiropas Komisiju iesaistīt izglītības jomas sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas Eiropas kritēriju izstrādē Eiropas grāda marķējuma piešķiršanai.
1.13.EESK aicina dalībvalstis un AII efektīvāk iesaistīt studējošos, akadēmisko aprindu pārstāvjus un pētniekus augstākās izglītības politikas pārvaldībā un institucionālās un starpvalstu sadarbības struktūrās, nodrošinot efektīvu, sadarbīgu vadību, koleģiālu pārvaldību un sociālo dialogu. Ar to būtu jācenšas nodrošināt kvalitatīvu un iekļaujošu augstāko izglītību un pētniecību, studentu, personāla un pētnieku efektīvu mobilitāti un studentu, akadēmiskā personāla, pētnieku un profesionālā personāla visaptverošu daudzveidību (tostarp dzimumu līdztiesību).
1.14.EESK aicina Eiropas Komisiju, izstrādājot Eiropas sistēmu pievilcīgai un ilgtspējīgai karjerai augstākajā izglītībā, nodrošināt sociālo dialogu ar akadēmiskajām arodbiedrībām, lai uzlabotu akadēmiķu darba apstākļus, labbūtību un statusu un atbalstītu akadēmisko karjeru akadēmiskajās aprindās un ārpus tām. Pastāvīgi būtu jākoncentrējas uz studentu līdzdalības palielināšanu lēmumu pieņemšanas procesā un studentu organizāciju darbības spēju uzlabošanu. Šim nolūkam varētu piešķirt ESF+ līdzekļus.
1.15.EESK atzinīgi vērtē to, ka tiek veicināta dažādas izcelsmes personāla un studentu izvēle, kas ietver Eiropas daudzveidības un iekļaušanas sistēmas izveidi (tostarp dzimumu nevienlīdzības jomā), sniegts atbalsts riska grupas pētniekiem, nosakot pamatprincipus universitātēm, lai veicinātu viņu iekļaušanu, un izstrādātas valstu un iestāžu integrācijas stratēģijas, īpašu uzmanību pievēršot bēgļiem un patvēruma meklētājiem. EESK aicina, izmantojot akadēmiskās atzīšanas centru tīklu, pārredzami un taisnīgi atzīt trešo valstu kvalifikācijas, tostarp bēgļu kvalifikācijas. EESK aicina Eiropas Komisiju, dalībvalstis un AII izstrādāt šādas stratēģijas kopā ar studentiem un personālu, it īpaši ar tiem, kas stratēģiju izstrādē var izmantot paši savu pieredzi.
1.16.EESK atzinīgi vērtē Eiropas studenta kartes iniciatīvas turpmāku attīstību, lai samazinātu administratīvo slogu, kas saistīts ar studentu un darbinieku mobilitātes un apmaiņas pārvaldību, un vienlaikus uzsver datu drošības un aizsardzības nodrošināšanas nozīmi. Lai nodrošinātu pienācīgu mobilitāti ES līmenī, ir obligāti jāsamazina birokrātija un jāatvieglo kredītpunktu pārnese starp dalībvalstīm.
1.17.EESK atzinīgi vērtē ierosmi paplašināt studentu un personāla mobilitāti uz trešām valstīm un norāda, cik svarīga ir mobilitāte klātienē un veselības aprūpes un drošības nodrošināšana. Tā atzinīgi vērtē jauno “Erasmus” Augstākās izglītības hartu un jauno “Erasmus” Studentu hartu; tās integrē akadēmisko brīvību un integritāti un veicina akadēmiskās debates un paraugprakses apmaiņu par vērtībām un demokrātiju kā daļu no Erasmus+ Žana Monē vārdā nosauktajiem augstākās izglītības pasākumiem, tostarp trešās valstīs.
2.Atzinuma konteksts
2.1.Pēc tam, kad ES Izglītības padome bija pieņēmusi Padomes secinājumus par iniciatīvu
, Eiropas Komisija publicēja divus dokumentus. Komisijas paziņojumā par Eiropas universitāšu stratēģiju ir iekļauti pasākumi, kas Eiropas Komisijai jāveic laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam augstākās izglītības un pētniecības jomā, savukārt priekšlikumā Padomes ieteikumam par tiltu veidošanu efektīvai Eiropas sadarbībai augstākās izglītības jomā, kas jāpieņem Izglītības ministru padomes sanāksmē 2022. gada 4–5. aprīlī, ir iekļauti konkrēti ieteikumi dalībvalstīm. Ar minētajām iniciatīvām plānots sasniegt jauno ES mērķi, proti, līdz 2030. gadam vismaz 45 % 25–34 gadus vecu cilvēku iegūst augstāko izglītību.
2.2.Ar šo iniciatīvu Komisija plāno palielināt pašreizējās 41 Eiropas universitāšu alianses skaitu līdz 60, lai līdz 2024. gada vidum tajās būtu iestājušās vairāk nekā 500 universitāšu. Paredzamais Erasmus+ budžets 2021–2027. gadam būs 1,1 miljards euro, un tiks īstenotas vairākas atbalsta iniciatīvas.
2.3.Ieteikumos dalībvalstīm aicināts dot iespēju AII izstrādāt un īstenot novatoriskus kopīgus starptautiskus izglītības pasākumus (Eiropas Savienībā un ārpus tās), līdz 2024. gadam izveidot Eiropas universitāšu alianšu juridisko statusu, līdz 2024. gadam atvieglot kopīga Eiropas grāda piešķiršanu valsts līmenī, tostarp saikni ar valstu kvalifikāciju ietvarstruktūrām, atbalstīt studentu un personāla lielāku mobilitāti (tostarp tiešsaistē), nodrošināt ilgtspējīgu finansiālu atbalstu Eiropas universitāšu aliansēm un veicināt un aizsargāt akadēmisko brīvību un iestāžu autonomiju.
3.Vispārīgas piezīmes
3.1.EESK norāda, ka “[i]r svarīgi meklēt vairāk kopīgā starp Eiropas augstākās izglītības telpu (EHEA) un Eiropas pētniecības telpu, lai uzlabotu augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti un iekļautību attiecībā uz visiem studentiem neatkarīgi no viņu vecuma vai sociāli ekonomiskā stāvokļa. Eiropas universitāšu iniciatīvas īpašā uzmanības centrā jābūt studiju kvalitātes un atzīšanas uzlabošanai starp universitātēm. Lai gan augstākā izglītība ir katras valsts kompetence, šķiet, ka Komisijas priekšlikumi par Eiropas grādu, Eiropas universitātes statūtiem un Eiropas atzīšanas un kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ir virzība uz augstākās izglītības studiju sinhronizāciju. Tādēļ EESK aicina turpināt apspriest šo iniciatīvu un turpmāko politikas pasākumu idejas ar valdībām, attiecīgajiem sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām”. EESK ir gandarīta, ka sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas varēja paust savu viedokli par šo iniciatīvu, izmantojot sabiedrisko apspriešanu.
3.2.Akadēmiskā brīvība un iestāžu autonomija arvien biežāk tiek apdraudēta dažās valstīs, kas parakstījušas Boloņas procesu.
Romas komunikē
, ko Boloņas procesa 2020. gada ministru konferencē pieņēma 49 Eiropas augstākās izglītības telpas ministrijas, ir atkārtoti apstiprināta ministru apņemšanās “veicināt un aizsargāt mūsu kopīgās pamatvērtības visā EAIT, pastiprinot politisko dialogu un sadarbību, kas ir nepieciešams pamats kvalitatīvam mācīšanās procesam, mācīšanai un pētniecībai, kā arī demokrātiskai sabiedrībai”. Tās arī apņēmās “uzturēt institucionālo autonomiju, akadēmisko brīvību un integritāti, studentu un personāla līdzdalību augstākās izglītības pārvaldībā, kā arī sabiedrības atbildību par augstāko izglītību un tās saglabāšanu”.
Romas komunikē I pielikumā
akadēmiskā brīvība definēta kā “kvalitatīvas mācīšanās, mācīšanas un pētniecības augstākajā izglītībā, kā arī demokrātijas neatņemams aspekts”, kas balstīts iestāžu autonomijā, un uzsvērts, ka “sabiedrība nevar būt patiesi demokrātiska, ja netiek atzīta akadēmiskā brīvība un iestāžu autonomija”.
3.3.Covid-19 pandēmijai ir bijusi nepieredzēta ietekme uz mācīšanas un pētniecības metodēm, universitāšu darbību (attiecībā uz universitāšu slēgšanu un pāreju uz mācībām tiešsaistē) un universitāšu pārvaldību. Pandēmija ir arī parādījusi, cik svarīga ir universitāšu iesaistīšanās sabiedrības dzīvē. Aptuveni puse no visiem studentiem uzskatīja, ka līdz ar tiešsaistes izglītību viņu akadēmiskais sniegums pasliktinājās, un kopš pārejas uz mācībām tiešsaistē viņiem ir bijusi lielāka slodze. Piekļuve digitālajām prasmēm, tiešsaistes saziņas rīkiem un internetam joprojām ir problēma daudziem sociālekonomiski nelabvēlīgākā situācijā esošiem studentiem. Ietekme bija arī uz skolēnu psiholoģisko un emocionālo pašsajūtu.
3.4.Covid-19 krīze ir pasliktinājusi akadēmiskā personāla darba apstākļus, tostarp ievērojami palielinājusi slodzi tiešsaistes un jaukto mācību dēļ, kā arī izraisījusi uz noteiktu laiku nodarbināto un pagaidu darbinieku atlaišanu. Šīs norises ir nesamērīgi ietekmējušas konkrētas darbinieku grupas, piemēram, sievietes un etniskās minoritātes. Pandēmija ir arī negatīvi ietekmējusi personāla garīgo veselību un labbūtību.
3.5.Akadēmiskajam personālam ir būtiska loma kvalitatīvas izglītības un pētniecības nodrošināšanā universitātēs. Pat pirms pandēmijas akadēmisko aprindu pārstāvji visā Eiropā saskārās ar darba drošības samazināšanos budžeta ierobežojumu, mazāku nodarbinātības iespēju, pieaugoša pagaidu, nepilna laika vai noteikta termiņa amatos strādājošo skaita un pieaugoša ārēji finansētu amatu skaita dēļ. Pienācīgiem darba apstākļiem un algām ir izšķiroši būtiska nozīme, lai personāls varētu efektīvi sagatavot savus studentus divējādās pārkārtošanās procesam sabiedrībā un ekonomikā. Akadēmiķi, kas ir noslēguši līgumus uz noteiktu laiku, ir nestabilas nodarbinātības situācijā, kas viņiem rada grūtības īstenot augstas kvalitātes mācīšanu un pētniecību. Covid-19 pandēmija ir pasliktinājusi pēcdoktorantūras pētnieku karjeras izredzes un negatīvi ietekmē viņu labbūtību. Nestabili apstākļi un pandēmijas negatīvā ietekme šajā ziņā biežāk skar gados jaunākus pētniekus, kā arī pētnieces. Par prioritāti būtu jānosaka pabalstu palielināšana doktorantiem un brīva piekļuve literatūrai un dalībai starptautiskās konferencēs.
3.6.Lai samazinātu prasmju trūkumu un nodrošinātu, ka AII studenti var piekļūt darba tirgum, būtiska ir efektīva partnerība starp AII un uzņēmumiem, kā arī studentu piekļuve kvalitatīvai un apmaksātai mācekļa praksei un stažēšanās iespējām uzņēmumos. EESK norāda, ka “[u]zņēmumu un augstākās izglītības iestāžu partnerībai jābūt izdevīgai abām pusēm, bez ārēja spiediena, un tai jābūt līdzsvarotai, lai nodrošinātu, ka uzņēmums pats veic pētniecisko un inovāciju darbu un pats īsteno valsts augstākās izglītības un pētniecības mērķus”.
3.7.Atvieglojot piekļuvi augstākajai izglītībai, jāņem vērā, ka universitāšu mācību maksa ir pakļauta spiedienam enerģijas cenu un tādu papildu izmaksu dēļ, kas saistītas ar izglītības procesu (izmitināšana, piekļuve literatūrai utt.). Papildu izmaksas varētu subsidēt no ES fondiem, samazinot risku saistībā ar aizdevumiem un citām finanšu metodēm, ko izmanto universitāšu studiju finansēšanai. Jānodrošina sinerģija starp tehnoloģiskā progresa dinamiku un izglītības procesā izmantotajām iekārtām, standartiem un procedūrām, lai nodrošinātu efektīvu pāreju no izglītības uz aktīvu dzīvi.
Briselē, 2022. gada 23. martā
Christa Schweng
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja
_____________