ECO/573
Minimālā faktiskā nodokļu uzlikšana uzņēmumiem
ATZINUMS
Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Priekšlikums Padomes direktīvai par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā
[COM(2021) 823 final – 2021/0433 (CNS)]
|
Kontaktinformācija
|
eco@eesc.europa.eu
|
|
Administrators
|
Juri SOOSAAR
|
|
Dokumenta datums
|
08/03/2022
|
Ziņotājs: Krister ANDERSSON
Līdzziņotājs: Petru Sorin DANDEA
|
Atzinuma pieprasījums
|
Eiropas Savienības Padome, 10/02/2022
|
|
Juridiskais pamats
|
Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pants
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
03/03/2022
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Komisijas priekšlikuma mērķis ir Eiropas Savienībā transponēt GloBE paraugnoteikumus, kas iekļauti ESAO un G20 Iekļaujošā satvara 2. pīlārā. EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija strādā pilnībā saskaņā ar starptautiskajām diskusijām un nolīgumiem, un stingri atbalsta Komisijas mērķus.
1.2.EESK piekrīt Komisijai, ka “globālās minimālo nodokļu reformas efektivitāte un taisnīgums ir ļoti atkarīgi no tās īstenošanas visā pasaulē”. EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai sarunas būtu veiksmīgas un tiktu pabeigtas laikus. Lai noteikumi būtu efektīvi un neradītu konkurences izkropļojumus, būtiska ir to kopīga īstenošana visā pasaulē, izvairoties no pārmērīgas reglamentēšanas.
1.3.EESK pilnībā piekrīt Komisijai, ka ir “obligāti jānodrošina ESAO paraugnoteikumu vienveidīga īstenošana ES” un ka “to var panākt tikai tad, ja tiesību akti tiek īstenoti centralizēti un tiek transponēti vienveidīgi”.
1.4.Lai gan ir svarīgi, lai ES līmenī jau notiktu tehniskās diskusijas un sagatavošanās darbi, EESK atzīmē, ka ESAO joprojām strādā pie detalizētākiem noteikumiem un precizē definīcijas. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpievērš uzmanība notiekošajām ESAO sarunām un jāiekļauj visi tajās izteiktie ieteikumi un gūtie darba rezultāti.
1.5.EESK atbalsta visus centienus, kuru mērķis ir samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas Eiropas uzņēmumiem un nodokļu iestādēm, izstrādājot jauno sistēmu. Pilnīga 2. pīlāra īstenošana būs sarežģīta, un gan uzņēmumiem, gan nodokļu iestādēm būs jāiegulda ilgs laiks un jāpieliek ievērojamas pūles. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos ESAO nāks klajā ar svarīgiem noteikumiem attiecībā uz “drošām zonām”, vienkāršotu administratīvo iesniegšanu utt., kas varētu atvieglot jaunā nodokļu režīma īstenošanu gan uzņēmumiem, gan nodokļu iestādēm. Šie noteikumi būtu jāiekļauj direktīvā.
1.6.EESK uzskata, ka paraugnoteikumi nedrīkstētu neitralizēt īpašus nodokļu noteikumus, ko dalībvalstu parlamenti pieņēmuši kā apzinātus stimulus ieguldījumu un nodarbinātības veicināšanas centieniem. Ir svarīgi veicināt zaļākas un digitalizētākas ekonomikas izveidi, un nodokļiem šajā procesā jābūt būtiskai nozīmei.
1.7.EESK aicina direktīvā iekļaut noteikumu, kas ļautu direktīvu piemērot tādu strīdu izšķiršanai, kas izcēlušies starp vismaz divām dalībvalstīm un ir saistīti ar 2. pīlāru.
1.8.Komiteja piekrīt sodu piemērošanai par noteikumu neievērošanu un aicina dalībvalstis veikt rūpīgas nodokļu revīzijas, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību direktīvas noteikumiem.
1.9.EESK aicina saistībā ar nodokļu tiesību aktu kopumu pārskatīt ES sarakstu ar trešām valstīm, kas nesadarbojas.
1.10.EESK vēlas uzsvērt, ka taisnīga nodokļu uzlikšana starptautiskiem uzņēmumiem ir sen izteikta sabiedrības prasība, un sagaida, ka ES un visā pasaulē drīz tiks panākta vienošanās par 2. pīlāru.
2.Komisijas priekšlikuma priekšvēsture
2.1.Komisijas priekšlikuma direktīvai par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā mērķis ir transponēt ESAO paraugnoteikumus par globāla minimālā nodokļa piemērošanu vietējā līmenī (ESAO / Iekļaujošais satvars (paraugnoteikumi)) Eiropas Savienībā, izmantojot vienotus noteikumus un vienveidīgu īstenošanu.
2.2.Gadsimtu vecie valstu un starptautiskie nodokļu noteikumi vairs nav piemēroti dažiem jaunajiem, mūsdienās izmantotajiem uzņēmējdarbības modeļiem. Daudzi uzņēmumi nav fiziski pārstāvēti daudzās valstīs un nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokļus šajās jurisdikcijās tādā pašā apmērā kā uzņēmumi, kas ir fiziski pārstāvēti.
2.3.Pēc 2008.–2009. gada finanšu krīzes valstu budžeti bija pakļauti spiedienam. Visi šie faktori veicināja procesa, kura mērķis bija novērst nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS), uzsākšanu ESAO.
2.4.Pēc tam, kad tika pabeigta 2015. gada ESAO BEPS projekta īstenošana, G20 un ESAO Iekļaujošā satvara (IS) dalībnieki vienojās par risinājumu, kā pievērsties aizvien pieaugošajām ar nodokļiem saistītajām problēmām, kas izriet no ekonomikas digitalizācijas.
2.5.Paketē, par kuru panākta vienošanās, ir divi pīlāri, kas aptver uzņēmumus visās nozarēs. 2. pīlārs attiecas uz uzņēmumu grupām, kuru grupas apgrozījums ir vismaz 750 miljoni euro; 1. pīlārs paredz daļēji pārdalīt nodokļu uzlikšanas tiesības – attiecībā uz virspeļņu – tirgus jurisdikcijām, savukārt 2. pīlārs paredz ieviest minimālo efektīvo nodokļa likmi 15 % apmērā. ESAO paraugnoteikumus veido 70 lappuses ļoti sarežģītu un tehnisku noteikumu, kā arī 10 lappuses definīciju, lai nodrošinātu “kopīgu pieeju” globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanai.
2.6.2. pīlārs sastāv no diviem vietējiem noteikumiem — i) ienākuma iekļaušanas noteikuma (IIR) un ii) tā atbalsta noteikuma, proti, nepietiekami apliktu maksājumu noteikuma (Under Taxed Payments Rule (UTPR)), kas kopā zināmi kā Globālie nodokļu bāzes samazināšanas novēršanas (GloBE) paraugnoteikumi, un nolīgumā balstīta noteikuma — aplikšanas ar nodokli noteikuma (Subject to Tax Rule).
2.7.Priekšlikums paredz, ka galīgajam mātesuzņēmumam (GMU) ir jāmaksā virsnodoklis, t. i., visas grupas iztrūkums tajā jurisdikcijā, kurā tā ir rezidents. Tādējādi šī jurisdikcija iekasēs nodokļu ieņēmumus, kas nozīmē, ka nodokļu uzlikšana un nodokļu ieņēmumi ir citā jurisdikcijā. Valstīm nav pienākuma paaugstināt savu nodokļu likmi līdz minimālajam līmenim.
2.8.Ja GMU atrodas valstī, kas nav ieviesusi atbilstošu IIR, tiek piemērots UTPR, pieprasot jurisdikcijām, kurās attiecīgais starptautiskais uzņēmums (SU) darbojas, veikt līdzvērtīgu korekciju saskaņā ar paraugnoteikumiem, lai grupas uzņēmumu nodokļu saistības tiktu koriģētas tā, ka tiktu iekasēts kopējais virsnodoklis.
2.9.Kopējo virsnodokli starp jurisdikcijām sadala, pamatojoties uz grupas darbinieku kopējo skaitu attiecīgajā jurisdikcijā un materiālo pamatlīdzekļu apjomu jurisdikcijās, kas ir ieviesušas UTPR noteikumus.
2.10.Virsnodokļa aprēķins katrai jurisdikcijai ietver izņēmumu, kas paredz izslēgšanu pēc satura, kas savukārt ļauj noteiktu ienākumu summu aplikt ar nodokli zem minimālās faktiskās likmes. Izslēgtie ienākumi sākotnēji ir noteikti 10 % apmērā no vietējām algu izmaksām un 8 % apmērā no vietējā mērogā izmantoto materiālo pamatlīdzekļu vērtības, ko desmit gadu laikā samazina līdz 5 % no katras minētās pamatlikmes.
2.11.ESAO paraugnoteikumi paredz finanšu kontu izmantošanu par pamatu faktisko nodokļu likmju aprēķināšanai ar sarežģītām korekcijām. Tajos ir arī paredzēta iespēja jurisdikcijai ieviest vietējo minimālā virsnodokļa aprēķinu, un tādā gadījumā virsnodokli iedala šai jurisdikcijai un to iekasē šī jurisdikcija, un tāpēc nekādi nodokļu ieņēmumi netiek pārvietoti no vienas jurisdikcijas uz citu.
2.12.ESAO jau ir apsolījusi 2022. gada pirmajā ceturksnī sniegt komentārus par paraugnoteikumiem, lai precizētu noteikumu interpretāciju un izstrādātu turpmākus norādījumus/skaidrojumus par drošajām zonām un administratīvajiem norādījumiem. Ir iespējama arī papildu skaidrojumu sagatavošana.
2.13.Vienota noteikumu un īstenošanas globāla interpretācija, kas ir vienāda satura un laika ziņā, ir ārkārtīgi svarīga, lai izvairītos no izkropļojumiem un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un Eiropas konkurētspēju.
2.14.Pamatojoties uz Komisijas paziņojumu “Uzņēmējdarbības nodokļi 21. gadsimtā”, Komisijas priekšlikumā ietverti tikai GloBE paraugnoteikumi, kas iekļauti ESAO un G20 Iekļaujošā satvara 2. pīlārā. 1. pīlārs nav tik labi izstrādāts kā 2. pīlārs. Uz šo tiesību aktu kopuma daļu arī var attiecināt ES direktīvu.
2.15.Direktīvu piemēro grupas sastāvā esošām vienībām, kas atrodas Savienībā un ir tādas SU grupas vai lielas vietējas grupas dalībnieces, kuras gada ieņēmumi tās konsolidētajos finanšu pārskatos vismaz divos no pēdējiem četriem secīgiem gadiem pārsniedz 750 miljonus EUR.
2.16.Direktīva paredz, ka apstākļos, kad GMU atrašanās vieta ir ārpus ES tādā jurisdikcijā, kas nepiemēro atbilstošu kvalificētu IIR, uz visām tā sastāvā esošajām vienībām jurisdikcijās ar atbilstošu UTPR satvaru attieksies UTPR. Šādā gadījumā SU grupas sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir kādā dalībvalstī, šajā dalībvalstī piemēro virsnodokli, ko sadala, pamatojoties uz divu faktoru formulu, veicot aprēķinus attiecībā uz SU grupas sastāvā esošo vienību zemu nodokļu ienākumiem.
2.17.Direktīvā ir ietverti noteikumi par to, kā noteikt “kvalificētos ienākumus”, t. i., koriģētos ienākumus, kas tiks ņemti vērā efektīvās nodokļa likmes aprēķināšanai. Lai aprēķinātu šos ienākumus, ir jāņem vērā sastāvā esošās vienības finanšu grāmatvedības neto ienākumi vai zaudējumi attiecīgajā fiskālajā gadā. Tiek veiktas noteiktas korekcijas, lai novērstu atšķirību starp finanšu grāmatvedību un nodokļu grāmatvedību, un tās ir ļoti sarežģītas. Galvenās korekcijas ir saistītas ar prasībām, kas paredz, ka ir jāziņo par ienākumiem/izmaksām, bet, piemēram, patentiem labvēlīgs nodokļu režīms netiek atzīts, savukārt pamatlīdzekļu paātrinātas amortizācijas nosacījumi tiek atzīti.
2.18.Direktīvā ir izklāstīti noteikumi par to, kā aprēķināt sastāvā esošas vienības “koriģētos aptvertos nodokļus” par noteiktu fiskālo gadu. Galvenais princips aptverto nodokļu sadalē ir attiecināt tos uz jurisdikciju, kurā gūta pamatā esošā peļņa, kam piemēro šos nodokļus. Lai nodrošinātu šā principa piemērošanu, direktīva arī paredz īpašus noteikumus par pārrobežu nodokļiem vai pastāvīgās pārstāvniecības (PP), caurskatāmas vienības, kontrolēta ārvalstu uzņēmuma, hibrīdvienības gadījumā, vai dividenžu nodokļiem.
2.19.Direktīva nosaka, ka efektīvo likmi aprēķina, grupas sastāvā esošo vienību koriģētos aptvertos nodokļus dalot ar grupas sastāvā esošo vienību gūtajiem koriģētajiem ienākumiem konkrētā jurisdikcijā par fiskālo gadu. Saskaņā ar globālo vienošanos un nolūkā nodrošināt transponēšanu direktīva nosaka, ka minimālā efektīvā nodokļa likme GloBE paraugnoteikumu vajadzībām ir 15 %.
2.20.Lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas zema riska situācijās, izņēmumu piemēro minimālajām summām, ievērojot de minimis pieeju. Tas nozīmē, ka SU grupas sastāvā esošo vienību peļņa attiecīgajā jurisdikcijā ir mazāka par vienu miljonu EUR un ieņēmumi ir mazāki par 10 miljoniem EUR.
2.21.Īpaši noteikumi ir piemērojami apvienošanās, pārņemšanas, kopuzņēmumu un vairāku mātesuzņēmumu SU grupu gadījumā. Tajos ir paredzēta konsolidētas ieņēmumu robežvērtības piemērošana grupas locekļiem apvienošanās vai atdalīšanās situācijā. Ja sastāvā esošu vienību iegādājas vai pārdod SU grupa atbilstoši noteikumu piemērošanas jomai, šāda sastāvā esoša vienība būtu jāuzskata par daļu no abām grupām attiecīgajā gadā, piemērojot noteiktas korekcijas to nodokļus ietekmējošo faktoru vērtībām, kas izmantoti GloBE paraugnoteikumu darbībai (aptvertie nodokļi, atbilstīgās algas, atbilstīgie materiālie pamatlīdzekļi vai GloBE atliktā nodokļa aktīvi).
2.22.Direktīva ietver noteikumus par nodokļu neitralitātes režīmiem un sadales nodokļa sistēmām. Lai izvairītos no nevēlamiem iznākumiem, piemēram, nesamērīgām UTPR virsnodokļa saistībām SU grupā, direktīva paredz īpašus noteikumus par galīgā mātesuzņēmuma ienākumu aprēķināšanu, ja šāda vienība ir caurplūsmas vienība vai tai piemēro atskaitāmu dividenžu režīmu.
2.23.Direktīva nosaka pienākumu SU grupas – kuras atrašanās vieta ir dalībvalstī – sastāvā esošai vienībai iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju, ja vien šādu deklarāciju neiesniedz SU grupa citā jurisdikcijā, no kuras attiecīgā dalībvalsts ir saņēmusi kvalificētas kompetentās iestādes piekrišanu, kas ļauj automātiski apmainīties ar gada nodokļu informācijas deklarāciju. Deklarācija jāiesniedz 15 mēnešu laikā pēc tā fiskālā gada beigām uz kuru tā attiecas.
3.Vispārīgas piezīmes
3.1.EESK atzinīgi vērtē Komisijas direktīvas priekšlikumu, kura mērķis ir transponēt 2. pīlāru ES tiesību sistēmā un visā iekšējā tirgū. EESK stingri atbalsta un atzinīgi vērtē to, ka Komisija savu darbu saskaņo ar starptautiskajām diskusijām un nolīgumiem. EESK norāda, ka nolīgums neskar uzņēmumus, kas nesasniedz noteiktas robežvērtības, un ka noteikumi ir vispārīgi un saskaņā ar ESAO datiem attieksies uz simtiem uzņēmumu. Katrai uzņēmumu grupai, kas ietilpst priekšlikuma darbības jomā, var būt vairākas pastāvīgās pārstāvniecības un meitasuzņēmumi.
3.2.EESK atzīmē, ka četras no visām valstīm, kas piedalās sarunās par Iekļaujošo satvaru, nav piekritušas tiesību aktu kopumam, savukārt 137 valstis ir parakstījušas globālo nolīgumu. ES direktīva par minimālo nodokli var nodrošināt turpmākus aizsardzības pasākumus pret kaitīgu BEPS praksi, un EESK atbalsta un vienmēr ir atbalstījusi BEPS projekta mērķus, lai nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju ES.
3.3.EESK piekrīt Komisijai, ka “globālās minimālo nodokļu reformas efektivitāte un taisnīgums ir ļoti atkarīgi no tās īstenošanas visā pasaulē”. EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai sarunas būtu veiksmīgas un tiktu pabeigtas laikus. Lai noteikumi būtu efektīvi un neradītu konkurences izkropļojumus, būtiska ir to kopīga īstenošana visā pasaulē.
3.4.EESK uzskata, ka ESAO un G20 Iekļaujošā satvara 1. un 2. pīlārs būtu jāuzskata par visaptverošu un savstarpēji integrētu tiesību aktu kopumu. Abu pīlāru konsekventa īstenošana ir ārkārtīgi svarīga. EESK mudina dalībvalstis un Komisiju ar ESAO starpniecību pastiprināt sarunu centienus, lai 1. pīlārs pēc iespējas ātrāk tiktu īstenots visā pasaulē.
3.5.EESK piekrīt Komisijai, ka ir nepieciešama rīcība ES līmenī un ka ir “obligāti jānodrošina ESAO paraugnoteikumu vienveidīga īstenošana ES”. Turklāt EESK piekrīt, ka “to var panākt tikai tad, ja tiesību akti tiek īstenoti centralizēti un tiek transponēti vienveidīgi”. EESK uzsver, ka direktīvā jāievēro pamatbrīvības un Līgumā noteiktie pienākumi un kompetences jomas.
3.6.Tas, ka visas dalībvalstis piedalījās ESAO/IS apspriedēs vai kopš tā laika ir piekritušas to iznākumam, atvieglo ES darba procesu. EESK vēlas uzsvērt, ka taisnīga nodokļu uzlikšana starptautiskiem uzņēmumiem ir sen izteikta sabiedrības prasība, un sagaida, ka ES un visā pasaulē drīz tiks panākta vienošanās par 2. pīlāru.
3.7.Lai gan ir svarīgi, ka ES līmenī jau notiek tehniskās diskusijas un sagatavošanās darbi, EESK atzīmē, ka ESAO joprojām strādā pie detalizētākiem noteikumiem un precizē definīcijas. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpievērš uzmanība notiekošajām ESAO sarunām un jāiekļauj visi tajās izteiktie ieteikumi un gūtie darba rezultāti, jo būtu vēlams izvairīties no direktīvas grozīšanas vai mainīšanas procesa. Tāpat ir svarīgi, lai ES rūpīgi apsvērtu īstenošanas laiku trešo valstu jurisdikcijās.
3.8.EESK atbalsta Komisijas izvēli izmantot plašo sagatavošanas darbu, kas veikts starptautiskā mērogā, izskatāmā priekšlikuma izstrādei izmantojot ESAO veikto ietekmes novērtējumu un tādējādi izvairoties no dubulta darba un jauna ietekmes novērtējuma veikšanas. Tomēr EESK vēlētos, lai tiktu veikts ietekmes novērtējums tām direktīvas daļām, kas nodrošina tās atbilstību ES tiesību aktiem. EESK aicina veikt šādu analīzi un darīt to publiski pieejamu.
3.9.EESK atzīmē un izprot nepieciešamību ievērot ES tiesību aktu prasības. Vienkāršākā – bet ne vienmēr vienīgā – metode ir attiecināt IIR noteikumus arī uz pilnībā vietējām situācijām.
3.10.EESK piekrīt Komisijai, ka ir vēlams iesaistīt ierobežotu skaitu nodokļu maksātāju un ka robežvērtība 750 miljonu EUR apmērā ir “saderīga ar ESAO paraugnoteikumiem, kā arī ES tiesību aktu prasībām”, tādējādi ievērojot proporcionalitātes principu. EESK atzīmē, ka robežvērtība atbilst noteikumiem par pārskatu sniegšanu par katru valsti un Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvai.
3.11.EESK piekrīt Komisijai, ka ESAO un G20 Iekļaujošā satvara par BEPS saskaņotā 15 % minimālā nodokļa likme “atspoguļo līdzsvaru starp uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm visā pasaulē”. Ir svarīgi ievērot valdību panākto vienošanos un transponēt noteikumus, kā arī noteikt, ka uzņēmumiem, uz kuriem attiecas nolīguma darbības joma, ir jāmaksā virsnodoklis. EESK atbalsta arī izņēmuma, kas paredz izslēgšanu pēc satura, iekļaušanu attiecībā uz algu izmaksām un materiālajiem pamatlīdzekļiem saskaņā ar ESAO nolīgumu un piekrīt Komisijas novērtējumam, ka “BEPS prakse, visticamāk, neattīstītos” situācijās, kad tiek veikta reāla saimnieciskā darbība.
3.12.EESK atbalsta visus iespējamos centienus, kuru mērķis ir samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas Eiropas uzņēmumiem un nodokļu iestādēm, izstrādājot jauno sistēmu. Pilnīga 2. pīlāra īstenošana būs sarežģīta un prasīs daudz laika un pūļu. Nodokļu iestādēm būs jāizstrādā sistēmas un kārtība, lai aprēķinātu jaunās nodokļu saistības un iekasētu nodokļus. Turklāt, lai nodrošinātu ātru īstenošanu, būs vajadzīgs atbilstošs un apmācīts personāls, vienlaikus nodrošinot resursus citu starptautisko saistību izpildei nodokļu jomā, piemēram, iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu (APA) ievērošanai un strīdu izšķiršanas mehānismiem. EESK mudina nodokļu iestādes sākt vai turpināt šo sagatavošanas darbu, lai izdotos izpildīt īstenošanas grafiku (2023. gada janvāris).
3.13.EESK aicina direktīvu par strīdu izšķiršanu piemērot tādu strīdu izšķiršanai, kas izcēlušies starp vismaz divām dalībvalstīm un ir saistīti ar 2. pīlāru. Šos jaunos noteikumus par strīdu izšķiršanu nodokļu jomā piemēro kopš 2019. gada 1. jūlija. Tie ir noteikti Padomes 2017. gada 10. oktobra Direktīvā (ES) 2017/1852 un ievērojami uzlabo strīdu izšķiršanu nodokļu jomā, jo nodrošina, ka uzņēmumi un iedzīvotāji var ātrāk un efektīvāk izšķirt strīdus, kas saistīti ar nodokļu līgumu interpretāciju un piemērošanu.
3.14.EESK atbalsta ESAO nolīguma noteikumiem atbilstošo de minimis izņēmumu, kas ļauj atbrīvot SU grupas sastāvā esošu vienību, ja tās peļņa ir mazāka par vienu miljonu EUR un ieņēmumi ir mazāki par 10 miljoniem EUR. Šie griesti laika gaitā var būt jāpārskata.
3.15.EESK uzskata, ka ir svarīgi pietiekami savlaicīgi iepazīstināt ar paredzētajiem “drošās zonas” noteikumiem, lai tos varētu transponēt galīgajā direktīvā. Tas ir svarīgi, lai novērstu nevajadzīgu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām.
3.16.EESK piekrīt nodomam, ka direktīvā būtu jāparedz, ka Komisija izvērtē IIR līdzvērtības kritērijus, kā arī iekļauj to trešo valstu jurisdikciju sarakstu, kuras atbilst līdzvērtības kritērijiem. Šis saraksts tiktu grozīts ar deleģēto aktu.
3.17.EESK atzīmē ES Padomes prezidentvalsts Francijas izziņoto nodomu noslēgt diskusijas pirms gaidāmajām vēlēšanām Francijā 2022. gada aprīlī, ja vien tas būs iespējams. ES būtu jāmudina tirdzniecības partneri būt tikpat ambicioziem.
4.Īpašas piezīmes
4.1.Ir svarīgi, lai ar paraugnoteikumiem netiktu neitralizēti citi nodokļu noteikumi, ko dalībvalstu parlamenti pieņēmuši kā apzinātus stimulus ieguldījumu un nodarbinātības veicināšanas centieniem. Nekādi nedrīkstētu traucēt tādu ilgu laiku spēkā esošo noteikumu piemērošanu, kas ļauj, piemēram, paātrināti amortizēt ieguldījumus pamatlīdzekļos, stimulēt pētniecības un izstrādes pasākumus vai īstenot jaunas iniciatīvas, lai veicinātu zaļākas un digitalizētākas ekonomikas attīstību. Tas attiecas gan uz ekonomikas atveseļošanas iniciatīvām saistībā ar pandēmiju, gan arī uz nākotnes tehnoloģiju attīstību, kas būtu jāveicina.
4.2.GloBE paraugnoteikumu īstenošana ES ietekmēs pašreizējos Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas (ATAD) noteikumus un, konkrētāk, kontrolētu ārvalstu sabiedrību (CFC) noteikumus, kas varētu mijiedarboties ar IIR kā 2. pīlāra pamatnoteikumu. Komisijas paziņojumā “Uzņēmējdarbības nodokļi 21. gadsimtā” norādīts, ka valdības ir iesaistījušās tādu dažādu pasākumu pieņemšanā, ar ko novērš nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ka šie pasākumi ir palielinājuši sarežģītību. Pat ja ATAD nav jāgroza, kombinēto noteikumu efektivitātes un ar tiem saistītā administratīvā sloga pārskatīšana varētu būt izdevīga gan nodokļu administrācijām, gan uzņēmumiem.
4.3.EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka GloBE paraugnoteikumu transponēšanai Eiropas Savienībā vajadzētu radīt iespēju vienoties par neizskatīto priekšlikumu Procentu un honorāru maksājumu direktīvas (IRD) pārstrādāšanai.
4.4.EESK aicina rūpīgi uzraudzīt noteikumu efektivitāti un administratīvās izmaksas. Dalībvalstīm būtu jāizvairās no nodokļu nolēmumu pārmērīgas izmantošanas, ja tie kaitē globālā nolīguma noteikumiem.
4.5.EESK piekrīt sodu piemērošanai par noteikumu neievērošanu un aicina dalībvalstis veikt rūpīgas nodokļu revīzijas, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību direktīvas noteikumiem.
4.6.EESK aicina pārskatīt ES sarakstu ar trešām valstīm, kas nesadarbojas, ņemot vērā apstiprinātā ESAO nodokļu tiesību aktu kopuma īstenošanu.
4.7.EESK vēlas uzsvērt, ka taisnīga nodokļu uzlikšana starptautiskiem uzņēmumiem ir sen izteikta sabiedrības prasība, un sagaida, ka ES un visā pasaulē drīz tiks panākta vienošanās par 2. pīlāru.
Briselē, 2022. gada 3. martā
Stefano Palmieri
Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētās nodaļas priekšsēdētājs
_____________