CCMI/186
Iepakojuma nozare
ATZINUMS
Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Drošas, cenas ziņā pieejamas un videi nekaitīgas iepakojuma nozares izveide
(pašiniciatīvas atzinums)
|
Administrators
|
Adam PLEZER
|
|
Dokumenta datums
|
26/03/2022
|
Ziņotājs: Matteo Carlo BORSANI
Līdzziņotājs: Dirk JARRÉ
|
Pilnsapulces lēmums
|
19/10/2021
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 32. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
11/03/2022
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.Iepakojums ir viena no pamattehnoloģijām, kas ir būtiski svarīga vairumā piegādes ķēžu. Tā ietekme ir daudz plašāka par tā ekosistēmu kā tādu, tāpēc tas ir būtiski svarīgs Eiropas ekonomikai un tās vienotajam tirgum, kā arī, lai veicinātu atveseļošanu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. EESK iesaka ES Komisijai un valstu valdībām – apspriežoties ar visām iepakojuma nozares ieinteresētajām personām – īstenot iniciatīvas visā produktu aprites ciklā, lai veicinātu aprites ekonomikas procesus un ilgtspējīgu patēriņu, kā arī novērstu atkritumu rašanos un nodrošinātu to, ka izmantotos resursus ES ekonomikā izmanto pēc iespējas ilgāk.
1.2.Ņemot vērā mūsdienu sabiedrības problēmas, rūpniecības un darba ņēmēju pārstāvības organizācijām, valdībām, publiskām struktūrām un nevalstiskajām organizācijām būtu jārod inovatīvi risinājumi, kā palielināt iepakojuma nozares ilgtspēju, ņemot vērā, ka aprites iepakojumam ir būtiska nozīme planētas aizsardzībā.
1.3.Turklāt Komisijai būtu aktīvi jāveicina Eiropas sociālā dialoga izveide starp iepakojuma nozares arodbiedrību federācijām un darba devēju federācijām. Šāds Eiropas dialogs, kas labi saskaņots ar valsts līmeni un uzņēmuma līmeni, sniegtu Eiropas Komisijai atbalstu, kas nepieciešams, lai tā varētu izstrādāt un īstenot savas iniciatīvas, bet sociālajiem partneriem nodrošinātu platformu, kur vest sarunas par taisnīgu pārkārtošanos.
1.4.EESK iesaka šādu jaunu pasākumu: attiecībā uz visiem iepakojumiem ieviest principu “mērķim piemērots” iepakojums, kas nozīmē, ka viss iepakojums būtu jāizstrādā saskaņā ar “ekodizaina” principiem: tas jāpielāgo produktam, balstoties uz minimāla tukšuma un svara kritērijiem, tādējādi novēršot iepakojumu pārmērību un nepietiekamību, kā arī ar to saistītos nevajadzīgos atkritumus un zudumus. Tas arī optimizētu iepakotu preču transportēšanas radīto oglekļa pēdu, ļaujot sasniegt Eiropas Komisijas noteiktos emisiju mērķus.
1.5.Izmaiņas vēl nav pietiekamā mērā sasniegušas ieinteresētās personas, tāpēc EESK prasa, lai ES iestādes uzņemtos lielāku atbildību un vadību šā procesa pārvaldībā.
Tas ietver trūkstošo regulatīvo daļu izklāstu viegli saprotamā un īstenojamā veidā, kā arī atbalsta pasākumus visā ekosistēmā, īpašu uzmanību pievēršot visjutīgākajām struktūrām, piemēram, MVU un atsevišķām personām.
1.6.Lai novērtētu iepakojuma vispārējo lomu un ietekmi, EESK aicina izmantot visaptverošu pieeju — koncentrēšanās tikai uz iepakojumu vien var nelabvēlīgi ietekmēt tiesisko regulējumu un likt uzņēmumiem izmantot dārgas, neefektīvas un galu galā mazāk ilgtspējīgas stratēģijas. Būtiski elementi, kas jāņem vērā, ir iepakoto produktu drošums un aizsardzība, īpaši attiecībā uz pārtiku un dzērieniem, lai iepakojums būtu gan ilgtspējīgs, gan efektīvs. Šajā saistībā jāatzīmē, ka uz ilgtspēju vērsta pieeja, ko izmanto iepakojuma dizainā, nedrīkst apdraudēt šīs funkcijas.
1.7.Eiropas iestādēm būtu jāveicina standartu minimums, lai atbalstītu Eiropas iepakojuma uzņēmumus zaļās un taisnīgas pārkārtošanās mērķu sasniegšanā, šos standartus piemērojot arī visam iepakojumam, kas nonāk iekšējā tirgū no trešām valstīm. EESK aicina politikas veidotājus nodrošināt, ka tirdzniecības nolīgumos tiek ievēroti ilgtspējas kritēriji un ka imports ietver pārbaudes kritērijus attiecībā uz SDO konvenciju par cilvēktiesībām un darba ņēmēju tiesībām ievērošanu visā iepakojuma nozares vērtību ķēdē. Tas tirgū nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
1.8.EESK mudina Komisiju veicināt izglītojošas, informatīvas un sensibilizācijas kampaņas ES līmenī, lai veicinātu izpratni par to, cik svarīga ir uz ilgtspēju vērsta prakse visos iepakojuma aprites cikla līmeņos un tādējādi orientētu kolektīvo rīcību vai nu uz ilgtspējīgu ražošanu un ilgtspējīgu pirkumu izvēli vai paraugpraksi iepakojuma apglabāšanā un pārstrādē.
1.9.Turpmākie ES tiesību akti un rīcība būtu jāvērš ne tikai uz pašu iepakojumu, bet uz visu ražošanas ķēdi: ražošanu, patēriņu un atkritumu pārvaldību. EESK iesaka veicināt ieguldījumus tehnoloģiskajā inovācijā, atbalstot pieprasījumu pēc atjaunojamiem un kvalitatīviem pārstrādājamiem materiāliem un to piedāvājumu.
1.10.Ar iepakojumu ir jāatbalsta aprites ekonomika, galveno uzmanību pievēršot ekodizainam, esošajām un vispāratzītajām reciklēšanas tehnoloģijām un dispersijas novēršanai. EESK iesaka noteikt efektīvas resursu pārvaldības stratēģijas, kas pielāgotas individuālo resursu veidam, pamatojoties uz kopējiem resursu pārvaldības, saglabāšanas un atjaunošanas principiem.
1.11.Iepakojuma pienācīga savākšana un reciklēšana ir būtiski svarīga, lai samazinātu jebkādu resursu izšķērdēšanu. Šajā saistībā EESK iesaka turpmākajos ES tiesību aktos attiecībā uz iepakojumu stingri veicināt sabiedrisko politiku un rīcību, kuras mērķis būtu uzlabot izlietotā iepakojuma šķirošanu, savākšanu un likvidēšanu. Turklāt tas palīdzēs sasniegt ES mērķrādītājus attiecībā uz visu iepakojuma materiālu reciklējamību. EESK arī iesaka novērtēt iepakojuma depozīta sistēmas (DRS) iniciatīvas kā iespējamu veidu, kā pastiprināt iepakojuma reciklēšanas darbības dažās konkrētās nozarēs.
1.12.EESK iesaka ieviest saskaņotus kritērijus iepakojuma reciklēšanas noteikumiem un savākšanas shēmām, ko dalībvalstīs izmanto vietējā līmenī, arī saskaņot kritērijus paplašinātas ražotāja atbildības maksas modulācijai un, visbeidzot, reciklējama iepakojuma marķēšanai. ES noteikumi par iepakojumu un iepakotām precēm jāizstrādā saskaņā ar vienotā tirgus principiem un ir jāatbalsta to saskaņota īstenošana visā ES. Ir būtiski, lai Eiropas Komisijai nodrošinātu, ka ilgtspējas regulatīvās prasības būtu vienlīdz piemērojamas un tiktu vienādi izpildītas visā ES teritorijā un tiktu novērsta sadrumstalotība un iekšējie tehniskie šķēršļi.
1.13.Lai nodrošinātu vislabākos rezultātus vides jomā, ir vajadzīgi uz faktiem balstīti politikas pasākumi. Šajā ziņā EESK iesaka, ka ar gaidāmo iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvas pārskatīšanu būtu jāveicina turpmāka inovācija – būtu jānosaka mērķrādītāji, kas būtu saskaņoti ar aprites cikla principiem, balstīti uz pārliecinošiem datiem un zinātniskiem faktiem un nodrošinātu vislabākos vispārējos rezultātus vides jomā; pienācīga uzmanība būtu jāpievērš arī jebkāda veida ietekmei uz iepakojumā esošajiem produktiem.
1.14.Valstu un ES iestādēm būtu jāizmanto šajā nozarē tāda normatīvā pieeja, kas lēmumu pieņemšanā iesaista visas ieinteresētās personas. Ir būtiski svarīgi, lai spēkā esošais tiesiskais regulējums būtu uzticams un nodrošinātu juridisko noteiktību. Ja tā nav, uzņēmumi mēdz atlikt ieguldījumus vai var veikt ieguldījumus, kas neatbilst regulatīvajām prasībām. Tas neapšaubāmi apdraudētu vispārējos mērķus, kā arī izraisītu resursus izšķērdēšanu un darbvietu zaudēšanu nozarē.
1.15.Būtu jāveicina pētniecība un inovācija jauno tehnoloģiju jomā, kā arī nozares darbinieku apmācība. Turklāt sociālajiem partneriem būtu jāsadarbojas, lai nozarē apzinātu jaunās vajadzīgās prasmes un kopā ar valsts iestādēm izstrādātu un veicinātu darbinieku apmācības programmas iepakojuma ražošanā un likvidēšanā.
1.16.EESK iesaka turpmākajos tiesību aktos ņemt vērā arī digitalizācijas potenciālu iepakojuma nozares pārveidošanā.
1.17.Ņemot vērā iepakojuma unikālo centrālo nozīmi visās ekonomikas nozarēs, Eiropas Komisijai būtu arī jāizveido ikgadējs forums iepakojuma un iepakojuma atkritumu jautājumos, kurā piedalītos ieinteresētās personas un Eiropas iestāžu pārstāvji un kura mērķis būtu uzraudzīt direktīvas īstenošanu, apmainīties ar informāciju par nozares attīstību un apzināt un veicināt labu praksi saistībā ar ilgtspējīga iepakojuma regulējumu.
1.18.Eiropas Komisija tiek aicināta organizēt dialogu ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par šajā atzinumā izklāstīto ieteikumu īstenošanu un kopīgi apsvērt iespējas sadarboties saistībā ar attiecīgiem turpmākiem pasākumiem.
2.Iepakojuma ekosistēma un tiesiskais regulējums
2.1.Iepakojuma nozare mūsu ikdienas dzīvē kalpo visdažādākajiem mērķiem — aizsardzībai, veicināšanai, informēšanai, ērtībai, izmantošanai, apstrādei un atkritumu daudzuma samazināšanai. Iepakojums, kas ir svarīga sabiedrības un uzņēmējdarbības infrastruktūra, ir nodrošinājusi sabiedrības labklājību un tirdzniecību un ir nepieciešams elements, lai atbalstītu atveseļošanu un veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.
2.2.Iepakojuma nozare darbojas arvien sarežģītākā ekosistēmā, kurā darbojas daudzi dalībnieki – no iepakojumā izmantoto izejvielu ražotājiem līdz mazumtirgotājiem, kuri pārdod iepakoto produktu, nozares darbiniekiem, patērētājiem, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm, kas apsaimnieko izlietoto iepakojumu tā ekspluatācijas laika beigās.
2.3.ES iepakojuma nozare ir otrā lielākā pasaulē, un tā ietver stikla, melno metālu un alumīnija, plastmasas, koka un papīra iepakojuma produktu ražotājus un lietotājus, un Eiropā tajā ir nodarbināti vairāk nekā 6,5 miljoni cilvēku
. Paredzams, ka 2021.–2026. gada prognožu periodā Eiropas patēriņa preču iepakojuma tirgū tiks reģistrēts kopējais gada izaugsmes rādītājs (CAGR) 4 % apmērā. Tehnoloģiskā inovācija, ilgtspēja un labvēlīga ekonomika ir daži no iemesliem, kāpēc ir paredzams ievērojams patēriņa preču iepakojuma pieaugums.
2.4.Eiropas zaļais kurss (Eiropas Komisija, 2019) – papildus savam vispārējām mērķim samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas – paredz svarīgus politikas mērķus, lai vēl vairāk veicinātu iepakojuma vērtības ķēdes ilgtspējīgu pārkārtošanu, tostarp šādus:
·nodrošināt, lai līdz 2030. gadam viss iepakojums ES tirgū būtu atkārtoti izmantojams vai reciklējams ekonomiski dzīvotspējīgā veidā;
·noteikt pasākumus iepakojuma atkritumu samazināšanai;
·veicināt stabilu vienoto tirgu otrreizēju izejvielu jomā, lai palielinātu reciklēšanu.
2.5.Šie vispārējie mērķi ir sīkāk izklāstīti
Aprites ekonomikas rīcības plānā 2.0
, kurā plānots pārskatīt
Direktīvu par iepakojumu un izlietoto iepakojumu
(PPWD). PPWD, kas stājās spēkā 1994. gadā, ir pašreizējā tiesiskā regulējuma pamatā. Pašlaik Komisija šo direktīvu pārskata – skatīt attiecīgo
apspriešanos
un attiecīgo
ietekmes novērtējumu
– vispārējā nolūkā samazināt iepakojuma atkritumu daudzumu un aizstāt lineārās produktu un materiālu plūsmas (t. i., ražošana –> izmantošana –> atkritumi) ar aprites plūsmām.
3.Aprites ekonomikas veicināšana
3.1.Iepakojuma nozarei ir izšķiroša nozīme Eiropas pārejā uz aprites ekonomiku, ņemot vērā tās spēju pārstrādāt materiālus. Arvien vairāk iepakojuma materiālu tiek reciklēti vai arī tos ražo no citās ražošanas nozarēs iegūtiem reciklētiem materiāliem. Vienlaikus tai piemīt spēja noslēgt aprites ekonomikas ciklu, novēršot apšaubāmu atkritumu eksportu un liedzot Eiropas tirgū ienākt iepakojuma importētājiem, kas neievēro labāko vides aizsardzības praksi. Trešo valstu uzņēmumu negodīgā konkurence joprojām ir ievērojama problēma, it īpaši attiecībā uz MVU, kuri parasti pirmie izjūt ietekmi tirgū.
3.2.Saskaņā ar Aprites ekonomikas rīcības plānu 2.0 līdz 2030. gadam viss iepakojums ir atkārtoti jāizmanto vai jāreciklē. Līdz ar to visi iepakojuma materiāli būtu jānovērtē, ņemot vērā aprites ekonomikas mērķus. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš ekodizainam, esošajām vispāratzītajām un jaunajām reciklēšanas tehnoloģijām un stingrākai izkliedes apkarošanai. Augošais iedzīvotāju skaits pasaulē kopā ar patēriņa pieaugumu uz vienu iedzīvotāju rada arvien lielāku spiedienu uz esošajiem resursiem.
3.3.Iepakojums, kurā izmantotas šķiedras un citi dabiskie materiāli, var nodrošināt izaugsmi, kas ir atsaistīta no resursu izmantošanas. Tas ir izgatavots no atjaunojamiem materiāliem, taču tajā pašā laikā ir izturīgs, pievilcīgs, reciklējams un bioloģiski noārdāms. Neseni pētījumi liecina, ka no šķiedrām ražotu iepakojumu var reciklēt vairāk nekā 25 reizes, tā apliecinot, ka tas ir būtisks aprites ekonomikas elements.
3.4.Arī alumīnijs un tērauds kā unikāli pastāvīgie materiāli var sniegt izšķirošu ieguldījumu aprites ekonomikas veicināšanā. Daudzkārtējas reciklēšanas rezultātā produkti un iepakojums, kas izgatavoti no pastāvīgiem materiāliem, piemēram, metāla un stikla, paliek materiālu aprites lokā un var kļūt par resursiem citiem produktiem un iepakojumam.
3.5.Ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai atbalstītu biobāzētu polimēru plašāku izmantošanu, jo tikai dažas dalībvalstis vēlas atbalstīt nepieciešamo infrastruktūru kompostējama iepakojuma savākšanai un kompostēšanai. Plastmasas jomā ir jāatbalsta projekti un ieguldījumi, kas saistīti ar jaunām, novatoriskām tehnoloģijām, piemēram, mehāniskās vai ķīmiskās plastmasas pārstrādi, vienlaikus gādājot, ka tādējādi aprites cikla perspektīvā tiek samazināta kopējā ietekme uz vidi..
3.6.Mainās arī veids, kā patērētāji uztver un izmanto iepakojumu. Saskaņā ar pētījumu par to, kā patērētāji Eiropā uztver iepakojumu, ko pēc Pro Carton pasūtījuma 2021. gadā neatkarīgi veica Perspectus Global, gandrīz divas trešdaļas respondentu apgalvoja, ka iepakojuma apsvērumu dēļ ir izvēlējušies iegādāties citus produktus, un vēl lielāka daļa būtu gatavi maksāt vairāk par videi nekaitīgāku iepakojumu. Šīs tendences var pastiprināt, īstenojot izpratnes veicināšanas un informācijas kampaņas.
3.7.Eiropā ir ievērojams potenciāls palielināt iepakojuma materiālu savākšanu, šķirošanu un reciklēšanu. Vienlaikus jānorāda, ka ilgtspējīgs iepakojums var radīt ievērojamu kaitējumu videi, ja tas netiek pareizi savākts, likvidēts vai reciklēts. Lai gan ir svarīgi iepakojuma nozari virzīt uz ilgtspējīgāku praksi, arī publiskās iestādes, atkritumu apsaimniekošanas struktūras, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un patērētāji būtu tieši jāiesaista atkritumu savākšanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes efektivitātes palielināšanā. Šis aspekts ir stingri jāveicina turpmākajos tiesību aktos un sabiedriskajā politikā, lai sasniegtu ES mērķus attiecībā uz visu iepakojuma materiālu reciklējamību, arī, lai palīdzētu samazināt CO2 emisijas, tādējādi sekmējot ES zaļās pārkārtošanās programmas īstenošanu.
3.8.Daudzus no nepieciešamajiem pielāgojumiem nodrošinās digitalizācija. Digitālās tehnoloģijas sniedz iespēju īstenot transformatīvus uzlabojumus iepakojuma nozarē, jo ir iespējams optimizēt izsekojamību, ērtumu, kā arī konstatēt veiktas manipulācijas. Tas palīdz uzlabot darbības rezultātus, tādējādi nodrošinot spēju labāk apkalpot klientus un palīdzot izstrādāt apritīguma pieeju, kuras pamatelements ir viedais iepakojums, kas veidots saskaņā ar ilgtspējas apsvērumiem. Turklāt viedais iepakojums atvieglo reciklēšanu, ļaujot vieglāk piekļūt informācijai par iepakojumā izmantotajām izejvielām.
4.Vispārīgas piezīmes
4.1.Ilgtspējai arī turpmāk jābūt vienai no galvenajām ES iepakojuma nozares prioritātēm. Saskaņā ar jaunā aprites ekonomikas rīcības plāna prasībām iepakojuma nozarei būtu jāuzņemas iniciatīvas visā produktu aprites ciklā.
4.2.Tādējādi politika, kas ietekmē tiesisko regulējumu par iepakojuma nozares darbību, tostarp noteikumus par iepakojuma atkritumiem, ievērojami ietekmē visas nozares un sociālās darbības, kurās izmanto iepakojumu. Piemēram, pārtikas iepakojums nodrošina drošību un produktu aizsardzību, ļauj saglabāt pārtiku ilgāk un samazina pārtikas izšķērdēšanu, turklāt tas var palīdzēt nodrošināt, lai ikvienam būtu un saglabātos piekļuve cenas ziņā pieejamai pārtikai.
4.3.Ņemot vērā mūsdienu sabiedrības problēmas, visām ieinteresētajām personām ir jārod inovatīvi risinājumi, lai palielinātu iepakojuma nozares ilgtspēju, ņemot vērā, ka aprites iepakojumam ir būtiska loma planētas aizsardzībā. Visiem sabiedrības dalībniekiem ir jāizveido skaidrs dialogs, ņemot vērā viņu lomu un kompetenci iepriekš minēto mērķu sasniegšanā.
4.4.Ir būtiski svarīgi, lai iekšējos ES vienotajos tirgos tiktu nodrošināta ilgtspējas regulatīvo prasību vienāda piemērojamība un izpilde visā ES teritorijā, tādējādi novēršot sadrumstalotību un iekšējus tehniskos šķēršļus. ES noteikumi par iepakojumu un iepakotām precēm būtu jāizstrādā saskaņā ar vienotā tirgus principiem un ir jāatbalsta to saskaņota īstenošana visā ES. Šajā nolūkā tiesību aktos un to īstenošanas aktos ir jāiekļauj pamatprincipi, mērķrādītāji un skaidras definīcijas, jo tas, pirmām kārtām, novērstu atšķirīgus pasākumus dažādās valstīs. Nekādi valsts pasākumi – kas būtu nesamērīgi un/vai nevajadzīgi vides aizsardzības ziņā un varētu radīt negodīgus ES tirgus izkropļojumus – nedrīkstētu ietekmēt vienoto tirgu un līdz ar to radīt ierobežojumus iepakojuma un iepakoto preču brīvai apritei.
4.5.Iepakojuma ieguldījums ekonomikas, vides un sociālajā ilgtspējā ir būtiski svarīgs. Iepakojuma jautājumu skatot nošķirti, var arī nelabvēlīgi ietekmēt tiesisko regulējumu. Paši produkti parasti ir daudz lielāks resurss, un tiem ir daudz lielāka piemītošā vērtība nekā iepakojumam, ko izmanto to aizsardzībai. Tādējādi produktu zudumi nepiemērota iepakojuma dēļ, visticamāk, radīs daudz lielāku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Piemēram, pārtikas nozarē 30 % no visas pasaulē saražotās pārtikas tiek zaudēti vai izšķiesti piegādes ķēdē; viens no risinājumiem, kā samazināt šo līmeni, varētu būt optimizēts iepakojums. Pārtikas zudumi un atkritumi — piegādes ķēdēs un patērētāju radīti — veido aptuveni ceturto daļu no pārtikas jomas radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, proti, 6 % no kopējām globālajām emisijām.
4.6.Atbalsts Eiropas iepakojuma nozarei ir svarīgs daudzu iemeslu dēļ. Piemēram, lai gan pastāv tiesību akti, kas nodrošina iepakojuma materiālu atbilstību vides standartiem, Eiropas iepakojuma nozares dalībnieki arī brīvprātīgi nolemj ievērot vairākas pamatnostādnes, piemēram, FSC sertifikāciju papīra, kartona vai koksnes iepakojumam, lai samazinātu emisijas un veicinātu paraugpraksi vides jomā. Kaut arī konkurentiem ārpus ES jānodrošina atbilstība ES tiesību aktiem, viņi var neievērot šos Eiropas uzņēmumu ievērotos brīvprātīgos kodeksus vai standartus.
Iepakojuma nozarē ir vajadzīgs augsti kvalificēts darbaspēks un lielāka pievilcība, lai piesaistītu jaunāko paaudzi. Nozarei ir jācenšas pastāvīgi uzlabot darba apstākļus, vienlaikus radot apmācības iespējas un koncentrējoties uz augsti kvalificētu un digitālās jomas speciālistu motivēšanu pievienoties nozarei.
4.7.Tāpēc iepakojuma nozarē darbinieku apmācība, kā arī pastāvīga pienācīgas rūpības procesa atjaunināšana ir svarīga, un šie procesi būtu jāveicina.
4.8.Tāpēc iepakojuma nozarē centrāla prioritāte būs arī divējādā pāreja, uz ko koncentrēsies ES ekonomika nākamajā gadā. Šajā saistībā jānorāda, ka jaunajā tiesiskā regulējuma pārskatīšanā būtu jāņem vērā taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā.
5.Īpašas piezīmes
5.1.Iepakojuma dizaina optimizācija palīdz novērst un samazināt izlietotā iepakojuma daudzumu.
Iepakojuma dizains ir svarīgs, lai noteiktu tā vidisko sniegumu visā produkta aprites ciklā. Labi izstrādāts, atbildīgi iegūts un lietderīgi ražots iepakojums, kas tiek atbilstoši izmantots un efektīvi reciklēts, sniedz vairākus ieguvumus, samazinot kaitējumu produktiem, pagarinot to lietderīgās lietošanas laiku, atvieglojot efektīvu uzglabāšanu, transportēšanu un izplatīšanu, sniedzot drošu un ērtu piekļuvi precēm, piesaistot uzmanību un sniedzot patērētājiem svarīgu informāciju. Tāpēc iepakojumu nevar skatīt nošķirti no produkta, jo tā materiāls, formāts un dizains ir nesaraujami saistīts ar funkcijām, kas iepakojumam jāveic attiecībā uz katru konkrēto produktu. Tomēr, kaut arī atzīstot, ka iepakojuma funkcionalitāte ir būtiski svarīga, ir skaidrs, ka resursus taupošs un ilgtspējīgs iepakojums būtu jāveido saskaņā ar ekodizaina principiem. Tas ietver šādus principus:
·izejvielu izmantošanas maksimāla samazināšana;
·reciklējamu un reciklētu materiālu izmantošanas maksimāla palielināšana (vienlaikus ievērojot tiesību aktos noteiktās prasības);
·ražošanas procesu efektivitātes palielināšana;
·loģistikas pārvaldības optimizācija;
·izpratnes veicināšana par iepakojuma vērtību un atkārtotu izmantojamību;
·iepakojuma labāka savākšana, apstrāde un reciklēšana.
Ir būtiski svarīgi ņemt vērā gan iepakojuma ilgtspēju, gan funkcionalitāti.
Neatkarīgi no izmantotā iepakojuma veida nekad nevajadzētu pieļaut pārmērīgu iepakojumu, it īpaši e-komercijā un uz mājām piegādātos produktos, kam attiecība starp iepakojumu un produktiem ir 1:1. Šajā sakarā uzmanība būtu jāpievērš arī pētniecībai un inovatīviem risinājumiem, kas samazinātu piegādāto preču iepakojuma radīto slogu videi.
5.2.Lai nodrošinātu vislabākos rezultātus vides jomā, ir vajadzīgi uz faktiem balstīti politikas pasākumi.
Ar klimata pārmaiņām saistītie uzdevumi Eiropai sniedz iespēju veidot ilgtspējīgu un uz nākotni orientētu rūpniecisko pamatu. Iepakojuma jomā visas turpmākās politikas iniciatīvas būtu jābalsta uz zinātniskiem faktiem un labu izpratni par to reālo ietekmi uz vidi. Ir stratēģiski lietderīgi atbalstīt aprites cikla novērtējuma (LCA) metodoloģijas izmantošanu kā instrumentu, lai pārskatītu produktu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā.
5.3.Pilnībā reciklējami un atjaunojami iepakojuma materiāli veicina aprites ekonomikas attīstību.
Ar turpmākajiem ES tiesību aktiem un pasākumiem būtu jāatbalsta pieprasījums pēc atjaunojamiem un augsti kvalitatīviem reciklējamiem materiāliem, un tas veicina turpmākus ieguldījumus iepakojuma inovācijā. Konkrētāk, ES tiesību aktos un rīcībā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ne tikai pašam iepakojumam, bet visai ražošanas ķēdei, piemēram, tam, kā materiāli tiek iegūti un pārstrādāti, ražošanas procesā nepieciešamajiem resursiem un enerģijai un tam, cik vienkārši materiālu/produktu var reciklēt un kā tas tiek faktiski reciklēts. Eiropas Savienībai būtu jāpalielina reciklētā materiāla pieejamība un kvalitāte, galveno uzmanību pievēršot materiāla spējai pēc reciklēšanas saglabāt raksturīgās īpašības un spējai nākotnē aizstāt primārās izejvielas.
5.4.Vietējo savākšanas un reciklēšanas shēmu saskaņošana ir būtiski svarīga, lai sasniegtu iepakojuma reciklēšanas mērķrādītājus.
ES mērķis ir palielināt izlietotā iepakojuma reciklēšanas līmeni, taču tā sasniegšana būs atkarīga arī no tā, kā vietējās iestādes pastiprinās un uzlabos savākšanu.
Sadzīves atkritumu reciklēšanas apjomi Eiropas Savienībā ir ļoti atšķirīgi, un pat valstīs ar līdzīgiem reciklēšanas apjomiem savākšanas noteikumi un metodes ievērojami atšķiras. Ir vairāk jāsaskaņo reciklēšanas materiālu noteikumi un savākšanas shēmas, ko dalībvalstīs izmanto vietējā līmenī, kā arī jāsaskaņo kritēriji paplašinātas ražotāja atbildības maksas modulācijai un, visbeidzot, reciklējama iepakojuma marķēšanai.
Ļoti svarīgi ir novērtēt arī konkrētus savākšanas un reciklēšanas mērķus attiecībā uz dažām produktu kategorijām, piemēram, tādu komerciālu ēdināšanas pakalpojumu iepakojumu, kas nodrošina gan ēdināšanu uz vietas, gan sagatavo produktus līdzņemšanai. Nosakot skaidrus savākšanas un reciklēšanas mērķrādītājus mazumtirdzniecības, viesmīlības, ēdināšanas u. c. nozarēm, kā arī pašvaldībām, var samazināt iepakojuma radīto piegružojumu un līdz ar to palielināt reciklēšanas līmeni.
5.5.Iepakojuma depozīta sistēma (DRS)
DRS patiešām var stimulēt reciklēšanu un nodrošināt savākšanas efektivitāti tiem uzņēmumiem, kas var ievērojami samazināt piegružojumu, it īpaši attiecībā uz dažiem patēriņa produktu veidiem, piemēram, dzērieniem, ko pārdod plastmasas un stikla pudelēs un kārbās.
5.6.Iepakojuma savākšanas kvalitātes uzlabošana veicina reciklēšanas nozares ilgtspēju.
Lai atbalstītu vietējās pašvaldības, ir būtiski svarīgi, apspriežoties ar reciklēšanas nozari, izstrādāt skaidras pamatnostādnes reciklēšanai un mērķtiecīgi informēt par to, kā mājsaimniecībām būtu efektīvi jāatdala reciklējami materiāli un tie jānodod savākšanai.
Briselē, 2022. gada 11. martā
Pietro Francesco De Lotto
Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas priekšsēdētājs
_____________